Re: Maksājumi Latvijā

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/4/05 12:58PM

Bija mums te Sveikā vasarā liela diskusija par kartiņam un citiem maksajumu veidiem. Tagad kļuvuši zinami svaigi dati par Visa maksajumu karšu lietošanu Latvijā. Pirms parkopeju rakstu, gribu vel pastastit, ka pavisam nesen San Francisco CA apkartne vairākos lielajos veikalos redzeju uzrakstus

"No Čecks Please". Tendence, tā sakot... Toties pat lētās tepat Latvijā izdotās Visa Electron kartes, nemaz nerunajot par Visa Classic vai Mastercard, strada droši un tās ņem pretī visur. Paretam kāds uzprasa Photo ID, ja drusku lielaka summa jamaksā.

Harijs

http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=12426638 

Latvijā par 74% pieaug maksājumu skaits ar ‘Visa’ kartēm

www.DELFI.lv, 4. oktobris 2005 11:36

No pērnā gada jūlija līdz šā gada jūnijam Latvijas iedzīvotāji veikuši 55,2 miljonus maksājumu ar elektronisko maksājumu karti “Visa”, kas ir par 74% vairāk nekā tai pašā laika periodā 2003. - 2004.gadā. Latvijā maksājumu skaita pieaugums bija straujākais Baltijas valstīs.

Saskaņā ar “Visa Europe” datiem 24,6 miljoni, veikti restorānos, veikalos, benzīna uzpildes stacijās, kā arī citās tirdzniecības vietās, informēja “Visa” pārstāvji.

Maksājumu skaita pieaugums Latvijā bija visstraujākais starp Baltijas valstīm. Igaunijā šo maksājumu skaits pieauga par 44,2% un Lietuvā par 33,5%. “Straujais maksājumu skaita pieaugums Latvijā norāda, ka cilvēki arvien vairāk veic ikdienas pirkumus ar kartēm tā vietā, lai maksātu skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka karšu lietotāji Latvijā novērtē ērtības un drošību, ko garantē norēķināšanās ar maksājumu kartēm ikdienā par dažādiem sadzīves pirkumiem,” skaidro “Visa” Baltijas reģiona menedžeris Tomijs Lasila.

Gada laikā, līdz 2005. jūnijam, elektronisko karšu lietotāji iztērējuši 1,9 miljardu latu. Tirdzniecības vietās karšu turētāji iztērējuši 294,5 miljonu latu.

Pieaudzis arī Latvijā izsniegto “Visa” maksājumu karšu skaits. Gada laikā līdz 2005.gada jūnijam, tika izsniegti 1,2 miljoni karšu, kas ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu gadu iepriekš. Latvijas bankas izsniegušas 1,1 miljonus debetkartes un 10,000 kredītkartes.

Šajā pašā laika posmā, bankas Lietuvā izsniedza 1,9 miljonu karšu, kas ir 19,7% procentu pieaugums un Igaunijas bankas izsniedza 851,000 kartes – 45,7% pieaugums, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2003.-2004. gadā.

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 10/4/05 4:00PM

Harij, par kadam Visa, vai Mastercard ir runa? Vai tās butu tās saucamās debit kartes, kur pirkuma summa tiek tulit atskaitita no pirceja bankas konta, jeb ari credit kartem, kad banka piesuta reķinu maja un tad samaksa tiek izdarita ar čekiem, vai nu pa dalam, vai nu ari par visu pirkuma kopsummu?

Indulis

From: uldis@parks.lv
Date: 10/4/05 4:19PM

Tā nu gan ir progresīva sistēma, ka tu pērc ar kredītkarti un pēc tam maksā ar čekiem... Latvijā līdz kaut kam tik "progresīvam" vēl neviens naff aizdomājies, būs jāiesaka- Harij, negribi izsūtīt bankām kādu cirkulāru par norēķinu kārtības uzlabošanu <ggg>?

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis, ROTFL

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/4/05 4:27PM

Indulis Lacis rakstija: < Harij, par kadam Visa, vai Mastercard ir runa?>

Čekus kā maksajuma uzdevuma dokumentus Latvijā nelieto. Dažas bankas var apstradat šadus čekus, bet tie drizak ir ļoti reti izņemuma gadijumi, un tad čeka saņēmējam pašam jāiet uz banku - ķēpa bez gala. Par to jau te Sveikā Uldis senāk rakstija.

Rakstā runa bija par Visa maksajumu kartem, ka jau tur pilnīgi skaidri bija uzrakstits :-) Par Mastercard un citām kartēm tur nebija ne vārda.

Robeža starp debeta un kredita kartem musdienas ir diezgan izplūdusi. Ta ka kartes autorizāciju parasti tik un tā izdara on-line režima, tad nav problemu ari no kreditkartiņas konta maksājuma naudu rezervet tulit. Piemeram, Visa Classic kreditkarte ar nulles kreditu faktiski darbojas ka debetkarte, jo automatiska kreditešana nenotiek un maksajumus var veikt tikai kartei piesaistitā kontā esošas naudas apmeros. To pārbauda elektroniski uzreiz, kamer pircejs vel ir turpat pie kases. Tomer tik un ta formali šada karte skaitas kreditkarte, un tieši ka kreditkarte jauzrada gan Interneta pirkumos, gan veikalos ASV. Tadas Visa Classic kartiņas ir diezgan popularas Latvijā. (Starp citu, ASV arī). Lieto ari Visa kartes ar automatisku kreditešanu, parasti iepriekš ar banku saskaņotā apjomā. Maksājot ar tādu kartiņu, var vajadzibas gadijuma izteret vairak naudas, neka tobrīd ir kontā. Par krediteto daļu jamaksa procenti, kamer parāds atdots, resp. kamer konta atjaunots pietiekams daudzums naudas - vai nu parskaitīts no cita konta, vai ieskaitīta alga u.t.t.

Uldis Liepkalns rakstija: < Tā nu gan ir progresīva sistēma, ka tu pērc ar kredītkarti un pēc tam maksā ar čekiem...>

Bankām Latvijā pec neatkarības atjaunošanas bija brīnišķīgā iespēja veidot maksājumu sistemas "no nulles", izvairoties no daudziem arhaismiem un "nokaltušām saknēm" (kas rietumos bija uzkrājušies vēsturiski, ilgas attīstibas gaitā). Tu pat iedomāties nevari, no cik daudziem, khmmm, īpatnejiem izgudrojumiem esam izvairījušies :)))

Harijs

From: Kaspars Melkis <kmsveiks@gmail.com>
Date: 10/4/05 5:58PM

Tātad Latvijas finanšu sistēma var augstprātīgi lepoties ar savām spējām kāst naudu no nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Man pašam ir Hansabankas karte, kas pēc būtības ir debetkarte, bet ASV es to varu izmantot tikai kā kredītkarti. Līdz ar to man nespīd dabūt veikalā naudas izmaksu (cash back). Naudas noņemšana automātā ir vismaz kādi $4-$5.

