Mācītāju Juri Cālīti izslēdz no baznīcas
Apollo 11/16/05 Par atvērtību un toleranci trešdien Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) vadība nolēma no baznīcas izslēgt Rīgas Reformātu Brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes un Anglikāņu Sv.Pestītāja draudzes Rīgā mācītāju, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti, kā arī izteica disciplināru sodu - Kursta draudzes mācītājam Varim Bogdānovam, interneta portālu «Apollo» informēja Rīgas Reformātu Brāļu ev.lut. draudzes locekle Inese Riežniece.
Iemesls šādam lēmumam bija notikumi, kas risinājās ap šā gada 23. jūlijā notikušo geju un lesbiešu organizēto gājienu «Rīgas Praids 2005» un pēc tam notikušo dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Toreiz Anglikāņu Sv. Pestītāja draudze Rīgā un tās mācītājs Juris Cālītis bija atļāvis reiz jau no LELB izslēgtajam mācītājam Mārim Santam un vienam no šī pasākuma organizatoriem noturēt dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā. Tā kā Anglikāņu baznīca nav saistīta ar LELB, tad LELB vadība tieši nevarēja ietekmēt dievkalpojuma atļaušanu vai neatļaušanu. Tādēļ LELB, vairākkārtīgi izdarot spiedienu uz Juri Cālīti, mēģināja panākt dievkalpojuma aizliegšanu, vienlaikus informējot, ka pretējā gadījumā sekas būs mācītāja Jura Cālīša izslēgšana no LELB.
Saprotot, ka sabiedrībā jau tā vajātie geji un lesbietes tiek vajāti un izstumti arī no baznīcas puses, un ka tieši baznīca ir tā, kas musina ielās sanākt tūkstošiem linčot gribētājus, mācītājs Juris Cālītis uzskatīja, ka viņa kā kristieša pienākums ir nostāties vajāto pusē un pastorālās rūpēs par šiem vajātajiem cilvēkiem viņš nolēma, ka ne tikai atļaus notikt dievkalpojumam Anglikāņu baznīcā, bet arī sniegs atbalstu mācītājam Mārim Santam. Šajā lēmumā viņu atbalstīja arī mācītājs Varis Bogdānovs, Sarma Eglīte un Ieva Graufelde.
Arhibīskaps Jānis Vanags un LELB vadība jau iepriekš ir paudusi savu nostāju šajā jautājumā, nevarēdama samierināties ar savu ietekmes trūkumu šo notikumu gaitā, LELB nolēma uzsākt visu dievkalpojumā piedalījušos mācītāju vajāšanu - izmantojot padomju laikā pieņemtas metodes lēma šo jautājumu aiz slēgtām durvīm. Rīgas Reformātu brāļu ev.lut. draudze toreiz aktīvi iejaucās un lēmuma pieņemšana tika atlikta un ierosināta izmeklēšana par faktiem, kas jau toreiz visiem bija zināma. Tam sekoja LELB Kapitula lēmums, ka mācītājiem Jurim Cālītim un Varim Bogdānovam tiks dota iespēja – tiks sastādīts dokuments, kas viņiem ir jāparaksta līdz šodienai – 16. novembrim. Sākotnēji tika skaidrots, ka tā būs mācītājiem dotā iespēja skaidrot sabiedrībai, kādēļ viņi ir piedalījušies minētajā dievkalpojumā. Tomēr LELB Kapitula sastādītais dokuments līdzinās Staļina laika praksei ar apsūdzības uzrādīšanu un atzīšanos uzrādītajos pārkāpumos, vienlaikus mācītāji tika aicināti apliecināt pazemīgu pakļaušanos LELB varai un nozīmētajai kārtībai.
Gan Cālītis, gan Bogdānovs uzskata, ka tas nesniedz skaidrojumu viņu dalībai šajā pasākumā, bet gan ačgārnā veidā tiek traktēti notikumi, kas saistīti ar šo pasākumu. Cālītis un Bogdānovs sniedza savus rakstiskus skaidrojumus, jo tādējādi viņi paši vēlas uzņemties atbildību par savu rīcību. LELB vadībai šāda mācītāju rīcība bija nepieņemama.
Papildus notikumiem, kas bija saistīti ar šā gada 23.jūlija notikumiem, LELB vadība bija ausīga uz citu vainīgo mācītāju «pārkāpumu» uzmeklēšanu. Tā par pamatu ņemot TV3 raidījuma «Bez Tabu» sižetu par Sun Mjung Mūna viesošanos Latvijā, LELB vadība izdarīja pieņēmumu, ka mācītājs Cālītis nolēmis atstāt kristietību un kļuvis par Mūna sekotāju.
Rīgas Reformātu Brāļu ev.lut. draudze, skaidri apzinoties šī lēmuma absurdumu, aicināja LELB mācītājus uz diskusiju, kurā tiek skaidroti visi neskaidrie jautājumi. Diemžēl uzsāktā diskusija neturpinājās. Tam sekoja vairāki raksti LELB laikrakstā «Svētdienas Rīts», kur izrādījās, ka par visiem Kristīgajā Baznīcā izskatāmajiem jautājumiem, vissvarīgākais ir Sun Mjung Mūns un viņa dalītā vīna sastāvdaļas. Interesanti, ka mācītāja Jura Cālīša viesošanās pie šī reliģiskās sektas vadītāja LELB acīs ir vairāk grēcīga kā paša Arhibīskapa Jāņa Vanaga būšana tai pašā pasākumā.
