No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.16.3 11:19

Nupat nācu no Vecrīgas, redzeju, kā divas policistu ķēdes, kas nobloķējušas ap 400 jauniešus ar karogiem (latviešu, igauņu, somu) pie strelnieku pieminekļa. Viņi viņus jau gaidīja pēcpusdienā, bet nu ir ielenkti - uz šo brīdi abas puses (policija un jaunieši ir ar pauzi, tā kā pagaidām nekas nedraud). Es ceru, ka abam pusēm ar to ar pietiks un nekas slikts nenotiks. Vispār šodien Rīgā drausmīgi daudz policijas.

--

Ar cieņu ...

No: Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>
Datums: 2006.16.3 12:16

no igaunīšiem bāleliņiem atbalsts.:)

bet vienalga vai gājiens notiek, vai nenotiek, pa visu vienoto Krieviju Eirāzijas Jaunatnes Savienība rīko protestus pret Latviju. Vladivostokā organizcija "Vienotās Krievijas jaunā gvarde" iznīcināšot 200 konservu bundžiņas ar Latvijas šprotēm:

< http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=13910487 >

Delfos atrodama lasītāja piebilde:

vietējie acīmredzami EJS atbalstītāji Vecrīgā dzied padomju dziesmas iepretīm Baltijas karognesējiem kas dzied Latvijas himnu... bet vecie leģionāri paši Lestenes kapos atzīmē kritušos...

aija

No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.16.3 13:40

Kauns un negods! Kur vēstures skaidrošana, kur iecietīgas sabiedŗības veidošana - es uzskatu šo gadījumu par absolūtu nacionālas politikas kapitulāciju. Vai tiešām mums jākaunās no 16.marta? Balstoties uz šo attieksmi var droši teikt, ka saeimā nav neviens latviesiem draudzīgs cilvēks, partija vai grupa. Kas viņi ir - es pat nezinu, karjeristi, kam alkst izkalpoties kaut kadām internacionālām lietām?

--

Ar cieņu ...

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.16.3 13:47

Personiski es neredzu neviena nacionālās valsts idejā balstītu argumentu, kādēļ mums būtu jālepojas ar 16.martu, kas radies no kaujām vienas okupācijas varas armijā tās okupētā teritorijā.

2G

No: tas pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.16.3 14:09

Nu, ideja ir kā mūris, proti - ļoti nožīmīgs nacionālas valsts atribūts ir šīs valsts tauta un tās vēsture. Šis datums ir nozīmīgs Latviesu tautas vesturē, līdzīgi kā 25 marts - tik šoreiz neapdomīgie tautas dēli paši kāpā vagonos lai noliktu savas galvas idiotisma dēļ. TO NEDRĪKST AIZMIRST. Mums par to ir jārunā, mums ir jāpiemin kritušie, mums ir jāatgādina, ka nevienmēr idiālistiskais (doma, ka ja kara beigās latviešiem būs militāri formējumi, viņi izcīnīs neatkarību) ir arī praktiskais. Šodien pilnīgi pietika pieņemt to papīra deklarāciju (ja jau nepatīka opozīcijas, varēja iet ar alternatīvu - vēsturi skaidrojošu) par nacisma nosodīšanu. Bet kamdēļ vajadzēja šis jandāls - vai kas līdzīgs būs arī 9. maijā, kur tiks izmantotas noziedzīga komunistiska simbolika pie tā krievu pieminekļa? Vai viņus ar nelaidīs nolikt ziedus un "čupoties"? Un kāda daļa ko par mums domās ārzemnieki, ja viņi vispār kaut ko domās - galvenais lai Latvijā visiem butu skaidrs, ka šī valsts nekad neklausīs "krieviem". Šodiena to neapliecina - mums ir kļuvis svarīgāks kas cits.

Visa šitā mērķis ir tikai viens, radikalizēt nacionāli domājošos, lai viņu dusmas neļautu domāt un turpinat rīdīt cilvēkus sava starpā, lai būtu lielāks troksni, kura aizsegā turpināt darīt savas lietas vai neko!

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.16.3 14:33

Neredzu, kā neaizmiršana, runāšana un atgādināšana par ideālistiskā-praktiskā pretrunu dažreiz saistās ar gājieniem un valsts karogu.

