Re: Noskaņojums valdību veidojot

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 2/28/04 11:56

Noskaņojumu par valdības veidošanu kautkādā mērā raksturo Igora atsauksme delfos:

Igors, 28.02.2004 17:47
“Diemžēl jādomā, ka nākošnedēļ, Emša valdību tomēr apstiprinās (ar rubik-Ždanokistu balsīm). Tad nu mums būs tautas neievēlētas prezidentes nozīmēts premjers, kuru atbalsta 0.3% iedzīvotāju, no partijas, kura tagad vairs netiktu Saeimā, ievēlēts ar Latvijas niknāko ienaidnieku balsīm. Paldies, Vaira, to es nekad neaizmirsīšu.”

Ne velti VVF uz Saeimu aiz rociņas atveda Bojārs vecākais, ne velti."

Ilmārs

From: aabele@sveiks.lv
Date: 2/28/04 3:15

Ilmāram un Igoram nav par ko krist panikā. Tā saucamajiem kreisajiem, faktiski krievvalodīgajiem, favorīts ir Repše, vienīgi tie daži pārbēdzēji uz LPP izjauca viņu kārtis. Bez tam tēvzemiešiem un krievvalodīgajiem ir viens un tas pats sponsors, ne velti tēvzemieši zem latviešiem dārgiem lozungiem ir darījuši visādas nejaucības un turpina to darīt arī tagad. Pirmo reizi pārbēgšana notikusi no krievu spārna uz latviešu, un norobežoties no šiem pārbēdzējiem ir vienkārši stulbi, labāk taču viņi kopā ar saviem vēlētājiem ir mūsu pulkā nekā pie nacionālboļševistiski noskaņotajiem petropavlovskiešiem.

Tā ka jauno valdību var apstiprināt vienīgi ar dažām JL deputātu balsīm, kas tomēr maz ticams. Viss pārējais ir Dieva rokās. Dzirdēju TV no Ždanokas, ka krievvalodīgo ES būšot 6 miljoni un viņi organizēšot krievvalodīgo aizstāvības līgu. Nu ko, izkustinās tos rietumeiropiešu rāmos ūdeņus.

Ausma

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/28/04 3:40

Ausma rakstija: < Tā saucamajiem kreisajiem, faktiski krievvalodīgajiem, favorīts ir Repše>

Tas nu gan ir pats dīvainakais apgalvojums, ko man nācies lasit šogad. Nemaz jau nerunajot par to, ka nebut ne visi krievvalodigie ir "kreisie", isteniba vairums krievvalodigo nekad nav spejuši piedot Repšem nedz viņa aktivo lomu LNNK dibinašana, nedz vienmer stingro parliecibu un rīcību Latvijai nacionali un valstiski svarigos jautajumos.

Harijs

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 2/28/04 3:54

Nē Ausma, lai sāktos neapvaldīts digitalizētās kūdras tranzīts pietiek ar PCTVL nebalsošan, kas manuprāt jau ir norunāts. Panikas nekādas, lai jau sašmucējas līdz galam.Tu jau nu gan tajā pulkā tā īsti neiederi.

Ilmārs

From: mahris@myself.com
Date: 2/28/04 4:42

Harijs: < Tas nu gan ir pats dīvainakais apgalvojums, ko man nācies lasit šogad.>

Nekā dīvaina, dzelžaina loģika.

Šķēle ir labs.
Repše ir slikts.
Kreisie ir slikti.
Krievvalodīgie ir slikti.
Visi sliktie ir viena banda.
Loģiski secinām...

Mahris

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/28/04 5:43

George Orwell, 1984, Part 2, Chapter 5

http://www.online-literature.com/orwell/1984/13/

Tikai citāts, nekā personīga :-)

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/28/04 9:46

Sveiki!

Ilmārs dziļā vientiesībā nočortojās tā:

< Tad nu mums būs tautas neievēlētas prezidentes nozīmēts premjers, kuru atbalsta 0.3% iedzīvotāju, no partijas, kura tagad vairs netiktu Saeimā, ievēlēts ar Latvijas niknāko ienaidnieku balsīm. Paldies, Vaira, to es nekad neaizmirsīšu.>

Kā būtu ja Tu izbeigtu vārtīties pa grīdu un tepiķi zelēt izmisumā par Repšes kunga principiālo nespēju sadarboties ar Šlesera kungu un saņemtos un uzrakstītu īsu, kodolīgu vēstulīti kādai latviešu valodas avīzītei par to, ka Vēlēšanu likumam pienāktos respektēt Satversmē ierakstīto prasību (NEVIS tikai atļauju, Mahri!) par atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem?

Juris

From: mahris@myself.com
Date: 2/28/04 10:34

Nu kur tad viņa ir, tā prasība? Divdabja teiciens 7.pantā ir tipiska ja-tad konstrukcija.

Dzerot šņabi, uzkodas jāizvēlas proporcionāli izdzertā daudzumam. Tas nenozīmē, ka jādzer šņabis. Bet ja nu dzeram, tad...

Mahris

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 2/28/04 10:42

Juris Zagarins wrote: < Ilmārs Vientiesīgais, dziļā vientiesībā nočortojās...>

Man šādā pozā nav ērti rakstīt un arī tepiķis traucē. Bez tam sadarbību ar tavu kungu Šleseri, traucē tas, ka viņš ir tavs kungs.

Ilmārs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/28/04 10:52

Sveiks, Mahri Šņabdegun!

PAr to, vai Satversmes sastādītāji dzēra šnabi un uzkodas ieņēma proporcionāli izdzertā daudzumam, spriedi vien Tu pats pēc savām personīgajām zināšanām. Tik daudz es Tev varu pateikt, ka nav nemaz jāraksta Dr. Lalitai Mužniecei, lai uzzinātu, ka Satversmes 7. pants nesaka vis, tipiskā ja-tad konstrukcijā, ka, ja nu tie stulbie lietiņi sadomātu tās vēlēšanas rīkot pa atsevišķiem apgabaliem, tad nu gan lai vismaz gādā, ka deputātu skaits būtu proporcionāls apgabala vēlētāju skaitam.

Satversmes 7. pants saka tā:

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

Juris

PS Es personīgi Tev sirsnīgi ieteiktu atmest dzeršanu vispār, un tā vietā vairāk nodarboties ar pastaigām pa dabu!

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/28/04 10:59

Sveiki!

Ilmārs atrakstīja tā: < . . . sadarbību ar tavu kungu Šleseri, traucē tas, ka viņš ir tavs kungs.>

Tev droši vien, tāpat kā Uldim Adekvātajam, baznīcā iešanai par traucēkli būtu tas, ka es arī laiku pa laikam eju baznīcā. Taču, ja nebūšu maldījies, atceros, ka Pluntujons, ne jau es bija tas kuram kungs bija Šlesera kungs.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/29/04 1:37

Juris Zagarins rakstija: << Ilmārs dziļā vientiesībā nočortojās tā: < Tad nu mums būs tautas neievēlētas prezidentes nozīmēts...>>

Vel viens piemers neuzmanigai lasišanai. Tas nebija viņa rakstits teksts. Indulis bija citejis kadu komentaru no Delfiem.

Harijs

From: aabele@sveiks.lv
Date: 2/29/04 4:05

Ilmār, es neiederu nevienā pulkā. Un tieši tas man ļauj saskatīt, cik tas ir bezjēdzīgi, ka piecas partijas, starp kurām nav nekādu ideoloģisku atšķirību, savā starpā plēšas kā lielākie ienaidnieki, kamēr patiesie pretinieki labpatikā berzē rokas. No manis visiem pseidopolitiķiem viens liels FUI!!!

Ausma

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 2/29/04 7:27

Ausma wrotēja: < cik tas ir bezjēdzīgi, ka piecas partijas, starp kurām nav nekādu ideoloģisku atšķirību, savā starpā plēšas kā lielākie ienaidnieki, kamēr patiesie pretinieki labpatikā berzē rokas. No manis visiem pseidopolitiķiem viens liels FUI!!!>

Nu es tak arī saku - jāpāriet uz monarhiju, lai mums ir ķeizars, kas puikām šādā reizē pasaka "kuš"!

Andris J, Ikšķilē,
te balts sniegs un spoža saule.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/29/04 7:52

Sveiki!

Es Ilmāra vakardienas vēstulīti par valstisko noskaņojumu atbildēju tā:

Un nu Bezpartejiskais Repšists Harijs saņēma dūšu un man aizrādija tā:

Nē, Harij! Tas man nebija pagājis garām, ka Ilmārs bija papūlējies savu nostāju izteikt nevis pats savos bet kāda delfotāja vārdā Igors vārdos. Tas tomēr neizmaina faktu, ka Ilmārs ir pēc dabas dziļi vientiesīgs cilvēks.

Tev gan laikām pagāja garām, ka Ilmāra vārds nav Indulis?

Juris

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 2/29/04 9:45

Ausma, man jau sen galva noreibusi. Izjūtu ka strīdās tikai strīda dēļ. Neticu visu ko lasu, zēl ka nevar būt muša uz sienas.

Tikai neuzdod, dazreiz kārtīgi jāizplēšās, tikai tad redzēs cik muļkīgi uzvedās.

