From: profundis@inbox.lv
Date: 7/14/04 11:24

"The Price of Freedom"

"I'm wondering how many of you share my thoughts on freedom. I keep seeing commercials on TV talking about honoring the men and women who died to give us our freedom, and I think to myself..."

"If my freedom costs me a son or a brother or a father, isn't the price too dear? I'd rather not be free, if I have to sacrifice them for it. I don't think anything gives me the right to ask it of anyone else, either. Isn't the line about these men and women dying for our freedom really an appeal to our selfishness? Isn't it really to get our approval for a war, so long as someone else's son is doing the dying for us? I'd find a way to live without freedom, so long as I could do it with the people I love. That's freedom enough for me. IF, and only IF it came down to the probability of them dying either way, would I volunteer with them to save all of us. It just doesn't seem like any of the wars men and women have been dying in have been under anything like those circumstances."

http://forums2.jolt.co.uk/showthread.php?t=339572

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/19/04 11:50

Is life so dear or peace so sweet as to be purchased at the price of chains and slavery? Forbid it, Almighty God!"

-- Patrick Henry

From: Maras@uq.net.au
Date: 7/20/04 2:36

Sveiki!

Atgadina saukli kas bija izplatits Australija kadu laiku atpakal attieciba uz komunismu un ta izplesanos pasaule:

"Better Red than dead"

(Labak but sarkanam neka beigtam)

Respektivi uzskata ka kedes tomer labakas.

Marija

From: pistole@ebtech.net
Date: 7/20/04 9:48

Islamic proverb : "Better a thousand days of tyranny than one day of anarchy"

( Labāk tūkstots dienas tirānija nekā viena diena anarhija)

Zigis.

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/20/04 11:19

Ziga

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/21/04 9:19

Zigrīda citē Benjamin Disraeli:

Kaut vai tikai humora dēļ pievilcīgs: :)

"Man jāseko tautai. Vai neesmu to vadītājs?"
(I must follow the people. Am I not their leader?)

Disraeli bija tas kas teica vai visiem zinamo:

"Ir trīs veidi meli: meli, nolādētie meli & statistika."
(There are three kinds of lies; lies, damned lies and statistics.)

& pēdīgi rūgti nosmējās:

(spēle ir uz "new fanged" kur "fang" ir ilkšņu/indes zobs bet ir norāde uz "new fangled" kā "untumaini jauns."

aija

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/21/04 10:29

"A leader takes people where they want to go. A great leader takes people where they don't necessarily want to go but ought to be."
-- Rosalynn Smith Carter (b. 1928), US First Lady, wife of Jimmy Carter

( Vadonis var novest cilvēkus kur viņi grib iet. Izciļš vadonis ved cilvēkus kur īstenībā viņi negrib iet bet vaidzētu.

Zigrida

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/22/04 1:29

Zigrīda citē Prezidenta Carter sievu, kārtīgu sievu kas padodās vadonim: :)

1. Tiesa, ne jau visi sajūt dievišķo sevī bez palīdzības.
2. Protams var aizvest zirgu pie ūdens, zirgs gan dzers kad izslāpis.

aija

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/22/04 9:07

Labrīt Aija

Rosalyn Carter:

"If you doubt you can accomplish something, then you can't accomplish it. You have to have confidence in your ability, and then be tough enough to follow through."

Ja tev ir aizdomas paspēt kautko, tad arī nespēs. Jabut uzticība savām spējam un pietiekam neatlaidīgs mērķi sasniegt.

Hmmmmmmmmm

Neizklausās gan pēc kādas dienvid skaistules!!!!!!!!!!!!

"Labāk pavingrināt smadzenes sveikā nekā plūkt nezāles karstā un sutīgā vasaras dienā. "

Zigrida

P.S.

"A man who wants to lead the orchestra must turn his back on the crowd."
James Crook

( Ja grib vadīt orkestri tad jāgriez muguru pret pūli.)

From: harijs@gmail.com
Date: 7/22/04 11:34

Zigrida Dzenis wrote:

< ( Vadonis var novest cilvēkus kur viņi grib iet. Izciļš vadonis ved cilvēkus kur īstenībā viņi negrib iet bet vaidzētu.)>

Kurš nosaka, "kur vajadzētu"?

Harijs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/22/04 12:17

Lielais jautājums kas jāizstrādā katrā sabiedrībā vietēji kāda ir "pareizā" attiecību likumība starp vadītājiem, skolotājiem uc apdāvinātām personībām & visu tautu.

Apgaismotais attīstības virziens būtu vadītājiem & skolotājiem kļūt par veicinātājiem, izmantojot savu talantu & labāko redzi lai izmaiņas ceļā veicinātu kopējas intereses. Cits ir jautājums par konkurētspēju iepretīm citiem modeļiem 1) īsā & krīzes laikā, & 2) ilgākā laikā.

Kapēc ganampulka modelis ar pilnīgi nespējīgām & padotām blondīn-aitām uzskatīts par vislabāko cilvēkmodeli kad dabā ir tik daudz arī citi iespējami modeļi? Man pašai nepatiktu būt ne aitai, ne blondīn-aitu ganam - kautvai tādos apstākļos vilku bars liktos interesantāks.

Vispār sekmīgas cilvēksabiedrības izmanto dažādus modeļus pēc vajadzības. Ja vislabākais modelis ir jau dabā izveidojies kā atrisinājums, iedomājos tas būs drīzāk ietverot plurālu dažādību - korāļu rifs?

aija

From: harijs@gmail.com
Date: 7/22/04 12:40

Aija Veldre Beldavs wrote:

Bet ja jau sabiedrība negrib nekur iet, ka jau bija rakstits?
Harijs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/22/04 1:04

Tāpat kā ekosistēmās dalībnieki nav pilnīgi neatkarīgi, arī dažādām ekosistēmām ir attiecībās līdzpat kopējās dzīvības tīkla līmenim.

Cilvēkam, iepretīm teiksim haizivij, raksturīgi attīstījusies sirdsapziņa izdzīvošanas dēļ, tā tad ne lieka.

Ir spiedieni citi nekā klaja varmacība kas neatļauj nevienai kopienai būt pavisam neatkarīgai no citām.

Tā tad, ja kāda kopiena atradusi sev patīkamus atrisinājumus, tai jāatrod arī sava ekoloģiskā vieta/niše kurju var noturēt. Relatīvi noslēgtā specializētā niše upurē izplēšanās iespējas bet vissekmīgākās vairošanās ziņā ir ar spēcīgu adaptivitātes spējām. Ja ir pārāk sekmīga savā agresivitātē, izkaudīs maigākos alternatīvus kurjām var būt citos apstākļos pārākas izdzīvošanas spējas.

Cilvēkam arī raksturīgi izveidojusies estētikas sajūta izdzīvošanas dēļ, kas mīl puķu dažādību, ne tikai vairākas rožu šķirnes.

aija

From: harijs@gmail.com
Date: 7/22/04 1:37

Aija Veldre Beldavs wrote:

Zini ko, priekš manis vajadzetu skaidrot ta vienkaršak... ;-)

Tatad: izcilais vadonis ved cilvekus turp, kur viņi NEGRIB iet, bet kur VAJADZETU.

Man pilnigi neliekas skaidrs šis "vajadzetu" aspekts. KAM vajadzetu? KAS to nosaka, ja paši cilveki to nemaz negrib?

Man liekas, ka šados nekritiskos vadonības skaidrojumos slepjas nevajadziga, varbut pat noziedziga sabiedribas interešu aizvietošana ar anonīmām, "aiz kadra" noslēptām nezināmu personu"vajadzībām", kuram varbut nav pilnigi neka kopiga ar sabiedribas vajadzibam.

Harijs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/22/04 1:38

Runāju (kontekstā) taču par DABAS (CĒLOŅU & SEKU) spiedieniem, nevis vadītāju!!!

aija

From: harijs@gmail.com
Date: 7/22/04 2:34

Labi... Bet man joprojam liekas loti interesanti par to vadītāju, kurš nez kāpēc skaidri zina, kurp vest nemaz turp negribošus cilvēkus. Un tapec top devets par izcilu vadoni... Starp to pašu, KURŠ viņu tā dēvē? Tie paši, kuri pasaka, kurp vest? :-)

Harijs

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/22/04 3:49

Ok Harij, pieprasi vienkāršāku izskaidrojumu.

Nu caur piemēru ceru atbildēt tavus jautājumus. Kurš nosaka, kur vajadzētu?

Redzu ka neesi pietiekam redzējis vecās filmas par pionieriem kas ceļojā pār pa visu amēriku.

Vagona vilciena (wagon train) vadoniem biezi bij jāizvēlas grūtako ceļu lai pasargātu ceļotājus. Kas atdalijās iet savu ceļu arī bij atbildīgs par savu nākotni. Dazreiz ar tragiskiem rezultātiem.

Aijai:

Nebij nodoma ka cilvēks ir salīdzinājams, piemēram ar aitu baru kam nav pietiekoš atzinības izvairīties no ļaunuma. Tomēr ir kultūras kas tikai var pastāvēt pūlu histērijā. Viņiem nav īsti vadoņi tikai diktatori un teroristi.

Zigrida

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/22/04 3:58

Zigrida Dzenis rakstija:

Filmas gan nav vēstures avots...

Nu vismaz Tu piemini tagad, ka vadonis, vedot cilvekus turp, kurp viņi nemaz negrib, var tiešam ievest visus nelaimē. Tas ir, ka tiem negribētājiem patiesībā var tomer būt bijusi taisnība.

Harijs

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/22/04 5:12

Vai manu vai ......

Den 2004-07-22 18:16:34 skrev Aija Veldre Beldavs :

Attiecību likumība - labs piemērs katoļu baznīca ....!!!!

Aija, skolotāji, tāpat kā mācītāji un nedaudzas citas profesijas praktiski nav atbildīgas un nekad arī netiek sodīti par savām kļūdām un kuri var būt, obektīvi skatotoies, inkopetenti un pat "bīstami vai nevēlami" sabiedrības izveidošanai!

Ticība un cerība ir laba lieta .... :-)

Pasargi ...... angļu televizijā pirms kāda laika bija interesants raidījums par vadoņu pzražām un nepieciešamo nežēlību, lai suga pārdzīvotu!

Jaunais barvedis kā pirmo "darbu" nonāvēja visus "jaunos", kas vēl nibija tikuši pamesti - atstumti no mātēm. Tas esot nepieciešams, lai sugas nedeģenerētu !!!!!

