Balsu «gādāšana» Jūrmalas domes priekšsēdētāja un vietnieku vēlēšanās 2005.gada 18.martā

LTV analītiskā raidījuma De facto rīcībā nonākušo sarunu ieraksti, LTV pārraidīti 2006.gada 19.martā

Tulkojums no krievu valodas — De facto

 

Darbojošās personas:

 

Ilmārs Ančāns, Jūrmalas domes deputāts, partija Mūsu zeme

Juris Hlevickis, bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs, deputāts no LPP, apsūdzēts lietā par kukuļošanas mēģinājumu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, apturējis darbību LPP

Gvido Harijs Volbrugs, apsūdzēts lietā par kukuļošanas mēģinājumu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, Jaunais centrs (JC) deputāta kandidāts

Leonīds Lasmanis, apsūdzēts lietā par kukuļošanas mēģinājumu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, JC deputāta kandidāts

Germans Milušs, uzņēmējs, bijušais BMW tirgotājs, apsūdzēts lietā par kukuļošanas mēģinājumu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Likumsargi uzskata, ka viņa uzdevumā G.H.Volbrugs un L.Lasmanis devuši 20 000 eiro kukuli I.Ančānam

Igors Dreija, Jūrmalas domes deputāts no partijas Jaunais centrs

Ainārs Šlesers, Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais satiksmes ministrs

Andris Šķēle, Tautas partijas biedrs, ekspremjers

Eižens Cepurnieks, Lielupes ostas pārvaldnieks, TB/LNNK biedrs

Ēriks Kaža, uzņēmējs, kopā ar G.Milušu dibināja firmu Mikas, bijis 6.Saeimas deputāts, pārcēlies uz Floridu, ASV

Oļegs Burovs, SIA Jūrmalas attīstības projekti dalībnieks, bijušais Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašuma pārvaldes priekšnieks, atlaists, jo nav pildījis departamenta direktora rīkojumus, kā arī nav veicis savus tiešos pienākumus

Valērijs Barjers, uzņēmējs, SIA Rīgas pasažieru terminālis vadītājs

Inese Aizstrauta, Jūrmalas domes priekšsēdētāja, partija Jaunais laiks

 

Sarunās pieminētie:

 

Dainis Urbanovičs, Jūrmalas domes deputāts, LSDSP

Aigars Tampe, Jūrmalas domes deputāts, TB/LNNK

Juris Griķis, Jūrmalas domes deputāts, TB/LNNK
Raimonds Munkevics, Jūrmalas domes deputāts, Jūrmala — mūsu mājas
Agris Kalnciems, Jūrmalas domes deputāts, Tautas partija
Māris Mežapuķe, Jūrmalas domes deputāts, Tautas saskaņas partija
Sergejs Dolgopolovs, partijas Jaunais centrs priekšsēdētājs

Jānis Reirs, Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, Jaunais laiks

 

Plkst. 11:24

Volbrugs-> Ančāns

Ančāns:                Hallo.

Volbrugs:              Nu, tu ceļā jau?

Ančāns:                Es nevaru tikt ārā, man vēl pus stunda, pēc pusstundas zvani, labi?

Volbrugs:              Nu Ilmār, nu .. (smejas)

Ančāns:                Es nevaru, es neko nevaru izdarīt. Es neko nevaru izdarīt.

Volbrugs:              Nu labi.

Ančāns:                Pēc pus stundas, jā.

 

Plkst. 11:26

Šlesers->Milušs

Milušs:                  Jā, Ainār.

Šlesers:                 Klausies, jautājums ar Ančānu ir jāaizmirst, tāpēc, ka nav tāda cilvēka.

Milušs:                  Jā, es sapratu.

Šlesers:                 Tur viņam nevajag ar viņu tikties, nekas tur nav, tur, tur, es tev pēc tam pastāstīšu ar ko viņš nodarbojas.

Milušs:                  Jā, es zinu, es esmu lietas kursā.

Šlesers:                 Jā, davai, davai.

Milušs:                  Jā.

 

Plkst. 11:39

Milušs -> Hlevickis

Hlevickis:              Hallo

Milušs:                  Nu, Juri, izgāji ēterā, ja. Ha, ha.

Hlevickis:              Jā.

Milušs:                  Vispār. Vot. Ančāns, tas ir, kā jau es teicu, ir izlūks, pie tam izlūks ar viltību, ja.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Viņš vispār tagad netaisās braukt, viņš tikai tā saka — es atbraukšu, atbraukšu. Bet atbrauks un , es domāju, gatavos mums uzmešanu, ja.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Vot. Tātad, pats tas variants atkrīt, ā, tas nu ir skaidrs.  Ē, te jau citas ziņas par viņu ir, ja. Eižens tagad ir savācis TB partijas spici, ja.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  ā-a

Hlevickis:              Lielo?

