Re: Kandidāts uz pāvesta amatu
From:
hbush@apollo.lv
Date: 4/14/05 10:38
Ticamākais kandidats uz Romas Pāvesta amatu esot Vācijas kardinals Ratcingers (Joseph Cardinal Ratzinger). Šaja sakariba der atcereties, ka Inkvizīcija (ja ja, tā pati, kas viduslaikos!) joprojam eksistē, un Ratcingers ir tās vadītājs. Viens no viņa oficialajiem tituliem ir Romas Lielinkvizitors.
Inkvizicijas pašreizejais nosaukums ir "Ticības doktrīnas kongregācija" (angliskaja variantā "Congregation for the Doctrine of the Faith"), skat.
http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/cfaith/documents/rc_con_cfaith_pro_
Founded in 1542 by Pope Paul III with the Constitution "Licet ab initio," the Congregation for the Doctrine of the Faith was originally called the Sacred Congregation of the Universal Inquisition as its duty was to defend the Church from heresy. It is the oldest of the Curia's nine congregations.
[...]
The congregation is now headed by Prefect Cardinal Joseph Ratzinger. It has a secretary, His Excellency Mgr. Angelo Amato, S.D.B., an under‑secretary, P. Joseph Augustine Di Noia, O.P., a Promotor of Justice Mgr. Charles Scicluna, and a staff of 33, according to the 2002 "Annuario Pontificio" or "Pontifical Yearbook." It also has 25 members ‑ cardinals, archbishops and bishops.
[...]
Ratcingeram ir pat savs fanu klubs :) skat. http://www.ratzingerfanclub.com/ Lūk, kas tur par viņu ir teikts (kā pozitīvs raksturojums!) "As Grand Inquisitor for Mother Rome, Ratzinger keeps himself busy in service to the Truth: correcting theological error, silencing dissenting theologians, and stomping down heresy wherever it may rear its ugly head ‑‑ and, consequently, has received somewhat of a notorious reputation among the liberal media and 'enlightened' intellegensia of pseudo‑Catholic universities."
Tomer doma ielikt, ta sakot, savu KGB priekšnieku par valsts vadītāju jau ir izmēģināta ‑ atceramies Andropovu... viņa valdīšana ar visām bezjēdzīgajām pārbaudēm uz ielām un veikalos jūtami tuvināja PSRS galu.
Harijs
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/14/05 11:06
Harijs: <Tomer doma ielikt, ta sakot, savu KGB priekšnieku par valsts vadītāju jau ir izmēģināta ‑ atceramies Andropovu... viņa valdīšana ar visām bezjēdzīgajām pārbaudēm uz ielām un veikalos jūtami tuvināja PSRS galu.>
diemžēl Pāvesta izvēle nav tautas, nav demokrātiska, bet ir elītās vecāko padomes rokās. protams visi vīrieši.
aija
From: zzz@zzz.net
Date: 4/14/05 11:15
Harijs: <Tomer doma ielikt, ta sakot, savu KGB priekšnieku par valsts vadītāju jau ir izmēģināta ‑ atceramies Andropovu... viņa valdīšana ar visām bezjēdzīgajām pārbaudēm uz ielām un veikalos jūtami tuvināja PSRS galu.>
Ooooo, nesaki vis Harij, ja pats Andropovs nebūtu ātri ķedeles atmetis (tur dažādas baumas klīst ‑ atentāts ar šaušanu, ļaundabīgais audzējs vai akurāti noindēts) tad PSRS kā reizi bija šanses pasprināties ilgāk. V častnostji cilvēku ķeršana uz ielām, lai cik eksotiski neizskatītos no malas, bija vpolņe racionāls gājiens.
IK
From: mahris@myself.com
Date: 4/14/05 2:47
Harijs Buss wrote: <Ticamākais kandidats uz Romas Pāvesta amatu esot Vācijas kardinals Ratcingers (Joseph Cardinal Ratzinger). Šaja sakariba der atcereties, ka Inkvizīcija (ja ja, tā pati, kas viduslaikos!) joprojam eksistē, un Ratcingers ir tās vadītājs. Viens no viņa oficialajiem tituliem ir Romas Lielinkvizitors.>
Mans klasesbiedrs pēc Brežņeva nāves zaudēja vairākas augstas derības. Viņš bija vadījies no pārliecības, ka lielinkvizitors nekad nav kļuvis par pāvestu. Bet pēc Andropova ‑ kāpēc ne Racingers?
Mahris
From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 4/14/05 3:35
Aija: < diemžēl Pāvesta izvēle nav tautas, nav demokrātiska, bet ir elītās vecāko padomes rokās. protams visi vīrieši.>
Kāpēc ‑ diemžēl? Varbūt ‑ par laimi? ;‑))
Cik esmu manījis, vīriešus sieviešu pirtīs iekšā nelaiž. Tas, ka kardināli ir vīrieši, ir tikai taisnīgi ;‑)
Rumpis :)
From: hbush@apollo.lv
Date: 4/14/05 3:50
Maris Janis Vasilevskis rakstija: < Viņš bija vadījies no pārliecības, ka lielinkvizitors nekad nav kļuvis par pāvestu. Bet pēc Andropova ‑ kāpēc ne Racingers?>
Un ja vel ņem vera, ka miruša PSKP ģeneralsekretara bēru komisiju tradicionali vienmer vadija nakošais ģenseks... Ja pareizi atceros, tad pāvesta beru ceremoniju vadīja tieši Ratcingers.
Harijs
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/15/05 3:19
Tas neko nenozīmē. Pāvesta publisko bēru ceremoniju tradicionāli vada kardinālu kolēģijas vadītājs ‑ šajā gadījumā V.E. J. Racingers. Nav arī retums, ka šī vai kāda cita augstākā Vatikāna amatpersona tiek uzskatīta par ticamāko kandidātu pāvesta amatam. Taču konklāvi šajā ziņā lielākoties mēdz sagādāt pārsteigumus, ir pat teiciens: "Kas ieiet konklāvā kā pāvests, iznāk no tā kā kardināls." Cik atceros, no pēdējiem desmit konklāviem tikai kādos divos par pāvestu kļuvis kardināls, kam pirms tam tika prognozēta uzvara. Arī nelaiķa pāvesta Jāņa Pāvila II vārds pirms konklāva vispār netika pieminēts.
Personīgi man V.E. J. Racingera kandidatūra šķiet simpātiska, un klusībā vēlos, lai šoreiz prognozes par viņa ievēlēšanu piepildītos. Taču tas nav manā, bet gan Dieva un kardinālu kolēģijas ziņā. Kāds pāvests tiks ievēlēts, tāds arī vadīs Baznīcu.
Vents
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/15/05 8:14
ļoti derētu izskaidrojam kapēc tev šķiet Racingera kandidatūra simpātiska.
pati šorīt uzcēlos ar domu, ka Latviju & varbūt vispār postsovjetu zemēs raksturīga ir ticības konservatīvisms. šķiet trūkst sabiedriski nozīmīga liberālās ticības pārstāvība. izvēles: vairāku ticību ortodoksija, vai pentekostalisms. nozīmīgas citas izvēles nav, ja meklē garīgo organizētā reliģijā kurjai spēja kautko sabiedrībā iespaidot. vai ar šo iespaidu kļūdos?
aija
From: zagarins@stcc.edu
Date: 4/15/05 8:53
Sveiki!
Vents Apjomīgais mums pavēstīja savas simpātijas: < Personīgi man V.E. J. Racingera kandidatūra šķiet simpātiska...>
Man, protams, galīgi nav interesanti par kādu onkeli Pasaules Vadoni mums nāksies nākamreiz sērot un cepuri noņemt kad viņam pienāks laiks traģiski bojā iet, bet man palicis prātā viens interesants rakstiņš no Amerikas katoliskā intelektuāļa Gary Wills, "A Tale of Two Cardinals" Stāsts par diviem kardināliem: http://www.nybooks.com/articles/14201
Viņš citē to pašu "konservatīvo" Racingera kungu tā:
"Finding faith in Christ, she [the Church] entered into the full inheritance of Abraham.... Entering into unity with Christ, she entered into the very heart of Judaism."
"Atradusi ticību Kristum, viņa [ Baznīca /ievērojiet ‑ sievieštipa!/] pilnībā apguva Abrāma mantojumu... Saplūsdama vienībā ar Kristu, viņa iegāja pašā žīdisma sirdī."
Aija Baltā Mahte: < pati šorīt uzcēlos ar domu, ka Latviju & varbūt vispār postsovjetu zemēs raksturīga ir ticības konservatīvisms.>
Tas nav konservatīvisms, Aija Balto Maht! Tā ir tumsonība.
Juris, Kārtīgs Luterānis
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/15/05 9:22
Aija rakstīja: <ļoti derētu izskaidrojam kapēc tev šķiet Racingera kandidatūra simpātiska.>
Sevišķi izsmeļošu skaidrojumu neņemos dot. Ticības jautājumos esmu diezgan
konservatīvs un, manuprāt, kard. Racingers Baznīcā ir tradicionālā virziena
pārstāvis, kas sevi labi parādījis jau līdzšineejā pāvesta laikā. Es piekrītu,
ka Baznīcai ir jārēķinās ar pasaules realitātēm, bet nedomāju, ka viss, ko
plaša sabiedrība
< pati šorīt uzcēlos ar domu, ka Latviju & varbūt vispār postsovjetu zemēs raksturīga ir ticības konservatīvisms. šķiet trūkst sabiedriski nozīmīga liberālās ticības pārstāvība. izvēles: vairāku ticību ortodoksija, vai pentekostalisms. nozīmīgas citas izvēles nav, ja meklē garīgo organizētā reliģijā kurjai spēja kautko sabiedrībā iespaidot. vai ar šo iespaidu kļūdos?>
Droši vien Tev taisnība. Izteikts liberālisms izplatīts zemēs, kur reliģija mazāk saistīta ar katra cilvēka individuālo ticību, vairāk ar ģimenes tradīcijām un sociālām funkcijām. Postsovjetu zemēs daudzi pievērsušies reliģijai, lai rastu atbildes uz sev svarīgiem eksistenciāliem jautājumiem ‑ tradīciju nozīme šeit ir mazāka. Tāpēc viena daļa (piemēram, es) dod priekšroku ortodoksāliem tradicionāliem uzskatiem, kam ir vēsturisks pamatojums, savukārt citi izvēlas harizmātiskus virzienus, kas sola tūlītēju problēmu atrisinājumu pārdabiskā ceļā. Man kristietība pirmām kārtām ir izvēlēts ceļš cerībā glābt savu dvēseli no pazušanas, sabiedriskās funkcijas seko pēc tam. Ja tā nebūtu, es droši vien neizvēlētos kristietību, bet sekotu Riča ieteikumam un pievērstos latvju dainu morāles mācībai ‑ tajā daudz kas ir ļoti simpātisks, un man kā latvietim tā varētu būt tuvāka.
Vents
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/15/05 9:22
pretverdzības (abolitionist) kustība Amērikā lielā daļa bija Quaker (Draugu) ticībnieku. Kvekeri izveidojusies jau agrā 19. gs. uzskatīja vīriešus & sievietes par līdztiesīgiem Dieva sludinātājiem(ām)/ mācītājiem(ām), kā arī ar sabiedriski līdzīgām tiesībām.
konservatīvās ticības iepretīm liberālām nebija īpaši sajūsminātas paplašināt
tiesības kādas bija tikai daļai (elītiem) vīriešiem & tapēc nenostājās vadošā
lomā pret verdzību vai par sieviešu uzlabotu labklajību.
konservatīvās ticības vēl
tas pats Eiropā. nebūtu bijušas liberālas
ticības, iespējams vēl
vai ir mērķtiecīga kustība atgriezties uz feodāliem apstākļiem?
aija
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/15/05 9:32
Juris rakstīja: <Man, protams, galīgi nav interesanti par kādu onkeli Pasaules Vadoni mums nāksies nākamreiz sērot.>
Atzīšos, ka mani mulsina, ja Romas pāvestu dēvē par Pasaules Vadoni vai citos līdzīgos epitetos. Šādā titulā pašlaik varbūt varētu godāt ASV prezidentu, un arī tad ar iebildēm. Pāvests ir Romas katoliskās baznīcas vadītājs ‑ ne vairāk un ne mazāk.
< "Atradusi ticību Kristum, viņa [ Baznīca /ievērojiet ‑ sievieštipa!/] pilnībā apguva Abrāma mantojumu... Saplūsdama vienībā ar Kristu, viņa iegāja pašā žīdisma sirdī.">
Nezinu kontekstu, no kura šis citāts ņemts, taču nesaskatu tur pretrunu ar katolisko ticības mācību. Kristieši ir "Jaunās Derības jūdi", šādu apzīmējumu katoļi lieto bieži. Līdz Kristum Dievs sagatavoja vienu tautu Savai atklāsmei, bet līdz ar Kristu atklājās visām pasaules tautām.
< Tas nav konservatīvisms, Aija Balto Maht! Tā ir tumsonība.>
Sauc, kā vēlies. Ir cilvēki, kuru uzskatos ticība Dievam pati par sevi jau ir tumsonība.
Vents
From: zagarins@stcc.edu
Date: 4/15/05 10:01
Sveiki!
Vents Apjomīgais atzinās: < Atzīšos, ka mani mulsina, ja Romas pāvestu dēvē par Pasaules Vadoni vai citos līdzīgos epitetos.>
Atsīšos, ka mani mulsina Tavs apmulsums. Kas tad ir Tev Tavs katolisms ja ne katolisms?
Racingera kungs: <<"Atradusi ticību Kristum, viņa [ Baznīca /ievērojiet ‑ sievieštipa!/] pilnībā apguva Abrāma mantojumu... Saplūsdama vienībā ar Kristu, viņa iegāja pašā žīdisma sirdī.">>
Vents Apjomīgais: <Nezinu kontekstu, no kura šis citāts ņemts, taču nesaskatu tur pretrunu ar katolisko ticības mācību.>
Konteksts ir tāds, ka tas ir tipisks izteiciens Racingera nostājā pret to ekumēnismu, kādu piekopa nule mirušais "konservatīvais" pāvests. To viņš (Racingers) pateica, ja nemaldos, vienā uzrunā 1987. gadā, kurā viņš argumentēja, ka žīdismam nav nozīmes citādi kā katoliskās baznīcas ietvaros.
<< Tas nav konservatīvisms, Aija Balto Maht! Tā ir tumsonība.>>
< Sauc, kā vēlies. Ir cilvēki, kuru uzskatos ticība Dievam pati par sevi jau ir tumsonība.>
Ir arī cilvēki kuru uzskatos demokrātija ir tumsonība. Ar to es tikai gribētu patiekt, ka norāde uz tādiem cilvēkiem pats par sevi nav nekāds arguments par savējo, pretējo uzskatu.
Juris Nešpetnais
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/15/05 10:27
Sveiki!
< Atsīšos, ka mani mulsina Tavs apmulsums. Kas tad ir Tev Tavs katolisms ja ne katolisms?>
Universāla reliģija, kas adresēta visām pasaules tautām. Kā zināms, ne visi to izvēlas. Piemēram, Juris Žagariņš, kas arī pieder pie pasaules, izvēlējies būt par Kārtīgu Luterāni (šķiet, savā izpratnē, bet lai tā būtu). Tāpēc neņemos saukt Romas pāvestu par Jura Žagariņa valdnieku.
< Konteksts ir tāds, ka tas ir tipisks izteiciens Racingera nostājā pret to ekumēnismu, kādu piekopa nule mirušais "konservatīvais" pāvests. To viņš (Racingers) patieca, ja nemaldos, vienā uzrunā 1987. gadā, kurā viņš argumentēja, ka žīdismam nav nozīmes citādi kā katoliskās baznīcas ietvaros.>
Runājot par katolisko ticības mācību, jūdaismam tajā ir tieši tāda nozīme, kā to min Racingers. Katoliskā baznīca nekāda ekumenisma ietvaros negrasās saplūst ne ar esošo jūdaismu, ne ar islamu, ne ar kādu citu reliģiju un pieņemt tās mācību par savējo. Vai Tevi tas apbēdina?
< Ir arī cilvēki kuru uzskatos demokrātija ir tumsonība. Ar to es tikai gribētu patiekt, ka norāde uz tādiem cilvēkiem pats par sevi nav nekāds arguments par savējo uzskatu.>
Demokrātija nepieder pie ticības patiesībām, tā ir viens no iespējamiem veidiem, kā organizēt sabiedrību.
Vents
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/15/05 10:59
Vents: < Katoliskā baznīca nekāda ekumenisma ietvaros negrasās saplūst ne ar esošo jūdaismu, ne ar islamu, ne ar kādu citu reliģiju un pieņemt tās mācību par savējo.>
to uzskatu par labu, ka ir iespēja uz kautkāda līmeni atzīt, ka visi ir cilvēki ar garīgām spējām & meklējumiem, ka visi cilvēki cienami, nepiespiežot visiem pieņemt to pašu ticību.
<Man kristietība pirmām kārtām ir izvēlēts ceļš cerībā glābt savu dvēseli no pazušanas, sabiedriskās funkcijas seko pēc tam.>
man "dvēsels glābšana" ir saistīta ar kā dzīvo šo dzīvi virs zemi attiecībā pret saviem apstākļiem, ar ko dzimis, kādas dāvanas dotas vai nedotas.
< Demokrātija nepieder pie ticības patiesībām, tā ir viens no iespējamiem veidiem, kā organizēt sabiedrību.>
es nevaru atšķirt ticību Augstākām Principam/ Likumuma/ Dziņai/Kustībai (kas "vada" cilvēkus kā pārējo dabu) no cilvēku sūtības būt kas viņi var būt ‑ vairāk nekā viņi bija kad iesākās verdzības & mantotās nevienlīdzības princips senā vēsturē. tas man iztulkojās kā netikai individuāla attīstība bet sabiedriska ‑ kā cilvēku kopienas un kā cilvēce, suga visa kopā.
tapēc man nav vienaldzīga kā organizēt sabiedrību bet pašā cilvēka sūtībā. es neticu, ka cilvēce visaugstāk & visdziļāk izpildījusi savu sūtību ar feodālu sistēmu kurjā daži "dižciltīgie" valda pāri lopiņiem kas ir viņu darba spēks & iztikas līdzeklis & kur lopiņiem nekas cits nevajag kā pilns vēders, apmierinātība & drošības sajūta.