Varbūt tāpēc cilvēcei ir nepieciešami kari, slepkavības un izvarošanas?

Ugis, vakara stundā, kam jāpabeidz cits raksts.

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/22/04 5:14

Den 2004-07-22 18:39:24 skrev Harijs Buss <harijs@gmail.com>:

Atbilde taču vienkārša - vai nu nav vadoņu, vai arī negribīgā sabiedrība ir stiprāka par saviem vadoņiem ?

Ugis, filozofiskas pardomas ....

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/22/04 5:27

Den 2004-07-22 20:33:21 skrev Harijs Buss <harijs@gmail.com>:

Nē taču, tie ir vadoņa samaksātie palīgi (kuriem no tā arī ir personīgas priekšrocības un ekonomisks labums ...

Ugis

PS kadēl iet ar vaļējām acīm un ausimm, ja interesantākas ir akadēmiskas teorijas un medeļi??? :-)

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/22/04 5:27

Den 2004-07-22 21:48:19 skrev "Zigrida Dzenis" <zdzenis@earthlink.net>:

Zigrida, kas gan šie pionieri daudzkārt bija?

1. laimes meklētāji, bieži bez humanitāras atbildības
2. likumu pārkāpušie no Eiropas
3. cilvēki kas bēga no bada vai nelabvēlīgas varas....
4. personīgas mantkārības dēļ noslepkavoja veselas tautas ....

Ko tad "pionieri" galu galā aiznesa Afrikai, Amerikai, Tuviem - un Tāliem Austrumiem?

Ugis

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/22/04 6:28

Harijs Buss:

Harij lūdz pārlasi . Vienkāršāki nespēju paskaidrot.

Vadonim biezi bij jāizvēlās grūtako ceļu lai pasargātu ceļotājus. Tie kas atdalijās iet savu ceļu (ne vadonim) bij atbildīgi par savu nākotni (ne vadonis). Dazreiz ar traģiskiem rezultātiem (ne tie kas sekoja vadonim).

Piemers bij tikai domāts teorija ne jau vēsturiska patiesība. Tikai brīnos par tavu vispārejo teikumu ka filmas nav vēstures avots.

Vai tikai pareizo vēsturi atradīsi gramatās? Ir jau ilgi zinams cik viegli vēsturnieki var notikumus sagrozīt priekš savām vaidzībām.

Zigrida

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/22/04 10:30

Zigrida Dzenis rakstija:

Un tagad paskaties uz to pašu situaciju no nedaudz savadaka redzes punkta: tiem, kuri atdalījās, visticamak ari bija uzradies savs lieliskais vadonis, kurš veda atdalījušos iet savu ceļu.

Dazreiz ar traģiskiem rezultātiem (tiem, kuri sekoja vadonim). Vienalga, vai tam, kurš bija vadonis sākuma, vai tam, kurš aizveda daļu pa savu ceļu - gadijās gan ta, gan otradi.

Protams, ka filmas nav vestures avots. Pat "dokumentalas filmas" nes sev līdz autoru personības ietekmi. Un jo labāka filma, jo lielāka ši personības ietekme. Nevajag pat uzreiz ķerties pie Mūra... Ja ir iespeja, noskaties Leni Riefenstahl 1934.g. filmu "Triumph of the Will" par nacistu partijas kongresu Nirnbergā. DVD ar šis filmas ierakstu ir pieejams jau vairakus gadus. Daži kadri šaja filma ir samonteti mākslīgi, bet pamata ta ir strikti dokumentala filma - visas darbojošas personas un notikumi ir tadi, kadi tie bija toreiz. Taja pat laika šo filmu nosaukt par objektīvu vestures avotu nekādi nevar - noskaties, tad droši vien sapratīsi, kadeļ. Visa ta filma ir pec principa "taisnība ir tikai viena, un ta ir manējā". Tā ir propagandas filma, pie tam loti spēcīga.

Par amerikāņu vesterniem labāk nerunāsim... ;-) Tapat ka par padomju laika filmam u.t.t. Nav tie nekādi vēstures avoti. Labakaja gadijuma - autoru un/vai pasūtītāju vairak vai mazak iztēles augļi, sliktakaja gadijuma - apzinata propaganda.

Ne, protams. Grāmatās (musdienas ari www, weblogos u.t.t.) var sarakstīt, ko kā katrs grib, vai kā autors drīkst rakstīt. Vestures dokumenti turpretī ir - tieši ta - dokumenti. Piemeram, Saeimas stenogrammas ir musu valsts vestures dokumenti. Ļoti interesanti, starp citu, - iesaku palasīt... http://www.saeima.lv/Likumdosana/likumdosana_stenogrammas.html , un par iepriekšejo sasaukumu Saeimam - http://www.saeima.lv/Likumdosana/likumdosana_arhivs.html

Tieši ta. Ne tik viegli, ka filmu ražotāji, bet pietiekami viegli. Netici vis tā uzreiz viņiem. Lasi vestures avotus - dokumentus, iepazisties ar vestures lieciniekiem - priekšmetiem, ēkam, tehnologijam. Vismaz pārbaudi, vai filma (grāmata u.t.t.) Tev tīšām "nekarina makaronus uz ausīm".

Harijs

From: ulissnet@netscape.net
Date: 7/23/04 1:23

Aija:

"Sveikā"jau ir viens vadonis. Varat papētīt vadoņa - pūļa attiecības.

Ilmārs

From: ulissnet@netscape.net
Date: 7/23/04 1:29

Zigrīda:

Tos, kas neseko vadonim sauc par disidentiem un tie daudzkārt var parādīt daudz pareizāku ceļu kā vadonis. Izskatās, ka nav no svara kur iet, ka tikai iet. (Via vita est)

Ilmārs

From: uldis@parks.lv
Date: 7/23/04 4:59

Ilmārs wrote:

Muahahahahahahahaha:)))
Tas ir labais, Ilmār!
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
"It's easy to identify people who can't count to ten. They are in front of you in the express lane at the supermarket."
-June Henderson -

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/23/04 6:59

Greetings!

Uldis Adekvātais quoted one June Henderson:

"It is easy to make acquaintances but very difficult to shake them off, however irksome and unprofitable they are found after we have once committed ourselves to them."
- George Washington-

George

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/23/04 8:24

Ilmārs:

Esmu jau rakstījusi kā senās kultūrās arvienu triksters iet kopā ar kārtības/taisnības dievu (Loki, Thor; Velns/ Dievs, jokdaris ar ķēniņu, izsmejošais kopā ar uzvarētāju vai sakrālo. Šo nepieciešamo dinamisko sajūgu noliedz tās ticības kas mēģina iestāstīt svēts ir tikai nopietna dievbijīga ceremonija.

aija

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/23/04 11:20

Harijs:

Nu kad pēdejo reiz skatijos makaroni vēl nekarājās no ausīm.

Nesmāde tik atri tās vecās westerns un pioniera filmas (ne jau B katagorijā)

Filmas ievēroja tikumīgu uzvešanos un uzsvēra būt neatlaidīgam meklēt taisnību.

Happy trails.
Zigrida

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/23/04 11:19

Zigrida Dzenis rakstija:

Nav jau runa par "smādēšanu". Runa ir par to, ka tadam filmam var but dažadi merķi - audzināšana, pozitiva tēla veidošana, valstisku idealu stiprinašana, politikas ietekmešana, makslinieciska efekta sasniegšana un ta joprojam. Bet tas nepadara filmas par vestures avotiem. Precizak izsakoties, tas nepadara filmā parādīto par vēstures avotu.

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/23/04 9:05

Ilmārs:

Vadonis? Barvedis vai firers, bet ne vadonis, varbut. Vai nejuti starpibu vardinu nozime?

From: pistole@ebtech.net
Date: 7/23/04 9:49

Es arī sen atpakaļ biju vadonis, vad īju zirgu kas vilka mēslu ratus pa ceļu uz lauku, kad puiši tīrīja dziļo kūti vasarā. Kaut gan zirgam pēc pases vārds bija Junkurs, saucām par Juri. Kad pasvilpoju, Juris apstājās un izmīzās. Ak atmiņas, cik tās ir skaistas.

Zigis.

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/23/04 11:30

Negribas šo tēmu izvilkt līdz nesamaņai, tomēr, jāpiemin Ken Burns filmas kuras jau amerikas tauta skatijušās 20 gadus. Vēsturnieks Stephen Ambrose piemin kad amerikāņi par savu vēsturi ir vairāk iemācijušies no viņa filmām nekā no citiem avotiem.

Skaidrs ka filmas nevar atvietot grāmatas utt., bet ja pakutinas intresi pēc tam griesties pie tām arī nav slikti.

"Ken Burns has been making documentary films for more than twenty years. Since the Academy Award nominated Brooklyn Bridge in 1981, he has gone on to direct and produce some of the most acclaimed historical documentaries ever made. Stephen Ambrose, the historian, has said of Ken's films, "More Americans get their history from Ken Burns than any other source."

Zigrida

From: edgars.s@sympatico.ca
Date: 7/23/04 11:53

Tas ir tas pats Stephen Ambrose kurs izradijas bija plagiats<G>

http://slate.msn.com/?id=2060618

"*The Plagiarist*
Why Stephen Ambrose is a vampire."

Edgars

From: edgars.s@sympatico.ca
Date: 7/24/04 12:12

ugis berzins wrote:

ne, tie pionieri bija mes pasi latviesi! Ta ka mes esam nolemusi ka filmas var lietot ka vesturiskus avotus - skatiet Mičael Cimino filmu Heaven's Gate (vina slavenaka filma bija Dēr Hunter), kur filmas sakuma rada pionieru apmetni amerikas prairies, un vini runa latviski! Stasts risinajas 1890'os gados, tatad rezisors zin ko vairak ka musu pasu vesturnieki<G>

Edgars "visu ko es zinu es iemacijos no filmam" Smits
Kanada

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/24/04 2:25

Zigrida Dzenis rakstija:

Varbut tieši tadeļ vidusmera amerikaņu zinašanas par vesturi ir tadas, kadas tas ir. Vai ari geografiju viņi macas galvenokart no filmam? :-)

Harijs

From: mahris@myself.com
Date: 7/24/04 4:21

Arturs Rubenis wrote:

Piedod, neju'tu. Vismaz starp vadonis un fi'rers. Un mana va'cu va'rdni'ca ari' neju't.

Mahris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/24/04 7:55

Harijs:

Cik nu kads tiks tuvak "mezonigajiem rietumiem", sava kripata ta laika tikumos un likumos tur atspogulojas. Vairak neka modernajas doku-dramas, piemeram par Kennedijam vai Niksonu runajot. Tur nu domine vai nu saharina smalce, vai skaidra noliksana (Tapat ka Fahrenheita).

