Re: Piedāvā Saeimas deputātus vēlēt no apgabaliem

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 6/10/05 5:21

1.ziņa no piektdienas konferences LU Lielajā Aulā.
    a. - "...kā parasti, to vairumā apmeklēja tikai visādi rietumnieki."
    b. - " ...vairums lektoru ir pārliecināti, ka mums tas vēlēšanu likums ir jāmaina.

Nedrīkst tā būt, ka partiju lokomotīves kandidē visos piecos vēlēšanu apgabalos. Tagad tikai jāizdomā kā to dabūt iekšā likumu grāmatās."

Abi izvilkumi no Astridas ziņojuma par dzirdēto. No savas puses ceru, ka Juris pašapmierinātībā smaida! Kaut nu to sadzirdētu arī Latvijas ļaudis!!!! Ričs.

From: ugis.berzins@tele2.se
Date: 6/11/05 3:09

Nekāda likumu maiņa nemainīs vēlētāju nostāju iepretīm vēlēšanu procesam - neies arī turpmāk vēlēt......!

Arī apmeklētāju sastāvs skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem vēlēšanas ļoti maz intresē !

Experti parasti ir vareni teoretiķi, kuriem nav skaidra vienkāršākā matemātika un kuri : ir vai nu galīgi neinteresēti padomāt arī par iespējamām scenārijām pēc likuma maiņas un kā esošās de-facto varas stāvokli un ietekmi tas nekādi nemainiss ...

Žēl, ka spējīga tautas daļa spēkus veltī kailām teorijām un tā aizmirst, vai arī nepietiek laika darīt kautko praktisku ....

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta

Ugis G. Berzins, vēl laukos, tad uz pilsētu, lai noklausītos Imanta Alksna sprediki .....

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/11/05 5:29

Daudzās pasaules valstīs vēlētāju aktivitāte ir daudz zemāka nekā Latvijā, bet tas netraucē latviešiem būt fantastiskiem. Ir valstis, kurās vēlēšanās piedalās 99.8% no balstiesīgajiem un 99.5% nobalso par. Bet tās nav fantastiskas tautas atšķirībā no latviešiem ;-)

Bet ja par teorētiķiem un matemātiku ierunājies, tad atceros, ka pirms kāda laika Tu Zagariņam izteicies, ka kaut ko no demokrātijas Latvijā varot matemātiski pierādīt. Vai tas aprēķins jau gatavs un Sveikā ir bijis? ;-)

--
Rumpis :)

From: alnis@apollo.lv
Date: 6/11/05 4:56

Mulkības. Netiku pie vārda, bet gribēju konferencē pievest vienkāršu piemēru: uzstādam pie sienas basketbola grozu un uzaicinām zālē esošos iemest grozā no 2m attaluma. Un pēc tam- no 20 metru attāluma. Skaidrs, ka lielākā daļa pateiks- es to bumbu nevaru tik tālu aizmest, tad kadeļ man vispār mēģināt

Tad kadeļ iet vēlēt, ja zinām, ka velešanu likums un partiju manipulacijas tik un tā panāks to ko iecerējušas.

Alnis.

From: elizabete.rutens@gmail.com
Date: 6/11/05 3:48

Publicēšanas datums: Sestdiena, 2005. gada 11. jūnijs.

From: alnis@apollo.lv
Date: 6/11/05 5:45

Neliels labojums:

J.Peniķis piedavāja kā labāko Vacijas jaukto modeli, piebilstot gan, ka mehaniska pārnešana no vienas valsts uz otru nebūs iespējama; katrai jāiet savs ceļs. 1- mandatu piedeva vajadzīga.... tālāk, kā raksta avīze Diena.

Plašāk aprakstišu vakarā.

Alnis, kurs bija konferencē, runāja ar J.Peniķi par iespejamo tālako darbību, satika arī Astridu.

From: elizabete.rutens@gmail.com
Date: 6/11/05 6:56

Sveiki!

Ja nu gadienā kādam fakti interesē. . . . .

Latvijai kopš neatkarības atgūšanas caurmērā ir lielākas vēlētāja aktivitātes (76.21%) nekā visas pārējās Eiropas pec-padvalstis kuras piedalās vai tiecās iekļūt ES, t.i., Bulgārija, Čehīja, Igaunīja, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Ungārija. Starp citu, aktivitāte ir arī lielākā nekā 6 'vecajām' Eiropas valstīm: Apvienotā Karāliste, Francīja, Īrija, Portugāle, Somija, un Spānija. Īstenibā, aktivitāte pavisam nedaudz atpalieka no Grieķījas, Nīderlandes, Norvēģījas, Vācijas un Zviedrījas.

1. Republikas laikā caurmērā aktivitāte bija druska lielāka (79.1%), par ko Marģers Skujenieks savos rakstos par 1.- 4. Saeimas vēlēšanām pieminēja, 'ka vecās parlamentārārās zemēs reti nodod savas balsis tik liels vēlētāju procents.'

Visu labu,
Elizabete

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/11/05 7:39

Sveiki!

