Re: Demokrātija

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/19/04 12:59

Visas patiesās lietas sevi pierada vienmēr, netikai kaut kados ekstremos gadijumos. Es jau varetu sak uzskaitīt demokratiskos brinumus, ka piemeram Igaunijas pirmskara demokratisko diktaturas izveidošanas procesu utt. Bet labak atturešos, demokratijai ir trukumi, viņa nav nekāds ideals, bet neko labaku es ar nezinu, tapēc ticu, ka ar viņas palidzību vares izveidot cilvecigas attiecības Latvijas sabiedrība, lai veicinatu Latviskas vides saglabašanu un attistīšanu!

Ar cieņu ...

From: kingga@plu.edu
Date: 4/19/04 3:21

Es nedomaju, ka tas pats Profundis demokratijai tic ta, ka to velas vienas, sauras patiesibas praviesi. Es ceru, ka tas pats seit izsaka sava veida parliecibu, ka (plasak veidota) pieeja demokratijai mums dot ceribas drosak un pareizak iesaistities procesos, kas vel nav parskatami. Butiba es te atsaucos uz Edgara Silina gramatu par lielo patiesibu meklejumiem [Edgars Imants Siliņš LIELO PATIESĪBU MEKLĒJUMI (Izd. "Jumava", 99.g.)]. Ja ta, tad mums saja jautajuma domstarpibu nav.

Visu labako,
Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/19/04 4:01

Sveiki!

Taspats Profundis šodien pievērsies ticībai: < ... ticu, ka ar [demokrātijas] palidzību vares izveidot cilvecigas attiecības Latvijas sabiedrība, lai veicinatu Latviskas vides saglabašanu un attistīšanu!>

Nezinu jau kuro reizi Tev neesmu teicis, Mīļais Taspats, demokrātijā runa nav par ticību bet par institucionalizētu tautas deputātu atbildību pret saviem vēlētājiem. Lai demokrātijā tiktu veicināta latviskas vides saglabāšana un attīstīšana nepietiek ar Dieva lūgšanu un elemēntārās matemātikas piesaukšanu dēļ daudz fantastiskākas latviešu tautas bet gan Tev pašam jāprasa Vēlēšanu likuma atbilstība demokrātiskās Satversmes garam un jēgai.

Gundars rakstīja tā: <. . . demokratijai mums dot ceribas drosak un patreiuzak iesaistities procesos, kas vel nav parskatami. Butiba es te atsaucos uz Edgara Silina gramatu par lielo patiesibu meklejumiem. >

Nu, nezinu! Es arī tajā Edgara Siliņa grāmatā esmu ieskatījies un par demokrātiju tur bija tikai tāda pašķidra žoožošana:

"Demokrātisko sabiedrību pamatus veido indivīda un ģimenes, nevis grupu, partiju vai valsts institūciju primāts, uzskatu plurālisms pretstatā valsts doktrinizētai ideoloģiskai vienveidībai. Sabiedrībai netiek uzspiestas 'vienīgās' patiesības, katrs indivīds ir tiesīgs meklēt savu patiesību."

MAn liekas, ka Siliņš nesaprot demokrātiju! Tāpat kā vairums sveikotāju, viņš domā, ka demokrātija ir kaut kāda tāla, tāla, zaļganzila utopija. Katrs indivīds ir tiesīgs meklēt savu patiesību zem jebkura režīma, arī zem totalitāra režīma! Skat. Irānas filmu industriju iepretī ASV filmu industrijai! Skat. Rumpja Bezpalīdzīgā un Aijas Baltā Mahtes domrakstiņus par pilsonisko atbildību!

Juris

From: uldis@parks.lv
Date: 4/19/04 6:28

Tā arī neesmu redzējis nevienu Sveikotāju, kurs saliektu muguriņu traustu asariņas un grūti pūstu.

Neveicas laikam.

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

== To be stupid, selfish, and have good health are three requirements for happiness, though if stupidity is lacking, all is lost ==

Gustave Flaubert

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/19/04 10:06

Ej nu ej! Visi pēc kārtas un bez apnikšanas vaimanā, ka Latvijas demokrātija, lūk neatkarājoties vis no viņa/viņas un tāpēc lai es ejot labāk audzināt tautu par daudzmaz fantastiskāku nekā tā patlaban ir un netraucēju tik bezkaunīgi Adekvātos, Fantastiskos, Bezpartejiskos, Apjomīgos, Grūtsirdīgos, Vientiesīgos u.c. Baltos Tehvus un Mahtes un Brūkošos Profundes un Bezpalīdzīgos Atkarīgos Diegus un Lūzušos Zarus, nabaga sveikotājus. Tu pats esi viens no tiem, kas vissirdīgāk un visregulārāk man šito lietu aizrādi:

< Viss, nupat uzliku taisnā traša filtru uz visiem mesāgiem, kas nāk no Žagariņa un anywhere satur "vēlēsanu apgabalus". Jo, IMHO, sveikotāji par to nav atbildīgi un no viņiem arī tas arī nav atkarīgs.>

un vai tad šitā nav asariņu raukšana un muguriņu liekšana...

< . . . nupat biju Līvu laukumā uz dienisķo alu, un tur ar cilvēkiem spriedām, ka varbūt pēdējais gads, jo, raugi, nākamgad ap šo laiku kāds bojāra līdzgaitnieks jau būs to vietiņu privatizējis par 1 līdz 5 sertifikātiem- un Dome piešķirs šim ar- jo neviens cits taču šādu prasību iesniedzis nebūs, no kā varēs izdarīt loģisku secinājumu, ka navienam citam tas zemes pleķis nav vajadzīgs, un tad, lai neiet atmatā un neaizaug ar nezālēm, labāk takš, ka tur stāvētu kukļa/pojāra vai kāda cita sociālista/darbaļauzju drauga kārtējā privātmāja, nekā nātrēm (vai darbaļauzju veselībai neveselīgām alus dzertuvēm) aizaudzis lauks...>

< == To be stupid, selfish, and have good health are three requirements for happiness, though if stupidity is lacking, all is lost == Gustave Flaubert>

== A moins d'etre un cretin, on meurt toujours dans l'incertitude de sa propre valeur et de celle de ses oeuvres. == Gustave Flaubert

Juris

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 4/20/04 1:10

Juris: < Ej nu ej! Visi pēc kārtas un bez apnikšanas vaimanā...>

Nu, ja tās nav Tavas paša vaimanas, grūtās pūšanas un asariņu slaucīšanas par neatsaucīgajiem un demokrātijā neko neizprotošajiem tautiešiem, tad kas tad tas ir? ;-)))

Rumpis :)

From: ulissnet@netscape.net
Date: 4/20/04 2:27

Juri, tu esi nedaudz uzlabots autoatbildētājs un tāpēc neceri uz lietišķu reakciju uz saviem ierakstiem.

Ilmārs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/20/04 6:32

Sveiki!

Rumpis Bezpalīdzīgais uzrakstīja man tādu rindiņu: < Nu, ja tās nav Tavas paša vaimanas, grūtās pūšanas un asariņu slaucīšanas par neatsaucīgajiem un demokrātijā neko neizprotošajiem tautiešiem, tad kas tad tas ir? ;-)))>

Tā bija atbilde Ulda Adekvātajam, kas savā iepriekšējā vēstulītē man apgalvoja, ka viņš nebija redzējis nevienu sveikotāju asariņas raucam, muguriņu liecam un grūti nopūšamies "Ko tad nu mēs!"

