From: profundis@inbox.lv
Date: 12/4/04 2:54

<..>

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=9728260

Visparīgi man jau drausmīgi patīk šādi cilvēki, kuri paļaujas uz dievs vien zin ko, un kad tas nenotiek, tad nīd :( Partija ir kolektīvs pasākums, partiju parvalda tās biedri. Repše ir tikai 1 cilvēks, bet bez viņa šai partijā ir tak vēl daudzi. Nevar vērtsies pret Jauno laiku kā Rapši un vienlaicīgi nevēršoties pret VISIEM partijas biedriem. No otras puses partijas, kas nav izturējušas vismaz 10 gadus ir tādi interešu klubiņi, kuri izput līdz ar modes maiņām.

Ar cieņu ...

From: kingga@plu.edu
Date: 12/5/04 6:41

Menkens bija cinikis. Vins saparta, ka ne demokratiskie, ne autoritarie procei vienmer neved pie labas valdibas. Tapec vins ieteica telefona gramatu, laķ izveleto caurmera izlasi automatiski pietuvinati tautai. Protams, vins pilnigi apzinajas, ka tauta vienmer cewres uz ko labaku un vina padomu nepienems.

Visu labako,
Gundars

From: mahris@myself.com
Date: 12/5/04 11:58

Starp citu, telefongrāmatas princips sekmīgi pārbaudīts praksē. Atēnās vairumu valsts amatu izlozēja.

Mahris

From: profundis@inbox.lv
Date: 12/6/04 5:33

Daudz vairak man simpatiz* nevis vald*bas tuvin**ana tautai, bet gan tautas tuvin**anai vald*bai (mai*ai uz aug*u). Proti, tauta netikai j*inform*, ka ir noticis tas vai *itais (pad. armij* **d* ce** apm*cija autovad*t*jus - jo notiek *itais, j*dara ir tas), bet j*paskaidro ar* k*p*c. Jo analiz*jot k*p*c notiek ir daudz vair*k skaidrs vai atbild*gai amatpersonai pa*ai ir skaidrs, kas notiek :). Un t* ir daudz viegl*k atmaksot demogogus, jo realit*te ir viennoz*m*ga un pavisam skaidri nor*da, kam taisn*ba, kam n*. Bet m*sdien*s tik daudz st*sta kas un kur, ka neatliek pat apdom*t - k*p*c! Turklat *iem apskatiem ir islaicigu faktu sakopojumu b*t*ba, tā sakot tiek pasniegtu bezgaligi daudz dt bez jebkadas savtarp*jas integr*cijas, ka teica k*d* film* (pad. par ameriku), t*ra roku veikl*ba un nek*da krap*ana :)

Ar cie*u ...

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/6/04 7:55

tas_pats wrote:

ar saviem pārstāvjiem (Indianas kongresmaņiem) var sarakstīties & pat sarīkot satikšanas, kā arī ir tie pārstāvji kas regulāri izsūta aptaujas savam vēlēšanas iecirknim par balsojamo.

vēlēšanas apcirknis nav tik liels, ka nav spējas aktīvistiem tieši sazināties.

aija

From: profundis@inbox.lv
Date: 12/6/04 8:53

P*c lo*ikas lidz*gi b*tu j*darbojas partijas noda**m, apklau*inot gan viet*jos biedrus, gan partijas atbalst*t*jus... Diem**l es neko t*du neesmu paman*jis. Varb*t k*ds partijas aktivists var paskaidrot, k* tas notiek Latvij*. K* tiek izlemts balsojuma un politisko l*mumu liktenis Latvij*, pirms gal*j* balsojuma?

Ar cie*u ...

From: kingga@plu.edu
Date: 12/6/04 11:41

Tas_pats:

Ir lietas, ko var macit ar tiesiem noradijumiem, aizradijumiem un pavelem. Ir lietas, ko ta nevar efektīg iemacit. Tur vairak noderss parrunas, nodrabibas un uzdevumi, kuriem nav tikai viena, vcieniga atrisinajuma.

Interesanti, ka Latvija valoda lekciju metode nav noderiga vienai no iebtraucejam Alaska, kas tur sakiuma nemitigi macijas visu uzskaitit no galvas, bet par to sanema nesekmibas atzimes. Tagad vina visu macibas masu sadala divas dalas. Pirma ir ta, ko var samacities atskaitit, otra vina sagatavo jautajumus un savas pardomas.

Tagad vina sanem loti labas atzimes gan par sagatavosanos un uzdevumu atrisinajumiem, kur vinas macisanas pamatojas uz vien vai otru piemeroti izveleto metodi.

Ludzu ievero, ka pavelu sistema audzina cilveku tikai paklausit, ari tiem kam nav zinsanai, bet tikai kaila vara. Ir verts padomat, par cik sada sistema ir iedragajusi patstavigas domasanas spejas Latvija.

Visu labako,
Gundars.

From: mahris@myself.com
Date: 12/6/04 2:44

Pats esmu nostrādājis LU 12 gadus, bet neko nezinu par Latvijā valdošo lekciju metodi.

Laikam no Aļaskas labāk redzams.

From: kingga@plu.edu
Date: 12/6/04 6:35

Mari,

es nevelos aizstavet to, ko pats neesmu redzejis vai dzirdejis. Alaskiete LU nav skolojusies, un citas skolas vina ir gajusi stpri agrak, varbut pirms tacas darbosanas LU. Esmu tomer parstiegts, ka tev lekciju metode ir jaunums. To pat no seniem laikiem lieto lektori un citi macibspeki, gan seit, gan Vacija.

