Re: Harolds Pinters
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.29.4 10:11
Kārtējo reizi ieskatījos
www.satori.lv un ieraudzīju tulkoto Harolda Pintera (Nobela prēmija
literatūrā) interviju The Guardian 2006. gada 14. martā.
citāts:
MB: Bet tur jau tā lieta. Jo viens no pagrieziena momentiem jūsu lekcijā ir, kad jūs vairākas reizes nosaucat Amerikas iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās par kaut ko tādu, kas „nekad nav noticis”, tādējādi liekot domāt, ka mēs esam izdzēsuši zināmus notikumus no savas apziņas. Taču Irākas gadījumā tas nav iespējams, vai ne tā? Pierādījumi ir ik dienu mums līdzās. Ir jaušama pāugstināta melu un nodevības apziņa.
HP: Diezgan precīzi. Turklāt lielākā daļa cilvēku šobrīd labi apzinās, ka, ņemot Abu Graibu par piemēru, tie spīdzināšanas akti nebija tikai atsevišķi gadījumi. Tas nebija viens sliktais tēva dēls. Tie bija paši tēvi. Mēs runājam par Balto Namu. Mēs runājam par Pentagonu. Mēs, starp citu, runājam arī par Dauningstrītu Nr. 10. Man gan nav skaidrs, par kuriem tieši cilvēkiem mēs runājam. Bet man ir jokaina sajūta, ka dažiem no zālē sēdošajiem cilvēkiem būtu šis tas par to sakāms. Tas, kur tu dzīvo, iespaido tevi visvairāk. Es noteikti izjūtu spēcīgu kauna sajūtu par mūsu valdības rīcību. Es runāju par Britu valdību. Es domāju, ka Blēra pazemīgā pakalpošana Bušam ir apkaunojoša un pretīga. Bet tā ir arī kas vairāk. Tā ir nespēja pieņemt domu, ka, ja tu ņem un uzmet bumbas uz tūkstošiem cilvēku, lai kāds arī būtu tavs viedoklis par viņu valsti, tad tā ir ne tikai masu slepkavība. Tas ir kara noziegums.
--
Ar cieņu ...
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2006.29.4 10:51
Ja, izklausas gluzi ka to vareja gaidit Manchester Guardian.
Visu labako, Gundars
No: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
Datums: 2006.29.4 11:05
Sveiki!
Taspats Sīkumaloms nocitēja Haraldu Pinteru:
<<... ja tu
ņem un uzmet bumbas uz tūkstošiem cilvēku, lai kāds arī būtu tavs viedoklis par viņu valsti, tad tā ir ne tikai masu slepkavība. Tas ir kara noziegums.>>ij Profesors Dakteris Gundars smagi nopūtās:
< Ja, izklausas gluzi ka to vareja gaidit Mančester Guardian.>
Ja, izklausās gluži kā to varēja gaidīt no Jaunās Gaitas. Šā gada pavasara numurā Rolfs Ekmanis atstāsta Harolda Pintera Nobela prēmijas runu:
Pārdomām tikai daži piemēri no Nobela
lekcijā paustā kritiskā, drūmu absurda teātri atgādinošā (un, ja ne citur, tad
katrā ziņā Savienotajās Valstīs kontrversālā) laureāta skatījuma: Mēs visi
zinām, kas notika Padomju Savienībā un Austrumeiropā pēc I I Pasaules kara:
sistemātiska brutalitāte, plaši izplatīts mērķtiecīgs zvēriskums, neatkarīgu
uzskatu nežēlīga apslāpēšana. Tas viss ir sīki dokumentēts un pierādīts,
saka Harolds Pinters un turpina: Tajā pat laika posmā, kad Vašingtona
atbalstīja vai ikkatru diktatūru un nereti veicināja to nostiprināšanos,
viņas pašas pastrādātie noziegumi nav īsti iepazīti, nemaz nerunājot par
dokumentāciju, par atzīšanu, ka tādi vispār ir notikuši. Visvairāk Pinters