Milušs:                  Nūū..

Hlevickis:              Lielo, lielo?

Milušs:                  Jā, lielo, jā.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Tātad, 12tos uz sakariem iznāks Baķka, ja.

Hlevickis:              Mh

Muilušs:                Es sazinājos ar Andri, lai Andris arī ar, nu, Baķku parunā, ja.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Tātad, vispār , vot mums vēl ir šitāda cerība. A Griķis ir darbā?

Hlevickis:              Nu tagad nezinu, šobrīd neesmu pārbaudījis.

Milušs:                  Nu pamēģini. Pamēģini pats ar viņu parunāt vēlreiz.

Hlevickis:              Nu es mēģināšu, bet vajag pagaidīt, līdz 12tiem palikušas 10 minūtes, nu.

Milušs:                  Jā.

Hlevickis:              Manuprāt, ja, bet neesmu pārliecināts, ka tas viņu..

Milušs:                  a kas mums ir 12tos?

Hlevickis:              Uz sakariem iznāk.

Milušs:                  ā nu jā, jā, viņš tur iznāk uz sakariem.

Hlevickis:              Tāpēc, ka es domāju, ka bez šitā tur ir bezcerīgi.

Milušs:                  Nu jā, jā.

Hlevickis:              Tāpēc, ka tur ir tas otrs, tas viņējais..

Milušs:                  Jā, jā, jā

Hlevickis:              Nu, ko tur daudz.

Milušs:                  Jā, jā

Hlevickis:              Starp citu, zvanīja cilvēks no mūsu drauga, kas tagad ir ārzemēs.

Milušs:                  Jā, jā.

Hlevickis:              Nu, interesējās kā iet. Es teicu — oi, slikti.

Milušs:                  Jā.

Hlevickis:              Žēl, bet mēs gribētu redzēt cilvēkus.

Milušs:                  Jā.

Hlevickis:              Bet viņš saka – tas tur nez no kurienes saka, ka, jā, vot, slikti, ka tagad uztaisīja, es domāju, ka labāk 23-šajā, protams. Bet no vienas puses, no otras puses, es sapratu, ka viņš neapmierināts arī saistībā ar tagadējo...

Milušs:                  Nu, protams, nu, protams.

Hlevickis:              Un tāpēc viņš tur sāka nervozēt.

Milušs:                  Bet tas, bet tas , manuprāt, nevienu neapmierina.

Hlevickis:              Jārunājas, jāsāk runāt , kā atcel šīsdienas tikšanos.

Milušs:                  Nu vot, un tā situācija, es domāju, pats pēdējais brīdis tagad, jā.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Nu tad ejiet pie Tampes, ja , un sakiet- Aigar, davai, tagad visu noraujam.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  āpēc, ka to , nu Raganu ielikt, tas ir pilnīgs absurds.

Hlevickis:              Mh, mh.

Milušs:                  To vispār nevienam nevajag, ne mums, ne viņiem.

Hlevickis:              Mh, mh.

Milušs:                  Tātad, tagad noraujam, nesavācam kvorumu un viss.

Hlevickis:              Tad vajag visus mūsējos un vienu ne mūsējo.

Milušs:                  Jā.

Hlevickis:              Tātad, tad pietiks.

Milušs:                  Vot ,vienkārši noraujam kvorumu. Vienkārši noraujam balsošanas jautājumu, lai nevienam nebūtu par ko apvainoties, ja, vot un viss un tad jaunu sēdi nozīmējam 23šajā.

Hlevickis:              mh, mh,mh

Milušs:                  Un mēģinām izdarīt kaut ko jaunu.

Hlevickis:              Nu jā, nu jā.

Milušs:                  Nu.

Hlevickis:              Visdrīzāk tā. Nu mēs te ar Igoru sēžam, principā mēs jau ta būtu gatavi, bet vajag , protams, ar super kontroli, ja, tāpēc, ka tas maksās septiņus, mēs aiziesim un tad parādīsies astotais, saproti.

Milušs:                  a, Juri, principā jau nav nekādas starpības, ja?

Hlevickis:              Mh, mh, mh, mh

Milušs:                  Vot.

Hlevickis:              Nu, bet es vēl tomēr nedaudz gaidu, kaut gan tur..

Milušs:                  Nē, nē, es arī absolūti gaidu, es absolūti vēl pagaidām neko.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Tur viss ir pietiekami, nepietiekami, pie Eižena ir diezgan nopietni, ja.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Es tātad ar viņu katru pusstundu sazvanos.

Hlevickis:              Nu žēl, ka pēdējās stundas, citādi..

Milušs:                  Nu jā.

Hlevickis:              Ja aizvakar nebūtu pieļauti vakardienas notikumi.