Lekcijas var izmantot daqzadi, kaut vai parrunam, piezimju pierakstisanai un iegaumesanai, vai iemacoties tiesas direktivas, pantinus un formulas. Ludzu pastasti par savam metodem!.

Visu labako,
Gundars

From: mahris@myself.com
Date: 12/7/04 1:21

Neapšaubu lekciju pastāvēšanu, bet gan jēdzienu "lekciju metode", kas it kā nozīmējot kaut ko vienu un vienveidīgu. Lekcija ir pasākums, kur mācībspēks runā vairāk kā studenti. Atšķirībā no dažādi sauktiem praktikumiem, kur otrādi. Cik vairāk, atkarīgs no priekšmeta un pirmkārt, protams, no paša runātāja. Neesmu gan dzirdējis par lektoriem, kas lasītu auditorijai grāmatu.

Es, teiksim, pratu strādāt tikai dialogā ar auditoriju, veidojot lekcijas plānu tās gaitā. Kas, protams, pielietojams tikai nelielām 25-50 cilvēku grupām, ar kādām strādāju. Vienreiz mūžā nācās uzstāties lielas masas priekšā Centrālcietumā, kur šī metode izrādījās nepielietojama. Uzstāšanās bija neveiksmīga. Ja būtu bijis vēl, varbūt būtu apguvis arī šo žanru.

Starp citu, locījumu dēļ vēl neesmu sapratis, kā tur apstāv ar to Aļaskas kungu vai dāmu. Mācījies Latvijas, pēc tam Aļaskas augstskolā? Otrādi? Mācījis? Tagad māca? (Tad kas viņam liedz mācīt pa savam?)

Mahris

From:       profundis@inbox.lv
Date:       12/7/04 6:11AM

Hmzs, vai var cerÿt ka ÿÿ neapÿaubÿmÿ dubultÿ lekcija ir pietuvojusies nobeigumam un pienÿcis laiks uzdot jautÿjumus?

Piemÿram ‑ skaidrs, ka uzvedÿbas normas demokrÿtiskÿ sabiedrÿbÿ nevar bÿt absolÿti definÿtas, lÿdz ar to ÿo normu iemÿcÿÿanÿs no galvas nav iedomÿjama. Vai izÿemot atmiÿas priekÿrocÿbu demostrÿÿanu, ir iespÿjami citi veidi kÿ attÿstÿt cilvÿkos tieksmi iedziÿinaties procesu bÿtÿbÿ atklÿjot to objektÿvos iemeslus?

Otrs jautÿjums protams ir kÿdam ir jÿbÿt "mÿcÿbu spÿku" kopumam, kÿdam pamatzinaÿanÿm ir jabÿt, lai vispÿr varÿtu uzsÿkt apgÿt "demokrÿtijas" kursu? Proti, kÿdai bÿtu jabÿt iepriekÿs izietajiem "kursiem"?

Treÿais jautajums ir vai "demokrÿtijas" priekÿmets vispar var ietilpt "vispÿrÿjÿs izglÿtÿbas" kursÿ, ja reiz viÿÿ nav iemÿcÿms no galvas? Proti, vai viÿÿ ir sasniedzams katram, proti, kÿdÿm nosliecem studÿjoÿajam ir jabÿt?

Ar cieÿu un cerot uz "pedagoÿijas profesionaÿu" un citu lÿdzjutÿju pÿrdomÿtÿm atbildÿm ....

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/7/04 7:54

1996-7 g. tulkoju no latviski uz angliski (priekš Dr. John Patrick, Director, ERIC Clearinghouse for Social Studies) vienu daudzsološu Latvijas projektu kas mācīja demokrātiju dalībniekiem spēlējot lomas. vai/kā to ieveda Latvijā nezinu.

sekmīgi mācīšanas modeļi ir dažadi pēc mērķiem & vajadzībām. protams vislabākie skolotāji prot izmantot jebkādu pieeju vai metodi lai būtu netikai relevanti - mācot vielu kas viņiem patiešām vajadzīgs lai darbotos laukā - bet arī to darīt neaizmirstošā veidā.

uz to gan nevajag paļauties. šeit ir ļoti daudz palīdzības vielas kā sekmīgi mācīt. viena ļoti laba ir Wilbert McKeachie, -Teaching Tips. Strategies, Researč, and Theory for College and Univesity Teačers.- Houghton Mifflin Co., 1999.

viens no IU vislabākiem skolotājiem Henry Glassie, ir spējīgs uzstāties ar saistošu "lekciju," jo tā ir mazāk lekcija nekā izrāde. izrādē ir viens skaidru serdes jēdzienu kurju apstrādā it kā rinķojot ap lodi tā arī izskaidrojot vairākus blakus jēdzienus. viņam arī ir uzrādamie līdzekļi. ja runā par muziku, pats demonstrē ar baņo ko iemācijās kā jaunietis Apalačijas kalnos. ja runā par ģeometriskiem rakstiem, rāda paklājus kurjus pats iegādājis pie turcijas meistariem utt. kritiskie jēdzieni tiek parādīti ar

mākslu, piemēram kad grib norādīt kā ciema, ēkas & vienas istabas iekārtojums telpiski atspoguļo vienkārši saprotamu kognitīvu jēdzienu viņam fotografijas kurjas studentu fokusu noved kā ar fotoaparātu no tāļskata uz tuvskata.

protams arī vada seminārus kur visvairāk runā dalībnieki bet viņš zin kad īstā laikā kopsavilkt, vai uz pretējām liecībām, & ievadīt praktiski norādot uz savām pieredzēm aktīvā lauka darbībā.

viņš panāk vairāk nekā citi kas mēģina sagrūst mečāniski vairāk vielas vienā satikšanā, jo ir labi izdomājis ko grib panākt.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/7/04 8:22

Sveiki!