Arī Amerikas bankas ir uzsākušas aktīvu kampaņu piespiest karšu lietotājus pat debetkartes izmantot kā kredītkartes, piemēram, piesolot saņemt 1% naudas atpakaļ utml., un tam ir ļoti vienkāršs iemesls: bankas par kredītkartes operāciju no tirgotāja sanem ap 3-5% no pirkuma summas, bet par debitkartes operāciju, kas notiek ievadot PIN kodu, tikai dažus centus. Un pirms mēs domājam, ka tas uz mums neattiecas, tad atcerēsimies, ka pārdevējs vienkārši paaugstina cenu, lai segtu šos izdevumus. Ja sega ir par īsu, tad staipi kā gribi – vai nu galva, vai kājas paliks neapsegtas.

Es arī neesmu manījis ASV bankas, kurās nebūtu iespējams atmaksāt kredītu online. Iespējams, ka tādas pastāv, bet, ja reiz cilvēkiem patīk sūtīt čekus pa pastu, tad kāpēc atņemt šo iespēju, it īpaši ja ASV pasta sistēma ir ārkārtīgi droša un relatīvi lēta, salīdzinājumā ar to fikciju, kāda ir Latvijā. Neuztveriet to par naidu. Vienkārši Latvijai vēl jāaug, lai varētu lepoties ar saviem sasniegumiem banku jomā. Tikko lasīju, ka Latvijā tiek plānots atļaut arī vairumtirgotājiem norēķināties skaidrā naudā līdz 3000 Ls. Acīmredzot banku iespējas un komisijas maksas tomēr neapmierina daudzus privātā biznesa uzsācējus. Es gan baidītos ar 3000 Ls staigāt pa Rīgas ielām, tāpēc varbūt būtu pienācis pēdējais laiks ieviest arī čekus? :)

Kaspars

From: uldis@parks.lv
Date: 10/4/05 6:12PM

Ēē... kādēļ ieviest čekus??? Labāk staigāsim ar maisiem, pilniem ar gliemezjvākiem, krellēm, spogulīšiem un norēķināsinies ar tiem. Par kartēm- nu ir man debetkartes, kredītkartes- nu un- būtisku starpību neesmu novērojis.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis, šad un tad neesā līdz daudzākus tūkstošus, galvenais to faktu neizrādīt ģīmī un krampjaini neturēties pie tās kabatas. Arī caur Maskavas priekšpilsētu tajos gadījumos labāk braukt autiņā, ne iet

kājām. Citādi- nesaprotu, kur problēmas.

From: "Pistole" <pistole@ebtech.net>
Date: 10/4/05 6:16PM

Uldi, kā tad jūs Latvijā nor ēķinieties ar banku par Vīzas parādu ja naudu saņemiet aploksnītēs un ar čekiem nenodarbojaties? Es Vīzai, kura ir cita iestāde, pa pastu aizsūtu attiecīgo čeku no mana bankas konta. Protams ka es to varu izdarīt arī ar bankas Client Card, kas ir debit karte un to lietoju lai izņemtu esošu naudu no mana konta automātā. Kā jūs dariet lai maksātu rēķinus, skaidru naudu nesot uz banku? Vai tad uz laukiem arī visiem ir banku konti? Kredita kartes mēs lietojam lai nebūtu jāneesā nauda kabatā.

Zigis.

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 10/4/05 7:33PM

Uldi, lielakai dalai ir vairaki bankas konti: savings konts, kas maksa auglus un to parasti neaiztiek iepirkumiem - runa ir par operativo čeku kontu. Ja iepirkuma summa parsniedz operativa konta bilanci, sanemot kreditkartes ikmenesa rekinu, maksatajs var izveleties tikai izrakstit čeku par daļeju samaksu. Protams, par nesamaksato dalu, banka pieliek pamatigu procentu pie nakoša menesa rekina. Loti daudz mazturigu cilveku ta dzivo ik menesi. Lietojot kreditkarti ar čeku samaksai, ir lielaka kontrole par savu kontu, preteji debit kartem. Man ir abas divas banku kartes, bet izvelos lietot tikai kreditkarti. Vel jau ir ari citas iespejas, dodot firmam tiesibas katru menesi novilkt attiecigo summu no operativa konta, bet to var izmantot tikai daleji. Viss tas varbut jums liekas sarezgiti, bet čeku sistema tiesam darbojas labi.

Esmu izrakstijis čekus Latvijas vajadzibam, kas gajuši caur Unibanku - protams, tad ir jamaksa zinama likme, bet tomer tas darbojas. Zinu, ka labakais veids ir parsutit naudu elektroniski, bet taja attieciga gadijuma, kad pats biju Riga un gribeju ziedot naudu zinamam merķim, vareju tikai izrakstit čeku. un visi bijam apmierinati. ...Bet Harijs jau bankas lietas parzin labak, vai ne!

Indulis

From: signis@hotmail.com
Date: 10/4/05 11:26PM

Čekus protams var saukt par arhaismiem, bet tai pašā laikā tie ir ļoti ērti ikdienas lietošanā, it sevišķi, ja ir uzticama pasta sistēma. Citiem rēķinu apmaksas veidiem visiem ir arī savas negatīvās puses: Internetbanka protams ir ērta, bet ne visiem un ne visur pieejama. Tiešais debets labi darbojas tikai tad, ja vienmēr gribu maksāt pilnu rēķina summu, kas ne vienmēr tā ir. Rēķinu apmaksa caur bankomātu - protams ērti, bet tikai tad, ja tuvumā ir pieejams bankomāts, un daudzi cilvēki neprot šādu iespēju lietot vai arī ne visai tai uzticās. Vai esmu ko palaidis garām? Tātad visos šādos gadījumos Latvijā atliek tikai soļot vai braukt uz banku.

Un kur tad vēl tie gadījumi, kad nekādu šādu modernu aparātu nav tuvumā, un naudu kautkādi vajag nodot no vienām rokām otrās.

Signis

From: ervins@miezitis.wattle.id.au
Date: 10/4/05 11:55PM

Sveiki!

Man uz banku jāiet ļoti reti, varbūt reizi pa gadu, jo mana pensija tiek iemaksāta manā krājkases (savings) kontā, bet skaidro naudu vienmēr gūstu iepērkoties lielos veikalos caur EFTPOS (Electronic Funds Transfer @ Point of Purchase), kad parasti prasu, lai man iedod kādu $100 (līdz $400) skaidrā naudā mazizdevumiem.

Dažreiz, kad iepirkums ir lielāks kā man pašlaik ir krājkases kontā, tad ar to pašu karti varu arī samaksāt uz kreditu, kas man dod līdz 50 dienu laika naudu iekrāt.

