Re: Leopolda Ozolina ZZS Raksts

 

From: Pormals@aol.com
Date: 1/29/04 6:08

Vai kāds sveikotājs no Latvijas gribētu komentēt Leopolda Ozoliņa rakstu iekš Delfi? Sevišķi interesanti ir komentāri, jo tie atsedz šodienas lasītāju īsto seju.

Čikāga.

http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=7336914&categoryID=898102

Saeimas deputāts lūdz padomu tautai

Leopolds Ozoliņš, 8.Saeimas ZZS frakcijas deputāts

29. janvāris 2004 05:02

Ceturtdien, 29.janvārī Saeima trešajā, pēdējā lasījumā skatīs Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Vislielākie strīdi ir par to, vai ļaut piedalīties šajās vēlēšanās esošajiem vai bijušajiem PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbiniekiem vai personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Saeimas Juridiskā komisija šādus ierobežojumus neatbalsta un tikai deputātu godaprāts noteiks, vai ļaut piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās tās ideoloģijas nesējiem, kuras vārdā tika spīdzināti, izsūtīti un nošauti Latvijas pilsoņi.

Nav šaubu, ka PSRS okupācijas vara Baltijas valstīs komunisma ideoloģijas vārdā ir pastrādājusi smagus noziegumus pret cilvēci. Par komunisma noziegumiem liecina okupācijas muzeji Rīgā, Tallinā un Viļņā, uz Sibīriju izsūtīto cilvēku liecības un arhīvu materiāli. Tallinā bijušās čekas mājas pagrabā ir iekārtots muzejs, atsedzot iebetonēto grīdu un atjaunojot telpu iekārtojumu. Latvijā diemžēl nav šādu muzeju - apskatei nav piējamas "Stūra mājas" pagraba telpas Rīgā, Stabu ielā, čekas māja Kuldīgā, "Zilais brīnums" Liepājā, savrupmāja Baltezerā, un citas vietas, kur spīdzināti un nogalināti Latvijas iedzīvotāji.

Turpinās ekspertīze presē aprakstītajā iespējamā cilvēku nošaušanas vietā betona bunkurā ēkas pagrabā Rīgā, Kronvalda bulvārī 3. Pēc vēsturnieku rīcībā esošās informācijas pēckara gados Citadelē ir atradusies SMERŠ 5. nodaļa, kura nodarbojās ar nāvessodu izpildīšanu. Nav zināma 988 pēckara gados nošauto nacionālo partizānu un SMERŠ upuru kapa vieta, un pastāv aizdomas, ka daļa no tiem varētu būt nošauta un apglabāta Citadeles apkārtnē. Ir ziņas par ēkas tuvākajā apkārtnē sešdesmitajos gados atrastām cilvēku mirstīgajām atliekām. Vēl nav veikta arheoloģiskā izpēte un ekšumācija. Pagaidām nav pierādījumu, ka ēkas remonta laikā atrastā būve būtu izmantota cilvēku masveida slepkavībām.

Komunistiskā terora upuru piemiņa nav pietiekoši iemūžināta. Pēc tendencioziem un inspirētiem rakstiem presē un pieminekļa projektu konkursa ar vienpersonisku toreizējā Rīgas domes Attīstības departamenta vadītāja Aivara Kreitusa rīkojumu pieminekli, kuru bija plānots uzstādīt Esplanādē, lai to noslēptu, novietoja Torņakalna stacijas apkārtnē. Piemineklis pašlaik atrodas rūpnieciskajā rajonā, tālu no pilsētas centra un grūti piējams kā Latvijas vēstures izziņas avots arī ārzemju viesiem un tūristiem. Piemineklis pilda savu funkciju kā piemiņas zīme deportētajiem no Torņakalna stacijas, bet nav uzskatāms par piemiņas memoriālu visiem komunistiskā terora upuriem, kā tas sākotnēji bijis iecerēts.

No komunistiskā terora un genocīda ir cietuši visi Latvijas iedzīvotāji visā okupācijas laikā no 1940. līdz 1994. gadam, kad tika izvesta Krievijas armija. Pēc okupācijas ir palikušas tās postošās sekas izglītībā, kultūrā, tautsaimniecībā un demogrāfijā. Deviņdesmito gadu sākumā Latvija daudzās nozarēs sāka savu attīstību no ārkārtīgi zema līmeņa.

Pašlaik Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā tiek izskatīts rezolūcijas projekts par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunismu. Arī Baltijas Asambleja ar savu rezolūciju ir atbalstījusi šos Eiropas Padomes centienus. ASV dzīvojošie baltieši gatavojas virzīt līdzīgu rezolūciju pieņemšanai Amerikas Savienoto Valstu Kongresā.