Taspats Sīkuma Loms prasīja:

Vai nepietiek vienkārši konstatēt, ka tieksme iedziļināties procesu būtībā ir elementāra cilvēku raksturīpašība un - palīdzēt to veicināt?

Demokrātijai nav vajadzīgi nekādi īpaši Tāpaša Sīkuma Loma sarūpētie "demokrātijas kursi". Demokrātijai vajadzīga cilvēku dabai atbilstoša likumība un tālākā demokrātijas attīstība ir pati par sevi vienīgais iespējamais demokrātijas kurss. Visām mācībām visos priekšmetos, to sakitā arī sabiedriskās zinātnees, jābūt brīvām un publikai caurredzamām, t.i. atskaitošām. Mācībspēkiem jābūt profesionāli akreditētiem pēc starptautiskiem

standartiem bet citādi pilnīgi brīviem paust un mācīt savus personīgos ieskatus visās lietās. Un ja atsevišķi indivīdi apņirgā likuma lomu demokrātijas pamatnostādnē un pilsonisko atbildību tās nosargāšanā, tad viņi ir bez žēlastības jānosauc īstā vārdā.

Juris Demokrātijas Kursants

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/7/04 9:15

Juris Zagarins rakstīja:

tas ir iesākums. manuprāt mācīšana ir galvenokārt veicināšana.

jau minētais Dr. John Patrick nepiekristu, ka nav vajadzīgi īpaši demokrātijas kursi.

jā, jāiesākās ar dabai atbilstošai likumībai kurjai ir sava pašlabojošā īpašība, bet kāds konkrētais modelis nav nekādi neproblemātisks.

pilnīgi piekrītu

3. pasaules zemēs vismaz iesākumā ne vienmēr praktiski iespējams, kā arī tādi starptautiski akreditācijas standarti nav visos laukos.

man nav pieņemams, ka bioloģiju mācītu pēc "creationista" reliģiskiem uzskatiem. pieņemu izsijāšana tomēr notiktu darba pieņemšanas posmā, kur samērojās skolas vispārējā mācības filozofija ar tiem kurjus tā algo.

jep, šajā ziņā nu gan Juris būs radījis starptautiski atzītu akreditētu modeli, sevišķi nosaucot katru īstā vārdā.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/7/04 9:27

Sveiki!

Aija Baltā Mahte atsaucās uz Dr. John Patrick:

Neiešu pētīt Dr. John Patrick domu gājienu, bet šaubos, vai viņš būtu nostādījis savu kursu kā priekšnoteikumu demokrātijas iekārtošanai jebkurā valstī, nemaz nerunājot par paša savējo. Bet ja tā, tad Dr. John Patrick manuprāt drīkst aiziet uz Viļa G. <')))>< speciālo būdiņu izdirsties.

Juris Starptautiski Akreditētais Modelis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/7/04 10:10

nebija mans iespaids no izglītību teoriju speciālista John Patrick nopietna saslimšana ar lielumaniakālismu. šķiet viņa projekta mērķis bija lietderīgi izmantot grantu veicināt demokrātijas saprašanu postPadomju zemēs, nevis pašam veidot starptautiski akreditētu modeli.

vari parbaudīt sazinoties ar latviešiem Guntaru Catlaku un Dainu Bāru kas sagatavoja izdevumu "Pilsoniskā izglītība demokrātijai Latvijā: pamatjēdzieni, prakse, uzziņu materiāli skolotājiem" (1997. g.) kopā ar John Patrick.

aija

From: OWL102@aol.com
Date: 12/7/04 10:59

Zagarins@stcc.edu writes:

Nepieciešama motivācija! Gunars

From: profundis@inbox.lv
Date: 12/7/04 1:51

Juris Zagarins wrote:

Diemžēl man nākas atzīt, ka šis abgalvojums ir krietni apstrīdams. Visa padomju sistēma un cita veida tirānijas spej pastāvet tikai uz cilvēku iespēju dzīvot pazemojuma apstākļos. Šais apstākļos cilvēks sev izdomā savu versiju par realitāti, ignorējot vai pat esot pretrunā ar realitāti. Šī izdomātā dzīves ziņa vinam ir tik būtiska, ka viņš iedziļināšanos lietas būtībā uzskata bez maz vai nāves grēku. Padomā pats, ko tu domātu par pašakumu , kas tev skaidri un gaiši pateiktu, ka tava vērtība ir tik pat liela cik "rakstamkokam pie tafeles", ka tu visu mūžu esi mācījis cilvēkiem, ko tev ir LIKUŠI, nevis patiesību, ko vajadzēja? Savā laikā man šo cilvēka īpatnību izstāstija pamatojot ar seno grieķu kulturas piemēru, jo kā atminamies, tad senajā griekijā pastāvēja vērdzība. Nu tad senie demokrātijas izveidotāji nemaz negrasijas piešķirt visiem pilsoņu tiesības, jo daži cilveki nemaz nav spējīgi dzivot pastāvīgu dzīvi. Viņiem kā vergiem dzivojas daudz labāk, daudz vienkaršāk - jo saimniekam ir par viņiem jarūpejas un jānodarbina. No otras puses, pat veiksmigajām demokrātijam, vienmēr ir pārmesta neizlēmība. Un nenobriedusi demokrātija tiešām ir viegls upuris populistiem, kas izmantojot saukļus par demokrātijas uzlabošanu (Cēzars, Robespjers, Leņins, Hiltlers..utt) vienkarši iznīcina pašu demokrātiju... Kā tas ir iespējams? Vai tiešam tas ir pretdabiski?

