From: uldis@parks.lv
Date: 6/12/04 6:28

Kā redzam, Taukmūļi un Riteņbraucēji Latvijā nav īpašā cieņā un šie rezultāti ir vairāk kā pietiekams iemesls pašreizējās Saeimas atlaišanai un jaunām vēlēšanām. Diemzjēl jau iepriekš zinu, ka VVF reņģēdāju viedoklis nav īpaši no svara un tas pūlis var domāt ko vien viņš grib, jo nav jau apveltīts ar to Dievišķo Iedvesmu, ar ko pati VVF...

Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā ar ievērojamu pārsvaru uzvarējuši Saeimas opozīcijā esošie politiskie spēki - apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un partija "Jaunais laiks" (JL), liecina aģentūras LETA sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) veiktā vēlētāju aptauju pie vēlēšanu iecirkņiem.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem par TB/LNNK nobalsoja 28,50% aptaujāto vēlētāju, bet par JL - 21,24%. Šīm partijām seko politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), par kuru savu balsi atdevuši 10,13% vēlētāju.

Aptaujas dati liecina, ka vēl tikai divām citām partijām ir izdevies iegūt vairāk nekā 5% atbalstu, lai pārvarētu procentu barjeru, kas likumā noteikta iekļūšanai Eiroparlamentā. Partiju "Latvijas ceļš" (LC) saskaņā ar aptaujas datiem atbalstījuši 6,84% vēlētāju, Tautas partiju - 6,75% aptaujāto pilsoņu.

Vēl trīs partijas ir ļoti tuvu 5% barjerai. Sestajā vietā bija Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partija, par kuru balsojis 4,83% aptaujāto pilsoņu, septītā ir Latvijas Pirmā partija, kuru par savu izvēli atzinuši 4,74% vēlētāju, bet astotajā vietā ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 4,62%.

Tomēr jāņem vērā, ka aptaujas rezultātos ir pieļaujama statistiskā kļūda, kā arī tas, ka vairāki vēlētāji atteicās atklāt, par ko balsojuši. Aģentūras LETA novērojumi liecina, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem bija krievu valodā runājoši.

Par Tautas saskaņas partiju nobalsojuši 3,68% aptaujāto vēlētāju, par Apvienoto sociāldemokrātisko labklājības partiju - 2,48%, par Latvijas Sociālistisko partiju - 1,45%, par partiju "Latgales gaisma" - 1,32%, par Konservatīvo partiju - 1,24%, par "Eiroskeptiķiem" - 0,90%, par Kristīgi demokrātisko savienību - 0,60%, par Sociāldemokrātu savienību (SDS) - 0,26%.

Savukārt 0,43% aptaujāto vēlētāju norādīja, ka vēlēšanās ir piedalījušies, bet nav balsojuši.

Latvijā Eiroparlamenta deputātu vietu sadalē piedalās tikai tie kandidātu saraksti, kuri ir saņēmuši vismaz 5% no balsu kopskaita. Starp šiem sarakstiem mandātu sadale notiek, izmantojot Sentlaga metodi. Aptaujā aģentūras LETA un RSU intervētāji pēc nejaušības principa aptaujāja 2340 savu izvēli vēlēšanās izdarījušos pilsoņus visos Latvijas novados pie vairāk nekā 70 vēlēšanu iecirkņiem gan pilsētās, gan pagastos. Vēl 567 cilvēki atteicās atbildēt uz aptaujas jautājumu, par kuru partiju ir nobalsojuši.

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

In spite of the costs of living, It's still popular.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 6/13/04 4:06

Uldi, gluži otrādi - trimdā uz Briseli tiek aizsūtīti pavisam citi, vajadzīgākie atstāti mājās. :-)

Man bija mute vaļā, cik Pīks monotoni, caur zobiem lasīja (no lapiņas!) priekšvēlēšanu aģitācijas runu. Kad tanī pašā laikā Repše no visas sirds pūlējās dabūt savā pusē vēlētājus. Nekas, Valdiņš, Aldiņš un Lienīte varēs sēdēt savos Eiroparlamenta krēslos tikpat klusi kā pirms vēlēšanām, Eināra stiprais plecs būs tālu. Vispār jau nu Repše ir dabūjis kārtējo "naža dūrienu mugurā", un atkal no tuvākajiem kolēģiem, šoreiz tēvzemiešiem, nemaz nešaubos, ka visvairāk būs vēlējuši tieši par tēvzemiešiem.

Ja nu uzvarētājas partijas - JL un tēvzemieši - nešmauksies un uz Briseli nesūtīs pavisam citus deputātus, tad viņu veidotais ministru kabinets būs gauži šķidrs. Krasts, Zīle, Kristovskis un Dombrovskis tiešām ir sakarīgākie no šīm partijām, bet tagad viņi uz 4 gadiem būs izolēti. Arī Ždanokai būs jāizšķiras - nodoties Eiropas vai Latvijas lietām, vispār "bitēm"priekšā grūti laiki, jurkāniešiem paveras plašas iespējas.

Vispār mūs gaida aizvien jauni pārsteigumi. Bija jau arī vienu brīdi palicis garlaicīgi.

Ausma

From: iumatiss@apollo.lv
Date: 6/13/04 7:25

Uldis Liepkalns rakstīja:

Ari es labprāt vēlētos redzēt pašreizējās saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu, bet es nekādi nevaru saprast Tavu domu, ka VVF ir kaut kādas tiesības šajā situācijā atlaist saemu. Kas ir Tavs pamatojums?

Vispirms paŗeizējie dati par vēlēšanu rezultātiem ir tikai balsotāju aptaujas rezultāts.

Otrkārt pat ja šie dati nemainīsies ari pasludinot oficiālos vēlēšanu rezultātus, legāli nevar uzskatīt, ka vēlētāji tā balsotu arī saeimas vēlēšanās.Latvijas prezidente varbūt ir apveltīta ar "Dievišķu Iedvesmu" bet viņa nav ne Lukašenko, ne Putins.

Uldis Matīss

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/13/04 7:53

Sveiki!

Uldis Adekvātais, būdams apveltīts ar renģēdāja iedvesmu, pauda savu viedokli tā:

Savukārt Uldis Neadekvātais, pats būdams kārtīgs renģēdājs, Uldi Adekvāto šušināja tā:

"Redziet, uzdodot pārāk sarežģītus jautājumus, renģēdāju prāti tiek mulsināti. Tad viņi apjūk un vairs nezina, par ko balsot - par oranžu vai zilu reklāmu. Jautājums, vai visas šīs nepieciešamās, tālejošās un gudrās reformas varēs izdarīt koalīcija A vai koalīcija B. Ja cilvēki vairāk tic A, tad ir jābalso, lai viņiem būtu juridisks mandāts to lietu īstenot. Ja mēs savā starpā, draugi, patriotiski noskaņoti, godprātīgi cilvēki, sastrīdamies par šādiem jautājumiem, sākot viens balsot par A, otrs par B, bet trešais par C, mūsu lieta ir zaudēta. Haosam durvis ir vaļā."

Juris nedaudz pārfrazēja Repsjes kunga vārdus

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/13/04 8:40

Neredzu kā nonāks pie vajadzīgā mērķa kopīgās sastrādāšanas ar dziļdomīgu klusēšanu, apsaukšanu & sardoniskām nesaprotamām piezīmēm, vai uzskatu, ka vienkāršais cilvēks nav spējīgs saprast kas ir viņa interesēs vai redzēt cauri vai nu tīši taisītiem dūmiem vai patiesi sarežģītiem faktoriem.

Ja runa ir par parastās tautas civīlu darbību, tad aptuvens kopīgs mērķis tomēr ir nepieciešams & sasniedzams ar atvērtām tečnikām, jo tai trūkst piespiedvara kāda ir elītiem, tikai pierunāšanas spēks, kā arī civīlās vienības atšķiras no disciplinētām, bruņotām vienībām kur smalki izstrādāti komandas principi.

Nozīme cilvēkam ir piedalīties mazā vienībā lai panāktu kas viņam svarīgs. Pie tam, cik esmu lasījusi par mazu vienību motivācijām, mazās vienībās cilvēki kad cenšas uz "pārcilvēciska" līmens visvairāk to dara lai izceltos savas nozīmīgās vienības biedru acīs.

Tiem kam ir īpaša pieeja mazzinamai informācījai var to nodot plašāk. Tie kas saredz nozīmīgus būtiskus faktorus kādi citiem pagājuši garjam var tos izklāstīt. Tie kas redz caur miglu & dūmu skaidrus viedolus var tos darīt citiem zinamus. Kad izveidojās tautā kritiska saprašana par to kas īsti ir kas, tad zinās vismaz uz kurjām pusēm jāšauj & nebūs tik daudz "draudzīgā uguns" viens otra apšaudīšana. Noskaidrosies arī vienkāršāk kādas ir opcijas, kas kurjam ir iespējams & ko katrs spēj darīt.

aija

From: RUTENS@aol.com
Date: 6/13/04 8:41

Sveiki!