Un Ilmārs Vientiesīgais man atrakstīja sekojošo rindiņu: < Juri, tu esi nedaudz uzlabots autoatbildētājs un tāpēc neceri uz lietišķu reakciju uz saviem ierakstiem.>

No Tevis es jau sen vairs nebija cerējis pat uz šito Tavu lietišķo vienrindiņu, biju tā pieradis lasīt Tavus sašutuma vaidus par Dumo Malvīni un Viņas Iecelto Lupatvemsi! Taču no Uģa Fantastiskā gan es vēl gaidu viņa solīto matemātisko pierādījumu, ka Vēlēšanu likums kas liktu partijām sagatavot atsevišķus kandidātu sarakstus atsevišķajiem vēlēšanu apgabaliem novestu Latviju lidz šim vēl Eiropā nepieredzētā haosā un anarhijā.

Juris

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/20/04 6:44

žagarinš veļoprojam kautko gaida: < Taču no Uģa Fantastiskā gan es vēl gaidu viņa solīto matemātisko pierādījumu, ka Vēlēšanu likums kas liktu partijām sagatavot atsevišķus kandidātu sarakstus atsevišķajiem vēlēšanu apgabaliem novestu Latviju lidz šim vēl Eiropā nepieredzētā haosā un anarhijā.>

toties žagariņam būtu matematiski jāpierāda, ka viņa reklamētajām izmaiņām būtu vispār kada ietekme Latvijas "haosā un anarhijā"....

v.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/20/04 7:02

Sveiki!

Matemātiski es Tev varētu pierādīt, ka Tu esi viens no tiem sveikotājiem kas asariņu noraucis, muguriņu saliecis, ik rītus nopūšas "Ko tad nu mēs!" Tas būtu tā:

a = b
a^2 = ab
a^2 - b^2 = ab - b^2
(a + b)(a - b) = b(a - b)
a + b = b
a = 0
QED

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/20/04 8:33

Nu Juri, velti tu šo nieku atcerejies, tas ir manu bernu dienu apkaunojošakais notikums. Tapēc, ka nespeju atrast kļudu dabuju mazgāt skolā koridori! :((

Bet kļuda ir vienkarša: Ja a=b tad (a-b)=0, bet ar nulli saisinat nav iespejams! Un tagad visi lamajiet Juri par viņa matematikas trikiem :))

Ar cieņu ...

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 4/20/04 10:10

Nu tā kā JZ ;-) Vai tad bez lamāšanās nevar? ;-))

Rumpis :)

From: uldis@parks.lv
Date: 4/20/04 6:49

Subject: Re: Possible Spam: Re: RĪTDIENAI IR nepieciešama

Žāvaskungs meditēja: < Uldis Adekvātais nav redzējis nevienu sveikotāju:>

<< . . . nupat biju Līvu laukumā uz dienisķo alu, un tur ar cilvēkiem spriedām, ka varbūt pēdējais gads, jo, raugi, nākamgad ap šo laiku kāds bojāra līdzgaitnieks jau būs to vietiņu privatizējis par 1 līdz 5 sertifikātiem- un Dome piešķirs šim ar- jo neviens cits taču šādu prasību iesniedzis nebūs, no kā varēs izdarīt loģisku secinājumu, ka navienam citam tas zemes pleķis nav vajadzīgs, un tad, lai neiet atmatā un neaizaug ar nezālēm, labāk takš, ka tur stāvētu kukļa/pojāra vai kāda cita sociālista/darbaļauzju drauga kārtējā privātmāja, nekā nātrēm (vai darbaļauzju veselībai neveselīgām alus dzertuvēm) aizaudzis lauks...>>

1kārt- AFAIK, Rīgas Domi vēlēja rīdzenieki, nevis Daugavpilieši vai Liepājnieki (varbūt tā ir diskriminācija?), savukārt Bojāreli par šefu vēlēja Ridzinieku ievēlētā Rīgas Dome. Rezultāti man nepatīk, nenoliegšu, taču ko šeit varētu ko mainīt Reģionālā Reprezentācija, arī neredzu. Varbūt apgaismosi mani, tumsoni?

2-kārt- nepieraxti Malvīni (c) Ilmāram vai kam, tā (c) ir mans (c)... sorry, jau klauvē pie durvīm...kā gan SĀBs tik ātri uzzināja, es taču vēl neesmu pat šo vēstuli nosūtījis, OK, eju atvērt, bet nu turpmāk neputrojies tik dikti... matemātikas profesoram tomēr ģeldētu sources iegaumēt, citādi saskaņā ar labākajām padomju (un Sveika) poļitruka tradīcijām, rīt lekcijās pieraxstīsi 2x2=5 pierādījumu Plankam un 9. simfoniju Gētem...

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

== Lowery's Law of Home Repair: If it jams, force it. If it breaks, it needed replacing anyway ==

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/20/04 8:25

Sveiki!

Uldis Adekvātais mani izaicināja: < Varbūt apgaismosi mani, tumsoni?>

Kā jau neskaitāmas reizes gadiem ilgi esmu Tev skaidrojis, reģionālā reprezentācija kā demokrātijas stūrakmenis iedarbojās ne tika Amerikas Kongresa vēlēšanās bet arī tādas sīkvalstelītes kā Latvijas sīkpilsētelītes Rīgas valdes vēlēšanās, kur zem vārda "atsevišķs reģions" varētu saprast atsevišķu priekšpilsētu jeb kvartālu. Šāda reģionālā reprezentācija iedarbojas daudz labāk nekā pilsoņu piedzeršanās un nesavaldīga lamāšanās jeb asariņu noraukšana , muguriņu saliekšana un žēla nopūšanās "Ko tad nu mēs!", kaut vai par tās pašas Ulda Adekvātā iemīļotās dzertuves eventuēlo nonākšanu Bojāra kunga prihvātīpašumā.

Juris Žāvaskungs

< == Lowery's Law of Home Repair: If it jams, force it. If it breaks, it needed replacing anyway ==>

== Uldis Adekvātais' Law of civic responsibility: Nothing is impossible for the man who doesn't have to do it himself.==

From: kingga@plu.edu
Date: 4/20/04 1:04

Manuprat, precizi definets demokratijas jedziens pasreiz nav tik labi iegulies visas pasaules domasana, lai to varetu pienemt ka nemainigu. Tas mainas, ka esmu to gluzi labi ieverojis stradajot pedejos 50 gados ASV, gan citur. Atgriezoties pie Silina aizradijumiem par veinkarsotam patiesibam, nepieciesams paplasinats jedziens. Tas palidz veidot darbibas modeli, kas, protams, ari ir nepietiekams gan isakam, gan garakam darbibas posmam. Manam vajadzibam es lietoju ari mainigas paradigmas, sekojot to parvertibam un meginot noskaisdot to parmainu butibu, kas spiez tas parveidot. Plasaks skats uz strategiski svarigierm faktoriem liekas vismaz man un Siloinam nepieciesams. Ja es darbojos saskana ar kadu modeli, man liekas loti svarigi so modeli pec vajadzibas novertet no jauna. Ta man ir dala ne tik daudz no plana, ka no planosanas procesa. Ta ka parmainas nak loti atri, tad es visus parmainu modelus, kas mainas atsauciba uz "arejiem" notikumiem, uzskatu par tikai islaicigi noderigiem. Man reiz skolas strategiskie plani likas absoluti nemainami; tad apkeramies, ka tie pamatigi jamaina vismaz reizi 10 gados. Tagad stabilais laika posms ir apmeram 5 gadus gars, tomer pietiekams, lai mes seit varetu lietot strategiskus apsverumus un ar tiem saistitus operativos planus. Laimiga karta, planosanas procesus varam paatrinat, vismaz seit. Paramainu atrums man liekas liela potenciala problema Latvij*, jo tur planosanas procesu viet* dziredu tikai tuksu un bezmerkigu plapasanu.

Visu labako,
Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/20/04 1:46

Sveiki!

