Re: Saeimas vēlēšanu likums — pirmais un galvenais tautvaldības garants

From: alnis@apollo.lv
Date: 10/27/05 5:58PM

Sveiki!

Man janem atpakaļ apvainojumi Dienai, jo sjodien ir mans raksts par velesanu likumu, pie kam ar forsji trapigu zimejumu.

Alnis.

Harijs

http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=261915 

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Saeimas vēlēšanu likums — pirmais un galvenais tautvaldības garants

Alnis Freibergs, sabiedriskās organizācijas Rītdienai vadītājs

Dažādi "interesanti notikumi" jau liecina par nākamās — 9. Saeimas vēlēšanu tuvošanos. Tāpat kā pēc iepriekšējām, vietas Saeimā ieņems gan jauni, gan liels pulks veco tautas kalpu. Tauta pēc pirmo dienu cerībām kārtējo reizi piedzīvos atraugas un nevarības kaunu, kārtējo reizi savā bezcerībā un bezspēcībā konstatēs, ka rezultāti ir neizprotami un negaidīti.

Atkal parādīsies nozudušās mazās partijas ar saviem skaļajiem saukļiem un solījumiem. Starp tiem arī viens no tautu interesējošākajiem — Saeimas vēlēšanu likumu maiņa. Ko mēs varam no tā secināt? Tikai to, ka visas šis pļāpas tām bijušas un atkal būs pirmsvēlēšanu mānekļi, jo, ja kāda no tām darbotos nopietni, tās šodien strādātu, lai īstenotu šo mērķi, lai nākamajās vēlēšanās popularitāti varētu iegūt ar redzamiem, paveiktiem darbiem. Taču problēma nebūt nav tik vienkārša, jo, lai kaut ko mainītu, ir labi jāpārzina likums, citu valstu likumi, pasaules pieredze. Citādi vēl var sastrādāt dumjības un izdarīt izmaiņas, kuras padarītu likumu vēl sliktāku par pašreizējo.

Pirms 8. Saeimas vēlēšanām to jau centās darīt Juris Bojārs, god. nelaiķis E.Berklavs ar G.Bagāto, vairākas partijas. Droši vien šie populistiskie un nepārdomātie mēģinājumi ir iemesls tam, ka jautājums tagad ir pieklusis.

Tādēļ ar interesi lasīju Dienas 1.oktobra numurā SPC Providus pētnieces I. Kažokas rakstu Neatzītā problēma — kā top partiju saraksti vēlēšanā m un jutos vīlies, jo bija jāsecina, ka rakstītāja vēlēšanu likumu ir pētījusi tikai vienā tā darbības punktā. Nesapratu arī, ko cien. pētniece ar šo rakstu gribējusi ieteikt partijām, likumdevējiem. Ja ir zināms pašreizējais vēlēšanu likums, tad ko dod partiju iekšienē vislabākā un demokrātiskākā saraksta sastādīšana, ja likuma plusu un mīnusu sistēma ar vienu vienīgu šo atzīmi atļauj visu šo kārtību izjaukt? Turklāt, strādājot vēlēšanu komisij ās, zinu no pieredzes, ka bieži vien to izdara tikai tāpēc, ka nepazīst vai arī pazīst kandidātu, patīk vai nepatīk uzvārds vai izskats. Te būtu līdzēts, atsakoties no šīs sistēmas. Ir tādi, kas to uzskata par labu un demokrātisku, bet citi — tieši pretēji. Ir valstis, piemēram, Spānija, Portugāle, kurās uzskata — ja jau partiju darbs un atbildība, tad sarakstu kārtību vēlētāji ietekmēt nevar.

Cien. autore nav arī apmeklējusi (par nožēlu tas jāsaka arī par varas pārstāvjiem) vai iepazinusies ar PBLA rīkotās konferences Vara un sabiedrība materiā liem, kurā, kā man šķita, pat organizētājiem par pārsteigumu, pamatojoties uz nopietniem argumentiem, izkristalizējās viedoklis, ka visu nelaimju pirmsākums ir mūsu nedemokrātiskais, divkosīgais Saeimas vēlēšanu likums, kas pieļauj manipulācijas ar tautas gribu un vēlmi.