Turklāt šiem postdemokrātijas posma režīmi bieži pārdzīvo lielus pārbaudījumus un vienozīmīgi apliecina savu pretdabisko dzīvotspēju! Kur ir sāls, ja tas ir pretdabīgi? Turklāt mīļajā pasaulē vēļoprojām liela cilveku dala dzive nedemokrātiskos valstu režīmos (piem Ķīna).

Man labpatīk domāt, ka pat Juris nenoliegs, ka demokrātija ir savdabīgs dzīvesveids. Dzīvesveids, kurš ir antropocentrisks, uzstādot par galvenajam vērtībam cilvēka brīvību, dzīvību un iespējam attīstī ties. Cilvēka brīvības garantē cieņa pret likumību. Savukārt dzīvību papildus garantē cieņa pret socialo taisnīgumu, un attīstities ļauj iecītība pret savdākajiem. Kopumā tas ir dveseles kvalitātes, ko cilvēks iegūst dzīves laikā. Tas nozīmē, ka vinam par tām jauzzina viņam saprotamā veidā un jaspej pārliecināties par to svarīgumu. Viss ērtak protams, būtu ja to iemācītu vecāki un radinieki ģimenē - ar atbildēm uz jautājumiem, personīgo piemēru un atbalstu reālas dzīves grūtībās. Diemžēl mūslaiku ģimenes nespēj reizēm veikt viņas pamatpienākumus, kur nu vēl šādus papildus slogu uzņemties. Līdz ar to šis uzdevums atkal gulst uz sabiedrības pleciem. It seviški ja vecākiem pašiem nav diez ko lielas skaidrības par demokrātijas vērtībām un to istenošanu praksē.

Juris saka, ka sabiedrībai NEKO nevajag darīt, vina var turpināt laist muļķi un "daba" pati visu nokārtos un visi paši sasniegs šo brinišķīgo atziņu, ka demokrātija tiešam ir nepieciešama un ir vienīgais normālais dzivesveids. Protams, k tā ir Utopija, un man pat šķiet, k ta pārspēj zinatnisko komunismu ar visam viņa kļūdām (Žans Žāks RUSO par kaut ko tamlidzīgu jau rakstija diezgan pasen, bez nezkadēļ vina natūrfilosofiju kaut kā neviens vairs neņem galvā). Protams, bez aktīvas darbibas sabiedrības attīstība aizies pa vieglākās pretestības ceļu. Un te nu paceļas jautājums, ko tad vajag darīt? Protams pirmais ir sekmīga demokrātijas institūciju darbība: pilsoniskā kontrole! Ir jabūt veidiem, kā ietekmēt varu, lai vina atminētos reizem, ka vara šai vals*ī pieder nevis Repšem, prezidentei vai pat saeimai, bet gan šīs valsts pilsoņiem. Otrais ir demokratisko vērtibu pastāvīga atminēšana un aktualizēšana. Šis atmineesanas un aktualizēsanas darbības vienzoīmīgi ietilpst arī dayudz un dažadu ar demokrātiju saistītu jautajumu apsriešana, modelešana un nianšu noskaidrošana t.i. demokrātijas studešana, vai nu personīgi vai kolektīvi, kā nu gribas... Protams, šāda studēšana, it seviški nosacīta "pamatkursa" robežās, viss veiksmigāk notiek ar kāda pieredzejuša cilveka palīdzību un skubinājumu. Tāpēc agrāk minētie jautājumi - vai katrs var apgūt? Un kādiem kritērijiem jāatbilst "skubinātājam" , lai viņš "cieņas pret demokrātiju" vietā neiedzītu riebumu.

Ar cieņu ...

ps. piedodiet par garumu, nepratu isāk pateikt

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/7/04 2:31

Sveiki!

Taspats Sīkuma Loms pavēstīja man, starp citu, tādu lietu:

Cilvēku pazemot un par lopu padarīt var smieklīgi viegli. Tik pat viegli kā nogalināt. Bet ar tāda fakta konstatējumu nepietiek lai apstrīdētu manu apgalvojumu, ka tieksme iedziļināties procesu būtībā ir elementāra cilvēku raksturīpašība, jo visplašākā vērienā tomēr vēsture liecina par cilvēces progresu, nevis par cilvēces pārlopošanos.

Cilvēks kā tāds ir savdabīga radība, antropocentriska, uzstādot par galvenajām vērtībām cilvēka brīvību, dzīvību un iespējas attīstīties.

Tā lietas ir katrā cilvēkā iedzimtas. Fakts, ka tās var ļoti viegli atņemt varmācības ceļā pats par sevi nekādā veidā neliecina, ka cilvēcība būtu speciāli jāmāca cilvēkiem.