Profesors Dakteris Gundars: < Manuprat, precizi definets demokratijas jedziens pasreiz nav tik labi iegulies visas pasaules domasana, lai to varetu pienemt ka nemainigu.>

Eiropas Apgaismības pašos iesākumos demokrātijas jēdziens nebija ne tik labi iegūlies visas pasaules domāšanā kā tagad! Tas ir aplami apgalvot, ka laiki mainās pārāk ātri, lai mēs kā Latvijas pilsoņi prasītu Latvijas Republikas Vēlēšanu likuma atbilstību demokrātijas pamatnostādnēm kā tās pastāv tik pat kā itin visās Rietumu pasaules demokrātijās. Demokrātija nav nekāda demokrātija ja tautas deputātiemm jācīnas par savu varu un teikšanu bez jebkādas vajadzības atskaitīties pret saviem specifiskiem vēlētājiem.

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 4/20/04 2:00

Cik zinu , cinisanas par varu notiek, visas demokratijas. Ceru, ka tu to drizi pamanisi, un nebrinisies, ka varas sadalisana un sadalita vara mainas. Ja ta nebutu, tu varetu mierigi gulet un talak saja jautajuma nepuleties.

Gundars

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 4/20/04 2:18

Paldies, Gundar! Cīnīšanos par varu kā demokrātijas galveno nodarbību es biju jau esmu pamanījis.

Juris

From: ervins@depoprojekts.lv
Date: 4/21/04 2:54

Gundars: < Paramainu atrums man liekas liela potenciala problema Latvij*, jo tur planosanas procesu viet* dziredu tikai tuksu un bezmerkigu plapasanu.>

Sveiki,

šur tur Latvijā dažs labs arī kaut ko plāno. Tiesa, ar Eiropas kaimiņu atbalstu un piedalīšanos, ne tikai savu galvu. Tomēr, šķiet, stratēģiski-

http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=215816

Ka tikt vala no gazes narkotikas
Aleksandrs Gamalejevs, Rigas menedzeru skola

Latvijas gaze arvien vairak paaugstina musu valsts atkaribu no zila kurinama, kas pa Latvijas gazesvadiem tiek piegadats no atradnem Krievija. Vai mes varam izveleties kadu citu energetisko alternativu?

"Dazas Latvijas pilsetas un daudzi lieli ciemi joprojam dzivo bez zila kurinama, tadejadi piesarnojot apkartejo vidi ar mazuta un oglu degsanas produktiem," sava pazinojuma presei zino Latvijas gaze. "Lai labotu radusos situaciju, uznemums ieplanojis lidz 2007.gadam izklat 725 km vadu, pa kuru pludis kurinamais. Sis idejas realizacija tiek noverteta 19,71 miljona latu vertiba, no kuriem 6,21 miljons tiks iztereti 195 km caurulvadu radisanai 2004.gada."

Starp citu, si ideja ir skarusi ari pateretaju naudasmakus, kuri jau apmaksa uznemuma investiciju programmas uz auguso tarifu rekina. Latvijas gaze aizbildinas ar ES energetikas parveidosanas direktivu pildisanu, kas paredz ekologiski tiraka kurinama izmantosanu. Tomer eksiste ari cita direktiva, kas pieprasa no ES locekliem un kandidatvalstim pakapeniski pariet uz atjaunojamiem energijas avotiem. Latvija ka piejuras valsts pec Danijas piemera var attistit veja energijas izmantosanu.

Sledzot Kioto vienosanos par kaitigo izmesu atmosfera samazinasanu, industriali attistitas valstis atbalstija alternativo energijas avotu izmantosanu. Tas nenotika tikai tadel, ka vini uztraucas par ekologiju, bet ari geopolitiska faktora nozimibas del. Saskana ar ASV Energetikas ministrijas ikgadejo atskaiti energijas izmantosana nakamajos 20 gados palielinasies par 60%, tapec lidz 2020.gadam dabasgazes izmantosana pieaugs divkart. Eiropa nevelas noklut absoluta atkariba no Tuvo Austrumu naftas vai Sibirijas gazes. Pastavigi augosas naftas cenas un neparedzama politiska situacija regionos, kas tradicionali piegadajusi naftu ES, kaitigi ietekme Eiropas ekonomiku sodien un var pasliktinat situaciju ari nakotne.

Sodien atjaunojamo energijas avotu dala Eiropa ir 13% kopejas sarazotas elektroenergijas apjoma, lidz 2010.gadam paredzets so raditaju paaugstinat lidz 22%. Interesanti, ka visatrak attistas energijas razosana ar vejdzirnavam - pedejos piecos gados to izmantojums pieaug par 30-35% gada.

Divdesmit gados veja energijas cena Eiropa samazinajusies no 40 lidz 5 centiem par kilovatu un sasniegusi elektribas cenu, kas tiek ieguta no naftas dedzinasanas, gazes, oglu un kodolenergijas (ASV - 2,5 centi par kilovatu). Pec Amerikas Veja energijas asociacijas datiem, elektrostacijas buves izmaksas sarukusas lidz vienam miljonam dolaru par vienu megavatu jaudas - tas ir apmeram vienadas ar AES buves izmaksam. Turklat, lai ikdienas vajadzibam ar energiju nodrosinatu nelielu pilsetinu, kura ir 8000 iedzivotaju, pietiek ar veja generatoru, kam ir piecu megavatu jauda. Marupe, Aizkraukle, Saldus, Ogre, Ikskile, Kekava, Bauska, Baldone, Sigulda un Dobele, kuras tiks pievienotas Latvijas gazes vadiem, nemot vera iedzivotaju skaitu, var but veja energijas staciju buvniecibas vietas.

Pec ieguldijumu efektivitates sadas elektrostacijas piekapjas tikai gazes stacijam (600 000 dolaru uz vienu megavatu). Tacu atskiriba no gazes veja energija ir bezmaksas, savukart tas prieksrocibas attieciba pret kodolenergiju - nav problemu ar kurinama parstradasanu un uzglabasanu. Tapec neparsteidz tas, ka Eiropas bankas labprat kredite veja energijas staciju attistibas projektus. Var nodomat, ka lidz ar iestasanos ES, banku pretimnaksanas rezims skars ari Latviju.

Kadas ir veja energijas iekartas prieksrocibas salidzinajuma ar parejiem alternativajiem elektribas razotajiem un kapec tas ir aktuali Latvija? Pec butibas, pie mums vienigais atjaunojamais energijas avots jau tiek aktivi izmantots hidrotehniskas ierices. Tacu pie mums jau uzbuvetas 15 mazas stacijas un tris lielas HES uz Daugavas. Udens resursu izmantosanas rezerve bez nopietnam ekologiskam sekam faktiski ir izsmelta. Savukart specialisti velta uzmanibu vejiem atklataja Latvijas jurmala.

Sodien musu valsts veja energijas iekartu kopeja jauda ir 27 megavati, kas ir 0,8% no kopejas sarazotas elektroenergijas apjoma. Tuvakajos piecos gados tiek planots so raditaju paaugstinat lidz 200 megavatiem (ES jaudas veido 30 000 megavatus). Eksperti ir parliecinati, ka tikai Kurzeme vien var uzbuvet vejdzirnavas, kas kopuma dos 600 megavatu jaudas, neapdraudot apkartejo vidi, un veja energija kopuma var apgadat vismaz 10% Latvijas vajadzibu.

Kops pagajusa gada Latvija tiek realizets projekts Development of Wind Energy in the Baltic Sea Region - Latvian Perspective (Veja energijas attistiba Baltijas juras regiona - Latvijas izredzes). Tas ieklaujas Eiropas veja energijas attistibas Baltijas juras regiona kopprojekta, kas apvieno 10 valstis un tika sakts pec Vacijas iniciativas. Musu projekts ir pavadonis lielam Eiropas projektam Baltijas regiona valstu sadarbibas programmas INTERREG ĪI "Wind Energy in the Baltic Sea Region: Planning, Construction and Investment" (Veja energija Baltijas juras regiona: Planosana, buvnieciba un investicijas). Saja Eiropas projekta no pasa sakuma piedalas 30 partneru no 10 valstim. Latvijas projekta dalas koordinators ir Rigas menedzeru skola, kurai jaizpilda noteikti uzdevumi: investoru, projektetaju informesana par veja energetikas iespejam un sadarbiba ar valsts energoapgades operatoru Latvenergo. Turklat mes veidojam ipasu Latvijas veja energetikas rokasgramatu, kura bus musu veju atlass, ka ari dazadu iekartu efektivitates aprekinasanas metodes noteiktos valsts regionos.

