Re: Varbūt šoreiz?

 

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 9/13/05 4:08

Nu, bet ko sakām par šādiem "kartupeļiem" ???

Ričs, šoreiz ar smaidu.

http://apollo.lv/portal/opinions/55967

Pilsonības likumam jābūt stingrākam
Juris Bojārs, profesors, Dr. habil. jur., «Latvijas Avīze»
Otrdiena, 13. septembris (2005) 07:28

/.../
Naturalizācijai Latvijā jābūt nevis masveidīgai, bet stingri selektīvai, jo latviešu tauta ir kļuvusi par etniski visapdraudētāko Eiropā pati savā dzimtenē. Ja kāds te nejūt pietiekamu etnisko komfortu, viņam ir visas iespējas meklēt to savā etniskajā dzimtenē. Kur citur lai etnisko komfortu meklē latvieši? Masveida naturalizācija ir mūsu kaimiņu inspirēta, tādējādi mēģinot demokrātiskā ceļā pārņemt varu Latvijā visos līmeņos.

 

 

 

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 9/14/05 8:58

Varbut šoreiz būs ko sacīt? Vakar mani pārsteidza Sveiks dalībnieku nostāja, ka nevienam nebija ko sacīt pie ziņas par J.Bojāra labo (manā saprašanā) priekšlikumu Apollo. Šodien DIENĀ I.Mežs skaidro notikumus Jaunajā Laikā. Raksta atsauksmēs labi parādās demokrātijas neizpratne dažos rakstītājos. Varbūt šoreiz arī mūsu vidū būtu kāda doma? Ričs.

http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=258247

 

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 9/14/05 9:29

Sveiki!

Ričs Labestīgais pauda cerību:

< Varbut šoreiz būs ko sacīt?>

Runa ir par Meža kunga savukārt pausto šādu cerību:

< Ceru, ka mēs nemēģināsim sev uzburt un uzturēt elka tēlu, piedēvējot E.Repsjem vai jebkuram citam Latvijas vienīgā glābēja spējas, bet tā vietā paši aktīvi iesaistīsimies, lai neļautu Latviju vadīt mums nevēlamiem politiķiem.>

Cerība ir vienmēr i visur itin visā laiktelpā skaista i cēla lieta. Arī viesuļvētras Katrīnas upuri pauž cerību uz eventuēlu atkopšanos savās jaunās dzīvesvietās. Bet kamēr mēs rokas nolaidīsim i grūtsirdīgi ņirgāsimies par tādu Sīkuma Lomu kā pilsonisko pašatbildību pret reprezentatīvās demokrātijas pamatlikuma nosargāšanu, Satversmi lasīsim kā Maznozīmīgu Vāvuļojumu Subjunktīvā Izteiksmē, nodosimies Adekvātām Seksuālām Izpriecām i Sapņiem par Bezpartejisku Demokrātiju i par Pārcelšanos uz Tongas Ķēniņvalsti, atrunāsimies ar Žēlām Nopūtām "Ko tad nu mēs!" i tā tālāk, lai tā vietā Kungu Dievu lūgtu par Apjomīgo Paketi i Bišķi Fantastiskāku Tautu i bīsimies no Elementārā Matemātikā aprēķināma Bezprecedenta Haosa, tikmēr, Riča Labestīgā paša vārdos citā kontekstā izsakoties, "cerības uz labāku nākotni ir mazas."

Juris Normatīvais

==Hroch uzskata nacionālās apziņas attīstība bija paredzama, normāla parādība visā Eiropā==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/14/05 11:02

Richard Spuris wrote:

< I.Mežš skaidro notikumus Jaunajā Laikā. Raksta atsauksmēs labi parādās demokrātijas neizpratne dažos rakstītājos. Varbūt šoreiz arī mūsu vidū būtu kāda doma?>

piekrītu Rikardam, jebkādai partijai nevajadzētu sastāvēt tikai no viena cilvēka. arī demokrātija pamatojs uz informcijas pieeju, viedokļu izmaiņu, attīstību nevis apslāpēšanu.

Par Bojāra rakstu:

< Nu, bet ko sakām par šādiem "kartupeļiem" ??? Ričs, šoreiz ar smaidu.>

kā tik bieži izlec piebilžu negriba vai nespēja runāt par rakstīto, tai vietā uzskatot pietiek ar uzbrukumiem uz rakstītāja rakstura. provokatūri kas tīši jauc izrunas paredzami vai visos rakstos par valstij, tautai svarīgiem jautājumiem.

protams, ja par rakstītāju ir šaubas, vai tas mēdz būt oponents, padomās arī stiprāk kapēc viņš ko teicis, ko grib panākt, vai vispār izrādīt uzmanību. tomēr tas nemaina atbildību attiekties uz to kas rakstīts.

līdzīgi, ierasta saprašanās ar rakstītāju vai viņa kopienu neatņem atbildību kritiski lasīt izteikto, vai nepiekrist, ja nozīmīgi nepiekrīt.

manuprāt šajā Bojāra Sr. rakstā daudz izteikts par ko pārdomāt par pilsonības piešķiršanu, arī ekstrēmā gadījumā atņemšanu par nepārprotamu valsts nodevību. Bojārs saka pareizi nav tāda valsts virs zemes kas neuzstādītu pilsonības piešķiršanas prasības.

aija

 

 

 

From: OWL102@aol.com
Date: 9/14/05 1:52

Piebiedrošos Ričam. Ar to vajadzētu pietikt. Gunars

 

 

 

From: alnis@apollo.lv
Date: 9/14/05 3:07

Ricj!

Tos komentarus [par Jauno Laiku] tacju nevar ņemt nopietni, jo tur varbūt 10% ir nopietni. Parejie ir vai nu aģentu satrebti vai vienkarsji grafomanu sarakstiti, vai vienkarsji mulķi dzenot.

Bet ja nopietni, tad JL sjobrid diskusija iet un viedokļi ir dazjaddi. Tomer ir jau skaidrs, ka parmaiņas būs: vai nu mainisies vadiba, vai manisies pats vaditajs. To, ko patreiz diskutejam ieksjienē, nebūs smuki rakstīt, tacju var apskatities www.jaunaislaiks.lv sadaļā Forums. Tur ari pats var ko uzrakstīt.

 

 

 

From: mahris@myself.com
Date: 9/14/05 7:57

Aija Veldre Beldavs wrote:

< manuprāt šajā Bojāra Sr. rakstā daudz izteikts par ko pārdomāt par pilsonības piešķiršanu, arī ekstrēmā gadījumā atņemšanu par nepārprotamu valsts nodevību.>

Par to otru, atņemšanu politiskiem pretiniekiem - totalitāru režīmu mīļākā izprieca.

Aija nav dzīvojusi tādā režīmā, bet Bojārs ir, viņam vajadzētu sajēgt, ko iesaka.

Mahris

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/15/05 2:08

Tieši tā. Savukārt aizliegumu un represiju gribētājiem vienmer butu loti derīgi padomat, kā šos pašus aizliegumus un represijas var izmantot, ja pamainās politiskā situācija (piemeram, pec nakošajām Saeimas vēlēšanām). Tas attiecas ari uz jau ieviestajiem ierobežojumiem, piemeram, sabiedrisku pasākumu rīkošanā, ierobežojumiem deputātiem tikties ar vēlētājiem u.t.t. Protams, ka pieņemot šādas lietas, vienmer tiek domāts tikai par politiskajiem pretiniekiem... taču dažkārt var itin viegli iznākt, ka neapdomīgi izveidotais asmens pavēršas pret pašiem autoriem.

Harijs

 

 

 

From: mahris@myself.com
Date: 9/15/05 3:33

Sevišķi Jurim.

Satversmi tūlīt mainīs:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=12254459

Saeimas vairākums varētu aizliegt viendzimuma laulības
LETA 14. septembris 2005 19:04
Latvijas Pirmās partijas (LPP) sagatavotie grozījumi Satversmē, kas paredz aizliegt laulāties viena dzimuma personām, 15.septembrī, varētu gūt Saeimas vairākuma atbalstu, liecina aģentūras LETA veiktā parlamentāriešu aptauja.

Īstais brīdis nosūtīt Šloseram vēstulīti ar nelielu papildinājumu iecerētajā labojumā, par reģionālās pārstāvības ievērošanu laulībās.

Mahris

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/15/05 6:43

Sveiki!

Īstais brīdis Tevi nosaukt īstā vārdā, Mahri Šņabdegun, un laipni lūgt arī Tev ievērot kristīgo doktrīnu savās attiecībās pret savu kundzi.

Juris Nelielais Papildinātājs

==provokatūri kas tīši jauc izrunas paredzami vai visos rakstos par valstij, tautai svarīgiem jautājumiem.==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/15/05 8:03

vai Latvijā ir kustība uz teokrātiju?