Es saku, ka Tampašam Sīkuma Lomam nedrīkst atļaut noteikt ko sabiedrība drīkst un ko nedrīkst darīt. Sabiedrība pati normālā cilvēka dabai atbilsošā kārtībā, respektīvi demokrātiskā kārtībā, būs tā kas noteiks ko darīt un ko nedarīt, nevis apmierināsies ar neko nedarīšanu un nevis ilgosies pēc Muļķa Vadoņa, kas jebkuram indivīdam atņemtu iespēju brīvībā sekot cilvēcīgo tieksmi iedziļināties procesu būtībā.

Veidi kā darboties Tev ir tik pat cik jebkuram brīvam cilvēkam, tikai Tu savu pilsonisko atbildību uzņemties sakies uzskatām par sīkuma lomu.

Juris Skubinātājs

From: profundis@inbox.lv
Date: 12/7/04 4:11

Juris Zagarins wrote:

Tomēr šis progress vairākumā gadījumu ir panākts ar cilvēces mazākuma pūliņiem un pat par spīti vairākumam. Lai cik liela ir bijusi cilvēce - Einšteins ir tikai viens. No retiem pasaules lapītājiem tak nevajag secināt, ka visi cilvēki ir pasaules lāpītāji. ;)

Nu ir jau ari teocetriskas būtnes, egocentriskas un savadāk -cetriskas un tas viss ir tikpat dabīgi (un tikai tapēc ar demokrātija ir tik vērtiga, ka vina ciena šo daudzveidību).

Tad jau es varu godigi nīdēt, ka man nav iedzimis, vai jau izdzīts ;) Un cilvēcība vēl nenozīme piekrišanu demokrātijai. Man domāt, ka Seneka bija ļoti cilvēcisks, tai pašā laikā vins kalpoja ķeizaram un nereizi nepārmeta viņam, ka tas lūk nemīl demokrātiju, bet tikai vēl palīdzēja pilnveidot valsts Tirānisko pārvāldi.

Man gribas ielabot, par to metodi - es viņu drīzāk sauktu par eksperimentu metodi - tā sakot, pamēģinām, sanāks vai ne! Un ja viņiem neieteiks labāko eksperimentu, tad viņi vilsies savos mēģinājumos un tas neveicina velmi darboties. Hmzs, un tas_pats nemaz neilgojas kādam kaut ko liegt vai ļaut, bet palidzēt gan ar prieku (līdz brīdim, kad tas sāk palikt apgrūtinoši un neauglīgi).

Redz Juri, tur jau tā problēmas āķis ar ir. Demokrātija ir vairākuma vara. Un es esmu šai vairakumā sīkums. Pat neskatoties uz to, ka sīkums ar pretenzijām. Man ir nepieciešamiba pārliecināt apkartējos. Un te nu paceļas jautājums, vai es drīsktu viņus mudināt? It seviški, ja man pašām nav īsti skaidrs uz ko ;) (Nu nepielec man, kas tā būs par "debess manu", kas sāks gāzties pec vēlēšanu likuma maiņas). Un cik tālu drīkst iet šāda mudināšana, jo pēc manas pārliecības Gebels nebija demokrāts?

Katrs absolūts apgalvojums ir pa daļai abstrakcija. Vārds "vienīgā" ir bez pamatojuma. To pat atzinis ir Čērčila kungs, nosaukdams demokrātiju par nepilnīgu, bet vislābāko no zināmajām (vai kaut kā līdzīgi). No otras puses, vēl klausoties komunisma pamatus, mani vienmēr ir pārsteigusi doma par pirmatnējās kopienas un demokrātijas lidzību. Atšķirība ir tikai Likuma lomā sabiedrības procesos. Jo kā teica M.Tvens - likumus izdomā, lai tos varētu apiet godīgi ;)

Un šito es nesapratu:

Man pietiek ar to, ka es atbalstu, ka demokrātija ir cilveka dabai atbilstoša, tai pašā laikā es varu droši vinu izgnoret? Tad jau mēs šo diskusiju varam izbeigt ar elemantāru atziņu: Latvijā nav cilvēki, bet gan, teiksim, nākamās attīstības paudzes subjekti :)

Ar cieņu ...

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/7/04 5:20

Sveiki!

Taspats Sīkuma Loms man atbildēja tā:

Es Tev neesmu mēģinājis iestāstīt citādi. Demokrātija nenozīmē pūļa varu. Demokrātiju valda tie, kas uzņemas savu pilsonisko pašatbildību, nevis tie, kas uzskata tādu lietu par sīkuma lomu attiecībā pret Apjomīgo Paketi. Demokrātija atbilst cilvēka dabai visā tās pilnībā. Tā pieļauj arī to, ka cilvēki nav vienādi un ir arī ļoti dumi cilvēki un ir arī tādi kā Alberts Einšteins.

Arī teocentriskajam Vilim G. <')))>< ir iespējams dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi demokrātijā nekā teokrātijā. Viņš ir brīvs noslēgties savā speciālā būdiņā un vairs nerakstīt savas vēstulītes līdz rupjībām pagrimušajā Sveiks kopā.

Demokrātija ir valdības veids kas atbilst cilvēka dabai tās visplašākā diapazonā, vienalga, vai Tu tam piekrīti vai nepiekrīti.

Man gan izklausās, ka Tu tik vien dari kā atkārtoti prasi pēc kaut kā lielāka, cēlāka nekā savas pilsoniskās pašatbildības uzņemšanos, to nonicinot par sīkuma lomu attiecībā pret Apjomīgo Paketi.