"Mezonigo rietumu" filmas saprotams ir tikai pavirsi vestures avoti, cita izdevusies labak vai vajak.

Viens ko Holivuda nedara ir tautas audzinasana. Ja kaut kas tur ir, tad pretkara propaganda, zidu vesture un pavirsa sis zemes vesture. Tomer, piemeram, "Vejiem lidz" samera autentiski rada to laikmetu, bet vairak ka makslas darbs.

Tatad, visas filmas nevar merit ar Mura receptem. Ir labi rezisori, labas filmas un lieliski aktieri. Katra zina izcila tečniska apdare, vai kadam patik vai ne. Padomju propo filmas tam netika lidz (ari taja laika!). Katra filma javerte ka atsevisks lielums. Tikai tadu neliesu, ka Mura pleckajumi nesatur ne vesturi, ne laikmetu, bet ta izvirtula kriminalo domasanu.

Tapat ka verte labu gramatu, tas attiecas ari uz filmam. ARis.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/24/04 8:29
Sveiki!

Harijs smīnīgi vaicā:

Ja Roobentehvs būtu noskatījies Bowling for Columbine, tad viņš zinātu kur ir Kanada.
Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/24/04 8:31

Uģis:

<< Zigrida, kas gan šie pionieri daudzkārt bija?>>
<< 1. laimes meklētāji, bieži bez humanitāras atbildības>>
<< 2. likumu pārkāpušie no Eiropas>>
<< 3. cilvēki kas bēga no bada vai nelabvēlīgas varas....>>
<< 4. personīgas mantkārības dēļ noslepkavoja veselas tautas ....>>
<< Ko tad "pionieri" galu galā aiznesa Afrikai, Amerikai, Tuviem - un Tāliem Austrumiem?>>

Mjā, folkloristiskā vēsture (atmiņstāsti, mākslas darbi) ir vēl vairāk no subjektīvi pārdzīvotā (šeit iekarotāju) viedokļa nekā vēsture kas izmanto daudzbalsīgus avotus nostādot tos vienu pret otra.

Kolonialisms attaisnoja sevi ar "augstās kultūras" & "patiesās ticības" atnešanu mežoņiem. Pretīm paņēma vietējo iezemiešu materiālos resursus (zemi, darbu, dzīvības, "derīgas" sievietes). Pēc tam turpināja piesavinot arī garīgās vērtības & tautas mākslu/muziku par "savējo."

Edgars:

Komercfilmas taisīt ir šausmīgi dārgi, tā tad padotas tirgus likumiem. Kvalitāte nav izslēgta, arī labi vēstures konsultanti var būt viens paņēmiens kā mēģinās pārdot filmu. Tomēr, ja filma nepiedāvā baudu vai pārdzīvojumu, tā nepelnīs & pelņa ir tās mērķis, nevis kvalitāte, kur nu vēl vēsturiska pēc iespējas patiesība, īpaši, ja nav izteikta kā pārdošanas paņēmiens.

Minētā Heaven's Gate bija "bumba" - zaudējas šausmīgi daudz naudas & režisora slavu. Neesmu redzējusi, bet dzirdēju esot bijusi nesakarīga, vienalga ko režisors mēģināja izteikt.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/24/04 8:42

Sveiki!

Aija Baltā Mahte nav redzējusi bet zina stāstīt:

Man patika. Īpaši patika Bob Dylan pavadījums. Vispār man patīk filmas, kas nepārcenšas uzrunāt caurmēra amerikāni.

Juris, Kārtīgs Amerikānis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/24/04 9:09

Juris Žāvaskungs:

Aha. Tomēr pieliekamā kambara elītists!

Visvairāk apbrīnoju tās filmas kas ir daudzplākšņainas - ar dažādām nozīmēm dažāda smalkuma prātiem & tādas kurjas var skatīties vairākreiz, ikreizi ievērojot kautko citu interesantu.

Filmas gan skatos omnivoriski, eklektiskas, pēc gadījuma, arī kad neatbilst pilnas intereses mērauklas:
- interesē subjekts (arī kad izpildījums trūcīgs - /perioda filmas vai par ziemeļ- vai austrum- Eiropu/
- interesē iztulkojums vai tehnoloģija lai gan mākslas vērtība zema /zinatnes fantazijas, austrumu kaujas
mākslas/
- nav mans iemīļotais žanrs bet savā žanrā izcilas /šausmenes/
- grib redzēt tie ar kurjiem esmu, lai gan pašai nav ne jausmas /var gadīties nezvaikas/

Tā tad laikam mēģināšu atrast Heaven's Gate video. :)
aija

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 7/24/04 9:22

Edgars:

Labrīt Edgar.

Savā iedomibā izlaida zemteksta piezīmes kad pieminēja cita rakstnieka darbus. Nav vienīgais un nebūs pēdejais. Ja nemaina tēma patiesību man vienalga. Tikai pašam sagādā nepatikšanas.

Zigrida

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/24/04 12:32

Zigis:

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/24/04 12:32

Harijs Bushs:

Vai tad ar tautiesiem ir labak? Vai mums tada vesturiska filma vispar ir? Kurs teiks ka "Mernieku laiki" patiesam atspogulo pareizi to laiku un parasas?

From: harijs@gmail.com
Date: 7/24/04 12:44

On Sat, 24 Jul 04 08:06:39 -0400, Arturs Rubenis wrote:

< Cik nu kads tiks tuvak "mezonigajiem rietumiem", sava kripata ta laika tikumos un likumos tur atspogulojas.>
Ja, "sava kripata atspoguļojas" - tam varētu piekrist. Bet ne vairāk.

From: harijs@gmail.com
Date: 7/24/04 12:54

On Sat, 24 Jul 04 12:44:30 -0400, Arturs Rubenis wrote:

Filmas par vesturi ir, bet tās nekādi nevar uzskatit par vestures avotiem.

Harijs

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/24/04 1:30

Juris Zagarins rakstija:

Un ja vēl butu noskatijies grandiozo platformāta filmu "The Testaments of One Fold and One Shepherd", ko bez maksas rāda Salt Lake City ieksh Joseph Smith Memorial Building, tad butu pilnigā skaidrībā par Kristus vizīti Amerika un citam svarigam lietam. Filmas (ari ši filma tatad) taču ir vestures autentiski avoti, vai ne? ;-)

Harijs

P.S. Es to filmu esmu redzējis.

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 7/24/04 4:39

Harijs wrote:

Tāpat joka pēc - un ko, vai tad Marks Tvens "Jenkiju karaļa Artura galmā" no zila gaisa raxtīja? Baigākā vēsture! Un otrais nolējums būtu, kad no grāmatas iztaisītu filmu, vēl krāšņāku (tas droši vien sen jau izdarīts?)

Tam tumšajam dienvidslāvam nosaukums bija Goiko Mitič. Vispār jau šabloniski sižeti tām filmām bija. Bet kaut kur dzirdēju, ka visa tā kovboju anturāža lielā daļā esot fantāzijas produkts (?), to it kā uzsākuši tautas muzikanti pa gadatirgiem vai kā nu tur lielākus saietus sauca...

Andris J.,

Ikšķilē, ar skatu uz dārzu.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/24/04 5:01

Sveiki!

Nesen Ņujorkas Amerikas Indiāņu muzejā palasīju kādu vēstures grāmatu par Amerikas pamattautām "indiāņiem", īpaši par t.s. "pauguru celtniekiem" (mound builders) Amerikas dienvidaustrumu štātos. Viņi paši it kā jau sen pirms bālģīmju ierašanās izputējuši bet viņu pauguri, ļoti līdzīgi latviešu pilskalniem, jau toreiz kad bālģīmji šeit spīdināja savu apgasimību vedinājuši bālģīmjus uz visvisādām fantazijām par šiem ļaudīm un ko viņi ēduši - viņi esot paši bijuši īsti bāļgijīmji, bēgļu gaitās devušies izraēlieši, mastodonu uzbrukumos iznīcināti, un tādā garā. It kā no šīm fantazijām arī cēlusies Mormonu ticība.

Manuprāt tas, ka Mormoni taisa paši savas propagandas filmas un tas, ka filmas taisītāji nav vīžājuši nomaskēt aktiera baku rētu nemaz nemazina filmu žanra nozīmi vēstures atstāstīšanā. (Savā romānā Brāļi Karamazovi Fjodors Dostojevskis liek saulei aust divreiz vienā dienā, bet tas nemazina šī romāna nozīmi kā vēstures liecību.) Nelaime vienīgi tā, ka ja kādam uzņēmīgam režisoram izdodas vēsturi atstāstīt tik pat nejēdzīgu kā tā pa īstam ir bijusi, tad tauta to uzskata par neveiksmi un filma neatmaksājas. Bet to pašu jau varētu teikt par grāmatām arīdzan.

Nu, paša vaina, ka līdi iekšā skatīties bezmaksas filmu.

Juris

From: harijs@gmail.com
Date: 7/24/04 5:30

Juris Zagarins wrote:

Vestures atstastišana varbut - pie noteikuma, ka vispar atstastīta tiek vēsture, nevis safabricēta dezinformacija vai kādi citi maņi. Atstāsts ir - tiehi tā, - atstāsts, un ne vairak. Bet tieši tapat, ka vestures atstastijums ir loti dažads piem. no musulmaņu un kristiesu viedokļa, ari filmas galvenokart atspoguļo to radītāju (pasūtītāju) vestures izpratni, kurai nemaz nav obligati jasakrit ar patieso vesturi. Parasti ari tiešām nesakrīt.

Ista vesture medz būt daudz materialaka, stulbāka, vulgaraka, garlaicigaka un nepatikamaka, neka izskaistinātās vienpusīgās grāmatas, filmas un citi mākslinieciskas iztēles augļi. Īstā vesture diez ko neder "bojevikiem". Bet tikai īstā vesture, balstita uz īstiem dokumentiem un ta laika artefaktiem, dod priekšstatu par vestures gaitu un kaut nelielu izpratni par nakotnes iespejam.

:-) To es tomer nenoželoju. Bija diezgan interesanti. Protams, tada veida filma jaskatas tieši tada vieta, lai butu vajadziga atmosfēra visapkart. Starp citu, erģeļmuzikas koncerts Tabernacle zālē Tempļa laukuma bija lielisks. Ja gadās būt Salt Lake City, iesaku aiziet. Nav jabut mormonim, lai spētu novertet labu mūziku labā izpildijumā.

