Re: Divas filmas ar jēdzienu "briesmonis"
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/10/04 11:12
Harijs:
< Kas p
ārgājis pieļaujamās robežas, tas vairs nav cilveks. Kaut ari joprojam areji izskatas pec cilveka. Aiz tādas robežas, kā bērnu slepkavošana, vairs nav atgriešanās iespējas. Tas ir bojāts, sabiedrībai arkartigi bīstams objekts, kurš bez vārda runas jāiznīcina.>2G:
< Vai tad mums te ir k
āds kriminālās psiholoģijas speciālists?>Divas filmas ar vārdu "briesmonis" kurjas nesen noskatījos skar disfunkcionālu kriminālpsīčoloģiju.
Pirmā "Monster's Ball (2001) tomēr nav tikai par rasismu & seksismu & to apgaismošana, bet arī par ekstrēmāko apstākļu universālo mēģinājumu atrast kautkādu īslaicīgu apmierinājumu pret neciešamām dzīves pretrunību sāpēm kas reizēm noved pie dziļākas cilvēcības, reizēm nē.
Trīs pāudzes rasistu, seksistu dienvidštata Grotowski vīrieši kas strādā kā cietuma sargi & piedalās nāves soda izpildē. Kā zinam, vairums nāves sodi tikuši izpildīti uz melnādainiem Amērikā.
Vectēvs ir neglābjami aizspriedumains, nīst melnādainos & sievietes kurjas kombinācijā gan uzskata par īpaši pievilcīgu "gaļu," nu kļuvis nespējīgs. Tēvs Buck ir vardarbīgs pret savu dēlu Sonny kurju uzskata par sievišķīgi pārāk jūtīgu. Kad dēls emocionāli sabrūk nāves soda izpildīšanā, tēvs emocionāli vulnerabīlo dēlu piekauj & dēls pavisam salūzst. Sāpīgs brīdis kad Sonny pēc piekaušanas pagriež šaujamo uz tēvu & prasa vai tēvs viņu ienīst. Tēvs skatoties acīs saka, "Jā, es tevi ienīstu." Dēls pagriež ieroci uz sevi & saka, "Bet es tevi arvienu mīlēju" & nogalina sevi.
Filma balstās uz gadījumu (vienalga, ka nevarbūtisku).
Traģēdija panāk dzīves lūzumu arī tēvā kas vairs nespēj darboties kā cietuma sargs & iznāk, ka satiek uz nāvi notiesātā Afro-amerikāņa melnādaino sievu & bērnu. Notiesātā tēva mazgadīgais dēls arī ir vulnerabīls & izsaka savu patoloģiju nemitīgā ēšanā. Izmisusī māte ir vardarbīga pret savu dēlu, jo zin cik maz piedod zemākās šķiras īpaši melnādainiem viņu vājības. Dēls mirst mašīnas katastrofā kas arī sasviež kopā pretējos dzīvi palikušos bet visas dzīves jēgas zaudējušus protagonistus.
Starprasiska "romancē" attēlotais sekss ir sāpīgi grafiski dzīvniecisks - kritiķi lietojuši pat apzīmējumu pornogrāfija. Beigas arī nav klasiskā konfrontācija ar rezolūciju bet pretrunība vai pat divdomība kas gan pārgājusi uz dziļāku cilvēcīgāku saprašanu, tā tad sava veida apgaismošanu.
Otra filmā jau tiešš mēģginājums iedziļināties paša kriminālista psīčoloģijā ir rakstnieces - direktrises Patty Jenkins filmā - Monster- (2003) pamatota uz īstu kriminālistu, seriālu slepkavu Ailēn Carol Wuornos. Filmas virsraksts ir nevien par izkropļoto, samaitāto cilvēku, bet arī ir tingeļtangeļa brauciens ko sauc par "Briesmoni."
Harijs īpaši uzsvēra, ka filmas nemēdz patiesi atspoguļot kā īsti bija, tomēr būtisks ir nevis cik reāla dokumentācīja kā Jenkins iedziļināšanās, iztulkojums & netieša piebilde par kriminālitāti. Implikācija filmā, būtu bijuši citi apstākļi varbūtība Wournous nebūtu kļuvusi par slepkavu. Tas sakrīt ar uzskatu, ka kriminalitāte mēdz būt socio-fizioloģiska & tapēc daudzos gadījumos izbēgama, ja vaina apstākļus vai tieksmes vai to mijiedarbību.
Wournos bija lielceļu prostitūte kas nogalināja septiņus vīriešus 1980. g. Floridā & kurjai izpildīja nāves sodu. Nevien sieviešu seriālas slepkavas ir retums, bet Wournos nogalināja pārvarot upurus ar šauteni (nevis netiešākā veidā kā indi kādas tradicionāli lietojušas sieviešu slepkavas). Viens no viņas upuriem bija atvaļināts bet bruņots policists.
Filmā Wournos netiek ne sentimentalizēta, ne demonizēta bet tiek attēlota puslīdz reāli ticami visā nepievilcībā bet arī tā, ka neiespējams neredzēt, ka tomēr neizbēgami ir (samaitāts) cilvēks.
Aktrise Čarlize Theron īstā dzīvē ir izskatīga bet lai lomu izpildītu reāli & nepievērstu skatītāja simpātīju pieņēmās pietiekoši svarā & nogrīmējās lai izskatītos kā "trailer traš" slikta ēdiena, novalkātas drēbes, veselībā ar trūcībām, nodzērusies, nosmēķējusies vienu pakāpi virs bomža. Līdzīgi viņas mīļākā Christina Ricci arī izskatās pēc neveiklas, ne pārāk izskatīgas vai slaidas meitenes. Filmas skatītājam neveidojās simpātija. Kad lasa filmas kritiskās piebildes, īpaši no vīriešiem, interesanti, vērtējums liekas negatīvs vairāk par Wournous izskatu nekā par viņas kriminalitāti. Filma nepievelkot simpātiju, tomēr piedāvā iespēju empātijai par to no cilvēka ko iespējams saprast.