Uz kredītu varu pirkt līdz $5000, bet piedāvā arī kredītu līdz $10.000 vai $20.000.

Uz tā paša krājkases konta rēķinu varu arī izrakstīt čekus, jā kādreiz tas ir nepieciešams.

Ar to pašu kredītkarti tirgojos arī internetā, AMAZON u.c. vai arī ārzemju ceļojumos.

Naudas tērēšana nevar būt vienkāršāka vai vieglāka!!!

Tālumnieks...
.. ar vienmēr tukšām kabatām.

Ervins Miezitis

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 10/5/05 2:37AM

Kaspars Melkis wrote: < Tātad Latvijas finanšu sistēma var augstprātīgi lepoties ar savām spējām kāst naudu no nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Man pašam ir Hansabankas karte, kas pēc būtības ir debetkarte, bet ASV es to varu izmantot tikai kā kredītkarti. Līdz ar to man nespīd dabūt veikalā naudas izmaksu (cash back). Naudas noņemšana automātā ir vismaz kādi $4-$5.>

Kaut ko nesapratu :-( Ja man nauda būtu saņemta aploksnē, un glabātos mājās, tad kāda jēga čekiem, ja man bankā naudas nav??? Man vēl ne reizi nav bijusi vajadzība kaut kādus čekus izmantot, jo banka, kura ir izdevusi manas VISA kartes, pati kaut kā tiek galā ar elementāro matemātiku, un noskaita no konta, kuram karte piesaistīta, visas nepieciešamās summas. Samērā regulāri izmantoju piekļuvi saviem kontiem caur internetu, tad pārbaudu kontu stāvokli, un izdaru nepieciešamos pārskaitījumus gadījumos, kad tos nav iespējams veikt automātiski. Bet liela daļa rēķinu tiek apmaksāti automātiski, piemēram par Lattelekom, mobilo telefonu, kabeļu televīziju, dzīvokļa apsardzi, un manas iejaukšanās tur nav nepieciešamas, tikai paskatos, vai viss ir kārtībā. Un aploksnē nekādas naudas nesaņemu, viss ir tikai caur banku, un visi nodokļi ir 100% samaksāti :-) Vai visiem jau ir banku konti, nezinu, bet pamazām uz to iet. No šī gada manai mātei pensiju sāka pārskaitīt uz bankas kontu. Agrāk viņai bankas konta nebija, un nācās tādu atvērt speciāli šai lietai. Un pirmo reizi mūžā viņai ir kaut kāda karte, ar kuru viņa izņem naudu no bankomata un norēķinās veikalā. Vēlāk ziemā, kad viņa vairāk dzīvos Rīgas dzīvoklī, izdomāsim ar viņu kopā arī kādu interneta pieslēgumu, un tad viņa varēs arī savas bankas internetbanku izmantot. Laukos lielākā problēma ir bankomatu trūkums tuvumā, tādēļ tiek gaidīta iespēja skaidru naudu izņemt tuvākos veikalos vai pastā.

Rumpis :)

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/5/05 5:38AM

Nu protams, protams, Latvijā kāš no nabadzigajiem iedzivotājiem, bet citur tikai godīgi pelna. Vai, kā dažiem patīk tā "sēdēšana augstā zirgā" un nemaldīgo vērtējumu izsniegšana stulbajiem dzimtenes tautiešiem...

Tās, atvaino, nav mūsu problemas, kadu servisu kura vieta ASV Tev piedāvā (vai nepiedāvā). Latvija izdotās kartes, protams, var lietot ari citur pasaulē. Tomer pamatā bankas savus klientus apkalpo lokāli, un rūpējas vairāk par saviem klientiem savā valstī. Sistematiskai ilgtermiņa lietošanai, piemeram parceļoties uz dzivi cita valsti, ir verts apdomat kadas vietejas bankas pakalpojumu izmantošanu. Tas attiecas gan uz Latvijas, gan ASV un citu valstu bankām. Lietojot vietējo banku, tipiski pakalpojumu spektrs bus plašaks (arī Latvijā). Tas ir dabiski, jo ari bankas sava starpa konkurē un cenšas pievilkt vietējos klientus sava darbības sfērā.

Jauks amerikaņu banku serviss, vai ne? :-) Latvijā nav šadas problemas, it īpaši ja izmanto savas bankas uzstaditos bankomatus. Lietojot Latvijā izdotas Visa kartes pirkumiem veikalos, šādas problemas arī nav. Par pirkumiem arzemēs (t.i. ārpus Latvijas) no manis iekasē 0.5% komisijas naudu, kas visumā ir paciešami. Piemeram, skatoties sava bankas konta stāvoklī caur internetbanku, redzu: nesen par Van Heusen veikala nopirktiem pāris vienkaršiem krekliem esmu samaksājis 37.87 USD ar savu Visa karti. Bankas komisijas nauda par šo pirkumu ir 11 santimi, ko es tā kā varetu atļauties, ņemot vērā ertibas, ko man rada kartes lietošana.

No Tava teiktā uzreiz seko, ka cenai, maksajot ar vietejo debetkarti, vajadzetu but zemakai, neka maksajot ar kreditkarti. Tu pats labi zini, ka tā vis nav. Turklat kartiņu lietošana tirgotājam rada ne tikai izdevumus, bet ari ietaupijumus - skaidras naudas inkasācija un apstrade ari nav par velti, lielu naudas summu turešana veikala ir bīstama no drošibas viedokļa u.t.t.

Tu pats nonāc ar sevi pretrunās. Ja reiz Latvija cilvekiem nepatik sutit čekus pa pastu, tad kadeļ radit šadu iespeju, it īpaši ja pasta sistema Latvijā nav sevišķi droša un lēta? :-) Runa taču bija par maksājumiem Latvijā.

Man ir pilnigi vienalga, vai ASV pieņem čekus, vai nepieņem. Tomer pec savas pieredzes skaidri redzu: kopš deviņdesmito gadu sākuma čeku rakstītāju daudzums ASV ikdienas iepirkumu veikalos ir dramatiski samazinajies, un nu jau sāk veikalos parādīties uzraksti par čeku nepieņemšanu vispār. Liekas, ka čeku lietošana ikdienā arī Štatos izmirst līdz ar šis senās sistemas pedejiem lietotājiem.

Es to uztveru nevis kā naidu, bet kā nezināšanā un aizspriedumos balstītu nepamatotu augstprātību. Jāug - ja, noteikti. Tas ari notiek. Taja raksta, kurš iesaka šo tredu, bija minēts - izlasi ludzu velreiz, tā uzmanīgi:

"No pērnā gada jūlija līdz šā gada jūnijam Latvijas iedzīvotāji veikuši 55,2 miljonus maksājumu ar elektronisko maksājumu karti “Visa”, kas ir par 74% vairāk nekā tai pašā laika periodā 2003. - 2004.gadā. Latvijā maksājumu skaita pieaugums bija straujākais Baltijas valstīs."