Uldis M rakstīja:

Liels paldies, Uldi, un pievienojos Tavam jautājumam! Pirms pulkstens 23:00 mēs neviens īstos rezultātus nezināsim. Bet īpaši ņemot vērā, ka 6., 7. un 8. Saeimas vēlēšanās aptuveni 72% no visiem balsstiesgiem piedalījās (un tikpat daudz arī ES referendumā), bet šajās EP vēlēšanās tikai *41.27%* no balsstiesīgēm piedalījās, es galīgi nesaprotu kādēļ kāds šās vēlēšanas varētu uzskatīt kā balsojumu kas iedotu prezidentei tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Es pat teiktu, ka diez vai no tik maz vēlētāju aktivitātes kāds varētu pārliecinoši spriest, ka rezultāti atspoguļo vēlētāju attieksmi par pašreizējo Saeimas sastāvu - - kaut pirms vēlēšanām partijas centās mudināt tautu šādu domu prātā paturēt. Man šķiet, ka partijām tas neizdevās.

Visu labu,
Elizabete

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 9:02

Šos skaitļus nekada ziņa nevar tieši salidzinat. 6., 7. un 8. Saeimas velešanas balsošanas procedura bija vienada, tadeļ tie skaitļi sava starpa ir salidzinami. Bet šajas ES velešanas pati iespeja vēlēt bija loti butiski apgrutinata, procedura bija pavisam citada neka iepriekšejas Saeimas velešanas. Šoreiz velet vareja tikai pieraksta vietas (oficiali tagad sauktas par deklaretajam dzives vietam). Latvija loti lielai dalai veletaju tās dažadu pamatotu iemeslu dēļ nesakrit ar realo atrašanas vietu, it ipaši jau vasara. Daudzi pilsetnieki izbrauc uz laukiem, ari pa brivdienam. Agrak vienmer vareja nobalsot tuvakaja velešanu iecirkni, tagad tada iespeja bija liegta. Teoretiski vareja pārregistreties no "sava" uz kadu citu iecirkni, bet tad vienalga vajadzeja ipaši noradita laika perioda pašam braukt vispirms uz norādīto iecirkni noformet dokumentus. Zini, ne visi cilveki Latvija plāno savu dzīvi pa dienām jau mēnešiem ilgi uz priekšu... Un ja cilveks jau ir aizbraucis uz laukiem, tad speciali teret vismaz dienu un maksat par transportu tikai tadel, lai brauktu uz velešanu iecirkni mainit balsošanas vietu - velti cerēts. Daudzi ridzinieki ari tika noraiditi velešanu iecirkņos Rigā, kaut gan bija deklarejuši dzives vietas Riga jau pirms vairakiem menešiem - iedzivotaju datu bazes nebija savlaicigi atjaunotas.

Vispar visa ši balsošanas procedura uzvēdīja tadu ka sen pagajušu gadsimtu elpu, kad cilveki visu mūžu dzivoja savā ciemata... Tagad jau sen ta nav. Tadel nevar salidzinat tagadejos 41% ar agrakajiem 72%, iespejams ka vienados apstakļos tie butu apmeram vienadi skaitļi.

Harijs,
kuram ari nacas teret pusi sestdienas braukšanai uz formalo pieraksta vietu un atpakal, tikai lai novēlētu tur.

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 9:05

Uldis Matiss rakstija:

http://www.mk.gov.lv/index.php/?id=43

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSME

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mē nešus pēc Saeimas atlaišanas.

49. Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents.

50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatams par atlaistu un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

Harijs

From: RUTENS@aol.com
Date: 6/13/04 9:37

Sveiks, Harij!

Par sarežģījumiem dēļ jauno Vēlētāju reģistru esmu no radiem un draugiem jau dzirdējusi, bet cik tas ietekmēja EP vēlēšanas diez vai skaidrības būs. Varbūt patiešām 43% no tiem kas parasti balso nevis dēļ vienaldzības, bet tikvien jo tas bija tik komplicēts, izvēlējās to nedarīt.

Bet vienalga kāds bija iemeslis, fakts nemainās: tikai 41.27% no balsstiesīgiem šajās vēlēšanās piedalījās. Un no tik maz vēlētāju aktivitātes nekādi neiznāk attaisnojums prezidentei atlaist Saeimu. Arī neuzskatu, ka no rezultātiem varētu secināt kā tauta būtu savu attieksmi izteikusi pret Saeimas sastāvu, kaut partijas to ļoti gribēja.

Vispār ar tiem secinājumiem būs drusku pagrūti, jo mēs tikai jūlījā uzzināsim kuri kandidāti no vinējošām partījām ieguva vietas EP. Tā tad būs vēl mazliet jāgaida lai uzzināt vai politologai Žanetai Ozoliņai ir taisnība, ka nevis par partījām, bet "šajās vēlēšanās tika balsots par konkrētiem cilvēkiem."

Visu labu,
Elizabete

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 9:43

Elizabete:

Ja, tikai vajadzetu vienmer atcereties, ka šie procenti mērīti radikali citos apstakļos, neka tie agrakie 72%.

Prezidentei nav vajadzigs nekads "attaisnojums", lai to daritu (vai nedarītu). Satversmes 48. paragrafs neuzliek _nekādus_ papildus nosacijumus, tas tikai skaidri define, ka prezidentam _ir_ tada tiesiba.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/13/04 9:58

Sveiki!

Aija Baltā Mahte nožoožojās, starp citu, tā:

Nekāda kritiska saprašana par nekādām varas aizkulisēm nevienā tautā nevar izveidoties ja itin neviens šīs tautas indivīds nav ieinteresēts palīdzēt loģiski sakārtot demokrātijas pamatnostādnes. Citādi, citējot un nedaudz pārfrazējot atkal to pašu Repsjes kungu ir tā:

Juris Renģēdājs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/13/04 11:22

Juris Žāvaskungs nepārprotami uzsver atkārtoti pārfrazējot Repšes citātu.

Nubet, ja tu tik labi, labāk nekā citi, saproti cik svarīgi ir sakārtot demokrātijas pamatnostādnes, tad ko gaidi uz citiem, kapēc nejūties kā pareizais cilvēks lai mēģinātu iekustināt & sazināties ar iespaidu spējīgiem līdzdomātājiem Latvijā? Un ko gaidi, ja kritiski to darīt tagad? Universitātes darbs taču tev atlicina kautkādu atvaļinājumu, ne?

Te jau vairāki sveikotāji agrāk izteikuši šim tavam uzskatam piekrišanu (ja ne taktikām ar kādām tu mēģini citus bīdīt). Tu gaidi lai citi raksta, bet lai rakstītu ar nozīmi, ne tikai parakstīties, jābūt par tematu iedvesme dziļāka & saprotošāka nekā citiem, arī tāda kas dod citiem pietiekoši garīgu iedvesmes spērienu, lai tūliņ stājās darbā. Ja konkrēts projekts iesākts (ne tikai lamāšanās) & būsi parādījis savu nodošanos (commitment - ok piķi) ar zinamu risku pieņemšanu no tavas puses, drīzāk radīsies palīgi & sadarbotie, kad domās darbs vērtīgs & ar reālām sekmes iespējām saskaņā ar paša mērķiem.

aija

From: aabele@sveiks.lv
Date: 6/13/04 12:10

Cilvēkiem nav skaidrs, cik liela ietekme būs Latvijas pārstāvjiem ES parlamentā. Ja redzēs, ka nozīmīga, tad nākamajās vēlēšanas būs motivācija noteikti piedalīties. Sestdien daudzi deva priekšroku pavisam citām lietām.

Nepatīk jaunā kārtība. Aiviekstē ieradās tikai daži no tiem, kas šeit pierakstīti jeb deklarēti un parādās tikai reizi gadā vai pusgadā. Izskatījās, ka tie daži Aiviekstē dzīvojošie krievi gan nobalsoja 100%. Atskaitot tos, kas Latvijā ieradušies vēl pirms 1940.gada, arī viņiem laikam nebija motivācijas.

Balsoja par personībām, nevis partijām. Vismaz pārsvarā. Vispār varēja visus pāri par 400 kandidātus salikt vienā sarakstā, lai tad katrs vēlētājs no tiem izvēlas 9, apvelkot aplīti, vai. Līdz 9 katrs prot izskaitīt, un tad pēc tam nevarētu šmaukties, aizsūtot uz ES parlamentu pavisam citus, kas sarakstā bijuši, taču nav ievēlēti. Arī kandidāti tad vairāk cīnītos. Ždanoka ir pelnījusi, ka viņu ievēl, pat savu dzīvokli esot ieķīlājusi, lai tiktu Eiroparlamentā. Tagad vismaz 4 gadus būs nodrošināta, tikai lai atceras, ka no viņas prasīs ne tikai "bites", bet visi Latvijas vēlētāji. Nu neies krastā kā līdz šim - kas slikti Latvijas valstij, tas labi "biteniekiem", ES parlamentā Ždanoka pārstāvēs ne tikai partiju, bet visu valsti.