Milušs:                  Nu redziet, kurš tad varēja zināt, ka viņi kā peles izklīdīs, ja.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Jo viens bija it kā lojāls un otrs arī tā kā lojāls, un tad piepeši un še tev. Kā pēc komandas, tikai ne pēc mūsējās, ja

Hlevickis:              Nu komanda jau tāpēc bija.

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Komanda bija arī no viņējiem.

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              No tā, kas tagad pirmais, jo otrais ir atvaļinājumā.

Milušs:                  Jā, jā, jā. Vot, tā, vot.

Hlevickis:              A tu visu, visu viņam izdarīji?

Milušs:                  Oi.

Hlevickis:              Mh.

Milušs:                  Nu vispār var teikt, ka viņš savācis visu partijas aktīvu. Viņam ir vairākums tajā aktīvā, ja.

Hlevickis :             Mh

Milušs:                  Vot, viņš mēģinās panākt situācijas lūzumu, ja.

Hlevickis :             Mh, nu tad gaidām.

Milušs:                  Gaidām, jā., jā.

Hlevickis:              Jā.

Milušs:                  Jā, līdz sakariem.

 

Plkst. 11:58

Milušs -> Ēriks Kaža

Kaža :                   Sveicināts!

Milušs:                  Ērik, atvaino par klusēšanu

Kaža :                   Jā.

Milušs:                  Nu šķiet, ka pakāšam, ja.

Kaža :                   Nu es šorīt no rīta runāju ar laikiem, nezinu, Juris tev teica? Ar laikiem runāju.

Milušs:                  Jā

Kaža :                   Jaunajiem

Milušs:                  Jā, jā

Kaža :                   Vakar es dabūju caur viņu vadītāju Jūrmalas kuratoru, šodien es ar viņu runāju. Viņš man teica, ka viņi ir parakstījuši astoņus, saka — jūs nevarat astoņus, vajadzētu tikai septiņus.

Milušs:                  Ko jūs nevarat?

Kaža :                   Nu, saka, man fiziski ir astoņi parakstījuši, ka mums iesūtītie spiegi kaut kur sēž nu un mēs tā kā esam gatavi ar jums runāt, ja mēs uzvarēsim, vot. Nu un ja mēs zaudēsim, tad arī esam gatavi runāt

Milušs:                  Mm..

Kaža :                   Tātad, saka , ka visu parādīs balsošana, saka. Normāls cilvēks, tātad. Viņam vadība deva norādījumus ar mani lojāli runāt.

Milušs:                  Mm..

Kaža :                   Vot, saka, tagad grūti saprast kur kāds spiegs sēž, tāpēc balsošana visu parādīs.

Milušs:                  Nu, redzi, es tagad braucu mašīnā, bet mums vēl viss nav zaudēts, tāpēc, ka tagad iet TB politspices sēde, ja. Kaut gan mūs te puiši aktīvi klausās, ja, bet tagad vienalga nav daudz laika palicis, tāpēc var runāt visu, ja. Vot. Tātad, tagad ir TB sēde un mums tajā sēdē ir vairākums. Tūlīt būs balsojums un tā tālāk un tā joprojām, a principā vajadzētu tūlīt būt komandai diviem TB tomēr vai nu kaut kā noraut  šito lietu vai vēl kaut kas, ja. Vot.  Tātad, lai pēc tam kaut ko pa jaunam uzbūvētu, ja.  Vot. Tātad, tas ir viens variants. Otrais, tātad, kaut kā tā,  otrais variants-saproti, nupat pa radio paziņoja labējo partiju deklarāciju Jūrmalā Jaunā laika vadībā, ja.  Pēdējais punkts tajā bija sekojošs punkts: tas acīmredzot mums ar tevi. Punkts — lolot latviešu valodu pilsētā Jūrmala, cienot citas nācijas.

Kaža :                   Aha.

Milušs:                  Tā, kā, vēl bez tā.. Ā, vot mēs , saproti, par pirmo pamatu izvirzām visus demokrātiskos faktorus, pilsētas attīstības ekonomiskos faktorus utt, ujp

Kaža :                   Jā

Milušs:                  Bet tālāk pašā pēdējā punktā viņi uzsver nacionālo faktoru.

Kaža:                    Mm..

Milušs:                  Nu un te var secināt, ka ar visiem mūsu it kā labajiem priekšlikumiem utt ujp tur vēl ir faktors — izdrāzt visus  krievvalodīgos.

Kaža:                    Nu tas ir... nu ko tur runāt. Viņiem taču tas ir karogs.

Milušs:                  Jā, diemžēl tā tas ir. Nu vot tā..

Kaža:                    Paklau, a nevajag Aināram piezvanīt TB, ne?

Milušs:                  Es ar Aināru jau runāju, es domāju, ka viņš jau zvanīja. Un ar Andri arī runāju. Es domāju, ka Andris arī zvanīja. Tici man, Ērik, visas iespējas ..