Wournos ir cilvēks kurjai lielas iespējas nebija izveidoties par produktīvu cilvēku. Filmas iesākumā ir maza daļa kur parādīta kā bērns - & bērni vēl ir nevainīgi, bet šis sprīdis Wournous ir īss. Viņa jau vairs nedzīvo mājās 14 g. vecumā, jo vecāki abi viņu pameta, tēvs cietumā, māte diezkur. Bērnībā viņu sāka seksuāli izmantot & varbūtība vismaz pirmā nebija pilnīga slepkavība bet aizstāvēšanās. Vienalga, katrā gadījumā slepkavības kļuva par
paradumu samaitātā dzīvē kur zagšana atvietoja prostitūcīju par galveno ienākumu financiāli uzturot mīļāko.
Filmas beigās skan ironiskas banalitātes par labuma uzvaru. Filmas Wournous nepievelk simpātīju - ir aiz robežas ko var saprast parasts cilvēks, bet nav iespējams noliegt, ka tomēr cilvēks. Tieši kā filmā, īstā Wournous atzina vienu gaišo brīdi savā dzīvē - mīlestību ko viņa arī atteicās nodot, vienalga cik arī tā ar savu perversitāti. Lai gan viņas draudzene tiesā liecināja pret viņu, Wournous izrādīja saprašanu & nemēģināja vainot vai implicēt savā kriminalitātē kā tik bieži kriminālisti mēdz darīt (lai gan nozīmīga varbūtība pastāv draudzene, ja ne aktīvi piedalijās, tomēr zināja par slepkavībām). Wournous izbeidza advokāta mēģinājumus pagarināt tiesas procesu uz nenoteiktu laiku & pirms nāves soda izpildīšanas izteica nožēlu par upuriem.
Viss šis garais filmu atstāsts lai oponētu uzskatam, ka nav nekas ko iemācīties no cilvēkiem kas pārkāpuši robežas aiz kurjas vairs nav atgriešanās.
aija
From: harijs@gmail.com
Date: 9/10/04 11:40
Aija Veldre Beldavs wrote:
< Viss šis garais filmu atst
āsts lai oponētu uzskatam, ka nav nekas ko iemācīties no cilvēkiem kas pārkāpuši robežas aiz kurjas vairs nav atgriešanās.>Iemācīties var un vajag, lai pec iespejas nepieļautu tadu būtņu izveidošanos turpmāk. Bet tas pilnīgi nekā neattaisno šos robežas pārkāpušos. Tik un tā tie ir jaiznīcina ka sabiedribai parāk bīstami objekti. Neatkarīgi no dažās filmās speciali saliktām, žēlumu izraisošām asociācijam. Filma nav dzīve, filma ir citu cilvēku apzinātas ietekmēšanas veids (un tikai pēc tam - kā sekas - naudas pelnīšanas veids). Ja filma veltīta noziedznieku rīcības tiešai vai netiešai attaisnošanai un žēluma izraisīšanai pret tiem, tad man gribas pavaicāt - kurš par to maksā un kāpēc?
Harijs
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/10/04 12:07
Empātija nav tas pats kā simpātija. Liekas latviešu valodas "līdzjūtība" neizšķiro šo ļoti svarīgo atšķirību.
Saprašana vajadzīga lai maksimāli novērstu kriminālā iespējas pirms notikšanas. Kriminalitāti var uzskatīt kā analoģisku nopietnai slimībai kur būtu jādara visu iespējamo pirms sasniedz vēža izplatīšanās līmeni. Slimnieks ne vienmēr ir tieši vainīgs.
Kriminalitāte nav tikai individuāla lieta, bet arī ar sabiedrisku aspektu.
Diemžēl līdzīgi kā ar jautājumu kur iesākās dzīvība & kur iesākās apzinīgas inteliģences dzīvība, nav tāds skaidrs vienkāršs punkts kas atļauj vienkārši sadalīt normālo no patoloģijas, kā arī nav vienkārša varbūtība kāda skaitliska atkāpe (standard deviation) novedīs pie galējības kur nav šaubas, ka ir krimināli tiesājams pārkāpums (piemēram kad tīši noslepkavots cilvēks).
Pie tam punkti kurjos cilvēks ir vulnerabīls ir dažādi, nevis tikai viens pretēji Ačiles papēža mītam kur sistēmai ir tikai viens vājs punkts. Zinamos varbūtības apstākļos liela daļa no cilvēces var kļūt bīstama.
Šaubos vai jāmeklē sazvērestības izskaidrošanu par filmas samaksāšanu. Mākslas produkcija lielā mērā padodās tirgus pieprasījumam, kā arī mākslinieku talantam & izteiksmes dziņām. Ir savs nozīmīgs skaits filmu kas apskata nelabos cietuma apstākļus Amērikā kas nekādi nav visaugstākā līmens taisnīgi, pašai uz reizi nāk prātā redzētās: -The Shawshank Redepmption (1994) vai Cool Hand Luke (1967).