< Ir arī cilvēki kuru uzskatos demokrātija ir tumsonība.>
esmu nākusi pie pārliecības, ka kristiete neesmu. neciešu ganampulka metaforu. neesmu lopiņš ganampulkā & ganu labestību pret ganampulku redzu kā instrumentālu savām vajadzībām. ir tikpat labi ne‑kristieši kā kristieši vērtējot pēc ārējām mērauklām kā izturās pret citiem ar cieņu & labvēlību. kristiešiem nav monopols uz ētisku dzīvi.
kautvai labāk dzīvot "tumsonībā" zinot, ka ir zvaigznes kas ir saules kautkur tur ārā izplatījumā.
aija
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/15/05 11:10
Rumpis: < Cik esmu manījis, vīriešus sieviešu pirtīs iekšā nelaiž. Tas, ka kardināli ir vīrieši, ir tikai taisnīgi ;‑)>
par kailumu visas tautas nav vienlīdzīgās šausmās. šejienes igaunis stāsta, bijis somu pirtīs ar abiem dzimumiem. tāpat arī japāņi obligāti neatdala dzimumus savās karstās vannās ‑ pieklajīgi neesot lūrēt uz otru vispār.
par mūkiem...nu ko lai saka par tiem kas pavisam atteikušies no sievietēm...
aija
From: zagarins@stcc.edu
Date: 4/15/05 11:34
Sveiki!
Vents Apjomīgais paskaidroja, ka katolisms ir doktrināls universālisms, taču bez pretenzījām uz Jura Žagariņa dvēseli. Tad vēl Vents Apjomīgais paskaidroja, ka katolisms negrasoties saplūst ar nevienu citu reliģiju un pavaicāja man, vai tas mani apbēdinot:
< Katoliskā baznīca nekāda ekumenisma ietvaros negrasās saplūst ne ar esošo jūdaismu, ne ar islamu, ne ar kādu citu reliģiju un pieņemt tās mācību par savējo. Vai Tevi tas apbēdina?>
Tumsonība mani katrā izpausmē apbēdina. Ekumēnisms, kā to sirsnīgā pazemībā pauda Vojtilas kungs ‑ pretī runājot mūsulaikos fasonīgajai "civilizāciju sadursmes" idejai ‑ nenozīmē, kā sludināja Racingera kungs, nekādu izplūšanu maznozīmīgā relatīvismā nedz kādu svešas reliģijas pieņemšanu par savējo! Racingera kungaprāt turpretī svešām reliģijām gan pienāktos pieņemt katolismu kā savējo reliģiju, vai, vislabākā gadījumā, kā tas ir ar ar žīdu reliģiju, tai nav nekādas nozīmes tik un tā ārpus katoļu baznīcas jo, lūk, katoļu baznīca cēlusies no žīdisma un "iegājusi žīdisma sirdī". Manuprāt Tavs Racingera kungs ar visu savu izglītību un ar visu savu loģiku nav ne par mata tiesu apgaismotāks par vistumsonīgāko Afganistanas mullahu.
<< Ir arī cilvēki kuru uzskatos demokrātija ir tumsonība. Ar to es tikai gribētu patiekt, ka norāde uz tādiem cilvēkiem pats par sevi nav nekāds arguments par savējo uzskatu.>>
< Demokrātija nepieder pie ticības patiesībām, tā ir viens no iespējamiem veidiem, kā organizēt sabiedrību.>
Jā, bet Tu savu pilsonisko atbildību nosargāt tās pamatlikumu uzskati par maznozīmīgu iepretī Tavām lūgšanām Dievam sarūpēt fantastiskāku tautu. Es gribēju teikt, ka Tavs arguments, ka pastāv arī cilvēki kuru uzskatos jebkāda ticība Dievam ir tumsonība nav nekāds arguments manam apgalvojumam, ka Racingera kungs ir tumsoņa.
Juris, Kārtīgs Mullahs
==kautvai labāk dzīvot "tumsonībā" zinot, ka ir zvaigznes kas ir
saules kautkur tur ārā izplatījumā.==
/Aija Baltā Mahte/
==nu ko lai saka par tiem kas pavisam atteikušies no sievietēm...==
/Aija Baltā Mahte/
From: mahris@myself.com
Date: 4/15/05 1:35
Aija Veldre Beldavs wrote: < šejienes igaunis stāsta, bijis somu pirtīs ar abiem dzimumiem >
Janševskis, Dzimtene:
Pašu novadā gan vīrieši ar sievietēm pēdējos gados vairs pirtī neejot kopā, bet, ja kādās mājās reizēm to darot ‑ tādos vakaros, kad pirts vājāk kurināta un maz gara, tā ka pēršanās pa divi lāgi neiznāk, tad vismaz nodzēšot uguni un peroties pa tumsu. Bet Aizventē, kā no turienes ienākuši gājēju ļaudis stāsta, vēl līdz šo baltu dienu pastāvot vecā ieraša visiem kopīgi iet pirtī, un tur tad uguns gaismā vīrieši ar sievietēm reizē peroties ‑ tik veci, kā jauni. Jēkabs atceras, ka reiz pie viņiem bijā kāds balamutīgs aizventnieks par puisi. Tas bija teicis: viņš nesaprotot, kā un kur cīrulniekos puiši, gribēdami precēties, var meitas tuvāk apskatīt vai šīs atkal puišus, kad neiet visi reizā pirtī.
Mahris
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/15/05 3:49
Sveiki!
Juris rakstīja: < Tumsonība mani katrā izpausmē apbēdina. Ekumēnisms, kā to sirsnīgā pazemībā pauda Vojtilas kungs ‑ pretī runājot mūsulaikos fasonīgajai "civilizāciju sadursmes" idejai>
Ekumenisms, manuprāt, ir dialoga iespēja starp dažādu ticību un konfesiju pārstāvjiem jautājumos, par kuriem iespējams vienoties. Šāds dialogs ir vajadzīgs un vēlams, kad tas neved maldināšanā. Kard. Racingers kā Ticības doktrīnas kongregācijas prefekts (šajā amatā viņu aicināja pāvests Jānis Pāvils Ī) ir veicis lielu darbu, lai skaidrotu ekumenisma jēgu un vērstos pret maldīgiem uzskatiem, kas var rasties nepareizi izprasta ekumenisma dēļ. Viņš nav vērsies pret pāvesta Jāņa Pāvila II īstenotajiem tuvināšanās centieniem, bet, pildot savu amatu, sniedzis tiem adekvātus komentārus. Neesmu dzirdējis, ka kard. Racingers būtu kādreiz sludinājis Tevis neieredzēto "civilizāciju sadursmes" ideju.
< ‑ nenozīmē, kā sludināja Racingera kungs, nekādu izplūšanu maznozīmīgā relatīvismā nedz kādu svešas reliģijas pieņemšanu par savējo!>
Kard. Racingeram taisnība ‑ ekumenisma sekām nevajadzētu būt šādām.
< Racingera kungaprāt turpretī svešām reliģijām gan pienāktos pieņemt katolismu kā savējo reliģiju,>
Šaubos, ka kard. Racingers būtu uzstādījis šādu prasību, tā izklausās pēc Tavas interpretācijas.
< vai, vislabākā gadījumā, kā tas ir ar ar žīdu reliģiju, tai nav nekādas nozīmes tik un tā ārpus katoļu baznīcas jo, lūk, katoļu baznīca cēlusies no žīdisma un "iegājusi žīdisma sirdī".>
Tas, ka jūdaismam "nav nekādas nozīmes", manuprāt, atkal ir Tava interpretācija. Daudzus gadsimtus jūdu tauta glabāja Dieva atklāsmi Vecajā Derībā un dara to arī šobrīd. Ir taisnība, ka katoliskā baznīca neatzīst Talmudā balstīto jūdu reliģiju pēc Kristus laika par drošu ceļu, kā sasniegt Dieva Valstību, un māca, ka Vecās Derības piepildījums rodams Jaunajā, ko jūdaisti nepieņem. Tas nav ekumeniskā dialogā atrisināms jautājums.
< Manuprāt Tavs Racingera kungs ar visu savu izglītību un ar visu savu loģiku nav ne par mata tiesu apgaismotāks par vistumsonīgāko Afganistanas mullahu.>
Ja ar vārdu "apgaismība" jāsaprot tā mācība, ko šajā vārdā pirms dažiem gadsimtiem pirmie nodēvēja Eiropas un Amerikas masoni, tad patiešām ļoti ceru, ka kard. Racingers nav "apgaismots".
< Jā, bet Tu savu pilsonisko atbildību nosargāt tās pamatlikumu uzskati par maznozīmīgu iepretī Tavām lūgšanām Dievam sarūpēt fantastiskāku tautu.>
Piedod Juri, bet to es Dievam nelūdzu. Par pamatlikuma aizsardzību mēs jau esam gana daudz diskutējuši un noteikti vēl paspēsim. ;))
< Es gribēju teikt, ka Tavs arguments, ka pastāv arī cilvēki kuru uzskatos jebkāda ticība Dievam ir tumsonība nav nekāds pretarguments manam apgalvojumam, ka Racingera kungs ir tumsoņa.>
Nu labi. Manos uzskatos viņš nav tumsoņa. :)))
Vents
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/15/05 5:33
Sveiki!
Vents Apjomīgais paskaidroja: < Racingers kā Ticības doktrīnas kongregācijas prefekts (šajā amatā viņu aicināja pāvests Jānis Pāvils II) ir veicis lielu darbu, lai skaidrotu ekumenisma jēgu un vērstos pret maldīgiem uzskatiem, kas var rasties nepareizi izprasta ekumenisma dēļ.>
Tā Tava Racingera kunga runa no kuras nocitēju viņa izteicienu par žīdismu panāca to, ka viena no tā paša pāvesta sarīkotām katoļu‑žīdu ekumenisma konferencēm tika izputināta. Un nestāsti nu man, ka tas bija tikai tā ‑ aiz pārpratuma. Un par pāvesta izteicienu un novēlējumu vienā citā konferencē, ka "mēs varam visi sanākt kopā lūgt Dievu" tas pats Tavs Racingera kungs pateica, ka tā teikt tomēr neesot katolisma dogmā pieļaujama lieta.
<< Jā, bet Tu savu pilsonisko atbildību nosargāt tās pamatlikumu uzskati par maznozīmīgu iepretī Tavām lūgšanām Dievam sarūpēt fantastiskāku tautu.>>
< Piedod Juri, bet to es Dievam nelūdzu. Par pamatlikuma aizsardzību mēs jau esam gana daudz diskutējuši un noteikti vēl paspēsim. ;))>
Labprāt piedotu, ja man nebūtu palicis atmiņā, ka Tu man tā reiz pateici ‑ ka labāk, nekā tērēt savu dārgo laiku mēģinādams pierunāt savus līdztautiešus uzņemties atbildību par demokrātijas pamatlikuma nosargāšanu Tu ietu baznīcā lūgt Dievu, lai Viņš darītu Tavus līdztautiešus labākus, respektīvi demokrātijas cienīgākus.
Starp citu, Tu senāk šeit pat Sveikā rakstīji arī, ka priesteru celibāts
neesot nekāda katolisma dogma, un laika tecējumā tādas lietas atmešana nebūtu
pretrunā ar katolisma dogmu. ("Laika tecējums" katolisma kontekstā, protams,
nozīmē kaut ko citu, nekā mums nekatoļiem!) Bet ja arī tādu atkāpi ierēķinām,
tad tik pat labi Tu varētu arī atzīt, ka pati Katoļu Baznīca pašos pirmsākumos
(tātad nemaz tik sen!) bija demokrātiska institūcija, nevis tā,
kā
Juris Nekatolis
==kautvai labāk dzīvot "tumsonībā" zinot, ka ir zvaigznes kas ir saules kautkur tur ārā izplatījumā.==
/Aija Baltā Mahte/
From: jaglinskis@e‑apollo.lv
Date: 4/16/05 4:05
zzz wrote: < Ooooo, nesaki vis Harij, ja pats Andropovs nebūtu ātri ķedeles atmetis (tur dažādas baumas klīst ‑ atentāts ar šaušanu, ļaundabīgais audzējs vai akurāti noindēts) tad PSRS kā reizi bija šanses pasprināties ilgāk. V častnostji cilvēku ķeršana uz ielām, lai cik eksotiski neizskatītos no malas, bija vpolņe racionāls gājiens.>
Nu nez vai. Tieši tajā laikā dēļ musoru aktivitātēm spēcīgi palielinājās iedzīvotāju naids pret režīmu.
raimonc
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/16/05 5:53
Sveiki!
Juris rakstīja: < Un par pāvesta izteicienu un novēlējumu vienā citā konferencē, ka "mēs varam visi sanākt kopā lūgt Dievu" tas pats Tavs Racingera kungs pateica, ka tā teikt tomēr neesot katolisma dogmā pieļaujama lieta.>
Lieta ir diezgan strīdīga, jo var radīt pārpratumus un maldus gan katoļu, gan citas ticības pārstāvju vidū. Kad šādu lūgšanu organizē Romas pāvests, tad var rēķināties, ka viņš apzinās robežas, kādās tā notiek, un piešķir tai pareizu garīgu saturu.
< Labprāt piedotu, ja man nebūtu palicis atmiņā, ka Tu man tā reiz pateici ‑ ka labāk, nekā tērēt savu dārgo laiku mēģinādams pierunāt savus līdztautiešus uzņemties atbildību par demokrātijas pamatlikuma nosargāšanu Tu ietu baznīcā lūgt Dievu, lai Viņš darītu Tavus līdztautiešus labākus, respektīvi demokrātijas cienīgākus.>
Cik atceros, runa bija par ļoti konkrētu lietu ‑ par to pašu nelaimīgo rakstiņu kādai Latvijas avīzei, ko tā arī neviens nav uzrakstījis.
< Starp citu, Tu senāk šeit pat Sveikā rakstīji arī, ka priesteru celibāts neesot nekāda katolisma dogma, un laika tecējumā tādas lietas atmešana nebūtu pretrunā ar katolisma dogmu. ("Laika tecējums" katolisma kontekstā, protams, nozīmē kaut ko citu, nekā mums nekatoļiem!)>
Par atmešanu gan nerunāju. Kā vienu no iespējām pieļāvu tādas prasības pret celibātu, kādas ir Austrumu baznīcā, arī ar Romas baznīcu vienotajās Austrumu rita baznīcās. Tas ir, par priesteriem var iesvētīt ne tikai neprecētus, bet arī precētus vīriešus. Ja par priesteri iesvēta neprecētu vīrieti, viņš uzņemas celibātu un pēc tam vairs nevar precēties. Savukārt bīskapus iesvēta no mūku kārtas vidus, viņi devuši šjķīstības solījumu. Jāteic, šāds solis radītu ne mazumu grūtību, turklāt Rietumu baznīca mūku ordeņu jomā organizatoriski ievērojami atšķiras no Austrumu ritiem. Bet laika gaitā (patiešām mēs nezinām, kas notiks nākamajos gadsimtos) šāds risinājums, cik zinu, var tikt piedāvāts.
< Bet ja arī tādu atkāpi ierēķinām, tad tik pat labi Tu varētu arī atzīt, ka
pati Katoļu Baznīca pašos pirmsākumos (tātad nemaz tik sen!) bija demokrātiska
institūcija, nevis tā, kā
Tas tāds vienkāršoti "luterisks" skatījums. Priesteru un bīskapu iesvētīšanā
vienmēr bijuši svarīgi divi aspekti ‑ gan tautas viedoklis par cilvēku, kas
pretendē uz šādu amatu, gan arī bīskapu un citu priesteru viedoklis par to,
vai minētais cilvēks sagatavojies savu pienākumu veikšanai un viņam var dot
šādu svētību. Dažādos laikos šīs attiecības bijušas dažādas ‑ monarhijas ziedu
laikos tautas viedoklis bieži vien vispār netika ņemts vērā,
Protams, būtu ideāli, ja par draudzes priesteri kļūtu nevis centralizētā kārtā nozīmēts "cilvēks no malas", bet gan tāds, kas šajā draudzē uzaudzis, visiem labi pazīstams un bauda draudzes locekļu uzticību. Tāpēc spējīgi jaunieši, kas jūt šādu aicinājumu, draudzei būtu jāvirza mācīties, lai pēc tam no viņu vidus varētu izvēlēties īsto un ieteikt to bīskapam. Diemžēl realitāte krietni atšķiras no kristietības pirmajiem gadsimtiem, un draudzēs valda akūts priesterības kandidātu trūkums.
Vents
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/16/05 7:21
Aija: < esmu nākusi pie pārliecības, ka kristiete neesmu. neciešu ganampulka metaforu. neesmu lopiņš ganampulkā & ganu labestību pret ganampulku redzu kā instrumentālu savām vajadzībām. ir tikpat labi ne‑kristieši kā kristieši vērtējot pēc ārējām mērauklām kā izturās pret citiem ar cieņu & labvēlību. kristiešiem nav monopols uz ētisku dzīvi.>
Bet kapec nodarbojies ar bezgaligu paladzinu atrazosanu?
Tas atgadina gadijuma blēēsanu, ka to dara tads aitu ganampulks gana (Z.A.Garindels?) uzraudziba.
ARis.
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/16/05 7:21
Juris: < Es gribēju teikt, ka Tavs arguments, ka pastāv arī cilvēki kuru uzskatos jebkāda ticība Dievam ir tumsonība nav nekāds arguments manam apgalvojumam, ka Racingera kungs ir tumsoņa.>
Mmm, paskaidro tuvak so Racingera kunga tumsonibu? Izskaidro R. kunga tumsas tumsonibas butibu, lai mes mirstigie ari izprastu tavas celas apgaismibas celumu. Tad varesim dziedat: Ozianna debess manna, aleluja zagarindela kungam, Racingera tumsonibas atklajejeam. ARis.
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/16/05 7:21
Aija: < par mūkiem...nu ko lai saka par tiem kas pavisam atteikušies no sievietēm...>
Ej nu ej! Kur tad sie tadi sieviesu nideji palikusi? Tacu pa reizei, kad tas vecais kungs tur debesis neskatas... muki ar noprove... Vai nu par Velti pat Aglonas bazilika atrasts berna likis (jebsu kauli).
Ka teica priesteris, tas viss nakot no sieviesa miesas...
ARis.
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/16/05 7:21
Rumpis: < Cik esmu manījis, vīriešus sieviešu pirtīs iekšā nelaiž. Tas, ka kardināli ir vīrieši, ir tikai taisnīgi ;‑)>
Aija varetu iesakt Zemes mates kultu, kur kardinalu vieta ir kardinales. Lai staiga lilla paltrakos, dzied pa suitu modei velkot garus meldinus un klabina klabatas ritma pec.
Varbut ari Z.A.Garindels pievienotos sam kultam (cik tas labi rimejas:
sam‑kultam, sam‑kultam, sam kul tam! Izrunat s ka "š")
Ja, tadas parrunas par pāvestiem rosina uz smaidosam parrunam.... dzildomigam atzinam... vienreizigiem secinajumiem... var manit pavasarigas vesmas viscaur... Lai ar sauli lauka ejam...