Jānis Peniķis ir viens no jaukākiem, gudrākiem latviešiem ko pazīstu, bet visas runas par Vācijas jauktās sistēmas pielāgošanu Latvijai uz 50 vēlēšanu apgabaliem un tā tālāk ir garām. Tik pat garām kā Roobentehva runas par vēlēšanu apgabaliem pa pagastiem un Venta Apjomīgā runas par Katolisko Apjomīgo Paketi. Galvenais tagad ir nevis spulgām acīm domāt par to, kura iekārta būtu tā visideālākā bet sistemātiski pierunāt Uldi Adekvāto, Rumpi Bezpalīdzīgo, Topašu Sīkumalomu, Hariju Bezpartejisko, Profesoru Dakteri Juronkuli$ta, Aiju Balto Mahti & Cetera, ka pat ar esošiem pieciem pastāvošiem vēlēšanu apgabaliem varētu nostiprināt demokratiju ja tikai mēs aizliegtu partijām balotēt vienus un tos pašus kandidātus vairākos vēlēšanu apgabalos vienlaicīgi.

Juris

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/11/05 10:28

Paldies! Man jau bija aizdomas, ka te ir atkal kārtējais Uģa mēģinājums pasniegt "Latvijā viss ir slikti" ;-)

--
Rumpis :)

From: mahris@myself.com
Date: 6/11/05 11:41

Mažoritārajai sistēmai ir daudz labu īpašību. Bet J.Peniķa minētā galīgi šķērsām.

Vai tad Anglijā ir 600 lokomotīves?

Sava nozīme, protams, ir vietējā kandidāta braukšanas mākslai. Bet visi viņi brauc ar vienu lokomotīvi, partijas līderi, neraugoties uz to, ka šī lokomotīve biļetenā nav ierakstīta.

Mahris

From: uldis@parks.lv
Date: 6/11/05 11:54

Juris: < Galvenais tagad ir nevis spulgām acīm domāt par to, kura iekārta būtu tā visideālākā, bet sistemātiski pierunāt Uldi Adekvāto, Rumpi Bezpalīdzīgo, Topašu Sīkumalomu, Hariju Bezpartejisko, Profesoru Dakteri Juronkuli$ta, Aiju Balto Mahti & Cetera,> <snip>

Vai Tu, lūdzu, neizsvītrotu mani no savu pierunājamo saraksta. Jo man pie kājas īstenībā.

PS. Subj. tiešām interesants.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis, bruncīšos, ar skatu uz (ar gara acīm) uz Tongas pludmali

I do not allow myself to stay angry at someone because that would be giving them free rent in my head.

From: kingga@plu.edu
Date: 6/11/05 12:04

Uldi, vai tiesam esi iekapis bruncisos?

Kādreiz teica, ka bruncisiem jabut gariem diezgan, lai nosegtu nepieklajigo, un isiem diezgan, lai tie atsegtu interesanto un patikamo. Cik gari Tavi bruncisi?

Visu labako, uzmanigais bruncu vertetajs

Gundars

From: uldis@parks.lv
Date: 6/11/05 12:23

Jā, es te grozos pie spoguļa un pielaikoju labākos Tongas pludmalei :)))

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: pistole@ebtech.net
Date: 6/11/05 3:08

Māri, Tev laikam drusku neskaidrība run ājot par Anglijas, tāpat Kanādas, parlamentāro sistēmu. Partijas līderi izvēlās tikai reģistrētie partijas biedri pilnsapulcē. Parasti rajona kandidātu (Kanādā 305) izvēlās vietējā partijas organizācija ar balsoš anu un to apstiprina partijas līders, kurš ir pats kandidāts vienā no apgabaliem. Partija, kuras kandidāti (viens) ir ievēlēti visvairāk apgabalos tiek pie varas un viņas līders par Prime Minister, ja ir ievēlēts viņa izvēlētā apgabalā. Gadās, ka, kaut gan ir partijas līders, tomēr nav nekur ievēlēts jo iepriekšējais līders ir atteicies vai miris. Pirms viņš var piedalīties Parlamentā viņu ir jāievēl vienā no 305 apgabaliem ( vēlēšanu iecirk ņiem?). Lai to panāktu, parasti viens no viņa partijas biedriem, kas tika ievēlēts ar lielu balss pārsvaru pāri citiem kandidātiem atsakās un ir jaunas vēlēšanas lai būtu apgabala reprezentācija Parlamentā.

Protams, var teikt, ka katra apgabala ievēlētais kandidāts top par lokomotīvi, jo no viņiem partijas līders izvēlās savus Ministrus. Īsumā tā.

Zigis.

From: mahris@myself.com
Date: 6/11/05 3:42

Nu, pārstāstā ir nelielas neprecizitātes, vismaz attiecībā uz Angliju. Tur ministru un premjera atrašanās parlamentā nav likums, bet tradīcija, kas dažkārt tiek pārkāpta, vismaz attiecībā uz ministriem. (Premjeriem es izņēmumus nezinu, ja par tādiem neuzskata nevēlēto augšnama deputātu nominēšanu).

Bet tas šoreiz nav būtiski.