Lai mums šeit amērikā ir tikai divas partijas uzvešānās nav labāka. Demokrāti jau pietaisijuši bikses tādēļ ka Ralf Naders (Ralph Nader)pieprasijis pastāvīgās ( Independent) partijas atbalstu kā kandidāts nākošā prezidenta velēšanās. Viņam vismaz jādabūn 700,000 paraksti visos 50 štatos. Nu redzēsim. Ja viņs dabūs un Buš atkal ievēlēts tad demokrāti atkal varēs vainot Naideru. Tipiska politķa uzvešanās, ja kautkas neizdodās negrib uzņemties vainu paši. FUI.

Zigrida

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/29/04 10:34

Sveiki!

Zigrīda Ausmai atklāja savu personīgo viedokli par tautas noskaņojumu:

Zigrīda, tā vietā, ka Tu mums regulāri piesūti ziņojumus par Tavas galvas reibšanu, labāk būtu, ja tu uzrakstītu īsu, kodolīgu vēstuliti kādai latviešu valodas avīzītei par to, ka Latvijas Republikas Vēlēšanu likumam pienāktos respektēt - neļaut Latvijas t.s. "partijām" apiet - Latvijas Republikas Satversmē ierakstīto prasību par Saeimas deputātu vēlēšanām no atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem. Un lūdzu nepievērs nekādu pārmērīgu uzmanību Mahra Šņabdeguna dzērumā sarakstītajiem sacerējumiem par latviešu valodas divdabja teicieniem jeb tipiskām ja-tad konstrukcijām! Ja nu Tev tiešām rodas interese kāpēc Satversmē vispār ir runa par kaut kādām tur nebūt demokrātiskām vēlēšanām, tad sirsnīgi ieteicu TEv papētīt Eiropas Apgaismības vēsturi visā tās kopumā.

Juris

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 2/29/04 11:54

Ausma wrote: < Ilmār, es neiederu nevienā pulkā. Un tieši tas man ļauj saskatīt, cik tas ir bezjēdzīgi, ka piecas partijas, starp kurām nav nekādu ideoloģisku atšķirību, savā starpā plēšas kā lielākie ienaidnieki, kamēr patiesie pretinieki labpatikā berzē rokas. No manis visiem pseidopolitiķiem viens liels FUI!!!>

Ausma, neviens tur savā starpā vairs neplēšas, jo kopīgas bailes par likuma darbošanās sākumu iepriekšējo veiksminieku rindas ir saliedējušas kopā ar žurnālistiku, kas arī barojās no tā paša katla, pret JL. JL tiešām daudz nav paspējis izdrīt, bet pārējiem ir pilnīgi skaidrs, ka nevar laist JL pie varas, jo godīgi strādāt nav iemanījušies un grēciņiem arī vēl gali nav ūdenī. Tā diktatūra jau arī ir tikai mākslīgs bubulis ar ko biedēt tos, kas naktī nevar iziet cauri kapiem, jo būs lūk kautkas baaaaaiiiiiiggggggssssss...

Ar šo es izstājos no debatēm ar tevi par šo jautājumu, jo viss iet savu ceļu un latvju pūlis pieņems pareizu lēmumu.(cerams)

Ilmārs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/29/04 12:11

Sveiki!

Ausma Ilmāram uzrakstīja tā: << Ilmār, es neiederu nevienā pulkā. Un tieši tas man ļauj saskatīt, cik tas ir bezjēdzīgi, ka piecas partijas, starp kurām nav nekādu ideoloģisku atšķirību, savā starpā plēšas kā lielākie ienaidnieki,kamēr patiesie pretinieki labpatikā berzē rokas. >>

Un nu Ilmārs Ausmai uzrakstīja tā: < Ausma, neviens tur savā starpā vairs neplēšas, jo kopīgas bailespar likuma darbošanās sākumu iepriekšējo veiksminieku rindas ir saliedējušas kopā ar žurnālistiku, kas arī barojās no tā paša katla, pret JL.>

Par kāda likuma darbošanās sākumu te nu būtu tā runa? Vai par tiem pašiem Dziļi Ticīgā Ulda Adekvātā labā nodoma diviem baušļiem, abiem pēc numura pirmajiem?

JA nu tas tā tiešām būtu kā tu saki par to baigo bubuli, tad Repšes kungs jau no paša sākuma būtu pavīžājis savu bezpartejisko "partiju" tautai piedāvāt nevis kā savu personīgo lokomotīves atbalsta komandu bet viņš būtu pacenties pārliecināt tautu ar savas personīgās partijas priekšzīmi, ka tās deputātu kandidāti, atšķirībā no tiem pārējiem, ir cienīgi stāties savu vēlētāju priekšā vieni paši, nevis tikai savas lokomotīves Repšes kunga piekabē.

Lieku reizi Tu Sveiks kopā uzstājies kā galīgi nožēlojams vientiesītis, tāds pats kāds pie mums reiz bija katolis Vinnijs Pūkss kas, tāpat kā Tu, dikti gaidīja uz to dienu kad latvju pūlis pieņems pareizo lēmumu un liks darbā savas pagultēs noglabātās mēslu dakšas.

Juris

From: aabele@sveiks.lv
Date: 2/29/04 12:36

Māris Jānis Vasiļevskis:

Māri, krievvalodīgie ir slikti, jo Latvijā prasa tādas privilēģijas, kādas mazākumtautībām nav pašā Krievijā. Vai ārpus autonomajām republikām Krievijā ir kāda minoritāšu skola? Cik minoritāšu dzīvo Maskavā un cik tur ir valsts apmaksātu minoritāšu skolu?

Harij, neviens lašorists nav prasībās pret izglītības reformu pat ne ar vārdu pieminējis Repši, gānīts tiek vienīgi Šadurskis un prezidente. Bez tam - vai nav interesanti, ka vienīgi starp bitēm un tēvzemiešiem nekad nav bijis ne čekas maisu iemītnieku, ne pedofīlu, ne oligarhu?

Ausma

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 2/29/04 3:01

Mahris iedomājoties Ausmas loģiku attiecībā uz Ausmas teikto, ka "Tā saucamajiem kreisajiem, faktiski krievvalodīgajiem, favorīts ir Repše":

Ilmārs iedomājoties Ausmas loģiku: <JL tiešām daudz nav paspējis izdrīt, bet pārējiem ir pilnīgi skaidrs, ka nevar laist JL pie varas, jo godīgi strādāt nav iemanījušies un grēciņiem arī vēl gali nav ūdenī. Tā diktatūra jau arī ir tikai mākslīgs bubulis ar ko biedēt tos , kas naktī nevar iziet cauri kapiem, jo būs lūk kautkas bāāaīīīggggggssssss...

Ar šo es izstājos no debatēm ar tevi par šo jautājumu, jo viss iet savu ceļu un latvju pūlis pieņems pareizu lēmumu.(cerams)>

Būtu gan labi, ja katrs turpinātu izpaust savus uzskatus kā redz. Kā Harijs norādīja, ne visi krievvalodīgie ir kreisi & arī visi krievvalodīgie neuzticās Repšem, vai to atbalsta. Harija uzskatā cik saprotu Repše liek pirmā vietā savu valsti nevis savu personalitāti. Ja nozīmīgu cilvēku uzskats ir, ka krievvalodīgo galvenais mērķis ir sašķelt Latviju divās valodās & kultūrās lai to vieglāk var kontrolēt ārpuses spēki, saprotu kā tas var būt pietiekoši nopietns iemesls lai pagaidām pie malas liktu =pat sabiedrības reformas=, tā tad nav gluži godīgi raksturot Ausmas bažas kā pilnīgi neracionāli kautkas baaaaaiiiiiiggggggssssss...

Pati nekad nebalsotu "pret" kādas tautības dēļ tautības (tāpat par citām sabiedriskām kategorijām). Ja Latvijas pilsonis krievu vai citu tautības ir labāk kvalificēts nekā latvietis, balsotu par šo krievu, t. i. pieņemot, ka patiešam lojāls Latvijai.

Normāli arī balsotu par to partiju kas visvairāk rāda interesi par tautas & valsts labklajību & attīstību & kuŗa vislabāk sekmējās ar korupciju. Tomēr, ja patiešam ir tādi kas striķus velk gatavi apdraudēt tautas & valsts drošību & kūda kopienas vienu pret otru lai panāktu savus personīgos mērķus & vēl ir no ārpuses atbalstīti, tad drošība nonāktu skatuves priekšā.

Vislabāk, kad nav jāizvēlās starp mazāko ļaunumu bet var izvēlēties par vispozitīvākiem mērķiem.

Nevis ielikt Ausmai vārdus mutē, vajadzētu uzklausīties ko viņa saka, kādas ir viņas raizes, kapēc. Domāju ir arī citi cilvēki ar Ausmas redzes punktu. Uzskatu tās ir patiesas raizes, nevis kautkas zemisks. & vispār man būtu jādod dikti daudz liecību lai pārliecinātu, ka kāds sveikotājs dara & domā zemisko tieksmju vadīts. Ļoti daudz cilvēku tomēr būs vadīti savu dziļāko principu dēļ, arī kad ir domstarpības kādiem šiem principiem jābūt.

Tas bija viens ko ieguvu no minētās igauņu filmas. Lai gan filmas varoņi bija ar skolnieku kaŗavīriem, netika noliegts & pat izcelts, ka citi ir cilvēki ar pretējiem uzskatiem, ne tikai ienaidnieki. To uzsvēra tas, ka brāļi bija pretējās pusēs & arī mīlnieki bija atšķirīgās klasēs.

