From: beldavsa@indiana.edu
Date: 8/18/04 8:41

Skat Juronkoļa raksta ievadu delfos:

http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=8850216

aija

Juris Vīksniņš: Makroekonomiskās autonomijas beigas?

Juris Vīksniņš, Džordžtaunas universitātes (Vašingtona) emeritētais ekonomikas profesors, www.kapitals.lv 

18. augusts 2004 05:02

Lai gan visas trīs Baltijas valstis nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā ar pārliecinošu balsu vairākumu un tika uzņemtas ar lielu svinēšanu un lepnām dzīrēm šā gada maijā, varbūt derētu vēl padomāt par nākamo soli, proti, pilnīgu pievienošanos Eiropas Monetārajai savienībai (EMS).

Pašreiz izskatās, ka visas trīs grib un droši vien arī varēs pieņemt šīs sistēmas noteikumus itin ātri. Igaunija un Lietuva jau sen ir pielāgojušas savas naudas vienības eiro valūtai, un Igaunijas nostāja par formālo pāreju ir: "Jo ātrāk, jo labāk!" Arī Latvijai nebūs grūti noteikt lata kursu pret eiro ļoti īsā laikā - Latvijas Banka ir apsolījusi stabilizēt latu pret eiro ar 2004. gada 31. decembra vērtību valūtas tirgū. Gribētos piebilst, ka dažreiz vienas dienas laikā, it sevišķi gada pēdējā dienā, var notikt neprognozējamas svārstības valūtas cenās. Tāpēc Latvijas Bankas apmeklējuma laikā maija sākumā teicu, ka varbūt labāk būtu izvēlēties, teiksim, decembra mēneša vidējo kursu vai arī izrēķināt šo kursu gada pēdējā ceturksnī. Tomēr Latvijas Bankas vadība uzskata, ka vienkāršība un caurspīdīgums ir ļoti svarīgas īpašības visiem nopietniem darījumiem ar naudu, - un paliek spēkā plāns izvēlēties eiro paritāti šogad un uzsākt to naudas pārbaudes periodu (kam ir jābūt vismaz divus gadus ilgam) ar pirmo datumu nākamgad. Tomēr Ungārijas nostāja ir citāda - viņu centrālbanka teic, ka nevajag steigties un varbūt Latvijai arī būtu derīgi vēl pārdomāt.

Domāju, ka kopumā Latvijas Bankas pieņemtā politika tomēr ir pareiza un mēs varēsim pilnībā pāriet uz eiro ar 2008. gada 1. janvāri. Eiropas Centrālbanka (ECB) piemin divas priekšrocības ātrai pārejai - tā veicinās integrāciju ar citām ES valstīm kā ekonomikas, tā arī finanšu laukā, un tādā veidā valdības jaunajās dalībvalstīs var noenkurot savu vietējo naudas un fiskālo politiku pēc starptautiskiem standartiem. Būtu derīgi aplūkot šo otro ideju nedaudz pamatīgāk, jo tai ir arī noteikta vēsture. Neatkarības atgūšanas pirmajos gados visās trīs Baltijas valstīs plosījās bīstama inflācija un naudas stabilitāte bija nopietni apdraudēta. Igaunija (pati pirmā) un Lietuva (pēc īsa eksperimenta ar vagnorīšiem) pilnīgi atteicās no centrālbankas naudas politikas un ieviesa tā saukto naudas padomes (currency board) režīmu, kas atļāva centrālbankai emitēt vietējo naudu, tikai nopērkot konvertējamas ārzemju valūtas. Igaunija piesaistīja kronu Vācijas markai ar kursu 8:1, bet lietuviešu lits bija sākotnēji pielāgots Amerikas dolāram ar attiecību4:1, lai gan pirms pāris gadiem arī viņi pārgāja uz eiro.

Latvijas Bankai turpretim bija visas parastās naudas politikas sviras, bet varam arī teikt, ka lata politika bija ļoti līdzīga de facto naudas padomes režīmam. Latvijas Banka likumīgi varēja aizdot naudu komercbankām, bet oficiālo refinansēšanas likmi pirmajā naudas neatkarības gadā pacēla ļoti augstā līmenī. Tāpat sākotnēji Latvijas Banka varēja aizdot naudu valdībai, bet samērā īsā laikā valdība iemanījās lietot īstermiņa parādzīmes brīvajā tirgū. Latvijas Banka vadīja šī valsts obligāciju tirgus tehnisko attīstību, taču nekļuva par valdības lielāko kreditoru, kā tas notika, piemēram, Baltkrievijā un Gruzijā. (Starp citu, kā Starptautiskā Valūtas fonda konsultants mēģināju palīdzēt Gruzijas centrālbankai iegūt mazliet lielāku neatkarību no valdības, bet tajā laikā Ševardnadzes vara bija gandrīz absolūta. Lorda Aktona piekritēji atcerēsies, ka viņš kādreiz teica: absolūta vara liek absolūti korumpēties...)

Paldies Dievam, Latvijai izdevās izvairīties no sekošanas sliktiem piemēriem, bet sākumā šī cīņa bija grūta. Sabiedrībā daudzi taču negribēja aiziet no vecās, labās rubļa zonas, un visvisādi vietējie lietpratēji pareģoja katastrofālu galu Latvijas Valsts rubļiem, tā sauktajiem repsīšiem. Es uzsāku darbu Latvijas Bankā kā ASV Finanšu ministrijas konsultants 1992. gada augustā. Braucot atpakaļ uz Vašingtonu, toreiz tā bravūrīgi Latvijas televīzijas raidījumā piesitu pie naudas maka krūšu kabatā un teicu: "Būšu atkal oktobrī, un šī nauda tad būs vēl vērtīgāka nekā šobrīd!" Man ļoti laimējās... Patiešām, no 1992. gada vasaras līdz gada beigām krievu rublis grima kā akmens, bet LVR turējās un pat sāka kāpt pret dolāru.