Neskaidrība mums ir jautājumā par lokomotīvi.

Par lokomotīvēm pieņemts saukt personas, kas nosaka vēlētāju masas izvēli. Anglijā biļetenā ierakstītajam cilvēkam ir zināma nozīme, bet lielākoties pakārtota.

Mahris

From: elizabete.rutens@gmail.com
Date: 6/11/05 3:48

Sveiki!

Mahri, es nešaubos, ka daudz laba un slikta par mažoritāra sistēmu kāds varētu pastāstīt. Bet, ja te ir runa tieši par Vācijas jaukto sistēmu, tad tā ir proporcionāla vēlēšanas sistēma, kur puse no pārstāvjiem ir tieši ievēlēti bet otrā puse ievēl no partiju sarakstiem. No galvas nevarēšu pateikt kurā Satversmes tiesas lēmumā (tieši par vēlēšanas sistēmas sūdzību) Vācijas sistēma tika pieminēta, bet arī ST uzsvēra, ka tā ir proporcionāla. Tas ir nozīmīgs tamdēļ, ka laikam tie, kas atbalsta mažoritāro sistēmu īsti nesaprota, ka lai to ieviestu Latvijā prasa tautas referendumu, kurā piekristu puse no visiem Latvijas vēlētājiem lai mainītu Satversmes 6. pantu. (Tas ir drusku vairāk nekā cik nobalsoja 'par' ES referendumā 2003.g..) Referendums nav vajadzīgs, lai ieviestu jaukto proporcionālo sistēmu.

Starp citu, pēdējā laikā pētnieki ir pieminējuši, ka tieši šī sistēma ir ļoti populāra kļuvusi, gan starp jaunām un arī vecām demokrātījām (piem., Itālija un Jaunzēlande, kuras samērā nesen mainīja savu sistēmu), jo tā spēj sakombinēt vislabāko no divām sistēmām - proporcionālitāti un saiti starp vēlētāju un viņa pārstāvja, kas veicina atbildību no politiķiem. Pētījumi arī rāda (skat

http://repositories.cdlib.org/cgi/viewcontent.cgi?article=1034&context=csd ), ka cilvēkiem kuriem ir iespēja savus pārstāvus ievēlēt ir lielākā mērā apmierināti ar demokrātiju nekā tie kuriem nav tāda iespēja.

Ja kādam ir velmes vairāk uzzināt par Jāņa priekšlikumu (kas arī pirms dažiem gadiem bija iespiests Jaunā Gaitā), uzmetums no tā ir atrodams:

<http://zagarins.net/ritdienai/060801Ko-dariit.doc >

(Lietojot atslēga vārdus: II. Galvenie principi ātri varēsi nokļūt pie būtiskām sastāvdaļām no viņa priekšlikuma.)

Par Jāņa vārda izvēli es *varbūt* varētu komentēt tikai, ja būtu iespiests tiešais citējums un konteksts kurā tas bija teikts. Bet es negribētu mēģināt uzminēt kā viņš to bija domājis no "Dienas" ļoti īso atreferējuma.

Visu labu,
Elizabete

From: ugis.berzins@tele2.se
Date: 6/11/05 4:42

Teorijas un expertu ieteikumi ir bieži dīvaina, līdz galam neizdomāta teorija. Ne profesors Jānis Peniķis, ne arī citi līdz šim nav gribējuši? (Nav varējuši?) paskaidrot, kā tad šī jaunā Saeima politiski, ideoloģiski utt viegli sadarbosies un lems?

Tagad jau Saeimas vājums ir daudzās partijas un to savstarpēja tirgošanās par labi apmaksātiem amatiem.........

Nesaprotu, kā 50 vēlēšanu lokomotīves varēs veiksmīgi darboties Latvijas un sevišķi "savu vēlētāju" labā?

Varbūt Zagarins varētu pierādīt, ar augstāko matemātiku, kā 50 lokomotīves sadarbosies labāk nekā 8 partijas?

Ar vienkāršu - visiem sveikotājiem saprotamu matematiku un loģiku, tas nav ticams - lai neteiktu neiespējams ...

Bez tam ir risks, ka nekas nemainīsies, jo vietējā lokomotīve, lai "tiktu arī pie lemšanas un teikšanas" jau stāžēsies pimēram tā: " Andris Vējgrābslis un ES iesim, darbosimies roku rokā .....". Nesaredzu patiešām nekādu starpību ja Andris Vējgrāblsi uzstātos kā vietējā lokomotīve! Varbūt "Bizznessssmanis Dullais Mantkārīgais" maksās labu naudu un nopirks "roku - rokā gājēju"?

Tās interešu apvienības sauklis varētu būt: "Mēs jums, vēlētājiem,garantējam Latvijā katru mēnesi mazākais 3 jaunus latu miljonārus"!

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta

Ugis G. Berzins, pilsētā - tiek pa logu noverots no divam kaijām .. :-)

Arī teorētiķiem derētu beidzot atklāt, ka uz mazām, korumpētām valstīm nevar piesaukt Impēriju, Putinu, Ķīnu, Vāciju, Apvienoto karalisti vai Franciju kā piemērus ...