Varbūt esmu dumjāka par visdumāko zābaku bet es nesaprotu kā, ja Repšem pirmā vietā ir tauta un valsts un Ausmas atbalstītiem cilvēkiem pirmā vietā ir tauta un valsts, kā nevar cilvēki meklēt saprašanu vienalga cik grūti & neiespējami tas liktos. Ja tautas interesēs ir dot vietu citam, arī tas jāapsver, jo var atrast citus veidus kā kalpot.

Īpaši tas tā, jo acīmredzams cik var spriest no ziņām Latvijai noteikti netrūkst īsti vai nu tieši nelabvēļi ārpusē, vai drīzāk tādi kas ir vienaldzīgi saviem "Augstākiem" principiem ko tie cenšas vispārināt neņemot vērā vietējos apstākļus. Kā tas pats Saul ko agrāk iemetu uzsvēra, konkrētais Augstākais notiek zemes - valsts līmenī.

Tiem kas grib glābt latviešu tautu vienalga ar kādu cenu, jāatceras tas tomēr jādara cilvēktiesību ietvarā. Patiesība taču ir tā, ka latviešu tauta pēdējos 50 gadus =ir cietusi= kādēļ krievvalodīgo pieprasījumi nav skatami ārpus šīs vēstures realitātes. Tas, ka viņi acīmredzams to dara jau man liek šaubīties par to godīgumu. Pati šeit esmu nostājusies minoritāšu & iezemiešu pusē lai gan esmu baltādaina Eiropas izcelsmes, ja to tiesības rupji pārkāpj. Liekas krievvalodīgiem nav sevišķas simpātijas vai saprašanas iepretīm pamattautu, kā arī nesaprot, ka tas prasa laiku aizmirst pāri darīto (Padomju). Tālāk gan, nelietis ir nelietis, arī ja latvietis.

Tie kam latviešu etnos ir sveš & vai nu kaķim pie astes vai vismaz nesvarīgs iepretīm sava etnosa izcelšanu jāapsver vai nav lētāk & godīgāk sastrādāt ar latviešiem nekā visu valsti apdraudēt ar sekām kas arī viņus skars.

aija

From: mahris@myself.com
Date: 2/29/04 3:54

Juris Zagarins wrote: <. . . nemaz nav jāraksta Dr. Lalitai Muižniecei, lai uzzinātu, ka Satversmes 7. pants nesaka vis, tipiskā ja-tad konstrukcijā, ka, ja nu tie stulbie lietiņi sadomātu tās vēlēšanas rīkot pa atsevišķiem apgabaliem, tad nu gan lai vismaz gādā, ka deputātu skaits būtu proporcionāls apgabala vēlētāju skaitam.>

Nu, par divdabja teicieniem - pamēģini uzkontruēt dažus sadzīviskus teikumus 7. panta gramatikā, un tad mēģini saprast, ko tie nozīmē. Gaidu piemērus, kas apliecinātu manas interpretācijas nepareizību.

Starp citu, visnotaļ atbalstot Tavas vēlmes nedaudz koriģēt to, kas vēlēšanās notiek, gribētu tomēr atzīmēt vienu pretrunu Tavos apgalvojumos un metodēs.

Ja sliktais, kas notiek, notiek likumiski, bet likums ir slikts, tad cilvēks raksta avīzēm, deputātiem, kustina tautu, lai slikto likumu mainītu.

Ja sliktums ceļas dēl likuma nepildīšanas, cilvēks netrokšņo, viņš iet uz tiesu.

Ja nepildītais likums ir Satversme - uz Satversmes tiesu. Nekādu problēmu. Tu trokšņo, tātad uzskati, ka likums tiek pildīts, bet likums nepareizs. Tad kāpec Tu savam troksnim piejauc apgalvojumus par likuma nepildīšanu? Ar savu rīcību Tu pierādi, ka pats tiem netici.

Mahris

From: uldis@parks.lv
Date: 2/29/04 6:08

Aija wrote: < Nevis ielikt Ausmai vārdus mutē, vajadzētu uzklausīties ko viņa saka, kādas ir viņas raizes, kapēc. Domāju ir arī citi cilvēki ar Ausmas redzes punktu. Uzskatu tās ir patiesas raizes, nevis kautkas zemisks. & vispār man būtu jādod dikti daudz liecību lai pārliecinātu, ka kāds sveikotājs dara & domā zemisko tieksmju vadīts.>

Ne mirkli nešaubos, ka Ausma TP atbalsta ne jau savtīgu interešu vadīta. Tāpat kā daudzi citi. Tas tomēr nekādi nepaskaidro, kā apsviedīgais kurmju sitējs par krievu laikā tirgoto tulpju naudu (rubļos, domājams, pret latiem tika mainīti 200 pret vienu) varēja noprivatizēt pusi Latvijas pārtikas rūpniecības... Man ir vēl apsviedīgi cilvēki pazīstami, kas ar visādiem puķu sīpoliem tajā laikā tirgojās, mājas nesliktas uzcēla (nu, priekš tiem laikiem nesliktas, tagad tādas palielas suņubūdas vien ir), ar jauniem 9. Zjiguļiem braukāja (biezie bija - <ggg>)... bet nu tas arī viss.

Plus valsts izzagšana kas Kurmju Izsitēja laikā turpinājās ar nebijušu spēku, plus viņa partijas finansēšana ar pastarpinātiem ziedojumiem no muitas noliktavu īpašniekiem (tajā laikā, kad TP Segliņš vēl bija iekšlietu ministrs), un vēl un vēl un vēl...

Bet tas jau viss nav svarīgi, galvenais, ka viņam tādas inteliģentas un skumjas acis, kurās vīd patiesa rūpe par Latvijas pensionāru (tai skaitā Ausmas) likteni :)))

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/29/04 7:10

Sveiki!

Mahris Šņabdeguns: < Nu, par divdabja teicieniem - pamēģini uzkontruēt dažus sadzīviskus teikumus 7. panta gramatikā, un tad mēģini saprast, ko tie nozīmē.>

7. panta gramatikā varu uzstādīt, piemēram tādu teikumu: Izpildot Satversmes likumu, Latvijas vēlēšanu apgabalus likumlēmēji izvēlējās piecus: Rīgu, Vidzemi, Kurzemi, Zemgali, un Latgali.

Ja gribi gramatikas lauciņā pasportoties, katrā laikā!

Tā saka man daudzi - "davai - lai būtu tā maznozīmīgā izmaiņa" un tā tālāk "bet izbeidz nu māžoties pret tām vējdzirnavām" un tā tālāk. LAbāk pasaki skaidri - Tev personīga visa tā demokrātija ir pie vienas vietas!

Kā es dažiem saviem fizikas študentiem pie katras izdevības atgādinu - tai eksāmenā Tava izgāšanās vaina nebija izskaidrojama ar augstākās matemātikas nezināšanu, bet gan ar viselementārāko fizikas principu neiegaumēšanu.

Es trokšņoju tāpēc ka Tu (un citi) nesaprot ka LR Vēlēšanu likums tiešām tiek izpildīts ļoti rūpīgi (pastāv Centrālā Vēlēšanu komisija, kas par to lieliski gādā!), bet Vēlēšanu likums neatbilst LR Satversmes prasībai par vēlēšanām no atsevišķiem apgabaliem. Pareizāk sakot, Vēlēšanu likums neatbilst šīs prasības JĒGAI! Te nav runa par pinķerīgām gramatiskām konstrukcijām bet par Eiropas Apgaismības demokrātisko mantojumu. Šī mantojum JĒGA ir tāda, ka vienīgi neatkarīgas vienības, sākot no indivīda kā sava liktens lēmēja, tad no neatkarīgām pašvaldībām, tad no valsts mēroga deputātiem atbildīgiem pret savu lokalizēto apgabalu vēlētājiem (angliski - constituencies) un, beidzot, ar neatkarīgām valstīm starptautiskās organizācijās, var cerēt atspoguļot kopuma gribu konstruktīvā veidā. Nevis caur nekādu diktatoru, nevis caur nekādu impēriju! Vadonība ir laba lieta, bet tai jābūt iegrožotai likumā, nevis tikai Dziļi Ticīgā Ulda Adekvātā Labo Nodomu Bauslībā!

Juris

From: mahris@myself.com
Date: 3/1/04 12:48

Par gramatiku. Prasīju sadzīvisku teikumu, lai nebūtu juridisku problēmu saprašanā. Nespēj sacerēt?

Prasiju 7. panta gramatikai atbilstošu. Tavā piemērā lietota pagātne, kuras 7. pantā nav. Nespēj sacerēt?

Starp citu, ko domā par manu piemēru? Vai saskati tajā kādu novirzi no 7. panta stila? Vai varbūt es to nepareizi interpretēju?

Par likuma atbilstību Satversmei. Ieskaitot jēgu - to visu gatava skatīt Satversmes tiesa. Kur Tavs iesniegums?

Starp citu - piekrītu, ka lokomotīvju atkārtošanās - tas ir slikti. Lai gan daudzu citu muļķību vidū tā viena no sīkākām. Piekrītu, ka šo likuma daļu vajadzētu mainīt. Lai gan tas neko reālu nedos, tomēr maiņa atbilstu dabiskuma izjūtai. Bet esmu pārliecināts, ka lokomotīves ir pilnā saskaņā ar Satversmes un likumu garu un burtu.