ARis
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/16/05 7:49
Sveiki!
Vents Apjomīgais norādīja uz lietas strīdīgumu: < Lieta ir diezgan strīdīga, jo var radīt pārpratumus un maldus gan katoļu, gan citas ticības pārstāvju vidū. Kad šādu lūgšanu organizē Romas pāvests, tad var rēķināties, ka viņš apzinās robežas, kādās tā notiek, un piešķir tai pareizu garīgu saturu.>
Jā bet ‑ pāvests ir miris, lai dzīvo pāvests, ja? Kas tur Tev par lielu strīdīgumu?
< Cik atceros, runa bija par ļoti konkrētu lietu ‑ par to pašu nelaimīgo rakstiņu kādai Latvijas avīzei, ko tā arī neviens nav uzrakstījis.>
Tieši tā. Kauna traips uz Tava vaiga.
< Tas tāds vienkāršoti "luterisks" skatījums.>
Saprotu, Tev patīk strīdīgāki skatījumi. Tad pastāsti mums kā tas nākās, ka Tavs Racingers kungs savu inkvizitora jeb dogmas apstiprinātāja darbu priesteru aprindās konsekventi veic tumšā slepenībā? Pastāsti mums arī kāpēc Tavs Racingera kungs raksta, ka Katoļu Baznīcai nepienākas izdot laicīgai varai savus kriminālos priesterus, īpaši jau ne tos, kas nodarbojas ar altārpuisīšu izvarošanu? Pastāsti arī kāpēc Tavs Racingera kungs iesēdināja Svētā Pētera augstā krēslā no Bostonas patriekto kardinālu Bernardu Law kungu pēc tam, kad šis bija spiests atzīt savu vainu priesteru pedofīļu slēpšanā no laicīgās tiesas?
Juris Ļoti Konkrētais
==Ozianna debess manna, aleluja zagarindela kungam, Racingera
tumsonibas atklajejeam==
/Roobentehvs/
From: ed.smits@gmail.com
Date: 4/16/05 9:18
nu ja nākamās dienās, kamēr kardināli ieslēgti un pasaule prāto par nākamo pāvestu parādās ziņas ka Racingers ir liels scotch un jazz fans tad mēs zinam ka viņs ir izredzētais.
man vienmēr patikās lasīt avīzēs Andropova laikā kad viņš nemaz nav tāds īsts čekists jo lūk, viņam patikās scotch un jazz.
Edgars
From: zzz@zzz.net
Date: 4/16/05 9:56
Raimis wrote: < Tieši tajā laikā dēļ musoru aktivitātēm spēcīgi palielinājās iedzīvotāju naids pret režīmu.>
:) :) Haha, "naids pret režīmu" palielinājās dēļ cīņas pret vispārējo dzerstīšanos. Var jau protams citēt Šveiku: "Valdība, kura pacels cenas alum, ilgi nenoturēsies", bet to probļēmočku PSRS bija jāsāk risināt ‑ dopiļis do ručki.
IK
From: aabele@sveiks.lv
Date: 4/16/05 9:57
Vents: < Savukārt bīskapus iesvēta no mūku kārtas vidus, viņi devuši šjķīstības solījumu.>
Mjāa, tie mūki laikam ir varen šķīsti. Mūsu pagastā arī viens ticīgais pēc šķiršanās no draudzenes gribēja turpmāko dzīvi pavadīt klosterī. Bet nepagāja pat pāris nedēļas, kad atbēga atpakaļ. Nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo viens pats kā mūks, skaita lūgšanas, vāc zālītes un dala sirdzējiem par brīvu, bet par klosteri vairs i dzirdēt negrib.
Man gan, Vent, neliekas pareizi virzīt spējīgus jauniešus uz to samaitātības altāri tāpēc vien, ka draudzēs valda akūts priesterības kandidātu trūkums.
Ausma
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/16/05 10:03
Vents: < Tas ir, par priesteriem var iesvētīt ne tikai neprecētus, bet arī precētus vīriešus. Ja par priesteri iesvēta neprecētu vīrieti, viņš uzņemas celibātu un pēc tam vairs nevar precēties.>
celibāts nav radies no judaisma lai gan arī tajā bija askēti. ka garīgais vadītājs nevarētu pildīt savu amatu nav universāls jēdziens norāda uz vairums ticībām kur garīgiem vadītājiem nav jābūt celibātiem. nesaprotu kapēc katolicisms uzskata celibātu par tik nepieciešami centrālu savā ticībā.
man grūti saprast kā var savietot kognitīvo zinātni ar uzskatu, ka matērija, dzīvnieks & tās dziņas ir ļauni ‑ kas būtu jāpārvar, jo šķiet tie dzelži & programmatūra viens bez otra nav ar saprotamu nozīmi.
loģiskais iznākums šādai svētībai ir cilvēces izbeigšana, pašiznīcināšana. arī cilvēcīgs ir just & līdzi just. no šīs saprašanas drīzāk veidojās arī garīgi augstākais.
arī nesaprotu ciešanas pārāk lielu pacelšanu svētībā. Ciešanas līdz zinamam mēram norāda uz līdzjūtību, uz paša robežām & nevarību, bet pēc zinama mēra tikai noārda cilvēku netikai fiziski bet arī garīgi.
garīgā debess & elles ekstāze kādu sasniedz šamaņi nav ikdienas pieredze. neesmu vēl redzējusi Gibsona The Passion of the Črist bet man nav pat garīgi saprotams izņemot šādā rāmī. tas jau ir ārpus normālās psīčoloģijas. atbaida, šausmina, jo pārāk arī līdzinās abnormālai psīčoloģijai ar seksualizētu vardarbību.
aija
From: zzz@zzz.net
Date: 4/16/05 10:15
Juris Zagarins wrote: < Saprotu, Tev patīk strīdīgāki skatījumi. Tad pastāsti mums kā tas nākās, ka Tavs Racingers kungs savu inkvizitora jeb dogmas apstiprinātāja darbu priesteru aprindās konsekventi veic tumšā slepenībā? Pastāsti mums arī kāpēc Tavs Racingera kungs raksta, ka Katoļu Baznīcai nepienākas izdot laicīgai varai savus kriminālos priesterus, īpaši jau ne tos, kas nodarbojas ar altārpuisīšu izvarošanu? Pastāsti arī kāpēc Tavs Racingera kungs iesēdināja Svētā Pētera augstā krēslā no Bostonas patriekto kardinālu Bernardu Law kungu pēc tam, kad šis bija spiests atzīt savu vainu priesteru pedofīļu slēpšanā no laicīgās tiesas?>
Žagariņ, tu tak esi viens sadists, kā tā var nabaga Ventu šitā ar ģīmi pa real life faktiem izvāļāt. Visas jaukās simpātijas pret īsteno katoļu baznīcas gara tālāknesēju sabojāsi. :)
IK
From: aabele@sveiks.lv
Date: 4/16/05 10:17
Edgars: < nu ja nākamās dienās, kamēr kardināli ieslēgti un pasaule prāto par nākamo pāvestu parādās ziņas ka Racingers ir liels scotch un jazz fans tad mēs zinam ka viņs ir izredzētais.>
Mūsu laikos uzvar tas, kura rokās ir vairāk informācijas. Atšķirībā no viduslaikiem, var momentā saņemt gan informāciju, gan izvērst pretdarbību. Mirušais pāvests pasaulei rādīja kristietības glītāko vaigu. Varbūt jaunais pievērsīs katoļticībai ar iebaidīšanu, čekistiem un inkvizitoriem tas labāk padodas.
Ausma
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/16/05 11:06
Ausma: < Man gan, Vent, neliekas pareizi virzīt spējīgus jauniešus uz to samaitātības altāri tāpēc vien, ka draudzēs valda akūts priesterības kandidātu trūkums.>
Latvijai vajadzīgi atbildīgi tēvi īstiem bērniem & atbildīgi vīri īstām sievām vairāk nekā garīgi "tēvi" kas parastā cilvēka dzīvi uz šo pasauli nesaprot.
aija
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/16/05 12:50
Sveiki!
Juris rakstīja: <Jā bet ‑ pāvests ir miris, lai dzīvo pāvests, ja? Kas tur Tev par lielu strīdīgumu?>
Tāda nopietna lieta kā ekumeniskā kustība jebkurā gadījumā nebeigs pastāvēt līdz ar šā pāvesta nāvi. Tāpēc vēlos, lai arī turpmāk katoliskā baznīca līdzdarbotos šajā kustībā saskaņā ar savu ticības mācību.
< Saprotu, Tev patīk strīdīgāki skatījumi. Tad pastāsti mums kā tas nākās, ka Tavs Racingers kungs savu inkvizitora jeb dogmas apstiprinātāja darbu priesteru aprindās konsekventi veic tumšā slepenībā?>
Uf, tad nu gan. Vai Tu vēlējies, lai Ticības doktrīnas kongregācija nodod savus dogmatiskos disputus vistautas apspriešanai? Piemēram, lai katrs pēc sava prāta izlemj, vai Dievs ir trīsvienīgs vai nav, un pēc tam nobalso? "Tumšā slepenība" gan ir Tavs izvēlēts epitets.
< Pastāsti mums arī kāpēc Tavs Racingera kungs raksta, ka Katoļu Baznīcai nepienākas izdot laicīgai varai savus kriminālos priesterus, īpaši jau ne tos, kas nodarbojas ar altārpuisīšu izvarošanu?>
Par to man nekas nav zināms. Neesmu lasījis nevienu Ticības doktrīnas kongregācijas dokumentu, kurā būtu izteikts īpašs atbalsts Tevis minētajam noziegumam. Cik zinu, Baznīcas iestāžu sadarbība ar valsts institūcijām notiek atbilstoši kanoniskajām tiesībām. Tāpat, ja kāda nozieguma atklāšana saistīta ar grēksūdzes noslēpuma izpaušanu, priesterim vai bīskapam nav tiesību par to liecināt.
< Pastāsti arī kāpēc Tavs Racingera kungs iesēdināja Svētā Pētera augstā krēslā no Bostonas patriekto kardinālu Bernardu Law kungu pēc tam, kad šis bija spiests atzīt savu vainu priesteru pedofīļu slēpšanā no laicīgās tiesas?>
Neņemos atbildēt uz šo jautājumu, jo par visu skandālu esmu lielākoties uzzinājis no preses, lielākoties naidīgā tonī pret katoļu baznīcu vispār. Man nav zināms, kādos tieši noziegumos tiek apsūdzēts kardināls Low (cik saprotu, ne jau pedofilijā), un kā tam būtu jāiespaido viņa stāvoklis Baznīcas hierarhijā.
Ausma vēl piebilda:
< Man gan, Vent, neliekas pareizi virzīt spējīgus jauniešus uz to samaitātības altāri tāpēc vien, ka draudzēs valda akūts priesterības kandidātu trūkums.>
Ja līdzīgi Ausmai domās arī katoļu ģimenes, tad vēl ilgi var necerēt uz pašu
audzinātiem un izvēlētiem priesteriem, būs jābūt mierā ar tādiem, kādus
bīskaps nozīmē. Ironiski, ka tieši
Vents
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/16/05 1:43
ARis: < Aija varetu iesakt Zemes mates kultu, kur kardinalu vieta ir kardinales. Lai staiga lilla paltrakos, dzied pa suitu modei velkot garus meldinus un klabina klabatas ritma pec.>
man šķiet suitu mode nesakristu ar celibātu/nevainīgā godināšanu kā cilvēkā visaugstāko.:)
sabiedrības kurju tautas ticībā ir garīgā vai rituāla vadītājas sievietes vēsturiski mēdza daudzināt ne tikai auglību bet orģiastisko auglību. latviešu nerātnās dainas ir lielā mērā rituālas auglības dziesmas skatoties uz dzīvi naturāli, taču tās nav visatļautības, neierobežotas, ikdienas vaļības.
patriarčāliem askētiem šāda pieeja šķita visaugstākā mērā grēcīgia. viņi uzsvēra kontroli, stingrus likumus, stipri ierobežotu disciplinētu daļēji pat militāra rakstura kārtību & hirarčiju. sievietēm nevarēja ne uzticēties, ne arī sev pašām attiecībā pret sievietēm kas draudēja izjaukt stingro kontroli & disciplīnu.
kastolaizin, varbūt zinamos laikos, vietās & apstākļos arī nonāca pie galējībām kā attelotas Sodomā & Gomorā. otoh kā var vēsturiski ‑pēc vēsturiskām mērauklām‑ pārbaudīt kad vienīgās liecības ir no tiem kas šo zemi ieņēma & vai nu nicināja, vai bija šausmās par agrāko iedzīvotāju parašām & dzīves stilu?
(obsesija ar homoseksualitāti gan liekas vairāk raksturīga patriarčālās sabiedrībās kurjās homoseksualitāte bija parasti no pārējās sabiedrības slēpta/ pusnoliegta daļa no pēcpubertātes puišu vīriešu bandas pieredzes.)
< Ja, tadas parrunas par pāvestiem rosina uz smaidosam parrunam.... dzildomigam atzinam... vienreizigiem secinajumiem... var manit pavasarigas vesmas viscaur... Lai ar sauli lauka ejam...>
kapēc nepriecāties par to ko var priecāties.:)
aija
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/17/05 12:17
Sveiki!
Vents Apjomīgais par tādu nopietnu lietu kā ekumēnisko kustību pateica tā:
< Tāda nopietna lieta kā ekumeniskā kustība jebkurā gadījumā nebeigs pastāvēt līdz ar šā pāvesta nāvi.>
Iepriekš minētā John L. Allen grāmatā diezgan skaidri pierādīts, ka Tava Ratzingera kunga nostāja ir nelabvēlīga pret jebkādu nopietnu ekumenisma kustību. Pārlasi to pašu citātiņu par katolisma ieiešanu žīdisma sirdī. (John L. Allen nav nekāds Katoļu Baznīcas ienadnieks bet gan Romas korespondents Amerikā izdotājam "National Catholic Reporter".)
Un manu apgalvojumu, ka Venta Apjomīgā Ratzingera kungs savu inkvizitora darbu viec tumšā slepenībā Vents Apjomīgais atgaiņāja sacīdams tā:
< Uf, tad nu gan. Vai Tu vēlējies, lai Ticības doktrīnas kongregācija nodod savus dogmatiskos disputus vistautas apspriešanai?>
Kā jau Tu droši vien būsi nojautis, man nav tik daudz cieņas pret Katoļu Baznīcu lai kaut ko nebūt no tās vēlētos. Es tikai aizrādīju, ka Tavs Ratzingera kungs savu inkvizitora darbu mēdz veikt tumšā slepenībā. Piemēram, "vistautai" nav pat zināms cik priesteru ir cietuši viņa sodu un par kādiem pārkāpumiem. Tik gan ir zināms, ka no viņa soda nav cietis neviens pedofīls nedz arī neviens pedofīla paslēpējs.
<< Pastāsti mums arī kāpēc Tavs Racingera kungs raksta, ka Katoļu Baznīcai nepienākas izdot laicīgai varai savus kriminālos priesterus, īpaši jau ne tos, kas nodarbojas ar altārpuisīšu izvarošanu?>>
< Par to man nekas nav zināms. Neesmu lasījis nevienu Ticības doktrīnas kongregācijas dokumentu, kurā būtu izteikts īpašs atbalsts Tevis minētajam noziegumam.>
Es teicu, ka Tavs Racingera kungs rakstīja, ka Katolu Baznīcai nepienāks izdot laicīgai varai savus kriminālos priesterus. Es neteicu, ka Ticības kongregācijas dokumentos būtu atrodams īpašs atbalsts pedofīlijas noziegumam.
<< Pastāsti arī kāpēc Tavs Racingera kungs iesēdināja Svētā Pētera augstā krēslā no Bostonas patriekto kardinālu Bernardu Law kungu pēc tam, kad šis bija spiests atzīt savu vainu priesteru pedofīļu slēpšanā no laicīgās tiesas?>>
< Neņemos atbildēt uz šo jautājumu, jo par visu skandālu esmu lielākoties uzzinājis no preses, lielākoties naidīgā tonī pret katoļu baznīcu vispār. Man nav zināms, kādos tieši noziegumos tiek apsūdzēts kardināls Low (cik saprotu, ne jau pedofilijā), un kā tam būtu jāiespaido viņa stāvoklis Baznīcas hierarhijā.>
Kaunies, ka Tu to nezini!
Juris Kastolaizin
== kastolaizin, varbūt zinamos laikos, vietās & apstākļos arī nonāca pie galējībām kā attelotas Sodomā & Gomorā.==
/Aija Baltā Mahte/
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/17/05 7:43
Aija: < neesmu vēl redzējusi Gibsona The Passion of the Christ bet man nav pat garīgi saprotams izņemot šādā rāmī. tas jau ir ārpus normālās psīčoloģijas. atbaida, šausmina, jo pārāk arī līdzinās abnormālai psīčoloģijai ar seksualizētu vardarbību.>
Kad skaties Gibsona filmu, piedoma cik daudz tomatu biezena izlietots lai sabiezinatu efektu. Starp citu, noskaidro kuru versiju skaties. Esot saisinajis dauzisanu par 6 minutem. Nezinu tikai, ka varetum izcelt Kristus personibu. Bus vel filma japartaisa no jauna. ARis.
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/17/05 7:43
Aija: < latviešu nerātnās dainas ir lielā mērā rituālas auglības dziesmas skatoties uz dzīvi naturāli, taču tās nav visatļautības, neierobežotas, ikdienas vaļības.>
Bet lietas laba kaut ko varetu pasakt, ko? Labs kas padarits. Latviesiem augliba butu traki ieteicama paradiba. Ja tikai mammas gribetu penkereties ar tiem kidiniem. ARis. '‑)
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/17/05 7:43
< ==Ozianna debess manna, aleluja zagarindela kungam, Racingera tumsonibas atklajejeam== /Roobentehvs/>
Aleluja, slava zagarindelam. ARis.