2G

No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.16.3 14:58

Varbūt tev labāk tas būs saprotams, ja tu stādīsies priekšā pretējo variantu - latviešu cilvēkus ar Latvijas karogu priekšgalā ielenca policija un neļāva pārvietoties. Kamdēļ? Drošība ... kam no kā ir mūsu zemē jābaidās?

Varbūt vari iedomāties Pabriku (Latvijas valsts ārlietu ministru) čekista formā, jo redz Latvijas ārpolitikai ir nepieciešams nepieļaut latviešu gājienu šitājā stulbajā krievu Rīgā!

No: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
Datums: 2006.16.3 15:03

tas pats wrote:

Salīdzinājums būtu labs, ja būtu precīzs.

Jo cik tad bija brīvprātīgo? Niecīga daļa no iesauktajiem. Vairumu sabāza vagonos spaidu kārtā.

Atšķirībā no 1. kara, kad brīvprātīgo, kas humānajā krievu armijā gribēja glābt latvju tautu no mežonīgajām vācu ordām, tiešām bija ārkārtīgi daudz.

Mahris

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.16.3 15:14

Joprojām neredzu, kā kaujas svešā teritorijā svešas armijas sastāvā ir saistīts ar nacionālo ideju. Turklāt to organizāciju, kas rīkoja šo pasākumu, paziņojumos nesaskatu ne mazāko mājienu uz uzskatīt to par kļūdu, kā Tu apgalvoji. Toties redzu nepakļaušanos likumīgam Rīgas Domes aizliegumam rīkot gājienu, kuru tiesa nav atcēlusi, vismaz pagaidām.

Runājot par fantāzijas lidojumu, ar kuru Tu te, siekalas šļaktot, izcelies, es ļoti labi iedomājos, kā par "nacionālpatriotu" gājieniem, tsk šodienas, smīn, piemēram, Ždanoka un Plīners, jo Gardas, Sīļa, Dzintara un co. centieni panākt, lai objektīvā realitāte piemērojas viņu šizofrēniskajam vēstures traktējumam ļoti labi lej ūdeni uz augstāk minēto, šodien ECT sakāvi cietušo Latvijas valsts nelabvēļu dzirnavām.

2G

No: Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>
Datums: 2006.16.3 15:24

visi svinamie dati ir simboliski ij politiski. 16. marts kļuvis nelabvēļu ierocis ko pagriezt pret latviešiem. latviešu nacionalistiem būtu jārēķinājās ar šo realitāti, jāatrod veids kā izteikt savu vēstures netaisnīguma sajūtu tādā veidā, ka nevar izmantot. pati neesmu redzējusi kur portālos īpaši tik daudz "lepojās" kā mēģina atsvērt asimētriju. arī valsts neatzīmē 16. martu (bet tas nelabvēļiem nav labi diezgan).  no piezīmēm tīklā nesaredzu nacionālistus aizstāvam nacismu/fašismu.  ir gan provokatori, kā arī tie kas nezin ij negrib zināt par Latvijas vēsturi. vārds "fašists" drīzāk attiecās uz cilvēkiem kas pielieto šādas metodes - demagoģiju otru apsaucot par fašistu. jautājumi ir drīzāk citi.  pirmkārt vai drīkst nolikt ziedus pie Brīvības pieminkļa vienalga kāda personīga iemesla dēļ.  ceru, ka jā.  bet ir reizes kad tas nav iespējams, jāmeklē cits piemērotāks izteiksmes veids. arī jautājums vai/kad atļaut gājienus kas varētu izcelt pretekstus nemieriem?  tas paliek sarežģīts jautājums kas jāizlemj drošības dienestam kopīgi ar valdību ņemot vērā arī tautas noskaņojumu. šoreiz bija pamatojums ziņām, ka Latvijas ienaidnieki bija sagatavojušies cerībā, ka varēs izmantot.  to pierāda pa visu Krieviju jau sarīkotie protesti. policisti bija vajadzīgi lai atdalītu iespējamu konfrontāciju. nožogot Brīvības pieminekli gan jāuzskata par ekstrēmu rīcību.  ja neesi viens no tiem kas klāt ij atbildīgs, nevari zināt vai bija nepieciešams, vai nevarēja ļaut atsevišķiem cilvēkiem nolikt ziedus. krievu ultranacionālisti kas sevi devē par internacionālistiem varbūt jūtas kā uzvarētāji, ka piespieduši savu vēstures versiju uz saviem "ienaidniekiem," bet man šķiet tas tikai būs pastiprinājis jūtas, kā arī jau skatās uz to kas notiks 9. maijā. gribētu, ka tiktu arī pastiprināta dziļāka zināšana par vēsturi.