Un vel. Nesen Latvijas Ekonomikas ministrija piedavaja valsts sociali ekonomiskas attistibas koncepciju, kura tiek piedavats pariet no darbietilpigam uz zinatnietilpigam tehnologijam ar virsvertibu. Veja energetika paver plasas perspektivas zinatnietilpigu razotnu attistibai. Sodien veja energetikas limenis Baltijas juras regiona (iznemot Vaciju, Daniju un daleji Zviedriju) ir zems, pat nulles limeni. Somija un Polija tik tikko iesaistijusies saja joma. Tadel aktivi petijumi, kurus atbalsta investicijas un razosanas potencials, lautu Latvijai gut lielus panakumus ne tikai veja energetikas iekartu izstrade, bet ari uzstadisana.

Publicesanas datums: Tresdiena, 2004. gada 21. aprilis.

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/21/04 3:50

Ervins Krauklis rakst*ja: < šur tur Latvijā dažs labs arī kaut ko plāno. Tiesa, ar Eiropas kaimiņu atbalstu un piedalīšanos, ne tikai savu galvu. Tomēr, šķiet, stratēģiski->

Diemzēl, Ervin, man tevi būs jasarugtina. Tas jaukais menedzeru skolas audzeknis nav papulejies uzzinat neko par Tehnisku iespejamību un Tehnisko attistību pēdejos gados ar veja ģeneratoriem Latvijā. Uzrakstijis šo planu no politekonomijas viedokļa, bez jebkadas pragramatiskas pieejas. Man šīs runas par veja ģeneratoriem atgadina padomju laika runas par ģeotermalo siltumu un tā izmantošanu. :) Šis raksts pilniba atbilst Gundara raksturotajiem planojumiem - tukšas pļapas! Bet ja Eiropai vajag teret kaut kā naudu, kapēc ne samaksāt par šadu prozu??

Ar cieņu

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/21/04 3:59

"tas pats" rakstīja: <Diemzēl, Ervin, man tevi būs jasarugtina. Tas jaukais menedzeru skolas audzeknis nav papulejies uzzinat neko par Tehnisku iespejamību un Tehnisko attistību pēdejos gados ar veja ģeneratoriem Latvijā.>

Vai varētu uzzināt kaut ko sīkāk par šo (acīmredzot nelabvēlīgo) tehnisko iespēju un tehniskās attīstības stāvokli?

< Uzrakstijis šo planu no politekonomijas viedokļa, bez jebkadas pragramatiskas pieejas. Man šīs runas par veja ģeneratoriem atgadina padomju laika runas par ģeotermalo siltumu un tā izmantošanu. :)>

Kāpēc šāds salīdzinājums? Kas padara veja ģeneratoru būvi Latvijā tam piemērotās vietās neiespējamu?

< Šis raksts pilniba atbilst Gundara raksturotajiem planojumiem - tukšas pļapas! Bet ja Eiropai vajag teret kaut kā naudu, kapēc ne samaksāt par šadu prozu??>

Varbūt sniedziet argumentētu atspēkojumu šādiem raksta autora apgalvojumiem:

"Sodien musu valsts veja energijas iekartu kopeja jauda ir 27 megavati, kas ir 0,8% no kopejas sarazotas elektroenergijas apjoma. Tuvakajos piecos gados tiek planots so raditaju paaugstinat lidz 200 megavatiem (ES jaudas veido 30 000 megavatus). Eksperti ir parliecinati, ka tikai Kurzeme vien var uzbuvet vejdzirnavas, kas kopuma dos 600 megavatu jaudas, neapdraudot apkartejo vidi, un veja energija kopuma var apgadat vismaz 10% Latvijas vajadzibu."

Vents

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/21/04 4:10

Gundar King rakst*ja: < Manuprat, precizi definets demokratijas jedziens pasreiz nav tik labi iegulies visas pasaules domasana, lai to varetu pienemt ka nemainigu. Tas mainas, ka esmu to gluzi labi ieverojis stradajot pedejos 50 gados ASV, gan citur. >

Senos laikos bija tads filosofijas virziens, kas sekoja jedzieniem, un tā sakot, ja kaut kas neatbilda teorijai, tad realitate ir "japielabo", lai vis būtu, kā "tam vajag būt". Es domaju, ka ar demokratiju ir jarikojas otradi, tā sakot, japameģina noskaidrot, kas mums vajag, un es esmu parliecināts, ka mes aprakstot mums nepieciešamo sistemu, vajadzības dzīti, aprakstīsim, mazāk vai vairāk modificetu demokratiju.

Savadak, planošana ir laba lieta. Bet jebkurai planošanai nepieciešami sākotnejie nosacijumi. Izejas situacija musdienās un velamais merķis. Ja par situaciju musdienas mes stridoties vel par kaut ko varam vienoties, tad par velemo merķi... bez tukšas pļapašanas nekas cits nesanak! :( Tā sakot sabiedrība nav nobriedušas vajadzības, ko vienozimīgi var atzīt. Ja mes visi gribam Latvijā brivu, partikušu sabiedribu. Citi vēl piemetina attistīties spejīgu, nacionalu, kulturalu, izglitotu vai vel kadu visumā pozitīvu ipašibu.

Un visi piekritoši māj ar galvu. Un tad sakās jaukakais - cik lielā merā mes esam gatavi ziedot brivību, lai būtu partikuši un particību, lai būtu izglitoti ...

Ar cieņu ...

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/21/04 4:28

Vents Zvaigzne: < Varbūt sniedziet argumentētu atspēkojumu šādiem raksta autora apgalvojumiem:>

"Sodien musu valsts veja energijas iekartu kopeja jauda ir 27 megavati, kas ir 0,8% no kopejas sarazotas elektroenergijas apjoma. Tuvakajos piecos gados tiek planots so raditaju paaugstinat lidz 200 megavatiem (ES jaudas veido 30 000 megavatus). Eksperti ir parliecinati, ka tikai Kurzeme vien var uzbuvet vejdzirnavas, kas kopuma dos 600 megavatu jaudas, neapdraudot apkartejo vidi, un veja energija kopuma var apgadat vismaz 10% Latvijas vajadzibu."

argumentetu atspekojumu nedošu, bet varetu izrādīt zināmu skepsi par ekspertu "pārliecību". varetu arī painteresēties par esošo vējgeneratoru izmantošanas pieredzi. (Windau u.c.) istenībā ekonomiskais aprekins varetu but tas pats parastais: cik energijas vienibu jāpatērē lai saražotu vienu energijas vienību ar jauno metodi.

mans personigais uzskats ir, ka dažiem lauksaimniekiem var rasties interese par nelielas jaudas ģeneratoriem (saimniecības vajadzību vai atsevisķu ciemu vajadzibu apmierinašanu).

v.

From: ervins@depoprojekts.lv
Date: 4/21/04 4:39

Rakstā šāds aprēķins tiek piedāvāts -

"Divdesmit gados veja energijas cena Eiropa samazinajusies no 40 lidz 5 centiem par kilovatu un sasniegusi elektribas cenu, kas tiek ieguta no naftas dedzinasanas, gazes, oglu un kodolenergijas (ASV - 2,5 centi par kilovatu). Pec Amerikas Veja energijas asociacijas datiem, elektrostacijas buves izmaksas sarukusas lidz vienam miljonam dolaru par vienu megavatu jaudas - tas ir apmeram vienadas ar AES buves izmaksam. Turklat, lai ikdienas vajadzibam ar energiju nodrosinatu nelielu pilsetinu, kura ir 8000 iedzivotaju, pietiek ar veja generatoru, kam ir piecu megavatu jauda. [..] Pec ieguldijumu efektivitates sadas elektrostacijas piekapjas tikai gazes stacijam (600 000 dolaru uz vienu megavatu)"

E.