Mahris

From: mahris@myself.com
Date: 3/1/04 1:17

Latvijas valdības pienāktos vērtēt ne pēc emocijām, bet pēc objektīva kvalitātes rādītāja - oligarhu skaita.

Repšem bija OO kategorijas valdība (šlosers un aiz ZS stāvošais Lembergs). Tagad Repše atkal piedāvā OO valdību (Šķēle + Lembergs).

Emsis piedāvā Latvijā vēl nebijušu OOO kategorijas valdību. Augstāks līmenis mūsu valstiņā pagaidām nav sasniedzams.

Mahris

From: hbush@apollo.lv
Date: 3/1/04 2:07

Papildinajums Māra rakstitajam. Vel viens piemers, šoreiz no oficiala dokumenta - Latvija spēkā esošie Celu satiksmes noteikumi http://www.csdd.lv/Statistika/Normativi/CSN/csn.htm

Tas nenozīmē, ka vadītajam obligati jabrauc "pa celiem un citam vietam". Tas nozime, ka tad, ja viņš brauc, jaievero šo noteikumu III nodaļas prasibas. Ja nebrauc, tad nav obligati ieverot. Piemeram, majās sežot uz krēsla, nav obligati japiesprādzējas. Manuprat, latviešu valoda tas ir pilnigi viennozīmīgi saprotams. Un tagad velreiz salidzini ar Satversmes 7. panta tekstu:

Harijs

From: aabele@sveiks.lv
Date: 3/1/04 3:29

Juris: < Izpildot Satversmes likumu, Latvijas vēlēšanu apgabalus likumlēmēji izvēlējās piecus: Rīgu, Vidzemi, Kurzemi, Zemgali, un Latgali.>

Ja katram no šiem apgabaliem vienāds pārstāvju skaits Saeimā un vienlīdzīgs spēks, tad var piekrist. Bet ja kurkuļgalvai Rīgai ir vairāk varas par pārējiem, tad tas nav taisnīgi.

Ausma

From: aabele@sveiks.lv
Date: 3/1/04 3:29

Uldis: < Ne mirkli nešaubos, ka Ausma TP atbalsta ne jau savtīgu interešu vadīta.>

Uldi, kā notika prihvatizācija valsts mērogā, es ļoti uzskatāmi redzēju, kā tas darījās sovhoza mērogā. Tie, kas tobrīd bija pie teikšanas, savāca visu, bet ko nevarēja panest, to sadalīja pa sastāvdaļām, lai citam netiktu. Un tā fermas sabruka, tehnika krūmos sarūsēja, pēdējo punktu pielika gaļas un piena pārstrādes uzņēmumu izputēšana.

Kurmju ķērājs savāca daudz pārstrādes uzņēmumu, kas zin, kā rokas tie tagad nonākuši, taču tie darbojas, un tas manās acīs ir pats galvenais. Žēl, ka, piemēram, Jēkabpilī neuzradās tāds kurmju sitējs, tad nebūtu aizgājis boja lieliskais kara lidlauks, vējš nesvilpotu daudzo rūpniecības ēku, tai skaitāa cukurfabrikas, drupās. Vairums metās uz pirkšanu un pārdošanu, vieglu un ātru peļņu, kas neprasa lielus ieguldījumus, ražošanu atmetot kā nerentablu.

Uldi, Tu veiksmīgi atradi savu nišu, par to visa cieņa. Būtu es jaunāka, arī turpinātu ķepuroties savā lauciņā, bet vairs nav enerģijas, lai izturētu pašreizējo ritmu. Tāpēc man nav arī pretenziju pret kurmju ķērāja komandu, kuras teikšanas laikā visiem, kam darba stāžs pāri 30 gadiem, pensiju palielināja no 30 latiem uz 45 latiem. Jaunie laiki arī pielika dažus latus, toties cenas pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm tagad aug ne dienām, bet stundām.

Savtīgas ne savtīgas intereses, atbalstot kādu partiju, bet man nav uzticības represīvām metodēm, savā mūžā gana tādas esmu redzējusi. Ne Tu, ne es nešaubāmies, ka visa prihvtizācija notika toreizējo likumu robežās. Bet tad ir jāmaina nepareizie likumi, jo muldēšana pa tukšo un patvaļa, kā to dara Repšes vadībā, izdara tikai ļaunu.

Ausma

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 3/1/04 3:38

Maris Janis Vasilevskis raksta: < Bet esmu pārliecināts, ka lokomotīves ir pilnā saskaņā ar Satversmes un likumu garu un burtu.>

Laikam jau atkal vajadzētu vienoties, ko ar "lokomotīvēm" saprotam, bet, kā es to saprotu, šim apgalvojumam pievienojos.

Rumpis :)

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 3/1/04 4:08

Ausma raksta: < Kurmju ķērājs savāca daudz pārstrādes uzņēmumu, kas zin, kā rokas tie tagad nonākuši, taču tie darbojas, un tas manās acīs ir pats galvenais.>

Interesants apgalvojums ;-) Apmēram tāpat es varētu mierināt sevi, ja kāds nozagtu man automašīnu - tā brauc, ar to tiek pārvadāti cilvēki, un manās acīs tas ir galvenais ;-))

Rumpis :)

From: aabele@sveiks.lv
Date: 3/1/04 5:36

Rumpi, kā Tu vari salīdzināt savu automašīnu ar daudzmiljonu vērtiem pārstrādes uzņēmumiem? :-) Un vai ir likums, kas legalizē zagtas automašīnas?

Ja uzņēmums nestrādā vai automašīna guļ kapsētā, tad tiem abiem ir nulles vērtība. Kāpēc uzkurināt naidu pret tiem, kuru noprivatizētais uzņēmums strādā? Kas Latvijas iedzīvotājiem izdevīgāks - krāsmatas vai darbojošs uzņēmums? Pašreizējais noskaņojums ne ar ko neatšķiras no sarkano laikiem - dienaszaglis labais, turpretī saimnieks, kas pelna un nodarbina cilvēkus - sliktais, to uz Sibīriju vai karātavām. Likumdevējiem, gluži otrādi, vajadzētu rosināt, lai visi strādā un pelna, lai nosodījumu saņemtu godprātīgu likumu neievērošana.

Ausma

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/04 6:14

Sveiki!

Mahris Šņabdeguns, Harijs Bezpartejiskais Repšists un, skaties un brīnies, pat Rumpis Bezpalīdzīgais saskata gramatisku nekonsekvenci Satversmes 7. pantā:

Sadzīvisku teikumu? Lai nebūtu juridisku konsekvenču? Atbildot Mahra Šņabdeguna jautājumu, Žagariņš noskaitīja piecus vēlēšanu apgabalus.

Nepatīk pagātne? Nu labi, še tagadne: Izplidot Satversmes likumu, Latvijas vēlēšanu apgabalus likumlēmēja izvēlas piecus: Rīgu, Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali.

Tavs piemērs ir plānprātīgs mēģinājums iztaisīt izsmieklu no Satversmes 7. panta.

Ar kaut kādu iesniegumu nesen te plātījās Alnis Prieksjnieks. Es nemaz nešaubos, ka Satversmes tiesa necienīs nevienu iesniegumu tādā lietā, kurai ir precedents jau Pirmās Republikas likumdošanā. Norādīs ar gudru smīnu uz 7. panta vecmodīgo gramatisko konstrukciju un pateiks, lai eju dzert šņabi.

Ja tauta gribēs panākt kaut kādu demokrātiju pamatotu Eiropas Apgaismības likumībā, tad tautai pašai būs jāprasa tā Verelēšanu likuma maiņa. Nepietiks ar nekādām latviešu valodas gramatikas zināšanām. Tāpēc, lūdzu izbeidz te niekoties un uzraksti savu vēstulīti kādai latviešu valodas avīzītei par to, ka Latvijas Republikas vēlēšanu likums būtu jāizlabo tā, lai tas būtu saskaņā ar Satversmes noteikumu par reģionālām tautas pārstāvju vēlēšanām.

Nē. Demokrātijas pamatlikums nav nekāda sīkumība. Tās lielās lietas, ko Tu uzskati par vēl svarīgākām, tās ir pārcilvēcīgas. Līdzīgi kā katoļi Vinnijs Pūkss un Apjomīgais Vents, Tu domā, ka pirms ķeršanās pie likuma būtu papriekšu jāpāraudzina latviešu tauta, jālūdz Dievs palīgā un jāparakstās zem Dziļi Ticīgā Ulda Adekvātā LAbo Nodomu Bauslības.

Lokomotīves mehanisms reģionālās reprezentācijas apiešanai NAV nekādā saskaņā ne ar Satversmes garu ne ar Satversmes burtu! Demokrātija nav iedomājama bez reģionālās reprezentācijas nacionālā likumlemšanā - tāpat kā plašākā mērogā starptautiskais tiesiskums vispār nav iedomājams bez nacionālās suverenitātes ievērošanas.