aija

No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.16.3 15:42

Tie ir Latvieši, vai ar to tev ir pamaz?

citēju:

Protams, par vēsturisko vērtējumu var vēl diskutēt, bet fakts tāds ir.

Tā ir mūsu darīšana nevis policijas.

Tu ļoti labi zini, ka Rīgas domei nebija iemesla viņu atteikt un ka šīs lēmums ir politisks un pret jebkuru politisku lēmumu ir tiesības protestēt. Turklāt politisko atbildību par šo politisko lēmumu neviens tā arī neuzņēmās.

Neparspīlē, tā jau tu drīz piedāvāsi krievu valodu par valsts valodu, lai tikai dzirnavas sausas utt. Es domāju, ka daudz vairāk valdošajiem bija vajadzīga priekšvēlēšanu nacionālisma uzbudinājums. Tagad pat grūti pateikt, vai tas "aizliegtajiem" par sliktu vai par labu - turklāt nevar jau zināt, kas ir "aizliegto" partijas saimnieks, tā sakot kurai korporatīvai grupai viņa piesliesies, bet rezultāts gan jau ka būs - pilsoņu aktivitāte vēlēšanas, tā dodot uzticību nenesošājām grupām formālas tiesības.

No: Andrew Ezergailis <ezergail@ithaca.edu>
Datums: 2006.16.3 15:53

History of the Occupation of Latvia (1940–1991)
Briefing papers of the Museum of the Occupation of Latvia.

BRIEFING PAPER 1
Latvians in the Armed Forces of Germany in World War II

Background

Latvia was an occupied country during Nazi German rule 1941–1945.  There was no sovereign Latvian state authority at that time.  The Directors of the so-called Self-Administration of the Land were subject to German civilian authorities in all matters of policy.  Under the Hague Convention of 1907, Germans were not allowed to conscript the inhabitants of Latvia to serve in its military forces, but they circumvented the rule. A declared neutral country during the early phases of World War II, Latvia fell prey to the realpolitik of both Nazi Germany and Communist Soviet Union. They concluded a mutual Non-Aggression Treaty on 23 August 1939, known as the Molotov–Ribbentrop Pact.  The Pact allowed Germany to invade Poland on 1 September 1939.  Among its secret provisions was the establishment of a Soviet Sphere of Influence in Eastern Europe, including Latvia.  It allowed the Soviet Union under various pretexts to invade Latvia on 17 June 1940 and annex the country on 5 August 1940.  The takeover was never recognized de jure by major Western powers.  Nazi Germany, in turn, never recognized Latvian sovereignty but treated Latvia as occupied Soviet territory.  The fate of Latvia and the reactions of its population must be viewed in the context of three successive foreign occupations and their cumulative destructive effect on the people: Soviet (1940–41), German (1941–44/45), Soviet (1944/45–91).

 Early Volunteers, Auxiliary Police and Other Military Service When the German Blitzkrieg against the Soviet Union started on 22 June 1941, the Nazis were hoping to win the war within a very short time on their own. However, as the fighting became more and more difficult, German troops were illegally, under the guise of “volunteering”, reinforced with inhabitants of the occupied countries, including Latvia.

   Having experienced Soviet atrocities, which included mass arrests, deportations and executions, many Latvians at first viewed the new occupiers as liberators, and in the early days of the German occupation, some Latvians actually volunteered to fight the Communists. As early as 1942, however, “volunteering” became a cover for illegal conscription to avoid coming into direct conflict with the 1907 Hague Convention.  Conscription usually was carried out by using the cover of the Labour Service (Arbeitsdienst), which was established by German decree on 17 December 1941. The first battalions, consisting of real volunteers, were formed for military duty in late 1941. The Germans did not consider them equal to their armed forces and called them “auxiliary police” (Schutzmannschaft).  Most of them, served as combat units, but some were used to carry out raids against Red guerrillas and to perform ghetto guard duties.  By 1944, the occupation power, with the collaboration of the Self-Administration, had formed a total of 33 auxiliary police battalions.

