Re: Demokrātija un piarščiki
From: zagjis@gmail.com
Taizemē tagad politiski nemieri, demonstrācijas katru dienu un tiek prasīta premjera atkāpšanās sakarā ar vairākiem skandāliem, kuros vinš bijis iejaukts.
Izlasīju kāda lasītāja rakstu Bangkok Postā un nevarēju noturēties nenosūtījis Sveikam. Daudzos punktos saskan ar Harija agrāk rakstītām vēstulēm.
Signis
-------------------------------------------------------------
Certainly many observers, both Thai and foreign, agree Thailand's governmental woes stem not merely from one particularly selfish politician, but from several _ and this is nothing new. Massive protests, even if successful in removing one allegedly corrupt politician, do not change the structure which made corruption possible in the first place.
Can the structure be improved? Certainly a better institutional structure, mandated by an amended constitution, is conceivable. I believe the Thai people can figure out ways to enforce checks and balances and increase the participation of "civil society" in government.
What I desperately want to say is that political parties are a major part of the problem.
Political parties interpose a powerful organisation between the people and their government. A party, especially party leaders, have an interest in increasing the power and wealth of the party, of advancing its influence, of securing its income and membership. These interests do not coincide with the interests of democracy. They place what can obviously become a dictatorship or an oligarchy between the voters and the government. This is possible, and even likely, when a constitution provides legal privileges to political parties.
Rather than give parties legal priority, the constitution should limit their power and prohibit "party discipline". No representative elected by the public should be required to vote a certain way by party leaders. Each must be free to follow what he/she perceives to be the best interests of his/her constituents and the nation. Members of parliament do not need to be members of parties. What is wrong with an "independent" running for office?
Parties help candidates run for office, but beyond that, they do little to advance democracy. Obviously people must have the right to associate, to band together to support policies and candidates of their choice. However, the associations they form should not be given legal rights which stifle dissent and impede people's right to form and support new associations when they disapprove of the ones they already have.
If Thailand gets the opportunity to reform the constitution and improve the institutional environment of the political process, I hope whoever is charged with proposing amendments will carefully consider ways to make political parties more democratic and more sensitive to democracy, ethics and wise public policy.
ROBERT UPLEE
Bangkok
From: juris.zagarins@gmail.com
Date: 3/7/06 6:55
Greetings!
Signis Zāģis reported from Thailand:
< I believe the Thai people can figure out ways to enforce checks and balances
and increase the participation of "civil society" in government.>
And, in the language of his ancestors, added:
< Daudzos punktos saskan ar Harija agrāk rakstītām vēstulēm.>
Well, in this one point your opinion piece does not agree with the central view of Harijs Bezpartejiskais - that democracy in Latvia is not a viable proposition.
< Political parties interpose a powerful organisation between the people and their government.>
Yes, with this point Harijs Bezpartejiskais is in agreement. He believes that individual politicians should have support groups answerable to no one. In effect, he is a one-party man who believes that, just like in Russia, only the piarščiki should stand between the people and their government.
< Rather than give parties legal priority, the constitution should limit their power and prohibit "party discipline".>
Ha! The constitution should limit the freedom of expression of individuals like Harijs Bezpartejiskais by requiring them to establish a postmoderated listserv named SVEIKS2 or what have you.
George W. Twigg
==Manuprāt, šādi likumi jau robežojas ar stulbumu==
/Aija Baltah Mahte/
From: Harijs Buss <harijs@info-shelter.net>
Date: 3/7/06 7:01
Juris Zagarins rakstija:
< Yes, with this point Harijs Bezpartejiskais is in agreement.>
Es neesmu pilnvarojis nevienu, it īpaši Zagariņu ne, izteikties mana vieta.
Harijs
From: juris.zagarins@gmail.com
Date: 3/7/06 8:56
Sveiki!
Harijs Bezpartejiskais skaidrojās:
< Es neesmu pilnvarojis nevienu, it īpaši Zagariņu ne, izteikties mana vieta.>
Skaidrs, bet skaidrs arī, ka Tu pats esi teicis, ka Latvijā "demokrātija neiet", ka nav jēgas prasīt Vēlēšanu likuma nostiprināšanu atbilstoši Satversmes noteikumam par tautas deputātu vēlēšanām no atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem, un ka Satversme būtu jāizlabo tā, lai atsevišķu politikāņu piarščikiem (publisko sakaru jeb PR ekspertiem) nebūtu jāatbild nevienam citam kā pašiem atsevišķiem politikāņiem. Skaidrs arī, ka Tev tāpat kā Latvijas tautas pārsvaram svarīgi ir savu personīgo laulību nostiprināt ar aizliegumu homoseksuālistiem savā starpā laulāties. Skaidrs arī, ka Tavuprāt islams ir pasaules sērga salīdzināma ar komunismu un tamdēļ bez žēlastības liekama aiz dzelzs aizkara.