Kaža:                    Izmantotas, ja?

Milušs:                  Viss jau ir izmantots. Tas ir ,visu mēģināju. Pēc tam pastāstīšu, tā nav telefona saruna.

Kaža:                    Nu jā, jā.

Milušs:                  Nepatīkamas nianses parādījušās, ja. Mūs uzmest grib. Vot. Nu vispār..

Kaža:                    Es sapratu.

Milušs                   Nu pagaidīšu..

Kaža:                    Ko tad?

Milušs:                  Nē, vēl pagaidīšu, nu ko, nu.  Nu reāli mums, protams ir 7ņas balsis, ja. 7tiņas balsis. Mūs piekrāpa atkal, nepilnīgā balsošanas sistēma, ja būtu piecu..

Kaža:                    Piecu procentu..

Milušs:                  Jā, tad mums viss, būtu mums 8ņas balsis. Vot tā.

Kaža:                    Jā

Milušs:                  Mums būtu mūsu 8ņas. Tāpēc, ka mūsējie visi ir centrā, ja, a visas tās Mūsu zemes, Jūrmala- mūsu mājas knapi, knapi tika iekšā. Nu vēl pats pēdējais tika tas tur Mežapuķe no Tautas saskaņas partijas, ja.

Kaža:                    Mm

Milušs:                  A pārējie visi no beigām bija, viņi vispār netiktu iekšā.

Kaža:                    Es sapratu

Milušs:                  Vot.  Bet toties mums Pirmā partija dabūtu 2vas balsis, Tautas partija arī 2vas, Pirmā partija, tas it , tas  tur Dreija arī dabūtu divas, saproti.  Mums cits izkārtojums būtu.  Un PCTVL arī divas balsis paņemtu. Vot kā. Un mums būtu 8ņas balsis. A tur būtu 7tiņas.

Kaža:                    Nu es saprotu. Nu labi, gaidīsim pulksten divus.

Milušs:                  Jā, nu davai, gaidīsim.

Kaža:                    Davai.

Milušs:                  Ja kas, zvanīšu.

 

Plkst. 12:06

Hlevickis ->Milušs

Milušs:                  Jā, Igor

Hlevickis:              Nu, kā tur

Milušs:                  Nu pagaidām klusums, Eižens neceļ trubiņu

Hlevickis:              Manuprāt, aizņemts.

Milušs:                  Vot, nu es zvanīju, necēla.

Hlevickis:              Ā

Milušs:                  Vot

Hlevickis:              Es nupat zvanīju, aizņemts.

Milušs:                  Nu , tātad, skaidrs, ka viņi tagad tur runā.

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Jo es zinu, ka bez 15 12tos pie viņa savācās visa tā saucamā valde, ja.

Hlevickis:              aha

Milušs:                  Vot. Nu un ap 12tiem ar savu balsi uz šito sapulci jāiznāk Baķkam un Eiženam valdē ir vairākums, ja.

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Viņš grib, lai balso par to jautājumu, ka TB pieņem lēmumu, vot, nu vispār divus lēmumus vai visu vispār tagad, to pašu, nu..

Hlevickis:              atcelt

Milušs:                  Atcelt un izveidot visu pa jaunam. Vai atbalstīt jūs, ja.

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Nu vot, vot, gaidām

Hlevickis:              Mm... Tā, nu labi, tad es gaidu. Es cenšos ar Eiženu tad ātri sazvanīties, jo te..

Milušs:                  Nu ja. Nu jau gandrīz viss.

Hlevickis:              Jāapspriež citas lietas

Milušs:                  Vot, vot, vot

Hlevickis:              Jāapspriež, jā. Labi, gaidu.

Milušs:                  Labi.

 

Plkst. 12:12

Volbrugs-> Ančāns

Ančāns:                Hallo

Volbrugs:              Nu, Ilmār?

Ančāns:                Gvido, zini, kā ir, ē-ē, te taču, ha, man brūk partijas virsū, es nevaru, es vēl Rīgā esmu. Es vēl Rīgā esmu, mums te visādas partijas brūk virsū, nu?

Volbrugs:              Ilmār, tu saproti priekšlikumu?

Ančāns:                Jā.

Volbrugs:              Attiecībā ir priekš tevis nesalīdzināmi labāki, nekā to, ko vakar runājām.

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              Bet saproti, nu

Ančāns:                Nu es esmu Rīgā, es nevaru, saproti, es tagad esmu Rīgā.

Volbrugs:              Tev tiek piedāvāts pirmā vicemēra amats

Ančāns:                Jā, jā, es saprotu. Bet es tev tagad, es nevaru to izrunāt..

Volbrugs:              Bet vai tu vari vismaz pa telefonu pateikt, tu būsi vai nebūsi ar mieru. Nu vismaz to tu vari pateikt?