Lats atgriezās latviešu naudas makos 1993. gada martā, kad Latvijas Banka apmainīja repsīšus pret LVL pēc kursa 200 repsīši vienlīdzīgi 1 latam. Es būtu ieteicis drusku zemāku kursu, teiksim 100 pagaidu rubļi pret vienu latu, bet Repše bija lata tēvs, kamēr es tikai krusttēvs. Nākamā gada laikā mūsu lats bija pasaules stiprākā valūta, pieaugot vērtībā pret dolāru vēl vairāk nekā japāņu jena. Latvijas naudas tiešā saistība ar rubļu zonu bija pārrauta jau 1992. gada rudenī, un ražošana lēnām pārorientējās no Austrumiem uz Rietumiem. Veco padomju sistēmas fabriku direktoriem un strādniekiem šīs maiņa nebija viegla - PSRS kara rūpniecībai nozīmīgi uzņēmumi, piemēram, Alfa un VEF, pēkšņi kļuva nevajadzīgi. Rubļi, ko viegli varēja nopelnīt Ukrainā, arī ļoti strauji zaudēja vērtību. Lata nostiprināšanās un stabilitāte sevišķi nepatika darboņiem eksporta sektorā, kas cerēja turpināt iedzīvoties ar zemu valūtas vērtību. Daudziem kreisi noskaņotajiem lietpratējiem arī nepatika šī naudas politika. Lata devalvācija bija ietilpināta vairāku apšaubāmu politisku partiju platformās, un to ideju ļoti dedzīgi atbalstīja pat vienas biznesa avīzes galvenais redaktors, nemaz nerunājot par pāris vietējiem profesoriem, kas Rietumu modes ekonomiku pilnīgi nesaprata. Tajā laikā dienasgaismu ieraudzīja Nobela prēmijas laureāta Jāzepa Stiglica raksts, kas brutāli uzbruka Starptautiskā Valūtas fonda spēcīgākajam ekonomistam Stenlijam Fišeram, Liepājas ebreju dzimtas atvasei, kas dzimis Rodēzijā (tagadējā Zimbabvē), tomēr bija aizbraucis apskatīt Liepāju. Drusku vēlāk parādījās Stiglica grāmata par globalizācijas problēmām, kurā viņš pieminēja savu samērā neparasto viedokli par inflāciju - respektīvi, ja inflācija nepārsniedz 40 procentu gadā, par to nevajadzētu sevišķi bažīties...

Lai gan man nav Nobela prēmijas ekonomikā, es sāktu par inflāciju nopietni domāt, tai tuvojoties jau 10 procentiem gadā. Tātad varbūt vissvarīgākais ieguvums no ātras pievienošanās eirozonai Latvijā ir tāds, ka tad būtu lielāka drošība pret kreisā spārna vēlmēm sākt eksperimentus ar naudas sistēmu. Pāreja uz eiro samērā īsā laikā daļēji būtu tāda kā apdrošināšanas polise pret korumpētības palielināšanos.

Ērmīgais pārejas periods

Sākot ar 2005. gada 1. janvāri, Latvija (un abas kaimiņvalstis) iesaistīsies tā sauktajā ERM Ī mehānisma izvērtēšanas procesā. To varam uzskatīt par divus gadus ilgu pārbaudi, kad jaunajām dalībvalstīm būs jāsniedz pārskats par tā sauktā Māstrihtas pakta prasībām. Dati par šo prasību pašreizējo līmeni astoņās Austrumu un Centrāleiropas valstīm ir atrodami tabulā. Varbūt visgrūtāk sasniedzams nākamo pāris gadu laikā - tiesa gan, ne Baltijā - būs pats pirmais mērķis, proti, ierobežot valsts budžeta iztrūkumu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā redzam, Latvijā 2002. gadā tas bija tieši 3%, kamēr Lietuvā - 1,7%, bet Igaunijā budžets tika izpildīts ar 1,3% pārpalikumu. Turpretim Ungārijā, Slovākijā un Čehijā tas bija vismaz divas reizes lielāks par šo noteikto līmeni. Lai gan ir taisnība, ka pēdējo divu gadu laikā budžeta iztrūkumi kā Francijā, tā arī Vācijā un pāris citās vecās Eiropas zemēs pārsniedz šo trīs procentu prasību, jaunajām dalībniecēm šādu kritēriju noteikti piemēros ļoti stingri. Tāpat Lielbritānija, Zviedrija un Dānija līdz šim ir atteikušās pāriet uz eiro kā valsts vienīgo oficiālo valūtu, bet jaunajām valstīm šāda izvēle netiks dota (neskatoties uz to, Latvijā ir notikušas aptaujas, vai publika vēlētos palikt pie lata vai pāriet uz eiro, - kāpēc vispār organizēt šādas aptaujas?).

Tabulā arī varam redzēt, ka otrā svarīgā prasība fiskālās politikas laukā - noturēt valdības parādu zem 60 procentiem no IKP - Baltijas valstīm droši vien neradīs lielas grūtības, kamēr Ungārijā šis parāds noteikti pārsniegs noteikto robežu jau pāris gadu laikā. Laikam arī tāpēc Ungārijas noteicēji par pāreju uz eiro izteikušies īsi un vienkārši: "Kāpēc steigties?" Trešā prasība ir saistīta ar inflāciju, kur pašlaik kā Igaunija, tā Latvija mazliet grēko, kamēr Lietuvā inflācijas temps 2002. gadā bija ļoti zems. Vērtējot no šā viedokļa, visgrūtāk patlaban klājas Slovēnijai, kas daudzu citu rādītāju jomās (piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju) manāmi apsteidz citas bijušās kandidātvalstis. Ceturtais kritērijs, kas ir cieši saistīts arī ar inflācijas tempu, ir augļu procentu likmes līmenis ilgtermiņa valsts obligācijām. Šīs likmes nedrīkstēs pārsniegt viszemāko trīs pašreizējo dalībvalstu caurmēra līmeni par vairāk nekā 1,5 procentiem. Kā varam redzēt pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem, tikai Igaunija mazliet pārsniedz šo mērķi, bet Latvija un Lietuva ir zem mērauklas (lai gan abām valstīm šo skaitli aprēķināja no piecu gadu, nevis desmit gadu termiņa obligācijām). Tāpēc arī varētu būt, ka ilgtermiņa procentu likmes Latvijā un Lietuvā pārsniedz 6,6% līmeni, taču varam teikt, ka augļu procenti visās trīs Baltijas valstīs droši vien kritīsies, tuvojoties brīdim, kad notiks pilnīga pievienošanās eiro sistēmai.