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/24/04 8:12

Panem atlasu un apskaties kur Kanada. Vai tad lasit nemaki?

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/25/04 1:24

Harijs:

Ir arī dramātiski brīži īstā vēsturē kas nav jāizpušķo lai būtu ar emocionālu iespaidu. Izcelt vissvarīgāko ir uzdevums gan pētniecībā, gan mākslā.

Man pašai vairāk interesē jautājums vai vēsture vairāk tiek apgaismota ar mākslu, vai sagrozīta, nekā jautājums vai filma ir vēsturisks avots.

Šeit laikam runājam par mākslas & komercfilmām, jo filmu, tāpat kā rakstu, var izlietot dokumentācijā. (Antropoloģi jau vairs neierobežojās tikai ar piezīmju rakstīšanu & zīmēšanu bet izmanto video kameras.)

Konkrēti (nevis -Heaven's Gate-) kā noskatījos 2003. g Peter Weir - Master & Commander: The Far Side of the World.- Filma pamatota uz Patrick O' Brian noveļu sēriju par britu jūrjas karja kuģi H.M.S. Surprise & tās kapteini Jack Aubrey Napoleona karja laikā. Lai gan ne vēsture bet fikcija, tomēr nevar teikt, ka no tās vēsturi nevar iemācīties.

Harijs piezīmē:

<Tieši ta. Bija grāmata, kura atspoguļoja agrākos notikumus autora uztverē (pirmā līmeņa abstrakcija), tad pec šis gramatas uztaisija filmu, kura atspoguļoja režisora uztveri par grāmatu (2. līmeņa abstrakcija). Un to lai kāds uzskatītu par vēstures materiālu? :-O>

Stingri sakot, nē, bet stingri arī nav īsti pareizi. Daudz kas nav izteikts raksturojot par 2. līmeņa abstrakciju, jo lai radītu tādu filmu kā -Master & Commander- nepietiek ar noveles lasīšanu & brīvu fantaziju kāds pietiek taisīt teiksim tipisku jūrjas laupītāja dēku stāsta filmu. Ir jābūt konsultanti kas kautko zin par vēsturisko kuģniecību, jātaisa attiecīgās vēstures pareizie kuģu modeļi & jāsaprot tā laika kaujas taktikas - piem. fakt, ka lielgabali bija spējīgi šaut tikai īsu distanci, kādēļ arī uzbrucējam bija jāpievelkas visai tuvu. & vispār vizuāli daudz skaidrāk kā šādi ierobežojumi iespaido jūrnieku dzīvi tagadējam cilvēkam kas dzīvo raķešu laikmetā. Vispār noveles iedzīvināšana - detaļu rekonstrukcija (medicīnas ierobežojumi, higiena, jūrnieku dziesmas) prasa ne tikai to zināšanu kas ir novelī.

Filma tik daudz nepievilks tos kas meklē tīru fantaziju, bet tādus kam interesē vēsturisk jūrjas karja temats. Tapēc tādi arī būs īstie kritiķi & ievēros mulķības, pārspīlējumus, atkāpes no īstās vēstures. Tādu kas nesagroza būtisko, lai gan izveidojusi mākslas variantu (kur bieži savieno/ saspiež dažādus īstus notikumus & personas) var pat lietot kā papildus mācības vielu.

Cik skatos -Master & Commander- kritiķi atzīst, ka filma visumā dod visai efektīvu iespaid-ieskatu par Napoleona karja laika jūrnieku dzīvi.

Var salīdzināt ar citu filmu, Wolfgang Peterson (1982) -Das Boot- par vācu zemūdeņu jūrniekiem. Šī filma liek parastam skatītājam līdz fiziska līmens sajust klaustrofobijas spriegumu lai gan arī uzskatama par fikciju.

Reizēm fikcija ir pat vislabākais & viskoncentrētākais veids kā izteikt patiesību. (Princips viena bilde var izteikt vairāk nekā 1000 vārdi.)

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/25/04 2:02

Juris (kontekstā par mormoņu reliģisko propogandu filmām):

Esmu redzējusi tos kas dienvidu Ohio, iesk. slaveno "Serpent Mound." Ir arī Mičiganā & daudz cittur. Ohio nu gan nebūs līdzīgi latviešu pilskalniem kādi bija izveidojušies kā patvēruma vieta karja laikā.

Tos kurjus redzēju bija sakrālas nozīmes, veidoti lai izskatītos par dzīvniekiem. Protams ir arī (vairums) apaļi & iegareni kapu uzkalniņi - varbūt tos varētu salīdzināt ar baltu kapu uzkalniņiem.

aija

From: mahris@myself.com
Date: 7/25/04 4:29

Harijs Buss wrote:

Nu, Harij, tik neiespējami tas nemaz nav.

Goiko Mitiča filmas ir par 19. gadsimtu. Indiāņi masveidā nepotējās, bet atsevišķs potēts indiānis nav nekas neiespējams.

Vispār Tu atkal esi pārmēru bargs savās prasībās.

Vēsturi nevar apgūt pēc romāniem un filmām. Bet pēc kā var?

Mēs abi esam likuši vienus un tos pašus eksāmenus. Gatavojāmies tiem, lasot nopietnu zinātnieku sarakstītas vēstures grāmatas. Vai tā bija vēsture?

Varbūt vēsture ir kožu saēstie pergamenti un sakaltušās bērza tāsis? Bet arī tajās laikabiedri melo uz nebēdu.

Atļaušos apgalvot, ka par vēstures avotiem var izmantot visu. Arī Jenkiju Artura galmā un lieliski attēlotos vikingus Harisona Fantastiskajā sāgā.

Bet jebkurš avots jāskata kritiski. Gan mākslas darbi, gan pētnieku monogrāfijas.

Mahris

From: harijs@gmail.com
Date: 7/25/04 6:10

Ņemam vienu no popularakajam šis serijas filmam "Čingačgook, the Great Snake". Ta uzņemta pec Kupera (James Fenimore Cooper) romana "Pedejais mohikanis" motiviem. Gramata pirmo reizi iznaca 1826. g., bet taja aprakstitie notikumi attiecas uz 1757.g. Pats pirmais Džennera vakcinacijas eksperiments notika tikai 1796. gadā. Ir vai nav neiespejams?

Tava vestule ir lieliska ilustracija musu apskatamajai tēmai...

atvaino, protams.

Nevajadzētu jaukt vestures avota jedzienu ar macibu lidzekli (pec kura, iespejams, var apgut vesturi, vai ari tikai kādu dezinformaciju par vēsturi). Vairums cilveku apgust vesturi no macibu līdzekļiem, bet vismaz butu jasaprot un jazina, cik varas ietekmētas tas medz but. Ka šis diskusijas gaita saprotu, mums Latvija dzivojošiem ir ari ta priekšrociba, ka esam redzejuši pietiekami daudz melīgu vestures gramatu, lai tām parak ticētu. Nemaz jau nerunājot par filmām...

Filmas bieži medz but profanācija pat attieciba pret macibu gramatam, kuras savukart medz but smagi ideoloģiski ietekmētas. Ne jau velti katra jauna vara parasti pārraksta vestures macibu grāmatas par jaunu.

Ne, protams. Nopietnie zinātnieki, redzi, katrā laikmeta ir savādāki, un parasti vislabāk ieredzētie vesturnieki ir vislielākie konkrētās ta laika varas kalpi. Vai tad Tu tiešam ticeji pasaciņam par Latvijas Komunistiskās partijas vēsturi, lai vai kādi akadēmiķi to butu rakstijuši? Un ka ar Staļina laika VK(b)P vēstures īso kursu? Tukstošiem ta laika vesturnieku, daudzi no tiem ar visaugstākajiem akademiskajiem grādiem, rakstija grāmatas ar tā partaisitu vēsturi, kā to vajadzeja pastavošas varas ideologiem un politiķiem. Protams, ka vienmer atrodas kads disidents, kurš uzraksta savu uztveri par vestures notikumiem - ta paša Kupera grāmatas, uzrakstitas ar dziļam simpatijam pret indiaņiem, atstaja lielu iespaidu uz ta laika sabiedribu.

Vislabākie vestures dati ir tie, kurus var izpetit tieši, bez pārstāstu starpniecibas. Piemeram, izpetot vienu pašu kadreiz Alpu ledajos iesalušu cilveku (tagad iesauktu par "Otzi"), ieguva milzigi daudz informacijas par ta laika apģerbiem, ieročiem, slimibam, arstniecibas metodem un ta joprojam. Notikumu datēšana loti labi palidz dažadas zinatniskas metodes, sakot ar astronomiju - Saules un Meness aptumsumu laiki ir zinami precizi - lidz pat pakapeniski uzkrātiem dendrohronoloģiskiem datiem, kuri samera pareizi ļauj noteikt katra koka stumbra ciršanas laiku. No cilveku rakstitie dokumentiem labi ir ekonomiskie dokumenti, no kuriem var daudz ko uzzinat par ta laika dzīvi - visadi pirkšanas līgumi, rīkojumi saviem parstavjiem citas pilsetas u.t.t. Ja jaizmanto cilveku rakstīti parstasti, tad ari starp tiem bieži ir zinami uzticamāki un mazak uzticami autori. Dažkart ir iespejas salidzinat vairaku pušu aprakstus par vieniem un tiem pašiem notikumiem, - tada veida var meginat "atfiltret" patiesibu no izpušķojumiem vai meliem.

Iespejams - bet tikai tad, ja skaidri apzinās to ticamības robežas. Par karali Arturu tagad ir uzņemta filma, kura pretende but tuvaka vesturiskai realitatei, neka Apaļā galda teiksmu komplekss. Neesmu vel redzejis.

Harijs

From: harijs@gmail.com
Date: 7/25/04 6:29

Aija Veldre Beldavs wrote:

Ja.

Tad kapec jaizceļ, ja nav jaizpušķo? ;-) Pretrunīgi kaut ka iznāk.

Sagrozīta, protams.

Nav. Ja netici, aizbrauc uz Salt Lake City un noskaties to mormoņu filmu ;-)

Vienigie pa īstam _kompetentie_ kritiķi patiesībā gan butu Napoleona laika kara jūrnieki, vai ne?

Bet kads tam sakars ar vestures avotiem? Ir labi zinams, ka dažiem cilvekiem (ne tikai zemudeņu jurniekiem) attistas bailes atrasties noslegta telpa - klaustrofobija. No vestures viedokļa - nekā jauna.