Bet visjautrākais ir tas, ka "bites"un tēvzemieši eiroparlamentā būs vienā un tajā pašā komandā.

Ausma

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 6/13/04 1:07

Ja pareizi sapratu, tad tas ir pārmetums Tēvzemiešiem, ja? ;-)

Rumpis :)

From: didims@apollo.lv
Date: 6/13/04 2:05

Sveiki!

Arī eiroparlamentā ir koalīcijas un tamlīdzīga tufta un zaļie čupojas ar zaļajiem, labējie ar labējajiem un kreisējies ar kreisējajiem un amats eirodeputāt jau nav priekš valsts aizsargāšanas, tas vairāk ir citu institūciju uzdevums

Jans

From: aabele@sveiks.lv
Date: 6/13/04 2:46

Kāds tur pārmetums, no malas tas ir jautri, ka pretpoliem nāksies darīt kopīgu darbu. Tikai nezin kā tas Eiropas mērogā izskatīsies, kad krievu kopiena raudās par savas nācijas apspiešanu un iznīkšanu un cīnīsies par privilēģijām. Lielkrievu šovinistiem mazvērtības sindroms.

Ausma

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 6/13/04 2:48

Piekritu, ka šoreiz ļaudis vairāk skatijās kādus cilvēkus izvirzīt ES un ne tik daudz uz to, kuras partijas ievēlēt. Droši vien vel ir nozimigs apsverums, ka tie, kas vēlēja pret iestašanos ES, šoreiz nepiedalijās vēlēšanās.

Ausma, diezi vien vai tā būs, ka Latvijai ES prlimentā bus viena komanda. Tajā taču labais , videjais un kreisais sparns - kurā sparna Tu doma atradisies Ždanoka?

Parliamenta lemumi attieksies un visu ES saimi, lai gan tie ietekmēs ari Latvijas gaitu nakotnē. Tādai nacionalai komandai diezi vai tur būs nozīme.

Indulis

From: aabele@sveiks.lv
Date: 6/13/04 3:06

Induli, nav jau runa par tautsaimniecību, bet nacionāliem jautājumiem. To sektoru diezin vai spārnos dalīs.

Ausma

From: mahris@myself.com
Date: 6/13/04 3:11

Harijs Buss wrote:

Jā, aktivitāte maza. Protams, interesanti - kāpēc? Harijs šo kāpēc pārformulē klasiskajā - kas vainīgs?

Pašvaldību vēlēšanās arī balsoja pēc pieraksta, pie tam bez iespējas pārcelt balsošanas vietu. Aktivitāte tomēr daudz augstāka. Tātad Harijam nav taisnība, jaunā kārtība nav zemās aktivitātes iemesls.

Laikam jāpaliek pie dabiskā - sabiedrību eiroparlaments īpaši neinteresē. Starp citu, gandrīz visā Eiropā tāpat.

Mahris

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 3:35

Maris Janis Vasilevskis rakstija:

Ne, ta nav isti taisniba - pareizak sakot, nav visa taisniba. 1) Vareja balsot jebkura vieta tas pašas pašvaldibas robežas. Piemeram, Rigas domes velešanās Bolderaja pierakstits cilveks vareja balsot Rīgas pilsetas centra, ja ta viņam bija ertak (zinu pec savas pieredzes). Turklat lauku pašvaldibas vienmer, par sevi rupedamas, nodrošinaja transportu no visam apdzivotajam vietam lidz velešanu iecirkņiem.

2) Pašvaldibu velešanas balsošanas vietu vareja izveleties pec _diviem_ dažadiem variantiem: a) velet pec pieraksta vietas, b) velet pec dzivojama ipašuma atrašanas vietas. Skaidrs, ka uz laukiem aizbraucis pilsetnieks, ja viņam tur pieder kaut vai daļa no mājas vai dzivokļa, vareja balsot turpat laukos, nedzenoties uz tālo un grūti aizsniedzamo ziemas dzives vietu.

Pašreizeja diskusija lidz šim bija mineti tikai Saeimas un ES velešanu aktivitates procenti. Neatceros, kada bija aktivitate pedejas pašvaldibu velešanas.

Varbut ta nav vienigais iemesls, bet katra ziņa viens no ļoti butiskiem gan. Ja tadu kartibu gribes turpinat, tad jarekinas ar daudz zemaku veletaju aktivitati ari nakošas Saeimas velešanas. Man vispar nav saprotams, kadel negribeja vai nevareja izmantot Iedzivotaju registru, kurš taču jau sen dienesta vajadzibam pieejams on-line. Divdesmit pirmaja gadsimta mazajā Latvija "piesiet" vēlētāju tikai pie vienas vienigas fiziskas vēlēšanu vietas kaut ka smaržo (lai neteiktu smird) pec dzimtbušanas un citam tikpat arhaiskam lietam.

Šīs vēlēšanas Latvijā manuprat vairak tika uztvertas ka iekšpolitiska protesta velešanas. Ja tas uzskatitu tikai abstrakti par ES velešanam, tad aktivitate droši vien butu vel pāris reižu zemaka.

Harijs

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 6/13/04 3:58

Harijs:"Divdesmit pirmaja gadsimta mazajā Latvija "piesiet" vēlētāju tikai pie vienas vienigas fiziskas vēlēšanu vietas kaut ka smaržo (lai neteiktu smird) pec dzimtbušanas un citam tikpat arhaiskam lietam. "

Harij, ko tad lai mes te Nujorkā sakam, jo cik vien atceros, esam bijusi pierakstiti tikai vienā, vietejā velešanu iecirknī,kur tad ari ir jāvēl. Ja adrese tiek mainita, tad jaregistrejas jaunaja dzives vietā un aiziet atkal. Par dzimtbušanu nebiju domajis, bet ej nu tu cilveks sazini...

Indulis

From: ulissnet@netscape.net
Date: 6/13/04 4:19

Laikam jau TP nav tālāk cerības to jautrību organizēt.

Ilmārs

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 4:38

Indulis Lacis rakstija:

Nu pie jums ASV jau pat GSM mobilie telefoni saka ieviesties n-tos gadus velak, neka visur citur pasaule... ;-)

Nopietni runajot, atbilde ir vienkarša - pie jums neeksiste visiem obligats vienots personibu apliecinoss dokuments, tads ka Latvija ir pilsoņa pase. Latvija pases ir un lidz šim jau daudzus gadus tiek sekmigi izmantotas gan ka personibu apliecinoss dokuments, gan ka dalibu velešanas fiksejoss dokuments (zīmodziņš pase par piedališanos velešanas).

Harijs

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/13/04 5:00

Latvijas vēlētājs vienkārši līdz šim ir bijis izlaists ar superliberālo vēlēšanu kārtību, tādēļ arī šī nepatika pret izmaiņām vēlēšanu kārtībā :)

Šis zīmodziņš, btw, tiek spiests uz cilvēktiesību pārkāpuma robežas, diemžēl.

2G

From: uldis@parks.lv
Date: 6/13/04 5:09

Sestdien svētdien biju Salacgrīvā, Skrīveros un vēl šur tur savās darīšanās. Cik iznāca parunāt ar cilvēkiem, tad, ja Saeimas vēlēšanas notiktu tagad, rezultāti būtu stipri savādāki- jo gandrīz visi mēreni noskaņotie, ar ko iznāca parunāties, teica, ka balsos par TB vai JL. Savukārt tie, kas teica, ka balsot neies, pamatoja to tā, ka no visas dienaszagļu bandas neredz nevienu par ko balsot, un ka priecātos, ja balsošana būtu nevis ar lapiņām, bet šmeiseriem...

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

In spite of the costs of living, It's still popular.

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 6/13/04 5:14

Harijs: < Nu pie jums ASV jau pat GSM mobilie telefoni saka ieviesties n-tos gadus velak, neka visur citur pasaule... ;-)>

Tieši tā, Harij - mums tos vel nevajadzeja, jo stacionarie darbojas līmenī, preteji tam, ko sastapam citās zemēs.

Jā, bet mums ir auto braukšanas atļaujas (divers licence), ko visur izmanto, bez dzimtbušanas izjūtām. Vienigais, kas mums pietrukst ir tās štempelites, štempelites, štempelites... Bet jatzistas, te runā ari par personibas apliecinošajiem dokumentiem, tikai daudziem tie liekas, ka klat bus dzimtbušanas laiki...