Ančāns:                Nu tagad, nu, es nevaru to pateikt. Pārzvani man pēc pusstundas

Volbrugs:              Labi

Ančāns:                Es braukšu, es braucu, jā.

Volbrugs:              Pazvanīt, ja? Okei.

 

Plkst. 12:18

Milušs-> Hlevickis

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Juri!

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Nu, tātad, Krasts uzspieda Grīnblatam, Grīnblats zvana tiem abiem tagad, ja.

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Tātad, nu, bet apstiprinājuma tam nav. Baķka pagaidām uz sakariem nav nācis, vot, viņam nosūtīja sms, bet pagaidām uz sakariem nav nācis.

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Tāda mums situācija. Kā tikko, tā..

Hlevickis:              Kā tikko, te Igors [Dreija] izplata man viedokli, viņš nupat kā izgāja, viņš jau zina, ka tēvzemieši pieņēmuši lēmumu, saucas «sitam sarkanos»

Milušs:                  Nu , lieta tāda, ka es te tagad braucu, vot, es tā kā zvanīju Igoram un teicu, ka viņi ir pasludinājuši vienu savu deklarāciju- lolot latviešu valodu Jūrmalas pilsētā.

Hlevickis:              Nu pats par sevi saprotams. Tas taču ir Tēvzemes gods.

Milušs:                  Jā, cienot citas nācijas.

Hlevickis:              Nu tas jau jā. Nē, nu viņi kā, viņš te skraida šurpu – turpu, viņš domā, ka vajag iet un ātri skriet pie Tampes.

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Un, tā teikt, padoties. Bet es uzskatu, ka var vēl pagaidīt.

Milušs:                  Es arī domāju, ka var vēl pagaidīt.

Hlevickis:              Viņš te, nabags, mētājas. Tagad viņš izskrēja no kabineta, neizturēja..

Milušs:                  Nu labi

Hlevickis:              .. manu klātbūtni (smejas)

Milušs:                  Nu nekas.

Hlevickis:              Es gaidu, man Eižens arī zvanīja, viņš man arī teica

Milušs:                  Ā, nu

Hlevickis:              Viņš teica, ka tieši tagad Baķka zvana, jā. Es jau zināju par Krastu, bet tālāk neko nezināju

Milušs:                  Nu, vot ,vot

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Juri, es domāju, ka , nu kam kā, bet pamēģinām viņa pozīcijās pastrādāt, galu galā, ja

Hlevickis:              Nu tāds variants arī iespējams. Man jebkurš variants ir iespējams, vienkārši..

Milušs:                  Jā.

Hlevickis:              Nu jācīnās līdz galam

Milušs:                  Pilnīgi pareizi. Es tieši tā arī domāju, ka mums spēle vēl nav zaudēta. Paskatīsimies, kā viņi ar tādu opozīciju pastrādās, kad būs..

Hlevickis:              Nu un pēdējais, vispārībā, moments, ka mēs varam palūgt tēvzemi atsaukt savējos no sēdes

Milušs:                  Jā, jā

Hlevickis:              Tad mēs arī nedaudz pagrozāmies un vienkārši aizejam

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Ja? Un viņi nesavāc kvorumu. Šitāds variants ir iespējams. Tas pat sakrīt ar Valērija interesēm, ja.

Milušs:                  Jā, jā.

Hlevickis:              Tā, ka.. ( smejas)

Milušs:                  Nu vispār, davai. Varbūt Dainim piedāvāt tādu variantu?

Hlevickis:              mm

Milušs:                  mm... nu labi, pagaidām pagaidīsim

Hlevickis:              Jā, gaidām

 

Plkst. 12:21

Lasmanis-> Milušs

Milušs:                  Jā, Leonīd

Lasmanis:              A tu kur esi?

Milušs:                  Es jau uz Rīgu aizskrēju

Lasmanis:              Ā. Tu nebūsi uz to..

Milušs:                  Nē, tur es točno nonebūšu, tur man nav ko darīt, priekš kam savu ģīmi lieku reizi izgaismot

Lasmanis:              Jā , jā

Milušs:                  Vot. Tā kā tur es nebūšu, ja

Lasmanis:              Aha, nu tam tur..

Milušs:                  Jā.

Lasmanis:              Nu tam tur Grīnblats aizliedza. Saka, ja būtu Straume, saka, viss būtu, kā saka, citādāk

Milušs:                  Mēs it kā cenšamies vēl kaut ko izdarīt. Tieši tagad vēl gan Straumi mēģina,  gan Grīnblatu

Lasmanis:              Jā, jā , jā

Milušs:                  Tā kā mēģina, ja

Lasmanis:              Jā. Te kā reiz viņam pateica, ka, ja viņš izdarīs tā, tad būs tā, bļin. Viņš saka, ja būs , saka, no tā tur vai no Grīnblata, vai no Straumes, tad, saka, nekādu problēmu, bļa, ja.