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/21/04 5:30

Vents Zvaigzne rakstīja:< Vai varētu uzzināt kaut ko sīkāk par šo (acīmredzot nelabvēlīgo) tehnisko iespēju un tehniskās attīstības stāvokli?>

Attistibas stavoklis ir tāds, ka divspārnu propelers, kas ir popularakais vēja generators ir sasniedzis savu kulminaciju, un lielaku lietderības koeficientu no viņa vairs arra nedabūt(pamatā tas pats, kas notika pec 2 pasaules kara ar properellidmašinām), proti atlicis vairs tikai ekstensiavais ceļš ar skaita palielinašanu! No otras puses, lai kvalitativi razzotu elektroenerģiju no veja, vajag kvalitativs vejš! Bet ar vēju nu maz ko var zināt! Turklāt ka jūs atceraties elektroenerģiju nekur sakarīgos daudzumos nevar uzglabat!

Lidz ar to bezveja laikā, tapat kā apmakušā laikā, ja lieto "saules baterijas" nepieciešama dublejoša sistema! Vai Latvija uz šo brīdi var atļauties divas sistemas? Turklat tikai lai saudzētu dabu neieverojamas vienības, jo dedzinot gāzi piesarņojums ir minimāls. Tai paša laikā Kioto protokols, pret Latviju nekadas pretenzijas neizvirza, jo piesarņojuma limenis Latvijai ir noteikts uz 80 gadu vidu, un mes "tirību" esam pārsnieguši, likvidejot rupniecību. Kads ir pamatojums šiem veja ģeneratoriem? Ekoloģija!! Varbūt rupejoties par vides saglabašanu ertāk ir aizbraukt un paprotestēt uz ASV, kā vienu no lielakajiem vides piesarņotajiem? Tiri cilveciski man rodas jautajums - kada velna pēc mums tagad janodarbojas ar šadam luksus lietām? Vai tiešam darīt nav ko?

< Kāpēc šāds salīdzinājums? Kas padara veja ģeneratoru būvi Latvijā tam piemērotās vietās neiespējamu?>

Piemeroto vietu trukums! Projektu dardziba! Musdienās, vēja ģeneratori, termoelektrostacijas jeb koeģenerācija stradā pēc parpalikuma principa, izmantojot par akumulatoru Daugavas kaskazzu udenstilpnes, kuras uzkraj ūdeni! Salidzinajums tapēc, ka geotermalais siltums arī ir atjaunojams energoavots. Uz pasaules ir vietas, kur viņš tiešam ir efektīvs, bet ne jau Latvijā. Es nevaru runat par veju intensitati, nēsmu gatavs :(, bet ... šī lieta ar ir aizdomīga! Pamatdoma gan ir skaidra, lietosim Krievijas gazi, busim no Krievijas atkarīgi. Varbūt tomer šo jautajumu varam risinat politiskā limenī nevis ar "naudas maku"?

< "Sodien musu valsts veja energijas iekartu kopeja jauda ir 27 megavati, kas ir 0,8% no kopejas sarazotas elektroenergijas apjoma. Tuvakajos piecos gados tiek planots so raditaju paaugstinat lidz 200 megavatiem (ES jaudas veido 30 000 megavatus). Eksperti ir parliecinati, ka tikai Kurzeme vien var uzbuvet vejdzirnavas, kas kopuma dos 600 megavatu jaudas, neapdraudot apkartejo vidi, un veja energija kopuma var apgadat vismaz 10% Latvijas vajadzibu.">

Elektroenergiju vispar reķina Megavatstundās. Un sniedz prakstiskus skaitļus cik tad izmaksā viena megavatstunda ar visām amortizacijam un apkalpošanu! Es šadus datus sniegt nēsmu gatavs, bet ja nu kadam interese šīs lietas nianses tad:

Vēja enerģija Baltijā Starptautiskā konference
"Vēja enerģija Baltijas reģionā” – tā ir aktuālā informā cija par jaunas enerģētikas politikas attīstības perspektīvām ES paplašināšanās apstākļos, par vēja enerģētikas attīstības tendencēm, kā vienas no visplašāk pielietojamajiem atjaunojamās enerģētikas veidiem, vēja enerģētikas tirgus Baltijas valstīs ekonomiskā un tiesiskā pamata analīzi. Konference notiks 2004. gada 11. jūnijā Rīgā, Radisson SAS Daugava viesnīcā.

Šadas un tamlidzīgas konferences notiek ik pa pars gadiem, specialisti seko attīstībai un ja tas būs lietderīgi, viņi spēs mūs parliecinat ar parliecinošakiem cipariem, nevis ar Elektroenergijas izmaksam ASV.

tas tā, ko es varu izteikt viena kafijas pauzē ...

Ar cieņu ...

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/21/04 5:40

heh, cik jocīgi šodien pat raksts neatkarigajā paradijeis ar par šo temu, izskatas ka atkal kadam gribam iedzelt! ::)

Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS, speciāli Neatkarīgajai
2004-04-21
Vēja parku ieķīlāšana atklāj politisko lēmumu vērtību

Pirms dažām nedēļām noslēgtie aizdevumu un komercķīlu līgumi, kas paredz vienpadsmit Vēja parku ieķīlāšanu Pareksa bankā par 24,6 miljoniem latu, beidzot ļauj diezgan precīzi noteikt vērtību 2000. gada pavasarī premjera Andra Šķēles pieņemtajam lēmumam par atļauju izsniegšanu šo firmu biznesa uzsākšanai.

Centīgāki dabaspētnieki varētu ieķīlājumu summu izmantot pat dabas parādības – vēja (t. i., gaisa masu pārvietošanās, kas rodas zemes griešanās, kā arī atmosfēras spiediena un temperatūras atšķirību dēļ ) – cenas aprēķinos. Protams, jāņem vērā, ka vējam cena var parādīties tikai tad, ja uzņēmīgi cilvēki māk sakārtot attiecīgus politiskos lēmumus, lai vēja izmantošana kļūtu izdevīga biznesam.

Jāatgādina, ka Vēja parku (tās ir vairākas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru nosaukumos ir vārdi Vēja parks un attiecīgi skaitļi, piemēram, Vēja parks–11; Vēja parks–16) rašanās vēsture ir reti skandaloza. 2000. gada pavasarī tobrīd jau demisionējušais Ministru prezidents Andris Šķēle, nepilnu mēnesi izpildīdams vēl arī ekonomikas ministra amatu, izsniedza 12 atļauju lielas jaudas vēja elektrostaciju celtniecībai. Preses un enerģētikas speciālistu sašutums par šo lēmumu bija liels, jo vēja stacijas par saražoto elektroenerģiju saņem privileģētu samaksu dubultā tarifa apmērā, turklāt tās nespēj nodrošināt nedz elektroenerģijas apgādes drošību (ja vējš nepūš, tad elektroenerģija netiek saražota), nedz kvalitāti (tā ir svarīga visām modernajām elektrotehniskajām iekārtām). Sabiedrisko sašutumu politiķi vērā neņēma – nedaudz vēlāk A. Šķēles partijas biedra Aigara Kalvīša vadītā Ekonomikas ministrija izsniedza Vēja parkiem arī licences.

Šobrīd publiski pieejamo komercķīlu reģistra informāciju var izmantot, lai aprēķinātu, cik lielu peļņu uzņēmējiem (t. i., Vēja parku patiesajiem īpašniekiem) radījuši Tautas partijas deleģēto augsto valsts amatpersonu 2000. gada lēmumi par Vēja parkiem. Jāatgādina, ka šo peļņu nodrošinās solidāri visi elektroenerģijas patērētāji – tātad gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji.