Pārsteidzoši, ka ņemot vērā šo notikumu attīstību, dažas Saeimas frakcijas un atsevišķi deputāti nevar izšķirties par komunistu un VDK darbinieku attālināšanu no politiskās varas svirām.

Izvērtējot viņu tiesības tikt ievēlētiem, nedrīkstam aizmirst represēto un genocīdam pakļauto tiesības uz tādu valsts pārvaldi, kurā nebūtu personas, kas strādājušas okupācijas iestāžu un komunistiskā režīma labā. Uzskatu, ka vēlēti amati nav privilēģija, bet gan tautas dāvāta uzticība.

Nirnbergā tika nosodīta nacionālsociālisma ideoloģija, bet komunisma noziegumi ir palikuši bez nosodījuma un nav pietiekoši izprasti sabiedrības apziņā. Komunisms nav atšķirīgs pasaules uzskats, kā domā daudzi rietumnieki, kas nav pieredzējuši komunisma noziegumus, bet gan sātaniska mācība par varas sagrābšanu ar jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot teroru. Patiesībā būtu jārunā nevis par viedokļu dažādību, bet gan par noziegumu un sodu, par noziedzniekiem un upuriem, par okupētājvalsti PSRS un okupētajām Baltijas valstīm.

Kā pārliecināt deputātus pieņemt tādu likuma redakciju, kas nepieļautu bijušajiem VDK darbiniekiem un kompartijas biedriem kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kā skaidrot šo jūtīgo jautājumu, lai panāktu ikvienam Latvijas pilsonim svarīgā ierobežojuma pieņemšanu un nepieļautu okupācijas režīma atbalstītāju līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/29/04 7:07

Sveiki!

Arturs Pormals lūdz komentāru:

< Vai kads sveikotajs no Latvijas gribetu komentet par Leopolda Ozolina rakstu ieks Delfi.>

Negribu palikt apnicīgs, bet, ja jau nu man tiek vaicāts tad jāatbild. Deputātus par jebkuru jautājumu sāksim pārliecināt tikai tad, kad deputātiem uz sirdsapziņas būs vairāk nekā tikai savas lokomotīves liktenis. Tikai tad, kad deputātiem atmaksāsies savu vēlētāju balsīs ieklausīties. To mēs panāksim tad, kad mēs paši sāksim iegaumēt savu pilsonisko atbildību pret Satversmi un prasīsim likuma maiņu, kas apstiprina demokrātijas pamatprincipu par reģionālām vēlēšanām - partijas nedrīkst balotēt savus kandidātus vairāk nekā vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem!

< Seviski interesanti ir komentari, jo tie atsedz sodienas lasitaju isto seju.>

Šodienas Delfu lasītāja seja nav nemaz tik dikti atšķirīga no šodienas Sveika lasītāja sejas!

Juris

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/29/04 7:20

Juris:

< Šodienas Delfu lasītāja seja nav nemaz tik dikti atšķirīga no šodienas Sveika lasītāja sejas!>

Varbūt. Vai no šādas zināšanas var kautko secināt kas palīdzētu tikt pie praktiskiem risinājumiem, ne tikai iekšējās apgaismotības?

Komunismā atbildīgi vainīgie netika un netiks tiesāts kā līdzvērtīgs nacismam.

Apgaismotības filozofam jādzīvo ar realitāti, ka tiesas taisnība ir ar ierobežojumiem un kā viss cits lielā mērā pamatojas uz līdzekļiem (no kurjiem garīgiem jābūt ļoti daudz stiprākiem lai pārvarētu materiālos).

aija

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 1/29/04 7:22

Žagariņš rakstīja:

< Negribu palikt apnicīgs, bet, ja jau nu man tiek vaicāts tad jāatbild.>

Kāpēc Tu atbildi sniedz "Sveikā", nevis "Delfos"? Jautājums taču tika uzdots "Delfu" lasītājiem.

Vents

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/29/04 7:33

Vents Jurim:

< Kāpēc Tu atbildi sniedz "Sveikā", nevis "Delfos"? Jautājums taču tika uzdots "Delfu" lasītājiem.>

Ja pietiekoši laiks, protams Jurim/sveikotājiem vajag arī rakstīt, vienīgi starpība ir tāda vai centies runāt lielā sanāksmē no pūļa, vai starp pazīstamiem.