Milušs:                  Jā, jā

Lasmanis:              Tas viens. Un otrs, te man tas mans Ančāns tūlīt uzradīsies, vot tūlīt, tūlīt, tad mēs ar viņu turpinām.

Milušs:                  Nē, nu, protams, turpinām. Bet tagad, ņemam vērā to, jautājumu, ja. Tas ir, esam gatavi piedāvāt vicemēru.

Lasmanis:              Jā

Milušs:                  Davai.

Lasmanis:              Labi, davai.

 

Plkst. 12:22

Milušs -> Cepurnieks

Cepurnieks:          Hallo

Milušs:                  Tagad pa draudzīgiem kanāliem parunāja ar Griķi, ja.

Cepurnieks:          Skaidrs.

Milušs:                  Tātad, viņš teica, ka nevar uz to iet, jo Grīnblats viņam aizliedza. Ja viņam Grīnblats vai  Straume teiks rīkoties pretēji, viņš labprāt to darīs.

Cepurnieks:          Viņam tūlīt pateiks

Milušs:                  Nu tad, davai, davai. Vot. Viņš saka, ja Grīnblats vai Straume man pateiks, es ar lielāko prieku izdarīšu pretējo.

Cepurnieks:          Jā, es tagad zini, ko daru..

Milušs:                  Jā

Cepurnieks:          .. lai viņš vispār neatnāk

Milušs:                  Davai. Dari visu, ko uzskati par vajadzīgu, Eižen. Dari visu

Cepurnieks:          Lai tur, kā balsot, to pēc tam, galvenais...

Milušs:                  Jā, to pēc tam. Tagad var pat noraut, jā

Cepurnieks:          Jā

Milušs:                  Pēc tam uzzīmēsim jaunu [scenāriju]

Cepurnieks:          Davai

 

Plkst. 12:35

Cepurnieks -> Milušs

Milušs:                  Jā, Eižen

Cepurnieks:          Es visu pārrunāju ar Baķku.

Milušs:                  Jā

Cepurnieks:          Un tā, kā būtu pats viņa tuvākais cilvēks

Milušs:                  Mm

Cepurnieks:          Un visu it kā sarunāju ar viņu, iedevu Griķa telefonu

Milušs:                  Mm

Cepurnieks:          Bet Griķis ir atslēdzis telefonu, saproti. A lēmums tāds, ka viņš liks Griķim neiet uz sēdi.

Milušs:                  Mm

Cepurnieks:          Tāpēc, ka nav garantijas, saproti, ja viņš atnāks, iedomājies kāds tur būs presings

Milušs:                  Ok. Šis variants mūs apmierina

Cepurnieks:          Jā, bet, bet..

Milušs:                  Tagad Griķim jāieslēdz telefons

Cepurnieks:          Jā. Es tagad uzreiz zvanīju Griķim, bet Griķis ir izslēdzies. Es viņam nosūtīju sms, ka Straume ar viņu grib runāt.

Milušs:                  Ok. Viņš tagad ir Domē, es tūlīt zvanu Jurim un Dreijam, lai viņi atrod Griķi un lai viņš ar tevi , kaut kā caur citiem telefoniem sazinās, ja.

Cepurnieks:          Jā, labi, davai.

 

Plkst. 12:37

Milušs->Igors Dreija

Dreija:                  Jā, jā, German.

Milušs:                  Igor, tagad TB nevar sazvanīt Griķi, viņš izslēdzis telefonu, ja

Dreija:                  Nu

Milušs:                  Viņam no TB centra tūlīt būs lēmums, lai viņš vienkārši neatnāk, lai visu norautu, ja.

Dreija:                  A ja nu viņš jau pa Domi staigā, es gan viņu neesmu redzējis

Milušs:                  Es nezinu, ir viņš Domē vai nav, es lūdzu jūs paskraidīt pa domi, atrast viņu, iedot viņam telefonu, sazvanīt Cepurnieku, nu, lai viņš kaut kā iznāk uz sakariem, ja

Dreija:                  Nu tūlīt sāksim skraidīt.

Milušs:                  Davai

Dreija:                  Bet es viņu neatradīšu, es jau klauvēju pie viņa kabineta pirms divām minūtēm.

Milušs:                  mm..

Dreija:                  Iz***  viņš mūs, atvainojos par izteicienu

Milušs:                  Nu nezinu, kurš mūs iz***, kurš nē, bet nu..

Dreija:                  Pats labākais būtu tagad sačakarēt divus biļetenus, izklīst un izdomāt visu pa jaunam

Milušs:                  Mēs varam divus sačakarēt, bet viņiem būs astoņi un viss būs normāli

Dreija:                  Nē, nē, nē, mums vienu un viņiem vienu

Milušs:                  Nu, ok

Dreija:                  Bet vajag, lai Tampe uz to uzķertos

Milušs:                  Tampe. Par Tampi es nevaru garantēt, jā.