Pārāk viegli izbeigties cilvēcībai pagriežot muguru slēgtai cietumu pasaulei (jo visi kas tajā taču to pelnījuši) kas gan tieši netaisnības & necilvēcības dēļ maļ ārā vēl vairāk kriminālistus.
aija
From: harijs@gmail.com
Date: 9/10/04 12:26
Aija Veldre Beldavs wrote:
< P
ārāk viegli izbeigties cilvēcībai pagriežot muguru slēgtai cietumu pasaulei...>Par to bija veca anekdote. Parlamentā, apspriežot budžetu, deputātiem jaizšķiras vai dot naudu Zinatņu akademijai vai cietuma labiekartošanai. Visi runātāji uzstājas un atbalsta Zinātņu akademijas vajadzibas, bet kad lieta nonak lidz balsošanai, visi nobalso par cietumiem. Jauns un naivs zinātnieks iznāk no skatitājiem domatās telpas un apvaicājas pazistamam deputātam, kapēc tā? Deputāts atbild: nu redzi, par akadēmiķiem neviens no mums vairs nekļūs, bet...
< Saprašana vajadzīga lai maksimāli novērstu kriminālā iespējas pirms notikšanas.>
Ja, piekrītu.
< Šaubos vai jāmeklē sazvērestības izskaidrošanu par filmas samaksāšanu. Mākslas produkcija lielā mērā padodās tirgus pieprasījumam, kā arī mākslinieku talantam & izteiksmes dziņām. >
Ir daudzas "nekorektās" tēmas, par kurām varetu uzņemt loti spēcīgas filmas un gūt milzu panākumus. Bet tas nenotiek, jo "ir pārliecinoss viedoklis", ka nevajag. Pat ja kāds to meginatu darīt, tad riskētu ar savu un tuvinieku dzīvībām. Tajā pat laika ir bariem visvisādu, bieži vien atklāti vāju filmu, teatra izrāžu u.t.t., kuras glorificē vai vismaz attaisno noziedzību dažados veidos - priekš tā atrodas gan nauda, gan studiju telpas, gan visāda veida neoficiāls atbalsts.
Harijs
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/10/04 4:18
Sveiki!
Jānubet & kāvel. Tātad, Harij, Tu saki, ka pastāvošā vara uzturas sazvērastībā un noturas ar prettirdznieciskām, vardarbīgām metodēm vien?
Kā Aija Baltā Mahte pati teica, tā viņš arī, it kā, tātad būtu: "Saprašana vajadzīga lai maksimāli novērstu kriminālā iespējas pirms notikšanas."
Tā ir tā t.s. preemptīvā pieeja pasaules lāpīšanā, kuru piekopj G.W.Bušs & Co., A.Šarons & Co. un V.Putins & Co. Par to, kā tā iedarbojas praksē G.W.Buša & Co. izpildījumā, skat.:
"The Making of a Mess" By Arthur Schlesinger, Jr.
http://www.nybooks.com/articles/17397
Juris
From: harijs@gmail.com
Date: 9/10/04 4:41
Juris Zagarins wrote:
Nee, to gan es neesmu teicis. Tu to saki.
Bez tam ar vardarbīgām metodēm vien musdienās ir grūti noturēties
pie varas. Pat Sadams rīkoja vēlēšanas...
Harijs
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/10/04 5:12
Sveiki!
Es Harijam Bezpartejiskajam pateicu tā:
<< Jānubet & kāvel. Tātad Tu saki, ka pastāvošā vara uzturas
sazvērastībā un noturas ar
prettirdznieciskām, vardarbīgām metodēm
vien?>>
A Harijs Bezpartejiskais liedzās:
< Nee, to gan es neesmu teicis. Tu to saki.>
Es nu gan tā nekad neesmu teicis. Esmu gan teicis, ka Vispasaules Baltie
Tehvi un Baltās Mahtes pārāk lēti atļaujas aiz deguna apkārt
vazāt. Un ik vakarus norauc asariņu, saliec muguriņas un žēli
nopūšas "Ko tad nu mēs" pirms dodas pie miera.
< Bez tam ar vardarbīgām metodēm vien musdienās ir grūti
noturēties pie varas. Pat Sadams
rīkoja vēlēšanas...>
Tātad runa ir par lētticību vēlētājos, vai ne? Arī, teiksim, Irākas
tautas pusē, kad tā nespēja saredzēt ASV tautas vadoņa neredzamo
roku savās Sadama Huseina sarīkotās vēlēšanās? Nemaz, protams,
nerunājot par Latvijas tautu.
Juris
From: hbush@apollo.lv
Date: 9/11/04 6:14
Juris Zagarins rakstija:
<< Bez tam ar vardarbīgām metodēm vien musdienās ir grūti
noturēties pie varas. Pat Sadams rīkoja
vēlēšanas...>>
< Tātad runa ir par
lētticību vēlētājos, vai ne?>
Cita starpā, protams. Lētticība, piespiešana, "mazākā ļaunuma
izvelešanas" - un tas viss uz
apdullinoša masu informācijas līdzekļu trokšņa,
pārsvarā melu, fona. "Demokrātija" musdienas jau sen vairs nav
tā demokratija, kāda ta kadreiz bija. Visa
klasiskās demokratijas ideja sabrūk,
ja ievēlētajiem tautas parstavjiem nav absolūti nekādu saistību un
atbildības par priekšvēlēšanu laika runām un solījumiem. Izvēle, kuru
vēlētāji izdara balsojot velešanu laikā, vairs nekādi negarantē kandidāta
runām pat minimali atbilstošu rīcību. Tas attiecas gan uz tādām
valstīm kā Latvija, gan ASV un citiem "demokrātijas pīlāriem".
Vēlēšanas kļuvušas par sliktu teātri,
balagānu, pilnīgu formalitāti, no
kura iznākot tulit tiek aizmirsts gan sižets, gan aktieru lomas. Vienigais,
ko atceras - dažu aktieru vārdi. Tie, kurus vairs nekad neievēlēs,
un tie, kurus vēlēs atkal neatkarīgi no solījumiem vai nekā nesolīšanas.