šķiet ir tādi virzieni i Amērikā i Krievijā.

vai vairs neievēro valsts atdalību no ticības atstājot ticību, savu ētisko attīstību paša indivīda atbildībā? manuprāt Latvija nav tik varena vai bagāta, ka var atļauties leģislēt ētiku, sadalīt tautu pēc reliģiski ētiskiem principiem. labāk ielikt līdzekļus apkarot smagu vardarbīgu kriminālitāti.

Iepriekšējā vēstulē Mahris rakstīja:

<<Aija nav dzīvojusi tādā režīmā, bet Bojārs ir, viņam vajadzētu sajēgt, ko iesaka.>>

un Harijs piemetināja:

<Protams, ka pieņemot šādas lietas, vienmer tiek domāts tikai par politiskajiem pretiniekiem... taču dažkārt var itin viegli iznākt, ka neapdomīgi izveidotais asmens pavēršas pret pašiem autoriem.>

pati neraksturotu savu viedokli apsvērt Bojāra Sr. par pilsonību kā par "aizliegumu un represiju gribēšanu." piekrītu, ka jebkautko ko izvirza ar domu lietot pret pretinieku var pagriezt arī pretēji, iesk. pret sevi pašu.

lietoju vārdu "apsvērt" pilsonības likumus.

jautājums, vai ir kāda valsts kurjai nav ierobežojumi uz pilsonību, kā arī tiesības atņemt pilsonību =ekstrēmā= gadījumā? vairāk par to arī neesmu teikusi. labi saprotu, "ekstrēms" nav stingrs, labi definēts jēdziens bet tā iztulkojums kā arvienu ir tiesas uzdevums.

represīva, autoritāra iekārta saredzēs "nodevēju" (=draudu savai iekārtai/sistēmai) daudzos cilvēkos, arī daudzās sabiedrības izpausmēs.

demokrātiskā informācijai vairāk atvērtā iekārtā ir mečānismi kā tauta var pieprasīt atbildību no saviem vadītājiem, kādēļ nav racionāli līdzīga vajadzība gāzt iekārtu, apdraudēt tās pamatstruktūras.

tomēr, demokrātisku struktūru apdraud cilvēki kas tādu nevēlās, nevēlās taisnīgu spēli ar pēc iespējas vienlīdzīgām iespējām.

tie grib sev par labu nosacītu spēli - autoratīvu iekārtu protams ar sevi pie teikšanas.

demokrātiskai iekārtai tapēc ir jāpatur tiesības izraidīt vai citādi ierobežot tos kas grib to izjaukt, lai gan tapēc, ka ir iespējas panākt gribētās maiņas likumīgi caur esošām struktūrām/likumiem/mečanismiem gāzēju skaits starp racionāli nevardarbīgi tieksmētiem cilvēkiem vajadzētu stipri samazināties.

aija,

kurja jo vairāk lasa par Baltijas tautu, valstu apziņas veidošanos, jo vairāk pārliecināta tās pamatā cilvēktiesību apziņa izveidojās kopā ar nacionālām apziņām, nevis pretēji

 

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 9/15/05 9:30

Sveiki!

Aija Baltā Mahte nožoožojās tā:

< demokrātiskai iekārtai tapēc ir jāpatur tiesības izraidīt vai citādi ierobežot tos kas grib to izjaukt...>

Es saku izraidīsim vai citādi ierobežosim Aiju Balto Mahti par to, ka viņa nevīžā uzrakstīt ne vienu vienīgu sakarīgu vēstulīti par pilsonisko atbildību katram vienam nu mums palīdzēt modināt totalitārisma tumsonībā iegrimušos līdztautiešus par nepieciešamību nosargāt Satversmes Septītā Panta Burtu i Jēgu, tā vietā nu jau gadiem ilgi atrunādamās ar tādām atrunām kā, "Ko tad nu mēs, mēs jau tikai tādi - folkloristi!" vai "Es jau neiešu ziedot veselu gadu savas profesionālās karjeras, lai kaut ko tādi iesāktu!" vai "Es jau neiešu darīt itin neko Tev pa prātam kamēr Tu man nebūsi smuki palūdzis!"

Juris Valsts Apziņas Veidotājs

==demokrātisku struktūru apdraud cilvēki kas tādu nevēlās==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: mahris@myself.com
Date: 9/15/05 10:16

Aija Veldre Beldavs wrote:

< jautājums, vai ir kāda valsts kurjai nav ierobežojumi uz pilsonību, kā arī tiesības atņemt pilsonību =ekstrēmā= gadījumā? vairāk par to arī neesmu teikusi. labi saprotu, "ekstrēms" nav stingrs, labi definēts jēdziens bet tā iztulkojums kā arvienu ir tiesas uzdevums.>

Divi jautājumi, nevis viens.

Uz pirmo daļu atbilde - protams, nē.

Uz otro - protams, jā.

Demokrātija paredz pilsonības atņemšanu tikai pēc pilsoņa gribas, tieši vai netieši izteiktas.

Netiešo atteikšanos, protams, var precizēt dažādi.Pirmskara Latvijas likumā, piemēram - dienests citas valsts armijā (ievērojiet, leģionāri!), sievietēm - laulība ar svešas valsts pilsoni.Atņemšanu pēc valsts iniciatīvas ieviesa un arī lietoja Ulmanis.

Mahris

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/15/05 10:46

neredzu kā tas būtu bijis leģionāru griba atteikties no Latvijas pilsonības. Latvija bija okupēta - ārkārtas ekstrēms gadījums kurjā normāli likumi vairs nenozīmē to pašu.

vienīgi kā bija iespējams cīnīties pret okupantiem bija ārpus struktūras kāda bija likvidēta. ar to neaizstāvu padošanos citas valsts varai, vienīgi saku, lai pareizi tev atbildētu, nepietiek ar burtisku likuma iztulkošanu kad šie likumi nevar paredzēt tādus ārpuskārtas apstākļus.

par sievietei zaudējot savu pilsonību apprecējoties, tā ir patriarčāla problēma kurju var atvietot ar izvēli. līdzīgi kā sievietei nosacīti nebūtu jāpieņem vīra ģimenes uzvārds, arī pavalstniecība vajadzētu būt izvēle. katrā gadījumā no manis jau negaidīsi, patriarčālu/pēc dzimuma vienpusīgu likuma atbalstu.

aija

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/15/05 12:04

Aija Veldre Beldavs rakstija:

< vai Latvijā ir kustība uz teokrātiju?>

Domāju, ka nē. Konkretaja gadijuma ieteiktajiem Satversmes labojumiem ir (manuprāt) ļoti plašs atbalsts sabiedriba, pie tam nebut ne tikai religisku motivu deļ vien. Kritiskais moments manuprat bija tā arkartigā nekaunība un pilnīga pārējās sabiedribas viedokļa nicināšana, ko tik spilgti nodemonstreja daži cilveki gan zināmā pasakuma organizēešanā un norises laika, gan pec tam, pārāk ilgi un pārāk daudz meginot masveidā uzmākties sabiedribai ar savu "vienīgo pareizo izpratni" vai katrā avīzē un TV pārraidē. Tur pat vairs nav tik svarīgs pats iemesls kā tāds... tā ir attieksmes problēma vispirmam kartam. Ļoti ātri "atmizojas zobi" no tā visa (vai zini, ko šis izteiciens nozīmē?)

Ķīniešiem esot tads sakāmvārds (ļoti aptuvenā atstāstā) "var jau raustīt tīģeri aiz ūsām un prasīt, vai viņš gaļu ēd, bet labāk to tomēr nedarīt". Šajā gadijuma tīģeris - tauta - tika manuprāt ļoti neapdomīgi un nevajadzīgi, ļoti nekaunīgi un stipri raustīts aiz ūsām, atmodās un tikai drusku-drusku parādīja savus nagus. Nakošaja reize, ja visu darīs tāpat, policija var vairs nespēt palīdzēt. Jo vairāk tadeļ, ka maz jau bus no tās policijas atlicis...

Kad neliela daļa sabiedribas pārlieku uzmācīgi mēģina skrūvēt savas izpratnes svarīgumu (kā "a-priori vienigo pareizo") pārējās sabiedribas acīs uz augšu, uz augšu, uz augšu... tad var iestāties specialgadijums no "klaviersoliņa efekta", kuru jau aprakstiju viena no nesenajam vestulem. Un nepavisam tur nepalīdz zilā Eiropas karoga vicināšana, jo šis karogs jau tāpat ir smagi diskreditējies lielas iedzivotaju daļas acīs ekonomisku un organizatorisku faktu dēļ. Drizak jau zilais karogs tiek vel vairak diskreditēts, kad uz ES atsaucas _šādā_ sakarībā.