Dreija:                  Nu vot. Vajag, lai partija to zinātu, ā-ā , lai sāktu spīdēt saule viņam kā mēram

Milušs:                  Nu redzi, ja viņi tagad izlēma, ka viņi rāda visus biļetenus, tad Griķim arī jārāda.

Dreija:                  Nu labi, viņa vienkārši nav un viss

Milušs:                  Nu jā, viņa nav un nav kāda no mūsējiem

Dreija:                  Septiņi pret septiņi. Otru reizi kandidatūru nedrīkst izvirzīt

Milušs:                  Kādu?

Dreija:                  Aizstrautas kundzes

Milušs:                  Nu viss, a mēs arī neizvirzām

Dreija:                  Ļoti labi. Jā, un Juri arī otru reizi nevar izvirzīt

Milušs:                  A mēs viņu neizvirzījām

Dreija:                  Ļoti labi

Milušs:                  Mēs tagad neizvirzām, sēžamies un visu izdarām no jauna

Dreija:                  Pareizi. Vot, tas ir lēmums

Milušs:                  Nu davai

Dreija:                  Bet kaut nu, kaut nu..

Milušs:                  Davai, meklējiet to Griķi. Kaut kur viņam ir jābūt

Dreija:                  Labi. Zvanu tūlīt Jurim

Milušs:                  Jā. Lai meklē... Paldies

 

Plkst. 12:39

Milušs -> Hlevickis

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Juri, tātad, man atzvanīja Eižens, runāja ar Baķku, tur visu ir sapratuši, ir ar mieru visām attiecībām. Tātad, lai dotu tagad Griķim komandu, lai viņš vienkārši neatnāk

Hlevickis:              Jā, bet te ir divi varianti

Milušs:                  Viss

Hlevickis:              Vēl Ainārs arī mēģināja parunāt kaut ko vai vēl mēģinās pierunāt balsot par, bet

Milušs:                  O!

Hlevickis:              Jā, bet ja neatnāk, tad nekas nesanāk

Milušs:                  Nu ok, bet zini, viņam telefons atslēgts un viņa nav, mēs nevaram viņu sazvanīt, ja. Tātad es lūdzu Igoram, un jūs lūdzu — atrodiet Griķi. No jūsu telefona, lai piezvana vai no kāda cita, bet lai vot ir. Un tad viņam jebkurā brīdī Baķka pa tiešo zvana. Lai tas maita ieslēdz telefonu

Hlevickis:              Mm

Milušs:                  Vot. Tātad visas komandas visos līmeņos lielajā TB ir saņemtas.

Hlevickis:              mm.. a ko, viņš telefonu atslēdzis?

Milušs:                  Jā, viņam izslēgts

Hlevickis:              Ā! Cenšos noticēt. Tā, mirklīti, mirklīti, man varbūt.. es neredzu. Tā, jāpārbauda. Labi, es pārbaudīšu, vai viņš ir te uz vietas

Milušs:                  mm...mm

 

Plkst. 12:49

Milušs-> Dreija

Dreija:                  Jā, jā German

Milušs:                  Nu kas ir, Igor, atradāt viņu

Dreija:                  Nē, nekur viņa nav. Un Tampes arī nav

Milušs:                  Pu pu pu

Dreija:                  Nu gaidīsim, kas cits mums atliek

Milušs:                  Nu jā, jā

Dreija:                  Otrs variants, nu tas ar tiem biļeteniem

Milušs:                  Nē, nu no otras puses to neviens neizdarīs

Dreija:                  Nu iešu, uzzināšu, ja tur tā izlems un viņam kaut kas spīdēs- izdarīs

Milušs:                  Nu..

Dreija:                  Un pēc tam pārgrupēsies. Nu labi, atā

 

Plkst. 12:50

Milušs ->Cepurnieks

Cepurnieks:          Halo

Milušs:                  Nu , es domāju, ka mūsu telefonus klausās. Viņi reaģē ātrāk, nekā mēs kaut ko gribam izdarīt. Tā teikt, tu kaut ko sarunā, a viņi jau noreaģējuši tā, ka tie tur vispār noslēpušies. Tagad Domē nav ne Tampes, ne Griķa un arī atrast neviens nevar. Vienīgais — brauc pats, Eižen, uz turieni

Cepurnieks:          Tūlīt braucu. Viss, davai.

 

Plkst. 12:51

Milušs-> Hlevickis

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Nu, Eižens tagad brauc uz Domi, ja, lai izķertu tos tur pirms sēdes, iedotu viņiem tās trubas. [telefons]

Hlevickis:              Mm..  Aigara mašīna te stāv, Griķa arī, manuprāt, te pat kaut kur jābūt. Es īsti nezinu kāda viņam ir, varbūt, ka nav arī. Tampes ir,  redzu mašīnas jumtu. Kabinetā viņa nav, es aizsūtīju pārbaudīt.