Var taču katrām vēlēšanām sagatavot jaunu komandu to pašu
veco biznesa uzdevumu risināšanai, jau no paša sākuma rēķinoties, ka
vairāk neievēlēs. Ta luk tagad manuprāt ir ar to demokrātiju.
Harijs
From: jaglinskis@e-apollo.lv
Date: 9/11/04 6:35
Harijs Buss wrote:
< Bez tam ar vardarbīgām metodēm vien musdienās ir grūti
From: harijs@gmail.com
Date: 9/11/04 7:26
Raimis <jaglinskis@e-apollo.lv> wrote:
< HA HA HA !!! Tu arī padomijas laikos vēlēji augstāko padomi. To tu
sauc par vēlēšanām ? :)>
Latvijas PSR 12. sasaukuma Augstāko Padomi vēlējām padomijas
From: beldavsa@indiana.edu
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/11/04 8:21
Sveiki!
Harijs Bezpartejiskais norausa asariņu, salieca muguriņu un žēli nopūtās:
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/11/04 8:22
Juris:
< Tā ir tā t.s. preemptīvā pieeja pasaules lāpīšanā, kuru piekopj
G.W.Bušs & Co., A.Šarons & Co. un V.Putins & Co. Par to, kā tā
iedarbojas praksē G.W.Buša & Co. izpildījumā, skat.: "The Making of
a Mess" By Arthur Schlesinger, Jr. <http://www.nybooks.com/articles/17397>>
No raksta sapratu, amerikāņu tautai trūkst ilgāka laika impērijas
noturēšanas mentalitātes, vienalga kā to kūda uz to tie kam ir pašiem
savas intereses veicināt Impēriju arī ārpus Amērikas patiesākām
interesēm.
Tomēr nesaprotu tavu analoģiju kur pētniecība lai saprastu kas notiek ir tas
pats kā preemptīva pieeja. Pētniecības informācīju var izmantot dažādi
& pretēji politiski virzieni.
Pētniecība par disfunkcionālo & kriminālo prātu var izmantot gan
labvēlīgi lai samazinātu kriminalitāt. Piemēram vienkāršo atzinumu, ka
cilvēks lielā mērā iemācīsies no tā kā viņu citi cilvēki &
apkārtne uzvedās. Ja bērns aug ar mīlestību & cieņu starp tuvākiem,
lielāka izredze viņš pats būs simpātisks pret citiem. Ja bērns uzaug ar
vardarbību & naidu, lielāka izredze viņš pats kļūs vardarbīgs &
nežēlīgs.
"Nelabvēlīgi var izmantot
šādus pētījumus ierobežojot tiesības - sajaucot tos ar iespējami
kriminālām tieksmju pazīmēm ar kriminālistiem kas aktīvi tādi kļuvuši.
Rezultāts - represijas & šo tieksmju noiešana pazemē, nevis tās
pagriešanu vai līdzsvarošanu tā, ka pašā saknē neizveidojās aktīvs
kriminālisms.
aija
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/11/04 8:33
Sveiki!
Aija Baltā Mahte nesaprot:
< Tomēr nesaprotu tavu
analoģiju kur pētniecība lai saprastu kas notiek ir tas pats kā preemptīva
pieeja.>
Demokrātija kā Apgaismības
mantojums ir pamatota cilvēka dabas pētīšanā un saprašanā. Tautas
pieņemti un apstiprināti likumi nosaka robežu starp sabiedrisku atbildību un
kriminalitāti un to robežu var katrā laikā bīdīt saskaņā ar jauniem
atzinumiem par cilvēka dabu. Piemēram, var mainīt soda veidus un var mainīt
reabilitācijas procesus. Bet tas nav tas pats kas teikt "Saprašana
vajadzīga lai maksimāli novērstu kriminālā iespējas pirms
notikšanas", jo tā teikt nozīmē uzņemties teikšanu ārpus likuma,
respektīvi preemptīva profilakse nav nekas cits kā tas pats vecais labais
totalitārisms.
Juris
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/11/04 8:51
Nē. Absurdi! Manis teiktais par kriminālā novēršanu nekādi nav tas pats
kā uzņemties teikšanu ārpus likuma. Tāda ekvivalence ir tikai - tavs-
iztulkojums. Normāli saprot kā atsevišķus zinātni & tā praktisko
izmantošanu. Pētījumi kas apgaismo disfunkcionālu & patoloģisku
psīčoloģiju vai neiroloģiju var izmantot likumu taisnīgākām maiņām,
taču to dara likumu eksperti konsultējot zinātnes ekspertus. Pētījumiem
piešķir sabiedrisku vērtību iztulkojumu, nevis šīs vērtības ir tajā a
priori.
Harijs:
< Cita starpā, protams.
Lētticība, piespiešana, "mazākā ļaunuma izvelešanas" - un tas
viss uz apdullinoša masu informācijas līdzekļu trokšņa, pārsvarā melu,
fona. "Demokrātija" musdienas jau sen vairs nav tā demokratija,
kāda ta kadreiz bija. Visa klasiskās demokratijas ideja sabrūk, ja
ievēlētajiem tautas parstavjiem nav absolūti nekādu saistību un atbildības
par priekšvēlēšanu laika runām un solījumiem.>
Ok. Jautājums tad ir kā piespiest atbildību pēc ievēlēšanas. Pirmkārt
iespēja jābūt likumā & tad jābūt publikai informācīja.