Many Latvians served in other capacities as well: in the paramilitary State Labour Service (Reichsarbeitsdienst), construction and other auxiliary services.  Toward the end of the war, minors were recruited to serve as German Air Force auxiliaries (Luftwaffenhelfer).

The Latvian Legion

   After the debacle at Stalingrad at the end of January 1943, Hitler announced “total war” and formed a number of foreign combat units under the aegis of Waffen SS.   On 10 February 1943 he ordered the formation of the “Latvian SS Volunteer Legion,” “the size and kind of the unit to be determined by the number of Latvian men available.”

   Members of the Self-Administration saw in the Latvian Legion a chance for the formation of potentially autonomous military units that might become the core of a future independent Latvian army.  They submitted to the German authorities a set of preconditions, including a promise to restore the independence of Latvia. Despite a rejection, the Self-Administration proceeded with the mobilisation. A propaganda campaign was unleashed shaming and condemning draft evaders and proclaiming that enlistment to fight Bolshevism was a Latvian patriotic duty. Threats were made against draft evaders and their families. Actually, most men who were drafted were convinced that they were fighting to protect their homeland against the worst of their two historic enemies. Unlike those enlisting in German forces in countries where only Germany was the enemy, for Latvians the only alternatives to serving the Germans were potential enlistment into the army of the other enemy upon its return or joining the national partisans.  Some 60,000 were actually enlisted by the Red Army upon the return of Soviet occupation. Despite its title, the Latvian Legion was neither real “SS” nor “volunteer”.  It had no connection with Hitler’s purely Germanic elite guard unit, which the post-war International War Crimes Tribunal in Nuremberg declared, along with the SD (Sicherheitsdienst) and the Gestapo, to be a criminal organisation.

 The Nuremberg Tribunal recognised the Waffen SS to be military combat units. By 1943, threats and coercion had to be applied when it became clear that the numbers of draftees did not reach the “number of men available.” It is estimated that only some 15% of the soldiers were true volunteers. Especially toward the end of the war, draft evasion and desertion became commonplace.

   The Legion at first incorporated several auxiliary police battalions, eventually augmented by conscripts.  Its core consisted of two divisions, the 15th and the 19th, but they did not fight as a unit, and their top commanders were Germans.  Only unit commanders were Latvians.  The highest Legion military post was that of the Inspector General, but it was not part of the German command structure and thus had only limited functions.  General Ru’dolfs Bangerskis was appointed to fill this post, and he was the only Latvian officer who was given an official SS rank, though it is clear that the Germans only intended this as a temporary measure for the duration of the war.

   According to most recent calculations, approximately 115,000 inhabitants of Latvia served in various units and capacities in German military service in World War II.  Casualties were high, especially in latter stages of the war when ill-equipped and purely trained young conscripts were sent to the front. Most legionnaires and other Latvian military units ended up fighting the Red Army on the eastern front in Poland and Germany in 1945.

   At the time of Germany’s capitulation, approximately 30,000 Latvian soldiers became prisoners of war of the Western Allies.  Documentation provided by Latvian organisations convinced the Allies that Latvian legionnaires had to be considered citizens of independent Latvia and illegally conscripted military personnel.  Therefore, despite Soviet protests, they were released and eventually allowed to emigrate to Great Britain, the USA and other Western countries.  Many served as labour and guard auxiliaries for the U.S. and British forces in Germany.   Legionnaires captured by the Soviets were sent to hard labour camps before their release and were discriminated against after their return to Latvia throughout Soviet rule.

Recent Accusations

"Latvians were willing collaborators of the Nazis".  This is an old Soviet accusation in the wake of World War II when the Soviet Union reoccupied Latvia.

 Though there were Latvians who collaborated with the Nazi German rulers, most of the people were placing their hopes on the Western Allies and a fair post-war settlement that would restore Latvia's sovereignty. Historically, Latvians considered the Germans as their enemies, and only the brutal first Soviet occupation changed that view for a while.  For good reasons the Nazis distrusted the Latvians and eventually planned to colonise the country.