Pie noteikuma, ka ta ir ista bilde, nav sagrozīta ar video rediģešanas lidzekļiem un vispar attelo realitati, nevis uzzimeta vai nosintezēta ka nu maksliniekam ienācis prātā. Atceresimies PSRS laiku "vesturiskos" fotouzņemumus, no kuru publiski pieejamam versijam viens aiz otra pazuda (tika aizretušeti ciet) Staļina pretinieki vai nepietiekoši uzticamie agrākie biedri. Sava ziņa ari vesturiski dokumenti - tikai par ko citu, par vadonības režima attistibu.

Harijs

From: harijs@gmail.com
Date: 7/25/04 6:46

Nupat saņemu zīmīti no viena paziņas, kurš lasa Sveiku, bet pats te neraksta. Vismaz vienā ziņā filma "One Million Years B.C." tomer esot vestures avots: tā esot bijusi pirma plaši izplatītā filma, kurā galvena varone (aktrise Raquel Welč) bijusi divdaļīgā kažokādu bikini kostima. Tatad vestures avots par amerikaņu 20.gs. restriktīvās "kino morāles" pakapenisku atslābšanu ;-) bet ne jau par alu cilvēku cīņam ar dinozauriem.

Harijs

From: mahris@myself.com
Date: 7/25/04 7:50

Harijs Buss wrote:

Atvainojos, Tavs filmas apraksts sākotnēji bija nepilnīgs, tāpēc domāju, ka runā par Drošā Roka - indiāņu draugs. Tas ir 19.gs., baku pote iespējama.

Nu lūk, beidzot Tu mini vienu lietu, ko atzīsti par avotu. Vai Tu to esi pētījis? Tācu nē.

Čaļi, kas Otzi šķērduši, neapšaubāmi ir izcili zinātnieki. Bet arī izcilam speciālistam ir savas koncepcijas.

Ja nu pieņemtu, ka visi Otzi apsekotāji vienoti savos slēdzienos un savos pētījumos raksta tīru patiesību - vai Tu esi lasījis šos pētījumus? Šaubos.

Drīzāk tāpat kā es - reklāmkāru avīžnieku paviršus pārstāstus.

Un tam, ko visbiežāk saucam par vēsturi - kas valdījis, kā valdījis, ar ko karojis,- nekādu Otzi nav. Ir tikai to pašu vēsturnieku un literātu (starp citu, bieži grūti atšķirt vienus no otriem) grāmatas. Kuras parasti lasām, ja tās labi uzrakstītas un nav pārblīvētas ar statistikas tabulām un citām garlaicīgām detaļām.

Normāls cilvēks mācās Francijas vēsturi no Dimā un Driona, Latvijas - no Grīna un Rutku Tēva.

Un netiesāsim normālo cilvēku. Jo precīzu avotu nemaz nav.

Mahris

Ja Zagarinsons butu kartigi sava jauniba macijies, tad sodien nemuldetu mulkibas. Bet parasti ir ta, tantei bijusi riteni, sanaktu autobuss. Ta ar musu milo Zagarinsonu.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/25/04 8:39

No otras puses, bez vestures gramatam un literaturas lielaka dala tautas tikpat ka neko nezinas par savu pagatni un kautcik patiesu ieskatu, par to kas mes esam.

Tapec literaturai un vesturei ir sava nozime kadas tautas dzive un pastavesana. Visu nevar nosaukt par meliem vai propagandu (ja neskaita padumiju).

Domasim mazliet vairak par sevi, pirms kritizejam citas kulturas zemems un tautas. Visi nav ari tadi jefini ka Murs. Bet ari Holivuda visi nav Muri.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/25/04 8:39

Tas ka savejos pataisa par varoniem vel nav nekada audzinasana. Ta ir tikai paplatisanas ar savu varenibu. Ista audzinasana neplatas. Ta izskaidro, pamudina meklet precizus avotus, autentiskus avotus, lai notikuso var saprast.

"Pareiziba" ir liela mera "padomju" meraukla. Citur (ari biezi Amerika), diezgan labi atskir istu audzinasanu no propagandas.

Latviesiem ir iedzimta lielmaniba un savejo cildinasana. Gan nekatrreiz atskirot vazoni no vadona.

ARis.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/25/04 8:39

Harijs:

Atskaitot notikuma dokumentaciju filma. Bet ari tad, var gadities, ka tads filmejums parada tikai viedokli, ne faktus. ARis.

From: harijs@gmail.com
Date: 7/25/04 8:48

Maris Janis Vasilevskis wrote:

Un Viļa Lāča, vai ne?

Liekas, ka šaja konstatejuma diskusija dabiga veida izbeidzas. Atgadinašu, ka šis atzars sākās ar manu konstatejumu, ka filmas nav vēstures avoti.

Tomer katram ir tiesibas ticet, kam viņš grib - gan Dima "Tris musketieriem" ka vestures avotam, gan filmai "One Million Years B.C." ka patiesam alu cilveku dzīves aprakstam. Lai jau nu tā paliek... Tadi ar dezinformaciju un puspatiesibiņam piebāzti pārāk lētticigi skatītāji ir lielisks propagandas objekts, viegli vadāma masa. Jauzņem tikai vajadziga konteksta "pareizi pozicioneta" filma...

Harijs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/25/04 9:09

Harijs:

Runāju par akadēmisko jēdzienu "foregrounding" kurju lieto folklorā pēc fotogrāfēšanas tečnoloģijas analoģijas. Lai gan tu runā par fotogrāfīju itkā zinātnei atbilstoši objektīvu, tā tas nav arī izmetot krasu retušēšanu, viltošanas paņēmienu uc maiņas. Patiesība dzīvē ir plūsma bez robežām, taču ierakstītājs, arī pētnieks, ir piespiests izvēlēties - izcelt, izgriezt, ierāmēt pētījamo. Visu patiesību nespēj. Izvēloties vienu atstāj ārpusē ko cits izvēlētu par svarīgāku, ar citiem pat pretējiem secinājumiem.

Nav tāda lieta kā "objektīva kamera acs," jo to kontrolē cilvēka acs pirmkārt izvēloties ko fotografēt & ar kādu fokusu, kādu ierāmējumu (aspekts no foregrounding). Kameras speciālists var koncentrēties uz upuru sejām & ķermeņiem, izpostītām ēkām vai uz uzvarētāju karjavīra gavilēšanu, patriotiskiem simboliem (uniformām, karogiem). Kā uzņems, kādā gaismā vai lenķī radīs iespaidu. Katru cilvēku piemēram iespējams bez retušēšanas uzņemt dažādu pakāpes pievilcībā, vienaldzībā vai nepievilcībā.

Šeit vairāk piekrītu Mahrim, īpaši par to, ka pilnvērtīgi precīzi avoti nav.

Tas neko negrozīs. Kā norāda tavs paziņa, katrā filmā ir savi patiesības liecinājumi arī, ja ne tie kādus domā rādam. Filmu arī var izmantot tikpat kā jebkādu citu ierakstīšanas līdzekli dokumentācijā, tā tad tečnoloģija nav tā kas nosaka. Nosaka radītāja attieksme & zināšana, kā arī uztvērēju.

Ilustrācijai ir pieļaujama māksla. Viltojuma būtība nav tik daudz tečnikā kā mēģinājumā noslēpt vai brīvi neatklāt ko dara & kapēc. Tāpat kā tagad pieņemts pētniekam atklāt savu redzes punktu kā svarīgu daļu no pētniecības, tā arī svarīgi norādīt ko dara & kapēc. Ievēroju tagad DVD klāt bieži pievieno piezīmes par filmas taisīšanu & vēsturisku filmu gadījumā bieži atklāj kādi avoti lietoti. Vienā -The Patriot- vietnē konspektīvi & konkrēti norādīts uz kādām personām & gadījumiem filmas stāsts veidots. Personas filmā ir sakausējumi no vairākām vēsturiskām personām bet karja sadursmes ir izpušķotas lai paaugstinātu efektu.

Pētnieki raksta citiem pētniekiem arī kad citi var ieskatīties. Arī ir filmas ko uzņem galvenokārt akadēmiskām vajadzībām kas plašākā publikā nav redzamas (bieži kontraktā ierakstīts, ka drīkst lietot tikai akadēmiskām vajadzībām).

Kā Mahris teica, parastā publika neiepazīstinās ar pamatavotiem bet no otras puses tā iespējami pati dzīvo pamatavotā.

Ārpus ierkastītās pētniecības & bieži pētnieku pirmavots ir liecības kādas nonāk mutvārdiski no cilvēka uz cilvēku. Vēsture tagad atzīst to par "oral history" kā tikpat lielas intereses kā pētīt rakstiskus dokumentus vai arheoloģiskās atliekas.

Vēstures pilnā saprašana nemēdz būt tikai no viena ieraksta, bet saliekot visu kas iespējami būtisks, izvērtējot. Tas ir tikpat mākslas darbs kā zinātne, faktiski detektīva darbs saliekot mīklas gabaliņus.

Protams. Tapēc, ka tādi vairs dzīvi nav & vēstures avoti neliecina par tagadējiem iztulkojumiem, atliek tie kas piedzīvojuši to kas kopīgs i Napoleona laikam i tagad (jūrja) & kas ir spējīgi salikt liecības lai no tās izvilktu ko gabaliņ-liecības pašas par sevi atsevišķi nespēj.

Vai esi redzējis -Das Boot-? Par vācu zemūdeniešiem, bet nekāda propogandas filma, jo īsteni ir par cilvēkiem kas atrodās zinamos apstākļos. Detaļas kurjas var pārbaudīt vai precīzas vēl tie kas atcerās nofiksē kā vāciešu, bet iedomājos labi kritiķi varētu būt krievu zemūdenieši...

Jāprasa kapēc vēsture vispār vajadzīga, ja no tās nevar mācīties par cilvēku dažādos likumsakarīgos apstākļos. Kautkādā punktā "faktiem" & "datiem" jāpiedevē saikles & nozīme.

Nejauksim propogandas filmas ar mākslas un ar komercfilmām - pamatmērķis katram ir cits. Komercfilmām - peļņa, patiesība mēdz būt sekundāra vai nesvarīga, izņemot, ja "patiesība" pati ir pārdodama. Propogandas filmām - dezinformācīja, savu rīcību attaisnošana. Mākslas filmas arvienu cenšas izteikt kautkādu garīgu patiesību & reizēm arī ir ar vēsturisku patiesību.

aija

From: mahris@myself.com
Date: 7/25/04 9:50

Harijs Buss wrote:

Atgādināšu, ka konsekventai Tavu principu piemērošanai neizbēgami jāved pie secinājuma, ka nekas nav vēstures avots.