Bezpartejiskais Repšists Harijs turpina nesavtīgi atbalstīt savējās lokomotīves tiesības:

Nē, Harij, tas nenozīmē, ka vadītājām obligāti jābrauc pa ceļiem un tā tālāk. Un ja es Tev teiktu "slaukot dirsu lieto papīru" tas arī nenozīmē, ka dirsa obligāti jāslauka. Bet tas ir viennozīmīgi saprotams no šī teikuma, ka katrs cilvēks slauka dirsu. Un tagad vēlreiz salīdzini ar Satversmes 7. panta tekstu:

Juris

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 3/1/04 6:18

Ausma raksta: < Rumpi, kā Tu vari salīdzināt savu automašīnu ar daudzmiljonu vērtiem pārstrādes uzņēmumiem? :-) Un vai ir likums, kas legalizē zagtas automašīnas?>

Kā kādreiz izteicās mani labi paziņas no Anglijas - Kāda tur starpība, liela baznīca vai maza? ;-) Zagts (vai "privatizēts" izmantojot dienesta stāvokli) ir zagts. Un vajag nevis likumu, kas legalizē zagto, bet ievērot jau esošos likumus, ka zagļiem ir jāsēž cietumā. Bet, kā jau "Mērnieku laikos" bija teikts, ja atmiņa neviļ - mazos zagļus liek cietumā, bet lielos ceļ amatos.

Rumpis :)

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 3/1/04 8:02

Ausma: < Māri, krievvalodīgie ir slikti, jo Latvijā prasa tādas privilēģijas, kādas mazākumtautībām nav pašā Krievijā.>

Milumini, tie "krievvalodigie (patafoni") ir skaidra maskalu mulku kersana! Es so to saprotu no tas krievinu valodas, bet par krievvalodigo nosaukts, gazisu ! Un visi ukraini, baltkrievi un visi citi, kas runa un prot krievu valodu, lai skali proteste un dod maskaliem pa degunu: ar kadam tiesibam tie uzstajas par pasaules glabejiem?

Ta patiesiba bus tuvak, ka si noladeta mafija tiri smalki sajut, ka vinu pasaules mulkosanai reizi pienaks beigas. Sie laudis beigsies "vestures meslaine", turpat kur visi citi maskali. Ari tie, kuri ir latviesu izcelsmes.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/1/04 9:32

Attiecībā uz jautājumu kas ir gudrība, mafiozi uc killeri ir labs piemērs. Slepkavībā, izspiešanā, milzīgas naudas peļņā, absolūtā varā šādā gadījumā izcila "persona" (lietojot Ausmas apzīmējumu). Brutalitāte, spēja uzskatīt cilvēku jūtas kā ētisku neierobežojumu šī gadījuma dabas izlases pamatīpašības. Viena veida inteliģence neapšaubama - arī supermačo.

Protams parasti mūžs beidzas ar vardarbību, vai ieslodzījumu cietumā. Tomēr atvieto citi. Pat, ja kriminālbandu iznīcina, izveidojās jaunas.

Varbūt nopietni pret tā kolektīvā veidā uzstājās tā paša Apgaismotība.

Ne tieši par subjektu, bet piemērs auksti kalkulētai domāšanai kuŗā līdzjūtībai nav vietas izšķirstīju Norma Khouri grāmatu (2003) - Honor Lost. Love and Death in Modern-Day Jordan.-

Autore aizbēga no savas ģimenes uz rietumiem pēc tam kad viņas vislabāko draudzeni nogalināja draudzenes tēvs (laikam brāļiem palīdzot) "goda slepkavībā." Draudzene bija sarunājusies ar ārpusnieku vīrieti. Khouri uzsver, vecmodīgās islāmu zemēs nav jābūt pierādījums, tikai AIZDOMAS lai vīrietim nogalināt savējās sievietes ko tiesa praksē attaisno. Kas oficiāli & kas praksē stipri atšķiras.

Šinī gadījumā pat kad autopsija parādīja, ka meita bija nevainīga, tēvam nebija pašpārmetums, jo uzskatīja, ka darījis pareizi izdzēšot ģimenes goda -apšaubīšanu.- Bet māte aizstāv tēvu, jo nedrīkst pretoties sistēmai. Autorei par šoka lēkmes izrādīšanu pēc tam kad uzzināja par slepkavību pašai bija jālūdz sava tēva un draudzenes tēva piedošana & jāmelo par to ko zinājusi no draudzenes konfidances lai arī netiktu noslepkavota nevien kā "kolaborante," bet tapēc, ka apvainojusi vīrieti & apdraudējusi iekārtu kuŗā sievietēm jāpadodās & jāklusē.

Kad 2001. g. Jordānas Taisnības Ministram Abdul Karim Dughmi prese jautāja vai izvarota sieviete būtu nogalinama kā "ielene" kas ģimenei godu laupījusi, viņš atbildējis: "Visas sievietes nogalinātas goda gadījumos IR ielenes. Manā uzskatā, ielenēm jāmirst." (All women killed in cases of honor are prostitutes. I believe prostitutes deserve to die.)

Manuprāt gadījums nav tikai viduslaikus tumsonības paraugs, bet mazāk dramātiski visai raksturīgs patriarčālai mentalitātei kas cilvēka žēlumu neatzīst (diemžēl Rainis ielaidās uz šādiem vārdiem).

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/04 9:45

Sveiki!

Baltā Mahte Aija: < Attiecībā uz jautājumu kas ir gudrība, mafiozi uc killeri ir labs piemērs.>

Vēl viens labs piemērs ir Robert Strange MacNamara, kas Vientamas kara laikā gan Kenedija gan Džonsona administrācijā bija ASV "aizsardzības" ministrs. Aizvakar dabūju noskatīties nule Oskaru vinnejušo dokumentarfilmu "The Fog of War". Sirsnīgi ieteicu to itin visiem gribīgajiem karakalpiem, demokrātijas apņirgātājiem.

Nopietna nostāja prasītu no katra kolektīvam piederīgā indivīda vienu vēstulīti uzrakstīt kādai latviešu valodas avīzītei par vēlamību panākt Vēlēšanu likuma maiņu kas aizliegtu Latvijas t.s. "partijām" apiet Latvijas Apgaismotības mantojumā Satversmē noteikto reģionālo reprezentāciju tautas deputātu vēlēšanu kārtībā.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/1/04 10:07

6. martā Lietuvas Šauļos nauos notiks pagan/black metal festivāls Tvaikas Būšot vismaz šīs grupas:

* Ossastorium (Lt)
* Andaja (Lt)
* Dissimulation (Lt)
* Nahaš (Lt)
* Urskumug (Lv)
* Skyforger (Lv)

cik vēlami būtu atbalstīt paša pasākumus. sux, ka netieku. nepatīk Armageddonu tepat gaidīt.

a(narch)ija

From: aabele@sveiks.lv
Date: 3/1/04 10:12

Subject: Re: Noskaņojums valdību veidojot

Rumpi, Tava analoģija tikai kārtējo reizi pierāda, cik bezjēdzīga ir cīnīšanās pret. Ja cīnās, tad jācīnas par. Tie, kas gāž kapsētās krustus un izdemolē autobusu pieturas, arī cīnās pret. Necīnīties, bet vienkārši darīt, varbūt ir garlaicīgi, toties produktīvi. Būtu JL bez kladzināšanas darījis to, kas jādara - izdevis labākus likumus, lai nebūtu iespējama korupcija, nodokļu nemaksāšana, zagšana un krāpšana, veiksme nebūtu aizgājusi garām. Taču tagad - tukša muca tālu skan.

Ausma

From: kingga@plu.edu
Date: 3/1/04 10:57

Ausma, mani jau sen interese latviesu pat apsaubamie uzskati par uznemumu vertibu. Ja Tev butu janosaka kada uznemuma vertiba, ka Tu to daritu? (Tava var nebut gramatveza atbilde; mani interese Tava pieeja).

Ar pirmo narcisi un pavsara virsiem, visu labako

Gundars

From: RSpuris@aol.com
Date: 3/1/04 11:24

Aija: < Tomēr beigu beigās, tautā ir jābūt kristika masa laba griba vai iespējai no citu labas gribas piemēra iedvesmoties lai nesabotažētu pat vislabāk iespējamo mechanismu. >

Tieši tā: bus gana musu vidu cilveki ar gribu savai tautai saulainu rītdienu nodrošināt, mēs to arī saniegsim. Šīs gribas pietiekami nebūs (Tu vai es paliksim malā, smīnot par citu pulēm), nebūs arī saulainās rītdienas... Tādeļ atkal - vakarā pārdomāsim ko labu esam paveikuši. Nebutu jau arī slikti ka vakarā viens otram par to pastāstītu! Ne jau lai lielītos:lūk ko ES paveicu, bet vienkārši - lūk kā man šodien laimejās.

Ričs.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/04 11:37

Sveiki!

Baltā Mahte uzskaitīja savu iemīļotāko melnā metala rokerus un manu aicinājumu aizstāvēt demokrātisko vēlēšanu ideju Latvijā atbildēja ar sekojošo rindiņu:

Ja BAltā Mahte būtu manu aicinājumu dzīrdējusi vienu reizi par katru Baltās Mahtes uzsaukumu jeb žoožojumu kolektīvam uzstāties par Apgaismotību, tad, ticiet man, Baltā Mahte to būtu miljoniem reižu jau dzirdējusi.

Pats savus pasākumus es, atšķirībā no Tevis, atbalstu konsekventi. Cik vēlami būtu ja no Tevis vispār būtu kaut kas atbalstāms un cik vēlami, vispār, būtu izbeigt piesārņot latviešu valodu ar tādiem simfoniskiem rusicismiem kā "sux".

Juris, Armageddon visā sirsnībā novēlēdams Baltai Mahtei savā kojā tulpjukokā tupēdamai

From: kingga@plu.edu
Date: 3/1/04 12:27

Aija, manas grutibas nav ar darisanu vai nedarisanu, bet ar individam piemerotu iesaisti. Vai vari pajautat Vidvudam, ka vins praktiskā diskusijas tiek gala ar Bora papildinosiem modeliem, Heizenberga principu, haosa teoriju un citam koncepcijam, kas noliedz vienkarsotu ilgtermina attistibas planosanu atseviskos uznemumos un valstis.