pakavējas pie Centrālamerikas, īpaši Nikaragvas, garāmejot pieminēdams ari
Grieķiju, Turciju, Indonēziju, Filipīnas, Haiti, Gvatemalu, Salvadoru, Urugvaju,
Brazīliju un, protams, Čīli. ASV
gluži klīniski ir manipulējušas savu tiekšanos pēc varas visā pasaulē, tajā pat
laikā izliekoties par valsti, ka cīnās par universālu progresu
- veikla, atjautīga un visai sekmīgi
izraisīta hipnoze, neapstrīdami loti ietekmīgs, prasmīgi izveidots šovs, ko
raksturo brutalitāte, augstprātība, cietsirdība, nevērība pret citiem, pret
apkārtni. Kamēr agrāk ASV runājušas par "zemas intensitātes konfliktiem"
(low intensity conflicts), piemēram, ar valstīm Centrālamerikā, patlabanējās
ASV administrācijas laikā aplinkus runāšanas vietā oficiālā politika
pavisam atklāti tiek definēta kā kundzība pa visu spektru (full spectrum
dominance). Tādēļ ari Vašingtona vienkārši nospļaujas uz
Žagariņa Kungs
==nav vis laiks saprast bla bla bla.==
/Aija Baltah Mahte/
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.29.4 11:16
Gundar King wrote:
< Ja, izklausas gluzi t
ā, kā to varēja gaidīt no "Manchester Guardian".>Khmzs ... tas ir kā?
Ar cieņu ...
No: Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>
Datums: 2006.29.4 11:42
Pinters: <Šie cilvēki vienkārši neskaitās. Viņu nāve vienkārši nepastāv. Tukša vieta. Viņi nav pat pierakstīti kā bojāgājušie. Mēs līķus neskaitām,...>
sabiedriskās zinātņu pašreizējā pievēršanās globālismam iztukšo nozīmi no struktūras, noliedz vietējā nozīmi.
vispār, jo zinātniskāk, jo vairāk nodarbojās ar struktūru rīsinājumiem, nevis ar attieksmi vai emocijām kas ar to saistītas bet tā nav problēma, jo zinātnieki nemēdz maisīties pa laukiem kas neattiecās. problēma ir vidējā līmenī - sabiedrības zinātnees kurjām ir zinātnes pretenzijas, brēc par zinātnes hegemoniju, betpašu pētījumi arvien vairāk tiecās izstrīpot humanitāro disciplīnu nozīmi.
šogad netiku uz folkloristu rīkoto konferenci "Izplēšot robežas,ekstrēmā folkloras ij etnomuzikologu konference." upurēju piedalīšanos lai aizbrauktu uz citu štatu uz radnieces 80 g. dzimšanas dienu, jo viņu vai citus radus nebiju satikusi gadiem, kā arī nevar cerēt, ka turpmāk būs iespēja satikt tik daudz gadu sasniedzējas.
konferences virstemats bija: "Telpa, vai tā vispār pastāv?" tas atspoguļo zinamu gaisotni. sākot ar Foucault, turpinājoties ar citiem frančiem, Bruno Latour, kā arī indieti Arjun Appadurau kas turpina B. Andersona "Izdomātās kopienas" jēdzienu, tiek sistemātiski apšaubīts vai drīzāk apkarots paliekošās kopienas jēdziens, atvietojot to ar gadījuma kopienām. uzsvars ir uz kustību, ātrā izraušanu savam labumam, jo ātrāk jo labāk, kā arī iztukšotu no satura. (jau minēju Paul Virilio -Spēd and Politics.-)
visā ir labs ij slikts. vispār jau pati neesmu nekad dzīvojusi vienā kultūrā, arvienu esmu piedalījusies vairākās, kādēļ lasot šo literatūras pārmetumus par it kā tiem kas stāv uz vietas, uznāca sajūta, ka pārspīlēšana otrā galējībā nav neko labāka. nav labi stāvēt uz vietas, nav labi neatzīt vietu nemaz. kapēc arvienu jābūt vienā vai otrā galējībā?