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/17/05 10:34
Aris: < Kad skaties Gibsona filmu, piedoma cik daudz tomatu biezena izlietots lai sabiezinatu efektu.>
asinis protams bija teātra asinis bet teātris spilgtāk, kodolīgāk, ekstrēmāk izrāda ar salīdzināmi necilāko īstā dzīvē kas tomēr ir ar visspēcīgāko nozīmi izraisot visstiprākās jūtas.
liberālai pieejai viena priekšrocība ‑ daudzas versijas & iztulkojumi šķiet dabīgi & neuztrauc tā kā, ja ir tikai viens autoratīvi apliecināms kā pareizais. pieņem, ka katram iztulkojumam būtu cits Jēzus Kristus. Gibsona filma par Kristu kā saprotu izsaka reiz izplatītu priekšstatu par svētiem mocekļiem vidus laikos kāds kļuvis mazākuma saprašanā. vismaz paliek analītiskā līmenī, nevis līdzi jušanas.
nonākam pie jautājuma kurjam ir (c) uz JK, sākot ar kurjiem judaistiem & kad (c) kļūst par publisko domēnu? turpinājās ar matotājiem kas jau izdalīti/izdalās & ir ar savu identitāti, bet pēc tam tas process izplatās pa pasauli arvienu vairāk nozīmējot citu. aiz "autentiskuma" jautājuma (folklorā pēdējā laikā noraida jēdzienu), ir jautājums par labāko versiju, vai oriģinālais vislabākais & kāds tas bija, vai ir uzlabotas vai degradētas versijas.
aija
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/17/05 10:42
Aris: < Ja tikai mammas gribetu penkereties ar tiem kidiniem. ARis. '‑)>
laime vai nelaime, nav vienkārša it kā citu faktoru neietekmēta kāda mečāniska mātes griba bērnus dzemdēt & audzināt, nav pazeminams uz viennozīmīgu instinktu kas apmierinams dažās minūtēs.
sievietes nav bezjūtīgas apaugļojamas mašīnas, kā arī nav pasīvas ligzdas kurjā iedēj sēklu. griba dzemdēt & audzināt bērnu(s) nav vienkārši dalama no apstākļiem.
aija
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/17/05 11:00
Juris Žagariņš rakstīja: < Iepriekš minētā John L. Allen grāmatā diezgan skaidri pierādīts, ka Tava Ratzingera kunga nostāja ir nelabvēlīga pret jebkādu nopietnu ekumenisma kustību. Pārlasi to pašu citātiņu par katolisma ieiešanu žīdisma sirdī. (John L. Allen nav nekāds Katoļu Baznīcas ienadnieks bet gan Romas korespondents Amerikā izdotājam "National Catholic Reporter".)>
Neesmu lasijis minētā John L. Allen grāmatu, bet esmu lasījis citu katoļu
autoru darbus, kuros kritizēta gan līdzšhineejā pāvesta darbība, gan arī kard.
Racingera uzskati. Pārsvarā šie autori Baznīcā pārstāv "liberāļu" jeb
"modernistu" virzienu. Man šie uzskati lielākoties nav pieņemami. Piemēram,
laikraksts "
< Kā jau Tu droši vien būsi nojautis, man nav tik daudz cieņas pret Katoļu Baznīcu lai kaut ko nebūt no tās vēlētos. Es tikai aizrādīju, ka Tavs Ratzingera kungs savu inkvizitora darbu mēdz veikt tumšā slepenībā. Piemēram, "vistautai" nav pat zināms cik priesteru ir cietuši viņa sodu un par kādiem pārkāpumiem. Tik gan ir zināms, ka no viņa soda nav cietis neviens pedofīls nedz arī neviens pedofīla paslēpējs.>
Izklausās apšaubāmi. No vienas puses, nav zināms, par ko Ticības doktrīnas kongregācija sodījusi priesterus, bet, no otras puses, zināms, ka viņu vidū nav bijuši pedofili vai to slēpēji. No kādiem avotiem tik drošas ziņas? Cik zinu, Ticības doktrīnas kongregācija iejaucas, ja garīdznieks atklāti sludina uzskatus, kas ir pretrunā ar Baznīcas dogmām, un nevēlas no tiem atteikties. Piemēram, Hansam Kingam tā savulaik atņēma tiesības katoļu augstskolā pasniegt teoloģiju.
< Es teicu, ka Tavs Racingera kungs rakstīja, ka Katolu Baznīcai nepienāks izdot laicīgai varai savus kriminālos priesterus. Es neteicu, ka Ticības kongregācijas dokumentos būtu atrodams īpašs atbalsts pedofīlijas noziegumam.>
Piekrītu Racingeram, ka Baznīcai nav obligāts pienākums ziņot varas iestādēm par priesteriem, kas pieķerti krimināli sodāmās darbībās. Par to, kāpēc Amerikā bīskapi nav atņēmuši pedofilijā vainotiem priesteriem tiesības veikt garīdznieka pienākumus, bet nosūtījuši tos uz citām draudzēm, man nav skaidrības. Par šādiem un līdzīgiem nodarījumiem atcelšana no priestera amata paredzēta jau kopš pirmajiem kristietības gadsimtiem.
< Kaunies, ka Tu to nezini!>
Par katolicisma virzību Amerikas Savienotajās Valstīs man šobrīd ir ļoti pretrunīgas ziņas. Man laikam būtu jāpārvar liela iekšējas neuzticības barjera, ja nākamais pāvests tiktu ievēlēts no ASV.
Vents
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/17/05 11:48
Aija rakstīja: < Latvijai vajadzīgi atbildīgi tēvi īstiem bērniem & atbildīgi vīri īstām sievām vairāk nekā garīgi "tēvi" kas parastā cilvēka dzīvi uz šo pasauli nesaprot.>
Diezgan savāds spriedums, kam nevaru piekrist. Cik nu esmu novērojis, garīgie tēvi, kas strādā ar saviem draudžu locekļiem, ikdienā pieņemot grēksūdzes, tie, kas sniedz garīgo aprūpi nedziedināmi slimiem cilvēkiem, narkomāniem, noziedzniekiem un citiem, ļoti labi orientējas parastā cilvēka dzīvē un skatā uz šo pasauli. Katrā ziņā krietni labāk nekā dažs labs psihoterapeits, pie kuriem pēdējā laikā kļuvis tik modīgi vērsties dažādu problēmu gadījumos.
Vents
From: ugis.berzins@tele2.se
Date: 4/17/05 12:34
Vent, tāda pasaule patiešām nav. Negribu diskutēt grēksūdzi (svētdienā nosūdzies ‑ pirmdien eji vecās sliedēs ...). Aija pilnīgi pievienojos, "garīgie tēvi" literatūrā parasti "augstā činā", bet vēstresskatījumā nodarījuši varbūt vairāk ļauna nekā tas tanī vidē un tanī laika posmā būtu noticis bez viņu "garīguma" !
Neprecējušies priesteri ir parasti nespējīgi palīdzēt vienstāvošām mātēm, daudzbērnu mātēm, izmisuma pilnām atraitnēm, jaunām meitenēm utt. utt.
Ventam pareizi, psihoterapeiti ir mūsdienu sabiedrībā pārvērtēti un dažu labu reizi padara vairāk ļauna nekā laba! To pašu var arī teikt par "sociāltantēm", kuras 24 gaduvecumā tiek ieceltas par kuratorēm, sociālām asistentēm un kurām jēga ir tikai (tas arī tikai varbūt) par ģimeni kurā piedzima unpar izglītības laiku ..... Personīgi pazīstu cilvēkus, kuriem bija jātstāj darbs uz dzīves vieta, lai "tantes" neatņemtu bērnus ....
Ugis G. Berzins, nostrādājies "pie dabas krūts", ar skatu uz pirmiem šīgada tauriņiem.
From: ugis.berzins@tele2.se
Date: 4/17/05 1:02
Aija: < par mūkiem...nu ko lai saka par tiem kas pavisam atteikušies no sievietēm...>
Šeit mēdz saukt par zilīšiem, atturībniekiem vai mulķiem ..... :‑)
Ugis
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/17/05 1:08
Uģis rakstīja: < tāda pasaule patiešām nav. Negribu diskutēt grēksūdzi (svētdienā nosūdzies ‑ pirmdien eji vecās sliedēs ...).>
Tā patiešām gadās ‑ īpaši ar ielaistiem grēkiem, kas jau kļuvuši par ļaunu ieradumu. Tādā gadījumā jāklauvē vēl un vēl, kamēr top atvērts un Dievs dod spēku no grēka atbrīvoties. Ja grēksūdzes iespēju izmanto ļaunprātīgi un sūdz grēkus ar domu, ka grēks tīši tiks atkārtots, grēksūdze nav derīga, bet tiek izdarīts jauns grēks ‑ tas katram ticīgajam jāapzinās. Priesteris jau var pateikt sakramentālos vārdus, bet cilvēks piedošanu no Dieva saņem tikai tad, ja nožēlo izdarīto un apņemas grēku neatkārtot. Šī apņēmība var zust, un cilvēks var atkal un atkal pakrist, bet jāceļas un jāiet tālāk. Dažkārt cilvēks vienu un to pašu grēku sūdz daudzus gadus un ilgstoši lūdzas, kamēr tiek no tā atbrīvots. Savukārt ja priesteris redz, ka cilvēks pret savu grēku izturas vieglprātīgi un sūdz tikai tāpēc, "lai būtu izsūdzēts", viņš to dara zināmu sūdzētājam un brīdina, pie kā šāda pieeja var novest. Lai priesteris varētu veikt pilnvērtīgu pastorālo darbu, ticīgajiem iesaka censties iet pie viena un tā paša biktstēva un nemainīt bez īpašas vajadzības.
< Aija pilnīgi pievienojos, "garīgie tēvi" literatūrā parasti "augstā činā", bet vēstresskatījumā nodarījuši varbūt vairāk ļauna nekā tas tanī vidē un tanī laika posmā būtu noticis bez viņu "garīguma" !>
Literatūrā daudz kas mēdz būt, tāpat daudz kas atkarīgs no mērķa, ar kādu rakstīts literārs darbs. Arī dzīvē mēdz būt dažādi ‑ tāpēc katram pašam jāskatās, kam vēlas uzticēties. Par to, kā vēsturē "būtu bijis, ja nebūtu bijis", gan nestrīdēšos, šādi strīdi ir neauglīgi.
< Neprecējušies priesteri ir parasti nespējīgi palīdzēt vienstāvošām mātēm, daudzbērnu mātēm, izmisuma pilnām atraitnēm, jaunām meitenēm utt. utt.>
Pats pazīstu gan vientuļas mātes, gan jaunas meitenes (pieļauju, ka ir arī atraitnes, kaut personīgi nepazīstu), kam priesteri ir pat ļoti palīdzējuši. Neredzu iemeslu, kāpēc priesterim, lai palīdzētu, būtu tik svarīgi būt precētam. Tiesa, ja priesterim nav bijis ne mātes, ne māsu, ne vispār kādas saskares dzīvē ar sievietēm, tad viņam var rasties grūtības. Bet tādi priesteri ir ļoti reti.
Vents
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/17/05 1:36
Sveiki!
Es Ventam Apjomīgajam rakstīju tā:
<< Kā jau Tu droši vien būsi nojautis, man nav tik daudz cieņas pret Katoļu Baznīcu lai kaut ko nebūt no tās vēlētos. Es tikai aizrādīju, ka Tavs Ratzingera kungs savu inkvizitora darbu mēdz veikt tumšā slepenībā. Piemēram, "vistautai" nav pat zināms cik priesteru ir cietuši viņa sodu un par kādiem pārkāpumiem. Tik gan ir zināms, ka no viņa soda nav cietis neviens pedofīls nedz arī neviens pedofīla paslēpējs.>>
Un nu Vents Apjomīgais man atbildēja tā:
< Izklausās apšaubāmi. No vienas puses, nav zināms, par ko Ticības doktrīnas kongregācija sodījusi priesterus, bet, no otras puses, zināms, ka viņu vidū nav bijuši pedofili vai to slēpēji. No kādiem avotiem tik drošas ziņas? Cik zinu, Ticības doktrīnas kongregācija iejaucas, ja garīdznieks atklāti sludina uzskatus, kas ir pretrunā ar Baznīcas dogmām, un nevēlas no tiem atteikties. Piemēram, Hansam Kingam tā savulaik atņēma tiesības katoļu augstskolā pasniegt teoloģiju.>
Vispār nevienam nekas nav zināms par Tava Ratzingera kunga dogmas sargāšanas darbību kā tas, ka tas notiek tumšā slepenībā, un tas, ko viņš pats ar savu roku ir pierakstījis. Bet tik daudz gan ir zināms, ka viņš priesterus pedofīļus nav sodījis jo tie Tava Ratzingera kunga karjeras laikā ir visās malās savairojušies tik kuplā skaitā, ka nu jau acīmredzot arī bez manas starpniecības Tu pats ar tiem esi laicīgā presē jau paspējis iepazīties, nemaz nerunājot par augstākas činas katoļiem, kas no savām saniknotām draudzēm bēgdami nonāk arvien augstākos krēslos Katoļu Baznīcas tumsonīgajā hierarhijā. Un kā jau tipiski vienam labi audzinātam totalitārietim Tavs instinkts Tev saka, ka vienīgais glabiņš no arvien lielākas izgāšanās ir arvien lielāks totalitārisms un atdošanās tai bezierunas paklausībā, vai ne?
< Par šādiem un līdzīgiem nodarījumiem atcelšana no priestera amata paredzēta jau kopš pirmajiem kristietības gadsimtiem.>
Kā jau Tu pats mums nupat
< Par katolicisma virzību Amerikas Savienotajās Valstīs man šobrīd ir ļoti pretrunīgas ziņas. Man laikam būtu jāpārvar liela iekšējas neuzticības barjera, ja nākamais pāvests tiktu ievēlēts no ASV.>
Jā. Tādā gadījumā Tev laikam gan nekas cits neatliktu kā stāties iekšā Amerikai uzticīgajos Saūdu Arābijas musulmaņos, vai ne? Lai gan tur nevalda nekāds celibāts.
Juris, Kārtīgs Mullahs
==sievietes nav bezjūtīgas apaugļojamas mašīnas==
/Aija Baltā Mahte/
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/17/05 3:53
Sveiki!
Juris rakstīja: < Bet tik daudz gan ir zināms, ka viņš priesterus pedofīļus nav sodījis jo tie Tava Ratzingera kunga karjeras laikā ir visās malās savairojušies tik kuplā skaitā, ka nu jau acīmredzot arī bez manas starpniecības Tu pats ar tiem esi laicīgā presē jau paspējis iepazīties,>
Nezinu, cik ļoti garīdznieki pedofili "visās malās" savairojušies kard. Racingera darbības laikā, pieļauju, ka arī agrāk ir bijuši un ne tikai katoļu baznīcā. Tāpat neredzu tiešu saistību starp kard. Racingera darbību un pedofilijas gadījumiem baznīcas kalpotāju vidū. Mana pārliecība ir, ka ar netikumīgiem priesteriem saistītie skandāli vairākās vietās pasaulē lielā mērā ir sekas tām jaunajām mācībām, kas vēlas grozīt kristīgās tikumības normas atbilstoši daudzu cilvēku dzīvesveidam. Nav brīnums, ka tām par upuri krīt ne vien sabiedrībā dzīvojoši ticīgie, bet arī pa kādam priesterim.
Es pats esmu lielu dzīves laiku veltījis netikumīga dzīvesveida izkopšanai, turklāt atšķirībā no pedofiliem un citiem "izstumtajiem" vēl esmu bijis arī lielāks liekulis, jo esmu lieliski pratis iekļauties "sabiedriski akceptētās netikumības" robežās, ko mūsdienās jauniešiem pārmet tikai "vecas, dullas tantes" un "fanātiski priesteri".
Zinu, cik no šāda dzīvesveida grūti atteikties, īpaši, ja sastopies ar
apkārtējās sabiedrības neizpratni: "Kāda muša tad tev pēkšņi iekodusi, sajucis
esi, vai, tās tak gluži dabiskas lietas, neesi jau nekāds pedofils vai
slepkava."
Tāpēc es vēlētos, lai par pāvestu tiktu ievēlēts kāds no Baznīcas konservatīvā spārna pārstāvjiem, kas aizstāv tradicionālo katolisko ticību un tikumību. Taču, kā jau rakstīju, ne man to noteikt. Tāpat nezinu, vai kard. Racingers tiks ievēlēts par pāvestu, teicu tikai, ka man viņa kandidatūra šķiet simpātiska. Ja Tev zināms kāds cits spējīgs konservators, kura vārdu varbūt neesmu dzirdējis un pār kuru negulst tādas šaubu ēnas, kā Tu aprakstīji, būtu priecīgs dzirdēt viņa vārdu.
< Un kā jau tipiski vienam labi audzinātam totalitārietim Tavs instinkts Tev saka, ka vienīgais glabiņš no arvien lielākas izgāšanās ir arvien lielāks totalitārisms un atdošanās tai bezierunas paklausībā, vai ne?>
Droši vien, ka tā. ;))) Katrā ziņā risinājumu nesaskatu arī kristīgās tikumības prasību maiņā uz "mūsdienīgām" ‑ tā, it kā mūsdienas tumsonības ziņā būtu mata tiesu labākas par viduslaikiem vai jebkuru citu laikmetu cilvēces vēsturē.
< Kā jau Tu pats mums nupat
Nē, atsaukšanās uz pirmajiem kristietības gadsimtiem nav "vienkāršoti
luterisks" skatījums. Uz pirmo gadsimtu tradīciju var un vajag atsaukties.
Taču mēģinājumi šo pirmo gadsimtu tradīciju interpretēt attiecīgi
< Jā. Tādā gadījumā Tev laikam gan nekas cits neatliktu kā stāties iekšā Amerikai uzticīgajos Saūdu Arābijas musulmaņos, vai ne? Lai gan tur nevalda nekāds celibāts.>
Laikam gan savu izvēli tik viegli nemainīšu. Par islama pieņemšanu domāju laikā, kamēr vēl nebiju izvēlējies kristietību. Pat Korānu izlasīju, tiesa, ne sevišķi dzejiskā krievu tulkojumā ‑ parindenī. Droši vien tagad, kad iznāks Ulža Bērziņa tulkojums, ar prieku novērtēšu viņa veikumu latviski, bet diez vai tāpēc pieņemšu rasūla Muhameda mācību. :))
Vents
From: hbush@apollo.lv
Date: 4/17/05 4:37
Vents Zvaigzne rakstija: < Tāpēc es vēlētos, lai par pāvestu tiktu ievēlēts kāds no Baznīcas konservatīvā spārna pārstāvjiem, kas aizstāv tradicionālo katolisko ticību un tikumību.>
Tas ir, lai viņš ‑ cilvēks ‑ būtu stipraks savā ticiba, nekā Tu esi. Bet atbalsts no cita cilveka nekad nebus drošs, uz to nevar paļauties, patiesam ticigajam vajadzetu atrast paļāvību un atbalstu tikai Dievā.
Atvaino, <nothing personal>.
Harijs
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/17/05 4:48
Sveiki!