Delfi atšķirībā no Sveika ir vieta kurjā atsevišķā balss pazūd, kur neviens otru nepazīst pat virtuāli. Pat no dienu uz dienu liekas izmainās kas piedalās. Aktīvie sveikotāji liela daļa ir arī satikušies aci pret aci kādēļ balsij var pievienot personas tēlu.

Listservē ir iespēja kopienai attīstīties. Delfos, ja ir kopiena, tā ir stiprāk izplūdusi.

aija

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 1/29/04 7:44

Arturs Pormals lūdz komentāru:

<< Vai kads sveikotajs no Latvijas gribetu komentet par Leopolda Ozolina rakstu ieks Delfi.>>

Un Juris, kā jau apzinīgs Sveikotājs no Latvijas, kā jau parasti, ļoti sakarīgi atbild:

< - partijas nedrīkst balotēt savus kandidātus vairāk nekā vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem!>

Tā un tā...

Kas attiecas uz Delfu komentāriem, tā nu tas ir, tās ir tiešās sekas tam, ka komunisti netika laicīgi atšauti , vai vismaz tiesāti starptautiskā tribunālā, tagad viņi jau padsmit gadus atkal ieņem amatus un ir pamanījušies pārliecināt jaunāko pāudzi, ka komunisms jau nav nekas tāds, nu tīri normāla štelle bija... Un pietiekoši daudzi, kuri to neatceras (nu, kas '90 gadā skolu beidza un kam tagad ir jau pāri 30, vai kas '90 bērnudārzu absolvēja, bet arī nu jau ir pieauguši), viņiem ir noticējuši... :(

Lai Jums adekvāta diena :)

 

Uldis

"It's so simple to be wise. Just think of something stupid to say and then don't say it." /Sam Levenson/

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/29/04 8:43

Sveiki!

Es izteicos tā:

<< Šodienas Delfu lasītāja seja nav nemaz tik dikti atšķirīga no šodienas Sveika lasītāja sejas!>>

Un Mīļā Ms. Žoožoo atbildēja tā:

< Varbūt. Vai no šādas zināšanas var kautko secināt kas palīdzētu tikt pie praktiskiem risinājumiem, ne tikai iekšējās apgaismotības?>

Pārlasi - redzesi, ka savas vēstulītes pirmā daļā es pateicu kas konkrēti jādara, lai panāktu, ka deputātiem atmaksātos uzklausīt individuālu vēlētāju balsis. Sen jau esmu to teicis, un sen jau esi, līdzīgi Ričam, klusēdama piekritusi, sen jau nēsi neko konkrētu uzrakstījusi lai palīdzētu tikt pie praktiskiem risinājumiem.

< Apgaismotības filozofam jādzīvo ar realitāti, ka tiesas taisnība ir ar ierobežojumiem un kā viss cits lielā mērā pamatojas uz līdzekļiem (no kurjiem garīgiem jābūt ļoti daudz stiprākiem lai pārvarētu materiālos).>

Apgaismotības filosofam jādzīvo ar realitāti, ka tauta kas apmierinās ar vaimanāšanu un kaķa ņaudieniem nakts debesīs nekad neko nepanāks.

Apjomīgais Vents:

< Kāpēc Tu atbildi sniedz "Sveikā", nevis "Delfos"? Jautājums taču tika uzdots "Delfu" lasītājiem.>

Sveikotājs Arturs Pormals lūdza komentāru no sveikotājiem. Kā jau sen esmu skaidrojis, es uzskatu, ka, ja Sveikā neviens nav atrodams, kas uzskata savu pilsonīgo pienākumu par savu pilsonisko tiesību pamatnoteikumu, tad arī ne Delfos ne kur citur tautā neviens tāds nebūs atrodams.

Adekvātais, piemēram, paņirgājās tā:

< Tā un tā... komunisti netika laicīgi atšauti.... >

Vot konkrēts priekšlikums, lai palīdzētu tikt pie praktiskiem risinājumiem!

Juris

 

 

From: liepag@idirect.com
Date: 1/29/04 9:03

Sveiki!

Aija jau daleji uz tiesasanu noradija. Ja var pieradit, ka kads VDK darbinieks ir kadam indiviualu launumu nodarijis, tad par to vinu varetu tiesat. Vareja ari but tadi, kas vienu otru sudzibu iemeta papirkurvi.

Bet rodas problema, ja pienem lemumu, ka cilveks nedrikst kandidet politiski ievelamam amatam, sava agraka darba del. Visam Rietumu valstim ir iestadijumi, kas atbilst VDK, kaut gan viniem nav tik lielas iespejas iespaidot iedzivotajus. Vinus uzskata, ka valsts ierednus. Vini nevar kandidet, kamer ir sai darba, bet pec tam var darit ko grib.