Kur tad ir tie zemūdens akmeņi, kādēļ jau otrā dienā pēc vēlēšanām tauta ir vīlusies, sašutusi, neapmierināta?

Satversmē par Saeimas vēlēšanu likumu ir teikts: "7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam", bet vēlēšanu likums to papildina: "7. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale." Bet tad pēkšņi: "10.(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos." (?!)

"40. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts vairākos vēlēšanu apgabalos, tad tas uzskatāms par ievēlētu tajā, kur saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos viņa vietā stājās nākošais, kurš saņēmis visvairāk balsu."

Tas ir klajš Satversmes pārkāpums, jo kas var liegt kādai partijai visus savus kandidātus ierakstīt pilnīgi vienādi visos piecos apgabalu sarakstos un Saeimas vēlēšanas faktiski pārvērst par viena apgabala vēlēšanām? Runājot par 40.punktu — teorētiski viens populārais, ievēlēts visos piecos apgabalos, var Saeimā "ievest" četrus "bomžus".

Kā šajā griezumā izskatās 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti?

Izrādās, ka faktiski ievēlēti ir tikai 48 deputāti no 100. No tiem 26 ir ieguvuši tikai savus mandātus, bet 22 "lokomotīves", ievēlētas 2—5 apgabalos, piemēram, R.Pauls, E. Repše un pārējie ir "ievilkuši" Saeimā vairāk nekā pusi — 52 deputātus, kuri faktiski nav dabūjuši pietiekamu tautas balsojumu, bet tikuši Saeimā, pamatojoties uz vēlēšanu likuma 40.punktu! Un interesantākais ir tas, ka šie cilvēki ir mūsu tagadējais premjers A.Kalvītis, veselības ministrs G.Bērziņš u.c. no TP, Grīnblats, Straume no TB/LNNK, abi Šleseri no LPP. Vēl interesantāk, cik no viņiem būtu vispār ievēlēti, ja nebūtu šī glābēja — 40.panta?

Uzskatām, ka ar vēlēšanu likuma normu, kas atļauj kandidātam balotēties visos /vairākos vēlēšanu apgabalos, ir pārkāpta Satversmē izteiktā jēga un maldināts vēlētājs.

Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums nedod galveno — teritoriālo — pārstāvniecību, atbildību par dotajiem solījumiem, nav saiknes starp deputātiem un vēlētājiem. Tādēļ sabiedriskā organizācija Rītdienai uzskata, ka minētie vēlēšanu likuma punkti ir labojami tādējādi, ka jāsvītro "vai vairākos" un vārds "apgabalos" jāraksta vienskaitlī — "apgabalā". Punkts 40. vispār svītrojams no likuma.

Profesors Jānis Peniķis no ASV, ar kuru ir sadarbojusies arī Rītdienai, iesaka jaukto likumu — Vācijas variantu, kuru arī mēs uzskatām par labāko, taču tam vajadzīgs laiks.

Līdz šim visi likuma maiņas mēģinājumi ir atdūrušies pret dažādu uzskatu piekritēju nespēju atrast kompromisu. Tādēļ arī Rītdienai ir nākusi pie atziņas, ka nevajag lauzt un būvēt jaunu, bet gan lēnām labot veco, pārliecinoties, ka izmaiņas devušas pozitīvu rezultātu.

Tam piekrita arī prof. J.Peniķis — tas būtu būtisks solis uz labo pusi. Tas prasīs no partijām lielāku darbu, lai katrs apgabals būtu pārstāvēts ar tieši tajā pazīstamiem un cienītiem pārstāvjiem, zudīs pieminētā stagnācija, nevajadzēs domāt par nedemokrātisko procentu barjeras palielināšanu, mazajām partijām ar šo tiks mazināta iespēja sekmīgi startēt. Tas rosinās lielāku partiju rašanos, attiecīgi arī to skaits būs mazāks.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 28. oktobris.

Rubrika: (2. lpp.)

From: "Pistole" <pistole@ebtech.net>
Date: 10/27/05 11:16PM

Alni paldies, nu skaisti. Labi esi pateicis. Kā un vai vispār tauta un partijas uz rakstu reaģēs - redzēsim. Arī bilde kurā lokomotīve velk četrus vagonus ir laba.

Zigis.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/28/05 7:56AM

Sveiki!