Vai daudz Tu dabū ASV redzet pakalpojumu pieaugumu ar tempu 74% gadā? Pie mums diezgan daudz kas attistās nesalidzinami straujakos tempos, neka daudzinātaja "demokrātijas citadelē", un pie tam sakarīgākā veidā. Vel viens piemērs no citas pakalpojumu sfēras - Latvija mobilo telefonu lietotajiem nekad nav bijis jamaksa par ienakošiem zvaniem savā valsti, atšķirībā no ASV ar tās bezjēgā samudžinātajiem tarifu plāniem. Nav brīnums, ka pie mums mobilie sakari attistijas nesalidzinami straujāk, neka ASV ar visu tās tehnisko varenību.

Harijs

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 10/5/05 6:00AM

Precīzi vairs neatceros, bet šķiet, ka pašos mobilo telefonu pirmsākumos 90-to gadu sākumā, kad bija vēl tikai NMT sistēma, īsu brīdi bija maksa par ienākošajiem zvaniem. Vēl joprojām dažās valstīs tā ir pierasta lieta, piemēram Krievijā un ASV ;-) Man māsai Amerikā arī ir mobilais telefons, bet viņa lūdza uz to nezvanīt bez īpašas un ļoti steidzamas vajadzības, jo viņai jāmaksā par ienākošām sarunām. Nesteidzīgām sarunām mēs izmantojam Skype :-)

Rumpis :)

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/5/05 8:53AM

To etapu es laikam būšu palaidis garām ;-)
Harijs

From: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
Date: 10/5/05 9:05AM

nu NMT populārs bija 1992.- 1995. gadam

--

AB

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/5/05 9:26AM

On Wednesday 05 October 2005 16:02, Aivis Bikernieks rakstija:

NMT "koferītis" mums bija darbā, velak man bija ari stacionārā Nokija majas, bet par ienakošajiem zvaniem nebija jamaksa. Laikam tiešam, ka jau Rumpis teica, tas bus bijis īslaicīgs periods.

Harijs

From: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
Date: 10/5/05 9:29AM

tieši tā - īslaicīgs
AB

Quid vesper ferat, incertum est. Nav zin ms, ko vakars nes s (Tits L vijs).

From: "Pistole" <pistole@ebtech.net>
Date: 10/5/05 10:15AM

Sveiks Harij!

Daži komentāri starp paragrāfiem.

Man ir Kanādas Royal Bank Visa, tā ir kredit karte, kā arī Royal Bank Client Card, kas ir debitkarte. Ja es lietoju Visu lai dabūtu naudu no automāta, tā summa skaitās kā aizdevums un man ir jāmaksā 18.5 % ( gadā) no brīža kad naudu saņumu līdz tam kad atmaksāju pilnīgi Vīzas rēķinu. Ko tas nozīmē ? Ja es kaut ko nopērku uz kreditu un maksāju pa daļām, naudas aizdevums skaitās kā nesegts kamēr vien ir nesamaksāta balance Vizas kontā. Man kā senioram ( pari par 65 gadiem) par bankas pakalpojumiem nekas nav jāmaksā. Arī par pirkumiem ar Visa, ja ir pilnīgi samaksāti 20 dienu laikā no "Billing date" ( Bilances dātums)

Par naudas saņemšanu no automāta kas rāda Interac, Plus un Royal Bank simbolus, lietojot manu Debit karti jebkurā valstī man nav nekas jāmaksā.

Es bieži braucu uz ASV un tur lietoju manu Royal Bank Visa karti, par pirkumiem man nekādi procenti nav jāmaksā, vienīgi tās dienas Kanādas - ASV dolāru izmaiņas kurss.

Harij, ar augšējo teikumu Tu maldies. Piemērs: Ja es lietoju Visa iepērkoties lielajā Canadian Tire (Hardware store) man nekādu atlaidi nedod nedz ari vairāk maksā, bet ja maksāju naudā vai ar manu Debit karti man iedod kuponus ( Canadian Tire Money) 2% no pirkuma vērtības, kurus varu lietot kā naudu nākošo reizi veikalā iepērkoties. Ja es lietoju privāto Canadian Tire Credit Card veikalā iepērkoties, man iedod tik pat (2%) kuponus.

Ir starpība rakstīt čeku par pirkumu veikalā un nosūtīt to kā maksājumu firmai, kaut vai VISA. Blēdis vai izrakstīt čeku bez seguma, vai pat bez bankas konta un pazust ar pirkumu. Ir cita lieta to nosūtīt kādam kas zin čeka rakstītāju kā esošu personu.

Latvijā mobilie telefoni attīstās strujāk tāpēc ka pārraides torņus uzstādīt izmaksā mazāk nekā atjaunot sapuvušos stabus un ierīkot jaunas drāšu līnijas.

Zigis.

From: Kaspars Melkis <kmsveiks@gmail.com>
Date: 10/5/05 10:39AM

Pirmkārt, es nedzīvoju pastāvīgi ASV, bet tikai īslaicīgi tur viesojos un nedomāju šeit palikt. Tāpēc nevaru pilnībā atteikties no Latvijas banku lietošanas. Un otrkārt, es aktīvi lietoju ASV banku piedāvātās iespējas, ieskaitot kredītkartes, tāpēc varu salīdzināt katras sistēmas plusus un mīnusus. Amerikā daudzas lietas, patiešām, ir samudžinātas, tāpēc pircējam ir jābūt izglītotam, lai nepārmaksātu un izvēlētos vislabāku piedāvājumu, bet Latvijā problēma ir tāda, ka bieži vien jau nav ko izvēlēties.

Nu ja, kad klients izsaka kādu vēlmi, tad tipiskā padomju garā tiek paziņots, ka "klients pats ir vainīgs". Vai tad banka nevarētu padomāt arī par savu klientu ērtībām, kad tie ceļo ārzemēs? Es neko nesaku, bet tikai salīdzinu, ka ar Paypal Mastercard karti par naudas noņemšanu no ATM es maksāju tikai $1, arī Latvijā.

Nē, tas ir Hansabankas noliktais cenrādis. Šeit es izmantoju Washington Mutual ATM, jo tajos netiek prasīta nekāda papildu komisijas maksa citu banku kartēm.

Diferencētas cenas atkarībā no maksājuma veida ir aizliegtas ar likumu. Bet paskaties uz kopējo bildi: ja visi pircēji tikai lieto kredītkartes, tad cenas aug. Pērkot luksusa preces tam nav tik lielas nozīmes, bet ir iemesls, kāpēc lētie veikali, piemēram, 1 dollar stores vai ALDI vispār nepieņem kredītkartes. Tikai cash vai debetkartes.