Tajā ziņā interesanta intervija ar baltkrievu žurnālisti par masu līdzekļu informācijas lomu sabiedrībā (2004. gada 3. februārī).
http://www.politika.lv/index.php?id=108145&lang=lv
<Vēl viena Baltkrievijas īpatnība, kapēc nespējam attīstīties valstī nav oligarhu, kuri varētu uzturēt avīzes, radio un TV kanālus, ne arī spēcīgu partiju un arodbiedrbu. Ta nu atliek vienīgi nevalstiskā prese, kura, kā es ironiski smejos, ir pati brīvākā pasaulē - brīva no oligarhiem, brīva no varas, kura cenšas likt visādus šķēršļus, brīva no ārējā atbalsta.>
aija
From: hbush@apollo.lv
Date: 9/11/04 9:32
Aija Veldre Beldavs rakstija:
< Ok. Jaut
ājums tad ir kā piespiest atbildību pēc ievēlēšanas.>Tu taču zini atbildi... Labi, pagaidām neapskatām ekstremālo (bet ļoti iedarbīgo) iespēju par labi bruņotu tautu, kura vajadzības gadijuma ieskaidro saviem parstavjiem, ka tiem nav bijusi taisnība. Tad klasiskas demokratijas ietvaros ir vajadzīga iespēja atsaukt uzticību zaudējušus deputātus, ko vispār var izdarīt tikai tad, ja skaidri zināms, no kura velešanu iecirkņa katrs konkretais deputāts ir ievēlēts. Tatad vajadzīga sistema, kurā
katrs deputats tiek ievelets individuāli kādā velešanu apgabalā, nevis buntītē sasietos necaurredzamos partiju "dāvanu komplektos" kā tagad.Isak sakot, lai varētu darboties individuāla atbildība, jābūt individuālai ievēlēšanai vispirmām kārtām.
Harijs
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/11/04 10:29
Sveiki!
Aija Baltā Mahte tomēr uzskata, ka krimalitātes preemptīvā novēršana nenozīmē brīvības ierobežošanu:
< Nē. Absurdi! Manis teiktais par kriminālā novēršanu nekādi nav tas pats kā uzņemties teikšanu ārpus likuma. Tāda ekvivalence ir tikai -tavs- iztulkojums. Normāli saprot kā atsevišķus zinātni & tā praktisko izmantošanu.>
Kriminalitāte vairojas ar nebrīvību, bet arī pat visbrīvākā sabiedrībā būs sastopama kriminalitāte, jo tendence uz kriminalitāti ir cilvēku dabas neatņemama sastāvdaļa. Nebrīvība kā valdības princips ir panākams tikai ārpus demokrātiskas likumības, un parasti tādas lietas tiek panāktas ar vislabākiem
nodomiem atsaucoties uz zinātniskiem pētījumiem - sak, kriminalitātes preemptīvās profilakses vārdā.< Pētījumi kas apgaismo disfunkcionālu & patoloģisku psīčoloģiju vai neiroloģiju var izmantot likumu taisnīgākām maiņām, taču to dara likumu eksperti konsultējot zinātnes ekspertus. Pētījumiem piešķir sabiedrisku vērtību iztulkojumu, nevis šīs vērtības ir tajā a priori.>
Tiklīdz Tu sāci runāt par kriminalitātes novēršanu kā zinātnes uzdevumu Tu sāci izklausīties pēc komunistes.
Tad Aija Baltā Mahte uzrunāja Hariju Bezpartejisko tā:
<< Ok. Jautājums tad ir kā piespiest atbildību pēc ievēlēšanas.>>
Un Harijs Bezpartejiskais atbildēja tā:
< Tu taču zini atbildi... Labi, pagaidām neapskatām ekstremālo (bet ļoti iedarbīgo) iespēju par labi bruņotu tautu, kura vajadzības gadijuma ieskaidro saviem parstavjiem, ka tiem nav bijusi taisnība.>
Labi, labi. Pagaidām vēl ne. Bet spodrināt spodrināsim savus personīgos stroķus un asināt asināsim savas mēslu dakšas!
< Tad klasiskas demokratijas ietvaros ir vajadzīga iespēja atsaukt uzticību zaudējušus deputātus, ko vispār var izdarīt tikai tad, ja skaidri zināms, no kura velešanu iecirkņa katrs konkretais deputāts ir ievēlēts. Tatad vajadzīga sistema, kurā
katrs deputats tiek ievelets individuāli kādā velešanu apgabalā, nevis buntītē sasietos necaurredzamos partiju "dāvanu komplektos" kā tagad.>Ja Tu mēģināsi vispār likvidēt polītiskās partijas, Tu mēģināsi panākt likumā necaurredzamu atbalstu grupu nostiprināšanos. Droši vien savu piekrišanu no Repšes kunga un Šlesera kunga un Lemberga kunga un citiem tādiem vadonīšiem Tu saņemsi gan. Lai deputāts būtu atbildīgs saviem vēlētājiem, nevis tikai saviem mecenātiem un savai lokomotīvei un savai personīgai vadonīša sirdsapziņai, viss, kas vajadzīgs ir Vēlēšanu likumā apstiprināt vēlēšanas no atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem kas ir sīkāki nekā visa valsts - tā, kā to Satversme prasa. Nemaz nav jāpāraksta Satversme un nemaz nav jāatceļ likumi, kas prasa individuālo kandidātu atbalsta komandām atskaitīties vēlētājiem.
< Isak sakot, lai varētu darboties individuāla atbildība, jābūt individuālai ievēlēšanai vispirmām kārtām.>
Indivīds ir un paliek indivīds, vienalga ar kādām metodēm viņš nāk pie varas. Tautas iespēja savus deputātus atcelt no teikšanas nav tik būtiska vajadzība kā iecelšanas jēga.