< vai vairs neievēro valsts atdalību no ticības atstājot ticību, savu ētisko attīstību paša indivīda atbildībā?>

Nav tam diez cik liela sakara ne ar ticību, ne ar tautībām. Vienkarši ir kaut kādas robežas tam, ko sabiedrība kada savas attistibas etapā ir vai nav gatava pieļaut.

Starp to pašu, nu jau ari skolotaju protesta piketā bija kopā gan latviešu, gan krievu skolu skolotāji, bet pirmais tads _kopīgs_ spontāns pasakums bija protests pret "praidu". Manuprat, būtu jabut politiski aklam, lai neredzētu visas milzīgās un ļoti kompleksās sekas, kuras izraisīja muļķīgi parspiletais pasākums. LPP nav akli, acim redzot to saprot un rīkojas atbilstoši.

LPP ar savu iniciatīvu noteikti nopelnīs ļoti daudz vēlētāju balsu, it īpaši ja labojums Satversmē tiešam tiks izdarīts. Tada ir šejienes objektīvā realitāte, vai nu tas kādam patīk, vai nē. Daļa no demokrātijas.

Harijs

P.S. Tradicionālais disklaimeris: protams, tas viss ir tikai mans subjektīvs privāts viedoklis, uzrakstīts ārpus darba laika un vietas no paša samontētas privātas mašīnas, kura brīvā 64-bitu Linux vidē darbojas ar manis paša apmaksātu elektroenerģiju caur manu privāti apmaksāto interneta pieslēgumu. Neviens elektrons pie tam neiet bojā :)))

 

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 9/15/05 1:46

Sveiki!

Harijs Bezpartejiskais izjuzdams dziļu radniecību ar savu tautu pauda savu personīgo bezpartejisko sašutumu:

< Kritiskais moments manuprat bija tā arkartigā nekaunība un pilnīga pārējās sabiedribas viedokļa nicināšana, ko tik spilgti nodemonstreja daži cilveki gan zināmā pasakuma organizēešanā un norises laika, gan pec tam, pārāk ilgi un pārāk daudz meginot masveidā uzmākties sabiedribai ar savu "vienīgo pareizo izpratni" vai katrā avīzē un TV pārraidē.>

Vai te būtu runa par tiem gludi skūtajiem kāškrusta nesējiem, pudeļu metējiem un alkohola cienītājiem kas blaustījās PRAIDS = AIDS? Jeb vai par tiem bezpartejiskiem kungiem kas to visu novēroja savu laptopu ekrānos kad paslepus no savām nabaga kundzēm bija apnicis ķīķerēt gludi noskūtas plikās bābas?

< Tur pat vairs nav tik svarīgs pats iemesls kā tāds... >

Ja nu Tev iemesls nav svarīgs, tad kāpēc lai Tev riebīgajam oponentam iemesls būtu svarīgs? Mizosim viens otram zobus kamēr vienam vai otram no mums vairs nebūs ar ko kost. (Sak - kam to vajag un kas to var panest?) Skrūvēsim tos klavierķeblīšus kamēr izjūk. Šitas, lūk, ir karš, un viss.

< Nav tam diez cik liela sakara ne ar ticību, ne ar tautībām. Vienkarši ir kaut kādas robežas tam, ko sabiedrība kada savas attistibas etapā ir vai nav gatava pieļaut.>

Tiesa, tam nav nekāda sakara ar nekādu ticību un ar nekādām tautībām. Pat Ulda Adekvātā gadījumā ne, jo Uldis Adekvātais pat pēc visiem maniem laipniem lūgumiem trīs reizes dienā vienā mierā turpina darīt TO ar savu nabaga kundzi lai gan ne prātā nenāk Dievam par prieku saražot vēl kādus latviešu skolās liekamos sīkos. Tam ir sakars ar prastu tumsonību un Eiropas Apgaismības klaju nicināšanu. Tādi kā Tu te arī Amerikā bija reiz katrā krogā sastopami, kas prata gari un gudri runāt par tautas attīstības tekošiem etapiem un objektīvo realitāti un demokrātijas sastāvdaļlām blablabla un iekams viņus ar militārās varas metodēm iepazīstināja ar valsts Satversmes pamatlikumību.

< LPP nav akli, acim redzot to saprot un rīkojas atbilstoši.>

Nē, LPP nav akli. Par liekuļiem "mācītājiem" uzstāties stipri būtu traucējis jebkāds aklums iepretī Kristus mācībai pēc Vanaga kunga un Ratzingera kunga prāta un saprašanas un iepretī tādiem kā Tu.

< Tada ir šejienes objektīvā realitāte, vai nu tas kādam patīk, vai nē. Daļa no demokrātijas.>

Tu, kā jau es Tev neskaitāmas reizes esmu atgādinājis, itin neko ne saproti ne gribi saprast no demokrātijas. Par objektīvo realitāti Tu acīmredzot itin visu, ko zini, iemācījies jau sen - marksisma-ļeņinisma kursos sarkanarmijas virsnieka apmācībās.

Juris Vienīgi Pareizais

==neesmu pat tikusi lai atstāstītu otrās divas Sveikā pieminētās grāmatas par Lietuvas Impērijas attīstību==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: OWL102@aol.com
Date: 9/15/05 2:28

zagarins@stcc.edu writes:

< Tu, kā jau es Tev neskaitāmas reizes esmu atgādinājis, itin neko ne saproti ne gribi saprast no demokrātijas. Par objektīvo realitāti Tu acīmredzot itin visu, ko zini, iemācījies jau sen - marksisma-ļeņinisma kursos sarkanarmijas virsnieka apmācībās>

Juri, just because you are paranoid does not mean they are not after you.

Gunars

 

 

 

From: "Pistole" <pistole@ebtech.net>
Date: 9/15/05 4:32

Sveiki.

Izlasīju Bojāra rakstu tikai nenonācu pie skaidrības uz kāda Latvijas likuma punkta pamatu man, kas kā 15 gadus vecs puika atstāja Latviju 1944 gadā, atņēma pavalstniecību jo tā 1991 gadā bija jāpieprasa lai to atgūtu.

Zigis.

 

 

 

From: mahris@myself.com
Date: 9/15/05 7:13

Zigi, pirmskara pilsonības likumu neatjaunoja, tāpēc uz to varam atsaukties tikai morālā aspektā.

No iemesliem, kas tajā izraisa Latvijas pilsonības zaudēšanu, citēju tikai divus. Starp manā vēstulē neminētajiem - citas valsts pilsonības pieņemšana.

Mahris

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/16/05 4:03

Aija Veldre Beldavs rakstija:

< demokrātiskā informācijai vairāk atvērtā iekārtā ir mečānismi kā tauta var pieprasīt atbildību no saviem vadītājiem>

Nu tad pastāsti, lūdzu, mums par tiem mehānismiem konkrēti Latvijā.

Harijs

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/16/05 6:23

Sveiki!

Aija Baltā Mahte informēja Hariju Bezpartejisko:

<< demokrātiskā informācijai vairāk atvērtā iekārtā ir mečānismi kā tauta var pieprasīt atbildību no saviem vadītājiem>>

i Harijs Bezpartejiskais ielaidās sarunās:

< Nu tad pastāsti, lūdzu, mums par tiem mehānismiem konkrēti Latvijā.>

Interesanti, interesanti. Gaidīsim, redzēsim ko Aija Baltā Mahte pastāstīs Harijam Bezpartejiskajam par tiem mehānismiem konkrēti Latvijā.

Juris Vienīgais Pareizais

==katrā gadījumā no manis jau negaidīsi, patriarčālu/pēc dzimuma vienpusīgu likuma atbalstu.==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/16/05 9:18

Harijs:

< Nu tad pastāsti, lūdzu, mums par tiem mehānismiem konkrēti Latvijā.>

trūkst man tev skaista platforma ko citiem pasniegt, bet varu tev pastāstīt par savu attieksmi kurjā meklēju šos mečānismus, cerot arī citi to dara, īpaši ņemot vērā vēlēšanas likuma apceru i darbību gaitas Sveikā.

tie apstākļi kurjos pati iemācījos vērtēt atvērtu sistēmu šķiet nav tie paši kādi ir Latvijā.

mans modelis ir no manām pieredzēm ar latviešu bēgļu/imigrantu labdarbības darbību kurjā panākumi izveidojās mazās kopienās brīvi izmainot informāciju - vienlaicīgi attīstot sevi (simbioze).

tas sakrīt arī ar amerikāņu kopienām kurjās darbojas vērtības kādas izsaka arī skaitļotāja pasaulē Open Source: nevis diskriminācīja pēc nebūtiskām īpašībām, bet dabīga izsijāšanās pēc intereses, veikumiem.