"Latvians are honouring the SS".  Latvians are honouring soldiers who fought against the Soviet Union in World War II.  Most of them were illegal recruits under German occupation.  Under occupation, they had no choice to serve in the armed forces of their own sovereign state. Members of the Latvian Legion, though carrying the German-imposed designation "SS", served as combat soldiers and did not engage in crimes against the humanity. There never was and could not be a Latvian branch of Hitler's criminal, Germans-only SS.  Crimes against the humanity on the German side, including crimes of the Holocaust, were carried out by Latvian auxiliaries of the Nazi SD (Sicherheitsdienst) and some auxiliary police units. Some of them later became legionnaires, but that does not make all legionnaires guilty by association.  Many of these individuals have been prosecuted and brought to justice. Many have died. The Latvian government condemns such crimes and will bring charges against surviving perpetrators.

Sources in English and German

Baltais Mirdza Kate, ed. The Latvian Legion: Selected Documents. Toronto: Amber Printers and Publishers, 1999.

Ezergailis, Andrew, ed.  The Latvian Legion: Heroes, Nazis or Victims?  A collection of documents From OSS War-Crimes investigation files 1945-1950. Ri’ga: Institute of the History of Latvia, 1997.

–––. Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Nazi-Occupied Latvia.

Daugavas Vanagi:Who are They? Revisited. Ri’ga: OMF, 2005. Kolmane, Ina’ra, dir.;

Uldis Neiburgs, screenwriter.  The Latvian Legion. Ri’ga: Film studio "DEVIN’I", 2000. [Latvian documentary film with English subtitles.]

Nollendorfs, Valters, ed.  Latvijas Okupa’cijas muzejs: Latvija zem Padomju Savieni’bas un naciona’lsocia’listiska’s Va’cijas varas 1940–1991 Latvia under the Rule of the Soviet Union and National Socialist Germany. 2nd ed. Ri’ga: OMF, 2005. [A bilingual history of the occupation.]

Nollendorfs, Valters and Erwin Oberländer, eds. The Hidden and Forbidden History of Latvia under the Soviet and Nazi Occupations 1940–1991. Symposium of the Commission of the Historians of Latvia 14. Ri’ga: Institute of the History of Latvia, 2005.

Silgailis Arthur. Latvian Legion.  San Jose, Calif.: R.James Bender Publishing, 1986.

Stöber Hans. Die lettischen Divisionen im VI. SS-Armeekorps. Osnabrück: Munin-Verlag, 1981.

Prepared by: Valters Nollendorfs and Uldis Neiburgs.
© Latvijas Okupa’cijas muzeja biedri’ba (formerly Occupation Museum Foundation) 2006.
Stre’lnieku laukums 1, Ri’ga, LV-1050, Latvia.  +371-212 715; omf@latnet.lv; www.occupationmuseum.lv

With proper acknowledgment, materials may be reproduced and published without prior permission. Mar-06

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.16.3 15:55

Jā, man ar to ir par maz. Tautība nav permanenta indulgence jebkam. Uzskats, ka etniskā piederība ir attaisnojums jebkam, neatbilst demokrātijas pamatprincipiem.

Un? Šī bija traģiska lappuse gan daļai no viņiem, gan latviešiem kopumā, taču es joprojām neredzu, kā diena, kas veltīta kaujām svešas armijas rindām svešā zemē saistās ar nacionālo ideju.

Nelegāli gājieni ir policijas darīšana.

Kāda bija šī gājiena mēģinājuma motivācija?

Tāds vai citādāks viedoklis par šī lēmuma cēloņiem neapgāž šo lēmuma faktu un tiesisko spēku, un tātad gājiena mēģinājums bija nelegāls. Saskaņā ar likumu, saskaņošanu var atteikt, ja gājiens rada draudus sabiedriskajai kārtībai. To, vai policijas sniegtā informācija ir bijusi pietiekami nopietna šāda lēmuma pieņemšanai, tiesa vēl nav izvērtējusi.

Un policijas pienākums ir novērst nelegālas darbības.

Tu pirmais sāki, es atļāvos tikai nedaudz paimprovizēt Tevis piedāvāto meldiņu.

Es domāju, ka daudz vairāk dažiem histēriskiem radikāļu bļāvējiem abās nometnees bija nepieciešams sacelt jezgu un iekļūt ziņās, neskatoties ne uz ko.