Ko precīzi var dot arī operācijas ar debetkartēm, plus vēl aizsardzību no chargeback. Un arī samazināt inflāciju ;)

Es neuzskatu maksājuma līdzekļa veida maiņu par lielu progresu. Ar kartēm ir krietni ērtāk norēķināties, bet kāda tad ir konkrēta pievienotā vērtība?

Tas ir vēl viens mīts par ASV atpalicību mobilo telefonu jomā. Tas, ko šeit samaksā par ienākošo zvanu, Latvijā zvanītājs samaksā 3-4 reizes vairāk. Par laimi pat ES politiķi jau ir sākuši pievērst uzmanību ārprātīgajiem tarifiem par roumingu.

Lēnāka mobilo telefonu ieviešana Amerikā notika atšķirīgas tarifikācijas sistēmas dēļ, bet es konkrēti par savu mobilo nemaksāju ne par ienākošiem, ne izejošiem zvaniem, bet konstantu mēneša maksu, kas nav neko daudz augstāka par fiksētās līnijas maksu.

Tas viss iekļauj bezmaksas zvanus pa vakariem, brīvdienām utt. Turklāt ASV fiksēto līniju ievilks pat tiem, kas dzīvo attālos rajonos vai mežā. Par to gan visi, pat mobilo telefonu īpašnieki maksā nodokļus. Manā rēķinā ir pozīcija "Federal Universal Service Fund $0.62". Un es domāju, ka tas ir saprātīgi. To nevar salīdzināt ar Lattelekom fiasko par spīti visiem monopollīgumiem, tiesām utt.

Es esmu Latvijas patriots, taču neuzskatu, ka tāpēc man būtu jākļūst par Latvijas romantisku idealizētāju.

Kaspars

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/5/05 11:49AM

Pistole rakstija:

Tur gan ir komentēti ne tikai mani, bet ari citētie citu autoru izteikumi.

Pie mums viss ir daudz vienkaršak. Taja bankā, kurās pakalpojumus es izmantoju, Visa Electron un Visa Classic kartes tipiski ir piesaistītas lietotaja kontam, kuram var ari but iespeja automatiskai kreditešanai kada zinama apjoma (var ari nebut tada iespeja, atkariba no klienta līguma). Izdarot pirkumus ar kartiņu, vai maksajumus caur internetbanku, vai izņemot skaidru naudu no bankomata, attiecigi summu atskaita no kontā esošas naudas. Ja izdevumi parsniedz konta esošo naudas daudzumu, tēriņi var turpināties uz kredita rēķina, kamer sasniegts kredita limits. Par kreditu jamaksa procenti. Uz viena konta var būt vairakas kartes, var ari but vairaki konti, ja tas vajadzīgs. Piemeram, ir ērti izmantot atsevišķu kontu bez kredita, kurā lieku naudu netur, un tam piesaistītu karti iepirkumiem internetā vai citās šaubīgās vietās :-)

Protams, ari kontu veidi ir dažādi, es te nerunāju par noguldījumu kontiem (savings account). Ir ari visadas nianses, kas saistītas ar atšķirību starp naudas rezervešanu kontā (kas tipiski notiek pirkuma momentā) un maksājuma transakciju, kura bieži vien notiek stipri vēlāk. Bet pamatā visa šī šema ir ļoti vienkārša lietotājiem, un nekādi neprasa čeku lietošanu.

Tatad man kredita procenti jamaksa tikai tad, ja realais atlikums konta ir kļuvis negativs un notikusi kreditešana. Konta stavoklim var viegli sekot lidz gan caur internetbanku, gan mobilo telefonu, gan izmantojot bankomatu. Katru no šim iespejam konta īpašnieks var atļaut vai neatļaut atkariba no ta, ka viņam ērtāk. Tadej katrs var viegli sekot lidz savai konta bilancei un kreditešanu pieļaut tikai apzināti, uz laiku, kad tā tiešam vajadzīga. Daudzas iestades saviem darbiniekiem parskaita naudu tieši darbinieka norādītā bankas konta, tadeļ pašam nav jaizpilda skaidras naudas parneesātāja loma no darba vietas uz banku.

Slikti jums tur :-) Pie mums kreditus pirkumiem visvairak organizē pašas tirdzniecibas firmas, ari bankas. Tatad nevis klients maksā ar Visa karti uzreiz visu summu veikalam un pec tam pa daļām atmaksā Visa kredītu ar lieliem procentiem, bet gan veikals nosledz līgumu ar klientu (dažreiz ari ar banku) par maksājumu pa daļām - ar daudz saprātīgākiem procentiem. Protams, ka visādus regulārus maksājumus var likt veikt bankai automatiski, taja skaita ari maksajumus veikalam, lidz pirkums samaksāts.

Ari Latvija vairakas lielākās bankas ir noslēgušas savstarpeju vienošanos un klients var brīvi lietot jebkuru no šo banku bankomatiem, nemaksājot papildus komisiju par naudas izņemšanu. Par to "jebkuru valsti" laikam gan bus drusku parspilets - kaut ka neatceros, ka būtu redzējis Royal Bank logo uz bankomatiem Latvijā vai, teiksim, Arizonā :-) Bet gan jau, ka Kanādas turistu biežak apmekletās zonās tadi ir.

Aha... vai esi salidzinajis to kursu, kuru banka lietojusi naudas maiņai, ar publiceto maiņas kursu? ;-))) Gan jau ka ir "nelielas atšķirības". Par velti nekas nenotiek...

Nu visadus atlaižu kuponus pat man, arzemniekam, pie jenkijiem šad tad dod :-) Kaut kā taču jacenšas piesaistīt pircejs veikalam. Bet spilgti izteikta veikalnieku vēlēšanās spiest klientus uz skaidras naudas norēķiniem gan izskatās tāda drusku aizdomīga... Iespejams, ka tur ir vel kādi citi apsvērumi klāt, ne tikai hardware pardošana.

Kreditkartiņu bizness ir diezgan izdevīgs, un dažās valstis kreditkartes atļauj izlaist gandrīz vienalga kam - taja skaitā veikaliem. Protams, ka katrs tirgonis grib, lai klients lieto tikai attiecīgā veikala karti. Ļoti ieteiktu rūpīgi izlasīt šadu kartiņu lietošanas noteikumus un tarifus, ari visu kas sīkā drukā rakstīts, pirms izšķiras tādu ņemt un lietot. Mīksti izsakoties, gluži ar labdarību viņi parasti nenodarbojas ;-)

Tur vel bieži nāk klāt arī man neizprotamā dažu rietumnieku vieglprātība un neinteresēšanās par realo savu finanšu stāvokli, kā deļ viņiem dažkārt nākas ilgstoši maksāt fantastiskus procentus par neuzmanīgi savāktiem aizņēmumiem. Pagajušgad redzēju filmu par kreditiem, kurus dažas UK firmas izsniedz klientiem ar sliktu kreditvesturi - par to ņemot pat 40% ! Un kas trakākais, filmā intervētajiem tādu kreditu ņēmējiem, ka man likās, vispar nebija priekšstata, ko nozime tādi procenti un cik dārgi bus jasamaksā par ātri pagrābto aizņēmumu.