Mana pozīcija - viss ir avots, bet visi avoti ir nepilnīgi un jāvērtē.

Mahris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/25/04 10:34

Sveiki!

Mahris normālu cilvēku raksturoja tā:

Un Harijs deva pretī tā:

"Accuracy is, in every case, advantageous to beauty, and just reasoning to delicate sentiment. In vain would we exalt the one by depreciating the other. Besides, we may observe, in every art or profession, even those whič most concern life or action, that a spirit of accuracy, however acquired, carries all of them nearer their perfection, and renders them more subservient to the interests of society. And though the philosopher may live remote from business, the genius of philosophy, if carefully cultivated by several, must gradually diffuse itself throughout the whole society, and bestow a similar correctness on every art and calling. The politician will acquire greater foresight and subtlety, in the subdividing and balancing of power; the lawyer more method and finer principles in his reasoning; and the general more regularity in his discipline, and more caution in his plans and operations."

- David Hume

[ Pareizība katrā gadījumā ir labvēlīga daiļumam, un taisnīga spriešana smalkām izjūtām. Velti mēs izceļam vienu un nopeļam otru. Bez tam, mēs varam novērot, ka katrā mākslā un katrā profesijā, pat tādās kas visciešāk saistītas ar dzīvi un darbību un rīcību, pareizības gars, vienalga kā apgūts, tās tuvina pilnveidībai un dara tās lietderīgas saciedrības vajadzībām. Un lai arī filozofs pats dzīvotu atstatus no biznesa, filozofijas gars, ja dažu atsevišķu indivīdu rūpīgi kopts, pamazām piesātina visu sabiedrību un apveltī visas mākslas un visas profesijas ar pareizību. Polītiķis iegūst plašāku tālredzību un smalķūtību dalīt un līdzsvarot varu; jurists iegūst plašāku metodiku un smalkākus pamatprincipus savos spriedumos; tāpat ģenerālis sistemātiskāku disciplīnu un lielāku uzmanību savos plānos un manevros.]

Juris pārtulkoja Deivida Hjūma vārdus

PS Tas nozīmē, ka pēdējais vārds šai diskusijā nepieder ne Harijam Bezpartejiskajam ne Mahrim Šņabdegunim bet gan man, kad es saku, ka katram Latvijas Republikas pilsonim ir obligāti pašam savā prātā jāsaprot, ka Latvijas Republikas Vēlēšanu likuma atbilstība Latvijas Republikas Satversmes garam un jēgai ir katra Latvijas Republikas pilsoņa atbildība, nevis neviena vadoņa ne vazoņa ne Dieva Tehva tā Apjomīgā Kunga atbildība.

From: uldis@parks.lv
Date: 7/25/04 10:56

Juris wrote:

Gribi, negribi, jācitē Ilmārs:

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

An English judge, growing weary of the barrister's long-winded summation, leaned over the bench and remarked, "IIve heard your arguments, Sir Geoffrey, and Im none the wiser!" Sir Geoffrey responded, "That may be, Milord, but at least youure better informed!"

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/25/04 10:57

Juris Žāvaskungs pārtulkoja Deivida Hjūma vārdus & tad pateica "labāk":

Kādā ziņā Tehvs & Kungs var būt Apjomīgs trūkstot atskaitei?

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/25/04 11:25

Sveiki!

Aija Baltā Mahte vaicāja tā:

Ventam Apjomīgajam un citiem Iekšlatvijas un Ārlatvijas Baltiem Tehviem un Baltām Mahtēm, to skaitā arī Aijai Baltai Mahtei Viņš ir Apjomīgs pat pietrūkstot atskaitei.

Uldis Adekvātais savukārt atkārtoti nocitēja Ilmāru Vientiesīgo

"Associate yourself with men of good quality if you esteem your own reputation for 'tis better to be alone than in bad company."

- George Washington -

George

From: aiviskip@nycap.rr.com
Date: 7/25/04 11:53

Harijs:

vismaz šādai filmai nevarētu pierakstīt pat pusprocenta vēsturiskas patiesības jo alu cilvēki un dinozauri viens otru nekad neredzēja, kur nu vēl cīnijās

Alvis

From: uldis@parks.lv
Date: 7/25/04 4:42

George wrote:

Dear George,

Man, lasot Tavus komentus, gribās Tevi saukt par "Alaska Pipelini", pēc asoci*cijas ar sekojošo aņuku (jo Tu vienmēr saskati visur tikai to, ko GRIBI saskatīt, nevis to, kas tur ir):

- Es gribu būt Alaska Pipelini.

Pēteris izrakņājas pa visiem saviem arhīviem, cietajiem un mīkstajiem diskdziņiem, un saka: Sorrrry, nu nevaru es nekur atrast tādu "Alaska Pipelini"...

- Mūķene izvelk no kabatas avīzes izgriezumu un rāda Sv. Pēterim. Tur lieliem burtiem virsraksts:

"ALASKA PIPELINE WAS LAID BY 400 MAN IN TWO WEEKS".

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

An English judge, growing weary of the barrister's long-winded summation, leaned over the bench and remarked, "IIve heard your arguments, Sir Geoffrey, and Im none the wiser!" Sir Geoffrey responded, "That may be, Milord, but at least youure better informed!"

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/25/04 5:07

Greetings!

Uldis Adekvātais wrote:

< "ALASKA PIPELINE WAS LAID BY 400 MAN IN TWO WEEKS".>

== Go fuck yourself! ==
/Dick Cheney/

George

From: uldis@parks.lv
Date: 7/25/04 5:17

George, Tu dusmojies, tātad, Tev skauzj Alaska Pipelini panākumi :)

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

An English judge, growing weary of the barrister's long-winded summation, leaned over the bench and remarked, "IIve heard your arguments, Sir Geoffrey, and Im none the wiser!" Sir Geoffrey responded, "That may be, Milord, but at least youure better informed!"

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 7/26/04 12:38

Mahris:

Tieši manas domas Mahri!

Vel piebilšu ka tomer daži avoti ir daudz pilnigaki ka citi un tiešam tos pareizi novertet ir obligati, jo citadi aiziesim meža! Un vel svarigak ir janoverte tos specialistus kas noverte tos "vesturiskos avotus" jo tie ari atspoguļos ta "specialista" Weltanshauung!

Un nebrauksim tani otra gravi, pieņemot viedokli ka nekas nav patiess un absoluts, jo tas novedis uz citu filozofisko bezjedzibu kas jau ir iepriekš daudz citus novedusi pie nepareizas 'sienas'!

Aija sava e.m. pareizi noverteja, jo agrak informacija tika nodota mutiski un pectečiem biezji sanak iepriekšnotikušo savakt no vairakam secibam, rakstot:

Vilis G. <')))><

"The man climbing the ladder, and finally reaching the top often finds that it was leaning against the wrong wall!"

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 7/26/04 12:38

Harijs jauta:

Cilvekam ir zinamas izpratnes atliekas kurjas no pirms grecigas dabas ieņemtas nostajas, dažreiz dod vadlinijas kurjas spej saprast un atdalit labo no ļauna. Dažreiz tas tiek tik dziļi apslapetas ka apziņa un zemapziņa nespej virzit darbibu uz labo, bet pašu ļauna daba un velmes uzvar jebkadu citu virzienu uz labaku vai velamaku virzienu.

BET galu gala, tikai Dievs nosaka un dod ultimato virzienu savai radibai bet Dievu un Viņa atklasmi noraidot mes katrs meklejam savu vadoni vai ceļu un maldamies pa to "dzives mežu". C'est la vie!

Vilis G. <')))><
" Zivtiņa nekad nespej atrast udeni, lidzigi cilvekam kurš nekad nespej atrast Dievu! "

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 7/26/04 12:38

Sveiki,

Tiešam apbrinoju Aijas vavuļošanu un vai tiešam paša to vel saprot, jo lidzigu poziciju jau noveruju vairakas iepriekšejas vestules kur Daba itka visu ir izveidojusi bez jebkadas citas butnes iejaukšanas! ...... ;o))

Pirma rindkopa Aija raksta ka "-----", ir jaizstrada........

Pedeja rindkopa raksta ka vislabakais modelis jau ir kautkadigi daba izveidojies!!!!!

Kurš tad galu gala ir tas pareizais veids? Vai nu cilveks to ir ar sapratu un nodomu izpildijis jebšu akla daba (vai kas cits?) to evolucionara veida "nokartoja"?

Cita e.m. Aija raksta: "Cilvēkam, iepretīm teiksim haizivij, raksturīgi attīstījusies sirdsapziņa izdzīvošanas dēļ, tā tad ne lieka."

Haijzivs un visa pareja radiba izņemot cilveku dzivo un ir vadita no tai Dieva dota instinkta, iepretim cilvekam kurja sirdsapziņa ir ne jau attistijusies bet gan ari Dieva dota un kas atdala cilveku no dzivnieka.

Vilis G. <')))><
"Only human beings have selfawareness and posess God consciousness"!

From: ulissnet@netscape.net
Date: 7/26/04 3:35

Harijs:

Vislabākie ir "vēsturiskie" kadri par Ziemas pils ieņemšanu, kur filmā redzamsbariem skrienoši kareivli, daļa nop kuriem ra-pjas pāri atvērtiem pils vārtiem. Ļooooti efektīgi. Patiesībā Ziemas pili ieņēma kādi 11 piedzērušies matroži.

Ilmārs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/26/04 9:40

Uldis par vides aizsardzību & anti-"eko-terorismu":

< "ALASKA PIPELINE WAS LAID BY 400 MAN IN TWO WEEKS".>

nea, nevis divas nedēļas bet divi gadi & nevis 400 vīri bet daudz vairāk cilvēku, ieskaitot arī sievietes, ko var zināt varbūt pat kāda atturībniece:)

http://www.akbizmag.com/2002/june_%2702_feature.htm

ar bildi no aļaskas cauruļvada

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/26/04 9:58

Harijs:

Alvis:

aija

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/26/04 10:29

Aija Veldre Beldavs rakstija:

Izradas, ka filmu joprojam var nopirkt, tagad ari DVD veidā:

http://www.amazon.com  un meklet DVD nodaļā pec "One Million Years B.C."