2G

No: Jānis Grigals <jg@sveiks.lv>
Datums: 2006.16.3 16:38

Pirmo reizi mūžā piedalījos leģionāru piemiņas dienas atzīmēšanā. Jutu pienākumu atbalstīt savus tautiešus pret Rīgas domes veiktajiem cilvēktiesību pulcēšanās tiesību pārkāpumiem, faktiski politiskām vajāšanām. Leģionāri nav noziedznieki, kā to nostāda Rīgas dome, Valsts prezidente u.c. Tā ir valsti apkaunojoša nostādne. Valsts prezidente jau Izraelā izrādīja noslieci uzņemties vainu žīdu apšaušanā, tagad atliek tikai latviešus pataisīt par 2. pasaules kara izraisītājiem. "Fašizm neprajdjot" kliedzošajiem krieviem ļoti patiktos, ja vienīgie pareizie cilvēki Latvijā būtu tie, kas karojuši Staļina pusē. Sajūtas kaut kur atgādina krievu laikus. Simti policistu cenšas aizsprostot visas ejas, lai tikai cilvēki netiktu pie Brīvības pieminekļa. Tā arī netikām cauri. Nodziedājām himnu, Nolikām ziedus tur pat pie Okupācijas muzeja. Vēlāk žogs ap pieminekli vispār likās uzjautrinošs, izskatījās, ka pieiet tuvāk par 100 metriem bija pagrūti. Nāk prātā kā krievu laikos pastulbie čekisti uz 18. novembri neko citu labāku kā pieminekļa remontu izdomāt nevarēja.

Neesmu iepazinies ar jaunajiem Sapulču un mītiņu likumu, bet agrāk, cik atceros, nevajadzēja vis atļauju no domes, bet tikai saskaņot. Kas domā, ka leģionāri nebija ar brīvas Latvijas domu sirdī, lai salīdzina, kurš vairāk iet pie Brīvības pieminekļa - krievos karojušie, vai leģionāri.

  --

  Jānis Grigals

No: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
Datums: 2006.16.3 19:25

Paldies Andrievam Ezergailim par materiālu.

Viens jautājums.

Pirms kāda laika Dienā bija lasītāja vēstule, kurā apgalvots, ka tam SS, kas vienkārši SS, un tam, kas aiz Waffen, esot dažādi atšifrējumi. Autors minēja arī pilnus vācu nosaukumus, ko esmu aizmirsis.

Labprāt zinātu, vai lasītājam taisnība. Ja jā, tad taču šāda veida materiālos vajadzētu nemitīgi papildināt SS ar atšifrējumu.

Mahris

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.17.3 01:19

Jānis Grigals wrote:

Man prieks, ka lepojies ar to, ka kļuvi par statistu Birzes, Gardas & Co mazajā, skaļajā izrādītē.

2G

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.17.3 01:30

Man liekas, ka šis lasītājs būs kļūdījies, Waffen SS bija "tā SS, kas vienkārši SS", sastāvdaļa. Atšķirība bija tajā, ka kaujas darbībās W-SS vienības pakļāvās militārajai vadībai, kaut arī vispārējo to vadību saglabāja SS.

2G

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.17.3 02:02

Varbūt pats rādīsi priekšzīmi un neiepīsi savos tekstos, piemēram, apgalvojumu, ka VVF ir pasludinājusi leģionārus par noziedzniekiem?

Un vēl. Nacionālo karavīru biedrība pirms 16.marta aicināja nerīkot gājienu (skat. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/70119 ).

Atļaušos citēt: "Lai provokācijas neaptumšotu kritušo biedru piemiņu, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība aicina atturēties no skaļiem publiskiem pasākumiem, rodot citus piemiņas cienīgus godināšanas veidus"; "Tāpat tiek izteikts atbalsts Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kas 12. martā norādīja, ka šie grupējumi 16. martu grib izmantot, lai pievērstu sev uzmanību". Pēc šī bijušo _leģionāru_ paziņojuma kā vēl citādi nosaukt vakardienas gājienu, ja ne par dažu ambiciozu, uz nacionālā karoga parazitējošu politikāņu mēģinājumu sarīkot pašreklāmas izrādīti?