Kā informē Riežniece, skatot jautājumu par mācītāja Cālīša atstādināšanu, mazsvarīgi izrādījās fakti, ka viņš ir Teoloģijas asociētais profesors un ka viņa vadītās draudzes dara ievērojamu kristīgās kalpošanas darbu. Rīgas Reformātu Brāļu ev.lut. draudze kalpo Zvannieku mājās, Anglikāņu Sv.Pestītāja draudze - Zupas virtuvē bezpajumtniekiem. Nekas no tā visa LELB vadībai nelikās pietiekami kristīgi, lai respektētu un cienītu Cālīša ieguldījumu un darbu mūsu sabiedrības labā un kristīgo vērtību veicināšanā sabiedrībā.
Rīgas Reformātu Brāļu ev.lut. draudze izsaka nožēlu, ka neskatoties uz to, ka gan draudzes un LELB tikšanās laikā, gan arī pēc tam LELB vadība tika aicināta uz atvērtību, diskusijām un toleranci, LELB vadībai šobrīd svarīgākais izrādījās izskaust jebkādus atšķirīgus viedokļus un nostiprināt savu varas kontroles pozīciju Latvijas Evanģēliski luteriskajā baznīcā, pār Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem.
Baznīca: Cālītim ir iespēja tikt atjaunotam mācītāja amatāDELFI 11/17/05 Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags pauž, ka viņam sāp sirds par lēmumu atcelt no mācītāja amata Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti, taču Cālītis “neatstāja nekādu iespēju rīkoties citādi”. Taču atlaišana no amata nenozīmē izslēgšana no Baznīcas un viņam arvien pastāv iespēja tikt atjaunotam amatā.
“Ir runa par notikumu secību, kur mācītājs provokatīvi un publiski uzstājās un pauda viedokli, kas nav saskaņā ar LELB nostāju,” pēc Baznīcas Kapitula lēmuma pauda Vanags, informēja LELB.
Kapituls trešdien atkārtoti izskatīja jautājums par divu LELB mācītāju Jura Cālīša un Vara Bogdanova atbilstību mācītāja amatam. Pēc vairāku stundu ilgām debatēm Kapituls pieņēma lēmumu, kas paredz Cālīti atlaist no mācītāja amata, savukārt mācītājam Bogdanovam izteikt brīdinājumu par neatbilstību mācītāja amatam un atstādināt no patstāvīgas kalpošanas Rīgas Kristus draudzē, dodot iespēju līdz turpmākajam kalpot pieredzējuša LELB mācītāja uzraudzībā.
Attiecībā uz Rīgas Reformātu-brāļu draudzi, kurā Cālītis līdz šim kalpoja, Kapituls aicināja Rīgas iecirkņa prāvestu turpmāk gādāt par draudzes garīgo aprūpi.
Baznīcas lēmums ir saistīts ar mācītāju publisko rīcību un izteikumiem, kas ir pretrunā LELB pamatnostādnēm. Šā gada jūlijā Cālītis un Bogdanovs vadīja geju un lesbiešu pasākuma "Rīgas Praids 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā, tādējādi pārkāpjot LELB 18.Sinodē 1996.gadā pieņemto rezolūciju "Par homoseksuālisma piekopšanu un propagandu".
Ņemot vērā to, ka abu mācītāju piedalīšanās geju un lesbiešu pasākuma "Rīgas Praids" ietvaros rīkotajā dievkalpojumā šā gada jūlijā sabiedrībā varēja radīt priekšstatu, ka LELB akceptē homoseksuālu praksi kā normu. , viņi tika aicināti līdz 16.novembrim, rakstiski apliecināt, ka viņu nolūks nebija šādu priekšstatu radīt, un izteikt apņēmību turpmāk rīkoties saskaņā ar LELB pamatnostādnēm.
Baznīca norāda, ka Cālītis atkārtoti ir publiski paudis Baznīcai pretēju viedokli, piemēram, atzīstot homoseksuālas attiecības par pieņemamām. Turklāt Mūna Apvienošanās baznīcas rīkotā pasākuma laikā Jūrmalā Cālītis piedalījās vīna ceremonijā, kas nozīmē atzīt Mūna mācību. Mūna sekotāji, šādi baudot vīnu, piemin un godina Mūnu un viņa kundzi, uztverot viņus kā "īstos vecākus", kas reprezentē Dievu.
Mācītājs Bogdanovs ir parakstījis Kapitula piedāvāto tekstu, kuram viņš bija pievienojis arī paskaidrojumus par savas rīcības motīviem. Ņemot to vērā, Kapituls nolēma neatstādināt Bogdanovu no mācītāja amata, bet dot iespēju viņam turpināt kalpot LELB draudzēs pieredzējuša mācītāja uzraudzībā.