Vēja parku darboņu peļņas aprēķins ir diezgan vienkāršs – no ķīl ājuma summas 24,6 miljoni latu (tā diezgan precīzi atspoguļo šā biznesa patieso vērtību) ir jāatņem vēja elektrostaciju celtniecībai un aparatūras iegādei iztērētā summa. Ņemot vērā ekspertu vērtējumu un komercķīlu reģistra informāciju, var aprēķināt, ka šobrīd darbojošos vēja elektrostaciju celtniecībai varētu būt iztērēti ne vairāk kā 13 miljoni latu. Tātad peļņa šajā biznesā, kas sākās ar politisko lēmumu nodrošināšanu (dubultā tarifa paredzēšana likumdošanā, atļauju un licenču saņemšana), lēšama aptuveni 11 miljoni latu.

Uzņēmumu reģistra preses sekretārs Mārtiņš Lācis atzina, ka par 24,6 miljoniem latu ieķīlāta 11 firmām ar nosaukumu Vēja parks piederošā manta, kā arī Vēja parku īpašnieka – SIA Rets investīcijas – manta. Visi ķīlu līgumi esot identiski – katrs Vēja parks ieķīlājis pa trim vēja ģeneratoriem ar jaudu 600 kW. No tā var aprēķināt, ka kopumā ieķīlāti 33 vēja ģeneratori ar kopējo jaudu 19,8 MW.

Ģeneratoru kopējā jauda ir svarīga, lai aprēķinātu to iegādes un uzstādīšanas izmaksas. Bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš paskaidroja, ka Latvenergo piederošās Ainažu vēja stacijas (tika nodota ekspluatācijā 1995. gadā) izmaksas bijušas aptuveni 1000 eiro par uzstādīto kilovatu. Šobrīd, ņemot vērā eiro kursu, šīs izmaksas esot zemākas un tās varētu būt lēšamas 600– 800 eiro par kilovatu robežās.

Pareksa bankas preses sekretārs Viktors Zaķis atzina, ka banka tiešām ir izsniegusi lielu aizdevumu Vēja parka īpašniekiem, bet viņš atturējās komentēt darījuma detaļas. Pēc viņa teiktā, ja hipotekāros aizdevumus banka izsniedz 60–80% robežās no ķīlas vērtības, tad "biznesa ķīlām šī šķēre var būt krietni vien platāka". V. Zaķis nenoliedza, ka īpašos gadījumos aizdevums var tikt izsniegts pat 100% apmērā no ieķīlātā biznesa vērtības.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/21/04 7:10

Ervīns pārsūta < Ka tikt vala no gazes narkotikas, Aleksandrs Gamalejevs, Rigas menedzeru skola>

Šodien izkāpu no pareizās gultas puses & lasu, ka nav viss tā, ka visi sēd uz rokām & vaimanā bet viss notiekas soli pa racionālam solim.:)))

Mazākais, šoreiz sarunājās Latvijas latvieši par kautko nozīmīgu! Par to jau vēl lielāks prieks nekā par bildītēm.

Vismaz (& tas ir pirmais) izlikts racionāls plāns kas atbild uz pamat vajadzību (enerģiju).

Tas_pat, vai esi nemierā arī ar tehnoloģijas plānu vai nemiers ierobežots ar politiku kas to nelietīgi izmanto? Ja nav praktiski realizējams, kapēc konkrēti nebūtu, kādi ir šķēršļi? No raksta ko min Viesturs salīdzinot Vāciju ar Latvijas (lai gan kritiski to nevaru izlasīt, jo vispār nevaru krieviski izlasīt) var izlobīt vismaz vienu patiesību, ka bez laba menedžmenta plāniem viss vislabākais darbs aiziet tikai vējā.

Acīmredzami šeit liela daļa menedžmentam jācīnās ar korupciju, tā atņemot laiku & līdzekļus no paveicamā mērķa.

aija

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/21/04 7:49

Aija Veldre Beldavs rakst*ja: < Tas_pat, vai esi nemierā arī ar tehnoloģijas plānu vai nemiers ierobežots ar politiku kas to nelietīgi izmanto?>

Par menedzmentu es teiktu mazliet savadak, viņi krietnu laiku velta lai nodarbotos ar korupciju un krapšanu. No tehniskā viedokļa, pec man zinamas mazak vai vairak drošas informacijas, veja ģeneratori nav parak optimistisks ceļš. Atceresimies, kaut vai "Norveģijas kabeļa" plānus, kooģeneracijas bumu - visi šie plani solijas risināt latvijas enerģetikas problemas. Praksē, pa lielai daļai tā ir propoganda, pa lielai daļai utopija. Es personīgi neatbalstu tehnisku lemumu pieņemšanas uzticešanu politikaņiem - jeb kā par demokratiju rakstija Juris:

<<Ja inženieris neiederas komandā un kavē tās darbu, tad tam jāatskaitās pret menedžmentu. Ja menedžeris pats vairāk kāro peļņu, un mazāk rūpējas par ražoto vērtību, tad viņam būtu jāatskaitās pret saviem inženieriem un arī pret firmas klientiem.>>

Firmas klienti ir visi latvijas iedzivotaji, ko dara menedzeri mes zinam, bet ko saka inzzenieri nevienam neinteresē - jautajums ir parak politizēts un idializēts!

Ar cieņu ...

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/21/04 8:00

Vai ir kāds iemesls kapēc menedžments nevar vismaz daļēji nākt no pašiem inžinieriem, t.i. organizācīja varētu būt vairāk kā open source daļēji kur iespējams pašorganizēta attiecīgā līmenī?

aija

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/21/04 8:24

diezgan trivials iemesls: inženieriem parasti nav menedžmenta izglitibas un pieredzes. par piemeru - dažus bijušos fizmatus-premjerus.

v.

From: profundis@inbox.lv
Date: 4/21/04 8:40

Aija Veldre Beldavs rakst*ja: < Vai ir kāds iemesls kapēc menedžments nevar vismaz daļēji nākt no pašiem inžinieriem, t.i. organizācīja varētu būt vairāk kā open source daļēji kur iespējams pašorganizēta attiecīgā līmenī?>

Nauda, kas tadiem tehniskiem apšiem dos naudu! Tehnieksiem cilvekiem, kā likums vieglitiņam trukst izpratnes par "menedzmentu" - viņi zin kas ir pašizmaksa, bet gruti saprot, kas ir cena! Kopumā, padomju inzenieri maz ko saprot no "menedzmenta", jo padomju valsti visas cenas bija administrativas. Latvenergo musdienu izpildijuma ir kompromiss starp patriotiskiem tehniskiem cilvekiem un "menedzeriem", kam maksā par to lai viņi neizputinātu ;). Nevajag aizmirst, ka privatizaciju latvija veica nejau tehnisku iemeslu deļ, bet gan taisni "menedzmenta" deļ!

Ps. es laikam nezinu nevienu menedzeri, kas butu cietis savas neprofesionalitates deļ. Un kaut kā neticas, ka visi šie jaunizceptie

"menedzmenta" specialisti varetu būt patiesi specialisti!

Ar cieņu ...

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/21/04 8:54

Viesturs: < inženieriem parasti nav menedžmenta izglitibas un pieredzes. par piemeru - dažus bijušos fizmatus-premjerus. >

Atbilde norāda uz kā tas Latvijā apstākļos ir saslāņojušies, bet man gribas zināt vai tā neglābjami jābūt. Var mainīt, ja ir arhitektūrā, struktūrā, organizācijā kas neveicina indivīdu attīstību uz viņu visaugsktāko potenci gan individuāli, gan kolektīvi (demokrātiski sastrādājot). Protams vajadzīgi tie kas prot izmainīt vai iekustināt maiņas & spēj atsvērt tos vadībā kas ir vadībā tikai lai sevi izceltu.

aija

From: ervins@depoprojekts.lv
Date: 4/21/04 9:48

Nē, nav neglābjami jābūt. Izglītība un nevalstisku organizāciju darbība palēnām varētu izvilkt daļu jaunatnes, labklājības līmeņa celšanās dos iespēju atlicināt laiku sabiedriskiem "vaļaspriekiem" daļai vidusslāņa.