Pēc Eiropas Centrālās bankas pieejas integrācijas jautājumam varētu spriest, ka viņu lietpratēji sevišķi uzsver valūtas kursa lomu. Daļēji no tā arī varam secināt, ka vietējās naudas vienības cena pasaules tirgū labi atspoguļo vispārīgo riska vērtējumu, apkopojot kā politiskus, tā ekonomiskus faktorus. Ir paredzēts, ka ERM Ī pārbaudes periodā jauno dalībvalstu centrālbankas spēs noturēt vietējās valūtas cenu plus vai mīnus 15% rāmjos ap iecerēto paritāti, kas atļaus piesaisti eiro pēc pārbaudījuma izturēšanas. Tā kā Igaunija un Lietuva jau pašlaik lieto naudu, kas pielīdzināta eiro, šis noteikums uz tām īsti neattiecas. Latvijas Banka ir paziņojusi, ka ir gatava noturēt lata kursu daudz šaurākā zonā, respektīvi, plus vai mīnus 1%.

Kopumā monetārajā politikā pēc ERM Ī pārejas perioda Latvijas autonomija būs krietni samazināta. Latvijas Banka kļūs par ECB pārstāvniecību Rīgā, un LB padomei par augļu procentu likmēm un kreditēšanas apjomiem vairs nebūs jālemj.

* Patēriņa cenu harmoniskais indekss.

** Piecu gadu termiņa obligācijas Latvijai, Lietuvai, un Slovēnijai, citām valstīm - desmit gadu termiņš. “European Central Bank, Occasional Paper”, Nr. 10, 2004. gada februāris, 26. lpp.

Rakstu pilnībā varat izlasīt "Kapitāla" augusta numurā.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 8/18/04 10:14

Sveiki!

Juronkulis un viņa līdzdomātāji Amerikas "polītiskie nekonservatīvi un monetārie neoliberāli" domā, ka attīstošas valsts naudas vērtību stingri piesiet attīstīto valstu valūtas grozam ir moralitātes esence. Un valsts vara lai gādā nevis par godīga darba atmaksāšanos bet par "brīvā tirgus" laupītāju roku neredzamību un neaizskaramību. Taču, kā amerikāņu fiskālo konservatīvu ideologe Ayn Rand reiz rakstīja,

"Money is made possible only by the men who produce... Money is the barometer of a society's virtue... When you see that money is flowing to those who deal, not in goods, but in favors - when you see that men get richer by graft and by pull than by work, and your laws don't protect you against them, but protect them against you - when you see corruption being rewarded and honesty becoming a self-sacrifice - you may know that your society is doomed... If you ask me to name the proudest distinction of Americans, I would choose - because it contains all the others - the fact that they were the people who created the phrase 'to make money'. No other language or nation had ever used these words before; men had always thought of wealth as a static quantity - to be seized, begged, inherited, shared, looted, or obtained as a favor. Americans were the first to understand that wealth has to be created. The words 'to make money' hold the essence of human morality."

[Nauda rodas no cilvēkiem kas radoši strādā... Nauda ir sabiedrības tikumības barometrs... Kad tu redzi, ka bagātībā vairojas tie, kas andelējas nevis ražotām vērtībām bet savstarpējām lojalitātēm - kad tu redzi cilvēkus bagātināmies ar kukuļņemšanu un lojalitātes uzpirkšanu, nevis ar paša talantu un darbu, un kad valsts likumi vairs nedienē lai pasargātu tevi no tādiem bet tādus no tevis - kad tu redzi korupciju atmaksājamies un godigu darbu paliekam par uzupurēšanos - tad tu vari zināt, ka tava sabiedrība ir lemta iznīcībai... Ja tu prasītu man kas ir amerikāņu tautas vislepnākais nopelns, es izvēlētos atzīmēt faktu - jo tajā ietilpst visi pārējie nopelni - , ka amerikāņu tauta bija tā kas radīja izteicienu "to make money" (taisīt naudu). Nevienā citā valodā un nevienā citā valstī tāda vārdkopa vēl nav salikta tikusi; ļaudis pirms tam iedomājās bagātību kā statisku kvantumu - grābjamu, ubagojamu, iemantojamu, dalāmu, laupāmu, vai saņemamu par izpatikšanu. Amerikāņi bija pirmie kas saprata, ka bagātība ir uztaisāma. Vārdkopā "to make money" satura cilvēcīgās morāles esenci.]

Juris Neonkulis, kārtīgs amerikānis

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 8/18/04 10:37

Es domāju, ka ar "eksperimentiem ar naudas sistēmu" tur ir domāti kreisi un attiecīgi populistiski noskaņoto politiķu iespējamie mēģinājumi sadrukāt papildus, ne ar ko nesegtu naudu, lai to vienkārši "noēstu", izmaksājot pensijās, pabalstos, valsts iestāžu algās ar cēlu lozungu par sociālu taisnīgumu, un "investējot" sev draudzīgu rūpnieku un lauksaimnieku atbalstam ar tikpat cēlu lozungu par ražošanas atjaunošanu un tamlīdzīgi. Bet gan jau autors pats paskaidros labāk, ko nu mēs te zīlēsim ;-)

Rumpis :)

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 8/18/04 10:41

Ļoti labi. Tomēr jautājums: vai latviešu valodā izteiksme nav vēl labāka - "pelnīt naudu" ? Ričs.

From: kingga@plu.edu
Date: 8/18/04 11:25

Ric, pietiks ar vardu "pelnit". Pelna, protams, veiksmigi padarot pieprasitu darbu vai pakalpojumu. Kada forma, nauda vai grauda, atlidzibu sanem, ir jau cita lieta. Izvairies jaukt sis lietas!

Visu labako,
Gundars

From: harijs@gmail.com
Date: 8/18/04 12:29

Gundars:

Ne tikai... Piemeram, var vienkārši pārdot naturalos skaitļus (Interneta adresu registracija), pie kam par diezgan dārgu naudu, daudz dargak neka prasa registracijas process. Var pardot kaut ko tādu, ko neviens cilveks nekad nav izgatavojis, piemeram kādu radio frekvenču diapazonu. Var pat saņemt naudu no ikviena par to, ka teoretiski kads varetu but kaut ko sliktu nodarījis. Piemers - Latvijā ieviestais obligatais autortiesibu iespejama parkapuma nodoklis, kuru tagad "drošs paliek drošs" maksā pilnigi visi jebkura tehniska informacijas nesēja pirceji. Dažas CD ierakstamo matricu markas Latvija tagad maksa _divreiz_ dargak tadel, ka no pilnigi visiem matricu pircejiem tiek iekaseta valsts noteikta nodeva, kuru iemaksa privatas autortiesibu firmas konta - pilnigi ne par ko. Jauki iekartojušies šie privātie pardeveji, vai ne? Jamaksa pat taja gadijuma, ja šis CD matricas izmanto pats savu fotografiju, arhitekturas projektu, studentu darbu u.t.t. ierakstišanai. Vienalga - maksā ragā. Nav paredzets nekāds veids, ka nepamatoti iekasetu naudu dabut atpakal, nemaz jau nerunajot par apvainojošo "vainiguma prezumpciju". Un ta nav nekāda mazā nauda, sevišķi liela apjoma cieto disku gadijuma.