Šur tur ari tas ir par iemeslu, tomer tikai kā viens no iemesliem. Piemeram, manā dzīves vieta vairums telefonu līniju bija savilkts kabeļos zem zemes jau padomju laikos. Kabeļi bija diezgan labi, vel desmitiem gadus velak caur tiem vienu laiku lieliski gāja mans DSL pieslegums internetam. Velak kabeļus nomainīja pret Eirostandartiem atbilstošiem, bet jūtama pieslēguma kvalitates uzlabojuma no tā nebija.

Harijs

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/5/05 1:45PM

Kaspars Melkis rakstija:

Ja Tu ASV tikai īslaicigi viesojies, tad visticamāk Tev nav SSN koda un pastāvīgas adreses ASV. Kada veida Tu tiec pie ASV bankā izdotas kreditkartes? Atvaino, bet tas tiešam ir interesanti :)

Piekrītu. Turklāt tieši "sīkajā drukā", sarežģītā juridiskā valodā, bieži vien ir TĀDAS lietas sarakstītas...

"Vienmer ir vieta uzlabojumiem".

Te man jāprasa gandrīz kā Žagariņam: vai esi uzrakstījis vēstulīti ar ierosinājumiem savai bankai?

Nu bet brīnišķīgi, tatad Tev ir iespejas izvēleties. Mani kaut kā "neiekustina" Tavs sašutums par skaidrās naudas izņemšanas problēmām - diezgan ilgā laika posmā man ne reizi nav radusies vajadzība ņemt skaidru naudu no bankomāta ASV. Praktiski vienmer var maksāt ar kartiņu, un nelielu skaidras naudas rezervi var jau savlaicīgi sagādāt savā bankā. Ta uzreiz pie retajiem izņēmumiem varu atcerēties bagāžas ratiņus lidostā (dažviet ASV par tiem ir jāmaksā, piemeram SFO lidostā $3 skaidrā naudā) un obligāto dzeramnaudu viesnīcas Šuttle šoferim par palīdzēšanu bagažas iecelšanā :) Ā, vel par braukšanu pa dažiem ceļiem un tiltiem jāmaksā skaidrā, ja nav specialas kartiņas. Bet tās visas parasti ir relativi nelielas izmaksas, dažos dolaros, maksimums "padsmitos" dolaru.

Stipri šaubos, vai katra atsevišķa banka visā pasaule uzstāda savu "cenrādi" katram ASV novietotam bankomātam.

Ja. Tatad uzreiz pazūd jēga visam runām par debetkaršu lētumu un kreditkaršu dārgumu: pircejam cena ir tā pati.

Pie ļoti maziem naudas apjomiem kreditkartiņas tiešām nav jēgas lietot tirdzniecībā. Klau, vai Tu tiešām iepercies $1 veikalos? Esi tik bagāts, lai pirktu tik lētas lietas? Un kādi iespaidi?

Ertibas ir svarīgas, bet ne vienigas priekšrocības kartiņām. Vispirms jau - maksātāju drošiba (un pastnieku arī), atkrit vajadziba nesat lidz un glabāt mājās skaidru naudu. Labāka uzskaite, katrs kartes ipašnieks regulari dabu kopsavilkumu par saviem tēriņiem, tas ļauj labāk saprast "kur tā nauda paliek" un saprātīgāk plānot savus izdevumus. Maksajot ar kartiņām, naudas plūsmas legalizējas, t.i. maksajumi notiek caur banku - gan nodokļi tiek maksāti, gan uzskaiti vieglāk izdarīt, gan klienta kreditvesture uzkrājas. Kreditešanas iespejas ļauj izlīdzināt izdevumu grafiku, piemeram ja noteiktā datumā jamaksā kads regulars maksajums, bet ieņēmumi atpaliek par dažam dienam. Ceļojumu laikā kartiņas ļauj atteikties no lielu naudas summu maiņas citās valutas un vešanas līdz, piem. viesnicas apmaksai. Daudz kas vēl, par to ir biezas grāmatas sarakstītas ;-) Bet pats galvenais - ja jau cilvekiem nepatiktu un nebūtu ērti, tad nebūtu tie 47% pieauguma ;-)

Paldies, nevajag, es pietiekoši daudz esmu lietojis stacionaros telefonus ASV, kamer vel nebija mobilo ar roumingu citās valstīs. Pat vel tagad daudzos gadījumos ir krietni lētāk no viesnicas zvanīt caur savu mobilo, nevis pa superdārgo nummurā esošo telefonu. Par mobilo ipatnejiem tarifiem esmu daudz ko dzirdejis no cilvekiem, kuri lieto ASV bazetus mobilos, un jasaka, ka lietotaji - sevišķi jau bijušie Eiropieši - izmantoja daudz stipru vārdu šo tarifu raksturošanai. Labi, ka Tu esi atradis sev pieņemamu firmu, bet ne visiem tā laimejas.

Vairāk gan par rouminga izmaksu nolīdzināšanu. Bet kam tas vairs driz interesēs... Jau tagad ir eksperimentālie mobilo telefonu modeļi, kuri var komunicēties ari pa tiešo, ar VoIP caur Wi-Fi, nemaz nepiesledzoties pie mobtelu bāzes stacijam. Līdz ar viegli pieejamu platjoslas interneta pieslēgumu aizvien plašāku izplatīšanos (gan vadu, gan bezvadu formā), klasiskās telefonu tehnologijas lielā mērā izmirs, un ar stacionarajiem telefoniem tas notiks samera drīz. Neesmu redzejis konkretus skaitļus, bet domaju, ka jau tagad ari Latvijā Skype un citas lidzigas VoIP sistemas sāk jūtami ietekmet (samazināt) talsarunu apjomu caur klasiskajiem telefoniem.

Harijs

From: uldis@parks.lv
Date: 10/5/05 4:24PM

Harijs wrote:

Mjā, man Nicā numurā bija telefons, pielīmētas cenas (padsmit centi par minūti uz ES valstīm salīdzinājumā ar apmēram latu divdesmit no LMT mobilā uz Latviju.) OK, pieteicu recepcijā sev starptautisko zvanu iespējas, prombraucot iegāju recepcijā, iebāzu roku kabatā , kur bleķa EUR glabājas, un teicu- nu, tā kā gribētu sarunas nomaxāt...

- OK, tūlīt izdrukāsim.