Visu labako,
Gundars

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/1/04 1:20

Žāvaskungs: < Baltā Mahte uzskaitīja savu iemīļotāko melnā metala rokerus un manu aicinājumu auzstāvēt demokrātisko vēlēšanu ideju Latvijā atbildēja ar sekojošo rindiņu: >

Var redzēt, ka Žāvaskungam zināšana šajā jomā ierobežojās ar Korn vai Marilyn Manson & nav ne mazākā jēga par metala daudziem nokrāsojumiem vai tas būtu abience metal vai latviešu pagan/folk metal ar black & death metal iespaidu kā Skyforger, vai tādi kas atmet sapņojošu fantaziju vai ambieanci & paliek pie vistumšākiem pamattoņiem kā lietuviešu Nahaš.

Skyforger starptautiski jau zinama, tomēr iegauņi bija tie kas valdīja tumšo muzikas pasauli Baltijā agrāk kur lietuvieši pašreiz visspēcīgākie & ar vislielāko diapazonu žanrā. Kautvai ievērot aprakstu:

http://www.ferrum.node.lt/english/bands.php

Cik atceros uz latviešu listēm sāku skatīties 1997. g. - laikam 1999. g. kļuvu patiešam aktīva Sveikā (nēesmu pārbaudījusi, mani faili no tā laika vecā kompja izcepšanās ir neapstrādātos fragmentos). Valodu mācos kā nu iznāk & pa šiem gadiem tikai tagad mazliet sāku saprast kas notiek Latvijā. Listēs esmu iemācījusies vismaz tikpat cik skolas klasēs, tikai vairāk dzīvotu praksi nekā tīru teoriju. "Sux" manuprāt ir anglicisms, ja krievi aizlienējuši tā notiekās.

nekas nav mūžīgs, lai gan dažiem tā licies.:)

ja netieci pac ārā no Masačūzetas, atliek paskatīties interesantas bildītes & daļa tekstu pat angliski:)

http://muzik.alutis.lt

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/04 1:26

Sveiki!

Profesors Dakteris Gundars Ķeniņš Kings uzdeva labu gribošajai Aijai tādu uzdevumu:

Atvainojos par iekšā iejaukšanos, bet pēc manas labākās saprašanas, ne Bora papildinošie modeļi ne Heizenberga princips ne haosa teorija nenoliedz vienkāršotu ilgtermiņa attīstības plānošanu atsevišķos uzņēmumos un valstīs.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/1/04 1:31

Kā es to redzu, Bora modelis, Heizenberga princips & haosa teorija laikam šinī kontekstā norāda uz zinātnisku ticību, ka ir kārtību aiz nekārtības pat, ja statistiski, konkrēti neparedzama & neiederās modeļos kas pie rokas.

Man pašai laikam pat vēl vairāk interesē par to divdabja būšanu, kvantuma teoriju utt & vēl dažas teorijas kas diezvai vislabāk apskatami fizikas laukā...

aija

From: aabele@sveiks.lv
Date: 3/1/04 1:41

Gundar, apsveicu ar pirmo narcisi, bet par pavasara viršiem gan pirmo reizi dzirdu. Mums te naktīs sals vēl sasniedz līdz mīnus 15, dienā tomēr bija silta saulīte.

Attiecībā uz Tavu jautājumu nāk prātā dziesma: Beigtu Napoleonu aprok bedrē, Bet dzīvu kaķēnu baro ar siltu pienu.

Grāmatveža atbildi no manis negaidi, tās nozares darbībai man trūkst intereses. Saista vienīgi galarezultāts. Vai nu šāds uzskats ir apšaubāms vai ne, taču manās acīs vērtība ir tikai tādam uzņēmumam, kas spēj savu saražoto pārdot. Ja produkciju nepērk - beigts. Turpretī kaut pats sīkākais ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs, ja vien kādam vajadzīgs, "jābaro ar siltu pienu", nevis jāslīcina birokrātijas duļķēs un represiju žņaugos.

Šķēles uzņēmumi nebija ne labāki, ne sliktāki par tiem, kas pagāja zem ūdens, taču joprojām ir dzīvi. Par to arī Tautas partiju cienu.

Ausma

From: kingga@plu.edu
Date: 3/1/04 1:59

Juris: < Atvainojos par iekšā iejaukšanos, bet pēc manas labākās saprašanas, ne Bora papildinošie modeļi ne Heizenberga princips ne haosa teorija nenoliedz vienkāršotu ilgtermiņa attīstības plānošanu atsevišķos uzņēmumos un valstīs.>

Paldies! Ta tas ir, ja modelis ir tiesam noderigs. Tas parasti noder istermina situacijas, kur gandriz visi praktiskie modeli liekas vienkarsi un piemeroti. Tiklidz mes nonakam sarezgitaka situacija vai ari mums ir vairak mjatrekinas ar mainigu nakotni, si vienhkarsiba radis kludas, varbut pat drausmigas nelaimes. Tapec man Bors, Heizenbergs un citi liekas svarigi ari veselu tautu liktenos, un tapec es ari proiecajos, ka Edgars Imants Silins man visam tam ir devis latvisku terminologiju.

Tagad pie otra jautajuma: Ka to piecelt pardomam tiem, kas talak ar viena zirgha ratiem nav tikusi talak par tuvako krogu? (Es pat nezinu, vai vini velas braukt talak!)

Visu labako,
Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/04 3:11

Sveiki!

Baltā Mahte Aija: < Kā es to redzu, Bora modelis, Heizenberga princips & haosa teorija laikam šinī kontekstā norāda uz zinātnisku ticību, ka ir kārtību aiz nekārtības pat, ja statistiski, konkrēti neparedzama & neiederās modeļos kas pie rokas.>

Gluži otrādi, šiem trim jēdzieniem nav nekāda sakarība ar nekādu zinātni pamatojošu ticību bet ar eksperimentāli apstiprināmiem vienkāršotiem dabas konceptiem kas pieļauj lietderīgu tehnoloģisku rīku attīstību. Vienīgā ticība kas zinātniekam savā zinātnieciskā darbā vajadzīga ir ticība savām maņām un savam saprātam un vēl par virsu nežēlīga skepse visās lietā. Vai izvēlēties skrambu pirkstā vai cilvēces bojāeju - tas, kā smējās Deivids Hjūms, nav vairs tikai veselīgā saprāta lieta bet dziļākas cilvēcības, pat reliģijas lieta. Bora modelis, izlabots ar Maxa Plancka atzinumiem, ir pamatā ķīmisko vielu spektrālanalīzes aparātam, Heizenberga princips pasaka vienu brīnišķīgi vienkāršu lietu - nevielai lietai nav iespējams saskarties ar nevienu citu lietu to neiztraucējot, un haosa teorija ļauj saprast kā pareizi būvēt tādas lietas kā sirds defebrilatoru un kā pareizi pareģot laiku izejot no pieejamiem meteroloģiskiem novērojumiem.

Par to divdabja (gerunda) būšanu ieraksti "divdabis" google meklētājā un viss. Tā lieta ir īstenībā ļoti vienkārša. Angliski, burtiskā tulkojumā 7.pants būtu:

"Dividing Latvia into separate electoral districts, the number of deputies elected to each electoral district shall be proportional to the number of voters in the district." Man tas skan negramātiski angļu valodā, jo gerunds "dividing" ir lietas vārds un neizsaka rīcību bet (jau notikušu) faktu tātad no tā nesanāk balansēta konstrukcija, jo savienots ir lietas vārds ar veselu teikumu, t.i. saikne ar sekojošo vārdkopu prasa kaut ko vairāk nekā komatu. Piemēram, varētu to pantu tulkot tā: "Dividing Latvia into seperate electoral districts requires that the number of deputies elected to each electoral district shall be proportional to the number of voters in the district." Bet tad tiek mīkstināts Latvijas sadalīšanas fakts kā sekundārs deputātu skaita proporcionalitātei. Varētu arī tulkot tā: "Upon dividing Latvia into separate electoral districts, the number of deputies elected to each electoral district shall be proportional to the number of voters in the district." Priekš kam vispār tāda nenoteiktība Satversmē? Lakoniskajā Satversmē es saredzu šai pantā kā zemtekstu prasību pēc atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem. To skaits var būt mainīgs, bet tas nedrīkst būt tikai viens. Tad tas būtu apmēram tāpat kā teikt, "Voting for a party, the individual chooses among the various candidate lists" un to saprast kā atļauju vēlēšanas rīkot tikai ar vienu vienīgu partiju. Es drīzāk to saprastu tā: "Latvia being divided into separate electoral districts, the number of deputies elected to each electoral district shall be proportional to the number of voters in the district." Es tiešām neredzu, ka Satversmes 7.pants pieļauj vienu vienīgu katolisku Vislatvijas vēlēšanu apgabalu tāpat kā Izraēlas Dieva dotajā etniskā tīrītavā un tāpat kā Nīderlandes labu domājošo monarhijas padomnieku valdībā.