Indulis

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 5:21

2G rakstija:

Nu kā tad, tagad pedejas velešanas cilveks atnāk - oficiali deklarejis dzives vietu Rīgā jau februari - bet viņam paziņo "nēē, jūsu te nav". Pazvanās, un priecīgi paziņo "jums uz Rēzekni jābrauc!" Un nekādu cilvektiesibu parkapumu, neviens ne par ko neatbild. Interesantakais, ka par šadiem faktiski nepamatoti nepielaistiem pie vēlēšanām cilvekiem nekada oficiala uzskaite nebija. Nu nē, tad jau daudz labaks ir zimodziņš pasē. Fikse taču tikai pašu piedališanas faktu, ne jau par ko balsojis! Un kada gan nozime tam, kurā tieši Latvijas vieta cilveks nobalsojis par visa Latvija vieniem un tiem pašiem sarakstiem? Tada uzspiesta, bezjēdzīga atrašanās vietas kontrole manuprat nesalidzinami vairak aizskar cilvektiesibas, neka zimodziņš pase.

Harijs

From: aabele@sveiks.lv
Date: 6/13/04 5:24

Bez šaubām, divreiz mazākas nekā JL. :-)

Ausma

From: uldis@parks.lv
Date: 6/13/04 5:53

Ja rezultāta procentus skaita, tad 2,98 reizes mazākas, kā JL. Un 4,36 reizes mazākas, nekā TB/LLNK.

Tātad procentuāli Taukmūļu iespējas ir 7,34 reizes mazākas, nekā abām uzvarētājpartijām kopā. Kas priecē.

A ja līdz nākamajām vēlēšanām Taukmūļi pazaudēs vēl 1,7 % (ļoti ceru), tad Lielā Sile vispār vairs nespīd, tad tā arī nāksies katram Taukmūlim vilkt knapo dzīvību un uzturēt savrupmājas un mūļus par krievu laikā ietirgoto dilļu naudu...

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

In spite of the costs of living, It's still popular.

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/13/04 5:54

Indulis Lacis rakstija:

Mobilo telefonu izplatiba Eiropa sākās no Skandinavijas valstim, kur stacionarie telefoni darbojas ļoti labi. Katra ziņa par Ņujorku jau nu man vari nestastit... Es no turienes viesnicam esmu savulaik daudz nopūlējies, lai caur krakšķošam un nestandarta, toties superdārgām telefona linijam dabutu vismaz kaut kādu savienojumu datu parraidei.

A, ar zemudens peldešanas licenzi ari pietiek? (divers licence) Nopietnak runajot - auto braukšanas tiesibas _nav_ obligats dokuments pat ASV pilsonim. Lai cik tas liktos dīvaini, ne jau visi var un grib braukt. Protams, es zinu, ka vispar ir iespejams dabut ari kaut kadu ši dokumenta paveidu "bez tiesibam braukt", bet tas vienalga ir kaut kads "kludge", neveikls un dīvains aizvietotajs istai personas apliecibai.

Dabusiet tik un ta... Gan digitalas štempelītes, gan visaptverošas personas datu bāzes, gan pases ar mašinlasāmām joslam, digitalam bildem, pirkstu nospiedumiem un visu pārējo, ko tik vieglpratigi pieļavat atņemt no savam brivibam pedejo dažu gadu laika. Tas viss minētais jau pašlaik top pilna spara, tikai netiek parak publicets.

Harijs

From: mth@inbox.lv
Date: 6/13/04 6:55

kamēr katrā kompī nebūs 1-4 kompji, kas saslēgti vienā tīklā, tikmēr jāpaliek pie šīs sistēmas, jo pasē zīmogi vairs netiks spiesti. aizmirstiet par zīmogiem. un tādu, kas labprāt nobalsotu vairākkārt ir lielā vairumā. Neaizmirstiet, ka drīz vajadzētu parādīties identifikācijas kartēm, kurās tīri tehniski zīmogu neiespiedīsi un pase varbūt cilvēkam nemaz nebūs, jo tas ir ceļošanas dokuments, ko uzrādīt uz valstu robezjām. Savukārt bankās un citās iestādess varēs uzrādīt ID karti, ko pat varēs izmantot kā piplsētas sabiedriskā transporta biļet utt.

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 6/13/04 7:00

Ak, tu nabadziņš - jutu tev lidz un visiem tiem miljoniem citu biznismeņu, kas Nujorka tai laikā apgrozijās. Jā, ari es tur biju!Pec Harija stasta, tiešam es pats nodrebinos kā es vareju visu to paciest un pardzivot un sekmigi biznisa darboties...

...Tā pat labus viltojumus tavam pasītem var ari iegut bez grutibām,lai gan tagad jau grutāk, bet vai tas ir tas veids kā iegut jeb kadu dokumentu?

Zīmogi un štempeles ir Latvijas apsestiba un tikai birokratijas barošana. Pats to izbaudiju, kad gribeju izņemt brala dzimšanas apliecibu. Ak tu debess! Pagaja 10 dienas, zimogs pie zimoga, notars pie notara, maksā, maksā ut.t.t. Savā laika nenocietos un iesutiju rakstu par savu "uzvaras" gajienu LAIKA redakcijai. Ari es esmu banku durvis virinajis, bet tadel nedomaju, ka esmu LB viszinis, vai pilnigs Latvijas apstaklu pārzinatājs. Ar cieņu, Harij!

Indulis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/13/04 10:11

Sveiki!

Aija Baltā Mahte atžoožoja man tā:

Mīļā Baltā Mahte! Bez Tevis u.c. sveikotājiem es neko nevaru. Savu brīvo laiku šovasar esmu veltījis mēģināt pierunāt Tevi u.c. sveikotājus, ieskaitot glasperlenšpieleri Bezpartejisko Hariju, uzrakstīt vienu vēstulīti kādai latviešu valodas avīzītei par to pašu demokrātiskās reprezentācijas pamatprincipu kuru Tu, amerikāniete būdama, šeit Amerikā esi visu savu mūžu baudījusi, atšķirībā no nabaga iekšlatviešiem kas vēl arvien nīkuļo zem vadoņu kulta maldu mācības sloga, kā to mums tik smalki pateica tas pats Repsjes kungs (nedaudz pārfrazējot):

Juris Renģēdājs Zjāvaskungs

From: ericrikans@chartermi.com
Date: 6/13/04 10:25

Harijs Buss:

Esmu dzivojis 4 kontinentos, strādajis ASV Ārlietu ministrijā (valsts departmentā), pavadu savus saulsrieta gadus baudot skaistus saulsrietus Michigan ezera malā un vēl nekad nav bijusi vajadzība lietot mobīlo.

Bet atbilde ir ļoti vienkārša no šīs malas.

Mes varam piedalīties vēlēšanās tikai savā iecirknī, jo tanī pašā reize kad ievēlam presidentu, mēs arī ievēlam vietējos ierednus, piemēram grāvju komisārus, pilsētas valdes loceklus, pagasta šerifu, pavalsts gubernatoru. Tā kā es dzīvoju Grand Havenā, Michiganā, būtu negodīgi un šaubīgi ja Indulis Lācis no Nujorkas varētu atbraukt uz manu pilsētu un piedalīties vēlēšanā kur ievēl vietējo biblotekas komiteju.

Jāņus gaidot,

Ēriks

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/14/04 1:23

Nevaig jaukt pi......rkstu ar citu pirkstu ;) Vienā gadījumā ir visaptveroša sistēma, otrā - kļūdas-izņēmumi.. Ja vien tu neuzskati, ka šiem cilvēkiem balsot neļāva Lielais Brālis utt.

Latvijā līdz šim ir bijusi viena no liberālakajām balsošanas sistēmām. Un nu vairs nebūs. Nebūs, un viss. Jo dažādu apsvērumu dēļ šādu ūberliberālu sistēmu nav iespējams uzturēt:

- zīmodziņa divdomīgā daba (nē, nevienam nav daļa gar to, kur es esmu balsojis un kur ne);

- nespēja zīmodziņu savietot ar Eiroparlamenta vēlēšanu prasībām;

- paredzamā pasu atcelšana valsts iekšienē (ļoti labs arguments, Studenc Mth!);

- apsvērums, ka pase nav paredzēta priekš tam, lai to izraibinātu kā vidusskolas atmiņu kladi.

Un izklāsti Sveikā, ka balsošanas sistēmas maiņa ir kas ļoti slikts, tikai apliecina to, ka pie labā ātri pierod, un ka Latvijas vēlētājs ir izlaidies. Un tas ir aptuveni tikpat lietderīgi, kā lasīt Prof. Possiblā Spama tekstus par reģionālo reprezentāciju, tepat Sveikā.

Savukārt salīdzinājums ar dzimtbūšanu ir nekorekts savos pamatos, literāri tēlains, taču populistisks saknē. Neaizmirsti, ka principā valdošajai elitei un birokrātijai vēlēšanas nafig nav vajadzīgas. Balsošana ir ne tikai mistiskas "tiesības" vai "pienākums", bet, vispirmām kārtām, viena no galvenajām pilsoņa iespējām paust savu attieksmi pret politiķiem un to īstenoto politiku. Vēlēšanas ir vajadzīgas nevis valstij, bet tās pilsoņiem, un to dēļ ir vērts arī nedaudz iespringt.