šodien raksts kā izcirtīs pēc Gvinejas otro vislielākās dažādības telpu - Indonēzijā Borneo mežus lai ķīnieši varētu būvēt ēkas Olimpiskām spēlēm, kā arī lai pārtikušiem ķīniešiem būtu retā merbau koka grīdas. nubet mazbērniem, arī ķīniešu, nebūs vairs dabas rezervāri, tos atjaunot nevarēs. tikai dažus gadus atpakaļ Borneo mežā ievēroja dzīves formas kas tikai apzinātas 1991.g. tajā vairāk šķirņu varžu ij čūsku nekā visā Eiropā.
<http://www.nytimes.com/2006/04/29/world/asia/29indo.html>
īpaši vērts iegaumēt uzskatu, ja nespēji vai negribi uzlekt uz ātrā vilciena, esi zaudētājs. ar to strīdēties nevar. ja pieņem, ka mainīt neko pa īsto nevarot (Foucault, Latour), tad vismaz esi tur kur vari sagrābt sev par labu.:)
aija,
nav ar pārliecību, ka nevar nekā mainīt - it kā cilvēks tomēr pārdomā (ar
"reflexivity" spējas)
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2006.29.4 12:01
Sveiki!
Harolds Pinters savu parliecibu jau ir sen nostabilizejis, un to nemaina. Tas mani netrauce; es un mana cieniga reiz braucam brivdienas uz Angliju, lai tur pavaditu divas nedelas lieliskajos anglu teatros. Mes ar prieku un patiksanu skatijamies gan Pintera lugas, gan citas, gan lavos, lai man pie kajam pieglauzas lunkans un miligs kakens "Cats" izrade.
"The (Mančester) Guardian" ari uzskatos ir un paliek stabila, pakreisa, kadreiz lielas rupniecibas pilsetas galvena avize, kas tagad, uzsverot vardu "Guardian" censas papildinat sarukuso abonentu skaitu ar jauniem, ari pakreisiem lasitajiem arpus Mancestras. Amerika to var stipri nepilnigi salidzinat ar "The New York Times" redakcijas nostaju daudzos, bet ne visos, jautajumos.
Tik daudz par uzskatiem. No Pintera gaidu labas lugas, bet ne padomus arlietas. No "Guardian" es negaidu lidzsvarotu, vai pat pareizu informaciju vai notikumu vertejumus. Tadus es drizak sagaidu no ietekmiga, klasiska nozime liberala, nedelas laikraksta "The Economist" , kas ir vismaz censas but vispusigs. Ar manam domam saskan tas, ka kars Iraka bija nepieciesams, bet ka tur izdaritas drausmigas okupacijas rezima kludas. Es piekritu "The Economist" redakcijai, ka Amerika no amata jātstadina aizsardzibas ministrs Ramsfelds, un es, manu Harvarda U. draugu pamacits, nekad neesmu bijis augstas domas par prezidentu Busu. Visu to nemot vera, es varu pavisam netrauceti, un nemaz nenopusoties, lasit ari "New Yorker". Tur noskana ari ir izteikti pret prezidentu, bet nopietnie raksti ir stipri objektivi un loti paskaidrojosi.
Visu labako pavasara laicina (ari 80 rozes ir novitusas, bet darza sak ziedet baltas, "dzejnieku" narcises),
Gundars
No: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
Datums: 2006.29.4 12:43
Sveiki!
Profesors Dakteris Gundars par Haraldu Pinteru zināja pateikt mums tādas lietas:
< Harolds Pinters savu parliecibu jau ir sen nostabilizejis, un to nemaina. bla bla bla. No Pintera gaidu labas lugas, bet ne padomus arlietas.>
ij nekautrējās mums pieteikt pats savu viedokli ārlietās:
< bla bla bla kars Iraka bija nepieciesams bla bla bla >
Atvainojos, Profesor Dakter Gundar, bet par Tevi jau mums sen ir skaidrs, ka Tu savu pārliecību jau sen esi nostabilizējis ij no Tevi mēs gaidām labas desas, bet ne padomus ārlietās.
Manupazemīgoprāt, katrs, kas uzskata, ka, ja ņem ij uzmet bumbas uz tūkstošiem cilvēku, lai kāds arī būtu tavs viedoklis par viņu valsti, tad tā ir ne tikai masu slepkavība. Tas ir kara noziegums. Ij katrs, kas uzskata, ka tas bija "nepieciešami" ir, atvainojos, krimināls idiots.