Vents Apjomīgais pauda savu pārliecību:
< Mana pārliecība ir, ka ar netikumīgiem priesteriem saistītie skandāli vairākās vietās pasaulē lielā mērā ir sekas tām jaunajām mācībām, kas vēlas grozīt kristīgās tikumības normas atbilstoši daudzu cilvēku dzīvesveidam.>
Ja Tu ceri uz tādu pāvestu konservatoru kas Tev sludinās, ka vienīgā pareizā kristīgā tikumība ir tāda kas neatbilst ne Jēzus Kristus mācībai ne cilvēku dabai, tad Tu acīmredzot ceri uz tādu pāvestu kas novadīs Tavu Katolisko Baznīcu galīgi uz grunti un uz "vistautas" izsmieklu. Ja Tu, piemēram, domā, ka pretrunā ar "jaunajām mācībām" homoseksuālis ir Dievam pretīgs radījums, tad jau nav brīnums, ka Tu mocies ar sirdsapziņas pārmetumiem pats par savu cilvēcību arī ‑ ka vēl līdz šim neesi vīžājis ne apprecēties lai taisītu augšā Dievam par prieku bēbīšus nedz arī stājies iekšā priesterībā jeb mūkos kur riebums pret pretējo dzimumu ir amata priekšnoteikums.
< Es pats esmu lielu dzīves laiku veltījis netikumīga dzīvesveida izkopšanai, turklāt atšķirībā no pedofiliem un citiem "izstumtajiem" vēl esmu bijis arī lielāks liekulis, jo esmu lieliski pratis iekļauties "sabiedriski akceptētās netikumības" robežās, ko mūsdienās jauniešiem pārmet tikai "vecas, dullas tantes" un "fanātiski priesteri".>
Kauns! Kauns!
< Tāpēc es vēlētos, lai par pāvestu tiktu ievēlēts kāds no Baznīcas konservatīvā spārna pārstāvjiem, kas aizstāv tradicionālo katolisko ticību un tikumību.>
Vai tad pareizāk nebūtu izvēlēties sev par sievu kādu riktīgu raganu un ‑ miers un amen?
< Ja Tev zināms kāds cits spējīgs konservators, kura vārdu varbūt neesmu dzirdējis bla bla bla>
Ja spējīgs konservators Tev vajadzīgs, varu ieteikt Jāni Vanaga kungu, lai gan arī viņš nav nekāds celibāts.
< Nē, atsaukšanās uz pirmajiem kristietības gadsimtiem nav "vienkāršoti
luterisks" skatījums. Uz pirmo gadsimtu tradīciju var un vajag atsaukties.
Taču mēģinājumi šo pirmo gadsimtu tradīciju interpretēt attiecīgi
Katrai monarhijai bijuši zelta laiki, bet tikai vistumsonīgākie katoļi domā, ka mūsulaikiem monarhija ir piemērotāka par demokrātiju.
< Par islama pieņemšanu domāju laikā, kamēr vēl nebiju izvēlējies kristietību.>
Citēju Ulža Bērziņa tulkojumā Dieva vārdu:
(165) Ir starp ļaudīm tādi,
kas noliek līdzās Dievam vēl līdzniekus,
un mīl tos, itin kā Dievu mīlēdami –
bet īstenticīgie ir savā mīlesībā stiprāki! -
un netaisnie to redzēs, kad viņi sodību ieraudzīs:
ka visa vara pieder Dievam
un Dievs ir bargs Savā sodībā!
(166) Kad nu atteiksies tie, kuriem sekots,
no saviem sekotājiem,
un kad nu šie ieraudzīs sodību,
un pušu būs, kas starp tiem abiem ,‑
(167) tad teiks šie, kas sekojuši:
kaut būtu mums vēl viena reize,
tad mēs no tiem atteiktos,
kā tie atteikušies no mums! –
Tā parādīs Dievs šiem, ko šie darījuši
sev pašiem par postu,
un šie netiks ārā no Uguns!
Juris Kārtīgs Mullahs
==Atvaino, <nothing personal>==
/Harijs Bezpartejiskais/
From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 4/17/05 5:01
Juris Zagarins wrote: < Ja Tu ceri uz tādu pāvestu konservatoru kas Tev sludinās, ka vienīgā pareizā kristīgā tikumība ir tāda kas neatbilst ne Jēzus Kristus mācībai ne cilvēku dabai, tad Tu acīmredzot ceri uz tādu pāvestu kas novadīs Tavu Katolisko Baznīcu galīgi uz grunti un uz "vistautas" izsmieklu.>
??? No kurienes Tu izgrābi savus secinājumus? Vai nu skolā esi slinkojis un loģiku neesi mācījies vai arī Tavs domu lidojums ir tik plašs, ka parasts mirstīgais netiek tam līdzi ;‑) Būšu pateicīgs, ja paskaidrosi sīkāk :‑)
< Ja Tu, piemēram, domā, ka pretrunā ar "jaunajām mācībām" homoseksuālis ir Dievam pretīgs radījums, tad jau nav brīnums, ka Tu mocies ar sirdsapziņas pārmetumiem pats par savu cilvēcību arī ‑ ka vēl līdz šim neesi vīžājis ne apprecēties lai taisītu augšā Dievam par prieku bēbīšus nedz arī stājies iekšā priesterībā jeb mūkos kur riebums pret pretējo dzimumu ir amata priekšnoteikums.>
Vai vari kur dot atsauces uz pirmavotiem, kur priekšnoteikums priesterībai vai mūkiem ir riebums pret apmēram pusi vai pat vairāk cilvēces? :)
< Kauns! Kauns!>
Par tieši būtu jākaunās? :)
< Vai tad pareizāk nebūtu izvēlēties sev par sievu kādu riktīgu raganu un ‑ miers un amen?>
Visiem sveikotājiem viena recepte neder ;‑)
< Juris Kārtīgs Mullahs>
Tikpat kārtīgs un par pilnu ņemams, kā Sveikā ;‑)
‑‑
Rumpis :)
From: uldis@parks.lv
Date: 4/17/05 5:18
Harijs: < Tas ir, lai viņš ‑ cilvēks ‑ būtu stipraks savā ticiba, nekā Tu esi.Bet atbalsts no cita cilveka nekad nebus drošs, uz to nevar paļauties, patiesam ticigajam vajadzetu atrast paļāvību un atbalstu tikai Dievā. Atvaino, <nothing personal>.>
Atvaino, Harij, nekādi nesaprotu‑ un kas tur nav pareizi???
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis, paļaujās uz sevi un Dievu, līdz šim pēdējais ir attaisnojis manas cerības (ko nevaru teikt par sevi).]
When man is no longer cold, hungry or afraid, he is dissatisfied.
Ennio Flaiano
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/17/05 5:23
Sveiki!
Es Ventam Apjomīgajam pateicu tā:
<< Ja Tu ceri uz tādu pāvestu konservatoru kas Tev sludinās, ka vienīgā pareizā kristīgā tikumība ir tāda kas neatbilst ne Jēzus
Kristus mācībai ne cilvēku dabai, tad Tu acīmredzot ceri uz tādu pāvestu kas novadīs Tavu Katolisko Baznīcu galīgi uz grunti un uz
"vistautas" izsmieklu. >>
Un nu Rumpis Bezpalīdzīgais pauda savu bezpalīdzību tā:
< Būšu pateicīgs, ja paskaidrosi sīkāk :‑)>
Kā jau Vents Apjomīgais pats mums paskaidroja ‑ katoliskās dogmas iekonservējamā galvenā daļa ir cēlusies t.s. vidus jeb zelta jeb tumsonības laikos (atkarībā no vēsturnieka), tātad nevis no Jēzus Kristus mācības bet no toreiz valdošo monarhu apgarotajiem aizspriedumiem un pārlaicīgās varas un teikšanas nostiprināšanas aprēķiniem.
< Vai vari kur dot atsauces uz pirmavotiem, kur priekšnoteikums priesterībai vai mūkiem ir riebums pret apmēram pusi vai pat vairāk cilvēces? :)>
Pirmavotos ierakstītais riebums ir pret kāju starpē atrodamām šmucēm bet praktiski tas izpaužas riebumā pret pretējo dzimumu jo normālā "vistautā" tāds sludināts riebums ir mākslīgs, nevis dabīgs.
< Par [ko] tieši būtu jākaunās? :)>
Nu ‑ par to, ka publiski bija jāatzīstas par lielu liekuli.
Juris Par Pilnu Ņemamais Mullahs
==When man is no longer cold, hungry or afraid, he is dissatisfied.==
/Uldis Adekvātais/
From: mahris@myself.com
Date: 4/17/05 6:17
Ugis Berzins wrote: < Šeit mēdz saukt par zilīšiem, atturībniekiem vai mulķiem ..... :‑)>
Kur ‑ šeit?
Šeit par zilīšiem jau izsenis sauc alkoholiķus.
To otru līdzīgās krāsas slaku ‑ par zilajiem.
Uzzinājām par šo krāsas lietojumu tikai pēc ieejas informācijas apritē, un arī ne uzreiz.
Atceros, vēl 90to sākumā tābrīža populārākā avīze "Latvijas Jaunatne", ieguvusi krāsainu poligrāfisko tehniku, iznāca ar lepnu saukli pirmajā lapā: Mēs ‑ zilie!
Mahris
From: mahris@myself.com
Date: 4/17/05 6:32
Vents Zvaigzne wrote: < Piekrītu Racingeram, ka Baznīcai nav obligāts pienākums ziņot varas iestādēm par priesteriem, kas pieķerti krimināli sodāmās darbībās.>
Bet neziņošana par kriminālnoziegumu arī ir kriminālnoziegums. Tad jau baznīca izrādās noziedzīga organizācija. (Nerunāju par grēksūdzes noslēpumu; cik saprotu, Tu arī ne)
Mahris
From: hbush@apollo.lv
Date: 4/17/05 6:41
Uldis Liepkalns rakstija: < nekādi nesaprotu‑ un kas tur nav pareizi???>
Teoretiski vajadzetu but samera mazsvarīgi, kadi ir konkrētā pāvesta uzskati katolicisma kopejos ietvaros. Tik un tā viņš ir tikai, tā sakot, proxy. Starpnieks. Pat pec katoļu uzskatiem ‑ Vietnieks. Administratīvais un ideologiskais vadītājs lielai religiskai organizācijai. Tadel viņa loma ir svarīga baznīcas darbiniekiem ‑ un jo augstāks rangs, jo svarīgāka pāvesta ietekme; politiķiem ‑ jo var nodrošināt papildus balsis un atbalstu politikā; bet kāda tur atšķirība vienkaršiem ticīgajiem ‑ neņemos spriest. Protams, ticīgajiem varetu but patīkami, ka organizāciju vada cienījams cilvēks ar lielu autoritāti arī arpus katolicisma, kads neapšaubami bija Jānis Pāvils Ī. Bet ne jau pāvests ir noteicējs pār katra individuāla cilvēka ticību vai neticību, vismaz kamēr inkvizīcija nav atkal ķērusies pie visu un ikviena "pāraudzināšanas" ka viduslaikos. Isak sakot, ticība nedrīkstetu but atkariga no konkrētā pāvesta personības.
Starp citu, vai ir zināms, kad un kurš bija _pēdējais_ katoļu sadedzinātais ķeceris?
Harijs
From: mahris@myself.com
Date: 4/17/05 6:49
Vents Zvaigzne wrote: < Zinu, cik no šāda dzīvesveida grūti atteikties,
īpaši, ja sastopies ar apkārtējās sabiedrības neizpratni: "Kāda muša tad tev
pēkšņi iekodusi, sajucis esi, vai, tās tak gluži dabiskas lietas, neesi jau
nekāds pedofils vai slepkava."
Vent, cilvēks jau negrēko, lai spītētu Dievam.
Grēko, lai izdabātu savām tieksmēm.
Ja Tev nav kāres uz vīriešiem un puisīšiem, tad Tu ar tiem neielaidīsies neatkarīgi no Racingera un baznīcas mācības. Izņemot varbūt ‑ ja nonāksi ārkārtējos apstākļos, kādos atrodas kareivji, cietumnieki un katoļu garīdznieki.
Mahris
From: uldis@parks.lv
Date: 4/17/05 7:01
Harijs wrote: < Teoretiski vajadzetu but samera mazsvarīgi, kadi ir konkrētā pāvesta uzskati katolicisma kopejos ietvaros. Tik un tā viņš ir tikai, tā sakot, proxy. Starpnieks. Pat pec katoļu uzskatiem ‑ Vietnieks. Administratīvais un ideologiskais vadītājs lielai religiskai organizācijai.>
Ēēe, nu jā, iejaucos katoļu strīdos (neapzināti, nepamanījum ka runa ir nevis par Dievu kā tādu, bet par vienu no provaideriem).
< Starp citu, vai ir zināms, kad un kurš bija _pēdējais_ katoļu sadedzinātais ķeceris?>
Ēē, varētu jau uzzināt, bet sieva pie manas klabināšanas tāa nemierīgi grozās (dabūšu vēl kādu čību ģīmī).
BTW, augstākminētā sakarā‑ ir parādījies jauns meklētājs‑ answers.com http://www.answers.com/
vinš tevi nonoved uz 100 000 linkiem, bet iedod atbildi.
Pamēģiniet ierakstīt meklēšanas laukā kauču "Proz" :)))
Besti un regārdi,
Uldis
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/18/05 1:30
Vents: < Cik nu esmu novērojis, garīgie tēvi, kas strādā ar saviem draudžu locekļiem, ikdienā pieņemot grēksūdzes, tie, kas sniedz garīgo aprūpi nedziedināmi slimiem cilvēkiem, narkomāniem, noziedzniekiem un citiem, ļoti labi orientējas parastā cilvēka dzīvē un skatā uz šo pasauli.>
Vent, tas, ka garīgie tēvi dara labu, īpaši aprūpējot sabiedrības atstumtos, nenoliedzu & turklāt ir cilvēki kas negrib & kurjiem nav jāuzspiež ģimene. viņi ir tikpat cilvēki & var būt sabiedrībai savā īpašā veidā derīgi. Āfrikā pazīstams priekšstats, ka bērnus audzina viss ciems netikai vecāki. nedomāju tāds atzinums runā pretīm vispārinājumam, ka tieši tādā zemē kā Latvijā kur dzimstība ir katastrofāli zema, vajadzīgi pirmā kārtā bērniem ne tikai garīgie tēvi. ar to nekādi nesaku kas kādam indivīdam būtu jādara, jo protams izvēle ir paša.
<vēl esmu bijis arī lielāks liekulis, jo esmu lieliski pratis iekļauties "sabiedriski akceptētās netikumības" robežās...>
katoļticīgiem mēdz būt lielas vainas sajūtas par lietām kas nav problemātiskas citās ticībās & tapēc grūti kautko teikt par subjektīvu vainas sajūtu kas nav ar vispārējām (ne tikai katoļu ticības) mērauklām vērtējama.
ilgu laiku esmu bijusi neziņā vai organizēta reliģija nes vairāk labu vai ļaunu, vai arī ir vienalga. ir dažādīgi tieksmēti cilvēki kurju zinami apstākļi var iegrūst vardarbībā pret citiem. ņemot vērā cik nopietna ir krimināla vardarbība, vajadzētu pievērsties lai apkarotu nopietnu kriminalitāti kā pedofiliju, nevis tā kas nav krimināla kā piemēram homoseksualitāte ar pieaugušu piekrītošo.
drošvien zini labāk, ka no zinātniskā viedokļa limbiskā sistēma i primitīvākie nukleji & hipotalamus, kā arī evolūcionāri vēlāk izveidojusies amygdala, ir fiziskais smadzeņu centrs kas kontrolē reliģiskās jūtas, sapņu nozīmi, emocionālās motivācijas, iekšējo homeostāsi dziņām. hipotalamusā regulē slāpes, izsalkumu, dusmas, bailes, seksuālās jūtas. amygdala regulē rūgtas & saldas skaņas, vizuālas atmiņas, nosaka vai garīgi nozīmīgs & fiziski uzbudinājošs. kopā ar temporālo izcilni (lobe) ir pamats sapņu, fantazijas pasaulei & mistiskām pieredzēm kā eksāzija vai miršanas & atdzimšanas pieredzēm.
limbiskā sistēma ir bīstama daļa no smadzenēm. to stimulācija saistīta ar gribām kas var būt vienlaicīgi izjustas kā reliģiskas kā arī dziņas. pārāk jūtīgas & izveidojās halucinācijas bet arī draud briesmas kad ar dievsajūtu savienotas primitīvās emocijas saistītas ar bailēm, dusmām & seksu kas var savienoties ar reliģisku asinskāri.
garjā rakstā "The Limbic System and the Soul: Evolution and the Neuroanatomy of Religious Experience" R. Joseph
http://www.blackwell‑synergy.com/links/doi/10.1111%2F0591‑2385.00343
(man pieejams caur skolu, bet kopēšana aizsargāta)
norāda tas nav nekāds gadījums, ka patriarčālās ticību vēsturē Dievs/dievi ir agresīvi, dusmīgi, greizsirdīgi, vardarbīgi, pieprasa asins upurus, ienaidnieku slepkavības & spīdzināšanu. Ekstrēmā krusta karja aicinājums, "nogalināt visus, Dievs pazīs savējos" esot limbiskās sistēmas izpausme. tāpat Qur'an 39 pavēle, ka neticīgie tiks dzīti uz Elli, jo tas ir taisnīgs sods neticīgiem vai Vecās Derības Numbers 31:14‑18 Dieva pavēle nogalināt visus vīrieškārtas, arī mazus bērnus, & visas sievietes kas pazinušas vīrieti, saudzējot tikai nevainīgās sievieškārtas priekš sevīm esot pavisam paredzams limbiskās sistēmas darbības seka. nemaz nerunājot par azteku ticību kas vēl spāņiem ienākot izcēlās asiņainā publiskā upurēšanā.
kad izsludina svētu karju, vai ar ticību attaisno, tad viegli atrast emocionālu attaisnojumu pat kriminālai vardarbībai. par labu ticībai, vēstures gaitā izveidojušies arī mečānismi & līdzsvari kā ierobežot vardarbību. ticības psīčoterapija iespaido smadzeņu darbību. tomēr tādi mečānismi arī ir starp neticīgiem & vispārējā kultūrā, nemaz nerunājot, ka arī citās ticībās, nevis tikai katoļticībā. arī zinātne nodarbojās ar disfunkcionālo tieksmju ārstēšanu vai ierobežošanu, piemēram ar zālēm atgriezt uz labāk darbojošu smadzeņu homeostāsi arī kad ticības terāpija nestrādā vai nav pieejama.
aija
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 3:58
Sveiki!
Juris Žagariņš rakstīja: < Ja Tu ceri uz tādu pāvestu konservatoru kas Tev sludinās, ka vienīgā pareizā kristīgā tikumība ir tāda kas neatbilst ne Jēzus Kristus mācībai ne cilvēku dabai, tad Tu acīmredzot ceri uz tādu pāvestu kas novadīs Tavu Katolisko Baznīcu galīgi uz grunti un uz "vistautas" izsmieklu.>
Es ceru uz pāvestu konservatoru, kas sludinās kristīgo tikumību, kura atbilst Jēzus Kristus mācībai un neatbilst cilvēka grēcīgajai dabai. "Vistautas" izsmiekls mani nebaida.