2G

No: jg@sveiks.lv <jg@sveiks.lv>
Datums: 2006.17.3 07:26

Satversmē:
"116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu."

Personas tiesības tika ierobežotas. Citu cilvēku tiesība, labklājību un tikumību leģionāru gājiens neietekmēja. Kā ir jāpadomā par leģionāriem. Vai tā kā apkārt kliedz krievi?

  --

  Jānis Grigals

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.17.3 08:38

1kārt, Tu izlaid sabiedrības drošību. Diez vai vēl viena tik apjomīga sadursme kā pirms gada to veicinātu, gluži otrādi, tā veicinātu sabiedrības radikalizēšanos un nostiprinātu abu spārnu radikāļu pārliecību, ka valsts vara nav spējīga neko likt pretī šīs saujiņas izlēcieniem. Ceru, ka šis Tavs izlaidums ir nejaušs, nevis apzināta demagoģija.

2kārt, atkārtošos - leģionāri vakardienas gājienu neorganizēja, pat vēl vairāk, viena no organizācijām, kas pārstāv leģionārus(lielākā Latvijā)a aicināja no gājiena atturēties.

Joprojām ceru, ka nevēlēšanās izlasīt LNKB uzsaukumu un saprast, ka vakardienas gājiena organizētāji nepārstāv leģionārus ir maldi, nevis apzināta provokācija. Tā kā neredzu pamata uzskatīt, ka VVF vai Rīgas Dome leģionārus ir nosaucis vai uzskatījis par noziedzniekiem.

2G

No: Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>
Datums: 2006.17.3 09:38

man pašai nav šaubas, ka ij Jānis ij 2G jūt sevi par Latvijas aizstāvjiem lai arī jūt viens otram opozīcijā.  lai saprastu nav nepieciešams piedevēt zemiskas motivācijas. arvienu atdalīsies pragmatisma attieksmē. ekstrēmos gadījumos var rasties patrioti kas nepiekrīt savas valdības rīcībai ij attieksmei, ir gatavi pat demonstrēt kad demonstrācīja aizliegta.  kā saprotu Jānis uzskata valdība padodās starptautiskiem spiedieniem kas nosodot 16. martu bet ne 9. maiju netiešā veidā kriminalizē zaudētāja karjavīrus liedzot vienu vēstures izpratnes izteiksmi.  kā saprotu demonstrantiem netaisnības sajūta ir tik stipra, ka pat leģionāru pašu pragmātiskais aicinājums neiesaistīties gājienā kurju izmantos ienaidnieki, neatturēja. 2G norāda, ka valdība izrēķinājusi starptautiskā reakcija pret paredzamās sadursmes ir pārāk liels drauds, kādēļ aizliegusi gājienu.  bez tam nebūtu pirmo reizi kad ultrapatriotiskas jūtas sakūda ij izmanto ienaidnieki vai no iekšienes vai ārienes.

aija

No: 2G Listes <2g.listes@gmail.com>
Datums: 2006.17.3 16:14

Runājot var vēsturiskās netaisnības sajūtu...

Gājienu organizēja tā sauktā Nacionālā spēka savienība. Viens no tās līderiem ir Kaspars Kaupe, kurš, kā daudzi moderni jaunieši un ne tikai, uztur weblogu. Tajā Jura Kažas vārdus par tēva-leģionāra atmiņām, kuros pieminēti kurelieši, Kaupe komentē sekojoši: "Viņu [kureliešu] darbība nav vērtējama viennozīmīgi. Fakts tomēr ir tāds, ka viņi netieši palīdzēja uzbrūkošajiem sarkanarmiešiem, organizējot dumpi aizmugurē." Saite:

http://blogs.7x24.lv/blog/kristaps/2006/02/17/383.html

Kā saukt organizāciju, kuras redzams pārstāvis šādi izsakās par vienīgo bruņoto spēku, kurš atklāti paziņoja, ka ir gatavs cīnīties par neatkarīgu Latviju abām okupācijas lielvarām - gan pret nacistiem, gan komunistiem? Par nacionālu? Nu, piedodiet...