Tad saki, ko tieši viņi pārdod un ko "veiksmigi padarijuši" visi šie naudas iekasētāji? Ja, protams, iespejams ka daži veiksmigi "ietekmejuši" deputatus, lai panāktu tadus obligatos maksajumus... Bet deputātu ietekmešana diez vai ir tas, ko Tu butu domajis ar "veiksmigu pieprasita darba padarišanu".

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 8/18/04 1:43

Sveiki!

Gundars deva tādu mājienu:

Angļu valodā, protams, arī ir tāds vārdiņš "earn" un Tu vari būt drošs, ka Ayn Rand to vārdiņu tīri labi zināja. Runa te ir nevis par pakārtošanos kādam darba devējam lai nopelnītu naudu bet par naudas jēdziena nolīdzinājumu ar vērtību plašākā mērogā. Tātad, nevis naudu pelnīt bet naudu radīt līdz ar to, ka tu ar savu talantu un savu darbu radī ekonomisku vērtību.

Juronkuliskais "neoliberālisms" turpretī uzskata naudu par kaut ko tādu, ko nabagvalstelēm citādi nemaz necerēt pievilkt ar kā ar nacionālās autonomijas pakārtošanu bagātvalstij Amerikai un tās globālajām interesēm.

Es zinu ko nozīmē pelnīt un es zinu ko nozīmē taisīt. Es tās lietas nejaucu. Palasi pats Ayn Rand, kaut vai "Fountainhead", kaut vai "Atlas Shrugged", kaut vai "We the Living", kaut vai "Anthem".

Juris

From: Rumpis@nodzēsšodrazu.pudele.com
Date: 8/18/04 2:57

Radiofrekvenču diapazons ir ierobežots un tāpēc tā izmantošana ir regulējama, turklāt atsevišķu diapazona daļu izmantošana ir noteikta ar radiofrekvenču plānu, kas ir vairāk vai mazāk saskaņots pa lielajiem reģioniem un konkrētā izmantošana ir jāsaskaņo arī starp valstīm. Piemēram, ja kāds izdomā Daugavpilī jaunu TV raidītāju uzstādīt uz jaunas frekvences, tas ir jāsaskaņo arī ar Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu - teritorijām, kurās raidītāja signāls būs potenciāli uztverams. Tas tiek darīts savstarpējo traucējumu novēršanai. Visas šīs lietas izpēte un saskanošana arī prasa naudu un laiku.

Rumpis :)

From: harijs@gmail.com
Date: 8/18/04 3:25

Rumpis:

Labi, tik talu piekritu. Un tagad paskatamies uz tam naudas summam, kuras iekase piemeram izsolēs par mobilajiem sakariem lietojamam frekvencēm. Vai TIK DAUDZ naudas vajag "visas šīs lietas izpētei un saskanošanai"? Ne, protams. Ne tuvu. Miljardi tur izsolēs izskatās kā sīknauda. Tad ko īsti pārdod? Kas ir tas "labi paveiktais, pieprasitais darbs"?

Harijs

From: ugis.berzins@tele2.se
Date: 8/18/04 4:42

Lasīju iepriekšējos komentārus, nedomāju, ka kāds dod atbildi - lietai vistuvāk domāju nāk Harijs!

"Pelnīt naudu" Latvijā nav vispārojams! Latvijā būtu stingri jāšķiro pēc sociālās un politiskās vides:

1. Kļūt par miljonāru.
2. Iesaistīties politikā ir samērā droš ceļš lielāku līdzekļu iegūšanai.
3. Uzņēmēji, kas tikai sūdzās par augstiem nodokļiem, kas faktiski pieskaitāmi zemākiem ES.
4. Augstāki ierēdņi ar haltūrām.
5. Strādājošie, kuri maz ražo un aploksnīšu sistēmā apkrāpj paši sevi.
6. Pensionāri, kuriem pelņa ir zem valstī atzītā eksistences minimuma ....

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta

Ugis G. Berzins

From: Rumpis@nodzēsšodrazu.pudele.com
Date: 8/18/04 5:04

Harijs:

Heh, tā pavisam cita lieta ;-)

Rumpis :)

From: kingga@plu.edu
Date: 8/18/04 5:04

Harijam, Rumpim, Ugim un citiem pelnitajiem;

Es ar prieku skatos, ka esat stingri aizstavji kaut vai puslidz briva tirgus mehanismiem un pavisam labi izprotat, ka monopolsituacijas ir visvairak izdevigas tiem, kam nav isti jasacensas ar citiem. Dazos gadijumos ta mainisies tad, kad kads radis letaku un labaku substitutu pieprasitai precei vai vajadzigam pakalpojumam. Vel citos, pirceji izmantos savu politisko varu, lai monopolistus ierobezotu vairak. Vel citos neapmierinatie pieversisies politikai un varbut pelnis vairak sev un izpatiks ari Jurim Neonkulim ar savu darbosanos.

Piekritu, ka latviesu valoda "pelnit" ir vards, kas aptver daudz variantu. Un tas nemz nav slikti, ja pelna, alga, vai cits atalgojums tomer visbiezak ir maksa par labi padaritu, pieprasitu darbu.

Visu labako,
Gundars

From: uldis@parks.lv
Date: 8/18/04 5:11

Uģis wrote:

Atbildēšu tikai uz 3. punktu un ar piemēru no jomas, kurā Tu pats (un es arī) darbojies: tulkošana.

Latvijā kvalificēts tulks bez 2,5 latiem uz rokas par lapu (250 vārdi) ar tevi nemaz nerunās. (un tā vēl ir ļoooooooti zema cena). Pieskaiti ~ sociālo (28 %?) un algas ienākumu nodokli (25%), tad dabūsi summu, kas tulkam algā jāuzraksta uz papīra. Pie tā pieskaiti 7, vai (neesmu grāmatvedis) % sociāla nodokļa, kas par darbinieku jāmaksā darba devējam. Vēl pieskaiti procentu vai 2- darba devēja riska nodevu, vēl grēdu visādu sīku nodokļu, visus fixed, variable un overhead expenses, manu peļņu, un iegūsi summu, cik Latvijā maksās 1 lappuses tulkojums. Ā, pie visa vēl 18% PVN (VAT). Abet reālā gala cena, ko Latvijā jebkurš vietējais klients ir ar mieru (un ir spējīgs) maksāt par to lappusi, reti pārsniedz latus piecus- sešus.