Juris Pasniedzējs
From: hbush@apollo.lv
Date: 9/11/04 10:48
Juris Zagarins rakstija:
< Ja Tu m
ēģināsi vispār likvidēt polītiskās partijas, >To es neesmu rakstijis. Man tas liekas vienalga - ar partijam vai bez, jo vairāk tapec, ka Satversmē partijām vispar nekāda politiskā loma nav paredzēta. Svarīgi ir, lai katrs deputāts tiktu ievēlēts individuāli un varētu tikt atsaukts individuāli, neslēpjoties aiz partijas "lokomotīvēm". Vai individuālo deputātu atbalsta kāda partija vai nē, ta ir blakus lieta.
< Indivīds ir un paliek indivīds, vienalga ar kādām metodēm viņš nāk pie varas. Tautas iespēja savus deputātus atcelt no teikšanas nav tik būtiska vajadzība kā iecelšanas jēga.>
Tu drusku parunājies ar vēlētājiem Latvija... Domāju, ka izdzirdēsi pavisam citādu viedokli par nepieciešamibu atsaukt deputātus.
Harijs
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/11/04 11:06
Sveiki!
Harijs Bepartejiskais pauda tādu savu ieskatu:
< Satversmē partijām vispar nekāda politiskā loma nav paredzēta.>
Polītika nekad nav un nekur nav tikai individuāls pasākums. Politika ir sabiedrisks pasākums un polītiskas partijas ir dabiska šī pasākuma izpausme. Nemaz nav jāgaida, kamēr kāds zinātnieks ierakstīs Satversmē cilvēku dabīgās brīvas biedrošanās atļauju. Valsts likumos gan ir jāprasa no šīm biedrībām atskaitīties tautai, un to var prasīt tikai tādā gadījumā, ja tādas sabiedrības tiek nosauktas konkrētā vārdā, repsektīvi, par partijām.
< Svarīgi ir, lai katrs deputāts tiktu ievēlēts individuāli un varētu tikt atsaukts individuāli, neslēpjoties aiz partijas "lokomotīvēm". Vai individuālo deputātu atbalsta kāda partija vai nē, ta ir blakus lieta.>
Tu, protams, vari prasīt šitādas lietas bet Tu, protams, vari arī
prasīt taisnību no zobu laumiņas. Bet kā jau teicu, indivīds ir un paliek indivīds, vienalga kādā viedā viņš nonāk pie sabiedriskas teikšanas.Tad Harijs Bezpartejiskais man ieteica darīt tā:
< Tu drusku parunājies ar vēlētājiem Latvija... Domāju, ka izdzirdēsi pavisam citādu viedokli par nepieciešamibu atsaukt deputātus.>
Esmu, esmu aprunājies ar vēlētājiem Latvijā, to skaitā arī ar Tevi. Zinu, zinu, ka viņi visi kā viens dikti grib spert gaisā to stulbo mūsulaikiem nepiemēroto t.s. Klasisko Demokrātiju un tās vietā iekārtot t.s. Apjomīgo Paketi kurā ietilpst daudz fantastiskāka tauta padota lādzīgam, saprātīgam Individuālam Vadonim.
Juris Pasniedzējs
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/11/04 11:35
Juris:
< Tikl
īdz Tu sāci runāt par kriminalitātes novēršanu kā zinātnes uzdevumu Tu sāci izklausīties pēc komunistes.>Tiklīdz tu ielieci savus vārdus cita mutē kā augšminēti & uzskati par savu privilēģīju citus apsaukāt par komunistiem, baltiem tēhviem & māhtēm vai citādi izlamāt, tas apmiglo sarunas iespējas & apgrūtina izlobīt vērtīgo ko saki par demokrātīju vai citu.
Zinātne pēc būtības noved kur noved, tā strukturēta uz patiesību cik tā ar šādu struktūru & labi definētu likumību apgūstama. Lai gan atvērta tajā ziņā ka noved kur noved arī kad tas nav patīkami zinātniekam, stingra struktūra savā būtībā ir apzināts ierobežojums. Deskartiskā vai aristotēliskā loģika kas būtību sadala kategoriskās daļās apstrādei nepanāk patiesības kādas panāk
piemēram stāsti. Pati par sevi tā arī nenodarbojās ar ētiku abelardiskā ziņā. Tās "ētika" ierobežota uz likumu sekošanu & citu tās pārbaudi.Zinātni var izmantot gan cilvēkam pa labu, gan nelietīgi & zināti atbalsta tie kam interesē zinātnes pētījumu rezultāti. Ar zinātnes atradumiem piem. mēģina samazināt cilvēka konkrēti definētās ciešanas lai gan par paša ciešanas būtība jau ir kas cits. Ar zinātnes atradumiem arī taisa arvien nāvīgākus ieročus, tādus kas var iznīcināt cilvēkus & Zemi.