Nē, Taspats Sīkuma Lom! Tur jau tas āķis ir, ka demokrātija nebūt nav tik vien kā vairākuma vara.

Tu - jā gan. Atšķirībā no manis, Lielummaniāka.

Nekāda "debess manna" nebūs pat ja Tu Dievu lūgsi par Apjomīgo Paketi. Visu mūžu būsi tāds pats Sīkuma Loms kā bijis. Un ja nu Tevī sākusi rasties "nepieciešamība" pārliecināt apkārtējos par kaut ko tādu, ko Tu pats nekādi nevari saprast, tad es Tev pavisam draudzīgi ieteiktu savu nepieciešamību slīcināt alkoholā vai tamlīdzīgi. Gebels gatavais!

Acīmredzot Tavai saprašanai par smalku ir Čerčila humors.

Tu savu pēdējo vēstuli iesāki ar atziņu, ka mans apgalvojums, "cilvēka tieksme iedziļināties procesu būtībā ir elementāra cilvēku raksturīpašība" - esot apstrīdams:

un tālāk netiki par pašatbildības noliegšanu.

Tu vari žoožot par savu labo gribu un piņķerēties par dabas pretrunībām riņķu riņķos uz nebēdu, bet, kā jau teicu, ja Tu vēl pie tam sajūti sevī nepieciešamību pārliecināt apkārtējos par kaut ko tādu par kuru Tev pašam nāk virsū tikai lielais žvingulis, tad labāk paprovē kādu stiprāku padzērienu un nebojā apkārtējiem nervus.

Juris Lējējs

From: profundis@inbox.lv
Date: 12/7/04 6:41

Juris Zagarins wrote:

Tik diez kā šai Latvijas demokrātijas "Einsteinu" pulciņā tiek Repšes, Šķēles un citi kas rupējas par sevi vairāk nekā, kā tur viņu sauca - pilsoniskā atbildība. Un viņiem starp citu katram gadījumam ir arī pa apjomīgai paketei ;)

Atvaino, bet man dabā ir nepiekrist diktatoriskam tonim. Es ceru, ka ar to es nepierādu ka "demokratija" mēdz iedzimt, jo man tāda nepatika jau kopš neatminamiem laikiem ;) Jo kaut gan demokratija ir sens izgudrojums , tomēr vairums laika cilvece ir parvaldīta ar citu prvaldes metodi.

Es tikai ņuraju pec iedziļināšanas lietas būtībā, nevis pavirša rinājumu piedāvašanas, kas ari ir ceļš uz elastīgu un mūzīgu apjomīgu paketi jeb dzivestils "demokrātija".

Nu šeit man drausmi gribejas lasīt talāk: Bet gan .... un ... un bez tam .... (nu ļoti gribas).

Starp citu, kapēc demokrātiju nevar attiecināt uz mazākām kopienam nekā vismaz 2 ciltis? Vai 2 ciltis ir taisni tā robeža, kur bedzas mikroskopiskie sabiedriskie procesi un sakas makroskopiskie?

Nu jā un es to darīju kaut vai ar mērķi, lai varbūt Juris ar novelk uz mirkli savas velešanu likuma dogmas un ieskatās, a kas tad isti tur notiek ;) Jo diemžel , izzina sakas no atziņas, ka tu kaut ko nezini ;)

Novēlot labu atpūtu un ar cieņu ...

Ps. par alhokola lietošanu Platons sava laiak izmeta kaut ko lidzigu sekojošais atziņai , ka lidz 20 gadiem nevajag to lietot, lidz 40 nevajagot piedzerties, bet pec 60 vajag lietot cik vien jaudas, jo tas atgriezot jaunibu ;)

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/7/04 8:30

Sveiki!

Taspats Sīkuma Loms marazmoja tā:

Es nu gan Tev nepiekrītu, ka Repsjes un Sjķēles kungi būtu kaut kādam Einšteinu pulciņam piederoši! Cik es esmu novērojis, tiem kungiem ar godu kalpo Alnis Prieksjnieks, Ilmārs Vientiesīgais, Ausmas Tante, Pluntujons Melnais, Harijs Bezpartejiskais un Uldis Adekvātais, nemaz nerunājot par Mahri Šņabdeguni. Nekādi Einšteini.

Neatvainoju. Sen jau sapratu, ka demokrātija Tevī nav iedzimta, bet totalitārisms Tevī acīmredzot iedzimts ir gan, kaut arī bez nekāda diktatoriskā toņa.

Taspats Sīkuma Lom! Ja tu līdz šim neesi sapratis to, kas Tev tika priekšā rakstīts līdz šim, tad jārēķinās ar lielu varbūtību, ka Tu nesapratīsi arī to, kas Tev būtu ticis priekšā rakstīts tālāk.

Es tiešām nezinu par kādām dogmām nu ir runa? Vai izaicināt Tāpaša Sīkuma Loma pilsonisko pašatbildību būtu kaut kāda dogma? Vienalga, esmu lieku reizi pārliecinājies, ka Taspats Sīkuma Loms nav spējīgs uzspiestu dogmu atšķirt no pašatbildības uzņemšanās.

Juris Cik Vien Jaudas

From: profundis@inbox.lv
Date: 12/8/04 4:31

Juris Zagarins wrote:

Hmzs, tad jau atkal aktualizējas jautājums, kā tad demokratijā un tās Latvijas lokalizejumā, tiek izvēletas amatpersonas? Tā sakot Einšteini mājās lāpa zeķes, bet dievs vien zin kas (klauni?) tiek izvelēti amatiem?