Un tad vēl parunā par zemajiem nodokļiem... Negribi atbraukt pie manis sociāldemokrātiskajā praksē- ar prieku paskatīšos, kā Tu izgrozīsies :)

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: harijs@gmail.com
Date: 8/18/04 5:43

Rumpis wrote:

Kāda?

Harijs

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 8/19/04 2:17

Tā ir vienkārši naudas noslaukšana no tiem, kuriem tā ir ;-) Nav tak noslēpums, ka telekomunikācijas ir visai ienesīgs bizness, un vismaz lielajiem operatoriem nauda ir. Un vienu brīdi lielie operatori Eiropā paši uzprasījās uz naudas atdošanu, par milzīgām summām izsolēs pērkot 3G licences. Protams, nepagāja ne ilgs laiks un noskaidrojās, ka 3G perspektīvu rožainums biznesa jomā ir pārspīlēts, pieprasījums pēc 3G specifiskajām īpašībām kā ātrgaitas datu pārraides uz mobilajām ierīcēm nav vēl tik liels kā cerēts, ka nav arī pašu jauno telefonu, un ka tie ir vēl dārgi, ka GSM sistēmas ietvaros vēl ir iespējas pietiekami labi realizēt vienu otru no 3G iespējām, ka 3G tīkla izveide ir stipri dārga u.t.t., un rezultātā redzam to (presē un Internetā šādas publikācijas ir lasītas), ka vairākās valstīs operatori mēģina 3G ieviešanu atlikt uz vēlāku laiku nekā nopirktajās licencēs noteikts, jo iespēja sākt nopietni pelnīt ar 3G ir visai miglā tīta šobrīd.

Ja palasām presi, tad nav noslēpums, ka somu Soneras grūtības sākās tieši ar pārvērtēto 3G licenču iepirkšanu vairākās ārvalstīs un rezultātā tās noveda pie tā, ko politkorektuma vārdā un somu pašcieņas saglabāšanai nosauca par apvienošanos ar zviedru Telia, bet patiesībā jau Telia vienkārši nopirka grūtībās nonākušo Soneru.

Bet pa to laiku jau ir radušās vēl jaunākas un modernākas tehnologijas ;-)

Rumpis :)

P.S. Ciniķi bieži vien labāk izprot pasaules norises ;-)

From: harijs@gmail.com
Date: 8/19/04 7:52

Rumpis wrote:

Tieši tā. Atceries, ka šaja tēmā es sāku oponet tieši pret Gundara teikto "Pelna, protams, veiksmigi padarot pieprasitu darbu vai pakalpojumu". Diemžel; patiesiba ta ne tuvu nav. Naudu bieži vien it kā pilnigi legali atņem vienkarši tapec, ka var, pat valsts līmenī.

Ir tada veca anekdote: vīrs, skatoties uz suni, dusmīgi vaica "kapec dzivnieki laiza savas ģenitālijas??" Sieva (sapņaini): "tadeļ, ka viņi var..." ;-)

Ari musdienu pasaule parak bieži naudu - un dažkart ļoti lielu naudu - no mums visiem "nokāš" nevis par kaut ko derīgu un izdarītu, bet tadeļ, ka "viņi var". Tas nenak par labu ne ekonomikai vispar, ne konkretiem pateretajiem. Taja piemera ar frekvenču diapazonu lietošanas licenžu izsolēm visas tas milzigas summas taču galu gala samaksās klienti, ne jau kadi "labie onkuļi īpasnieki". Šads legalizēts valsts rekets, kura vienigais pamatojums ir "viņi tā var", noved pie nevajadzigiem tēriņiem un pakalpojumu sadārdzināšanās, jo visi izdevumi galu galā nāk klāt klientu rēķiniem. It īpaši skaidri tas redzams tad, kad prognozes nav attaisnojušās (3G). Vel nekaunigaka ir "autortiesibu nodevas" obligata savakšana Latvijā no pilnigi visiem tehnisko neseju pirkumiem, kas faktiski ne ar ko neatšķiras no laupitaju rīcības tumšā pavārtē - viņi var atņemt naudu pat lauku skolniekam, kurš pērk CD matricu sava macibu projekta ierakstišanai, un tieši tadeļ atņem, ka var. Tam nav neka kopeja nedz ar ekonomiku, nedz ētiku, un manuprat ari politiski tā ir arkartigi tuvredzīga rīcība - jo valsts vara pati parādās kā nevajadzīgi varmācīga un netaisnīga, rada ienaidu pret sevi, pati uzprasās uz tāda paša stila pretreakciju - ari no sērijas "viņi tā var".

Harijs

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 8/19/04 8:41

Harijs Buss wrote:

Labs piemērs: "Vara sakropļo cilvēku." Ne tā? Un ja:"Ja tā!", tad tas savukārt ir labs pamatojums ka ikvienai sabiedrībai ir jāgādā lai viņu vidū vara vienmēr tiktu pienācīgi uzraudzīta un kontrolēta. Tādēļ tik ļoti svarīga ir ikviena NVO Latvijā, kura nopietni skatās uz pirkstiem Latvijas polītiķiem un ierēdņiem. Tādēļ tiešām ļoti derīgs ir mūsu Žagariņa ieteikums: gādāsim lai Latvijas vēlēšanu nolikumā netiktu pieļauta lokomotīvju kandidēšana vairāk kā vienā vēlēšanu apgabalā, jo šī iespēja oligarchiem nodrošina varu. Ja negribam lai varas mūs slauc - kontrolēsim to.

Ričs.

From: gtomsons@mts.net
Date: 8/19/04 8:29

Sveicināti!

Juris:

Ka Jūsu domās neoliberalisms atšķiras no libertarianisma (Rand)?

Gunārs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 8/19/04 9:19

Sveiki!

Harijs atstāstīja vecu anekdoti:

Iznāk tā, ka Juronkulis & Co. Brīvā Tirgus vārdā likumdošanas ceļā pasargādami globālo finansu spekulantu neredzamās rokas no tautas iejaukšanās ir izveidojuši Latvijas valsti pēc suņa parauga. Protams, tauta ir brīva iekārtoties arī citādi, bet pa suņa modei laiza pārmijus savas ģenitālijas un savu kungu neredzamās rokas un uzticīgi gaida apjomīgās paketes nākšanu...