Imho vienīgā iespēja, kā izvairīties no balsošanas tikai vienā konkrētā iecirknī, ir izveidot reālā laika režīmā strādājošu reģistra sistēmu ar centrālo vēlētāju datubāzi un klientiem katrā vēlēšanu iecirkni. Taču šī risinājuma īstenošana tehniski perfektā un stabilā veidā prasa oj-oj naudas, sākot ar dublējošiem un triplējošiem risinājumiem visiem "dzelžiem" un sakaru līnijām, softiem un vēlēšanu komisiju darbinieku apmācību..

2G

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/14/04 2:03

Studenc Mth rakstija:

Nu tad turesim pie vārda! :-) Intel plano 2005. gada izlaist Dual-core procesorus, kuri, pateicoties HyperThreading, no opsistemas puses izskatisies

ka četri procesori. Nav vairs ilgi atlicis ko gaidit, skat.

http://slashdot.org/article.pl?sid=04/06/11/0319219&mode=thread&tid=118&tid=126&tid=137&tid=187

Intel Plans for Dual-Core Prescott CPUs in 2005

Tikai kads tam sakars ar velešanu komisijas ierēdņu pēkšņo vārgumu un nespeju iespiest zimodziņu pase? Vai procesoru deļ Latvija zimogu krasa aptrūkusies?

Kaut ka neatceros, ka zimodziņu viltošana un vairakkartiga nobalsošana butu bijusi nopietna problema kaut vienas vēlēšanas, vismaz neatkarigie noverotaji, CVK un Cimdara kungs par to nav teikuši ne vārda. Tas taču noteikti būtu par iemeslu vēlēšanu rezultatu apstridešanai vismaz attiecigaja velešanu iecirkni.

Cik raksturīgi Latvijai: "drīz vajadzētu" paradities identifikacijas kartem, kuras mums abstrakti sola jau nez cik gadus, un _tadel_(?) jau tagad ir atcelta visiem ērtā balsotaju registracijas sistema, uzspiežot arhaisku piesaisti pie viena konkreta iecirkņa. Kur tad ir tas kartes, ko? Nav. Toties pases ir visiem, kuri grib vēlēt, un bez pases nenovēlesi tik un tā - nekads cits personu apliecinoss dokuments velešanas netiek ņemts preti, tikai pase.

Un ari tad, kad ID kartes saks Latvija paradities, ši tehnologija bus parak jauna, lai tai uzreiz uzticetu svarigo lomu but par vienigo identifikaciju vēlēšanas. Ne tikai pašas kartes, bet it īpaši nolasišanas iekartas bus loti pamatigi japarbauda uz drošibu. Atceresimies nesenos skandalus ar Diebold ražotajam balsošanas mašinam ASV.

Ja tas lietos tik plaši, tatad ari bieži nozaudes, netišam sabojas u.t.t. (piemeram, diezgan daudz ir gadijumu, kad papira naudu cilveki aizmirst izņemt no kabatam pirms mazgašanas un pec tam knapi salasāmu nes apmainit pret normalu naudu). Cerams, ka ar ID kartem ir kartigi izprojektets viss dzives cikls, ne tikai idealizetais gadijums par idealizeti pareizu lietošanu. Jebkura gadijuma ID karte vel (jau daudzus gadus) ir nākotne. Bet pases visiem jau ir tagad. Tatad kada mārrutka pēc vajadzeja tik sasteigti mainit vēlēšanu kartibu tagad, pat nepapuloties vispirms savest iedzivotaju datu bāzes kartiba?

2G rakstija:

Stingri ņemot, to nevar zināt. Pieņemu, ka ticamaks ir izskaidrojums par neizdaritu reģistra apdeitu un tamlidzigu bardaku, bet tikpat labi kads var domat, ka speciali nav pielaists pie vēlēšanām. Un valsts nekādi nevarēs pierādīt, ka tā nav! Ceresim, ka nesekos tiesas procesi šaja sakariba.

Velreiz gribu verst uzmanibu uz šo, manuprat, principiali svarigo faktu, ka nebija paredzeta nekada uzskaite par atraidītajiem!

Jāa, "arkartigi parliecinošs" izskaidrojums, vai ne? Tas kaut ko liecina par attiecigajiem ieredņiem.

Neesmu lidz šim dzirdejis _nevienu_ kaut cik saprotamu paskaidrojumu, kapec.

Kopš deviņdesmito gadu sākuma lidz šim gadam bija iespejams, bet nu vairs

nezin kapec nav? Neparliecinoši.

Nu tikai nevajag radit nepareizu priekšstatu! Visi zimodziņi visos velešanu iecirkņos vienas un tajas pašas velešanas bija pilnigi vienadi. Pec tiem nekādi nebija iespejams pateikt, _kur_ tieši nobalsots. Nebija tur nekādas divdomīgas dabas!

Liekas, ka šeit pareizi lietots vārds "nespēja" (nevis "neiespejamiba" :-)

Vai datumu jau varat nosaukt šai paredzamajai atcelšanai, ja jau tā ir tik tuvu? "Paredzama" atcelšana ilgst jau daudzus gadus, tā jau tagad sadūrusies ar loti daudzam problemam, kaut vai nepardomato dzives vietas deklarešanas "kartibu". Katra ziņa manuprat nav pareizi tik radikāli pasliktinat kaut ko šodien tikai tapec, ka kaut kad nezinama nakotne "paredzama" savadaka kartiba.

Kas tad to ir pēkšņi tik neapstrīdami noteicis? Katra valsts ir tiesīga pati noteikt savu personas identifikācijas dokumentu lietošanas kartibu. Man diezgan ilgu gadu laika tadi balsošanas zimodziņi aizņēma pase tikai nepilnu vienu lappusi. Tas noteikti nav nopietns iemesls. Ari jaunajas pases jau spieda zīmodziņus (man ir), un nekas, un nekas...

Protams, ka pasliktinat un apgrutinat svarigu pilsoņa pienakumu izpildi ir ļoti neapdomīgi no valsts varas puses. Frāze par "izlaišanos" man ka Latvijas pilsonim ir dziļi apvainojoša: nevis es esmu "izlaidies", bet visas agrakas Latvijas valdibas speja nodrošinat daudz ertaku balsošanas kartibu.

Un par šadu sistemu esmu dzirdejis stilā "tulit būs" jau vismaz kopš 90-to gadu vidus. Varbut ir laiks beidzot nopietni paskatities, kur palikuši visi tie apvienoto registru projekti un citas valsts apmaksātas lietas, _pirms_ tik radikāli lekt uz vel neesošam ID kartēm? Trūka tikai mums vel eletroniski viltotu balsošanas rezultātu pašvaldibu un Saeimas vēlēšanas...

Eric Rikans rakstija:

Nuja, apmeram to jau es ari teicu. Eiropa vairumam iedzivotaju turpretim dzive bez mobila telefona jau sen gandriz vairs nešķiet iespejama. Bet nu jau ari ASV aizvien biežak var redzet cilvekus lietojot mobilos telefonus, un

GSM servisa zona ir izpletusies gandriz visur (vismaz visa Rietumkrasta un Arizona noteikti, zinu pec paša pieredzes). Gadiem ilgi vēlāk, bet nu jau ir tada iespeja. Starp to pašu, ASV jau sen nebut nav vadoša loma pasaule progresivu telekomunikaciju tehnologiju plaša ieviešana. Vadošas ir AustrumAzijas valstis, bet ari Eiropa tālu neatpaliek.

Bet ta taču _nav_ konstitucionala prasiba, ka tie ieredņi noteikti javel taja paša reize. Tās vienkarši ir vairakas dažadas vēlēšanas, kuras ertibas deļ un lai nodrošinatu veletaju ierašanos, notur vienlaicigi.

Tomer vismaz teoretiski var viegli iedomaties gadijumu, kad cilveks grib nobalsot par visa valsti vienotu prezidenta kandidatu, bet negrib balsot nekadas vietejas velešanas. Kadel lai viņš to nevaretu izdarit vienalga kura ASV vieta? Isak sakot, diez vai vajag lepoties ar arhaiskam detaļam un no pagātnes mantotam nepilnibam sava velešanu sistema...

Harijs

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 6/14/04 3:45

Sveiki!