Protams, ka Welch joprojam izskatas labi (vismaz ka redzams uz vāka bildes :)

Ta ka vesturiskās patiesības mekletaji filmās var droši pasūtīt DVD un izdarīt nopietnus etnogrāfiskus petijumus šaja "vestures avotā" par dinozauru laikmeta cilveku bikini apģerbu izskatu un valkāšanas veidu :)))

Harijs

From: kingga@plu.edu
Date: 7/26/04 1:23

Sveiki,

Aija:

ellas vada buvetaju vidu es pats atceros rēdzejis vienu sievieti. Vinas uzdevums bija atjaunot eglu meza sturi pec tam, kad vadu aizstiepa talak. Izskatijas loti jauki. Meitne izbarstija neregulara izkliede kosas perlites, un tad sajas vietas sastadija jaunas, dazada garuma eglites. Esot bijis prasits, lai viss butu dabiga forma, nekadas taisnas linijas vai vienadas kolonnas.

Par karikaturu un daziem vardiem sieviesu uzvediba priecajos lasit jaunako "Neww Yorker." Zina nak no Nujorkas, kur pasreiz mode viriesi, kas ir butiba riksas (velospedisti, kuri velk piekabi ar pasazieri). Ta ari kadai sievietei iznacis gandriz nokavet savas fizkulturas izdaribas pilsetas centra otra puse. Tacu pedikabists, smagiem, tacu atriem soliem, vinu paguvis pavisam nenogurusu novest uz vinas klubu vel laika. Ne tikai si zina, bet karukatura ari loti laba!

Visu labako,
Gundars

From: iugleske@ttlc.net
Date: 7/26/04 10:22

Aija:

Paldies, Aija! .

Mūķenes vārds taču bija Sarah, un laikrakstā virsraksts "Sahara Pipeline...utt"

Par sievietēm nebija minēts gan.....

Indulis Gleske

Grib taču vēsturi saglabāt.

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/27/04 6:32

On Saturday 24 July 2004 03:28, Zigrida Dzenis rakstija:

Nu, un tagad mācās no Mūra filmas ;-) Liekas, ka dokumentala kino klasiķa vieta kino vēsture viņam jau ir garanteta, vai nu tas kadam patīk vai ne.

Es gan to "Fahrenheit 9/11" sauktu vairak par propagandas filmu, bet viena lieta nav apstrīdama: Mūrs bija pareizi apreķinājis, ka amerikāņi ir ļoti viegli ietekmējami caur filmām, jo nez kāpēc uzskata tās par patiesiem vestures avotiem. Tas parādījas ari tepat Sveika diskusijā.

Gan jau pirms nakošajam 2008.g. vēlēšanam bus vairakas pretējas propagandas filmas, bet pašlaik Mūrs "ir zirgā", un konkurentiem atliek tikai skaudībā grauzt nagus ;-) Re kas Bostonā par ažiotāžu notiek...

http://www.boston.com/news/local/massačusetts/articles/2004/07/27/fahrenheit_911_fans_welcome_hero_to_hotbed/

http://www.boston.com/news/local/massachusetts/articles/2004/07/27/fahrenheit_911_fans_welcome_hero_to_hotbed?pg=2 

'Fahrenheit 9/11'  fans welcome hero to hotbed

By Yvonne Abraham, Globe Staff | July 27, 2004

Page 1, page 2

Harijs

From: mahris@myself.com
Date: 7/27/04 7:29

Harijs Buss wrote:

Ietekmējami ne tikai amerikāņi.

Ja atceries, pēdējā Krievijas PFSR Augstākajā Padomē bija diezgan juceklīgs sastāvs. Vairākas nedēļas nevarēja ievēlēt priekšsēdētāju.

Pirms kārtējā balsojuma deputātiem parādīja nacionālistiskā režisora (šķiet, Ščekotihina) filmu "Tā dzīvot nedrīkst".

Daudzi uzskata to par izšķirošu Jeļcina uzvarai.

Mahris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/27/04 7:29

Gundars:

Jaux stāstiņš.

Pati reiz strādāju ar vietējo "construction crew" - īsti redneck puiši kur šie raka & vēla smagos akmeņus ņujorkas miljonārei kurjai šeit veidoja vasaras atpūtas māju ar zivju dīķiem bet mans uzdevums bija - dārznieces. Tomēr izmēģināju & praktiski izjutu, ka mest zemi ar lāpstu pāri galvai ilgāku laiku nav nekāc jox.

Tavs stāstiņš iederas labi klasiski romantiskā ainavā par vīriešu - sieviešu attiecībām tāpat kā par tēvišķīgi labzinīgiem industrialistiem kas rūpējās & gādā par dabu.:))) (Never mind, ka bez spiediena no "eko-nacistiem" tā sieviete tur ticami nebūtu atjaunojusi mežu.)

Diemžēl stāstiņu par sievieti kas strādā dabas atjaunošanas darbā izlīdzinot ko vīrieši izposta var būt ne tikai nevainīgs stāstiņš, bet izmantots kā "pierādījumu" sastingušo lomu uzskatam. Nevis katrai ir brīvība izmēģināt savus spārnus, plekstes, vai kājas kā nu kurjai & pašai atrast ko viņa ir spējīga darīt, viņai būs iemācīties jau no bērnības, ka sievietes spēj darīt tikai to kas jau ierakstīts gudrajo grāmatās & ja neievēros tajā izveidoto modeli viņa būs ļoooti slikta meitene kas būs pelnījusi visu nelabo kas viņai notiek.

Ticami tās sievietes kas dara darbus kas ir piemēroti fiziski stipriem vīriešiem to dara aiz praktiskas vajadzības pelnīt & tā gadās viņas ir tajā mazākuma procentā kas spēj izpildīt prasības. Vispār man liekas demokrātiski apzīmēt darbu nevis kā vīriešu darbu vai sieviešu darbu bet ar zinamām kvalifikācijām (kas varbūt vienīgi pornofilmu industrijā nepieciešami pieprasa vīriešu anatomijas raksturīgāko). Cauruļvades likšanas gadījumā kvalifikācijas vajadzētu būt laba veselība, spēja pacelt x smagumu, utt. Tas dabīgi izsijātu vairums sieviešu bet nebūtu pret viņām diskriminējoš.

Kapēc starpība svarīga? Tapēc, ka pēdējais ar darba ņēmēja izvēles & atbildības sargāšanu ir raksturīgs atrisinājums demokrātijai, bet pirmais autokrātiskai domāšanai, vienalga vai tas teoloģiski vai nepilnīgi & tapēc maldīgi "zinātniski" pamatots.

Labs jox, vecs jox.

Daudz gadus atpakaļ bija līdzīgs par izlepušo ģimeņu skolniekiem kas brauca vai vecāki aizveda ar mašīnu uz skolas sporta treniņa staigāšanas attālumā.

Pieņemu riksas vadītāju kundes nav tikai sievietes kas nokavējušas fizkultūras izdarības, bet arī viens otrs vīrietis.

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/27/04 7:38

Indulis G:

Vai nav vienalga vai ziemeļmūžumeži vai tuksnesis kurjās liek naftas cauruļvadus. Vai tikai Žāvaskunga vakardienas uzskatā strīds ir kā vārdi vējā vai smiltīs izliets ūdenis vai SR aizliegums iztērēt sēklu?:)

Nepatika Gundara piebilde?

aija

From: harijs@gmail.com
Date: 7/27/04 8:39

Maris Janis Vasilevskis wrote:

Protams. Tomer padomiju pardzivojuši cilveki šadas lietas uzņem daudz kritiskāk. Atšķirības starp filmu un realitati tomer apzinās gandriz visi, un nekritiski ticet filmai ka "vestures avotam" reti kuram ienaktu prata.

Stanislavs Govoruhins bija filmas autors. Viņš bija ari scenarija

autors un kopejais "producents".

Par to ir dažādi viedokļi... Viskategoriskāk filmu vienmer slavejis pats autors ;-) Vispar viņam pec tam drusku sakāpa galva filmas sekmes, Govoruhins aizgāja politika, kļuva par Krievijas Valsts Domes deputatu u.t.t. 1992.g. viņš vel uzņema paris filmas, bet ar to ari viss beidzās, liekas ka radoša joma vairs neko īpašu nav spejis veikt.

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:55

Harijs Buss wrote:

Secinat par pareizumu varesi pec 2. nov.

From: harijs@gmail.com
Date: 7/27/04 8:55

Arturs Rubenis wrote:

Ne, par Mūru to var teikt jau tagad. Viņš jau ir dabujis lielu (lai ari drusku skandalozu) slavu un ellīgi daudz naudas. Mūrs ir vinnētajs tik un tā. Jau iegūtais viņam paliek, neatkarīgi no balsu skaitīšanas veida 2. novembrī. (Ka jau Staļins kadreiz

konstateja, - nav svarīgi kas balso, svarīgi kas skaita balsis.)

Harijs

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 7/27/04 9:11

Harijs Buss wrote:

Vai tiešām Sveikā piedalījās arī amerikāņi? Netiku manījis. Man sķiet, šeit atkal parādās sastrīdēšanās un apvainojumu iespējas - ja lietojam apzīmējumus bez iepriekšējās vienošanās par šo apzīmējumu jēgu un pamatojumu. Šajā sakarībā būtu labi pieturēties pie principa, ka apliecinam "es tā domāju" jeb "es tā redzu, vai saprotu", ne viss "tā tas ir". Un, pēc iespējas, vienmēr lietot tiešus piemērus, jo vispārībās katrs aizmaldās savā izpratnē par cita sacīto.

Šoreiz labs piemēr ir demokrātu kongresa atklāšana ar abu Klintonu uzrunām, kuru Harijs apzīmēja par "ažiotāžu". Ļoti labprāt lasītu Harija pamatojumu sacītajam, jo mūsmājā dzirdēto novērtējām atzinīgi, jo sevisķi abu Klintonu, kā arī Kārtera sacīto. Ar interesi gaidīsim republikāņu atbalsis. Ričs.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/27/04 9:15

Harijs:

Nedomāju Moore bija pirmkārt motivēts ar naudu. Tapēc viņa propogandas/mākslas filmas ir efektīvas, jo viņam ir milzīga taisnības & patiesības dzijja. Viņš agri saredzēja Buša liekulību & vājības. Pretēji propogandai pēc pasūtinājuma, visi Moore radošie darbi bijuši lai parādītu kā varā esošie izmanto savus apstākļus lai izveidotu vēl netaisnīgāku sacensības spēli uz parastās tautas rēķina.