Zigrīdas vērtības viņas pēdējā vēstulē arī ir piemērs kā pamatvērtības ar kurjām darbojās ārletiņu labdarības/brīvprātīgie pasākumi vislabākos gadījumos sakrita arī ar demokrātiskiem ideāliem. šajos pasākumos kurjos pati piedalījos nebija svarīgi (jo to nepacēla kā atdalīšanas principu) vai esi katolis, luterānis, dievturs vai neticīgais. nebija svarīgi vai esi jauns vai vecs, augsti izglītots vai vienkāršs strādnieks. visi kas gribēja piemēram strādāt lai celtu teiksim Garezeru (par ko man pašai visvairāk pieredze) varēja piedāvāt ko spēja.

šī pieeja jau izsaka demokrātijas pamatdzīvesziņu (kas Amērikas gadījumā ir bijis ar uzsvaru uz rāsi): nevis nicināt cilvēku pēc kopējā mērķa nebūtiskām kategorijām kā rāse, dzimums, izglītība, vai pat acīmredzami Latvijā vēl tik emocionāli uztverto seksuālo [nekriminālo] orientācīju) bet katram piedāvājot ko tas var kopīgam itkā garīgam groziņu vakaram.

līdzīgi Zigrīdai mani bēdina, mulsina ko darīt par šovinismu, rasismu uc diskriminācīju. ja Harija vēstule apstiprina "tautas gribu" diskriminēt pret nekriminālu seksuālu orientācīju, tad man nošļūk dūša kā izveidot mečānismus kas veicinātu demokrātiju tādos vērtības apstākļos. kapēc negribēti jāiejaucās otra cilvēka garīgā attīstība ar negatīviem likumiem (šinī gadījumā tieši aizliegt viendzimuma laulības, nevis atstāt lai izkārtojās pēc pašu gribas).

atgriežos pie Open Source. tīklā ir raksts kas līdzīgi citiem bet ne tīklā, iespiesti feministu literatūrā, izsaka bažas par informācijas atvērtības robežām. no vienas puses agrākā urķu filozofija kurju pārņēma Open Source par savu mērķi uzstāda atvērtu informācīju, nediskriminācīju pēc nebūtiskām kategorijām, bet praksē kā norāda autors (izceļot džendera jautājumu lai gan arī ir rāses, izglītības aspekti) ir eksklūzīvas. teorija nav tas pats kā prakse.

<The male dominated hacker and open source community is part of a project, whič provides the appearance that one would "live rightly in wrong life". It is an illusion. Francis Hunger (francis@irmielin.org) Mai 2005>

http://www.hgb-leipzig.de/~francis/irmielin/writings/wargames-hacker_spielen_e.pdf

līdzīgi, nemaz nerunājot par politiskās zinātnes i tieslietu speciālistiem kas ir spējīgi iztirzāt tiešās, konkrētās struktūras uz advokāta līmeni, šķiet Latvijā pat starp izglītotiem cilvēkiem ir daudzi kas nesaprot kā demokrātija var strukturāli īstenoties ņemot vērā demokrātijai nepiemērotas vērtības.

tapēc pēdējās dienas esmu lasījusi Latvijas vēsturi kā izveidojās no tikpat kā bezcerīgiem apstākļiem nacionāla apziņa. nebūtu bijusi griba lai sagrābtu vienreizējo iespēju, nebūtu vispār Baltijas valstis izveidojušās. vēl 1917. g. daudzi latvieši neticēja sev pašiem, neticēja savām spējām. beigās tomēr neuzvarēja ne gadu simteņos nostiprinājušies baltvācieši, vai tā -praksē- (ja ne teorijā) autoratīvās iekārtas jaunie atvietotāji bolševiki.

baltu tautām uz pašatbildību bijusi ilga grūta attīstība.šī attīstība vēl nav galā.

aija

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/16/05 9:33

Aija:

< trūkst man tev skaista platforma ko citiem pasniegt, bet varu tev pastāstīt par savu attieksmi kurjā meklēju šos mečānismus>

Viss, ko Tu talak raksti, ir jauki un interesanti, TIKAI manuprāt neattiecas uz ļoti svarīgo jautājumu: konkrēti kādi mehānismi pašlaik pastav konkrēti Latvijā, kā tauta var pieprasīt (un panākt!) atbildību no saviem vadītājiem? Ja uz šo pamatjautājumu nevar atbildēt, tad sabrūk viss Tavs uzbūvētais abstraktais slavas templis demokratiskai iekartai.

Starp citu, man liekas, ka Tavā valstī situācija nemaz nav daudz labāka, mīksti izsakoties.

Harijs

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/16/05 9:52

< Starp citu, man liekas, ka Tavā valstī situācija nemaz nav daudz labāka, mīksti izsakoties.>

nepiekrītu. tu šajā sarunā uzspiedi tieši to vērtību par kurju runā Francis Hunger. tu iedomājies var atrast atrisinājumu neņemot vērā iesaistītos cilvēkus, vai sabiedrību.

tas, ka nav uz reizi kādam skaisti nobeigts priekšlikums nenozīmē, ka nebūtu pie tā jāpiestrādā. Sveika gadījumā netrūkst mečānisma ietekums. tādu konkrēti piedāvāja Juris, iesākumā arī citi. problēma sanāca ar motivāciju, vērtībām. tapēc, ka pati neesmu advokāte, man nav ko nozīmīgu pielikt Jura vienkāršam ieteikumam.

man interesē kā likumi, teorija darbojās praksē - tas vairāk folkloristu zināšanas laukā, tā tad drīzāk ko varu piedāvāt. bez tam manuprāt saprast kā kautkas darbojās praksē ir tikpat svarīgi kā atrast mečānismu, viens nav dalams no otra.

tas, ka Amērikā pašreiz ir krīzē arī nepierāda, ka demokrātija neder. kā jau agrāk rakstīju, demokrātija ir viena veida pašlabojoša struktūra, nevis ideāla iekārta. pretēji autoratīvai iekārtai, caur mečanismiem kas piespiež atbildību no vadītājiem (kā Jura ieteiktais), ja pašus demokrātiskās struktūras pamatus neiznīcina, arvienu ir iespēja uz maiņām. autoritārā iekārta ir nelokama, tapēc to var tikai revolūcionāri gāzt. parasti atvieto tikai cita autoritāra iekārta, kā arī cieš sabiedrība, cilvēki.

šeit no citas listes piezīme par biologa Dawkins visai naivam uzskatam, ka viņš nu gan negribētu uzspiest savai meitai savus uzskatus:

citus neizved gaismā ārā no Platona alas ar līdzekļiem kas liek viņiem pašu ienīst. to dara satiekot mācekli tajā posmā kurjā viņš/a ir.

Dawkinsa ideāls atbrīvot savu meitu no pagātnes maldīgiem priekšstatiem ir tikapt naivs kā autoratīvā pieeja kas grib piespiestā veidā visu ieliet māceklī kā pareizu. cerība ir nevis izvēle vai pievest pie ūdens/piespiest dzert, vai nevest pie ūdens nemaz. vislabākā gadījumā var veicināt lai kāds paceļās aiz savas pašreizējās attīstības (transcendence). Jeff ir medikāls ārsts, depresijas uc emocionālu disfunkciju speciālists.

<We don't lead others out of Plato's cave and into the light by causing them to despise us. Good leaders inspire movement toward ačievement via discourse and example, and by mēting the "student" where he is. (Pedagogy 101.)Dawkins's wiš for his daughter is naive. We inevitably imbibe the content of our culture. What he can realistically hope for his daughter is to transcend that content with a more sophisticated and broader understanding of the nature of knowledge. Jeff>

aija

 

 

 

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 9/16/05 10:22

Es jau agrāk esu te pamanījis tādu kā paralēlo pasauļu pastāvēšanu ;-)

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/16/05 10:28

Aija:

< tas, ka nav uz reizi kādam skaisti nobeigts priekšlikums nenozīmē, ka nebūtu pie tā jāpiestrādā.>

Diemžēl, kamēr nezinami ilgi (vairak neka 200 gadus, ka ASV?) notiek šī "piestrādāšana", demokratijas taču faktiski visu laiku NAV. Ja nav atbildības, tad nav ari lielas jēgas pulēt kandidatu izvēles metodes, jo tik un tā rezultats bus slikts. Vismaz pie tagadeja kandidātu ētikas līmeņa.

< Sveika gadījumā netrūkst mečānisma ietekums. tādu konkrēti piedāvāja Juris>

Nē. Juris piedāvāja precizēt kandidātu izvēles mehanismu, kurš tomēr - tieši tapat ka esošais - pilnīgi nekā nav saistīts ar ieveleto personu rīcību un atbildību pec vēlēšanām. Tas NAV atbildības, bet gan ievelešanas mehanisms, un šis divas lietas ne Latvijā, ne citur diemžel nemaz nav saistītas sava starpa. Pati lielaka atbildiba, kada teoretiski var draudet, ir neievelešana uz nakošo termiņu - no kurienes seko tikai un vienīgi nepieciešamība maksimāli izmantot to pašu esošo termiņu, un nekas vairak. Četri gadi ir diezgan ilgs laiks.