Vēl es teikšu tā. Un tā esmu teicis tūkstoš reizes. LAbāk vienu vienīgu katolisku vēlēšanas apgabalu (lai tad tam kurkulim būtu tā lielā galva tā vienīgā!) nekā to necaurredamo mudžekli, ko mūsu Vēlēšanas likums pieļauj ar reģionālās reprezentācijas apiešanu! Nekas nevar būt sliktāks par to sistēmu kas valda Latvijā, kur tautas deputātiem tas ir tikai trauceklis jeb izklaidēšanās jeb tejāteris vispār ieklausīties savu vēlētāju balsīs, jo viss atkarājas no partijas bezprincipa koalīcijā nonmākušo lokomotīvju mājieniem! LAbāk lai katrs vēlētājs pats savā prātā skaidri saprot ko viņa nodotā vai nenodotā balss nozīmē! Citādi tas ir priekš pašapmānīšanās, nekā vairāk.

Gundars vēl pateica tā:

Jā. Par Mahri Šņabdeguni man ir nopietnas šaubas gan.

Juris

From: RUTENS@aol.com
Date: 3/2/04 9:18

Sveiki!

Ņemot vērā cik slikta ir mana gramatika, es galīgi nedrīkstu iejaukties pārunās par Satversmes 7. pantu nozīmi. Tomēr, kaut pirms trīs gadiem man arī šķita, ka nebija tajā stingrs noteikums, ka Latviju ir jāsadala atsevišķos vēlēšanas apgabalos, īpaši pēdējos mēnešos tas pants man ir mulsinājis, jo salīdzinot to ar pārējiem pantiem (skat. zemāk), kas attiecās tikai uz Saeimas vēlēšanās likumu, tas ne gluži iederās.

Šeit viens citāts no Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas, 17. burtnīcas, kur Satversmes sapulces sēdē deputāts Arveds Bergs 1921. gada 11. oktobrī izteicās (par 8. pantu) šā:

"Satversmes likumā ir ievedami tikai galvenie principi, galvenie noteikumi. Jāsargās no samērā sīkākiem noteikumiem, kas neienes principiālu nozīmi, tāpēc, ka viņi patiesībā ir tīri tehniskas dabas; tiem nav vietas pašā satversmes likumā, jo viņu grozīšana var izrādīties par vajadzīgu arī tad, kad galvenos principus negrib grozīt."

Tā tad, tikai principi bija parredzēti Satversmes pantos. Ko es nespēju saprast ir tieši ko Satversmes autori gribēja pateikt ar šo 7. pantu, jo beigu beigās tas ir galīgi lieks. Taču 6. pants nepārprotami saka: "Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās." Kā proporcionālitātes princips tika pielietots vēlēšanas likumos arī tai laikā man liekas bija skaidri definēts, jo arī tad, izņemot Nīderlandes, visas pārējās valstis, kas lietoja proporcionālas vēlēšanas sistēmas, bija sadalītas vēlēšanas apgabalos. Vai tad patiešām autoriem likās tik ļoti svarīgi noteikt, ka nevis iedzīvotāju vai pilsoņu skaits, bet tieši tikai vēlētāju skaits tiktu lietots, lai izrēķinātu cik deputāti ir ievēlami no katra apgabala (tādā gadījumā kad vēlēšanas likums sadala Latviju atsevišķos apgabalos)? Protams autoritatīvā atbilde būs jāsameklē attiecīgā Satversmes sapulcēs burtnīcu, lai uzzinātu kas tieši deputātiem bija prātā ar šo pantu. {Varbūt ir būtiski pieminēt, ka tagad vismaz rietuma demokrātījās tiek uzskatīts, ka tautas ievēlēti deputāti pārstāva netikai pilsoņus, bet *visus* valsts iedzīvotājus. Nezinu vai šādas atšķirības bija svarīgas 1921. g.)

Bet, kamēr pie Satversmes sapulces burtnīcām netieku klāt, vai Harijam vai Mahrim ir papildus komentāru par šo lietu?

Starp citu, aizvakar uzzināju, ka Latvija ir pati vienīgā austrumu Eiropas valstis, kura atgūvot neatkarību kad PSR sabruka, nevis rakstīja jaunu konstitūciju, bet atjaunoja to, kas tika lietots pirms kara. Bet, tas nu tā.

Visu labu,
Elizabete

Satversmes panti, kas attiecās tieši uz Saeimas vēlēšanas likuma pamatprincipiem:

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.
9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

From: profundis@inbox.lv
Date: 3/2/04 10:12

Diemžēl man liekas, ka šī panta loģika ir vienkārša - visā valstī ir tiešas un proporcionalas velēšanas, bet lai atvieglotu viņu tehnisko izpildi, mēs valsti sadalām vēlēšanu apgabalos. Lai šis dalijums nebojatu tiešo un PROPORCIONALO raksturu, mes uzrakstam 7. pantu!

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/2/04 10:19

Sveiki!

Elizabete pati sevi galīgi izslēgusi no iejaukšanās pārrunās par Satversmes 7. panta nozīmi:

< Ņemot vērā cik slikta ir mana gramatika, es galīgi nedrīkstu iejaukties pārunās par Satversmes 7. pantu nozīmi.>

Tamdēļ Elizabete aicina Hariju un Mahri sniegt paplidus komentārus:

< . . . vai Harijam vai Mahrim ir papildus komentāru par šo lietu? >

Droši vien, ka Harijam un Mahrim būs papildus komentāri šai lietā, bet es no savas puses tikai gribētu vēlreiz aizrādīt, ka šī lieta NAV tikai gramatikas lieta, nedz arī likuma burta lieta nedz arī lieta, kuras pamatbūtība būs viennozīmīgi pierakstīta kaut kur kādā no Satversme Sapulces stenogramu 17 burtnīcām. Šo lietu vislabāk var saprast iedziļinoties Eiropas Apgaismības intelektuālajā mantojumā pārlasot Eiropas Apgaismības intelekuālo vēsturi un ieskatoties to zemju institūcijās, kas jau pirms Latvijas sen bija nostiprinājušas demokrātiskas valdības, to skaitā arī Apvienoto Karalisti, kura ir mācējusi demokrātiju nostiprināt pat iztiekot pilnīgi bez nekādas konstitūcijas kā tādas.

< Starp citu, aizvakar uzzināju, ka Latvija ir pati vienīgā austrumu Eiropas valstis, kura atgūvot neatkarību kad PSR sabruka, nevis rakstīja jaunu konstitūciju, bet atjaunoja to, kas tika lietots pirms kara. Bet, tas nu tā.>

Tas tiešām nu tā. Žēl, ka caurmēra Latvijas pilsoņis it tāds Baltais Tehvs jeb tāda Baltā Mahte kas Vēlēšanu likuma izlabošanu atbilstoši Satversmes garam uzskata kā kaut kādu maznozīmīgu knibināšanos ap latviešu valodas grūto gramatiku Latvijas vecmodīgajā Satversmē!

Tas pats profundis: < Diemžēl man liekas, ka šī panta loģika ir vienkārša - visā valstī ir tiešas un proporcionalas velēšanas, bet lai atvieglotu viņu tehnisko izpildi, mēs valsti sadalām vēlēšanu apgabalos. Lai šis dalijums nebojatu tiešo un PROPORCIONALO raksturu, mes uzrakstam 7. pantu!>

Nē. Satversmē nav nekas par tehnisko izpildi. Satversmē ir pierakstīti tie pamatprincipi, kas valda visas pasaules demokrātiskā satversmēs. Kā jau esmu aizrādījis, tās divas valstis kuras ir no savām satversmēm "izravējušas" reģionālās reprezentācijas principu ir karaliskā Nīderlande un etniskā tīrītava Izraēla. (Izraēla vispār ir atradusi par izdevīgāku nemaz nešmurgāties ar nekādu satversmi.)

Demokrātija nav nekāds populisms. Demokrātija ir Eiropas Apgaismības pieredzē pamatota institūcija.

Juris

PS Ko šodien saka bezpartejiskie repsjisti, kad Emsa kungam ir pat augstāks reitings nekā Repsjes kungam?

From: RUTENS@aol.com
Date: 3/2/04 10:53

Sveiki!

Vēlēdama veiksme gan Aija, gan Jurim Ž savā cīņā par virtuālo Latviju.

Visu labu,
Elizabete

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/2/04 11:00

Dots devējam lai atdodas! Vēlējums lai atgriežas vēlētājai!
Man gan Latvija nav tikai virtuāla, kā arī nesaredzu vienu vienīgu iesaldētu "pareizo" Latviju.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/2/04 11:24

Sveiki!

Elizabete mani ar Aiju salika vienā kategorijā un atvadījās,sacīdama:

< Vēlēdama veiksme gan Aija, gan Jurim Ž savā cīņā par virtuālo Latviju.>

Paldies par veiksmes vēlējumu! Es tik pat sirsnīgi Tev novēlu veiksmi cīņā par Latvijas konkrēto specifiku!