< Ja Tu, piemēram, domā, ka pretrunā ar "jaunajām mācībām" homoseksuālis ir Dievam pretīgs radījums>
Homoseksuālis ir Dievam mīlams cilvēks, bet homoseksuālisma piekopšana ir Dievam pretīgs grēks.
< tad jau nav brīnums, ka Tu mocies ar sirdsapziņas pārmetumiem pats par savu cilvēcību>
Bet, protams. Ja es nemocītos ar sirdsapziņas pārmetumiem par savu cilvēcību un nevēlētos, lai Dievs pašos pamatos pārveido manu grēcīgo cilvēcisko dabu, tad es nekad neizvēlētos kristietību. Būtu kārtīgs mullahs vai, visdrīzāk ticams, censtos dzīvot pēc latvju dainu gaišās mācības.
< arī ‑ ka vēl līdz šim neesi vīžājis ne apprecēties lai taisītu augšā Dievam par prieku bēbīšus nedz arī stājies iekšā priesterībā jeb mūkos kur riebums pret pretējo dzimumu ir amata priekšnoteikums.>
Gan viena, gan otra izvēle man vēl ir priekšā. Nav skaidrs, kāpēc Tu domā, ka priesterim vai mūkam būtu jāizjūt riebums pret pretējo dzimumu.
< Kauns! Kauns!>
Patiešām kauns.
< Vai tad pareizāk nebūtu izvēlēties sev par sievu kādu riktīgu raganu un ‑ miers un amen?>
Nedomāju vis, sievas raganas sludinātā tikumība var arī nesakrist ar kristīgo. ;)))))
< Ja spējīgs konservators Tev vajadzīgs, varu ieteikt Jāni Vanaga kungu, lai gan arī viņš nav nekāds celibāts.>
Arhibīskaps Jānis Vanags ir spējīgs konservatīvs luterānis, savas luteriskās ticības pārliecības dēļ viņš nav piemērots katoļu pāvesta amatam un droši vien arī nepiekristu.
< Katrai monarhijai bijuši zelta laiki, bet tikai vistumsonīgākie katoļi domā, ka mūsulaikiem monarhija ir piemērotāka par demokrātiju.>
Monarhija un demokrātija, tāpat kā citas sabiedriskās iekārtas un dažādas to kombinācijas, manuprāt, ir vienlīdz piemērojamas visiem laikiem. Kura katrreiz vairāk piemērota ‑ sarežģīts jautājums, uz kuru cilvēki mēģinās atbildēt līdz vēstures beigām.
< (165) Ir starp ļaudīm tādi,
kas noliek līdzās Dievam vēl līdzniekus,
un mīl tos, itin kā Dievu mīlēdami -
bet īstenticīgie ir savā mīlesībā stiprāki!>
Paldies par tulkojumu, kaut arī Muhameda mācību neatzīstu par Dieva vārdu. Arī citēto pantu dēļ, jo nepieņemamo "Dieva līdzinieku" vidū rasūls ievieto Jēzu Kristu ‑ pravieti Īsu.
Vents
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 4:57
Sveiki!
Harijs rakstīja: < Tas ir, lai viņš ‑ cilvēks ‑ būtu stipraks savā ticiba, nekā Tu esi. Bet atbalsts no cita cilveka nekad nebus drošs, uz to nevar paļauties, patiesam ticigajam vajadzetu atrast paļāvību un atbalstu tikai Dievā. Atvaino, <nothing personal>.>
Nav par ko atvainoties, es nemaz neņemu ļaunā. Ja vilka baidies, nelien mežā, ja iebildumi nepatīk ‑ neraksti Sveikā. ;))
Ticībā stiprs pāvests, protams, ir ideāls, uz ko gribas cerēt. Bet Tev taisnība tajā ziņā, ka vēsture pazīst arī pāvestus, kuri savā dzīvē klupuši un krituši, īpaši kristīgās tikumības ziņā.
Par paļāvību un atbalstu tikai Dievā piekrītu daļēji. Tāpēc arī izvēlējos katolicismu, nevis kādu no protestantu konfesijām. Man pieņemama tāda Dieva atklāsme, kas nāk caur cilvēkiem ‑ nepilnīgiem, grēcīgiem un dažkārt arī noziedzīgiem, bet kuri visi kopā veido brīnumainā kārtā svētu Baznīcu, nododami tālāk dievišķo mācību no cilvēka cilvēkam, no paaudzes paaudzei. Manuprāt, tāda ir Jaunās Derības jēga ‑ nevis sūtīt cilvēkiem kārtējo pravieti un kārtējos Rakstus, pēc kuriem tad mēģināt pareizi dzīvot, bet dot cilvēcei vēsturisku, patiesu Dievu un patiesu Cilvēku, kas darbojas, cieš un mirst viņu vidū, ar savu augšāmcelšanos dāvādams arī citiem mūžīgu dzīvību. Tāda Kristus mācība, kas tiek nodota _tikai_ pirmajai apustuļu paaudzei, lai tiešā Dieva iedvesmā taptu Svētie Raksti, kas tad pēc tam būtu _vienīgais_ avots katram nākamo paaudžu cilvēkam personisku attiecību veidošanai ar Dievu, man nav tuva, kaut gan saprotu arī tos, kas turas pie šāda uzskata. Tāpēc man ir tik svarīga vēsturiskā kolektīvā Baznīcas Tradīcija, par kuras sastāvdaļu (nenoliedzami svarīgāko) pieņemu arī Svētos Rakstus. Cauri visiem vētures griežiem, cauri pirmo gadsimtu vajāšanām, lielo koncilu un Baznīcas Tēvu laikam, impēriju sabrukumam un tautu staigāšanām, šolastu prātojumiem, viduslaiku mistiķu privātajām atklāsmēm, inkvizīcijai, renesanses pārmērībām, reformācijai un kontrreformācijai, apgaismības laikmeta racionālismam līdz pat šai dienai. Šādā skatījumā katram pāvestam ir nozīmīga loma, pret kuru nevaru būt vienaldzīgs. Pāvesta uzskati par ticību un tikumību ietekmēs Baznīcas Tradīcijas veidošanos gan viņa pontifikāta laikā, gan arī pēc tam.
Īsumā ‑ ja es vēlos paļauties uz Kristu, man ir jāpaļaujas arī uz cilvēku atbalstu, lai kādi viņi būtu. Un otrādi ‑ jācenšas atbalstīt cilvēkus, lai kāds es būtu. Ja es paļaujos uz Svētajiem Rakstiem, tad paļaujos ne tikai uz Dievu, kas ir to galvenais autors, bet arī uz Mateju, Marku, Lūku, Jāni, Pēteri, Pāvilu, Jēkabu un Jūdu, kuri tos rakstījuši vai diktējuši mutvārdos, paļaujos arī uz viņu mācekļiem, sekotājiem un pēctečiem ar visām viņu cilvēciskajām nepilnībām un pretrunām.
Vents
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 5:19
Sveiki!
Juris Žagariņš komentēja tā: < Kā jau Vents Apjomīgais pats mums paskaidroja ‑ katoliskās dogmas iekonservējamā galvenā daļa ir cēlusies t.s. vidus jeb zelta jeb tumsonības laikos (atkarībā no vēsturnieka), tātad nevis no Jēzus Kristus mācības bet no toreiz valdošo monarhu apgarotajiem aizspriedumiem un pārlaicīgās varas un teikšanas nostiprināšanas aprēķiniem.>
Baznīcas Tradīcija un doktrīna veidojusies visos kristietības gadsimtos ‑ no I līdz pat XXI ‑, un es negrasos no šā laika izslēgt viduslaikus kaut kādas personiskas netīksmes dēļ pret tolaik valdošo monarhu "apgarotajiem aizspriedumiem".
< Pirmavotos ierakstītais riebums ir pret kāju starpē atrodamām šmucēm bet praktiski tas izpaužas riebumā pret pretējo dzimumu jo normālā "vistautā" tāds sludināts riebums ir mākslīgs, nevis dabīgs.>
Man nav zināms nekāds kristīgajā doktrīnā pamatots un Baznīcas pieņemts riebums pret pretējo dzimumu.
Vents
From: tas.pats@sveiks.lv
Date: 4/18/05 5:35
Cienītie, ludzu ievērojiet pieklājību. Romas katoļu baznīca ir sabiedriski reliģisks iestādījums, kurā ir sava kārtība. Viņas tiesības ir jāciena, tāpēc nevajag tagad pelt katoļus un diezin ko vēl. Katoļu baznīca pati izvēlēsies savu ceļu un mums visiem šī izvēle būs jāciena, tikpat lielā mērā, kā mēs cienam savas tiesības uz ticības brīvību. Uzvedība, kad baznīcai nepiederoši kritizē un apsriež baznīcas uzvedību nav īsti labi, līdzīgi, kā kad bāznīca lien tur, kur viņai nevajag.
Ar cieņu ...
E.Fromm rakstīja:
Es ticu ka galvenais jautājums, kas ir nostājies cilvēces priekšā, ir netik daudz jautājums par dievu, bet jautājums par informēšanu par elkiem, kas raksturo mūsdienas, kā arī cīnīties ar šiem elkiem, kas mūsdienās apdraud cilvēci. <..>
<..>Kas nosaka ka viņi ir elki, tas ka viņi viņus pielūdz. Šie elki ir stāvoklis sabiedrībā, gods, nacionālisms un, protams, viens elks ir uztaisīts no Dieva… <..>
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/18/05 6:24
Sveiki!
Vents Apjomīgais sludina katolisko humānismu, respektīvi mūsulaikos modē esošo t.s. fundamentālo žēlabaino konservatīvismu:
< Īsumā ‑ ja es vēlos paļauties uz Kristu, man ir jāpaļaujas arī uz cilvēku atbalstu, lai kādi viņi būtu. Un otrādi ‑ jācenšas atbalstīt cilvēkus, lai kāds es būtu.>
Bet šito te viņš zina absolūti, jo Dievam Līdzīgais Pāvests Konservātors viņam tā priekšā pateica:
< ... homoseksuālisma piekopšana ir Dievam pretīgs grēks.>
Un celibāts, protams, neizslēdz cieņu pret raganām, lai gan...
< ...raganas sludinātā tikumība var arī nesakrist ar kristīgo.>
Taču katolisko monarhiju Vents Apjomīgais mēģināja attaisnot ar gluži atklātu morālā relatīvisma apliecinājumu:
< Monarhija un demokrātija, tāpat kā citas sabiedriskās iekārtas un dažādas to kombinācijas, manuprāt, ir vienlīdz piemērojamas visiem laikiem. Kura katrreiz vairāk piemērota ‑ sarežģīts jautājums, uz kuru cilvēki mēģinās atbildēt līdz vēstures beigām.>
Vadonība, protams ir viena lieta, bet monarhija nu gan kā "vistautu" administrācijas modelis mūsulaikos vairs pastāv tikai tīri butaforiski, pat Vatikānā. Tas nav nekāds "sarežģīts jautājums". Es domāju, ka vistautu sērošanas tingeltangelis par traģiski bojā gājušo katolisko pāvestu ir apmēram tāda pati liekulīga elku pielūgšanas un pasaciņas līmenī ticības izpausme kā sērošanas tingeltangelis par Apvienotās Karalistes princeses traģisko bojaeju vai Padomju impērijas carapapu sērijveidīgām traģiskām bojāejām.
Taspats Sīkuma Loms aicināja cienītos ievērot pieklājību:
< Cienītie, ludzu ievērojiet pieklājību. Romas katoļu baznīca ir sabiedriski reliģisks iestādījums, kurā ir sava kārtība. >
Tā viņš ir. Taču ne jau tikai savējā unikālā kārtība ir katolisma būtība un tikai tamdēļ automātiski pieklājības cienīga.
Tad vēl Taspats Sīkuma Loms pierakstīja Ērika Fromma mājienu, ka nevis par Dievu mums būtu jādiskutē bet par elkiem:
< Šie elki ir stāvoklis sabiedrībā, gods, nacionālisms un, protams, viens elks ir uztaisīts no Dieva…>
Jā gan, nacionālisms. Un viens no diskutējamiem elkiem ir "uztaisīts no Dieva". Tad nu gan. Tomēr ievērosim pieklājību, jo "Katoļu Baznīca ir sabiedrisks reliģisks iestādījums" un katoļiem riebjas nepieklājība. Tātad nepinķerēsimies ar tādiem sīkumiem kā demokrātijas pamalikumiem bet lūgsim Dievu lai viņš mums uzstaisa augšā vēl fantastiskāku tautu, respektīvi Apjomīgo Paketi. Tikmēr paļausimies uz cilvēkiem lai kādi viņi nebūtu un centīsimies atbalstīt cilvēkus lai kādi mēs nebūtu. Un tā tālāk. Apmēram?
Juris Cienītais
==no zinātniskā viedokļa limbiskā sistēma i primitīvākie nukleji & hipotalamus, kā arī evolūcionāri vēlāk izveidojusies amygdala, ir fiziskais smadzeņu centrs kas kontrolē reliģiskās jūtas==
/Aija Baltā Mahte/
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 7:06
Sveiki!
Juris Žagariņš rakstīja: < Vents Apjomīgais sludina katolisko humānismu, respektīvi mūsulaikos modē esošo t.s. fundamentālo žēlabaino konservatīvismu:>
Cik nu modīgu un žēlabainu, spried pats. Bet konservatīvisms gan tas laikam ir.
< Bet šito te viņš zina absolūti, jo Dievam Līdzīgais Pāvests Konservātors viņam tā priekšā pateica: ... homoseksuālisma piekopšana ir Dievam pretīgs grēks.>
Šajā ziņā katoļu baznīcai nav īpaši nepieciešams "Dievam Līdzīgais Pāvests Konservātors", kā Tev viņu labpatīk dēvēt. Pietiek ar apustuļa Pāvila skaidri izteikto viedokli Svētajos Rakstos.
< Taču katolisko monarhiju Vents Apjomīgais mēģināja attaisnot ar gluži atklātu morālā relatīvisma apliecinājumu:>
<< Monarhija un demokrātija, tāpat kā citas sabiedriskās iekārtas un dažādas to kombinācijas, manuprāt, ir vienlīdz piemērojamas visiem laikiem.>>
Monarhija vai demokrātija, manuprāt, nav atkarīgas no morāles absolūtisma vai relatīvisma. Kā viena, tā otra var būt gan morāla, gan arī amorāla.
< Vadonība, protams ir viena lieta, bet monarhija nu gan kā "vistautu" administrācijas modelis mūsulaikos vairs pastāv tikai tīri butaforiski, pat Vatikānā. Tas nav nekāds "sarežģīts jautājums".>
Attiecības starp pāvesta autoritāti, bīskapu autoritāti un ticīgo katoļu iespējām līdzdarboties Baznīcas institūcijās ir gana sarežģīts jautājums. Pāvesta autoritāte ticības un tikumības jautājumos nenozīmē absolūtu institucionālu monarhiju. Ticīgo tiesības piedalīties Baznīcas dzīvē nenozīmē pilnīgu institucionālu demokrātiju pēc laicīgu valstu parauga.
< Es domāju, ka vistautu sērošanas tingeltangelis par traģiski bojā gājušo katolisko pāvestu ir apmēram tāda pati liekulīga elku pielūgšanas un pasaciņas līmenī ticības izpausme kā sērošanas tingeltangelis par Apvienotās Karalistes princeses traģisko bojaeju vai Padomju impērijas carapapu sērijveidīgām traģiskajām bojāejām.>
Sērošanas tingeltangelis lielā mērā ir masu saziņas līdzekļu uzpūsts, kā jau tas šobrīd ierasts, kad nomirst populāri cilvēki. Ar aizgājušā pāvesta personību un darbību tam ir tikai netiešs sakars. Manuprāt, Jānis Pāvils Ī bija izcils Baznīcas vadītājs, kas aizgāja no šīs pasaules tā, kā pieklātos katram katolim. Tas, ka pāvestu cenšas padarīt par popikonu, man nav pieņemams.
Vents
From: tas.pats@sveiks.lv
Date: 4/18/05 7:25
Juris Zagarins wrote: < Taču ne jau tikai savējā unikālā kārtība ir katolisma būtība un tikai tamdēļ automātiski pieklājības cienīga.>
Turklāt, sabiedrība ar Romas katoļu baznīcu nu jau ir iemācījusies dzīvot līdzās un kaut kā sadzīvot bez civiližacijas necienīgiem ekscesiem, tā kā pieklājība attiecībā uz baznīcu būs taisni tas, ko viņa ir pelnījusi.
< Tātad nepinķerēsimies ar tādiem sīkumiem kā demokrātijas pamalikumiem bet lūgsim Dievu lai viņš mums uzstaisa augšā vēl fantastiskāku tautu, respektīvi Apjomīgo Paketi. Tikmēr paļausimies uz cilvēkiem lai kādi viņi nebūtu un centīsimies atbalstīt cilvēkus lai kādi mēs nebūtu. Un tā tālāk. Apmēram?>
Un apmēram netaisīsim no demokrātijas elku, ko pielūgt, bet akcentēsim viņas prakstiski derīgās īpašības un mēklēsim ceļus, kā novē rst viņas trūkumus. Un nepieklājība ir mazākais no iemesls, kas ļauj pārkāpt daudz tiesību un normu, par kuru filigrānumu tā cīnas dažs labs cienītais!
Ar cieņu ...
From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 4/18/05 7:28
Vents: < Sērošanas tingeltangelis lielā mērā ir masu saziņas līdzekļu uzpūsts>
Tā laikam ir gan. Ja atceramies, kādas izrādes plašsaziņas līdzekļos tika veidotas no Princeses Diānas vai Jasira Arafata nāves, tad būtu brīnums, ja Pāvesta nāve netiktu izmantota līdzīgi.
‑‑
Rumpis :)
From: tas.pats@sveiks.lv
Date: 4/18/05 7:45
Bet nevar tak pamanit, ka pati romas katoļu baznica neko ari nedarija, lai šhadu ampelešanos ierobezzotu. Tā sakot pavests miris, lai dzivo jauns pavests.
Ar cieņu ...
From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 4/18/05 8:04
Ņu, un kā Tu domā presi ierobežot? Ja būtu mēģinājumi ierobežot, būtu skaļi brēcieni par nedemokrātismu, cenzūru, preses brīvības ierobežošanu. Nav mēģinājumu ierobežot ‑ atkal slikti. Vienvārdsakot ‑ ja gribēsim piekasīties, tad piekasīsimies pie jebkā ;‑)
‑‑
Rumpis :)
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/18/05 8:17
Sveiki!