Juris Neonkulis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 8/19/04 9:40

Gunārs Tomsons:

Redzu Juris nupat atbildēja par suņiem, laizīšanu & neredzamām rokām.:) Maza piebilde iesākumam kā saprotu...

Libertarianisms ir filozofija kas pieprasa maksimālo individuālo brīvību tiktāl cik tas neierobežo citu & uzskata valsts vienīgā vai galvenā funkcija ir sargāt šo brīvību.

Ayn Rand (Alissa Zinovievna Rosenbaum) objektivistu filozofija daudzina individuālo varoni kas panāk viens pats arī pret lieliem sabiedrības ierobežojumiem. Varbūt kāds zin kā personīgās brīvībās jēdzienā viņa atšķirās no Nītzčes? Amērikā Rand ir vispār plaši lasīta, jo viņas filozofiju izmanto lai aizstāvētu arī mežonīgo kapitālismu. Starp citu Randa savā personīgā dzīvē acīmredzams nebija tik aukstasinīga kā filozofijā, jo nelaimīga romance ar kādu viņas augstskolas studentu Nathaniel Brandon esot izjaukusi iespēju izveidot viņas Objektīvistu institūtu.)

Liberalismu protams lieto kā pretēju konservatīvismam. Liberālisms iekļauj dažādas filozofijas par personīgu & ekonomisku brīvību. Aizstāv tiesību nepiekrist ortodoksiem tekstiem vai esošai autoritātei reliģiskos & politiskos jautājumos.

Neoliberalisms atvasināts no klasiskā liberālisma uzsver ekonomisko brīvību & izstrādājās Reagana & Margaret Thatcheras politikā.

Jautājumi ko manuprāt Ayn Rand adekvāti nerisināja: kā apvienot brīvību & atbildību? Kā saglabāt kopienas sabiedrību neiznīcinot individuālo brīvību, sevišķi uz informācijas pieeju & izteiksmes iespējām. Manuprāt Ayn Rand savā naidā pret statista sistēmām, socialisma & komūnisma arī pietiekoši nevērtēja to, ka indivīds ir tāds arī, jo ir daļa no kopienas.

Kā gādāt, sargāt & būt cilvēcīgiem par tiem kas īslaicīgi vai nemainami netiek sacīkšu galotnē, tomēr sabiedrībai vajadzīgi, vai tikai lai saglabātu cilvēcību ņemot vērā arī, ka visi esam saistīti kopienās & cilvēcē.

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 8/19/04 10:56

"Jo var" darbojās arī sakarā ar darba iespējām & veselības apdrošināšanu...

Liekas gan Buša gan Kerry atbalstītāji atzīst samazinātās darba iespējas Amērikā (lai gan gandrīz 3 gadi paša ekonomija it kā augusi) ir saistītas ar negribu vai nevarēšanu jo nevar atļauties samaksāt par pilnu laika strādnieku veselības apdrošināšanu.

Veselības apdrošināšana maksājot pat vairāk nekā enerģijas cenu pieaugums. Darbā pieņemšana esot kļuvusi mazāk vajadzība pēc strādniekiem kā nespēja samaksāt apdrošināšanu. Dārgums esot galvenokārt jo jaunās zāles ir dārgas, kā arī jaunās diagnostikas ierīces.

<The increase in health insurance premiums reflects the rising cost of health care, whič is being driven by expensive new drugs, many of them heavily advertised to consumers; medical advances including diagnostic tests that require costly new mačines; and a reaction to past restrictions in managed care health plans that sought to rein in costs.>

Viens veids kā darba devēji izvairās no likuma (nelegāli, jo pret diskrimināciju) pieņemt darbā tikai visjaunākos cilvēkus, jo viņu apdrošināšanas prēmijas ir viszemākās.

http://www.nytimes.com/2004/08/19/business/19care.html?th

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 8/19/04 12:58

Sveiki!

Robert W. McChesney, Noam Chomsky 1999. g. grāmatas "Profit Over People" ievadā raksta tā (manā tulokojumā):

"Neoliberalisms ir mūsu laiku polītiskās ekonomijas definējošā paradigma. Šis vārds apzīmē polītiku un procesus caur kuriem relatīvi mazai saujiņai privātu interešu ir atļauts kontrolēt cik vien viņi vēlas no sabiedrības dzīves tā lai vairotu savu personīgo bagātību. ... pēdējās pāris desmitgadēs neoliberalisms ir bijis dominējošā globālā polītiskās ekonomikas tendence un to ir adoptējušas gan polītiskā centra partijas gan arī tradicionāli kreisās un labējās partijas. Šīs partijas un to polītika pārstāv ekstrēmi bagātus investorus un mazāk nekā tūkstots lielo korporāciju (corporations)."

"Atskaitot dažus akadēmiķus un dažus biznesa kopienai piederīgos, lielam tautas vairumam termins neoliberālisms nav pazīstams, īpaši Amerikas Savienotās valstīs. ASV, gluzi optrādi, neoliberālisma pasākumi tiek raksturoti kā brīvā tirgus polītika kas no vienas puses veicina privātu uzņēmējdarbību un iepircēju izvēli, garantē privātas atbildības uzņemšanos un iniciatīvas atmaksāšanos un kas no otras puses neļauj darboties nekompetentas, birokrātiskas un parasītiskas valdības smagai rokai kura nespēj darīt laba pat ja tā labu domā, lai gan pat to tā reti dara. Vesela paaudze korporatīvi finansētu tēlu veidotāju (public relations) centienu ir panākuši šī termina un šo ideju aplikšanu ar tādu kā svētuma auru. Rezultātā, šīs idejas reti kādam jebkad pat jāmēģina aizstāvēt un tās tiek piesauktas lai attaisnotu visu, sākot ar nodokļu pazemināšanu bagātniekiem, vides aizsardzības regulāciju nojaukšanu, līdz pat publiskās izglītības un sociālās apdrošināšanas izputināšanai. Tik tālu, ka jebkura nodarbība kas varētu traucēt korporāciju dominanci sabiedrībā tiek automātiski uzskatīta par subversīvu jo tā, lūk, traucētu brīvā tirgus darbošanos, un tas, lūk, ir vienīgais racionālais, taisnīgais un demokrātiskais valsts vērtību sadales princips. Visdaiļrunīgākie no neoliberālisma ideoloģijas aizstāvjiem liek saprast ka tikai viņiem vienīgiem patiešām rūp trūcīgu ļaužu labklājība un sabiedrības vides sakārtošana kamēr viņi veido polītiku kas bagātina tikai bagātniekus."