Anita

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/30/04 6:25

Juris:

< Pārlasi - redzesi, ka savas vēstulītes pirmā daļā es pateicu kas konkrēti jādara, lai panāktu, ka deputātiem atmaksātos uzklausīt individuālu vēlētāju balsis. Sen jau esmu to teicis, un sen jau esi, līdzīgi Ričam, klusēdama piekritusi, sen jau nēsi neko konkrētu uzrakstījusi lai palīdzētu tikt pie praktiskiem risinājumiem.>

Tas kas pieprasa konkrēto no citiem, pieņemu arī rādīs priekšzīmi. Agrāk teici konkrētā rīcība ir uzrakstīt vēstuli laikrakstam par balsošanas likumu. Varbūt atsūtīsi tavējo lai būtu citiem paraugvēstule, templāts vai iedvesme, kā nu kurjam pēc dotības.:)

aija

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/30/04 6:43

Vielu vari atrast bez sava gala gan Jaunajā Gaitā gan mājas lapā <Kas jauns Latvijā?>, arī manu vēstulīti ko Aleksis Krasņitskijs ielika Čas un ko Vents attulkoja atpakaļ pa latviski.

Bet pašos pamatos lieta ir tāda: ja pati nēsi pārliecināta, nepārliecināsi itin nevienu citu pārrakstot kaut kādus cita uzrakstītus eksemplārus. Tāpēc nestāsti, līdzīgim kā Ričs, ka esi klusībā pārliecināta!

Juris

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/30/04 6:49

Tā tad tomēr elītists, nevis demokrātijas atbalstītājs, acīmredzams arī ar nezināšanu kā organizēt kampāņas no parastās tautas kas visi nav nekādi oriģināli ģēniji, vai ar vislabākām zināšanām. Acīmredzams, minēto krievu skolas bērnu rīkotāji saprata labāk.

aija

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/30/04 7:38

Sveiki!

Nē, Mīļā Ms. Žoožoo. Nēsmu ne elitists ne STIPRAIS VĪRS kas Tev priekšā rakstīs ko pārrakstīt. Arī nepiekrītu Tev, ka latviešiem demokrātijas aizstāvniecība būtu jāmācās no rusofoniem.

Ja nu Tu sevi uzskati par parastās tautas sievišķa eksemplāru kas neko nevar pasākt bez sava organizētāja, tad izbeidz te kladzināt par sava džendera vienlīdzību!

Juris

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/30/04 7:49

Juris:

Džendera līdzvērtībā ieskaitīti vīrieši un sievietes ar dažādām nevis vienmērīgām dotībām.

aija

 

 

From: liepag@idirect.com
Date: 1/30/04 6:12

Sveiks, Juri!

Nesen (pirms paris menesiem) Alnis Freibergs sagatavoja ieteikumus, ka grozit velesanu likumu. Tu to loti labi un kodoligi redigeji. Ja Tev teksts ir uzglabajies, ludzu uzliec atkal Sveika. Tad visi vares atsvaidzinat atminu.

Jaunais laiks patreiz darbojas bez vairakuma Saeima. Runa pat par velesanam. Varetu but labs bridis atkarot domu par velesanam, kur kandidatu ievel vina iecirkni un vins ir atbildigs saviem veletajiem. Varetu ari ar e-pastu aizsutit Jaunajam laikam. Varbut tur kads saredz iespejas tadai velesanu kartibai, jo vini tic, ka tauta vinus atbalsta.

Anita

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/31/04 8:37

Ar Alna sagatovotajiem ieteikumiem (no kuriem es ieteicu strīpot ārā ieteikumu ar godu kalpot Repšes kungam) un ar sveikotāju sarunām tai sakarībā atmiņu vari atsvaidzināt ieskatoties mājas lapā <Kas jauns Latvijā?> sadaļā <sarunas SVEIKS kopā> 5. nov:Re:Atkal Rītdienai I un 9.nov:Re:Atkal Rītdienai II. Arī apskati 21.okt:Re:Briseles rokā! Ieteicu arī ieskatīties arhīvā "Dažādi interesanti raksti" 2002.g.6.dec:"Krieviski: Čas-daily 12/06/02: Spasenie - zakon? *ļ*Ų1/2?ķč? * ē* īķ?Atpakaļtulkojums no krievu valodas - pateicoties Aleksandram Krasņitskijam un Ventam Zvaigznem: Glābiņš - likums?"

Juris

Kas jauns Latvijā?