Žagariņa Kungs
==ja nespēji vai negribi uzlekt uz ātrā vilciena, esi zaudētājs.==
/Aija Baltah Mahte/
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2006.29.4 12:54
Sveiks, Neonkuli!
Par desam es maz interesejos, jo jau tiesam sen, jau Bismarka laikos, noskaidrojas, ka nav labi zinat, ka tas taisa un kas tur ir ieksa. Tas ed, cik gribi! To pasu jau var teikt par arlietam. Ieverosi, ka es neprasitus padomus arlietas nedodu. Par kariem un slepkavibu apspiesanu Iraka, Afrika un citur varam runat tiklidz Tu busi ieskatijies vairak ka "Boston Globe", Pintera runas un citos anti-Busa rakstos. Ieklausies, ko saka otra puse!
Visu labako, Gundars
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.29.4 13:22
Gundar King wrote:
< "The (Manchester) Guardian" ari uzskatos ir un paliek stabila, pakreisa, kadreiz lielas rupniecibas pilsetas galvena avize, kas tagad, uzsverot vardu "Guardian" censas papildinat sarukuso abonentu skaitu ar jauniem, ari pakreisiem lasitajiem arpus Mancestras. Amerika to var stipri nepilnigi salidzinat ar "The New York Times" redakcijas nostaju daudzos, bet ne visos, jautajumos.>
Redz tur jau, Gundar, ar tā problēma, ka Britu kreiso valdību kritizē kreisais laikraksts. Interesanta ir attieksme - kad vajag karot iet tad kreisums netraucē, bet kad jauzklausa saprata balsi - tad tā ir "kreisa". Tā sakot, ka kreisajai valdibai vajadzīga reklāma ar veiksmīgu - "ekonomiski pamatotu karu" - viss ir kārtībā, bet kad atsauc atmiņa "kreiso" ideālus - tad phē!
< Ar manam domam saskan tas, ka kars Iraka bija nepieciesams, bet ka tur izdaritas drausmigas okupacijas rezima kludas. Es piekritu "The Economist" redakcijai, ka Amerika no amata jātstadina aizsardzibas ministrs Ramsfelds, un es, manu Harvarda U. draugu pamacits, nekad neesmu bijis augstas domas par prezidentu Busu. Visu to nemot vera, es varu pavisam netrauceti, un nemaz nenopusoties, lasit ari "New Yorker". Tur noskana ari ir izteikti pret prezidentu, bet nopietnie raksti ir stipri objektivi un loti paskaidrojosi.>
Te nu būtu jāprasa padoms Aijai par amerikas tradicijām ar "melnā pētera dzedzinašanu". Labi lai notiek - Ramsfelds ir melnais Pēteris, bet pēdējās dienās jaunas bēdas - konflikts ar Īrānu un skat - naftas cenas lido kosmosā, bet amerika ir laiva, kura bez šitās degvielas nekust ne no vietas. Ne velti pēdējā laikā Amerika ar "karu pret terorismu" ir piedraudējusi visām ievērojamām naftas ieguvējvalstīm. Un gan jau, kad naftas cenas celsies pietiekami, amerikāņi piekritīs, ka viņu labklājības vardā jebkādi upuri ir labi. Un tas viss tikai tamdēļ, ka amerika nevelas atjaunot savu saimniecību ar energo efektīvām tehnoloģijām, bet grib sacensties ar Ķīnu per lielāka piesārņotāja godu. Tamdēļ ar visādi plāni par "taktiskajiem atomieročiem", pieņemamo upuru skaitu un tamlīdzīgām blēņām. Protams, ka raķetes specifiski kristīs kļūdaini un operācija būs neveiksmīgi kļūdaina. Galu galā, atkal kļūdas būs vairāk nekā pareizības, bet "tas tak ir nepieciešams!" - cita ceļa nav. Varbūt tomēr vieglākir piekrist, ka šadas militatars akcijas pašas par sevi tomēr ir vienas lielas kļūdas un ideālas nemēdz būt?