< Protams vajadzīgi tie kas prot izmainīt vai iekustināt maiņas & spēj atsvērt tos vadībā kas ir vadībā tikai lai sevi izceltu.>

Vajadzīgi gan. Šobrīd tādi cilvēki pārsvarā atrod savu vietu privātā biznesā, kur grūti atlicināt laiku kam citam. Svarīgi, lai viņi saprastu, kas apdraud viņu darba augļus un kā rīkoties, lai tie būtu drošībā. Domāju, daudzi uzskata, ka šobrīd tiem nekas nedraud.

E.

From: kingga@plu.edu
Date: 4/21/04 11:26

Tas Pats: < ...planošana ir laba lieta. Bet jebkurai planošanai nepieciešami sākotnejie nosacijumi. >

Plani nav tik labi ka planosanas procesi. Procesos noskaidrojas, kas liekas izskirigi svarigs paredzama (teiksim 10 gadu) nakotne, un tad var izveidot vajadzibai piemerotos modelu variantus. Apsaubamos var parbaudit un apskatit samera biezi, un pec vajasdzibas parlabot planus. Es stavu un kritu par rupigiem p planosanas procesiem, un vienmer apsaubu ieprieks sagatavotu planu pareizibu un piemerotibu apstakliem. Atras parmainas ir tas, ka samazina darbibai lietderigu planu muzu.

Visu labako,
Gundars

From: zagjis@hotmail.com
Date: 4/22/04 12:20

Tas Pats : < Varbūt rupejoties par vides saglabašanu ertāk ir aizbraukt un paprotestēt uz ASV, kā vienu no lielakajiem vides piesarņotajiem? >

Par vides piesārņojumu ASV. Man arī padomju laikos bija radies iespaids, ka ar to vides piesārņošanu ASV ir briesmīgi. Padzīvojis tur pāris gadus, paspēju novērot vairāk savvaļas zvēru, putnu un zivju nekā visā savas dzīves laikā Latvijā. Protams gluži subjektīvs iespaids, bet manuprāt labi raksturo apkārtējās vides stāvokli. Jāatzīmē gan, ka Viskonsina ir diezgan maz apdzīvots štats.

Signis

From: ulissnet@netscape.net
Date: 4/22/04 4:17

Viesturs: < inženieriem parasti nav menedžmenta izglitibas un pieredzes. par piemeru - dažus bijušos fizmatus-premjerus.>

Protams fizmats ir daudz mazspējīgāks par tagadējo partijas skolas absolventu.

Ilmārs

From: Asnate.Dimza@dati.lv
Date: 4/22/04 4:21

VR , protams, aizmirsa, ka starp fiziķi un premjeru vēl bija LB prezidents - 10 gadu periodā.

Asnate

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/22/04 4:32

man gan vairāk prātā bij viens cits atmodas laika fizmats-premjers-bundzinieks.....

v.

p.s. bet partijas skolas savā laikā tieši sniedza izglitibu vadibas jautajumos, kā saprotu.

From: paulis@mii.lu.lv
Date: 4/22/04 4:50

Jā, fiziki un, jo seviski, matematiki politikai pat tuvuma nav laizami.

Negativists Paulitis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 8:51

Sveiki!

Paulītis Negatīvists izteicās tā: < Jā, fiziki un, jo seviski, matematiki politikai pat tuvuma nav laizami.>

Latvijā nevienam tautietim nav jāpiepūlas lai jebkuru citu tautieti nepielaistu politikai pat tuvumā. Ja vairums latvieši ir tādi kā vairums sveikotāju, tad viņi neļaus nevienam citam tautietim sevi ne vilk ne stumt politikai pat tuvumā. Tā vietā kā doties politikai pat tuvumā, sveikotāji norauš asariņu, saliec muguriņu un žēli nopūšās, "Ko tad nu mēs!"

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/22/04 9:38

Vai tiešam politiķim jānāk no kādas speciālas aprindas? Vai nav drīzāk labāk, ka izmainās, ir dažādība? Protams katrai darbībai

ir organizēšanas un izpildes aspekti & ir nepieciešams koordinātors starp sadarbojošām vienībām, tomēr bīstami līdz disfunkcijas kad speciālists kļūst tāds tikai sevis dēļ, nevis pilda funkciju attiecībā iepretīm citiem un sabiedrību.

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/22/04 10:06

Juris atbild Paulim: < Latvijā nevienam tautietim nav jāpiepūlas lai jebkuru citu tautieti nepielaistu politikai pat tuvumā. Ja vairums latvieši ir tādi kā vairums sveikotāju, tad viņi neļaus nevienam citam tautietim sevi ne vilk ne stumt politikai pat tuvumā. Tā vietā kā doties politikai pat tuvumā, sveikotāji norauš asariņu, saliec muguriņu un žēli nopūšās, "Ko tad nu mēs!">

Iedomājos ir divas dziņas kas liek cilvēkam uzņemties vadības lomu:

1. Spēcīga varaskāre

2. Spēcīgs riebums pret varaskāri

Itkā otrais gan pārvēršās pirmā reiz sasniegts, ja tā ir, ka vara samaitā pilnīgi. Jāpadomā, vai tā tas ir, vai tikai otrie gadījumi ir tik samērā mazāk, ka grūtāk secināt.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 10:22

Sveiki!

Aija Baltā Mahte iedomājās: < Iedomājos ir divas dziņas kas liek cilvēkam uzņemties vadības lomu:>
<1. Spēcīga varaskāre>
<2. Spēcīgs riebums pret varaskāri>

Runa nebija par dziņu uzņemties vadības lomu bet par atļaušanos sevi vilkt/stumt politikai pat tuvumā.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/22/04 11:04

Juris Žāvaskungs: < Runa nebija par dziņu uzņemties vadības lomu bet par atļaušanos sevi vilkt/stumt politikai pat tuvumā.>

Tad runāsim par motivācīju kas liek parastam cilvēkam piedalīties civīlā sabiedrībā. Iedomājos varētu būt:

1. Sajūta, ka tam nozīmes (konkrētas)

2. Labsajūta, ka dara pareizi

3. Mimētika (dara ko citi dara) & apmierinoša kompānija

Kas? Vai kas cits?

Liekas vairums izteikušies Sveikā, ka 1. nav apmierināts. Neesot nozīmes kautko darīt, jo viss tiek izkārtots augšgalē & parastais ļautiņš vislabākā gadījumā spēlē nevis īsti panāk.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 11:20

Sveiki!

Aija Baltā Mahte lieku reizi pierakstīja tādu savu novērojumu: < Liekas vairums izteikušies Sveikā, ka 1. nav apmierināts. Neesot nozīmes kautko darīt, jo viss tiek izkārtots augšgalē & parastais ļautiņš vislabākā gadījumā spēlē nevis īsti panāk.>

Nu jā. Asariņas norausuši, muguriņas saliekuši, lielais vairums nopūšas, "Ko tad nu mēs!"

Juris

From: uldis@parks.lv
Date: 4/22/04 11:27

Kāpēc Tu vienkārši nevari pieņemt domu, ka Sveikotājiem varētu būt arī citi mērķi un intereses dzīvē, kā vēlēšanu likuma maiņa?

Galu galā, cik Tavā dzimtajā Masačūsettsā ir politiski aktīvu iedzīvotāju - 1%? 0,01%? (Es nerunāju par skaitu, kas piedalās vēlēšanās).

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

"My God! How little do my countrymen know what precious blessings they are in possession of, and which no other people on earth enjoy."