Harijs

 

 

 

From: OWL102@aol.com

Date: 9/16/05 11:00

Harijs:

< konkrēti kādi mehānismi pašlaik pastav konkrēti Latvijā...>

MAFIA atrada konkrētu par efekt*gu svaru nevēlamiem pol*tiķiem pie k*j*m lai tie tik dr*z neuzpeldētu k* klusi liecinieki.

< Pati lielaka atbildiba, kada teoretiski var draudet, ir neievelešana uz nakošo termiņu>

Es teiktu, ka tas ir vien*gais mērķis nule ievēlētajam censonim.

Ierobežot šo sportu uz diviem g*jieniem šo nelaimi m*kstin*tu. *si priekš vēlēšan*m kandid*ts bag*t*gi smērē zemeņu iev*r*jumu uz vēlēt*ju vēderiem, t* ka tie aizmirst kandid*ta tumšo pusi un šis tiek atpakaļ pie siles.

Gunars

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/16/05 11:18

Harijs:

< Ja nav atbildības, tad nav ari lielas jēgas pulēt kandidatu izvēles metodes, jo tik un tā rezultats bus slikts. Vismaz pie tagadeja kandidātu ētikas līmeņa.>

varbūt, ja starp latviešiem būtu kāds līdzīgs Meierovicam izšķirīgā laikā kad izveidojās valsts uz 1. pasaules karja skatuves, būtu tas brīnišķīgais, vienkāršais atrisinājums. bet ja trūkst pasaules mēroga politisko iekārtu ģēnijs, tad atliek pulcēties līdzdomātāju kopienās ar tiem vadītājiem kādi ir, nevis uzdot, boikotēt.

izvilkt Amēriku kā piemēru ir daudzkārtējos maldīgi, jo Amērika ir lielvalsts ar ļoti atšķirīgu vēsturi. labāk skatīties tuvāk kaimiņos uz Somiju pēc demokrātijas modeļiem. arī somiem bija ļoti stipra strādnieku revolūcionāra vēsture bet izvairijās no tik stipras bolševiku ietekmes kā Latvija. arī igauņiem bolševiki tā neiespaidoja vienkāršo tautu kā latvieši, kā arī tie prata saudzēt savus dzīvos spēkus labāk izvairoties militāri kalpot svešām interesēm.

< Nē. Juris piedāvāja precizēt kandidātu izvēles mehanismu, kurš tomēr - tieši tapat ka esošais - pilnīgi nekā nav saistīts ar ieveleto personu rīcību un atbildību pec vēlēšanām. Tas NAV atbildības, bet gan ievelešanas mehanisms, un šis divas lietas ne Latvijā, ne citur diemžel nemaz nav saistītas sava starpa.>

ja ne tieši, tad netieši ir saistīts ar ievēlētās personas atbildību pēc vēlēšanām, jo skaidri fiksēta viņa ievēlētāju telpa. kā uzlikt spiedienu lai ievēlētais arī pārstāv, klausa savus ievēlētājus, kā arī mečanismus kā viņu var atsaukt ir nākošais atrisinājuma jautājums.

vispār ne jau iemāca atbildību vienkārši uz reizi, bet soli pa solim, īpaši, ja nerodās ārkārtīgi čarismātisks vadītājs kas apžilbina, pievelk neracionālu uzticību galvenokārt ar savu personību, jo demonstrējis kautkādu brīnumainu panākumu.

aija

 

 

 

From: mahris@myself.com
Date: 9/16/05 11:36

Harijs Buss wrote:

< Nē. Juris piedāvāja precizēt kandidātu izvēles mehanismu, kurš tomēr - tieši tapat ka esošais - pilnīgi nekā nav saistīts ar ieveleto personu rīcību un atbildību pec vēlēšanām. Tas NAV atbildības, bet gan ievelešanas mehanisms, un šis divas lietas ne Latvijā, ne citur diemžel nemaz nav saistītas sava starpa. Pati lielaka atbildiba, kada teoretiski var draudet, ir neievelešana uz nakošo termiņu - no kurienes seko tikai un vienīgi nepieciešamība maksimāli izmantot to pašu esošo termiņu, un nekas vairak. Četri gadi ir diezgan ilgs laiks.>

Tāda ir dzīve.

Demokrātija strādā lēni. Ja gribi ātru sodu, meklē diktatoru.

Visā pasaulē samierinās ar šo pieticīgo atbildības - neievēlēšanas mehānismu, un visumā tas darbojas.

Mahris

 

 

 

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 9/16/05 11:55

Harijs Buss wrote:

< Nu tad pastāsti, lūdzu, mums par tiem mehānismiem konkrēti Latvijā.>

Bet Žagariņš _taču_ vai ik dienas atgādina par vienu no pirmajiem soļiem šī mechanisma iedarbināšanā! Nav manīta pat griba to izvērtēt, kur nu vēl iedzīvināt... Jeb es maldos? Ričs.

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/16/05 12:48

Gunars:

< MAFIA atrada konkrētu par efekt*gu svaru nevēlamiem pol*tiķiem pie k*j*m lai tie tik dr*z neuzpeldētu k* klusi liecinieki.>

nu jā, ja problēma nav tik daudz vispārēja tumsonība, neziņa, negriba zināt, bet rokas netīras pat aiz elkoņiem...

aija

 

 

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 9/16/05 1:36

Sveiki!

Harijs Bezpartejiskais par Jura piedāvājumu iztiecās tā:

<< Juris piedāvāja precizēt kandidātu izvēles mehanismu, kurš tomēr - tieši tapat ka esošais - pilnīgi nekā nav saistīts ar ieveleto personu rīcību un atbildību pec vēlēšanām.>>

Te nu man jāpiekrīt Mahrim Sņabdegunim:

<Ja gribi ātru sodu, meklē diktatoru.>

Kā jau teicu, acīmredzot Tu, Harij Bezpartejiskais, objektīvo realitāti esi mācījies marksisma-ļeņinisma kursos sarkanarmijas virsnieka apmācīibās.

Juris Vienīgi Pareizais

==Dawkinsa ideāls atbrīvot savu meitu no pagātnes maldīgiem priekšstatiem ir tikapt naivs kā autoratīvā pieeja==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/16/05 3:04

Maris Janis Vasilevskis rakstija:

< Demokrātija strādā lēni. Ja gribi ātru sodu, meklē diktatoru.>

Tu to teici, ne es...

< Visā pasaulē samierinās ar šo pieticīgo atbildības - neievēlēšanas mehānismu, un visumā tas darbojas.>

Ka jau Žagariņš savulaik pilnigi pareizi rakstija, demokratija nodrošina tikai vienu lietu: lai valsts vadību būtu iespejams laiku pa laikam nomainīt bez asins izliešanas. Bet pat tas daudzos gadijumos neizdodas; vesture ir pilna ar atentātiem pret demokratisku valstu vadītājiem. Šiem atentatiem parasti ir pietiekami nopietni iemesli, kurus nav izdevies atrisinat demokratijas ietvaros.

Harijs

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/16/05 3:14

Gunars:

< Es teiktu, ka tas ir vien*gais mērķis nule ievēlētajam censonim.>

Nu kapec ta sašaurināt ievēlēto censoņu mērķus un iespējas... Bez "vienīgā" ir arī pavisam citi mērķi, ļoti pieklājīgā naudas izteiksmē. Pameklē, piemeram, Google pec "bechtel halliburton contract cheney without bid", ļoti interesanti un pamācoši rezultāti.

Harijs

 

 

 

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 9/17/05 12:14

Harijs: < Pameklē, piemeram, Google pec "bechtel halliburton contract cheney without bid", ļoti interesanti un pamācoši rezultāti.>

Tu atkal grauj rūpīgi būvētās teorijas par totalitārisma sakropļoto Latvijas latviešu unikālumu un fantastiskumu :-(

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/17/05 12:58

Kur nu musejiem līdz tiem merogiem... Nezinu, cik procentu pie viņiem pieņemts neoficiali ieripinat kabata "pareiza" pasutijuma nodrošinātājam, bet pie līgumu summām desmitos miļardu dolāru (bez konkursa!) vienalga maz neliksies. Tad var ari slavet demokratiju...

Gunars:

< MAFIA atrada konkrētu par efekt*gu svaru nevēlamiem pol*tiķiem pie k*j*m lai tie tik dr*z neuzpeldētu k* klusi liecinieki.>

Hmmm... Vai tas bija ieteikums sakara ar demokratijas pilnveidošanu? :)

Protams, visi Sveikotaji zina, ka latviešu valoda "konkrēts" nozime pavisam ko citu, neka angļu valoda "concrete".