Starp citu, Bušs bija nesen Azerbadžānā, kur vietējām korumpētajam vecim uzsita pa plecu (nepieminēja "demokrātijas ieviešnau ar varu") - pateicās par naftas pumpēšanu un solija parunat ar armeniju par kalnu karabahu - simboliski vai ne??
--
Ar cieņu ...
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2006.29.4 13:38
Labi, Taspats, paldies! Pagaidam noliksim Tavas vertejumus un ar tiem saistitas prognozes pie malas un gaidisim talako!
Visu labako, Gundars
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2006.29.4 13:43
Gundar King wrote: < Pagaidam noliksim Tavas vertejumus un ar tiem saistitas prognozes pie malas un gaidisim talako!>
Bez kariem, starp citu, kādas ir oficiālās prognozes par naftas cenām, jo tas diemžēl ietekmē arī Latvijas ikdienu, un kādas varētu būt tuvākā laika konsekvences?
--
Ar cieņu ...
No: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
Datums: 2006.29.4 13:57
Sveiki!
Profesors Dakteris Gundars man ieteica darīt tā:
< Ieklausies, ko saka otra puse!>
Ja nu Tu, desu meistar, esi tai pašā vārdkopā ieteicis no amata atstādināt ASV kara ministru Donaldu Rumsfelda kungu ij pa pilnu vairs neņemt ASV prezidentu G.W.Buša kungu, tad kas Tev paliek tur tai "otrā pusē"? Pēdējās dienās ļoti daudz dzirdam gan no Osama bin Ladena kunga ij no Aimana Zavahiri kunga par to, cik šis karš bija nepieciešams. Tas gan. Atkārtoju. Katrs, kas šiem kungiem piekrīt ir krimināls idiots. Punkts.
Žagariņa Kungs
==protams kurjš gan vispār grib lasīt un domāt par tik briesmīgām lietām.==
/Aija Baltah Mahte/
No: Andrew Ezergailis <ezergail@ithaca.edu>
Datums: 2006.29.4 13:58
Jautājums profesoriem un tiem, kas Iraqas karu mīl:
Kam par labu nāk karšs? Vai tiem kas līdzsvaru un stabilitāti pasaulē kāro?
Kam zemas naftas cenas vajadzīgas? Tiem, kam varena Amerika, vai tiem, kam varena Ķīna un Krievija vajadzīga? Vai šodien Amerikai ir lielāka vai mazāka teikšana pasaulē? Vai šodien Izraēla un Latvija ir drošākā situācijā nekā pirms kara? etc.
ezergailis
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2006.29.4 14:13
Taspats: < Bez kariem, starp citu, k
ādas ir oficiālās prognozes par naftas cenām, jo tas diemžēl ietekmē arī Latvijas ikdienu, un kādas varētu būt tuvākā laika konsekvences?>Esmu redzejis dazadas liknes, kas isteniba nozime maz. Tas vairak noder cilveku baidisanai vai nomierinsanai. Naftas cenas nevar precizi prognozet, jo tas veido daudzi un dazadi apstakli, arī ieskaitot amerikanu nevelesanos samazinat energijas paterinu un Ķīnas augošo naftas pieprasījumu. Ta ka sis jautajums tiesasm klust akuts (un nav atrisinams tikai ar mazaķaudigu automasinu razosanu pec paris gadiem), nakotni paredzet nevaram. Kaut vai tapec, ka ir sagaidami meginajumi mainit apstaklius.
Visu labako, Gundars
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2006.29.4 14:16
Juris Zagarins wrote: < Ja nu Tu, desu meistar, esi tai paš
ā vārdkopā ieteicis no amata atstādināt ASV kara ministru Donaldu Rumsfelda kungu ij pa pilnu vairs neņemt ASV prezidentu G.W.Buša kungu, tad kas Tev paliek tur tai "otrā pusē"?>Ed vien talak savas desas! Piekritu tik daudz, ka karu saceji nekad nespej paredzet to negaiditas konsekvences, pat tad, ja vini karus uzsvar.
Visu labako, Gundars