Zinātnieki ir tikai cilvēki tapēc arī viņi kā indivīdi & kā sabiedriskās kopienās nav gluži imūni pret politiskiem iespaidiem, kā arī nav vienaldzīgi kā cilvēki par cilvēka problēmām, tikai tas jau vairs nav labi definētā zinātnes apjomā.
aija
From: kingga@plu.edu
Date: 9/11/04 11:38
Harijs:
< L
ētticība, piespiešana, "mazākā ļaunuma izvelešanas" - un tas viss uz apdullinoša masu informācijas līdzekļu trokšņa, pārsvarā melu, fona. "Demokrātija" musdienas jau sen vairs nav tā demokratija, kāda ta kadreiz bija. Visa klasiskās demokratijas ideja sabrūk, ja ievēlētajiem tautas parstavjiem nav absolūti nekādu saistību un atbildības par priekšvēlēšanu laika runām un solījumiem. Izvēle, kuru vēlētāji izdara balsojot velešanu laikā, vairs nekādi negarantē kandidāta runām pat minimali atbilstošu rīcību. Tas attiecas gan uz tādām valstīm kā Latvija, gan ASV un citiem "demokrātijas pīlāriem". Vēlēšanas kļuvušas par sliktu teātri, balagānu, pilnīgu formalitāti, no kura iznākot tulit tiek aizmirsts gan sižets, gan aktieru lomas. Vienigais, ko atceras - dažu aktieru vārdi. Tie, kurus vairs nekad neievēlēs, un tie, kurus vēlēs atkal neatkarīgi no solījumiem vai nekā nesolīšanas. Var taču katrām vēlēšanām sagatavot jaunu komandu to pašu veco biznesa uzdevumu risināšanai, jau no paša sākuma rēķinoties, ka vairāk neievēlēs. Ta luk tagad manuprāt ir ar to demokrātiju.>Bravo, Harij!
Visu labako,
Gundars
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/11/04 1:32
Sveiki!
Aija Baltā Mahte savu satraukumu pauda tā:
< Tiklīdz tu ielieci savus vārdus cita mutē kā augšminēti & uzskati par savu privilēģīju citus apsaukāt par komunistiem, baltiem tēhviem & māhtēm vai citādi izlamāt, tas apmiglo sarunas iespējas & apgrūtina izlobīt vērtīgo ko saki par demokrātīju vai citu.>
Kā jau Kārlis Ulmanis reiz teica, "Kas ir tas ir un kā nav tā nav!" Citēdams Tavus izteicienus vārdu pa vārdam neesmu es nevienu savu vārdu licis cita mutē. Neesmu Tevi apsaukājis par komunisti bet gan novērojis, ka Tava doma, ka zinātnei jāgādā par kriminalitātes preemptīvu novēršanu ir tā pati komunistiskā totalitārisma pamatdoma. Baltā Mahte Tu esi tāpēc, ka Tu nevīžā konkrēti aizstāvēt demokrātijas pamatnostādnes savā valstī bet tā vietā atrunājies ar tādiem izteicieniem kā "priekš tam ir vajadzīgs profecionāls jurisc & tā tālāk."
Es zinu, kas ir zinātne, Balto Maht, un es zinu, ka zinātnei ir jābūt brīvai, lai tā būtu zinātne.
Un Harijs Bezpartejiskais pirmīt pateica šitādu biezu vārdu:
<< Visa klasiskās demokratijas ideja sabrūk, ja ievēlētajiem tautas parstavjiem nav absolūti nekādu saistību un atbildības par priekšvēlēšanu laika runām un solījumiem. /.../ Ta luk tagad manuprāt ir ar to demokrātiju.>>
Un Profesors Dakteris Gundars urravoja tā:
< Bravo, Harij!>
Bravo gan, bet demokrātijas vietā Harijs Bezpartejiskais domā Satversmē neierakstītās polītiskās partijas vispār atbrīvot no likumīgiem ierobežojumiem, tādā veidā, lai atsevišķi indivīdi ar savām individuālām atbalsta komandām brīvi sacenstos par savu mecenātu labvēlību un par savu vietu pie tautas mantas siles. Par to nu gan nekāds Bravo :o(
Juris
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/11/04 2:21
Juris Zagarins wrote:
< K
ā jau Kārlis Ulmanis riez teica, "Kas ir tas ir un kā nav tā nav!">tieši tā, kas ir tas ir, kas nav tas nav, ir tas kas satrauc & ir tas kas nesatrauc.
< Baltā Mahte Tu esi tāpēc, ka Tu nevīžā konkrēti aizstāvēt demokrātijas pamatnostādnes savā valstī...>
kāda nozīme novēlēt skriet mežā ap koku lasīt piepes tam kam prātiņš jau sen sūkā ledu?
< Es zinu, kas ir zinātne, Balto Maht, un es zinu, ka zinātnei ir jābūt brīvai, lai tā būtu zinātne.>
drīzāk brīvdienas, jā - skaists laiciņš palidināt albatrosa pūķi (fly a kite!)
Zinātniskas instrukcijas:
striķi.1. iegādā albatrosu
2. bagātīgi baro albatrosu līdzko tas nomirst
3. izplēš tā spārnus planēšanas pozā & ierāmē
4. ievieto albatrosu šķidrā slāpeklī (liquid nitrogen)
5. izņem sastingušo albatrosu no šķidrā slāpekļa & pievieno
vēri nodotu, vienīgi pazudusi tīklojumu ēterā
aija
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/11/04 5:22
Sveiki!
Aija Baltā Mahte izteicās negramatiski:
< kas ir tas ir, kas nav tas nav>
Nevis "kas nav tas nav" bet "kā nav tā nav". Latviešu valodā trūkumu izsaka ģenitīvā:
< kāda nozīme novēlēt skriet mežā ap koku lasīt piepes tam kam prātiņš jau sen sūkā ledu?>
Labāk nemaz nedākarējies kā tāda puņķutapa!
< 1. iegādā albatrosu>
Nevis "iegādā albatrosu" bet "iegādājies albatrosu".
< 3. izplēš tā spārnus planēšanas pozā & ierāmē>
Nevis "izplēš tā spārnus" bet "izplet (īsais e!) tā spārnus".
< 6. lidini atvērtā plašumā.>
Labāk nemaz nepļūti visu šķidru!