Es teiktu, ka diktatori ne acu galā neieredz citus diktatorus. Un vienīgais veids, kā šadiem atseviškiem diktatoriem sadzīvot vienā sabiedrība - ir demokrātijas izpratne. Kamēr anarhistiem nekādas demokrātijas nav vajadzīgas.

Hmzs, patiesībā es jau nemaz ar negrasijos to saprast, bet gan izdrukāt, ierāmēt un pielikt pie sienas. Lai mani apmeklētāji ar iepazīstās ar šo demokrātijas formulējumu. Bet nu nekā. :(

Izaicināt kādu uz pilsonisko pašatbildību, kuras vienīgā pieļautā izpausme ir velēšanu likumu izmaiņas ieviešana, ir viegli dogmatiska pieeja. Pašatbildība ir bez vai prētēja parādība, kad tu pats uzņemies atbildību par tevi interējošu lietu. Teiksim man ļoti simpatizē tā paša Ruso izteikums par to ka taisnīgums iestāsies tikai tad, kad pāri nodarijumu svešam, katrs uzskatīs par nodarījumu sev. Un mūsdienu pasaulē, jau vairs nav palikušas daudz vietas, kur neiesniedzas globālā civilizācija, līdz ar to tur būtu jāiesniedzas arī vispārējai līdzjutībai. Bet ja tev visi citi ir vienaldzīgi (esmu mazs un melns) tad gan par kādu pašatbildību iet runa? Proti nevar pieprasīt no likteņa vergiem, lai vini dzīvotu brīva cilvēka dzīvi.

Nu, vai tad jau viss pulveris izšauts, vai ar pielieto demogoģiskās informacijas izplatīsānas cīņas strateģiju, lai oponets izpauž pēdējos - stiprākos argumentus, un tad paziņot, ka tas tikai ievads vien bija ;)

Ar cieņu ...

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/8/04 6:52

Sveiki!

Taspats Sīkuma Loms turpina atspēries cerēt uz cilvēces labošanos:

Te nav runa par nekādu vienīgo pieeju bet par vienu mazu konkrētu solīti virzienā uz pašatbildību atšķirībā no nesakarīgas vaimanāšanas, žoožošanas un "Ko tad nu mēs!" pūšanas.

Nu tad sēdi un gaidi to savu mīļo stundiņu, cerībā, ka kādam katram varbūtiņās būs žēl Tava bojā aiziešana.

Skaidrs.

Juris Izšautais Pulveris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/04 7:10

Juris Zagarins wrote:

teorijas arvienu vajag pārbaudīt praksē. tavai tēzei piedāvāju vienu pretēju liecību sakarā ar Blūmingtonā cietumā nelietīgi nogalināto nekriminālo James Borden kurja gadījumu nesen īpaši citēja Amnesty International savos secinājumos par elektrošoka (taser) lietošanu.

kopš tā gadījuma viens šejienes cietuma reformists, Joe Vanable, izveidoja programmu kas ar dažu stundu apmācību sargiem kā apieties ar nekrimināliem bet garīgi sajukušiem cilvēkiem ir samazinājis cietumnieku dauzīšanu pa dramatisku 75%!!! vietējie cietuma sargi agrāk mēdza apstrādāt tos kurji viņu uzskatā neklausīja pavēles. garīgi sajukušie cilvēki ne vienmēr ir spējīgi saprast vai izpildīt pavēles.

ir tādi cilvēki kas uzskata fiziski nozīmīgi vardarbīgi sodi ir piemērots veids kā iemācīt klausīt & neatzīst nespēju klausīt. tādi mēdz strādāt tieši sarga darbos kur vardarbību, arī letālo, pieļauj. neatliek cits bet šādus cilvēkus konkrēti mācīt kur un kā vardarbība likumīgi atļauta lai savaldītu bīstamus cilvēkus.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/8/04 7:30

Sveiki!

Es pateicu tā:

Un Aija Baltā Mahte piedāvāja pretēju liecību:

Mīļā Baltā Maht, es taču neesmu argumentējis ne pret cietumnieku apmācībām jeb garīgu slimnieku rehabilitāciju ne pret ētikas mācībām ne pret ticības mācībām vispār! Es argumentēju gan pret Tomasa Hobbes tezi, ka cilvēka dzīve nav nekas vairāk kā indivīda karš pret visiem, un, ka cilvēce savaldāma vienīgi totalitārā iekārtā kas apmāca cilvēkus cilvēcībā.

Juris Konkrētais Mācītājs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/04 7:42

arī man Hobbes uzskati ir neadekvāti - tikai daļēja patiesība kurju mēģinot padarīt par pilnīgu vienīgo patiesību izraisa tikai ļaunumu.

bet tavs mēģinājums padarīt savu tēzi par pilnīgu patiesību, neņemot vērā ierobežojumus & pretējas liecības tikai tavu tēzi novājina.

(starp citu, rakstīju nevis par cietumnieku apmācības vajadzību. šinī kontekstā "apmācība" sastāvēja no cietumnieku dauzīšanas uc vardarbīgas apstrādāšanas. rakstīju par cietuma SARGU apmācību lai pildot savu darba uzdevumu sargāt sabiedrību no bīstamiem cilvēkiem paši smagā veidā neapgāztu likuma mērķi pat nerunājot par cilvēcību).

