Gundaram Ķeniņam-Kingam 80
Jubilāra vārds droši vien būs labi pazīstams šīs avīzes lasītājiem, jo pēdējā gada laikā viņa raksti par saimniecības jautājumiem ir bieži parādījušies šinīs slejās. Ceru, ka viņa lietišķie padomi arī varēs palīdzēt lasītāju vairākumam drīz vien tuvoties pārtikušu cilvēku vai pat bagātnieku līmenim ienākumu jomā. Arī varētu domāt, ka viņa grāmatas par uzņēmību, apgādi, un vispārīgo saimniecisko attīstību palīdzēs latviešu ekonomistiem labāk saprast tirgus ekonomikas galvenos principus. Varam apbrīnot viņa milzīgo pacietību mēģinot lēnām un mierīgi šos principus izskaidrot dažiem cilvēkiem, kuru spējas tos saprast – un vēl svarīgāk – pareizi novērtēt – ir tiešām aprobežotas, maigi izsakoties. Dažam labam ir ļoti grūti atraisīties no visa mūža iemācītām marksisma gudrībām un padomiskā skata uz pasauli…
Gundars Juliāns Ķeniņš
ir dzimis Rīgā 1926.g. 19. aprīlī labi pazīstamā latviešu ģimenē. Cik zinu, viņa
izglītības gaitas Rīgā ir sākušās franču licejā, bet 1944.g. viņš dodas trimdā
uz Vāciju, kur arī uzsākas viņa studiju gaitas augstākās izglītības iestādē,
Gētes universitātē Frankfurtē (pie Mainas), 1946.-1949. g. Ieguvis labus pamatus
eiropiskā izglītībā abās šinīs valodās, viņš izceļo uz Ameriku 1950.g. un tur
beidz Oregonas universitāti 1956.g.
Gundars bija ieradies Filadelfijā parunāties ar manu tēvu, vēsturnieku Nikolaju Vīksniņu, kas arī bija aktīvs vairākos akadēmiskos pasākumos, ieskaitot Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies, AABS) organizēšanā, kuŗu nodibināja konferencē Merilendas universitātē 1968.g., kur ievēlēja Gundaru par šīs grupas pirmo prezidentu, 1968. – 1970.g. Es pats toreiz vēl nebiju aktīvs šinī organizācijā, jo biju uz diviem gadiem Taizemē kā ASV valdības ierēdnis, bet gadu gaitā tomēr tiku tajā ievilkts (lielā mēra Gundara vaina!). Mēs abi ar Gundaru, kā arī ar Jāni Gaiguli, Juri Padegu, un vairākiem citiem kolēgām darbojāmies Baltijas studiju fonda (BSF) ieguldījumu pārvaldes komitejā. Šis fonds nesen pārsniedz $1,5 miljonu robežu. Gundars pats bija galvenais padomdevējs lēmumā, kas deva mums iespēju sekmīgi izvēlēties labi pazīstamu fondu pārvaldīšanas firmu šiem ieguldījumiem.
Gundara akadēmiskā dzīve Amerikā ir cieši saistīta ar Pacifika Luterāņu Universitāti Vašingtonas štata Takomas pilsētā, kur viņš bija profesors un arī Uzņēmumu vadības fakultātes (School of Business Administration) dekāns no 1966. līdz 1991. gadam. Viņš ir arī vadījis vai bijis aktīvs vairākās profesionālās un akadēmiskās organizācijās – piemēram, ir bijis Beta Gamma Sigma goda brālības gubernators. Viņš ir darbojies kā konsultants ASV kaŗa rūpniecības apgādes jautājumos, kā arī valdības uzdevumā ārzemēs (Tunisijā un Taizemē). Viņš arī ir uzmanīgi sekojis pazīstamiem viņa apkārtnes uzņēmumiem – Boeing, Wyerhouser, u.c. Gundars ir vairāk nekā 100 publikāciju autors, ieskaitot kādas 10 monogrāfijas un citus plašākus pētījumus. Krietns skaits no angļu valodā publicētiem rakstiem pēdējā desmit gadu laikā ir saistīts ar saimnieciskās attīstības un pārbūves jautājumiem Baltijas valstīs, dažkārt izlietojot aptauju metodiku; vairums no tiem ir publicēti Journal of Baltic Studies žurnālā, un ir bijuši nolasīti AABS konferencēs.
Profesors Ķeniņš ir bijis ļoti aktīvs sadarbībā ar Latviju. Pirms Latvijas neatkarības atgūšanas viņš darbojās PBLA ārzemju latviešu lietpratēju darba grupā, kura deva jaunajai valdībai daudz svarīgu padomu ekonomikas, saimniecības, un juridiskos laukos. Es zinu, ka manas esejas par naudas un banku jautājumiem bija gandrīz pirmie rakstu darbi šinī laukā ar kuriem iepazinās Einars Repše pirms viņš pārņēma Latvijas Bankas vadību. Prof. Juris Neimanis iesaistījās valdības darbā kā konsultants ekonomikas jautājumos, un Aristīds Lambergs no šīs PBLA grupas sāka iesaistīties ļoti aktīvi vadīšanas darbā.
Gundars pats darbojās
vairākos laukos, ieskaitot konsultācijās ar pāris svarīgām akadēmiskām iestādēm.
Viņam sākotnēji bija gandrīz ASV diplomāta statuss, jo viņš pārstāvēja IREX,
pētniecības un apmaiņu iestādi, kas atvēra biroju
Pēdējos piecos gados ir iznākušas piecas grāmatas latviešu valodā, un viņš patlaban ir ķēries pie sestās (viņš saka “pēdējās”). Daudz no viņa aprakstītās vielas par apgādi un uzņēmējdarbību var arī atrast citās preses publikācijas, ieskaitot šīs avīzes slejās. Nupat lasīju (marta pirmajā nedēļā) viņa rakstu ar nosaukumu “Nodrošināt savu nākotni,” kas piemin, “…ka latviešu sievietēm vajadzētu jau laikus piedalīties visos ģimenes ieguldījumu lēmumos.” Varam aplaudēt tādu tālredzīgu ieteikumu – es zinu, ka Gundars pats jau ir iesaistījis savu ģimeni šādos lēmumos.
Beidzot ir jāpiemin vairāki svarīgi viņa apbalvojumi – Spīdolas balva par uzņēmuma vadības grāmatu, Vītola balva par saimniecisku rakstu krājumu, un PBLA atzinības raksts par saimnieciskās attīstības perspektīvām Latvijā (2005). Profesors ir ilgus gadus bijis Tālavijas goda filistrs un aktīvi piedalījies latviešu sabiedrībā rietumu krastā.
Esi sumināts un augsti slavēts nozīmīgajā dzimšanas dienā!
Juris Vīksniņš