From: mahris@myself.com
Date: 6/11/05 5:02

Elizabete Rutens wrote:

Paldies par garo vēstuli.

Interesanta, bet ne par manu iebildi. Īpaši uzsvēru, ka neko nesaku par priekšlikumu, tikai par Dienā minēto 50 lokomotīvju argumentāciju.

Par būtību runāt neesmu gatavs. Vienīgais - interesanti, ka vienmēr gribam pārrakstīt Vācijas likumu - gan 1922, gan tagad (Peniķa atsauce uz fraņcu 3. Republiku nepareiza, tur bija mažoritāra sistēma; proporcionāla bija 4. Republikā).

Mahris

From: alnis@apollo.lv
Date: 6/11/05 6:06

Vakars ir klāt, raksts(uzmetums) LA ari gatavs. Nosutu to vispirms Jums izvertešanai.

Alnis

Jau pagājuši gadi kopš 8.Saeimas vēlēšanām, dažādi “interesanti notikumi” jau liecina par nākošo- 9. vēlēšanu tuvošanos.

PBLA sarīkojusi konferenci “Vara un sabiedrība”, kurā cenšas atrast iemeslus lielajai plaisai starp tām, iespējas tās tuvināt- plaisu samazināt vai pilnīgi likvidēt. Arī es tajā piedalos un uzmanīgi klausos. Mani ļoti interesē viss tajā, bet jo sevišķi viens svarīgs jautājums, pie kura sabiedriskā organizācija “Rītdienai” strādājusi jau vairākus gadus- Saeimas vēlēšanu likums.

Pēc katrām kārtējām vēlēšanām vietas Saeimā ieņēmuši gan jauni, gan arī liels pulks vecie tautas kalpi. Tauta, pēc pirmo dienu mirkļa cerībām, kārtējo reizi pārdzīvo atraugas un nevarības kaunu par vēlēšanu iznākumu, kārtējo reizi savā bezcerībā un bezspēcībā konstatē, ka rezultāts ir neizprotams un negaidīts.

Kā tas bijis pēc katrām vēlēšanām, nozuda vai apklusa daudzas mazās partijas ar visiem saviem skaļajiem saukļiem un solījumiem. Starp tiem arī viens no skaļākajiem, populārākajiem un tautu interesējošākiem- Saeimas un Prezidenta vēlēšanu likumu maiņa.

Ko mēs varam no tā secināt? Tikai to, ka visas šis pļāpas un saukļi bijuši pirmsvēlēšanu mānekļi, jo, ja kāda no šīm partijām darbotos nopietni tautas un Latvijas labā, tās strādātu vēl šodien, censtos īstenot šo savu mērķi, jo nākošājās vēlēšanas tautas popularitāti var iegūt tikai ar redzamiem darbiem. Taču tas ir daudz grūtāk par solīšanu.

Sabiedriskā organizācija “Rītdienai” ir pamatīgi izpētījusi vēlēšanu likumus visā pasaulē, tās uzdevumā pirms vēlēšanām biju uzrakstījis LA plašu rakstu, kurā centos lasītāju iepazīstināt ar likuma galvenajiem principiem, bet tā beigās uzaicināju partijas uz diskusiju par viņu ierosinātajām likuma izmaiņām, taču neatsaucās neviena, ko es izskaidroju tikai ar vienu (un esmu pārliecināts, ka man ir taisnība) -pilnīgu šodienas likuma nepārzināšanu, nemaz nerunājot par tām daudzveidībām un niansēm, ko paši piedāvā. Kāds brīnums? To varēja just arī god. T. Jundža- viena no konferences organizētāja un vadītāja runām un replikāam, kurās viņš aicināja izmainīt likumu tā, lai vēlētāji zinātu savus deputātus, lai būtu ciešāka saikne un atbildība.

Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumi- tas ir sākums ar ko tiek realizētas tautas tiesības uz valsts pārvaldi, un, atkarībā no tā ,kāds ir šis likums, kā to saprot un izprot tauta, arī tiek vai arī netiek realizēts dzīvē šis svarīgais Satversmes nosacījums.

Bet kur tad ir tie zemūdens akmeņi, kādēļ jau otrā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas tauta ir vīlusies, sašutusi, neapmierināta?! Un pilnīgi saprotam šos gudros vīrus, jo arī mums vajadzēja gadi, kuros nesekmīgi centāmies atrast pareizo likuma variantu, jo, tāpat kā runātāji konferencē, arī mēs nācām pie atzinuma, ka nav pilnīgs neviens no likuma variantiem.

Te varbūt lasītājam atgādināšu, ka pamatā ir divi- vienmandātu apgabalu, jeb mažoritārais un proporcionālais. Pirmajā deputātus ievēl katrā apgabalā pa vienam no vairākiem kandidātiem, bet otrajā proporcionāli vēlētāju skaitam apgabalā, proporcionāli katram partiju sarakstam pēc iegūto balsu skaita. Pirmais mums bija padomju laikos, ievēlējām ari pēdējo Augstāko padomi, bet otrais mums ir sākot no Saeimas vēlēšanām.