Vents Apjomīgais atgādina, ka ne jau Dievam Līdzīgais Pāvests Konservātors bet pats Apustulis Pāvils bija tas, kas pirmais skaidri izteica savu viedokli, ka nāves sods pienākas homoseksuāliem.
Jā, labi. Bet tai pašā Apustuļa Pāvila Vēstulē Romiešiem ir arī teikts, ka nāves sodu pelnījuši ne tikai homoseksuāļi bet arī Aija Baltā Mahte par to, ka viņa pielūdz radību, atstājot novārtā Radītāju. Skat. I. nodaļu, 25. pantu.
< Monarhija vai demokrātija, manuprāt, nav atkarīgas no morāles absolūtisma vai relatīvisma. Kā viena, tā otra var būt gan morāla, gan arī amorāla.>
Taču Tu, būdams kārtīgs katolis mums rakstīji, ka Tu lūdzi Dievu, lai "vistautu" kardināli Tev par kungu ieceltu kārtīgu monarhu konservatoru kas Tevi atsvabinātu no morālās pašatbildības.
< Attiecības starp pāvesta autoritāti, bīskapu autoritāti un ticīgo katoļu iespējām līdzdarboties Baznīcas institūcijās ir gana sarežģīts jautājums.>
Arī pašapmānīšanās butaforijas ietvaros var būt gana sarežģīta lieta.
< Sērošanas tingeltangelis lielā mērā ir masu saziņas līdzekļu uzpūsts...>
Vīrieštipu gorīšanās pasaules priekšā garās dārgakmeņiem izrotātās zelta brokādēs un sarkana zīda kleitās plašās katedrālēs uz vidus laikos saceltām skatuvēm nav masu saziņas līdzekļu uzpūsta bet pašas Katoliskās Baznīcas uzpūsta.
Juris Filigrānais
== Un nepieklājība ir mazākais no iemesls, kas ļauj pārkāpt daudz tiesību un normu, par kuru filigrānumu tā cīnas dažs labs cienītais!==
/Taspats Sīkuma Loms/
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/18/05 8:59
Vents: < Ja es nemocītos ar sirdsapziņas pārmetumiem par savu cilvēcību un nevēlētos, lai Dievs pašos pamatos pārveido manu grēcīgo cilvēcisko dabu, tad es nekad neizvēlētos kristietību.>
ir arī iespēja nemocīties par ticības izvēli, ja saredz labo & derīgo dažādās ticībās & kļūst kādas oficiāls biedrs tikai, ja ir skaidrs šī vislabāk sakrīt ar paša dzīvotām pieredzēm & izveidojušos ētiku.
kosmoloģija, zinātnes principi kā kvantums & evolūcija piedāvā jebkādam liecību kodu kurju var arī izteikt ar dzeju, kas dod vielu pārdomāt eksistanci ne tikai to šeit uz zemes cilvēcīgo bet arī tur ārā plašumā aiz saules.
neviens nespiež "ticēt" šiem principiem draudot ar mūžīgām mocībām & Dieva izrēķināšanos ar grēcīgiem stulbiem neklausīgiem ietiepīgiem cilvēkiem. šie dabas & kosmosa principi ir pieejami vienalga kādā klasifikācijā, universāli, demokrātiski. protams ir savi Hawkingi uc kas tajos ieskatās dziļāk bet tā ir meritokrātija. neviens neliedz nevienam Sveikotājam iedziļināties pēc savām spējām, kā arī, kad nevēlās tā ir paša izvēle, nevis kādas mākslīgas sabiedrības augstprātība.
< Nedomāju vis, sievas raganas sludinātā tikumība var arī nesakrist ar kristīgo. ;)))))>
agrāk katoļi neatļāva laulības ar nekatoli & ja neklausīja izmeta no baznīcas. nekatolim/ai bija jāpieņem katoļticību. vai tavuprāt progress vai atkāpšanās no pareizā ceļa, ka tagad tikai pieprasa lai bērni būtu katoļticīgi.
< (165) Ir starp ļaudīm tādi,
kas noliek līdzās Dievam vēl līdzniekus,
un mīl tos, itin kā Dievu mīlēdami -
bet īstenticīgie ir savā mīlesībā stiprāki!>
kā citādi izsaki savu attiecību pret Dievu, ja ne konkrēti pret otra cilvēka, savu apkārtni, dabu? man viens neatdalās tik dramātiski no otra.
aija
From: tas.pats@sveiks.lv
Date: 4/18/05 9:15
Rumpis wrote: < Ņu, un kā Tu domā presi ierobežot? Ja būtu mēģinājumi ierobežot, būtu skaļi brēcieni par nedemokrātismu, cenzūru, preses brīvības ierobežošanu.>
Tas nav katoliskas v*rt*bas un *stenam katolim uz t*m viegli nosp*auties, ja aizsk*rtas ir daudz sv*t*kas lietas. Bet offici*lais vatikans izmantoja miru*o p*vestu, k* "zvaigzni" lai piev*rstu sev uzman*bu (liekas par publicit*ti to dev*). Vai k*ds maz paman*ja, ka "di*ais gans" ir atgriezies pie sava rad*t*ja? T*dos br**os ir pie*emts paklus*t, bet nevis apspriest "ar kuru galu, tad vi** parad*z* pa priek*u non*ca".
Ar cie*u ...
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 9:29
Sveiki!
< Jā, labi. Bet tai pašā Apustuļa Pāvila Vēstulē Romiešiem ir arī teikts, ka nāves sodu pelnījuši ne tikai homoseksuāļi bet arī Aija Baltā Mahte par to, ka viņa pielūdz radību, atstājot novārtā Radītāju. Skat. I. nodaļu, 25. pantu.>
Par nāvessodu (cilvēku piespriestu soda mēru) apustulis Pāvils neko neraksta. Viņš raksta "pelnījuši nāvi". Nāvi katrs cilvēks arī saņem ‑ neatkarīgi no saviem labajiem vai ļaunajiem darbiem: "jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības." (Rom. 3:23) Arī es kā kopš dzimšanas grēcīgs cilvēks reiz saņemšu nāvi. Taču apustulis Pāvils raksta arī par atgriešanos no grēkiem un iespēju saņemt apžēlošanu caur Jēzu Kristu, par iespēju dzīvot pēc nāves un reiz augšāmcelties jaunā miesā. Iespēja tikt apžēlotam caur Jēzu Kristu ir gan homoseksuāļiem, gan man, gan Aijai Baltajai Mahtei, gan jebkuram cilvēkam. Kurš no mums šo iespēju izmantos, nezinu. Vai cilvēks, kas līdz nāves brīdim neatgriežas no saviem grēkiem un noraida Dieva piedāvāto piedošanas iespēju, tiek apžēlots? Apustulis Pāvils norāda, ka nē. Vai cilvēks drīkst sevi mānīt, ka viņam tagad ļauts dzīvot "saskaņā ar savu dabu" ("miesas darbiem", kā Pāvils raksta), jo viņš jau ir apžēlots? Nē, to Pāvils skaidri pasaka, izlasi 1. vēstules korintiešiem 6. nodaļu!
< Taču Tu, būdams kārtīgs katolis mums rakstīji, ka Tu lūdzi Dievu, lai "vistautu" kardināli Tev par kungu ieceltu kārtīgu monarhu konservatoru kas Tevi atsvabinātu no morālās pašatbildības.>
No morālas pašatbildības mani nekāds monarhs nevar atbrīvot. Taču vēlos, lai Baznīcu pārvaldītu cilvēki, kas palīdzētu man saskatīt savus grēkus, nevis tos neatzīt. Kā jau cilvēks ar "savu dabu" es grēkoju nepārtraukti un apzinos tikai pavisam niecīgu daļu no saviem grēkiem. Grēku atzīšana un nožēlošana ir process, kas turpināsies līdz manai nāvei, un man ir nepieciešami arī citi cilvēki, kas tos palīdzētu atzīt. Arī Tu, nebūdams ne katolis, ne arī bezgrēcīgs cilvēks un būdams pavisam citos uzskatos nekā es, palīdzi man to izdarīt, bet ne vienmēr. Vēl jo svarīgāk, lai man to varētu palīdzēt pāvests un Baznīca, kam ir tiesības Dieva vārdā pasludināt man grēku piedošanu. Es gan varu izvairīties no morālās pašatbildības un domāt: "Lai jau pāvests un priesteri mani maldina, neatzīdami par grēku to, kas tāds ir, tā būs viņu vaina, ne maneejā." No manas puses šāda pārliecība būs vistīrākā liekulība un smags grēks.
< Arī pašapmānīšanās butaforijas ietvaros var būt gana sarežģīta lieta. Vīrieštipu gorīšanās pasaules priekšā garās dārgakmeņiem izrotātās zelta brokādēs un sarkana zīda kleitās plašās katedrālēs uz vidus laikos saceltām skatuvēm nav masu saziņas līdzekļu uzpūsta bet pašas Katoliskās Baznīcas uzpūsta.>
Vieniem tā ir butaforija un uzpūsta greznošanās, citiem ‑ 2000 gadu ilgās nepārtrauktās Baznīcas Tradīcijas reprezentācija XXI gadsimtā. Jā, es vēlos šādos svinīgos brīžos redzēt savas Baznīcas pārstāvjus godinām Dievu senajos, simboliskajos tērpos un galvassegās, bet tāpēc pāvests manās acīs nekļūst par popikonu. Kā katolis es velos ar televīzijas starpniecību būt klāt Baznīcas vadītāja bēru ceremonijā, bet žurnālistu saceltais troksnis man ir vienaldzīgs.
Vents
From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 4/18/05 9:34
Ar Pāvestu tam nebūs tieša sakara, bet svētdien biju ar māti luterāņu dievkalpojumā. Māte nebija bijusi baznīcā ilgus gadus, un bija izbrīnīta par izmaiņām pašā dievkalpojuma norisē, kā arī par mācītāja grezno tērpu. Izskatās, ka Latvijas luterāņu baznīca ārējo izpausmju ziņā ir spēcīgi virzījusies katolicisma virzienā.
‑‑
Rumpis :)
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 10:20
Aija rakstīja: < ir arī iespēja nemocīties par ticības izvēli, ja saredz labo & derīgo dažādās ticībās & kļūst kādas oficiāls biedrs tikai, ja ir skaidrs šī vislabāk sakrīt ar paša dzīvotām pieredzēm & izveidojušos ētiku.>
Tas nozīmētu uz dažādu ticību pamatiem veidot pašam savu ticību. Es neesmu tik augstās domās par saviem spēkiem, lai tā darītu, īpaši, kad runa ir par manām attiecībām ar Dievu.
< kosmoloģija, zinātnes principi kā kvantums & evolūcija piedāvā jebkādam liecību kodu kurju var arī izteikt ar dzeju, kas dod vielu pārdomāt eksistanci ne tikai to šeit uz zemes cilvēcīgo bet arī tur ārā plašumā aiz saules.>
Gan kosmoloģija, gan zinātnes principi, gan dzeja ir parādības, kas atspoguļo cilvēka priekšstatus, novērojumus, prāta uzbūvi, dvēseles centienus utt. Netiešā veidā tas viss var tuvināt cilvēku Dievam, bet ne obligāti, iespējama arī maldīšanās un attālināšanās no Radītāja.
< neviens nespiež "ticēt" šiem principiem draudot ar mūžīgām mocībām & Dieva izrēķināšanos ar grēcīgiem stulbiem neklausīgiem ietiepīgiem cilvēkiem. šie dabas & kosmosa principi ir pieejami vienalga kādā klasifikācijā, universāli, demokrātiski.>
Šie "dabas & kosmosa principi" radušies cilvēka smadzenees no viņa novērojumiem un praktiskā lietojumā reizēm ir visnotaļ lietderīgi. Tie var dot labumu (vismaz manā izpratnē, kas var būt arī maldīga) manas zemes dzīves laikā, bet nedod atbildi uz to, kas ar mani notiks pēc nāves, kad atradīšos ārpus laika un telpas, un dabas likumi vairs nebūs spēkā. Dievs negrasās ar mani izrēķināties, ja tā būtu, tad es kā grēcīga būtne nemaz nebūtu piedzimis, bet vienmēr atrastos mūžīgās mocībās ārpus laika un telpas. Dievs ir devis man iespēju izmantot šo atvēlēto žēlastības laiku, lai es pateiktu Viņam savu galīgo "Jā" vai "Nē". Es nevaru cerēt, ka atbrīvošos no sava uzkrātā ļaunuma, naida, dusmām, iekāres, meliem, ja pateikšu Dievam "Nē", jo Dievs rēķinās ar manu gribu. Tādā gadījumā tas viss paliks kopā ar mani un ārpus laika un telpas mocīs mani mūžīgi, turklāt es zināšu, ka tā bijusi mana brīva izvēle.
< agrāk katoļi neatļāva laulības ar nekatoli & ja neklausīja izmeta no baznīcas. nekatolim/ai bija jāpieņem katoļticību. vai tavuprāt progress vai atkāpšanās no pareizā ceļa, ka tagad tikai pieprasa lai bērni būtu katoļticīgi.>
Arī
http://www.abc.lv/bible/pavilakorintiesiem1/1kor07.htm
< kā citādi izsaki savu attiecību pret Dievu, ja ne konkrēti pret otra cilvēka, savu apkārtni, dabu? man viens neatdalās tik dramātiski no otra.>
Man arī ne. Lūgšana un sakramentālā dzīve, attiecības ar Dievu kā Personu ir cieši saistītas ar attiecību pret līdzcilvēkiem, savu apkārtni un dabu. Taču tas nenozīmē, ka līdzcilvēki, apkārtne vai daba būtu Dievs, kaut arī viss nes Dieva atblāzmu.
Vents
From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 4/18/05 10:59
Taisni vai brīnums, ka baznīca pieļauj laulāties dažādu dzimumu pārstāvjiem, jo starp vīriešiem un sievietēm atšķirības ir pat lielākas. OK, muldu ;‑)
‑‑
Rumpis :)
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/18/05 11:00
Sveiki!
Vents Apjomīgais stāstīja mums par homoseksuālistu iespējām tikt apžēlotiem:
< Iespēja tikt apžēlotam caur Jēzu Kristu ir gan homoseksuāļiem, gan man, gan Aijai Baltajai Mahtei, gan jebkuram cilvēkam. Kurš no mums šo iespēju izmantos, nezinu. Vai cilvēks, kas līdz nāves brīdim neatgriežas no saviem grēkiem un noraida Dieva piedāvāto piedošanas iespēju, tiek apžēlots? Apustulis Pāvils norāda, ka nē. Vai cilvēks drīkst sevi mānīt, ka viņam tagad ļauts dzīvot "saskaņā ar savu dabu" ("miesas darbiem", kā Pāvils raksta), jo viņš jau ir apžēlots? Nē, to Pāvils skaidri pasaka, izlasi 1. vēstules korintiešiem 6. nodaļu!>
Kā jau Tev esmu teicis, savu priekšstatu par katolismu esmu veidojis sarunās ar draugu homoseksuālistu, stingru katoli kas ik svētdienas savā baznīcā lasa draudzei priekšā Bībeles pantu. Šis mans draugs neuzskata savu dabu par nekādu grēku un, paldies Dievam, ne viņa draudze ne viņa priesteris to neuzskata par grēku. Par grēku viņš un viņa draudze un viņa priesteris uzskata tos, kas sevi māna, ka viņi var dzīvot nesaskanaja ar savu dabu lai izpelnītos Dieva žēlastību un tos, kas uzskata cilvēka dabu par netiklību. Par grēku viņi uzskata kriminālu priesteru pasargāšanu no laicīgās tiesas.
< Grēku atzīšana un nožēlošana ir process, kas turpināsies līdz manai nāvei, un man ir nepieciešami arī citi cilvēki, kas tos palīdzētu atzīt. /.../ Vēl jo svarīgāk, lai man to varētu palīdzēt pāvests un Baznīca, kam ir tiesības Dieva vārdā pasludināt man grēku piedošanu.>
Tātad tomēr ‑ morālās pašatbildības nodošana garīgam Monarham Konservatoram.
< Es gan varu izvairīties no morālās pašatbildības un domāt: "Lai jau pāvests un priesteri mani maldina, neatzīdami par grēku to, kas tāds ir, tā būs viņu vaina, ne maneejā." No manas puses šāda pārliecība būs vistīrākā liekulība un smags grēks.>
Nē. Ja Tu pats nezināsi kas ir grēks un kas nav, tad arī Tavs Monarhs Konservators Tev to nepiedos un Tevi no tā neatbrīvos ne pirms ne pēc Tavas nāves. Varbūt tikai iestāstīs Tev, ka drīksti pats sevi apmānīt.
< Jā, es vēlos šādos svinīgos brīžos redzēt savas Baznīcas pārstāvjus godinām Dievu senajos, simboliskajos tērpos un galvassegās, bet tāpēc pāvests manās acīs nekļūst par popikonu. Kā katolis es velos ar televīzijas starpniecību būt klāt Baznīcas vadītāja bēru ceremonijā, bet žurnālistu saceltais troksnis man ir vienaldzīgs.>
Nu, ja vienaldzīgs, tad neraksti, ka tas nav Tev pieņemams ka arī citi skatās Tavu Popikonu uz Tīvī.
Juris Nepopikons
==& vispār izrādēm ir režijas faktori.==
/Aija Baltā Mahte/
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/18/05 11:06
Vents: < Tas nozīmētu uz dažādu ticību pamatiem veidot pašam savu ticību. Es neesmu tik augstās domās par saviem spēkiem, lai tā darītu, īpaši, kad runa ir par manām attiecībām ar Dievu.>
cilvēks kas veido savu pašu ticību to var darīt citu kompānijā. tapēc tādas ticības kā unitāriešu ‑ universālistu vai kvekeru & daļēji (lai gan vēl rietumu praviešu ietvarā) bahai. bet vispār tik cieši ielogot ticību kā to dara rietumu lielās ticības ir drīzāk īpatneeja rietumu vēsturiska parādība.
austrumu ticības, vai tās būtu tuvu pie pagānu saknēm kā šinto, vai attīstīts kā budisms tieši pieprasa lai katrs atrod sev pareizo ceļu.
no visiem pasaules ticības vadītājiem man vissimpātiskākais licies Dalai Lama kas apciemojis Blūmingtonu kurjā ir tibetiešu centrs & klosteris. Dalai Lāma gan izteicis, ka budisms nav visiem piemērots.