Izdrukāja. Rēķinu ieraugot, bezmaz aptaisījos... virs 100 EUR. Pēc tam pētīju čeku, jā, viss OK, tik tās cenas. No mobilā būtu bijis uz pusi lētāk.

Lai Jums adekvāta diena :)

God always gives us strength enough, and sense enough, for everything that He wants us to do.
John Ruskin

Uldis- Unterfeldfēbelim- please note, the second is not always true. But some individuals just think that doubling the effort on first will compensate the complete lack of the second. Alas, that also is not true...

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 10/5/05 6:04PM

< Nav brīnums, ka pie mums mobilie sakari attistijas nesalidzinami straujāk, neka ASV ar visu tās tehnisko varenību.>

Pareizi, pareizi. Big deal. '-)))

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/5/05 8:30PM

nē, šoreiz tomēr ir big deal.

mazas sabiedrības nereti ir spējīgas darīt lietas kad ir vajadzība ko nevar lielākās dēļ savas iesaldētās sarežģītības.

vajadzība ir izgudrojuma māte (Platons).

aija

From: gundars_98@yahoo.com
Date: 10/5/05 10:11PM

Harijs Buss wrote:

vienkārši Canadian Tire droši vien ir izrēķinājis, ka tā izdevīgāk. galu galā kādam taču jāmaksā kredītkaršu kompānijai par katru norēķinu, un šāda procentu maksāšana nav jāizpilda skaidras naudas norēķina gadījumā. Štatos tieši tāpat rīkojas piemēram Costco, pieņemot skaidru naudu, čekus, debītkartes, Amex - bet ne Visa/MC.

-- gundars

From: "Pistole" <pistole@ebtech.net>
Date: 10/5/05 10:36PM

Harijs:

Priecājos lasot ka jūs Latvijā esiet tikuši pāri Baltijas Bankas blēdībām un tagad naudu zeķēs vairs neturiet bet visi darījumi notiek godīgi ar banku starpniecību. Par Tevi Harij es nešaubos bet par to ka parastais rokpelnis lieto tikai kredita karti gan.

Tiešām tā, par velti valūtas izmaiņa nekur nenotiek. Pērkot un pārdodot nedabū to pašu summu. Pastāsti man kur es kā privāta persona varu dabūt starp banku izmaiņas kursu?

Gluži tā, nu ja Tu esi ceļojis pa šo kontinentu, esi redzējis lielos Sears firmas veikalus. Man ir Sears credit karte, kuru gan reti lietoju un bilanci samaksāju līdzko pienāk rēķins. Ja gribi, noskanēšu un aizsūtīšu Tev "Cardholders Agrēment". Tur redzēsi ar smalkiem burtiem rakstītu 28.8 % gadā likmi par nesamaksāto bilanci. Protams ka ja salīdzinu to ar Visa 18.5% , nav ilgi jādomā kuru vajadzētu lietot. Bija gan laiks kad Sears veikalā Visa karti neņēma, tagad ņem.

Tikai nedomā ka tāpēc ka man kartes ir es maksāju lielos procentus, daudzi tomēr tā dara. Vai caurmēra Latvijas cilvēki ir uzmanīgāki ar kredita lietošanu, nezinu.

Zigis.

From: gundars_98@yahoo.com
Date: 10/5/05 11:12PM

Harijs Buss wrote:

< Pie ļoti maziem naudas apjomiem kreditkartiņas tiešām nav jēgas lietot tirdzniecībā. Klau, vai Tu tiešām iepercies $1 veikalos? Esi tik bagāts, lai pirktu tik lētas lietas? Un kādi iespaidi?>

nedomāju, ka runa iet tikai par maziem apjomiem. costco jau minēju iepriekšējā mailā. te būs vēl pāris linki par apsvērumiem, kas liek organizācijām nepieņemt kredītkartes -

http://www.utahstatesman.com/media/paper243/news/2004/03/17/CampusNews/Visa-Cards.No.Longer.An.Option.To.Pay.Tuition-634914.shtml

http://www.greensheet.com/PriorIssues-/040902-/11.htm

-- gundars

From: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Date: 10/6/05 1:42AM

Uldis:

Kur tur bija tas āķis? Kā padsmit centi pārvērtās tik lielās summās?

--
Rumpis :)

From: uldis@parks.lv

Nezinu, acīmredzot Latvija nebija pieskaitīta pie ES valstīm... Tā nebija viesnīcas vaina, viņi aizgāja uz telefona kompānijas būdslapu un tur pieprasīja un izdrukāja sarakstu. Tas bija šogad lieldienās.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

Only cultured people like learning; ignoramuses prefer to teach.
-- Edouard Le Berquier--

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 10/6/05 7:54AM

Aija:

Saubos gan. Bet palielities jau vajaga. Tas neko nemaksa. Izklausas labi.

ARis.

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/6/05 2:43PM

Gundars Kokts rakstija:

Paldies, otrais links bija tiešam interesants. Pirmajā mani nelaida iekšā, prasija registraciju.

Dabiski, ka kreditkaršu sistemas sava starpa konkure, un veikalu ķēdes vai citi lieli "spēlētāji" var izvēlēties sev izdevīgākos priekšlikumus, kuri vēl ir pieņemami ari klientiem. Costco neņem Visa, bet ņem Amex kartiņas... nu labi, Amex tagad jau ari Latvija var dabut. Tikai Costco veikala te nav neviena paša. Un ari ASV esošajos Costco veikalos islaicigs apmekletajs nevar iepirkties, pat ja viņam ir Amex kartiņa - Costco tomer ir butiba tads ka pirceju klubs, kura vispirms jaiestājas.

Tagad saki lūdzu, kāds sakars Costco politikai ASV attieciba uz kartiņu lietošanu, ar Visa karšu maksājumu grandiozo pieaugumu Latvijā? :-)

Harijs

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/6/05 3:04PM

Pistole rakstija:

Ja pirksi un pardosi valutu vismaz tados pašos apjomos, kā banka, tad konkretais kurss kļūs apspriežams :-)

Labprāt ticu ari bez Agreement kopijas. Tādas un citadas "lamatas" bieži vien ir ieslēptas it kā ļoti izdevigajos priekšlikumos.

Nu re, tātad dažas veikalu ķēdes atsāk Visa lietošanu, kāda cita varbut partrauc un sāk ņemt citas kartes - Amex, Mastercard vai vēl ko. Normāla konkurence. Lidz šim man ASV ir pieticis ar Latvijā izdotām Visa un Mastercard, pie kam pamatā lietoju Visa karti (vel precizak - visbiežāk maksāju ar vienkaršo Visa Electron :-) Mans kolēģis nesen iegādāja sev ari American Express karti, tā ari labi strādā.