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 3/3/04 3:58

Juris Zagarins wrote:

< Satversmē nav nekas par tehnisko izpildi. Satversmē ir pierakstīti tie pamatprincipi, kas valda visas pasaules demokrātiskā satversmēs. Kā jau esmu aizrādījis, tās divas valstis kuras ir no savām satversmēm "izravējušas" reģionālās reprezentācijas principu ir karaliskā Nīderlande un etniskā tīrītava Izraēla.>

Es nedomaju, ka Latvijas satversmes rakstitajiem kaut mirkli radās aizdomas, ka iedzivotaji Liepāja varetu 'zaģēt' valmieriešiem. Man nez kapec sķiet, ka viņi 'Apgaismības ideju' iedvesmoti, domāja par kopigu valsts celtniecību, neuzmirkli nedalot prātā Latviju federali atsķirīgos novados. Novadu uzskaitijumu satversme es redzu tikai ar vienu merķi - lai neviens nemeģinatu pretendet uz kadu no Latvijas daļam! Latvija ir teritoriali vienota un nedalama (daugav's abas malas muzam nesadalas!). Un pat Jurim nav pa spekam viņu sadalīt (mērķis tads pats kā Cezaram - sadalīt lai iegūtu??) Teritoriali parstavnieciba saki - man dzivojot Latvijā, dazzu labu dienu nākas darboties visos piecos velešanu apgabalos vienlaicigi. Vai kadā no šiem apgaliem manai reprezantacijai jabūt lielakajai vai mazakai? Vai mums kašķu pietrūkst, ka vel kaut vajag dalīt?? Ta vieta mūsu valstviri apvieno vietējas pašvaldibas, kas ir regionālā parstavniecība.

< Demokrātija nav nekāds populisms. Demokrātija ir Eiropas Apgaismības pieredzē pamatota institūcija. (Ko šodien saka bezpartejiskie repsjisti, kad Emsa kungam ir pat augstāks reitings nekā Repsjes kungam?)>

Demokratija Juri ir sengrieķu kulturas mantojums :) Vēl 1905. gada Latvijā ticeja Apgaismotam CARAM :) Kas vēl nav populisms??? Emša kungs saki, labi izskatas tai "Dienas" foto, bet kads Emša kungam sakars ar "politiku", kā zinatni man gruti pateikt :) Mums jau premjeri em driz tiksskatuma konkurss rikots, vai kā guliverā, iešana pa aukliņu !:))

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/3/04 6:22

Sveiki!

Tas pats Profundis:

< Man nez kapec sķiet, ka viņi 'Apgaismības ideju' iedvesmoti, domāja par kopigu valsts celtniecību, neuzmirkli nedalot prātā Latviju federali atsķirīgos novados.>

Prasīt tautas likumlēmēju ievēlēšanu no atsevišķiem apgabaliem nenozīmē dalīt valsti federāli atšķirīgos novados.

< Novadu uzskaitijumu satversme es redzu tikai ar vienu merķi - lai neviens nemeģinatu pretendet uz kadu no Latvijas daļam!>

Atsevišķie vēlēšanu apgabali nav noskaitīti Satversmē. Tautas likumlēmēju ievēlēšanai no atsevišķiem apgabaliem nav nekāda sakara ar novada mēroga pašvaldībām. Šito lietu jau esmu Tev skaidrojis vairākas reizes.

< Latvija ir teritoriali vienota un nedalama (daugav's abas malas muzam nesadalas!).>

Tādas ir visas Eiropas demokrātijas, arī Amerika ir tāda. Taču katrs Amerikas kongresmens tiek ievēlēts no ļoti šauras vēlētāju kopienas (constituency). Kongress nav tā vieta, kur izpaužas Amerikas federatīvā valdība. Tā izpaužas atsevišķo štātu pašvaldībās. VArbūt esi dzirdējis par ASV lielo pilsoņkaru 19. gadsimtā? Neviens te vairs nopietni nedomā par ASV dalīšanu! ASV ir vienota un nedalāma (MAson-Dixon Line abas malas mūžam nesadalamas.)

< Un pat Jurim nav pa spekam viņu sadalīt (mērķis tads pats kā Cezaram - sadalīt lai iegūtu??) >

Mīļais Tas Pats! Nesmīdini, lūdzu!

< Teritoriali parstavnieciba saki - man dzivojot Latvijā, dazzu labu dienu nākas darboties visos piecos velešanu apgabalos vienlaicigi.>

Tad nu gan Tu esi liels šiška!

< Vai kadā no šiem apgaliem manai reprezantacijai jabūt lielakajai vai mazakai?>

Līdzīgi kā visi bezpartejiskie repsjisti un citi Baltie Tehvi, Tu nesaproti ne bū ne bē par demokrātiju. Tu to nespēji atšķirt no vecā labā vadoniskā totalitārisma.

< Vai mums kašķu pietrūkst, ka vel kaut vajag dalīt?? >

Tu runā kā viens gaužām vecmodīgs komunists. Vai ir daudz vēl tādu kā Tu?

< Ta vieta mūsu valstviri apvieno vietējas pašvaldibas, kas ir regionālā parstavniecība.>

Atkārtoju. Pašvaldība ir viena lieta, visas valsts likumlēmēja reprezentatīca pret savrupēju vēlētāju kopienu ir otra lieta. Tās nevajag jaukt.

< Demokratija Juri ir sengrieķu kulturas mantojums :) >

Zinu. Katrs grieķis Tev labprāt pastāstīs, ka Eiropa ļoti vēlu atmodās.

< Vēl 1905. gada Latvijā ticeja Apgaismotam CARAM :)>

Acīmredzot vēl 2004. gadā Latvijā ir atrodami tādi, kas tica Apgaismotam CARAM :)

< Kas vēl nav populisms??? Emša kungs saki, labi izskatas tai "Dienas" foto, bet kads Emša kungam sakars ar "politiku", kā zinatni man gruti pateikt :) Mums jau premjeriem driz tiksskatuma konkurss rikots, vai kā guliverā, iešana pa aukliņu !:))>

Ja Tu nevīžāsi saprast demokrātiju, atliek Dievu lūgt par to Tavējo Apgaismoto CARU :)

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 3/3/04 7:08

Juris Zagarins wrote: < Prasīt tautas likumlēmēju ievēlēšanu no atsevišķiem apgabaliem nenozīmē dalīt valsti federāli atšķirīgos novados.>

Pēc kādām interesem tad mēs vēlēsim regionalos parstavjus, ja visā latvija NAV federali regionalu interešu! Atkal krustosim govi ar zirgu un brinisimies, ka ne jāšana, nedz piens?

< Mīļais Tas Pats! Nesmīdini, lūdzu!>

Man patīk smaidoši cilvēki :)) Un ara ir pavasars :))

< Tad nu gan Tu esi liels šiška!>

Ne bet vajadziba reizem spiezz atri parvietoties pa musu mazo valstiņu !:)

< Katrs grieķis Tev labprāt pastāstīs, ka Eiropa ļoti vēlu atmodās.>

OO!! Es ceru, ka tu esi pieversis uzmanibu ari Aristoteļa Demokratijas aprakstam, kā puļa raditam haosam??

< Ja Tu nevīžāsi saprast demokrātiju, atliek Dievu lūgt par to Tavējo Apgaismoto CARU :)>

Hmzs, sava laika liekas Senktzeperī (kas uzrakstija mazo pronci!), rakstija, kas tad būs vainigs, ja es, budams armijas virpavelnieks, pavelešu saviem ģeneraļiem lidot kā taureņiem, bet viņi nelidos?? Oki, es esmu pastulbs, bet jusu gaišredzibai un pedaigoga augstibai vajadzetu atrast kaut kadu ceļu, ka man saprotama valoda to tomer ieskaidrot :)

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/3/04 8:11

Sveiki!

Mīļais Tas Pats!

Nav man šobrīd laika Tev sākt no gala skaidrot kas ir demokrātija, bet lūdzu neuzskati to par pedagoģisku augstību no manis kad es Tev aizrādu, ka Tev pašam būs jāpiepūlās, lai to lietu saprastu, un Tu nedrīksti turpināt tupēt savā mucā un prasīt, lai Tevi baro pa spundes caurumu. Nepietiks tikai palasīt sentimentālas bērnu grāmatas par prinčiem un tauriņiem, lai saprastu demokrātiju.

< Pēc kādām interesem tad mēs vēlēsim regionalos parstavjus, ja visā latvija NAV federali regionalu interešu! >

Visā Latvija ir katram indivīdam savas intereses atšķirīgas no visas valsts kolektīvās intereses. Demokrātija ir tā iekārta, kas garantē, lai katram indivīdam būtu iespēja ne tikai balsot par vai pret bet arī prasīt atsaucību no sava pārstāvja tautas namā. Tas ir iespējams tikai tad, kad tautas pārstāvjus ievēla sīkākas vienības nekā visa tauta. Tas ir iespējam tad, ja tuatas deputāts ir spiests atbildēt nevis tikai un vienīgi savas partijas vadībai bet arī saviem konkrētajiem, specifiskiem vēlētājiem. Tas netraucē šiem pārstāvjiem kalpot visai tautai pēc partijas vadlīnijām un pēc paša sirdsapziņas, bet vēlēšanāas viņiem ir tomēr jāatbild tikai un vienīgi pret saviem konkrētajiem specifiskiem vēlētājiem. Tā tas ir visās demokrātijās atskaitot Nīderlandi un Izraēlu. Latvijā ir vēl sliktāk nekā Nīderlandē un Izraēlā, jo Latvijā likums atļauj partijām pārvērst par necaurredzamu mudžekli jeb tingeltangeli jeb acumānu pastāvošās pro forma vēlēšanas pa atsevišķiem apgabaliem.

< Atkal krustosim govi ar zirgu un brinisimies, ka ne jāšana, nedz piens?>

Demokrātija nav nekāds govs un zirga krustojums. Tā sistēma kas patlaban pastāv LAtvijā - tas ir govs un zirga krustojums.

Juris