< Gan kosmoloģija, gan zinātnes principi, gan dzeja ir parādības, kas atspoguļo cilvēka priekšstatus, novērojumus, prāta uzbūvi, dvēseles centienus utt. Netiešā veidā tas viss var tuvināt cilvēku Dievam, bet ne obligāti, iespējama arī maldīšanās un attālināšanās no Radītāja.>
nesaprotu. var protams kļūdīties novērojumā vai secinājumā & plika acs vai cita maņa nepastiprināta ir pārāk vāja lai novērotu kas notiek izplatījumā. zinātne gan veidojās kopīgi, tā neprasa ticības apliecinājumu, tikai pārbaudīt pašam dabas likumus. nesaprotu kā Dievs darbojās citādi (kā var par to uzzināt, ja nav universāli pieņemtas mērauklas), ja ne caur dabas likumiem.
< Šie "dabas & kosmosa principi" radušies cilvēka smadzenees no viņa novērojumiem un praktiskā lietojumā reizēm ir visnotaļ lietderīgi. Tie var dot labumu (vismaz manā izpratnē, kas var būt arī maldīga) manas zemes dzīves laikā, bet nedod atbildi uz to, kas ar mani notiks pēc nāves, kad atradīšos ārpus laika un telpas, un dabas likumi vairs nebūs spēkā.>
kā var uzzināt ārpus laika & telpas aiz‑dabas likumus, īpaši kad mistiķi nevienojās vienā dogmā bet zinātne nemēdz spriest par to ko tā nevar spriest.
< Dievs ir devis man iespēju izmantot šo atvēlēto žēlastības laiku, lai es pateiktu Viņam savu galīgo "Jā" vai "Nē".>
tāds modelis ir cilvēka, bez tam autokrātisks, patriarčāls: klausi vai mūžīgas mocības. nu nav neviens cilvēks tik svarīgs izņemot sev pašam.
< Es nevaru cerēt, ka atbrīvošos no sava uzkrātā ļaunuma, naida, dusmām, iekāres, meliem, ja pateikšu Dievam "Nē", jo Dievs rēķinās ar manu gribu.>
gribu arčitektūra visai saprotama limbiskā sistēmā gan ar vienkāršām dziņām, gan kā tās cilvēka smadzenees saistītas ar citām dzīvotām pieredzēm. ļoti daudziem cilvēkiem nav dota nekāda iespēja attīstīt augstākas garīgās emocijas, jo tie nomirst priekšlaikā vēl šiem centriem neizveidojušies.
cilvēks nevar izvēlēties kādus dzelžus viņš manto & bieži arī nevar izvēlēties kādu kultūras programmatūru tajos ielādē, izņemot, ja viņam dots attiecīgs laiks saskaņot ar savas dzīves pieredzes izveidojošu ētiku.
< Tādā gadījumā tas viss paliks kopā ar mani un ārpus laika un telpas mocīs mani mūžīgi, turklāt es zināšu, ka tā bijusi mana brīva izvēle.>
nezināsi. šī pārliecība ir mīts ko esi izvēlējis attiecīgu taviem apstākļiem.
< Arī
šķelšanās iemesls ir ticības. paši cilvēki, ja tik iemīlējušies, ka pārkāpj savu atšķirīgo kultūru & ticību ierašas, drīzāk atraduši dievišķīgo dzirksti, jo praksē pierāda, ka mīlestība pārvar robežas, šķēršļus, neiecietību kas veidojās no cilvēku veidotām kategorijām ko tie mēģina attaisnot kā Dieva.
< Man arī ne. Lūgšana un sakramentālā dzīve, attiecības ar Dievu kā Personu ir cieši saistītas ar attiecību pret līdzcilvēkiem, savu apkārtni un dabu. Taču tas nenozīmē, ka līdzcilvēki, apkārtne vai daba būtu Dievs, kaut arī viss nes Dieva atblāzmu.>
Dievs ir pašā, arī līdzcilvēkā, apkārtnē & dabā.
aija
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 11:36
Sveiki!
Juris: < Kā jau Tev esmu teicis, savu priekšstatu par katolismu esmu veidojis sarunās ar draugu homoseksuālistu, stingru katoli kas ik svētdienas savā baznīcā lasa draudzei priekšā Bībeles pantu. Šis mans draugs neuzskata savu dabu par nekādu grēku un, paldies Dievam, ne viņa draudze ne viņa priesteris to neuzskata par grēku. Par grēku viņš un viņa draudze un viņa priesteris uzskata tos, kas sevi māna, ka viņi var dzīvot nesaskanaja ar savu dabu lai izpelnītos Dieva žēlastību un tos, kas uzskata cilvēka dabu par netiklību. Par grēku viņi uzskata kriminālu priesteru pasargāšanu no laicīgās tiesas.>
Tas lai paliek uz Tava drauga homoseksuālista un uz viņa draudzes priestera sirdsapziņas. Kā jau agrāk rakstīju, par ASV katoļu draudzēs pastāvošo praksi un modernisma ieviestajiem izkropļojumiem man ir visai pretrunīga informācija. Ja cilvēka daba, saskaņā ar šīs draudzes mācību, ir laba un nesamaitāta, tad īsti neizprotu, kāpēc šiem cilvēkiem vajadzīgs Kristus. Būtu dzīvojuši saskaņā ar savu dabu un cerējuši, ka viss būs kārtībā. Tas mani vēl jo vairāk pārliecina par konservatīva pāvesta nepieciešamību.
< Tātad tomēr ‑ morālās pašatbildības nodošana garīgam Monarham Konservatoram.>
Domā, kā gribi, otrreiz neskaidrošu.
< Nē. Ja Tu pats nezināsi kas ir grēks un kas nav, tad arī Tavs Monarhs Konservators Tev to nepiedos un Tevi no tā neatbrīvos ne pirms ne pēc Tavas nāves. Varbūt tikai iestāstīs Tev, ka drīksti pats sevi apmānīt.>
Es nevaru paļauties uz to, ka vienmēr spēšu skaidri nodalīt, kas ir grēks un kas nav. Dažus savus grēkus es apzinos skaidri, citus miglaini, vēl par citiem man nav pat nojausmas. Taču šī nezināšana neatbrīvo mani no atbildības. Es nevaru paļauties tikai pats uz saviem spēkiem grēku apzināšanā, es nevaru paļauties arī uz to, ka spēšu tos ieraudzīt, individuāli lūdzot Dievu un lasot Svētos Rakstus. Šim nolūkam man vajadzīga Baznīca.
< Nu, ja vienaldzīgs, tad neraksti, ka tas nav Tev pieņemams ka arī citi skatās Tavu Popikonu uz tīvī.>
Tas, ka citi skatās pāvesta bēres TV, man ir pilnīgi pieņemams. Man nav pieņemama popikona, kad no pāvesta nāves un bērēm tiek taisīta sensācija.
Vents
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 11:38
Ilmārs rakstīja: < Vai tava ticības sistēma nepieļauj pāriet sievas ticībā, ja izredzētajai izrādīsies stiprāka ticība?>
Principā nepieļauj. Kā tas ir realitātē, lemšu, ja nonākšu šādā situācijā.
Vents
From: aabele@sveiks.lv
Date: 4/18/05 11:47
Vents: < Taču vēlos, lai Baznīcu pārvaldītu cilvēki, kas palīdzētu man saskatīt savus grēkus, nevis tos neatzīt. /.../ Vēl jo svarīgāk, lai man to varētu palīdzēt pāvests un Baznīca, kam ir tiesības Dieva vārdā pasludināt man grēku piedošanu.>
Iespēja tikt apžēlotam, dzīvot pēc nāves un reiz augšāmcelties jaunā miesā. Jā, kas gan varēetu būt bijis labāks par šo! Taču ‑ ir jau viegli apsolīt to, kas atrodas aiz durvīm, caur kurām neviens nav atgriezies. Tomēr ‑ kādēļ gan nesolīt, ja par to Dieva vietniekiem uz zemes iespējams dzīvot zeltā un sudrabā.
Zvaigzne debesīs nokrīt, pārvēršoties par putekļiem. Koks sava mūža beigās nokalst, sairstot gabalu gabalos, bet jaunā "miesā" tas tuvāk vai tālāk paceļas no savām sēkliņām. Tāpat kā cilvēka miesai vienīgā iespēja augšāmcelties ir caur nākamajām paaudzēm.
Diemžēl, vai ‑ par laimi. Jo lai cik cilvēka dzīve ir smaga un sarežģīta, ikkatra cilvēka mūžs ir neatkārtojams, vienīgais šajā pasaulē. Un kamēr mēs to neapzināsimies, tikmēr savai laimei iesim garām vai pāri, neredzot to. Jo acis jau vienmēr būs vērstas uz to Kungu, kas aplaimos tikai pēc nāves.
Manuprāt, nav svarīgi, kā to kritienu sauc ‑ par kļūdīšanos vai grēkošanu. Galvenais ir nevis mesties ceļos un dauzīt ar pieri zemi, lūdzoties tam Kungam, bet gan rast spēku celties augšā vēl šajā pašā dzīvē. Neredzu nevienu reliģiju, kas man palīdzētu atrast šo spēku. Latviešu tautas dainas un saulgriežu rituāli ‑ jā, tie liek saprast, ka arī visstiprākajam (saulei) reizēm vajag palīdzēt, tāpēc sevī jārod spēki arvienu no jauna un no jauna. Bet nav jau tik traki ‑ cilvēks taču izmantojot tikai niecīgu daļu no tā, kas viņam dots.
Ausma
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/18/05 12:00
Sveiki!
Vents Apjomīgais: < Ja cilvēka daba, saskaņā ar šīs draudzes mācību, ir laba un nesamaitāta, tad īsti neizprotu, kāpēc šiem cilvēkiem vajadzīgs Kristus.>
Ja Tu to nevari izprast tad Tu neesi cilvēks. Ķēms Tu esi kas caur Kristu cer par pārcilvēku tapt.
Juris Limbiskais
==gribu arčitektūra visai saprotama limbiskā sistēmā gan ar vienkāršām dziņām, gan kā tās cilvēka smadzenees saistītas ar citām dzīvotām pieredzēm==
/Aija Baltā Mahte/
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 12:23
Juris Žagariņš rakstīja: < Ja Tu to nevari izprast tad Tu neesi cilvēks. Ķēms Tu esi kas caur Kristu cer par pārcilvēku tapt.>
Paldies par novērtējumu! ;))))
Par pārcilvēku man nav ne vēlēšanās, ne iespēju kļūt. Par cilvēku gan gribētu kļūt, bet nezinu, vai izdosies. Ceru uz Kristu, nekas cits man neatliek.
Vents
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/18/05 12:33
Vent, vai tu pats saproti kapēc katoļu ticība tev ir tā nevien pareizā bet pēc konservatīvā iztulkojuma vienīgā īsti pareizā? visas tavas vēstules arvienu esmu lasījusi, tomēr man tas nav skaidrs. ja tā ir nedalama mistiska pārliecība, tā nav citiem liecība.
aija
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/18/05 12:47
Sveiki!
Tas būtu garš stāsts un izraisītu jaunu diskusiju vilni, bet es jau piekusu rakstīt. :)))) Pietiks te sludināt, jādod vieta arī citām sarunām, turklāt neesmu pārliecināts, ka, aizstāvot konservatīvu katoļticību, es ar savām nepietiekamajām zināšanām nesalaižu kaut ko dēlī. Centīšos saņemties un Tev individuāli uzrakstīt.
Vents
From: kingga@plu.edu
Date: 4/18/05 1:19
Manuprat, ticibai nav vajadziga un neder zinatniska pieeja. Ja ari ticibu stiprina dazadi noverojumi, liecibas ka tadas nav izskirigi svarigas. Ticiba ir dzila parlieciba, kas parasti nemainas. Saja zin*, es ludzu ieverot ne tikai kristigos, bet ari muslimus un budistus, ka ari marksistus.
Visu labako,
Gundars
From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 4/18/05 1:49
Vai šeit tomēr nav kāda pretruna? Piemēr: Pavila laikā, kad viņš apzīmēja homoseksuālismu par grēku, taču cilvekiem nebija zināms ka tā ir iedzimta nenormālība, tā tad tai nav nekāda sakara ar cilvēka izvēli. Vai tādā gadījumā zināšana arī ticīgam cilvēkam tomēr nebūtu jāņem vērā?
Ričs.
From: uldis@parks.lv
Date: 4/18/05 5:27
Vents wrote: < Kā jau agrāk rakstīju, par ASV katoļu draudzēs pastāvošo praksi un modernisma ieviestajiem izkropļojumiem man ir visai pretrunīga informācija.>
"The local parish had a fairly new priest. He had wonderful, innovative ideas that were, for the most part accepted by the congregation. His mentor ‑ a "higher ranking" priest came for a visit ‑ to see how he was doing. After looking the parish over, the senior priest said, "Father John, your idea of a drive through confessional is wonderful. That makes it so convenient for your church members. And, Father John, it was a really good idea to have the confessional open 24 hours a day, for those who work "shift" work. However, Father John... that flashing neon sign that says "TOOT and TELL or GO to HELL" ... well, it has GOT TO GO!!"
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
When the famous politician and orator William Jennings Bryan (1860‑1925) was a young man, he went to the home of the father of his prospective wife to ask him for her hand in marriage. Bryan was determined to impress the father by quoting from the Bible, and he čose Proverbs 18:22: "He who finds a wife finds a good thing, And obtains favor from the LORD."
Bryan was unnerved when the father replied by quoting Paul: "So then he that giveth her in marriage doeth well; but he that giveth her not in marriage doeth better." (1 Corinthians 7:38)
Bryan, never at a loss for words, said: "Yes, but Paul had no wife and Solomon had 700. Therefore, I believe Solomon ought to be the better judge as to marriage."
From: uldis@parks.lv
Date: 4/18/05 5:32
Ausma wrote: < Iespēja tikt apžēlotam, dzīvot pēc nāves un reiz augšāmcelties jaunā miesā. Jā, kas gan varēetu būt bijis labāks par šo! Taču ‑ ir jau viegli apsolīt to, kas atrodas aiz durvīm, caur kurām neviens nav atgriezies. Tomēr ‑ kādēļ gan nesolīt, ja par to Dieva vietniekiem uz zemes iespējams dzīvot zeltā un sudrabā.
Zvaigzne debesīs nokrīt, pārvēršoties par putekļiem. Koks sava mūža beigās nokalst, sairstot gabalu gabalos, bet jaunā "miesā" tas tuvāk vai tālāk paceļas no savām sēkliņām. Tāpat kā cilvēka miesai vienīgā iespēja augšāmcelties ir caur nākamajām paaudzēm. Diemžēl, vai ‑ par laimi.>
Ausma, zvaigznēm un koka gabaliem nav Dvēseles. Šiet, ka arī latvju dainu pielūdzējiem tās nav. Tur grūti ko līdzēt.
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
It is impossible to organize things if you yourself are not in order. When you do things in the right way, at the right time, everything else will be organized.
‑‑ Šunryu Suzuki
From: uldis@parks.lv
Date: 4/18/05 5:35
Aija: < Vent, vai tu pats saproti kapēc katoļu ticība tev ir tā nevien pareizā bet pēc konservatīvā iztulkojuma vienīgā īsti pareizā?>
Aija, par ticību nestrīdas, bet tic. Man tīk, un es ticu Dievam, Ausmai tīk, un viņa tic apvārdota bluķa vilkšanai ap māju... Un netic pati savam pārākumam pār savu kaķi‑ jo neapzinās, ka viņai Dievs ir devis Dvēseli.
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
Make it a rule of life never to regret and never to look back. Regret is an appalling waste of energy; you can't build on it; it's only for wallowing in.
‑‑Katherine Mansfield
From: uldis@parks.lv
Date: 4/18/05 5:37
Richs: < Vai tādā gadījumā zināšana arī ticīgam cilvēkam tomēr nebūtu jāņem vērā?>
Ēēe... līdz šim man likās, ka pederastija pēc definīcijas nevar būt iedzimta <GGGGGGGGGGGGGGGGGG>
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
A railroad agent in India had been reprimanded for making decisions without orders from headquarters. One day his superior received the following startling telegram: "Tiger on platform eating conductor. Wire instructions."
From: uldis@parks.lv
Date: 4/18/05 6:09
Juris Nepopikons wrote: < Kā jau Tev esmu teicis, savu priekšstatu par katolismu esmu veidojis sarunās ar draugu homoseksuālistu, stingru katoli>
Āā, nu tad skaidrs, ka Tavs priekšstats par Katoļiem iegūts no visuzticamākā avota. Neuzdošu nepieklājīgo jautājumu: vai viņš Tev to stāstīja gultā. Bet gribētos <ggg>
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
"I can't think of anything worse after a night of drinking than waking up next to someone and not being able to remember their name, or how you met, or why they're dead."
‑Laura Kightlinger‑
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/18/05 6:25
Greetings!
Uldis Adekvātais The Strict Catholic quoted the immortal words of one Laura Kightlinger:
< "I can't think of anything worse after a night of drinking than waking up next to someone and not being able to remember their name, or how you met, or why they're dead.">
I can't imagine anything worse after a night of drinking than waking up next to Uldis Adekvātais, recognizing him, and realizing that he is still alive.
George The True Lutheran
==Ceru uz Kristu, nekas cits man neatliek.==
/Vents Apjomīgais/
From: uldis@parks.lv
Date: 4/18/05 7:17
Atkal Tu esi visu saputrojis‑ esmu Luterānis un man ar savu identitāti viss ir skaidrs ‑ tā nemainās katrā nākošajā mailā diapazonā no Zebru Unterfelfēbeļa līdz kaut Kam Tur Limbiskajam.
Ko es gribēju teikt ‑ diez vai kāda pederasta gultā Tev ausī iečukstēti vārdi ir īstais avots, no kā spriest par visu Katolicisko baznīcu ‑ Vents savās iepriekšējās vēstulēs norādīja kudī ticamākus izziņas avotus šajā jomā.
Lai Tev labi guļās <ggg>,
un Lai Jums pārējiem adekvāta diena :)
Uldis
"When I joined the military it was illegal to be homosexual, then it became optional... I'm getting out before it becomes mandatory."
–Unknown‑‑
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/18/05 8:26
Greetings!
Uldis Adekvātais quoted the late great Unknown:
< "When I joined the military it was illegal to be homosexual, then it became optional... I'm getting out before it becomes mandatory.">
I guess Late Great Unknown is a Lutheran Solomon just like Uldis Adekvātais ‑ falling for the Catholic line but opting NOT to stay on in Baghdad for the Greater Glory of The Iron Lady.
George Visu Saputrojis
==TOOT and TELL or GO to HELL==
/Uldis Adekvātais/
From: hbush@apollo.lv
Date: 4/19/05 12:13PM
Nu tad esot jau ievēlējuši, tikai vel nezinu, kuru tieši ;‑)
Harijs
From: hbush@apollo.lv
Date: 4/19/05 12:51PM
Ratcingers tātad, turpmak sauksies Benedikts XVI.
Apsveicu katoļus ar Lielinkvizitoru baznicas vadiba!
Harijs