Žagariņa Kungs
==varēšana taču nav gribēšana līdzīg kā gribēšana nav varēšana.==
/Aija Baltah Mahte/
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/7/06 10:30
Harijs: < Es neesmu pilnvarojis nevienu, it īpaši Zagariņu ne, izteikties mana vieta.>
arī es neesmu pilnvarojusi nevienu izteikties manā vietā.
(pa reizēm rodas vajadzība it kā pašsaprotamo izteikt formāli legālā veidā, īpaši pieminot vārdā tiešo iemeslu, šinī gadījumā Juri Žagariņu.)
aija
From: juris.zagarins@gmail.com
Date: 3/7/06 12:40
Sveiki!
Ja nu kādam nopietni interesē par tiem piarščikiem - te pārtulkoju dažas rindkopiņas no viena interesanta raksta...
Žagariņa Kungs
==es neesmu pilnvarojusi nevienu izteikties manā vietā==
/Aija Baltah Mahte/
Postmodernie Makiaveļļi
Georgi Derluguian
Katram kas meklē ideoloģiskas hegemonijas klusā gravitācijas pievilktspēka laikmetīgu piemēru atmaksātos iepazīties ar polītologiem un ekonomistiem kas, desmitgadi pēc Padomju savienības sabrukšanas turpina savos pētijumos šai reģionā saskatīt dažādas "pārejas" uz demokrātiju un uz tirgus ekonomiku.Rezultāti ir nevien dīvaini bet bieži vien kauninoši.Sakrājušies ačgārnie un mulsinošie fakti kas nesakrīt ar šādu koncepciju prasa veselu klāstu teorētisku blakus paskaidrojumu zem tādiem apzīmējumiem kā "grūtās" pārejas vai "apslāpētās" pārejas. Vaina tiek meklēta "komunistiskās pagātnes mantojumā", tautas vienaldzībā, pilsonisko instinktu trūkumā, atgriezeniskās ilgās pēc "stiprās rokas" un "vecā ļaunā" autoritārisma un korupcijas paradumā. Vairāk nekā apgaismojoša vēsturiska ironija ir fakts, ka mūsulaiku problēmas neoliberālistiskā globālā transformācijas pasākumā, kuru Hobsbawm ir trāpīgi nosaucis par "pēdējo divdesmitā gadsimteņa Lielo Utopiju" nu jau sāk nepārprotami līdzināties sava sakāvi cietušā priekšteča marksisma-ļeņinisma pamatproblēmām.
/…/
Domājot par bijušās Padomju savienības valstu polītiku, pamatjautājūmam būtu jābūt: kas bija tie par spēkiem kas tik strauji mobilizējās perestroikas laikā, un kāpēc tie tik strauji un tik pilnīgi izsīka pēc tam? Otrs jautājum: kāpēc šai revolucionārai pārkārtošanās nesekoja diktatūra, kā tas ir noticis pēc daudzām citām revolucijām, bet tā vietā izrietēja vairākos paveidos plebiscitāriskas prezidentūras kas īsta spēka vietā pauda birokrātisku varmācību, kukuļdošanu un virtuālas tehnoloģijas kamēr, dīvainā kārtā, pat Putina Krievijā, turpināja saglabāt demokrātiskas formas cauršautas ar konfliktēšanos gan bet nevis uz manāmu domstarpību pamata?
Atbildes uz šiem jautājumiem būtu jāmeklē vispārīgos vēlīno 80'o gadu un 90'o gadu strukturālos kontekstos, gan iekšējos gan globālos. šī laika posma centrālā realitāte bija radikāla pēcpadomju tautu sabiedriskās pašnoteikšanās varas zaudēšana gan Krievijā gan tās "tuvējās ārzemēs" un masīvā de-industrializācija kas sekoja PSRS norietam. Tas, vairāk kā jebkas cits bija tas, kas iznīcināja to lielo entuziasma vilni ko izraisīja perestroika. Jo notika ekonomikas svara punkta dislokācija - un līdz ar to mainījās gan materiālā gan simboliskā polītiskā noteikšana - no produkcijas uz spekulāciju, jeb uz vienkāršu laupīšanu. Padomju rūpnīcu kanibalizācijas nevarīgi liecinieki, caurmēra pilsoņi pilnīgi saprotamā veidā krita apatijā, atļaujot laupītājiem kārtot savas intrigas aiz slēgtām durvīm. No otras puses, tāpēc, ka šīm elitēm nebija jābīstas nekādas tautas sacelšanās vai arī nekādi ārēji draudi, tās izrādījās nespējīgas vai negribīgas padoties nekādai drakoniska veida vienotai valsts varai. Tā vietā tās grūstījās savā starpā ap pēcpadomijas vērtslietām, tādā veidā uzturot vismaz šķietami asu polītisko konkurenci.