Harijs

 

 

 

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 9/17/05 1:13

Tak no seniem laikiem ir zināms, ka mazos zagļus liek cietumos, bet lielos - ceļ amatos ;-)

Rumpis :)

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/17/05 8:21

Rumpis atbildot Harijam:

< Tu atkal grauj rūpīgi būvētās teorijas par totalitārisma sakropļoto Latvijas latviešu unikālumu un fantastiskumu :-(>

Harija norādītais piemērs no naudas raušanas "bechtel halliburton contract cheney without bid" ir pārāk pašsaprotams lai būtu interesants. kurjš nesaprot mantrausību, varkāri? kā kādā slepkavības filmā kāds teica, nauda ir visparastākā motivācija slepkavībai (& visām citām kriminālām aktivitātēm).

lasot latviešu vēsturi gribētu labāk saprast kas motivēja latviešu fanātiķus vienā vai otrā vai trešā pusē. vienkārši nauda vai tiešs ieguvums tomēr šķiet nebija, citādi vēsture būtu cita nekā tā laika praktiskās varbūtības būtu izkalkulējušas.

Georg von Rauč, -The Baltic States- (1974) apcerot kā katra lielvara mēģināja panākt savas intereses Baltijā nobeidz nodaļu par 1. pasaules karju:

"Although they [the Baltic States] had received substantial help from foreign powers, they owed this new-found independence above all to their own military prowress and political courage." (75. lp.)

neviena no lielām varām negribēja neatkarīgas Baltijas valstis.arī daudzi baltieši neticēja tas praktiski iespējams.

rietumi (galvenokārt Anglija) izšķirīgi palīdzēja iezemiešu nacionālistiem, jo nevēlējās ne Vācijas ne bolševiku uzvaru bet pirmā kārtā gribēja lai atgriežās stabila (kautvai monarčistu) Krievija. neitrālas robežvalstis bija plāns B kad kļuva skaidrs monarčija neatgriezīsies bet karjš starp lielvarām izbeidzies.

aija

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/17/05 8:48

Sveiki!

Harijs Bezpartejiskais par ASV dižvadoņiem zināja pāstastīt, lūk, tādas lietas:

< Nezinu, cik procentu pie viņiem pieņemts neoficiali ieripinat kabata "pareiza" pasutijuma nodrošinātājam, bet pie līgumu summām desmitos miljardu dolāru (bez konkursa!) vienalga maz neliksies.>

i noslaucīja asariņu, i salieca muguriņu i žēli secināja:

< Tad var ari slavet demokratiju...>

Nē, Harij Bezpartejiskais! Tad var arī slavēt i žēlabaino "konservatīvismu", i apolītisko bezpartejismu, i Repsjes kunga mugurkaulu i sarkanarmijas marksisma-ļeņinisma kursos iemācīto "objektīvo realitāti".

Juris Vienīgi Pareizais

==šķiet tomēr tieksmētais citādi nevar kā darīt kas jādara.==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/17/05 8:59

Rumpis:

< Tu atkal grauj rūpīgi būvētās teorijas par totalitārisma sakropļoto Latvijas latviešu unikālumu un fantastiskumu :-(>

vēl par vienreizēju fantastiskumu.

šoreiz no A. Ezergaiļa & von Pistohlkora red., -Die Baltischen Provincen Russlands-. Ezergailis savā rakstā "The Causes of the Bolshevik Revolution in Latvia 1917" citē John Reed viņa liecinājumā Senātam: "The Lettish soldiers, who alone of the XII Army stood against the Germans [in the defense of Riga] until they were cut down, one regiment 3000 to 18, and the reason they stood against the Germans was not because they didn't like the Germans, but because they were revolutionaries, and they saw immediately that the Germans were the representatives of a military capitalism advancing on Russia."

tas protams fantastiska amerikāņu komūnista iztulkojums kur daudz sarežģītāka īstenība...

Ezergailis raksta, izskaidrojumi (causes) kapēc bolševiki bija ar tik lielu iespaidu Latvijā jāmeklē nevis praktiskos iemeslos bet garīgos:

"...the causes of the Bolshevik Revolution...is to be sought in the spiritual realm of the mind rather than in so called 'objective facts.'"

garīgi fantāstiski fanātiskās īpašības Ezergailis analīzē kā četras:

1) ekstrēma taisnības sajūta (extreme form of justice) ideālā bet arī untumainā formā (273. lpp) "if on the one extreme it has affinities with Platonic striving for the ideal, then on the other it is capricious at best, and perhaps inseparable from revenge."

2) ekstrēms racionālisms, tieksme pēc kārtības (striving for oder...supreme rationalists - 273. lpp) īpaši par egalitāru ēdiena uc materiālu izdali

3) bibliska apokaliptiska, manikejiska (Maničean) labs pret ļaunu izrādes/mākslas sajūta (274. lpp)

4) bezbailīgi skaldīt lai valdītu stratēģijā ("not afraid of being sčismatic...not afraid to...splinter the 'united' front...the Bolševiks were less interested in placating hostile opinions than in antagonizing and forcing them towards confrontation." 275. lpp.)

bolševikiem bija vienreizēja spēja izmantot visu kreiso spārnu("The Bolševiks possessed a miraculous ability to emasculate the left."
274. lpp.)

citos vārdos pretēji apgaismotības i humanitāram skatam. visas priekšrocības kādas ir nežēlīgi ultravīrišķīgās pasaules dzīvesziņā kādu jau var iemācīties no seniem rakstiem. ar tūlītēju pievilcības spēku, tiešiem tūlīt redzamiem panākumiem.

protams atskatā var pārrunāt kur tas viss noveda, īpaši latviešu tautas dzīvā spēka zaudējumos. (lai gan ironiski, nebūtu bijis konflikts starp baltvāciešiem i bolševikiem, laikam Baltijas valstis nebūtu ieguvušas neatkarību. Vācijai bija jau 1. pasaules karjā plāni kolonizēt Baltiju ar vāciešiem. Krievija to pašu izdomāja mazliet vēlāk.)

nezinu vai Ezergailis tā domā arī šodien:

"the Bolševiks have been among the most successful persuaders that this world has seen."

nezvai ķīniešus tajā ziņā nicināt...

aija

 

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/17/05 9:41

Harijs:

< Protams, visi Sveikotaji zina, ka latviešu valoda "konkrēts" nozime pavisam ko citu, neka angļu valoda "concrete".>

ir vajadzības pēc konkrētas domāšanas, līdzīgi kā pēc betona. bet pārbetonēt visu pasauli lai nav kokiem kur elpot vai putniem kur uzmesties būtu ievest mūžīgu klusēšanu kāda ir uz tām akmeņu pasaulēm kas ir izplatījumā. acīmredzami ne pat ar to ierobežoto dzīvības nozīmi kāda ir Pasaulē.

aija

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/17/05 10:18

Aija: < ir vajadzības pēc konkrētas domāšanas, līdzīgi kā pēc betona.>

Tas ir kā "līdzīgi" - lai noslīcināto politiķu līķi neuzpeld?

< Harija norādītais piemērs no naudas raušanas "bechtel halliburton contract cheney without bid" ir pārāk pašsaprotams lai būtu interesants.>

Nu nē, tas tieši ir ļoti interesants, it īpaši sakarā ar temu par atbildību. Ievēl amatpersonu, kura pec tam sakomplekte administraciju un citus svarigakos amatus. Pirms vēlēšanām sasola vienalga ko. Pec ievelešanas - skat. mineto Google meklešanu un daudz ko citu. Kur, lūdzu, ir tie Tevis minētie mehānismi, kā tauta var pieprasīt (un saņemt!) atbildību no saviem vadītājiem?

Citāts no Tavas nesenās vēstules:

<< demokrātiskā informācijai vairāk atvērtā iekārtā ir mečānismi kā tauta var pieprasīt atbildību no saviem vadītājiem>>

Tatad: kādi ir tie mehānismi un kā tie darbojas reālaja dzīvē?

Vai nu Tev jātsauc savs apgalvojums, vai jāapierāda. Tas ir pārāk svarīgs jautajums, lai to ta vienkarši "paslaucītu zem tepiķa" un aizmirstu.

Harijs

 

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/17/05 10:38

es taču runāju par kokiem i putniem. nav tas pats kā runāt caur puķēm. sava vieta ceļiem, noturīgām ēkām līdzīgi kā sava vieta vienkāršiem, stipriem vārdiem.

aija

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/17/05 10:50

Aija Veldre Beldavs rakstija:

< es taču runāju par kokiem i putniem. nav tas pats kā runāt caur puķēm. sava vieta ceļiem, noturīgām ēkām līdzīgi kā sava vieta vienkāršiem, stipriem vārdiem.>

Atkal "paralelas pasaules"... Paskaties dažas vestules iepriekš, tur bija tada vieta:

<<< MAFIA atrada konkrētu par efekt*gu svaru nevēlamiem pol*tiķiem pie k*j*m lai tie tik dr*z neuzpeldētu k* klusi liecinieki. Gunars>>>

<< Hmmm... Vai tas bija ieteikums sakara ar demokratijas pilnveidošanu? :)>>

Mes ar Gunāru sapratāmies itin labi... Gunars "apspeleja" varda "konkrets" sakrišanu ar anglisko nosaukumu betonam, pieminot, ka mafija sava laika mēdza slīcinat savus upurus, iebetonejot to kājas betona bluķos. Slīkoņi parasti uzpeld virspusē, kad organismam sadaloties veidojas gāzes. To celtspēja udeni ir diezgan liela, un parasti nelīdz pat kadu smagumu piesiešana, uzpeld tik un tā. Mafijas lietotie betona kluči bija pietiekoši smagi, lai slīkonis paliktu zem ūdens uz visiem laikiem.