- Thomas Jefferson -

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/22/04 11:50

Žāvaskungs: < Nu jā. Asariņas norausuši, muguriņas saliekuši, lielais vairums nopūšas, "Ko tad nu mēs!" >

Nē! Gaŗām!

Šīs rindas tikai norāda, ka esi tāc pac (ja citas versijas?) aunupiere kā tie pofigisti kas spītīgi parāda tev pigu, jo tie NEGRIB kautko darīt & nedarīs tajā ietvarā kādu te Sveikā atkārtoti belz pretīm. Tapēc šajā lietā arī stand-off.

Latvietim dikti, dikti nepatīk kad kāc cits viņam saka ko & kā darīt, pat, ja viņš darītu tieši tā pat.

Tapēc, ka viņš savos ilgos vēstures apstākļos bieži nedrīkstēja atklāti pretoties, viņš iemācijās ļoti labi izkopt pasīvu agresivitāti.

Tas pat nav tikai vīrieši, arī latvietes ir spītīgas & grib darīt kā grib darīt pašas. (Jāatzīstas pašai apzinīgi -jātrenējās- lai neievērotu cita spiedienus lai darītu kas jādara vai ko īsti gribu darīt arī, ja sakrīt ar to ko spiediens cenšas panākt. Un es esmu augusi demokrātijā, visumā brīvi nespiestos apstākļos - varu tikai iedomāties kāda būtu, ja būtu uzaugusi Padomju okupētā Latvijā.)

Ticami ne latvieši, ne pat igauņi nav šajā ziņā pirmā vietā. Krieviem varētu vēsture būt vēl tumšāka.

Par subjektu rakstīju savā jau minētā rakstā kuŗas uzmanības centrs ir sveikotāju pārrunas par "pofig" tā ap 25. feb. Lai drusku pasēž & ja ir interese varu vēlāk pārsūtīt Sveikam, vismaz izvilkumus. (Pašreiz ir 11 single space ar zemteksta piezīmēm/vērēm.)

Varbūt ievēroji, vakar kad paši gribēja, Latvijas latvieši arī parādijās ko var iztulkot kā demonstrācīju, ka ir spējīgi darīt bet to darīs kad & kā paši gribēs.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 11:50

Sveiki!

Uldis Adekvātais aizstāvēja Latvijas Republikas Balto Tehvu un Balto Mahšu neizdarību man pavaicādams tā:

< Kāpēc Tu vienkārši nevari pieņemt domu, ka Sveikotājiem varētu būt arī citi mērķi un intereses dzīvē, kā vēlēšanu likuma maiņa?>

Man nav nekādas problēmas pieņemt domu, ka lielajam vairumam sveikotāju daudz svarīgāk nekā uzņemties elementāru pilsonisko atbildību ir ik dienas Sveiks kopā asariņas noraukt, muguriņas saliekt un žēli nopūsties "Ko tad nu mēs!"

< Galu galā, cik Tavā dzimtajā Masačūsettsā ir politiski aktīvu iedzīvotāju- 1%? 0,01%? (Es nerunāju par skaitu, kas piedalās vēlēšanās).>

Masačuzetsā vairāk nekā 50% pilsoņu ir pietiekoši lielā mērā polītiski akltīvi lai ar naudu un asinīm atbalstītu Irākas demokratizēšanu, tā kā Tu vari būt drošs, ka, ja nu kāds Baltais Tehvs vai Baltā Mahte no Iekšlatvijas te mēģinātu sludināt tādu kārtību, ka partijām būtu jāatļauj savus kandidātus kongresmeņus balotēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā, tam Baltajam Tehvam vai tai Baltajai Mahtei klātos slikti. Tiktu nekavējoties nogādāta drošā apsardzībā kopā ar pārējiem Al Qaeda teroristiem Guantanamo cietoksnī.

Juris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 11:54

Sveiki!

Aija Baltā Māhte neizdarībā saspurojusies:

< Varbūt ievēroji, vakar kad paši gribēja, Latvijas latvieši arī parādijās ko var iztulkot kā demonstrācīju, ka ir spējīgi darīt bet to darīs kad & kā paši gribēs.>

Izlasīju vakardienas pastu, bet, goda vārds, neko tādu nenovēroju!

Juris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 11:58

Greetings!

Uldis Adekvātais quoted America's greatest sexual philanderer:

< "My God! How little do my countrymen know what precious blessings they are in possession of, and which no other people on earth enjoy." - Thomas Jefferson ->

"The human character, we believe, requires in general constant and immediate control to prevent its being biased from right by the seductions of self-love."
- Thomas Jefferson -

George

From: 2g@pudele.com
Date: 4/22/04 12:16

Aija: < Latvietim dikti, dikti nepatīk kad kāc cits viņam saka ko & kā darīt, pat, ja viņš darītu tieši tā pat.>

Ne tikai latvietim. Man liekas, ka tā ir universāla parādība.

Piemēram, krieviem ir labs teiciens: Nesaki man, ko man darīt, es un tev neteikšu, kur tev jāiet ;)

2G

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/22/04 1:19

Sveiki!

Polītologs Divigā informēja: <Piemēram, krieviem ir labs teiciens: Nesaki man, ko man darīt, es un tev neteikšu, kur tev jāiet ;)>

Un ko ja es vienam tādam pārkrievojušamies tautietim pateiktu, lai viņš pasaka man kur man jāiet? Vai tad viņš sāktu saprast, ka demokrātija nav tikai asariņas noraukšana, muguriņas saliekšana un žēla nopūšanās, "Ko tad nu mēs!" ?

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 4/22/04 2:21

< Latvietim dikti, dikti nepatīk kad kāc cits viņam saka ko & kā darīt, pat, ja viņš darītu tieši tā pat.>

Nak prata tikko agronomijas fakultati beidzis jauns cilveks, kurs ir pienemts vietejas pasvaldibas darb* par lauksaimniec*bas padomnieku ("county agen". Uz savu biroju braukdams, vins tisam apstajas pie lauka, kur pasreiz ar kads vecus. Pec briza vecuks apstajas, un jaut, vai vins svesajam var palidzet. "Ne," saka jauneklis. Es esmu jusu jaunais padomnieks. Man bus jums dot padomus, ka labak darit jusu darbus." - "Ah, jaunais cilvek," atbild vecuks, "es jau sen zinu, ka man labak paveikit manus darbus."

Visu labako,

Gundars

From: OWL102@aol.com
Date: 4/22/04 3:41

Aija: < Tad runāsim par motivācīju kas liek parastam cilvēkam piedalīties civīlā sabiedrībā.>

Nav "parastu" cilvēku, seviški ne sveikotāju grupā. Jo tumšāka tauta (Krievija) jo ta ir ticīgāka vienalga kāda valdīšanas metode un kā to sauc. Tādi ir jāvalda ar stingrāku roku (Putins). Iekšlatvijas grupas ir mākslīgas partijas, kas var būt inteligentas, bet ne izglītotas. Vaira ir daudz pētījusi mūsu dzimtbūšanā iegūto kūkumu uz augšu, elkoni uz sāniem un kāju uz leju. Tādi nu mēs esam. Kādam vajadzētu mūs vienot, vai varbūt reducēt partijas uz 2. Mums vismaz ir nacionalitāte kas mūs kopā varētu turēt, ja tikai nesakaitināsim krievus. Nav vienkarša un atra atrisinājuma. Pagaidam dziedāsim, dancosim un vicināsim karogus.

Gunars

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 4/22/04 4:01

Sveiki!

Gunars rakstīja tā: < Kādam vajadzētu mūs vienot, vai varbūt reducēt partijas uz 2.>

Slavu Kādam! Urrrrāāa!

< Pagaidam dziedāsim, dancosim un vicināsim karogus.>

Ko, un asariņu nerausīsim, muguriņu nelieksim un žēli nepūtīsim "Ko tad nu mēs!"?

Juris