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

Bet vēlēšanu likums to papildina un precizē:

7. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale.

UN TE PĒKŠŅI:

10.(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos .?!

40. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts vairākos vēlēšanu apgabalos, tad tas uzskatāms par ievēlētu tājā, kur saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos viņa vietā stājās nākošais, kurš saņēmis visvairāk balsu.

Un tagad izanalizēsim ko mums dod šajos divos punktos izteiktā jēga:

Vispirms jau- kas var liegt kādai partijai savus kandidātus ierakstīt visus pilnīgi vienādi visos piecos apgabalu sarakstos? Bet tad jau iznāk, ka tas ir pret Satversmi, jo nu jau vēlēšanas nenotiek piecos apgabalos, bet faktiski tiek pārvērstas par viena apgabala vēlēšanām. Tas pierāda, ka faktiski šī norma neatbilst Satversmei. Bet runājot par 40. Punktu, teorētiski viens , populārais, piem. Raimonds Pauls, ievēlēts visos piecos apgabalos, varētu Saeimā “ievest” četrus “bomžus”.

Kā šajā griezumā izskatās 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti:

Izrādās, ka ievēlēti ir tikai 48 deputāti no 100. No tiem 26 ir ieguvuši tikai paši savus tautas mandātus, bet 22 “lokomotīves”, ievēlētas no 2-5 apgabalos. Tā piem. R.Pauls, E. Repše- ievēlēti visos 5 un pārējie, ir “ievilkuši” Saeimā vairāk kā pusi –52 deputātu kandidātus, kuri faktiski nav dabūjuši pietiekamus tautas balsojumus, pamatojoties uz vēlēšanu likuma 40.punktu! Un interesantākais ir, ka šie cilvēki ir mūsu tagadējais premjers A.Kalvītis, veselības ministrs G.Bērziņš, Kiršteins un Ābiķis no TP, Grīnblats, Straume, Tabūns, Ozoliņš no TB, abi Šleseri no PP. Interesanti, cik no viņiem būtu ievēlēti, ja nebūtu šis “glābējs”40. Pants? Vai tauta zina, ka pats Ministru prezidents faktiski nemaz nav ievēlēts?

Te arī ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ pēc katrām vēlēšanām tautā ir izbrīns un vilšanās, ka Saeimā ir iekļuvuši nevēlami, nepopulāri cilvēki. Tikai ar vienu nepareizu vārdu likumā tiek pieļauta vēlētāju maldināšana, viņu tiesību pārkāpumi un likuma jēgas sagrozīšana,

Tādēļ sabiedriskā organizācija “Rītdienai” uzskata ,ka minētie vēlēšanu likuma punkti ir labojami tādejādi, ka jāsvītro…vai vairākos, un vārds – apgabalos- vienskaitlī apgabalā. Bet punkts 40.vispār svītrojams no likuma.

Konferncē izskanēja, ka tas ir par maz, ka jāmaina likums pēc būtības. Bet atcerēsimies, ka visās nopietnajās diskusijās par sistēmām un to priekšrocībām vienmēr ir izrādījies, ka katrai ir savi aizstāvji “līdz asinīm”. Profesors Jānis Peniķis no ASV, ar kuru daudz ir sadarbojusies arī “Rītdienai” ieteica jaukto likumu- Vācijas variantu, kuru arī mēs uzskatām par labāko, taču arī pats piebilda, ka nesekmīgs būs mēģinājums to tā vienkārši pārnest no vienas teritorijas uz otru. Visi runātāji pieminēja galveno- ka nav teritoriālās pārstāvniecības, nav deputātu un partiju atbildība par dotajiem solījumiem, vēlētājs nezina, kurš deputāts viņu pārstāv.

Līdz šim visi Saeimas vēlēšanu likuma maiņas mēģinājumi ir atdūrušies pret dažādu uzskatu piekritēju nespēju atrast kompromisu. Tādēļ arī “Rītdienai”nāca pie atziņas, ka nevajaga lauzt, plēst un atkal būvēt jaunu, bet gan lēnām labot to pašu veco, pārliecinoties, ka izmaiņas devušas pozitīvu rezultātu. Un izrādās, ka šāda neliela likuma maiņa dod daudz un izmaina to būtiski.

Pēc vairākārtējām sarunām man piekrita arī prof. J. Peniķis- ka tas būtu būtisks solis uz labo pusi. Lai arī ne tādu kā gribējās A.Dravnieka, T. Jundža kungiem- 50 apgabalu, bet būs vismaz 5 apgabalu zināma un ievēlēta pārstāvniecība, tas prasīs no partijām lielāku darbu, lai šie apgabali būtu pārstāvēti ar pazīstamiem un cienītiem pārstāvjiem, tādejādi liekot partijām vairāk strādāt pie sava intulektuālā potenciāla palielināšanas, tātad zudīs pieminētā stagnācija. Nevajadzēs domāt par nedemokrātisko barjeras palielināšanu, jo mazajām partijām ar šo tiks mazināta iespēja sekmīgi startēt. Tas pats par sevi rosinās lielāku partiju rašanos, attiecīgi arī to skaits būs mazāks.