Kādi tur koki un putni? :-O

Harijs

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/17/05 10:56

Sveiki!

Aija Baltā Mahte Harijam Bezpartejiskajam sniedza pamācību demokrātijas pilnveidošanā:

<<< ir vajadzības pēc konkrētas domāšanas, līdzīgi kā pēc betona.>>>

i Harijs Bezpartejiskais lūdza papildinājumu:

<< Tas ir kā "līdzīgi" - lai noslīcināto politiķu līķi neuzpeld? >>

Tieši tā. Nost ar TPVCK! Lai dzīvo objektīvā realitāte!

i tad vēl Harijs Bezpartejiskais laipni pauda savu dziļi bezpartejisko naivitāi:

<< Kur, lūdzu, ir tie Tevis minētie mehānismi, kā tauta var pieprasīt (un saņemt!) atbildību no saviem vadītājiem?>>

i Aija Baltā Mahte gluži dzejiski pauda tā:

< es taču runāju par kokiem i putniem. nav tas pats kā runāt caur puķēm. sava vieta ceļiem, noturīgām ēkām līdzīgi kā sava vieta vienkāršiem, stipriem vārdiem.>

Harij Bezpartejiskais! Laipni lūdzu Tev netērēt vairs savu dārgo laiku feļetoniskā vēstuļrakstīšana masu saziņas kanālos kurus praktiski neviens vairs nelasa!

Juris Vienīgi Pareizais

==Kādi tur koki un putni? :-O==
/Harijs Bezpartejiskais/

 

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/17/05 11:05

Aija rakstija:

< sava vieta ceļiem, noturīgām ēkām līdzīgi kā sava vieta vienkāršiem, stipriem vārdiem.>

Vienkāršiem, stipriem vārdiem neapšaubāmi ir sava vieta. Tie, kuri labi parzina krievu valodu, var vajadzibas gadijumos izteikties ar ieverojami stiprakiem vardiem daudz lielaka izvēlē. Zinātāji saka, ka vislabāk iznākot izteikšanās ķiniešu valodā, bet par to neņemos spriest, jo ķīniešu valodu neprotu.

Juris:

< Laipni lūdzu Tev netērēt vairs savu dārgo laiku feļetoniskā vēstuļrakstīšana masu saziņas kanālos kurus praktiski neviens vairs nelasa!>

Kā tad nelasa, ja Tu lasi :-)

Harijs

 

 

 

 

From: OWL102@aol.com
Date: 9/17/05 11:17

Aija nez k*pēc interesējas par kokiem un putniem. Putni un bites ir daudz aktu*l*ki.Pat cilvēki no t* m*c*s.

Mafija izdod vair*k par betonu nek* gr*matved*bai, no k* birokr*ti varētu m*c*ties.

Amerikas apbetonēšana nav vairs apturama visvaren* dolara dēļ. No t* varam m*c*ties, ka der iepirkt savu kaktiņu zemes bar*bas audzēšanai. Protams m*su sen*l* tiesa ir atļ*vusi betonēt*jiem to no mums atsavin*t.

St*simies un atbalst*sim NRA. (Amerikas versiju)

Gunars

 

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/17/05 11:30

Harijs par google atrodamo informāciju sakarā ar "bechtel halliburton contract cheney without bid"

< Kur, lūdzu, ir tie Tevis minētie mehānismi, kā tauta var pieprasīt (un saņemt!) atbildību no saviem vadītājiem? Vai nu Tev jātsauc savs apgalvojums, vai jāapierāda. Tas ir pārāk svarīgs jautajums, lai to ta vienkarši "paslaucītu zem tepiķa" un aizmirstu.>

man pašai netīk pirmslaicīgas bēru runas. par sliktām pazīmēm esmu Sveikā šķendējusies kopš Krūmu ievēlēja, kļuva skaidra viņa režīma pret tautu nicīgā filozofija. savi kaķu lāsti debēsīs kad Krūmu ievēlēja otro reizi esmu pārdzīvojusi.

bet tu prasi par mečānismiem, tie jau vēl ir lai gan Krūma režīms dara ko var lai apietu atbildību pret tautu.

ja ir pietiekoši liels spiediens no tautas vai iespaidīgiem cilvēkiem ir mečānismi kurjus var iekustināt lai atsauktu vai atlaistu jebkādu politiķi. protams atsaukt Prezidentu ar "impeačment" ir vissarežģītāks, kā tas ir ar ievēlētiem iepretīm darbā ievēlēto pārstāvju ieliktiem.

("Fire Brown -- Impeach 'W' -- Recall 'Cheney?' -- Drop Roberts!")

lai to darītu, vai nākamās vēlēšanās izvēlētu, tautai vajadzīga informācija, aktīvi darboņi kas organizē, veicina apspriedes starp mazāk aktīviem.

Amērikā Freedom of Information Act pēc likuma apstiprina tautas tiesības uz neklasificētu informāciju. lai tauta atsauktu vai pieprasītu atlaišanu, tai vajadzīga informācija.

Latvijas prese varbūt ir brīvāka nekā ziņas avoti kurjus parastais tautas cilvēks izmanto, bet Amērikā ir arī daudz alternatīvie avoti, ieskaitot pieeja arī pie ārpus savas valsts avotiem. varbūt Katrīna tika sūtīta ja ne kā pretbetonēšanas līdzeklis, tad vismaz tautai uzmodas brīdinājums.

aija

 

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/17/05 12:13

Sveiki!

Aija Baltā Mahte Harijam Bezpartejiskam par demokrātijas pamatnostādnēm paskaidroja tā:

< varbūt Katrīna tika sūtīta ja ne kā pretbetonēšanas līdzeklis, tad vismaz tautai uzmodas brīdinājums.>

Nevis tautas "uzmodas" brīdinājums bet ASV prezidenta G.W.Buša kunga kārtējās "iekšējās atjaunošānās" iegansts, jeb piedzimšanas par jaunu iemesls. Tā šorīt pa radio komentēja ASV prezidenta G.W.Buša kunga apologēts žurnalists i feļetonists Dan Šore. Vot Flip Flop. Tauta priecājas, ka Vadonim piemīt žēlabainais konservatrīvisms un, ka par to visu tiks samaksāts nevis ar paaugstinātiem nodokļiem bet ar valsts patēriņu samazināšanu.

Demokrātijas pamatnostādne, Aija Balto Maht, būtu Tava personīgā apņemšanās uzrakstīt vienu īsu, sakarīgu vēstulīti saviem totalitārisma tumsonībā iegrimušajiem līdztautiešiem par Latvijas Republikas Satversmes 7. panta burtu un jēgu.

Juris Vienīgi Pareizais

==tautai vajadzīga informācija, aktīvi darboņi kas organizē, veicina apspriedes starp mazāk aktīviem.==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

 

From: OWL102@aol.com
Date: 9/17/05 12:37

Aija:

< varbūt Katrīna tika sūtīta ja ne kā pretbetonēšanas līdzeklis, tad vismaz tautai uzmodas brīdinājums.>

Taisni otr*di, NE bedre b*s j*pielej ar betonu un j*paplašina mitekļiem.

Gunars

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/17/05 1:39

Sveiki!

Aija Baltā Mahte par Kunga Dieva lomu tautas uzmodā prātoja tā:

<< varbūt Katrīna tika sūtīta ja ne kā pretbetonēšanas līdzeklis, tad vismaz tautai uzmodas brīdinājums.>>

i Dakteris Gundars Bezdē Aijas Baltās Mahtes domu komentēja tā:

< Taisni otr?di, NE bedre b?s j?pielej ar betonu un j?paplašina mitekļiem.>

Jā, i no visa tai bedrē pielietā konkrēta, atvainojos betona Ņuorlīnza turpmāk grims divtik strauji kā ieprieksj.