Juris Neonkulis

From: kingga@plu.edu
Subject: Pelna, ienakumi un manta

Sveiki!

Atceros, ka es uzstaditajam jautajumam atbildeju ar vajadzibu neatdalit paveikto no pelnas. Izenmums bus ta sauktie nenopelnitie ienakumi no pasiviem ieguldijumiem (tos nepiemineju) un monopolistiskas darbibas.

Pat monopolisti ko dara, un par to viniem maksa. Varbut par daudz. To gan noteic lietiska kultura un politika. Amerika monopola tiesibas ir uz ierobezotu laiku visvairak pielautas sakariba ar autortiesibam un patentem, uz ierobezotu laiku. Ja to ipatnejais stavoklis neiznikst pats, tad to parasti nomaina kads substituts. Citas kulturas karteli un monopoli ir mode. To visa pasaule ievero kaut vai tie, kuri tiesi vai netiesi perk energiju no naftas lauku ipasnieku kartela un ta sekotajiem (piemeram Krievijas). Citus piemerus mums dod Harijs. Paldies vinam par tiem; es ga nedomaju, ka tie apraksta tipisku cenu un pelnas veidosanu vispar. Par Latviju varu pieminet tik daudz, ka tur monopoli mode ir jau ilgi.

Domajot par Uga pieminetiem miljonariem, es nevar iedomaties, ka viniem kads dod pelnu tikai tapec, ka vini ir miljonari (es varbut parprotu Ugi). No manas MBA klases (kadtreiz bijam 200) Stanforda U. sodien vel dzivie laikam gan visi ir miljonari. Tas un skola iegutas un velak papildinatas zinasanas un iemanas ir viniem kopigais. Vienadibas un vienveidibas te nav ko meklet.

1. Visturigakie bija (tie 6-8%) studenti no bagatam gimenem (ipasi Kalifornija u Teksasa) kuri agrak vai velak parnema mantojumus, un skola macijas ka tos parvaldit talak. Es pienemu, ka dazi, ari Amerika, veletos so mantu pardalit (iedalit vairak sev pasiem). Pirmais rezultats butu so vertibu sabrukums, jo pasreiz to uztur gaidama pelna. Sava laika mantojumus ierobezoja ar mantojumu nodokliem. Tie Amerika neaizkaveja lielas mantas uzkrasanos, bet citur, piemeram Lielbritanija, faktiski nepielauj reiz bagatam gimenem uzturet savas lepnas majas un zemes ipasumus. Ka jau teicu, mantojumu un citi mantas pardalisanas nodokli samazina vert*bas; tas parcel sabiedribas ipasuma. Vai anglu sabiedriba ir ar to ko ieguvusi, ir apsaubams. Ja agrak lorda gimene sitas vai nost, lai uzturetu savu pili, tad sodien ta ir valsts aizgadiba, vai, jau retak, pardota tiem, kas to var izmantot. Latviesi vienu no siem lepnajiem muizu centriem (Kaku muiza vai Straumenos) nopirka par smiekla naudu (ar to noradot, cik maza ir vertibu muizu pilim; to agrak ieveroja Latvija tie, kas bija pieskirti muizu centri). Amerika pasreiz samazina mantojuma nodoklus; to atbalsta ne tikai bagatie, bet vairums no vidusskiras. Nav pamat domat, ka te daudz kas mainisies, jo no bagatiem iekase samera ugstus ienakumu nodoklus.

2. Saja grupa es lieku tos klases biedrus, atkal 6 vai 7%), kas ir nakusi no partikusam gimenem, un savus miljonus ieguvusi pasi ar sekmigu darbu un vel sekmigakiem ieguldijumiem. To galotne ir agrakie H-P un Hughes Aircraft prezidenti. Vini, un citu uznemumu vaditaji, ir bijusi loti labi, bet attaisnojami atalgoti.Vairums no viniem palika dzivot un stradat Silikatieleja, un viniem tur ir labi gajis.

3. Vairums no maniem klases biedriem ir bijusi uznemigi administratori gan privata, gan sabiedriska sektora. Te es pieskaitu musu 5% arzemnieku (mans tuvakais draugs Francija bija Suecas kanala sabiedribas viceprezidents informacijas lietas), un ari akademikus (no daziem profesoriem rietumos lidz dekana vietniekam Harvarda vadibas skola, dekanam Kalifornijas U. Berkeleja). Vinu algas ir bijusas augstako 10-15% visas Amerikas atalgojumu kategorija, bet par svarigāko vini uzskata to, ka varejusi izveleties savas darbibas vietu un laiku. Dzivo labi un labi maksa nodoklus. Izmantojot savas zinasanas, dazi ir iekrajusi vairak, citi ir ieguldijusi savu naudu izdevigak.

Amerikas latviesi ari ir bijusi labi krajeji. Salidzinoit ar citam grupam, vinu sekmigakie ieguldijumi ir bijusi vinu nekustamos ipasumos. Var rekinat, ka katrs 5. no vecakiem Amerikas latviesiem ir miljonars, kurs par to maz runa.

Atskatoties uz seit teikto, es neredzu principialas starpibas starp turigakiem un citiem pelnitajiem un iegulditajiem. Katra zina vinu uzvediba ir bijusi loti dazada. Ta tad , Uga komentaram zemteksts nav nekas cits ka iecereta ienakumu vai mantas pardalisana. Sai domai netrrukst ne pretinieku, ne aizstavju.

Visu labako,
Gundars

From: Rumpis@nodzēsšodrazu.pudele.com
Date: 8/19/04 2:37

Harijs:

< Atceries, ka šaja tēmā es sāku oponet tieši pret Gundara teikto "Pelna, protams, veiksmigi padarot pieprasitu darbu vai pakalpojumu". Diemžel; patiesiba ta ne tuvu nav. Naudu bieži vien it kā pilnigi legali atņem vienkarši tapec, ka var, pat valsts līmenī.>

Tā jau ir gan. No Gundara teiktā izkrīt gan valsts, gan dabīgie monopoli. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir maz iedomājama alternatīva, piemēram "Latvijas Gāzes" sadales tīklam vai "Latvenergo" elektriskā tīkla vai "Lattelekom" telefonu tīkla "pēdējai jūdzei", t.i. pievadam pie gala patērētāja. Tādi monopoli ir jāuzrauga, lai tie nemēģinātu savu monopolstāvokli izmantot, bet, cik zinu, ne visās valstīs ar to uzraudzību pārāk labi veicas. Katrā ziņā, tiem pastāv iespēja prasīt naudu ievērojami virs "veiksmīgi padarīta darba vai pakalpojuma" vai arī pazemināt pakalpojuma kvalitāti. Bet par nodokli matricām un diskiem pat negribas runāt. Pietiekami tas ir citās listēs izdiskutēts, lai atkal maitātu vakarā garīgo par to domājot. Nu stulbi, bezkaunīgi un netaisnīgi tas ir :-(