Šāda likuma izmaiņa neprasa Satversmes grozīšanu un lielas pārmaiņas- tikai valdošo partiju politisko gribu. Bet kā ar to? Te varētu būt viens šķērslis: partiju vadītāji vienmēr sev nodrošināja ievēlēšanu ieliekot savu kanddidātūru visos apgabalos. Bet te būtu līdzams ar vēl viena strīdīga punkta labojumu, ti., plusu un mīnusu sistēma. Ir , kas to uzskata par labu un demokrātisku, bet arī tādi, kuri to uzskata par muļķīgu, nevajadzīgu. Ir valstis, kā piem. Spānija, Portugāle, kurās uzskata, ka – ja jau partiju darbs un atbildība, tad to nedrīkst traucēt kaut kādi emocionāli uzplūdi, kurus rada masu mediji, tenkas, kas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Kau gan, ir taču iespēja atteikties no iegūtā mandāta par labu nākošajam, tādejādi “sakārtojot” lietas partiju iekšienē.

Un pastāv vēl pēdējā un pati lielākā problēma, t.i.,izvest šo priekšlikumu dzīvē. To var izdarīt savācot parakstus un sarīkojot referendumu, taču tad tas nebūs atrāk kā uz 10 . Saeimas vēlešanām. Taču, ja kāda no lielajām partijām uzņemtos to ierosināt šodien, tad to varētu ieviest uz jau nākošajām.

“Rītdienai” ar visiem spēkiem, zināšanām un iespējām palīdzēs, pamācīs, atbalstīs.

S/o “Rītdienai” vadītājs Alnis Freibergs.

P.S.

Lai rastos šis konkrētais priekšlikums, vislielāko darbu, pūles un pacietību ir ieguldījuši s/o biedri Juris Žagariņš, Elizabete Rūtens, Jānis Peniķis, Astrīda Jansons, Gundras Ķēniņš-Kings, Juris Vīksniņš u.c.

From: tas.pats@sveiks.lv
Date: 6/11/05 8:08

Elizabete Rutens wrote:

Visvairāk man patīk šī atsaukšanās uz ekspertiem un politologiem, tā sakot atgadinot, ka, kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi. Neesmu nekur ārpus sveika dzirdējis nevienu neapmierināto ar saeimas velēšanu kartību. Problēma ir ka, vēlētāji kas savēl saeimu, pec gada nezkādēl vairs negrib atzīt savu politisko izveli. Tā sakot, vēlētāji balso nevis pec savām politiskajām interesēm, bet pēc mirkļa *noskaņojuma*. Un tādiem vēlētājiem jūs varat bāzties virsū ar diezin kādu velēšanu sistēmu, tur nekas nemainīsies. Visklasiskākais piemērs, ir mūsu prezidente, ja būtu bijusi tautas balsošana, tad tai kaut kādai folkloristei to amatu neredzēt kā savas ausis, bet tagad skat, gandrīz vai dieva vietā - ceļam kaut vai par ANO priekšnieku. Nea, ta nav nopietna attieksme un tur arī visa sāls.

Ar cieņu ...

From: ugis.berzins@tele2.se
Date: 6/12/05 3:43

schrieb Rumpis:

Dažreiz, lasot par un piedzīvojot agrākās Savienības valstis, rodas iespaids, ka tauta tais laikos bija laimīgāka ... ?

Tam ir vairākas iespējas un variācijas! Sveikā vēl nav publicēti, jo tad nevarētu saņemt Nobela premiju ;-) Ista demokrātijā Latvijā nav, to pierādīja tiko notikušās pašvaldību vēlēšans - pusei nebija kandidātu!

Tā ir drošākā pazīme, ka tie pagasti nevēlas demokrātiju bet justos labāk sistēmā, kur iznākumi ir augšā minētie 99,8%, respektīvi 99,5% ;-)

Iniciatīviem, tāpat kā savā laikā atmodas laikmetā, ir jānāk no tautas vides vai "jāatrod", vai jānoskatās un darīt tikai pakaļ - bez pārdomām vai tiueši pakaļdarot būs labi .....

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta

Ugis svetdienas priekspusdiena, tagad ar balodīti aiz loga ..

From: alnis@apollo.lv
Date: 6/12/05 4:04

Paklau- tas pats, Tava stulbā atbilde nav pat komentāra vērta. Zini, kas noskan "pac"? Govs, kad pacelj asti un tad tas pats noskan - pacccccccc.