Juris Vienīgi Pareizais

==man pašai netīk pirmslaicīgas bēru runas.==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 9/17/05 5:11

Brīnos par sveikotāju emocionalitāti demokrātijas lietā. Tā taču ir tikai viena no pārvaldes formām. Tāpat kā visās citās, tajā ir elite - "aprindas", kas valda, un masa. Nauda ir elitei, tā nopērk taures un aptaurē masu, vēlēsanas ir "milžu cīņu" uzvedums tās pašas elites ietvaros, un visādiem 8. pantiem šajā ziņā lielas nozīmes nav. Ja uzrodas kāds spicāks plebejs, to arī uzņem elitē, pat ar prieku. Var mēģināt saistīt progresa cerības ar elites vispārējo kvalitāti, un mans ieguldījums ir tas, ka skolā cenšos iemācīt, piemēram, atšķirt kilovatus un kilovatstundas. Bet tas tāds nevarīgs stoicisms. Vienvārdsakot, demokrātija = klaja un pragmātiska naudas vara, kā jau sen ir teikts. Vai par to jāfleimo...

Kad šovasar jaunatne šturmēja LU sabiedrisko attiecību specialitāti, to gan es uztvēru kā laika zīmi - profesionālu aptaurētāju spēka pieaugumu. Tas ir gaisā, un studētgribētāji to jūt.

Andris J.,
Ikšķilē, ar skatu uz dārzu.

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/17/05 6:18

Sveiki!

Andris J. Ikšķilē Ar Skatu Uz Dārzu norauca asariņu, salieca muguriņu i žēli nopūtās, vot, tā:

< Vienvārdsakot, demokrātija = klaja un pragmātiska naudas vara, kā jau sen ir teikts.>

Aha. Tu arī objektīvo realitāti būsi mācījies marksisma - ļeņinisma kuros sarkanarmijas virsnieka apmācībās, vai ne?

Juris Vienīgi Pareizais

==Money frees you from doing things you dislike. Since I dislike doing nearly everything, money is handy.==
/Groucho Marx/

 

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 9/17/05 7:17

Andri, citreiz past*sti k* Tu naudas varu izlieto skol*, un ar* to, ko Tev naudas var liek vai neliek dar*t. Tev tik daudz taisn*ba, ka demokratisk* sistem* par norm*lu uzskata spej*g*ko virz*sanos uz augsu, *pasi ar izgl*tosan*s pal*dz*bu.

Visu lab*ko,
Gundars

 

 

 

 

From: Andris Jaunbergs <ajaunb@latnet.lv>
Date: 9/18/05 2:54

Hello Juris,

Juris Z. wrotēja: < Aha. Tu arī objektīvo realitāti būsi mācījies marksisma - ļeņinisma kuros sarkanarmijas virsnieka apmācībās, vai ne?>

Nē, bet es paretam paskatos televīziju, atšķiru kādu avīzi vai raibo žurnālu, paklausos, kam presē kolēģi pievērsuši uzmanību, atceros iepriekšējo Saeimu vēlēšanu personas, Zīgeristu ieskaitot, paklausos tagad par vēlēšanām Vācijā, un manī rodas visādas domas. Atzīstu gan, ka tās domas nav diez ko saķemmētas un sakārtotas, tāpēc droši vien ir viegli apsmejamas. Centrālais punkts - sabiedrības sadalīšanās valdošajā politiskajā elitē un masā, un tas notiek gan feodālismā, gan liberālajā demokrātijā, pārvaldes forma svarīga ir, bet ne pārāk. Piemērs te ir mūsu pašu padomju laika politisko aktīvistu pārmigrēšana uz tagadējo eliti. Tā kā masa var spriest par līderiem tikai no masu mēdijiem, tad pēdējā laikā vara aizvien pārplūst pie žurnālistiem, un tā Strautmane, Domburs, Ēlerte, Streips, Jaunalksne ienāk elitē. Viņi pateiks, kas jums jādomā, vai, ja vajadzēs, aizņems uzmanību ar nez kādām tur Ūdrēm un Čepjolkinām. Var domāt, ka ar laiku viņi aizvien vairāk iebiedēs un pakļaus deputātus un ministrus, taču Šķēlem, Šleseram, Lembergam uc., uc. neko lielu neskādēs. Un vai tad tā nav visur, un vai tad tas nav normāli?

 

 

 

From: bikernieks@gmail.com
Date: 9/18/05 6:03

Zigis:

< Izlasīju Bojāra rakstu tikai nenonācu pie skaidrības uz kāda Latvijas likuma punkta pamatu man, kas kā 15 gadus vecs puika atstāja Latviju 1944 gadā, atņēma pavalstniecību jo tā 1991 gadā bija jāpieprasa lai to atgūtu.>

Vai drīkst uzzināt, kas atņēma?

AB

 

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/18/05 9:10

Sveiki!

Andris J. Ikšķilē Ar Skatu Uz Dārzu norauca asariņu, salieca muguriņu i žēli nopūtās, vot, tā:

<Un vai tad tā nav visur, un vai tad tas nav normāli?>

Vienīgi Tava absolūtā padomiskā vienaldzība pret Tavu personīgo sīko lomu Tavas valsts dzīvē izceļās uz visas pasaules demokrātisko tautu fona kā īpaši apsmejama.

Juris Vienīgi Pareizais

==protams atrisinājums, ka nav attīstīts var būt pašlabojošs.==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 9/18/05 9:22

Juris Zagarins wrote:

< Vienīgi Tava absolūtā padomiskā vienaldzība pret Tavu personīgo sīko lomu Tavas valsts dzīvē izceļās uz visas pasaules demokrātisko tautu fona kā īpaši apsmejama.>

Vēlēšanas Latvijā parasti ir ar lielāku vēlētāju aktivitāti nekā Amerikā, un tas apgāž pieņēmumu par padomiskā mantojuma ietekmi. Arī kapitālismā var uzaugt vēl sarkanāks komunists nekā Maskavas Kremlī ;-)

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/18/05 10:35

Sveiki!

Rumpis Bezpalīdzīgais par savu pilsonisko lomu dižojās tā:

< Vēlēšanas Latvijā parasti ir ar lielāku vēlētāju aktivitāti nekā Amerikā...>

Arī tingeltangeļi Latvijā ir ar lielāku tingeltangeļu apmeklētāju aktivitāti nekā Amerikā...

< un tas apgāž pieņēmumu par padomiskā mantojuma ietekmi.>

Tas neko tamlīdzīgu neapgāž.

< Arī kapitālismā var uzaugt vēl sarkanāks komunists nekā Maskavas Kremlī ;-)>

Kapitalismā var uzaugt i Aija Baltā Mahte i Arturs Roobentehvs i Profesors Dakteris Juronkuli$ta.

Juris Vienīgi Pareizais

==nebūšu pēdējā kas smejas.:)==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 9/18/05 10:45

Sevi nezkāpēc piemirsi ;-)

Rumpis :)

 

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 9/18/05 12:05

Rumpis wrote:

< Sevi nezkāpēc piemirsi ;-)>

To viņš aiz kautrības :)

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

Only cultured people like learning; ignoramuses prefer to teač.
-- Edouard Le Berquier--

 

 

 

From: "Pistole" <pistole@ebtech.net>
Date: 9/18/05 1:15

Rumpis: < Vēlēšanas Latvijā parasti ir ar lielāku vēlētāju aktivitāti nekā Amerikā, un tas apgāž pieņēmumu par padomiskā mantojuma ietekmi.>

Rumpi, vai tad padomij* nebalsoja 99.9 procenti no ties*giem vélét*jiem, pat slimnieki uz n*ves gultas, k* vara lepni liel*j*s? K* varéja to pan*kt? Vai ir k*ds br*nums ka Latvij* ieradumu grib turpin*t?

Zigis.

 

 

 

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 9/18/05 3:41

Dažviet balsoja arī vairāk par 100% ;-) Bet JZ mēģināja latviešu zemo politisko aktivitāti pamatot ar totalitārisma mantojumu. Nu pilnīgas blēņas sanāk.

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/18/05 6:19

Sveiki!

Rumpis Bezpalīdzīgais Zigim Nolūzušajam paskaidroja tādu lietu:

< Dažviet balsoja arī vairāk par 100% ;-) Bet JZ mēģināja latviešu zemo politisko aktivitāti pamatot ar totalitārisma mantojumu. Nu pilnīgas blēņas sanāk.>

Nevis blēņas bet sviests sanāk, ņemot vērā i Rumpja Bezpalīdzīgā i Ziga Nolūzušā i Skolotāja Jaunberga Ar Skatu Uz Dārza pāri par simtprocentīgo aktivitāti.

Juris Vienīgi Pareizais

==nebūšu pēdējā kas smejas.:)==
/Aija Baltā Mahte/

 

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 9/19/05 8:38

Juris Vienīgi Pareizais:

< Kapitalismā var uzaugt i Aija Baltā Mahte i Arturs Roobentehvs i Profesors Dakteris Juronkuli$ta.>

Paskaties vien pats uz sevi un brinies ar: tu ar esi viens paraugeksemplars Mazascusas kapitalistam.

ARis

 

 

Kas jauns Latvijā?