Apsveicu Tevi, Alni, ar nopublicēto vēstulīti. žēl tikai, ka Tu to iesāki, it kā tā būtu Tava galvenā doma, ar ieteikumu vēlētājiem atņemt vēlēšanas saraksta plusošanas un svītrošanas privilēģiju:

Ne jau par partiju "iekšienes demokrātiju" mums būtu jārunā. Partijas bez saviem interniem vadoņiem nevarēs iztikt. Kādā veidā šie vadoņi sakārto savus kandidātu sarakstus nav svarīgi. Svarīgi ir, lai šie saraksti būtu katram reģionam savs. Labi, ka vēlētāji tad var tos vēl pārkārtot ar plusošanu un svītrošanu. Tas, ka Tu no savas personīgās pieredzes zini, ka vēlētāji to dara pamatojoties uz personīgām pazīšanām un nepazīšanām nav nekāds arguments pret šo lietu. Slikti ir, ka pastāvošais likums šo iespēju atļauj partijām padarīt par absurdu - atļaujot viņām salikt vienus un tos pašus kandidātus vairākos vēlēšanu apgabalos. Tādā gadījumā gan svītrošanai un plusošanai nav nekādas loģiskas konsekvences.

Žēl, ka Tu neesi iegaumējis Elizabetes ieteikumus šai lietā.

Žēl arī, ka Tu nobeidzi savu rakstu ar atsaukšanos uz Jāņa Peniķa ieteikumu gaidīt uz Vācijas vēlēšanu sistēmas pielāgošanu Latvijai:

< Profesors Jānis Peniķis no ASV, ar kuru ir sadarbojusies arī Rītdienai, iesaka jaukto likumu — Vācijas variantu, kuru arī mēs uzskatām par labāko, taču tam vajadzīgs laiks.>

Es pavisam noteikti nepiekrītu, ka Vācijas sistēma nāks ar paejošu laiku un pacietīgu gaidīšanu. Tās ir tik pat tukšas un liekulīgas cerības kā cerības, ka Venta Apjomīgā lūgšanas Kungam Dievam mums sagādās kaut kādu Apjomīgo Paketi. Nav nekāda liela vaina ar pastāvošo iekārtu, ja tikai likums aizliegtu apiet vēlēšanu kārtību pa atsevišķiem reģioniem.

Vispār žēl, ka Tu par daudz atsaucies uz sen jau garu uzdevušo sabiedrisko organizāciju Rītdienai. Man Tavi vārdi skanētu stiprāk teikti, ja Tu atsauktos pats uz sevi vien.

Labi vēl, ka Tu šoreiz neiesāki un nenobeidzi ar ieteikumu balsot par Repsjes kungu.

Juris

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 10/28/05 8:21AM

No savas puses apsveicu atkal Juri ar šoreiz labi pamatotu norādījuma vēstuli, kurai pats pilnīgi pievienojos. Tomēr atļauj iebilst pret pēdējo teikumu. Vismaz pret tā būtību.

Ja Repšes kungs pildīs paša sacīto, ka labprāt nodos partijas vadību arī citam, un partijas biedri to izmantos, t.i. 12. novembrī JL tiks iebalsota jauna vadība, tad JL varētu būt nopietna atbalsta vērts. Tāds pagrieziens liecinātu ka vismaz vienā partijā parādītos demokrātija iedīgļi. Pie tam partijas vadībā nonāktu laba daļa rietumu demokratijā auguši un skolojušies cilvēki, kuri ir pierādījuši sevi kā pašaizliedzīgi sabiedrības darbinieki. Manuprāt, tas nozīmētu vienīgi to, ka beidzot ir kāds atbalstīšanas cienīgs polītisks grupējums, kuru neatbalstīt būtu noziedzīgi. Ričs.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/28/05 8:32AM

Sveiki!

Ričs par Repsjes kunga atbalsta grupu, piedošanu,partiju, pateica tā:

Atvaino, bet lielāku muļķību pateikt vispār principā nebūtu nemaz iespējams.

Juris

From: rikards37@sbcglobal.net
Date: 10/28/05 9:02AM

Juris Zagarins wrote:

Vai Tu no saviem studentiem pieņem apgalvojumus bez pamatojumiem? Ričs.

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/28/05 9:25AM

Sveiks, Rič!