Varbūt pie vainas bija arī nepietiekami izplatītā informācija par to, cik vienkārši ir nomainīt savu vēlēšanu iecirkni uz kādu citu. Kā es sapratu, līdz 12. maijam bija jāaiziet uz _jebkuru_ dzīvesvietas deklarēšanas iestādi (nevis noteikti uz to, kur gatavojies balsot, kā Harijs rakstīja) un jāuzraksta iesniegums. Piemēram, es saņēmu paziņojumu par vēlēšanām Alūksnes rajona Zeltiņos - vietā, kur esmu deklarējis dzīvesvietu un maksāju nodokļus. Man tas nebija izdevīgi, jo vēlēšanu dienā uz to pusi nevarēju aizbraukt. Vienurīt, garām braukdams, ieskrēju Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijā un pārreģistrējos uz iecirkni, kas atrodas blakus manai Rīgas mājvietai. Šī darbība (uzņēmu laiku) man prasīja tieši 15 minūtes - bija sagatavota iesnieguma veidlapa, vajadzēja tikai uzrādīt pasi, ierakstīt sev vēlamā iecirkņa numuru (ko darbiniece man nosauca no iecirkņu saraksta) un parakstīties. Viss. Darbu tāpēc nenokavēju. :)) Kā sapratu, tieši ar šādu pašu procedūru es turpat varēju veikt arī pretējo darbību - pārreģistrēties no iecirkņa Rīgā uz kādu lauku iecirkni.

Lūk, kādu skaidrojumu par to, kāpēc bija jāmaina vēlēšanu kārtība, devusi Centrālā vēlēšanu komisija:

Kāpēc vēlētāju reģistrācijas kārtība ir jāmaina?

Vēlētāju reģistrācijas kārtības maiņai ir trīs galvenie iemesli:

1) EP vēlēšanās vēlētāju reģistrācijas kārtība Latvijā ir jāvienādo ar citām ES dalībvalstīm. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu gan Latvijas vēlētāju, kas uzturas citās ES dalībvalstīs, tiesības vēlēt un kandidēt šajās dalībvalstīs, gan citu ES dalībvalstu vēlētāju, kas uzturas Latvijā, tiesības vēlēt un kandidēt šeit.

2) no 2004. gada maija Latvijā papildus Latvijas pilsoņa pasēm tiks ieviests vēl viens personu apliecinošs dokuments - identifikācijas kartes. Līdz ar to pase Latvijā vairs nebūs vienīgais personu apliecinošais dokuments un vēlēšanās to nevarēs izmantot principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai.

3) vēlētāju reģistrs ir nepieciešams pašvaldību vēlēšanās, jo no 2003. gada Latvijā darbojas jauna dzīvesvietas deklarēšanas kārtība, kas paredz pasē vairs nelikt atzīmi par dzīvesvietu. Tas nozīmē, ka pēc pases vairs nav iespējams noteikt vēlētāja piederību pašvaldībai. Tādējādi nākotnē šim mērķim kalpos vēlētāju saraksti.

http://web.cvk.lv/pub/?doc_id=27883

Vents

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 6/14/04 4:12

Cik naivs jautājums! Ja mēs necīnītos ar grūtībām, tauta, - kā paziņoja 2G, - galīgi izlaistos. Tātad - valsts rūpējas par pavalstsnieku morālo un fizisko labklāšanos. Protiet novērtēt, Harij.

Baiba

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/14/04 5:23

Harijs:

Gan jau, ka nesekos. Nav jau te USA.

Hvz, bija vai nebija. Sūdzēties CVK varēja arī pa telefonu, nezinu gan, vai viņi to apkopoja.

:) Saprotu, ka "ārkārtīgi pārliecinošs", taču patiess.

Tos saprotamos izskaidrojumus es centos ielikt zemāk.

Mana vaina - pareizi būtu, ja es būtu uzrakstījis "nevienam nav daļa gar to, kurās vēlēšanās es esmu balsojis un kurās ne".

Teorētiski var uztaisīt visu ES pilsoņu on-line reģistru, bet praktiski.... ;)

Tā nākotne nav nezināma de jure, pat ja ir nezināma de facto ;)

Imho tā ir starptautiskā prakse, kuru mēs līdz šim neņēmām pierē.

Es atļaušos atzīmēt, ka vēlēšanās vispirmām kārtām ir vajadzīgas tieši pilsonim, nevis valstij. Valsts principā ļoti labi spēj iztikt arī bez vēlēšanām.

Tieši tādēļ arī to nav, ka tos uztaisīt ir tehniski un, attiecīgi, finansiāli, ļoti sarežģīti.

Es jau, _Harij_, neesmu kūdītājs un krievu valodu, pieņemsim, nezinu, bet..... ;))

Es protu _novērtēt_ šādu asprātību.

2G

From: hbush@military.com
Date: 6/14/04 6:51

2004.g. maijs ir jau bijis un pagājis, nu jau ir jūnijs, driz Jaņi bus. Kur tad ir tās identifikacijas kartes? Nav, un pat paziņojuma nav, kad tad tās vares saņemt. Tatad šis arguments ir pilnigi nederigs. Uz šim ES velešanam ID kartem nav pilnigi nekada iespaida, tapat ka citiem neeksistejošiem iedomu augļiem.

Tatad kartejo reizi vispirms kaut ko paši salaiž tūtā, un tad ar to varonīgi cīnās. Ja, kurš gan cits mums tā sarežģītu dzīvi, ja ne pašu bāleliņi... Nu tad vajadzeja atcelt sasteigto, pāragro, nepardomato lēmumu par to, ka pasēs vairs neizdara atzimes par pieraksta vai deklareto dzives vietu. Vienkarši salikt atpakal tos zīmogus, un viss. Jo nav taču nekādu citu pilsoņu personibu apliecinošu dokumentu Latvija, ka tikai un vienigi pases. Jaunā nepārdomata "kartiba" par deklarešanu ir jau novedusi pie neskaitamiem sarežgijumiem un lieka laika pateriņa. Pat ja principa ta bija domata pareizi, tad vispirms vajadzeja savest kartiba visas citas ar pierakstu cieši saistitas lietas, un tikai tad taisit "ķīniešu lēcienus" gaišaja nakotne (kurā, izrādās, ir birokrātiskas lamatas).

Harijs

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/14/04 7:06

Tiešām traģiski :(

2G

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/14/04 7:12

Nepiekrītu.

Šis arguments būtu garām tad, ja vēlēšanas tiktu organizētas nedēļas vai mēneša laikā. Tā kā vēlēšanu organizēšana sākas imho kādu nepilnu gadu iepriekš, tad nav iespējams precīzi prognozēt, vai ID-kartes būs ieviestas vai nebūs. Tādēļ vienīgais, ko var teikt, ir tas, ka Latvijā ir bardaks (kas nav nekas jauns), bet arguments ir spēkā.

Nu nezinu. Man personiski nav bijis nekādu neskaidrību un lieku laika patēriņu. Pat vēl vairāk, man nav bijis ij ne pirksta jāpakustina.

Btw, zīmogs pasē par pierakstu imho ir personas datu aizsardzības likuma pārkāpums. Jo krievu, poļu vai meksikāņu robežsargam ne tikai nav jāzin manas politiskās aktivitātes līmenis (pēc vēlēšanu zīmodziņiem), bet arī galīgi nav jāzin, kurā vietā es Latvijā dzīvoju. Par aviokompānijā, piemēram, vispār nerunājot.

2G

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/14/04 7:54

Mācīties no acīmredzams neizlutinātās Zjdanokas & viņas atbalstītājiem izšķirt kur vērts ielikt savas pūles.:)

Pirmkārt, kāda rīcība iespējama kad lēmumi tiek apsvērti & pieņemti. Pēc tam, protams vienalga arī, ja jāstrāda ar stulbām realitātēm līdzko tie vai nu iestrādājās vispārējā sistēmā, vai kā nepiemēroti atcelti.

aija

klausās tv kā Powell sola neļaus Bagdādas sprādzienā vainīgiem izmukt nesodītiem

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/14/04 8:10

Sveiki!

Aija Baltā Mahte mācās izdarību no Zjdanokas:

Pareizi! Arī no Zjdanokas var mācīties, ka uzstāties par demokrātijas priekšrocībām un pienākumiem ir vērtīgāk nekā nesakarīgi žoožot.

Labāk tomēr mācīties no Zjdanokas nevis no Powell.

Juris

From: hbush@military.com
Date: 6/14/04 8:14

Nepiekrītu.

Jau pagajušaja rudeni, gandriz gadu pirms vēlēšanam, bija skaidrs, ka Latvijā ID kartes nebūs ne 2004., ne 2005. gadā. Iespejams, ka labakaja gadijuma 2006. gada, bet ari šaubigi. Ticamakais, ka 2007. g. lidz ar tad ieplānoto pareju uz ES vienotā standarta jaunajam sarkanajām (jā, atkal sarkanajām... ) pasem.

Nu kā tad nav iespējams, ir gan, budžetu vajag lasīt :-))) Bez naudas jau nekas nenotiekas, ta pats no sevis.

Jā.

Nē.

Harijs

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/14/04 8:34

Nu nez.. Afair vēl šā gada sākumā runāja par 2004.gada jūliju.