Juris
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/12/04 8:31
Neķer krenķi, vecīt, tīkla varoni - atšķelies. Vai esi domu gigants vai tik ar divām smadzeņu rievām, nēesmu pierakstījusies tavā pasniegumā, nēesi tu man biezais, kādēļ kā pat visi ēzeļi saprot, nav man jākrīt izmisumā par katru tavu tēvišķīgo mutes brūķēšanu.
Ja lejā pieliktais ir tava pārnestā ilustrācīja par preventīvo karju, iepretīm karjam kā pēdējai cerībai (last resort), tā aprobežota no citas planētas.
aija,
pret preventīviem karjiem, bet ne preventīvu smadzeņu atsaldi
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/12/04 9:29
Sveiki!
Es aiz tīras lēnprātīgas labestības Aiju Balto Mahti bišķi pamācīju gramatikā un nu viņa ne par šo ne par to man pretī sadeva tā:
< Neķer krenķi, vecīt, tīkla varoni - atšķelies. Vai esi domu gigants vai tik ar divām smadzeņu rievām, nēesmu pierakstījusies tavā pasniegumā, nēesi tu man biezais, kādēļ kā pat visi ēzeļi saprot, nav man jākrīt izmisumā par katru tavu tēvišķīgo mutes brūķēšanu.>
Vārdos "neesmu" un "neesi" ir divi "e" nevis trīs.
< Ja lejā pieliktais ir tava pārnestā ilustrācīja par preventīvo karju, iepretīm karjam kā pēdējai cerībai (last resort), tā aprobežota no citas planētas.>
"Iepretim" jāraksta ar īso "i" nevis garo. Lejā pieliktais bija rāma, savaldīga pamācība latviešu valodā un nevaru iedomāties kurā vietā Tu tur būtu saskatījusi pārnestu ilustrāciju par preventīviem kariem un pēdējām cerībām. MAn domāt, ka citplanētiska aprobežotība būtu izpaudusies nedaudz citādīgi. Varbūt ar runām par žaunu turēšanu un tā tālāk...
< aija, pret preventīviem karjiem, bet ne preventīvu smadzeņu atsaldi>
Nevis "ne pret atsaldi" bet "ne pret atsaldēšanu" jeb vai es priekš Tevis pārāk saldens?
Juris
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/12/04 9:12
Juris Zagarins wrote:
< V
ārdos "neesmu" un "neesi" ir divi "e" nevis trīs.>heh, xtra "e" piedāvā citu nokrāsu - uzsver skaļi apliecinātu "nē": "nē-esmu," "nē-esi" & bez tam pievērš uzmanību
< "Iepretim" jāraksta ar īso "i" nevis garo.>
yeah, yeah, vecais jautājums vai svarīgāka forma vai saturs.*
< Lej
ā pieliktais bija rāma, savaldīga pamācība latviešu valodā...>kādas bija tās pamācības, ak jā, tā paša vīrieštipiskā lielīšanās, ka var jebkurjai sievietei muti aizbāzt:
< "Ja Tev trūka sila ziedu trūks man vaska ritulīts...>
< "Nav man problēmu ar erekciju...">
< "Man nav daļas...">
< Labāk nemaz nedākarējies kā tāda puņķutapa!>
būs pareizi cik ta daudziem būs daļas, ka nav tev problēmu ar erekciju, & kāda daļa tev par manu punķutapisko dākarēšanos.
<... un nevaru iedomāties kurā vietā Tu tur būtu saskatījusi pārnestu ilustrāciju par preventīviem kariem un pēdējām cerībām. MAn domāt, ka citplanētiska aprobežotība būtu izpaudusies nedaudz citādīgi. Varbūt ar runām par žaunu turēšanu un tā tālāk... >
preventīvs karjš ir pretējs pēdējo cerību karjam kā žāvas ir pretējas aizturētai elpai.
<< aija, pret preventīviem karjiem, bet ne preventīvu smadzeņu
atsaldi>>
< Nevis "ne pret atsaldi" bet "ne pret atsaldēšanu"
jeb vai es priekš Tevis pārāk saldens?>
nu re, "atsalde" ir ar vēl vairāk nokrāsām attiecoties uz "atsaldēšanu" kā "nē-esmu/ nē-esi par "neesmu/neesi."
speciāli Žagariņam:
12885
Nākat ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi žagaros:
Krupis puisi purināja,
Pie ausīm turēdams.
-----
*par šo svarīgo jautājumu attiecībā uz vēlēšanām gudri izrunājās politiskās zinātnes bakalauri Juris Dubrovskis, Inna Vertļina:
<Mēdz strīdēties par to, kas ir svarigāks forma vai saturs. Taču referenduma jautjumā formulēšana ir gadījums, kad vienlīdz svarīgi ir abi. Politologijā un sociologijā no jautājuma formulējuma ir atkarīgs tas, vai pētījuma rezultāti būs ticami jautājumi, kas uzvedina cilvēku uz noteiktu atbildi, parasti tiek uzskatīti par sliktiem. Referenduma jautājumā forma ir svarīga, ja vēlamies uzzināt sabiedrības viedokli, nevis saņemt jautājumā ielikto atbildi. Kā interesanta ilustrācija te var kalpot balsošanas zīme 1938.gada 10.apriļa anšlusa referendumā Austrijā.>
http://www.politika.lv/index.php?id=108952&lang=lv
Izbesija ilustrācija ar lielu apli "Ja" kur ievietot ķeksi par Hitleru & iepretim mazītiņam "Nein" aplim. Pat punķutapa netiktu apmānīts ar šādu numuru, pat ne pilnīgs idiņš pipuks...
aija