Par Amērikas vēlēšanām sajūtu liela daļai izglītotiem Buš ir galīgi sariebies, jo NESEKMĪGS. Viņi grib atvietot ar SEKMĪGU, tādu ar citu taktiku, kas tik lielā mērā nesakaitinās pārējo pasauli & alternatīva skata amerikāņus. Tas ir atkal cits jautājums cik lielā mērā Kerry dziļākie mērķi atšķirās & atšķirsies no Buša...

aija

agrāk atrada laiku noskatīties tv sēriju, Moore "TV Nation."

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 7/27/04 9:21

Aija Veldre Beldavs wrote:

atvainojiet piedodiet, bet man šis citāts liekas kā no literaturas macibgrāmatas par socrealisma klasiķiem....

v.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/27/04 9:36

Viesturs:

nav citāts no nekādas grāmatas. nāk no dzīves pieredzes pārliecības, sekojot Moore jau no laika kad uzstājās "TV Nation."

iedomājos viņu par sev līdzīgu radošu taisnības meklētāju, tikai panākumos stipri sekmīgāku...

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/27/04 9:38

Sveiki!

Viesturs Grūtsirdīgais grūtsirdīgi nopūtās:

Anglenes pratējiem ieteicu labu rakstu par Mūru:

http://www.nybooks.com/articles/17315

Juris

From: harijs@gmail.com
Date: 7/27/04 9:48

Richard Spuris:

Atkarigs no definicijas - kas saprotams ar vardu "amerikānis". Ja ASV dzīvojošs ASV pilsonis tads nav, tad kas gan ir?

Ceru, ka nē. Katra ziņa mana vestule noteikti nebija domāta ka apvainojums.

Šis, Rič, drīzāk ir labs piemers par to, cik neuzmanīgi bija izlasīta mana vestule, tomer tulit izdarot "globālus secinajumus". Abas adreses (URL) manā vestulē ļoti skaidri attiecās uz kinorežisora Mūra un īpaši viņa cienītāju aktivitātēm Bostonā, kuras tad ari es biju apzīmējis ka "ažiotāžu". Manā vestulē ierakstitais citeta raksta virsraksts bija "'Fahrenheit 9/11' fans welcome hero to hotbed", tā ka sajaukt nekādi nebija iespejams, un pat abos URL iekša - ja izlasa - bija teksts "fahrenheit_911_fans_welcome_hero_to_hotbed". Par Klintoniem tur vispar nebija ne vārda.

Varbut TOMER vispirms IZLASĪT, un tad sakt izteikt pretenzijas (ja

tas vel butu nepieciešams)?

Harijs

From: harijs@gmail.com
Date: 7/27/04 10:01

Aija Veldre Beldavs wrote:

Nu vai zini, šīs lietas viena otru nepavisam netraucē :)) Tas ir ka vecaja teiciena, ka vislabākais darbs esot labi apmaksāts hobijs :-) Es vienkarši gribeju teikt, ka pamatā lielako daļu no iespejamam filmas sekmem Mūrs ir jau saņēmis tagad (neatkarīgi no sakotnejas motivācijas), un tas nav nekas slikts. Protams, viņam droši vien butu patikami , ja tieši viņa filma butu būtiski ietekmejusi rudens vēlēšanu rezultatus. Bet pats viņš - vismaz pagaidām - tieša veida nav politiķis. Patiesibā butu pat žel, ja viņš izdaritu tadu pašu kļūdu ka tas krievu kinorežisors un aizietu politika. Kļutu no lieliska kinorežisora par, iespejams, stipri viduvēju politiķi...

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:23

Harijs:

Krumins ir slipets taja zina, ka vinam viens otrs tiri veikls paligs (ieskaitot to pasu Diku Šeniju). Katra zina slipetaks, neka visi "Sveika" gudrenieki, no musu mila Zagarinsona sakot...

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:23

zigrīda:

Vai tad tur ir kads jaunums, ko teiktu tas Dzefersons, Hilarija vai Karters? Tas jau dzirdets bezgaligi. Klintona gadijuma 8+ gadi, tatad nodeldeta plate.

Vai nu ari naivais Dzimijs vairak ko var pateikt? Lai gan vins ir traki pieklajigs cilveks. Par Klintonu nez vai vienmer to vares sacit. Bez tam, vinam allaz ir kautkas ar ko "atbazt". Tur bija vina siprums. Kecapa Konam, tapat ka Goram, sis aspratibas, liekas gan nepiemit. Drizak bus Krumina "carbon copy", pec gatava uzmetuma, ko uzrakstijusi citi.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:23

Harijs:

Mulku kersana jau nav nekas jauns! Vai ta atmaksajas, ka to nem. Bet pec 2. nov. sis vares vai nu platities vai ari paliks kluss. Lidz nakamam skandalam.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:23

Aija:

No kura laika zirgu zaglis ir taisnibas mekletajs?! Drizak mekle sev noderigu zirgu, ar ko izjat mulkisus.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:23

Mahris:

<< Ietekmējami ne tikai amerikāņi...>>

Harijs:

Es reducetu so apgalvojumu: "padomiju pardzivojusi cilveki sadas lietas uznem daudz kritiskak".

So rezimu pardzivojusie jau automatiski ir kritiski itin pret visu. Punkts. Saubos, vai ir vispar iespejama pozitiva attieksme. ("Skaisti jau butu, bet mes tam neticam...")

Tas attiecas uz visiem, kuri ir vecaki pari 40 gadiem. Tas attiecas uz vairakumu. Atseviski iznemumi vienmer pagadas. Un par tiem nav jastridas.

Filma (vai teatris) vienmer ir tikai filma. Bet vesturisko izpratni raditie priekßstati stingri nostiprina. Galvoju, ka nav petijumu, ka skatitaji to uznem. Bez tam dazados laikos, dazadas vietas var but uzskatu dazadiba.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/27/04 8:23

Aija:

Drosi vien Kecupa Kons bus tikai varga "carbon copy" no Krumiņa. Tekstus jau uzrakstis citi.

From: Maras@uq.net.au
Date: 7/28/04 11:05

Sveiki!

Harijs Buss wrote:

Pilnigi piekritu. Sini konteksta interesants ir sads izteiciens:

"Izglitotu tautu viegli vadit bet gruti dzit; viegli valdit bet neiespejami verdzinat."

(Education makes a people easy to lead, but difficult to drive; easy to govern, but impossible to enslave." Lord Henry Brougham, 1778-1868)

Ar sveicienu,
Marija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/30/04 7:15

Juris:

Laba analīze. Geoffrey O'Brien apbrīno Moore kā oriģināla stila izveidotāju - izmanto "bricolage" veidā visdažādākos materiālus lai izteiktu savu stāsta versiju, aicinot arī citus ar savām versijām, jo tas par ko runā uztverams parastam cilvēkam visur visapkārt, ja paskatās. Sociāls realisms tajā ziņā, ka norāda uz vadītāju neatbildību & nevēribu pret tautu, bet ne tumšā didaktiskā stilā. Moore izmanto asprātību, humoru, pārsteigumu & neparasto kā stila paņēmienus kas viņam ir dabīgi.

aija

From: harijs@gmail.com
Date: 7/30/04 7:26

Aija Veldre Beldavs wrote:

Nu re, es jau teicu, ka Mūrs tagad pilnigi acu priekšā kļūst (vai vismaz tiek iztaisīts :) par visparatzītu klasiķi. Drīz bus mācību grāmatās iekša, sevišķi ja Kerijs uzvarēs ;-)

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/30/04 6:52

Zirgu zaglis ir tikai zirgu zaglis.

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/30/04 7:05

Arturs Rubenis rakstija:

Ja, tikai Murs nevienu zirgu gan nav nozadzis. Toties viņš ir slavens, neapšaubami talantigs, pietiekoši turīgs un spej uzņemt filmas, kuras ienes desmitiem, pat simtiem miljonu dolāru un reali ietekme pasaules varenakas valsts likteņus. Vai Tu tā vari?

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/30/04 10:52

Sveiki!

Harijs Bezpartejiskais Maiklu Mūru pret Artura Roobentehva sprieduma, ka zirgu zaglis ir tikai zirgu zaglis aizstāvēja tā:

Šovakar Hartfordā noskatījos 1954. g. japāņu filmu "Godzilla", par ugunsvēmēju brontosauru kas, ūdeņraža bumbas testa sprādzienu pamodināts no dziļa miega ceļas augšā no okeāna dibena un terorizē Japānas piekrasti līdz kamēr kāds zinātnieks izfunktierē "skābekļa iznīcinātāju" kā pretlīdzekli. Roger Ebert savā recenzijā Chicago Sun Times < http://www.suntimes.com/output/ebert1/wkp-news-godzilla02f.html >

raksta tā:

" Regaled for 50 years by the stupendous idiocy of the American version of "Godzilla," audiences can now see the original Japanese version, which is equally idiotic, but, properly decoded, was the "Fahrenheit 9/11" of its time."

[Skatītāji kas 50 gadus baudījuši neizmērojami idiotisko filmas "Godzilla" amerikāņu versiju tagad var skatīt oriģinālo japāņu versiju kas ir ne mazāk idiotiska bet, pareizi atšifrēta, ir saprotama kā sava laika "Fahrenheit 9/11".]

Juris

Juris Zagarins wrote:

Bet 9/11 taču pat nekas jātšifrē nav, tur viss ta paradits, lai amerikāņu publika saprastu ;-)

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 7/31/04 8:25

Harij! Vai Tu zināji, ka Fahrenheit 9/11 par savu nosaukumu parādā 1969. g. filmai Fahrenheit 451 kur runa ir par totalitāru sabiedrību kurā aizliegts lasīt drukātu tekstu? Tātad feļetonisma laikmeta gals. (Fahrenheit 451 ir temperatūra pie kuras grāmatu papīrs spontāni aizdegas.)

http://www.destgulch.com/movies/f451/

Juris

From: harijs@gmail.com
Date: 7/31/04 8:44

Juris Zagarins wrote:

Protams. Pamata Tevis minētajai filmai savukart ir Bredberija (Ray Bradbury) grāmata ar tadu pašu nosaukumu. Grāmatas tulkojums krievu valoda bija ļoti populars agrakos laikos, ka jau totalitaru sistemu kritizejoss darbs.

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/31/04 8:54

Harijs:

Par to vina varenibu atlauts saubities. Protams , pasaule pietiekami duraku, lai zz Muram ticetu. To var redzet pat "sveika". Muzu dzivo, muzu macies. Gan jau vins beigu beigas nonaks vestures meslaine. Kad bus visi Zagarsoni pakerti, gan jau kads beidzot ar pirkstu paradis: Bet papu, tas murs ir pliks.