Rumpis :)

From:       ugis.berzins@swipnet.se
Date:       8/19/04 3:39

Uldis:

< Latvijā kvalificēts tulks bez 2,5 latiem uz rokas par lapu  (250 vārdi) ar tevi nemaz nerunās.  (un tā vēl ir ļoooooooti zema cena). Pieskaiti ~ sociālo (28 %?) un algas ienākumu nodokli (25%), tad dabūsi summu, kas tulkam algā jāuzraksta uz papīra.  Pie tā pieskaiti 7, vai (nēsmu grāmatvedis) % sociāla nodokļa, kas par  darbinieku jāmaksā darba devējam. Vēl pieskaiti procentu vai 2 - darba devēja riska nodevu, vēl grēdu visādu sīku nodokļu, visus fixed, variable un overhead expenses, manu peļņu, un iegūsi summu, cik Latvijā maksās 1 lappuses tulkojums. Ā, pie visa vēl 18% PVN (VAT). Abet reālā gala cena, ko Latvijā jebkurš vietējais klients ir ar mieru (un ir spējīgs) maksāt par to lappusi, reti pārsniedz latus piecus - sešus. Un tad vēl parunā par zemajiem nodokļiem... Negribi atbraukt pie manis sociāldemokrātiskajā praksē - ar prieku paskatīšos, kā Tu izgrozīsies :)>

Uldi, vari man kādus no Taviem kvalificētiem tulkiem aizdot? :-) :-)

Ja viņi patiešām ir tik kvalificēti, ka man nav jālabo, tad būtu ar mieru maksāt 6 latus! Par grūtu juridisku vai tehnisku textu pat drusciņ vairāk .... ;.) ;.)

Esi kādreiz to testu izdarījis? Licis vienam kvalificētam tulkam tulkot ua latviešu valodu un otram no latviešu valodas atpakaļ uz izejvalodu?????

Par latviešu valodu tulkojumā man nav bijusi vajadzība sūdzēties. Problēma (katrā otrā tulkojumā) ir, ka tulkotājs nav izpratis un sapratis origināltextu!!!!

Tā kā tulkošana man ir ļoti mazs "blakus bizzness", tad man ir cita pieeja pasūtītājam nekā Tev. Ja negrib maksāt manu cenu, tad pasveicinu un ieteicu tulkojumu likt kādam citam tulkam pārtulkot uz izejvalodu. Notiek tīrie brīnumi - pasūtītājs atgriežas pie manis un cenu vispār vairs nemēģina nokaulēt vai diksutēt! Man dažu labu reizi iznāk paņemt otro un pat trešo slodzi, lai darbs, parasti juridisks vai ekonomisks, laikā tiktu gatavs .......

Ja man nav laika, nododu kādam tulkot un pēc tam tikai pārlasu ....

Kvalitāte maxā :-) :-) :-)

Neesmu sastapis nevienu uzņēmēju, kurs nevarētu maxāt manu cenu.

Kvalitāte maxā :-) :-) :-)

Kādēļ neprasi no saviem tulkiem lai tie izņem individuālā uzņēmēja apliecību???????? Tev būs daudz vieglāk un labāk .... :-)

Būšu Latvijā atkal oktobrī - tāpat kā pagājušo reizi, uz kādām trīs nedēļām - piegriezīšos ... :-)

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta
Ugis

From:       harijs@gmail.com
Date:       8/19/04 4:40

Rumpis wrote:

< Tā jau ir gan. No Gundara teiktā izkrīt gan valsts, gan dabīgie monopoli.>

Monopola situacija vismaz ir saprotams, kas tiek pārdots, lai ari par nepamatoti pāugstinatu cenu.  Gāze, elektrība, telekomunikaciju pakalpojumi (kas tagad par laimi vairs nav monopols). Šos monopolistus var meginat vismaz kaut cik regulet, un tie katra ziņa regulari japarbauda (audits u.t.).

Bet man visdīvainākā liekas situacija ar tadam lietam, ka piemeram ar to pašu frekvenču licenzem. Tur taču butiba nekas reals netiek pārdots. Tiek pārdota nedarīšana. Faktiski valsts pasaka: ja tu nemaksāsi, es tev neļaušu strādāt. Maksāsi vairak par citiem - neko nedarīšu, ļaušu tev stradat. Nu, kā tas saucas sadzīvē? :-/

Harijs

From:       uldis@parks.lv
Date:       8/19/04 5:22

Uģis wrote:

< Kādēļ neprasi no saviem tulkiem lai tie izņem individuālā uzņēmēja apliecību???????? Tev būs daudz vieglāk un labāk .... :-)>

Par pārējo atbildēšu Tev privāti, kad man būs laiks, bet par šo gan publiski.

Varbūt Tev tur, no ostas skatoties, nav īsti labi redzams, kas notiek Latvijā, reiz jau Tu uzstāj, ka Latvijā ir zemākais nodoklu slogs. Informēšu Tevi - redzi, Latvija nav ne Anglija, ne Francija, kur pašnodarbinātajam vispār jāsāk maksāt nodokļi tikai tad, ja viņa gada apgrozījums pārsniedz attiecīgi 10 000 mārciņu vai 10 000 Eiro attiecīgi (varu nebūtiski kļūdīties skaitļos, slinkums pārbaudīt). Latvijā, savukārt, nav nekādas starpības starp nodokļiem, kas jāmaksā pašnodarbinātajam un firmai. Ir jau man diezgan daudz tādu pašnodarbināto "entuziastu", bet finansiālas starpības tur nav it ne kādas, pašnodarbinātajam tik ar VID (Internal Revenue) jājājas pašam (un pašam jānomaksā ap 53-54% nodokļos) , savukārt līgumdarbinieku vietā to  daru es.

Abet algas ienākuma nodoklis Latvijā jāmaksā sākot no 25 (varbūt 30) latiem mēnesī (pie iztikas minimuma tuvu 100 latiem), sociālais - no visa.

Ta ka tā un tā...

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

There will always be death and taxes; however, death doesn't get worse every year.