1kārt, ja reiz ir tik traki, tad kādēļ tu nepublicē savas kredītkartes datus sveikā? Pareizi, tādēļ, ka negribas papildināt esošos neizbēgamos caurumus (kas, netēlo naivo, ir visu drošības pasākumu mērķis, jo absolūti drošs nav un nevar būt nekas ;)) 2kārt, zīmodziņus LR pilsoņiem pasēs vēl var saspaidīt, a ko darīt ar visiem pārējiem ES pilsoņiem, kuri teorētiski var vēlēt Latvijā? Spiest arī viņiem? Var jau, bet kā piespiest visu pārējo dalībvalstu vēlēšanu komisijas atpazīt mūsu zīmogus gadījumā, ja cilvēks izdomā 9.jūnija vakarā nobalsot pie mums un 12.jūnijā - savā dzimtajā Spānijā, Vācijā vai Īrijā? Gribi taisīt vienotu elektronisku ES pilsoņu reģistru? ;))

Tas ir, nerunājot par to, ko ko darīt ar jau minētajām pašvaldību vēlēšajām.

2G

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/14/04 8:43

Harijs:

Pati brīnos kā par šo faktu uztraucās visai maz cilvēku pat akadēmijā & tos kas uztraucās var neitralizēt kā histēriķus vai ekstrēmiķus. Zinātniekus & tečniķus kas par to izsakās var neitralizēt vai nu romantizējot vai padarot par neliešiem zinatnes ciberfantazijā & pārējos ļaudis ielogot kā naivas būtnes kas nesaprot nekā par drošības vajadzībām.

Tomēr reiz sistēma būs vietā, izredzes no tā tikt vaļā - sevišķi miermīlīgi bez visas sistēmas sabrukšanas būs maz & viens Orveliskais pareģojums būs smagi iesēdies vēsturē. Atliek paskatīties vēsturē kādas agrāk neiedomājamas lietas kļuva vēlāk par "pašsaprotamām" & neizbēgami vajadzīgām (kautvai smagā patriarčija, dzimtsbūšana, mežonīgais kapitālisms...).

aija

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/14/04 9:01

Es personiski par to visai maz satraucos tādēļ, ka man ir (varbūt maldīga) pārliecība, ka šajās sistēmās apstrādājamās informācijas milzīgais apjoms padarīs šādu sistēmu par praktiski neizmantojamu. Vai vismaz masveidā neizmantojamu, respektīvi, tā tiks izmantota pret ļoti nelielu indivīdu skaitu. Kas imho būtiski neatšķiras no esošās situācijas, tikai padarīs šīs personiskās informācijas savākšanas procesu tehnoloģiski atšķirīgu.

2G

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 6/14/04 9:07

Vai nebus jauki kad ta traka maskaliete izgerbsies plika Eiropas prieksa un raudas savas krokodila asaras? Varbut bus ko Eiropai rekt, kad Tatjana taisis burleskas izradi, apraudadama maskalu suro likteni - vestures meslaine?

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/14/04 10:13

Nu ja netici man, tad piezvani uz PMLP, kontaktu adreses lapā http://www.pmlp.gov.lv/?_p=13&menu__id=35 un apvaicājies, kad vari iet pakaļ savai ID kartei. Jūlijs jau tulit bus klāt, visam taču butu jabut gandriz pilnigi gatavam, vai ne? ;-)

Nevajag jau tik prasti demagoģet. Zimodziņš pase nekadi nav pielidzinams kreditkartiņas datiem, un man pilnigi vienalga, cik robežsargi to redz. Uz tā fona, ka Latvija joprojam pat personas kods pilnigi atklata veida satur teoretiski aizsargajamus datus par manu dzimšanas dienu, un šo personas kodu no manis valsts pieprasa rakstit uz praktiski jebkura visiem pieejama papīra - pat uz receptēm, pat tad ja es par zalem maksaju pats - nāksies Tev tomer piekrist, ka uz visa šā fona zimodziņš par vēlēšanām vai pat par dzīves vietu pase ir pilnigs sīkums. Tas butu tapat, kā turpināt spodrināt un pulēt vannas istabas krānu, kad māja jau sabrukusi.

Luk, te mes nonakam pie jau agrak mineta punkta. Arguments par arzemniekiem mani vispar kaitina. Cik tad viņu bija šajas velešanas? Neatceros precizus skaitļus, bet liekas, ka daži simti. Un šo dažu simtu dēļ musu iztapīgie bāleliņi labprat "nolika uz ausīm stāvēt" vairak neka pusmiljonu savu pilsoņu - isteniba pat daudz vairak, jo daudzi neaizgaja balsot tikai šis jaunas kartibas dēļ. Kadel tad neieviesa atsevišķu kartibu un atsevišķu velešanu iecirkni priekš tiem "dārgajiem atbraucējiem"? Mana izpratne, savas valsts pilsoņu intereses butu stadamas augstak par atbrauceju interesem - nu labi, katra ziņa vismaz ne zemāk. Nevis jāmetas pec pirma ES pirksta mājiena līst uz vēdera un visam piekrist. Starp to pašu, citas Eiropas valstis ta nedara. Piemeram, Niderlande skaidri pateica, ka atbilstoši viņu likumdošanai vēlēšanu provizoriskie rezultati japublice tulit, nevis jagaida lidz svetdienas vakaram. Un nopubliceja ari, lai kā "besījās" daži ES funkcionāri. Tas man tiešam patika, Niderlandei manuprat ir pareiza pieeja. Bet diemžel ta zemā klanīšanas katra priekša, kurš nav slinks uzbrēkt, Latvijā joprojam ir diezgan raksturīga. Mugurkaula stiprināšanas procedūras kaut kādas laikam butu vajadzīgas.

Katrai valstij par tadu registru jarupejas pašai. Vareja skaidri un gaiši pateikt: tad, kad ES izstradas precizas specifikacijas starpvalstu interfeisam starp šadiem reģistriem un palidzes mums finansiali tādu beidzot uztaisīt (kaut gan kur palika visadiem registriem jau agrak iedotā naudā...?) lūk _tad_ mes mainisim savu velešanu kartibu. Bet ne ātrāk. Atvainojiet, mums mūsu valsti ir tada likumdošana, vesturiski iegajusies, cilveki pie tas pieraduši, un ta joprojam. Nuja, bet mugurkauls tomer kaut drusku tad butu bijis vajadzigs...

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 6/14/04 12:38

Teiksu: big deal! Man tads mobilais kakim zem lipas. Skaidra modes lieta. Ir gan ar ko platities! ARis.

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/14/04 2:04

2G rakstija:

Harijs

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 6/14/04 2:32

Arturs Rubenis raksta: < Teiksu: big deal! Man tads mobilais kakim zem lipas. Skaidra modes lieta. Ir gan ar ko platities!>

Kas vienam lieks, tas citam varbūt pilnīga dzīves nepieciešamība. Es, piemēram, gluži labi iztieku bez zīdaiņu un sieviešu precēm ;-) Bet vai tad tāpēc tās sabiedrībai kopumā mazāk vajadzīgas un nebūtu ražojamas?

Rumpis :)

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/14/04 2:47

2G rakstija: < Nav jau te USA.>

Te ir Eiropas Savieniba. Un Latvijai diemžel ir jau nācies zaudet vairakas tiesas pravas, kurās Eiropas limeņa tiesa būtiba pasaka "fui" Latvijas tiesam, pec kā mes visi ka nodokļu maksataji maksajam tiem nepamatoti cietušajiem lielas kompensacijas.

Nekadi nevaru piekrist šadam dīvainam uzskatam. Valsts nav nekas vairak, ka pilsoņu izveidots mehanisms kopigu sabiedrisku funkciju veikšanai, un NEKAS VAIRAK. Valstij nav un nevar būt _nekādas_ citas funkcijas, kā tikai tās, kuras vajadzigas pilsoņiem un noteiktas demokratiska ceļa. Tikai totalitara valsts, tatad mehanisms, kurš "izravies no enģem", aizmirsis savus pamata uzdevumus un sācis atklāti kaitet saviem pilsoņiem, "ļoti labi spēj iztikt arī bez vēlēšanām". Tada valsts vara ir jāgāž, lietojot jebkuras metodes. Valsts, kura "ļoti labi spēj iztikt arī bez vēlēšanām", ir sevišķi pāugstinatas bistamibas objekts, tads ka vēža audzejs, kurš _vienmer_, bez izņemumiem, nodara milzigu kaitejumu saviem radītājiem un īpašniekiem - pilsoņiem. Tur nekadu kompromisu nevar būt pat principa.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/14/04 5:20

Bravo! Ļoti labi pateikts.