Uz pasaules skatuves, bijušās PSRS valstis ieņem vietas plašākā pusrobežu vai robežvalstu klāstā, kuru drošība un finansiālie pamati nav atkarīgi no pašu spēkiem vai no pašu finansēm, bet gan iederoši globālā kārtībā kas garantē pasargāt pakļāvīgās valstis no ārējiem iekarotājiem(un pielietojot dažādus policistiskus paņēmienus pret tām valstīm, kas nav gribīgas pielāgoties), un kas piedāvā pieeju globāliem tirgiem iztikai un kredītiem - kas tad arī paliek par valstu vadoņu pašbagātināšanās pamatu. Bijušās Padomijas zonā - pretstatā tādām vietām kā Pakistana un Saudu Arabija - Aukstā kara uzvaras rezultātā vēlēšanu sacensības ir noliktas kā Rietumos iederošām valstīm nepieciešamas, un ņemot vērā publikas neapmierinātības riska trūkumu, elitēm nav bijis nopietna iemesla tādas nepieļaut. Un tā, vēlēšanas notiek, un nereti pat notiek brutālas sacensības - viens no Vilsona lieciniekiem stāsta, ka politikāņiem šīs vēlēšanas nereti līdzinās mīnu lauku pārskrējieniem. Bet tāpēc, ka savstarpējie konkurenti nav ne spējīgi ne gribīgi mobilizēt nekādu nozīmīgu atbalstu tautā (jo tas tad varētu arī palikt neprognozējams) - viņi dod priekšroku finansiāli dārgākiem bet polītiksi lētākiem līdzekļiem noturēties pie varas. Stāsts par Virtuālo Polītiku tātad īstenībā ir par veidiem, kā demoralizētie jeb amorālie bijušās inteliģences elementi, ar savu perestroikā iegūto polītisko pieredzi, piedāvā savu padomdošanu - par stāvu cenu solīdami savus klientus nogādāt drošībā pāri mīnu laukiem.
Kādas ir izredzes iekšēji un globāli attīstīties izejot no šāda veida vēsturiska muklāja? Lai to saprastu vispirms ir vajadzīga jauna, realistiska pieeja pēc-socialisma pētniecībā. Tikai tad būs iespējams iezīmēt reģiona nākotnes perspektīvas.
New Left Review, January February 2006
Georgi Derluguian on Andrew Wilson, Virtual Politics. Techniques of political legerdemain in the former Soviet states, and the swerving trajectories of its intelligentsia practitioners.
Pilns raksts angļu valodā pieejams uzklikšķinot šeit.
From:
indulislacis@yahoo.comThe New Anti-Semitism? by Rob Foot - After losing the Cold War, negative anti-Americanism has become the core value of the left, instead of something I could subscribe to, such as a positive liberal internationalism.
"The Twentieth Century was the site of the battleground of socialism and capitalism. Towards the end of the century, capitalism won. Its victory was unexpected, and unexpectedly swift, but near-total and unqualified." And the left has not been able to handle it. "The collapse of the Soviet empire, and the tearing-down of the Berlin Wall by its erstwhile prisoners, signalled the end of the socialist enterprise. Its story ended there and then, but it was a hard ending. ... This is the font and source of the Left's rage and hate."
From: juris.zagarins@gmail.com
Date: 3/7/06 2:56
Greetings!
Indulis Zvaigžņotais quoted the immortal words of one Rob Foot:
< After losing the Cold War, a negative anti-Americanism has become the core value of the left, instead of something I could subscribe to, such as a positive liberal internationalism.>
What I am asking is how come Indulis Zvaigžņotais is quoting the sick nostalgia of a has-been communist?
< The collapse of the Soviet empire, and the tearing-down of the Berlin Wall by its erstwhile prisoners ... is the font and source of the Left's rage and hate.>
I guess it takes one to know one. And what is the font and source of your rage, Indulis Zvaigžņotais?
George W. Twigg
==es neesmu pilnvarojusi nevienu izteikties manā vietā.==
/Aija Baltah Mahte/
From:
uldis@parks.lvSķiet, ka Indulis būs trāpījis srakanajam professoram mīkstumos?
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
"Be careful of your thoughts; they may become words at any moment."
--Ira Gassen--
From: juris.zagarins@gmail.com
Date: 3/7/06 3:05
Greetings!
Uldis Adekvātais quoted the immortal words of one Ira Glassen:
< "Be careful of your thoughts; they may become words at any moment.">
True, true. Very,very true. Too bad you were so careless. I guess Indulis Zvaigžņotais really touched you in a soft spot, eh? He and silly old positive liberal internationalist commie pig Rob Foot.
George W. Twigg
==es neesmu pilnvarojusi nevienu izteikties manā vietā==
/Aija Baltah Mahte/