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/8/04 7:58

Sveiki!

Aija Baltā Mahte dikti grib pinķerēties:

Mans mēģinājums bija pateikt pavisam vienkāršu un absoūti patiesu lietu: cilvēki piedzimst kā cilvēki un pieaug par cilvēkiem arī bez apmācībām cilvēcībā. No otras puses, cilvēkus var tik pat viegli padarīt par lopiem un plēsoņām cik viegli viņus var nogalināt un tad gan viņiem vajag apmācības cilvēcībā.

Juris Pilnīgais

PS Es arī domāju, ka cietuma sargiem pienākas profesionālas apmācības, un Tava Štorija par James Borden nav nekāda pretēja liecība manai tezei.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/04 8:24

Juris Zagarins wrote:

šis teikums ir vai nu pašsaprotams, vai galīgi nesaprotams.

cilvēki piedzimst ar dažādīga līmens spēju adaptēties dzīvot savā sabiedrībā.

daži ir tik adaptīvi, ka viņi atradīs kā izdzīvot gandrīz visās sabiedrībās. ir arī tieksmes/ raksturs kas galīgi nesakrīt ar īpašu sabiedrību, piemēram maigi jūtīgam zēnam vai intelektuāli agresīvai sievietei piedzimt smagi militārā patriarčālā sabiedrībā.

ir tie nelaimīgie cilvēki kas dzimuši ar nopietniem defektiem kurji spēs izdzīvot tikai garīgi apgaismotās sabiedrībās kas viņiem palīdzēs atrast sabiedrībai derīgu lomu.

šo teikumu var saprast, ja pievieno "formālām apmācībām." protams ir visādi veidi kā socializēt cilvēku savā sabiedrībā no kurjiem formālie, apzinīgie ir tikai viena daļa.

atkal cilvēkus var sadalīt diapazonā cik viņi padodās pret spiedienu iepretīm savām mantotām tieksmēm. visus par lopiem padarīt nevar vienlīdzīgi viegli & ir pat tie kurjus ja tik lielā mērā apstrādā, ka iznīcināts viss kas bija, nav vairs runa par lopu padarīšanu bet vienkāršu cilvēka iznīcināšanu.

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/04 8:59

ir piemēram cilvēki kas dabas & sabiedrības izlases ceļā specializējušies uz konkrēta pašlabuma sasniegšanu. tādus var atrast lielā vairumā starp sekmīgiem biznesmaņiem & politiskiem vadītājiem uc kas izceļās publikā.

viņi ir sabiedrības izcilie, elītie, kalngalē bet īsteni pretēji ko saka, viņi nav tie kas satur sabiedrību kopā vai tās adaptīvais dzinējspēks.

nespecializēts cilvēks saglabā plašāka diapazona adaptācīju, lai gan tajās nebūs vissekmīgākais. stingri programēts specializēts cilvēks protams izcelsies savā specialitātē, jo būs upurējis kā liekas & nevajadzīgas citas īpašības kas varētu novirzīt viņu no pašsasnieguma ceļa.

tas kas specializējies uz sevis izcelšanu uzskatīs palīdzību citiem kā pretēju savām interesēm, nemaz nerunājot par ziedošanos citu (sabiedrības) labā.

sabiedrība ilgi nepastāv bez mazāk specializētiem cilvēkiem kas personīgi neizceļas bet ir gatavi palīdzēt citiem & pēc vajadzības ziedoties sabiedrībai.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/8/04 9:40

Arī suņi mēdz specializēties gan par gana suņiem, gan par medības suņiem, gan par sarga suņiem, gan par klēpja suņiem, gan par sacīkšu sacīkšu suņiem gan par cirkus suņiem.

Taču cilvēku sabiedrība ilgi nepastāvēs bez mazāk specializētiem suņiem kas personīgi neizceļas bet ir gatavi palīdzēt cilvēkiem & pēc vajadzības ziedoties cilvēku sabiedrībai.

Juris Suns Ne Cilvēks

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/04 9:54

cilvēka pieradināti suņi, iepretīm meža vilkam (ir arī suņi kas atgriezušies mežonībā) specializējās aughšminētās kategorijās. meža apstākļos ir bars kurjā izkārtojās kurji alpha vadītāji no ārpuses neiespaidotā sacensībā & sadarbībā.

suņi kā suga nu ir adapatējušies kā cilvēkam padoti & savu nākotni vairs nenosaka. dažam laimējās tikt uzskatītam par cilvēka draugu vai pat ģimenes locekli, cits tiek uzaudzēts ķīniešu ēdnīcām par pusdienām.

var iedomāties reiz apgaismotu sabiedrību kas atzīst vismaz jūtīgās dzīves formas ir ar tiesībām & ja ir ieņemts cilvēku saimē suns, arī ir pienākums pret suni.

bet mežonīgiem suņiem kā Austrālijas dingo nākotne nespīd, tāpat kā nespīd nākotne mežonīgā brīvībā ne vilkiem, ne citiem lieliem dzīvniekiem. galu galā pats cilvēks bijis pašpieradināts nevis meža dzīvnieks jau nozīmīgu laiku.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/8/04 10:11

Sveiki!

Aija Baltā Mahte gala galu saredz tādējādu:

Jā bet Taspats Sīkuma Loms & Uģis Fantastiskais & Aija Baltā Mahte & cetera jau nozīmīgu laiku klimst pašnepieradināti globalizācijas mežā.

Juris Alpha Dingo