Diemžēl neesmu parliecināts, vai ir uzmanīgāki. Samērā maz ir tādu "knīpstangu", kuri rūpīgi izlasa un saprot visu, kas rakstīts parakstāmajos līgumos. Bet vismaz pagaidām vel nav dzirdēts par skaļiem skandāliem sakarā ar nesaprastiem līgumiem.

Harijs

From: gundars_98@yahoo.com
Date: 10/6/05 7:54PM

Harijs Buss wrote:

mjā, atvainojos par to. pirmais links bija par to, kā viena universitāte nolēma nepieņemt nekādas kredītkartes transaction processing izmaksu dēļ.

apmēram tāds pats, kāds Visa maksājumiem Latvijā ar ASV mobilo telefonu sistēmu, vai KasparaM SSN ;) es mēģināju apspriest kredītkaršu izmaksas no uzņēmēju viedokļa vispār, un to, ka skaidras naudas / čeku / debītkaršu lietošana dažiem uzņēmējiem / organizācijām liekas pietiekami daudz lētāka, lai balansētu ērtību atņemšanu klientiem.

-- gundars

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/7/05 12:20AM

Kaspars:

tajos gan arī ir daudz štrunti - jābūt īpaši zinošam, uzmanīgam nezinot kapēc manta tikusi dolāra veikalam.

Aija

From: kingga@plu.edu
Date: 10/7/05 10:46AM

Interesanta diskusija.  Protams, ka Anmerika var iegut SSN karti visi tie, kas te
strādā kaut vai dazas stundas.

Manuprat, visas finansiālās attiecibas var pārrunāt un uzlabot.  Man mana māklera
sagādātā Mastercard kreditkarte nemaksā nekā, jo maklers vienmer laika nokarto ari
manus maksajumus par pirkumiem (par tiem vins man atvelk naudu no maniem
ieguldijumu un reizi menesi man atsūta pilnīgi pārskatu).  Tie ir normāli
pakalpojumi.  Ar parrunām bankā esmu spejis paaugstināt auglu procentus maniem
ilgtermina depozītiem.  Agrāk, kad es vel pirku celotāju cekus, man par tiem
nebija jamaksa (bankai pietika, ka vina savu laiku vareja izmantot manis par ceku
nominalvertibu samaksato naudu).

Sekmigām pārrunām noder ilgākā laikā izveidotas attiecības.  Tās nav tikai
mehaniskas vai elektroniskas.  Mans māklers, viens no maniem absolventiem, mani
apkalpo jau 30 gadus.  Es var vinu aprunājos telefoniski divas vai trīs reizes
gadā, un reiz gadā vins man un Valdai izmaksa pusdienas; tad apspriezam
ieguldījumu strategiju nakosam gadam.
Mazajā bankā iegriezos reizi menesī, lai iekasetu cekus. Arī tur mani 30 gadu
laikā ir iepazinusi labu diezgan, kai mani sauktu vārdā.  Bankās un krogos tā
liekas pirmā laba, ieinteresetu attiecību pazīme.

Dolāru bode iegriezamies reizi pa diviem, trim menesiem.  Noperkam sikumus
majsaimniecibai; kadreiz arī konservetus auglus (mazāk cukura!) no Āzijas.

Visu labāko saimniekosanas lietās,

Gundars

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/7/05 11:06AM

Gundar King rakstija:

Piebildīšu - kuri likumīgi atļautā veidā strādā. Tūrisma vīza to nepieļauj. Parastakais veids, kā arzemniekam stradat ASV, ir ta sauktā "zaļā karte". Bet tad jau grūti nosaukt to par "īslaicīgu viesošanos"...

Starp to pašu, agrāk, iebraucot ar legālu vīzu ASV, uzturešanas atļauju deva uz pusgadu. Tagad - uz 1 menesi (pati vīza man ir derīga 10 gadus). Protams, visas šīs stingrības attiecas tikai uz legalajiem iebraucejiem caur lidostām un ostām. Spāņu valodas pratējiem ir vel ari citas, vieglākas iespējas...

Harijs

From: OWL102@aol.com
Date: 10/7/05 11:55AM

Gundar King writes:

Mana māsas meita kad šeit viesojās, dabūja nestrādātāju SSN karti darīšanām ar banku un šofera licencei. Šeit nelegālajiem poļu darboņām visiem(?) ir tādas SSN kartes ar ko tie pērk mājas un dara visa kā. Ja nauda runā, visi to uzklausa. Gunars

From: gundars_98@yahoo.com
Date: 10/7/05 1:55PM

Gundar King wrote:

<< Interesanta diskusija. Protams, ka Anmerika var iegut SSN karti visi tie, kas te str d kaut vai dazas stundas.>>

Harijs Buss wrote:

tiešām, zaļā karte noteikti nesaistās ar īslaicīgu viesošanos. tomēr lielākā daļa cilvēku, kas ASV strādā legāli, nesāk procesu ar zaļo karti. pirmais solis (īpaši tehnoloģiskās profesijās) visbiežāk ir vai nu practical training pēc studiju pabeigšanas (ar F-1 vīzu), vai arī darba vīza (H-1). zaļo karti parasti iegūst vēlāk.

-- gundars

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/7/05 2:15PM

Un kurš no šiem veidiem - F-1 vai H-1 v za - saist s ar "īslaicīgu viesošanos"? :-)

Harijs

From: Kaspars Melkis <kmsveiks@gmail.com>
Date: 10/7/05 2:59PM

Viena īsa latviešu pasaka: Reiz vien nabadzīgs zemnieks aiziet pie augļotāja un žēlojas: esmu nabags, ziemā nav ko ēst, bērni un sieva jāuztur. Gribu nopirkt cirvi, bet pietrūkst viena dāldera. Aizdod man dālderi cirvja pirkšanai. Sacirtīšu mežā kokus, pārdošu tirgū, dabūšu naudu un pavasarī tev atdošu. Augļotājs atbild: "Labi, ņem! Tikai pavasarī atdosi divus dālderus." Zemnieks paņem naudu, nopērk cirvi un grasās iet mājās, bet tad to panāk augļotājs un saka: "Vai tik tu maz man parādu pavasarī atdosi. Dod man kaut ko, ko varu turēt ķīļā". Zemniekam nekā cita kā cirvja nav. To arī atdod augļotājam un iet mājās un prātodams: "Naudas nav, cirvja arī nav un vēl parāds pavasarī jāatdod!"

Domājiet, ka tā notiek tikai pasakās. Nekā, izrādās, ka Latvijas valsts aizņēmusies no AirBaltic 4 miljonus, lai tos ieguldītu Air Baltic akcijās. Diemžēl uzņēmuma peļņa nebija nekāda lielā, tāpēc no dividendēm nekas nav iegūts, toties procenti par aizņēmumu ir uzkrājušies tīri tā nekas: http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=12460011 Kaspars

http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=12460011

Kaspars