Tu neesi mans students, bet Tavs nepamatotais apgalvojums, ka Repsjes kunga sarakstu neatbalstīt būtu noziedzīgi, ņemot vērā, ka Repsjes kungs savas atbalsta grupas vadību labprātīgi grasās nodot kādam citam, ir gluži vienkārši smieklīgs.

Man nav nekas pret Repsjes kungu. Viņš acīmredzot ir diezgan šerps čalis. Kas māk tam nāk. Man ir gan kas pret domu, ka pret viņu balsot būtu noziedzīgi.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/28/05 10:04AM

apsveicu Alni! veltīgi meklēju Žagariņa piebildi.iemetu:

<aija, beldavsa@indiana.edu, 28.10.2005 16:56:28: piekritu Kursitim. isti svarigais punkts lai veicinatu demokratiju ir partijam aizliegt vienlaicigi balotet vienus tos pašus kandidatus vairakos velesanas apgabalos. parejo nav jamaina, vai var izrunat: var palikt ar esosiem velesanu apgabaliem, var atstat kandidatu sarakstu kartosanu sava apgabala zina, utt.>

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/28/05 10:26AM

Ričs:

atbalstīt vai neatbalstīt kādu vadītāju vai politisko partiju ir katram demokrātiska izvēle. kādu likumu pārkāpj (=noziegumu veic) Repšes neatbalstītājs (vienalga ko Repše darītu)?

aija

From: tas.pats@sveiks.lv|
Date: 10/28/05 10:58AM

Alnis Freibergs wrote:

Alnis parakstās kā "sabiedriskās organizācijas Rītdienai vadītājs". Vai varētu, ko vairāk uzzināt tieši aktuālas informācijas jomā par šo pietiekami teiksmaino organizāciju?

Ar cieņu ...

From: alnis@apollo.lv
Date: 10/28/05 12:34PM

Juri Zjagarin,

uz sjo bridi esmu saņemis ne daudz ne maz, bet 12 atsauksmes, ierosinajumus un ieteikumus, bet neviens nav rakstu sapratis tā ka Tu, bet gan ta ka tas domāts, tapēc nemaz nestridesjos. Visu cieņu Tev, jo arī mani tik nopietni domāt par sjo aspektu piespieda Tava "nepārtrauktā kladzināsjana".Bet risinajumu, kurs radies kopigā diskusijā es neuzdrosjinos piesavinaties.

Un butu ļoti jauki, ja kāds savas domas aizrakstītu arī uz Dienu.

Kaut ja kam nepiekrīt. Jo lielaks troksnis, jo lielaka popularitate problemai.

Tos, kas grib zinat par Ritdienu, lai skatās Zjagariņa majas lapā.

Bet Jaunais laiks, lai kā, bet ir labakais, kas sjodien Latvijā ir.

Domaju, ka kongress dos kadu risinajumu- ar vai bez Repses, bet stradajosju tautas labā.

Un ieteiktu dibināt atbalsta grupas vai pasjiem individuāli rakstīt uz JL un atbalstit sjo likuma izmaiņu. www.jaunaislaiks.lv  Sjodien tas jau ir ļoti tuvu, jo atbalsts ir no B. Rubesa, vairakiem ministriem, nopietniem biedriem. Vienu tadu pāradresešu Jums.

Nestridieties, bet palidziet. Ir istais bridis.

Alnis.

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/28/05 12:50PM

Sveiks, Alni!

Pasaki man lūdzu - kā Tavs raksts bija domāts, atšķirībā no tā, kā es to sapratu?

Juris

From: tas.pats@sveiks.lv
Date: 10/28/05 2:55PM

Alnis Freibergs wrote:

Nu es jau ar apskatījos tai lapā http://zagarins.net/ritdienai/  , tur es iespēju atrast informāciju līdz 2002 gadam (ieskaitot), bet tagadiņ ir 2005 -- vai trīs gados, kas ir noticies?

Pats galvenais, ko es gribēju uzzināt, ir par kopsapulcēs lemto un runāto, jo Prezidenta viedoklis ir skaidrs ij bez protokolēšanas.

Ar cieņu ...

From: alnis@apollo.lv
Date: 10/28/05 3:06PM

Tad jau tā arī ir

A.