No savas puses tikai gribētu Harijam Bezpartejiskajam aizrādīt, ka nav obligāti jānogaida kamēr valsts ir galīgi izrāvusies no enģēm iekams kaut ko darīt "lietojot jebkuras metodes" lai šādu iznākumu mainītu. Pilsonis var arī darboties likuma rāmjos, lai pasargātu sevi no valsts izraušānās no enģēm. Piemēram, pilsonis var nopietni mēģināt saprast, 1) kāpēc valsts Satversmē vispār ir runa par tautas deputātu vēlēšanām no atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem, 2) kāpēc gandrīz visu demokrātisku valstu satversmēs ietilpst šāda prasība un rūpīgi tiek ievērota un 3) kāpēc Latvijas Republikas Vēlēšanu likums pieļauj šīs prasības apiešanu atļaujot Latvijas t.s. polītiskām partijām savus vadošos kandidātus balotēt pa visiem vēlēšanu apgabaliem vienlaicīgi. Un tad, šo lietu sapratis, pilsonis varētu mēģināt saviem līdzpilsoņiem šo elementāro lietu paskaidrot.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/14/04 5:29

Juris Zagarins rakstija:

Tik talu es pilnigi piekrītu. Par metodem gan var but dažadi viedokļi :)

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/14/04 5:56

Sveiki!

Harijs Bezpartejiskais man piekrīt, ka pilsonis var arī darboties likuma rāmjos, lai pasargātos no valsts izraušānās no enģēm:

Labi. Parunāsim tagad par metodēm. Man ir jau vairāku gadu pieredze ar metodēm. Tie sveikotāji kas ir apveltīti ar garāku atmiņu būs iegaumējuši, piemēram, ka es pats savās vēstulītēs esmu mēģinājis pielietot ne vienu metodi vien, lai pierunātu katru vienu individuālu sveikotāju uzņemties savu pilsonisko atbildību pret valsti. Piemēram, pat Indulis Nezvaigžnotais atminas, ka senāk manos rakstos bijusi konstatējama šnite.

Kādu metodi Tu pielietotu, ja Tu sāktu skaidrot Vēlēšanu likuma neatbilstību Satversmei un vēlamību to izlabot?

Juris

From: 2g_listes@inbox.lv
Date: 6/15/04 1:14

Nekādi nevaru piekrist šim. Imho demokrātiska valsts ir tikai viena no pārvaldes formām, šobrīd Rietumu pasaulē dominējošā. Taču demokrātijas mūžs ir ļoti īss - ap 50 gadiem, atsevišķās valstīs - ap 100, kas ir maza daļa no valsts dažus tūkstošus garās vēstures.

Pat vēl vairāk, man liekas, ka demokrātijas uzskatīšana par kaut ko tādu, kas "notiek pats no sevis" - un tas ir tas, ko es redzu tevis, Harij, teiktajā - ir bīstama pozīcija, kas rada paviršu attieksmi pret iespējamiem draudiem demokrātijai. Savukārt to, cik viegli demokrātiska iekārta nomainās ar autoritārām un totalitārām iekārtām, var redzēt pēc Eiropas pieredzes starpkaru posmā.

Man gan ir aizdomas, ka Lielā Brāļa gadījumā ir jārunā nevis par simtiem terabaitu, bet par petabaitiem un eksabaitiem.

( giga = 10^9, tera = 10^12, peta = 10^15, eksa = 10^18.)

Priekš kam zvanīt: http://www.pmlp.gov.lv/?_p=391&menu__id=128

PMLP atsaucas uz elektroniskā paraksta trūkumu.

Nu bet šis nav arguments! Man nav vienalga, ka robežsargi to redz! :D

Nu redz, te nu mēs atgriežamies pie sākotnējās tēmas. Tātad:

1) varu vai saderēt, ka kaut kādā Mazpisānu pagastā visās pēdējās vēlēšanās ir balsojuši tikai pagasta iedzīvotāji. Vai tas ir arguments, lai Mazpisānu pagastā noteiktu citādāku vēlēšanu kārtību kā citos Latvijas pagastos??

2) es tomēr palieku pie uzskata, ka cilvēkam ir jābūt ar apšaubāmām prāta spējām vai arī ārkārtīgi sliktām spējām organizēt savu laiku, lai nespētu nobalsot 4 (četru!!!) dienu laikā.. Vai pārreģistrēties uz citu iecirkni un balsot tur 4 dienas.. Tādēļ es esmu pārliecināts, ka cilvēki, kuri savu nebalsosjanu attaisno ar jauno vēlēšanu kārtību, apzināti vai neapzināti melo, slēpjot zem formālām pazīmēm savu slinkumu un neieinteresētību. Vēl var minēt argumentu, ka iecirknis atradās tālu no reālās dzīvesvietas. Ko var teikt - vajag deklarēties tur, kur dzīvo. Kopš deklarētā dzīvesvieta vairs neietekmē civiltiesiskās mantiskās attiecības, neredzu vajadzības deklarēties vienā Latvijas malā un reāli dzīvot otrā. Un tas ir arī valsts iekšējās kārtības jautājums (par daudz mums bardaka, vai ne, Harij? ;)), kaut vai no nodokļu viedokļa.

2G

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/15/04 3:09

Sveiki!

Polītologs Divigā Harijam Bezpartejiskajam deva savu honesto opiņonu:

Es domāju, ka gan jau Harijam Bezpartiskajam tas bija zināms, ka senos laikos dažāda paveida vadonisms jeb totalitārisms bija vienīgais iespējamais valsts vadības modelis. Runa ir par modernām t.s. polītiskām valstīm kas izveidojušās sabiedrībām attīstoties caur tirdzniecību, tehnoloģiju un izglītību un kas mūsulaikos pasauli dominē.

Te nu gan es Tev piekrītu! Tas nemaz nebija sen, un ja interesē, es atradīšu Harija vēstuli, kurā viņš mums mēģināja iestāstīt, ka, ņemot vērā, ka Satversmē vispār nav runas par polītiskām partijām, tad tādas lietas kā polītiskas partijas būtu ar likumdošanu jāierobežo, lai nodrošinātu iespēju arī bezpartejiskiem indivīdiem (protams, ar savām bezpartejiskām atbalsta grupām) ieņemt vietu valsts demokrātiskos procesos.

Es jau viņam toreiz mēģināju ieskaidrot, ka, gluži otrādi, tas, kas Latvijas demokrātiju maitā ir tieši tāda iekārta, kur tikai bezpartejiski indivīdi (ar savām bezpartejiskām atbalsta grupām) savā starpā sacenšas, un polītiskas partijas Latvijā pie pastāvošā Vēlēšanu likuma nemaz nespēj izveidoties. Imho

likumdošanai būtu jānodrošina, lai arī īstām polītiskām partijām būtu iespējams piedalīties valsts demokrātisko procesos, bet viņš, kā Tu saki, turas pie savas bīstamā pozīcijas, ka demokrātijā, principā, visam būtu "jānotiek pašam no sevis".

Imho bezpartejiskums ir tas pats kas vienpartejiskums un nemaz nav tālu no totalitārisma. Amerikā, piemēram, tendence šai virzienā ir novērojama pavisam uzskatāmi apstāklī, ka starp Demokrātisko partiju un Republikānisko partiju vairs nav tik pat kā itin nekādas būtiskas ideoloģiskas atšķirības, abas divas būdams pašā kodolā vienādas biznesa partijas. Pat tik tālu, ka prezidenta kandidāts no Demokrātiskās partijas John Kerry bija piedāvājis viceprezidenta amatu senatoram John McCaine no Republikāniskās partijas lai nodrošnātu savu uzvaru pret plānprātīgo G.W.Bušu. McCaine, paldies Dievam, šo piedāvājumu atteica.

Juris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 6/15/04 4:30

2G rakstīja:

Lielā mērā varu piekrist. Tie cilvēki no manu paziņu vidus, kuri aizgāja balsot, par savu piedalīšanos EP vēlēšanās bija skaidrībā jau vairākus mēnešus iepriekš. Formalitātes, kas viņiem tāpēc bija jānokārto, patiešām nebija sarežģītas un neprasīja daudz laika. Savukārt tie paziņas, kas uz vēlēšanām neaizgāja, vēl līdz pat pēdējai dienai nebija skaidrībā ne par to, vai vēlas piedalīties, ne arī par kandidātu sarakstiem. Līdzšinējās Saeimas vēlēšanās viņi parasti tomēr piedalījās - garāmejot ieskrēja kādā no iecirkņiem, "uz pirkstiem uzmeta", par ko balsos, un to izdarīja. Šajās vēlēšanās bija vajadzīga mazliet lielāka organizētība.

Nepiekrītu. Es gan redzu starpību. Ja esmu pareizi sapratis likumu, tad nodokļi man jāmaksā vietā, kur esmu deklarējies. Es daudz labprātāk maksāju nodokļus savam dzimtajam pagastam - gan aiz zināma patriotisma, gan tāpēc, ka pagasts ir trūcīgs, gan tāpēc, ka vieglāk varu gūt priekšstatu par nodokļu izlietojumu. Kamēr tur dzīvos mana vecmāmiņa, neradīsies arī grūtības mani atrast deklarētajā dzīvesvietā. Tāpēc pagaidām negrasos deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, kaut arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās droši vien balsošu šeit - kā dzīvokļa īpašnieks.

Vents