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/12/05 4:16

Ugis Berzins wrote:

Laikam nav pasaulē tādas lietas, parādības vai notikuma, kuru kāds fantastisks tautietis nespētu iztulkot pilnīgi otrādi ;-)

Ja PSRS bija kandidāti visos vēlēšanu apgabalos, vai tas nozīmē tālaika demokrātijas triumfu, un ka vēlešanas tolaik bija brīvākas? ;-)

Šamo domu derētu tomēr izskaidrot, jo te loģiskā ķēde nav uzreiz saskatāma ;-)

Nēnu, lozungus, ka iniciatīvai jānāk no masām, esam lasījuši. Gan uz sarkana auduma uzkrāsotus, gan Ļenina darbos. Varētu domāt, ka kāds tās iniciatīvas ierobežo. Galu galā, Latvijā jau šobrīd esot ap 70 (par skaitu negalvoju, kaut kur nesen tādu lasīju, pat ja ir par 30 mazāk, tas lietas būtību daudz nemaina) partiju, gan jau katrs var atrast sev ko tīkamu, sākot no sociāldemokrātiem līdz Marģierim Martinsonam, un ja nepatīk neviena no esošajām, var tak nodibināt atkal jaunu, kā vakar izdarījās Jaunie Demokrāti ;-)

--
Rumpis :)

From: elizabete.rutens@gmail.com
Date: 6/12/05 7:22

Sveiki!

Mahris rakstīja:

Bet diegs/sarakste pēc manas ievieto linku uz "Dienas" rakstu uzsākās ar šo Tavu teikto:

Tikai diemžēl nekur un nekad nebija runas par saucamo mažoritāra sistēmu.

Kas attiecās uz lokomotīves definīciju, es tikai varu atkārtot to, ko jau rakstīju:

Lai veicās!
Elizabete

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 6/12/05 8:36

Neka nebij, Berzgalei bus divas vietas! Man un Rubenim. ARis.

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/12/05 4:12

Nevajag jau uzreiz tā iekarst ;-) Labāk ir gremdēties mierīgās pārdomās, cik interesanti "tā paša" rakstītais "kaut kādai folkloristei to amatu neredzēt kā savas ausis" sasaucas ar Putina teicienu par Abreni un sprāguša ēzeļa ausīm ;-)

--
Rumpis :)

From: signis@hotmail.com
Date: 6/12/05 9:54

Lai gan parasti tam pašam ne visai piekrītu, bet par prezidenti šoreiz viņam taisnība.

Kad Vīķes-Freibergas kundzi virzīja par prezidenti - par viņu Latvijā vairums pat dzirdējuši nebija. Ja būtu bijusi tautas balsošana, tad viņas iespējas kļūt par prezidenti droši vien būtu tuvas nullei.

Signis

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/13/05 1:56

Ļoti daudziem no mums šķiet, ka veselais saprāts mums katram piemīt pilnā mērā, un ka tā, kā domājam mēs, domā arī lielākā tautas daļa ;-) Man atkal šķiet, ka tautas balsošanā VVF ir lieliskas izredzes kļūt par prezidenti :-)

From: bikernieks@gmail.com
Date: 6/13/05 7:26

Domāju, ka kļūdies par VVF kā tautas vēlētu prezidenti, :)

--
AB

Quid vesper ferat, incertum est. Nav zin*ms, ko vakars nes*s (Tits L*vijs).

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/13/05 7:32

Mūsu abu pieņēmumi ir vienlīdz spēcīgi ;-)

--
Rumpis :)

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/13/05 9:38

par VVF-u šķiet nebalsotu ne Ždanoka ne Gardas meitenes.:)

VVF-ei, vismaz ir aptveroša pamatapziņa līdzīgi Rainim, par izpildījumu var protams strīdēties - kurjam zinams dieva svārsts, kur īsti pareizais punkts kurjā stāvēt & noturēt?

līdzīgi Rainim, viņai vienlaikus ir apziņa par 1) latviešu tautas, kultūras, valodas un vides izdzīvošanu, kā arī 2) atbildība un neatdalamas saites ar vispārējo cilvēci i atsevišķo cilvēku tiesībām. viņa prot sarunāties ar visgudrākiem, ar dažiem viņu valodā, tā tad kā Latvijas pārstāve pirmklasīga.

varbūt nopietnu trūkumu var saredzēt tanī, ka gudrajie viņas kritiķi &/vai citā redzē/uzskatos nebijuši pietiekoši auglīgā dialogā lai attieksmes i risinājumi būtu vēl dziļāk & labāk pamatoti &/vai izstrādāti.

tas, ka pirmā pēcpadomju & austrumu valstu sieviete vadītāja pats par sevi arī ar dziļu simbolisku nozīmi & saskan ar visdziļākām latviešu tautas egalitārām vēsturiskām saknēm.

aija

From: bikernieks@gmail.com
Date: 6/13/05 10:36

Demokrātijas sludinātāja, kas tautu dēvē par pūli :)

ja labi meklē, var atrast pierādijumu šim apgalvojumam.

--
AB

Quid vesper ferat, incertum est. Nav zin*ms, ko vakars nes*s (Tits L*vijs).

From: signis@hotmail.com
Date: 6/14/05 12:25

Vai gribi teikt, ka tajā laikā viņu Latvijā daudzi pazina?