Un vēl, runājot par to "aizmuguri", dumpis kurā, Kaupesprāt, ir tik negatīvi vērtējams. Nesen izdotajā grāmatā "Latvijas vēsture. 20.gadsimts" ir apgalvots, ka padomju represijas prasīja 20 000 Latvijas iedzīvotāju dzīvības (304.lpp.), savukārt nacistu represijas prasīja 80 000-100 000 Latvijas iedzīvotāju dzīvības (250.lpp.). Diemžēl man neizdevās internetā atrast skaitļus pārbaudei, laikam tos publicēt nevēlas neviena no konfliktējošām pusēm.

Taču piējamie skaitļi liecina par to, kāds bija režims, kura "aizmugure" ir tik dārga vakardienas gājienu organizējošās NSS valdes loceklim, ka viņš tās dēļ noliedz militāro vienību, kuru sauca par "_Rīgas_ _aizsargu_ _pulka_ ģen. Kureļa grupu", nevis Waffen _SS_.

Pēc visa šī "vēsturiskās netaisnības sajūta"? Kaupem un viņa domubiedriem? Nu, piedodiet...

2G

No: ericrikans <ericrikans@chartermi.net>
Datums: 2006.18.3 19:43

Pārsildītais komjmaunietis 2G raksta tā:

Atbildi var atrast     Lauku Avīzē, 2003. g., 15 okt.:

Ēriks,

Cerībā kad Uzvaras Laukumu pārvērtīs tuvākajā laikā par atkritumu laukumu un protams, 9. maijā. būs barikādes un utainie nevarēs  tur iet un zaimot Latviju.

No: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
Datums: 2006.19.3 04:14

Atbilde vai atšķirīgs viedoklis? ;-)

Bet citiem nelaimi vēlēt - tas ir neproduktīvi no paša karmas viedokļa.

--

Rumpis :)

No: Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>
Datums: 2006.19.3 08:08

nu jā, Lukašenkam ir arī atškķirīgs viedoklis no Gaidukevičsa, Kozuliņa ij Miļinkeviča.  Lukašenko viedokli (it kā "mēs esam par Baltkrieviju") var uzzināt bez mēra Baltkrievijas televzijā bet oponentiem nav ļauts izteikties, sapulcēties, vai citādi Lukašenko karmu traucēt. Lukašenka griba esot tautas griba ko pārbaudīt Lukašenka gan negrib atļaut.

līdzīgi cits viedoklis nekā arvien pieaugušam liecinieku skaitam ir arī viedoklis administrācijas kliķei Vašingtonā par Melno Istabu kurjā pratināja aizdomās turētos Camp Nama pie Irakas lidostas pirms izdomāja kur sūtīt, vai uz Abu Ghraib vai cittur.  atšķirās arī arvien pieaugušo speciālistu liecinieku skaits (jau sen atpakaļ sākot ar tādiem kā ANO ieroču speciālistu Hans Blix) kas norāda karjš Irakā vajadzīgs nevis Amērikas tautai bet administrācijas kliķei kurja arī negrib riskēt tautu informēt bet uzskata melošanu par labu diezgan lai nesāk domāt vai jautāt. kautkur opozīcijā i Lukašenko i Bušam ir vēl cits viedoklis kas uzskata tautai ir tiesības ij pienākums būt informētai nevis tikai ieņemt to bērnu putriņu ko autoritāte sagatavojusi.  tiesa, abos gadījumos šķiet pietiekošs skaits vēl nav attīstījies uz to līmeni lai rīkotos pēc pašas savas informētās pieredzes.

aija

No: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
Datums: 2006.19.3 08:38

Sveiki!

Rumpis Bezpalīdzīgais pauda paša karmas viedokli tā:

Ij Aija Baltah Mahte pauda pašas karmas viedokli tā:

... ij norauca asariņu, salieca muguriņu ij žēli nopūtās tā:

Jā. Būtu pienācis īstais brīdis uzrakstīt vienu vienīgu īsu, sakarīgu vēstulīti saviem pietiekoša skaita prastajiem līdztautiešiem par pilsonisko pienākumu nodrošināt ij nosargāt reprezentatīvās demokrātijas pamatlikuma atbilstību Satversmes burtam ij jēgai.

Žagariņa Kungs

== tāda ir dzīve, neatlaidīgu grūtu uzdevumu piespiedēja.==
    /Aija Baltah Mahte/