Jeb arī, ka viņu būtu ievēlējuši tieši tāpēc, ka nepazina? :-)

Signis

From: rumpis.listes@gmail.com
Date: 6/14/05 2:29

Mjā... Izskatās, ka biju pārpratis sākotnējo domu. Laikā, kad VVF kļuva par prezidenti, viņa patiešām bija maz pazīstama plašākā sabiedrībā, un pat ja būtu veidota aktīva vēlēšanu kampaņa, diez vai viņas izredzes tikt ievēlētai būtu augstas, ja būtu visas tautas balsošana. Tagad, protams, ir pavisam cita situācija. Bet paskatoties šajā nesenajā vēsturē, šķiet, ka nav nemaz tik slikti, ka Prezidentu vēlē Saeima :-)

--
Rumpis :)

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 6/14/05 8:02

Aivis Biķernieks:

vai šī izteiksmes kļūda (ja ir kļūda) ir nāvīga?

jēdzienu "pūlis" lieto arī cilvēki kas tic demokrātijai & to cenšas veicināt. reizēm vairāki cilvēki kopā uzvedās kā pūlis arī demokrātijā, vai arī izsakās dusmās par cilvēkiem kad tie nogrimst negatīvās tieksmēs. "pūlis" pats par sevi nav tabu vārds.

arī bīstams pretējā tieksme - politkorektums, kad domāšanas vietā iznāk tikai pieņemtas formulas, jo baidās izspruks kļūda.

uz cilvēku attiekties visumā, nevis piekasīties pie vienas izteiksmes, īpašības, vai kļūdas. kā viņš izpilda darbu, galveno sūtījumu ņemot vērā i apstākļus i alternatīvus.

šinī gadījumā, vai VVF-a patiešām ir pret demokrātiju, vai viņa ir elītiste? ja ir elītiste, kā atšķirās vai salīdzinās no citiem elītistiem, kurju starpā domāju ir viens otrs sveikotājs.

VVF, kā visi, ir izteikusies kļūdaini, nelaimīgi, neiedvesmoti, pavirši. īpaši, ja daudz publikā jārunā pieaugs iespēja, ka iznāks mulķīgi. cilvēku ar perfektu izteiksmi neatradīs, arī ne perfektu cilvēku.

kad cilvēks izsakā kautko patiešām savādu, tad drīzāk prasīt vai tas patiešām ko gribējis izteikt, lai izskaidro, lai var labāk saprast kontekstu kādā teicis. tad tiek pie viņa pašreizējās pārliecības - dialogā. tapēc vajadzīgas piemēram žurnalistu intervijas & dialogs ar dažādas tautas pārstāvjiem.

vispār filozofiski nēsmu esentialiste (essentialist). manuprāt cilvēks izveidojās dialoģikā, attiecībās ar citiem & apkārtni, nevis "tāds ir."

arī vērtējot cilvēku jāsaliek plus un minus, kas ir būtisks, kas mazsvarīgs vai pat nesvarīgs. to arī praktiski dara: i pēlēji i aizstāvji izcels to kas pašiem svarīgs & paklusinās to kas nav.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 6/14/05 10:12

Sveiki!

Aija Baltā Mahte LR Gribīgo Dzelzs Lēdiju aizstāvēja sacīdama tā:

Runa, laikam, ir par to reizi, kad Dzelzs Lēdija Repsjes kunga vietā par premjeru iecēla Emsjes kungu. Kad daži brēca par to un prasīja ārkārtas vēlēšnas Dzelzs Lēdija brēcējus nosauca par pūli. Šai sakarībā es LR Dzelzs Lēdijas rīcību apsveicu un kad Vents Apjomīgais par to izteica izbrīnu, paskaidroju, ka šai gadījumā Dzelzs Lēdijas rīcība bija nepieciešama tieši demokrātijas nosargāšanas labad. Jo demokrātija nav nekāda snarskokrātija un Repsjes kungs nav nekāds demokrāts un pūli nosaukt par pūli nav nekāda kļūdaina, nelaimīga, neiedvesmota, pavirša, muļķīga & cetera izteiksme. Pilnībā piekrītu arī Rumpim Bezapalīdzīgajam, kad viņš saka, ka Saeimas ievēlēts prezidents/-te būs labāks/-a par tautas ievēlētu. Tā teikt nav nekādā pretrunā ar nekādu demokrātijas sludināšanu.

Turpinu Dzelzs Lēdiju bez žēlastības kritizēt nevis par Repsjes kunga nolikšanu savā vietiņā un nevis par kļūdainiem, nelaimīgiem, neiedvesmotiem, paviršiem, muļķīgiem & cetera izteicieniem bet par bezjēdzīga kara kūdīšanu un bezkritisku piesliešanos ASV prezidentam G.W.Buša kungam & Co.

Tālāk savā žoožojumā Aija Baltā Mahte par saviem pamatprincipiem mums pateica tā:

Dialoģika ir jauka lieta bet nesakarīga žoožošana un plānprātīga atrunāšanās no vienas sakarīgas vēstulītes uzrakstīšanas saviem totalitārisma izķēmotajiem līdztautiešiem par nepieciešamību nosargāt demokrātijas pamatlikumu nav nekāda dialoģika.

Juris Neesentiālists

==jēdzienu "pūlis" lieto arī cilvēki kas tic demokrātijai & to cenšas veicināt.==
/Aija Baltā Mahte/