Milušs:                  Jā, jā

Hlevickis:              Vot tā

Milušs:                  Nu vot, vot, tāda situācija, tātad..

Hlevickis:              Nu, Ainārs, Ainārs vēl mēģina atkārtoti sazvanīt Jāni, ja

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Kaut kā tomēr pielauzt nevis vienkārši aiziet, bet.. Nu viņš tā kā saprot, ka tā ir izšķiroša balss

Milušs:                  Jā, jā

Hlevickis:              Un ja mēs to atceļam, tad būs pavisam cita saruna, ja

Milušs:                  Nu, protams, protams

Hlevickis:              Nu tā, vot. Tā kā.. Nu, no otras puses, tagad jau neko vairs nevar izdarīt

Milušs:                  Nu jā, Juri, izdarīt vairs neko nevar, visi varianti, viss ir izmēģināti.

Hlevickis:              Nu galvenais, lai tas mūsu draugs nesāk lēkāt

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Es gan viņu patiesībā nemaz neredzēju, bet tūlīt viņš jau mētājas, nabadziņš.

Milušs:                  Nē, nē, viņam ir pateikts lai nelēkā, bļin, lēkātājs tāds, bļin

Hlevickis:              Mmm.. mm... Nu labi, gaidām tad

Milušs:                  Viņš nekur...

Hlevickis:              Tūlīt pie manis ieradīsies kreisie

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Ko tālāk darīt, ko tālāk, patiesībā nemaz nav slikts variants, ka kāds neatnāk, ja

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Un neviens neko nav nodevis, vismaz ne no mūsu puses uz to. Tāpēc, ka pat, ja ir  pa septiņi un ja kāds no mūsējiem izdomā pāriet tajā pusē, tad ir viss

Milušs:                  Nu jā

Hlevickis:              Astoņi un uz priekšu

Milušs:                  Nu jā

Hlevickis:              Griķis varēja būt un varēja nebūt, ja

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Tā, ka situācija tāda, diezgan...

Milušs:                  Nē, nu.. Situācija nav laba, pilnīgi jums piekrītu, Nu vot, ko tad

Hlevickis:              Mmm Mm

Milušs:                  Davai, tagad vēl Eižens pēc 15 minūtēm atbrauks

Hlevickis:              Jā, Eiženam būs pēdējās ziņas, jā. Jā, jā, labi

Milušs:                  Davai

 

Plkst. 13:03

Volbrugs-> Lasmanis

Lasmanis:              Hallo

Volbrugs:              Leonīd?

Lasmanis:              Nu?

Volbrugs:              Nu, ir kas jauns?

Lasmanis              Tu zini, es gaidu Ilmāru. Ilmāram bija jāpiebrauc, viņš man solīja pusstundas laikā piebraukt

Volbrugs:              A-hā!

Lasmanis:              Te pat pie šitās lietas, ja?

Volbrugs:              Ā, labi, labi

Lasmanis:              Tā kā, es mēģinu, es mēģinu

Volbrugs:              Cerības ir, ja?

Lasmanis:              Nu es nezinu, kā ir, visi uzskata viņu par šito, par..

Volbrugs:              Jā

Lasmanis:              Par nodevēju. Bet nu mēģināsim kaut ko, ja?

Volbrugs:              Nu mēģini, ja?  Es domāju, ka varbūt labi, ka es neesmu klāt.

Lasmanis:              Nu , davai, pamēģināsim. Labi, tad es ar viņu runāšu.

Volbrugs:              Okei, jā

Lasmanis:              Davai, davai.. Mm.. atā

 

Plkst. 13:05

Volbrugs->Ančāns

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              Ilmār?

Ančāns:                Es, Gvido, tuvojos Lielupes tiltam tagad

Volbrugs:              Ilmār, pagaidi. Es esmu mājās, ja?

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              Tur būs Leonīds

Ančāns:                Kurā vietā? Es būšu, pasaki, es tagad tuvojos Lielupes tiltam

Volbrugs:              Nu tur, kur parasti

Ančāns:                Nu labi, labi

Volbrugs:              Es tikai  tev gribēju pateikt, ja?

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              Pa telefonu, es nebūšu, bet ar to, ja?

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              No mūsu puses viss, Ilmār,  būs kārtībā

Ančāns:                Nu viņš man pateiks, viņš man pateiks

Volbrugs:              Paga, viena lieta ir, ja, tev vēl divdesmit, desmit plus desmit

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              Tas arī ir svarīgi. Un tur vēl daudz kas..

Ančāns:                Es tagad pie stūres, piebraucu un tagad es..

Volbrugs:              Jā, jā, okei. Tiecies ar viņu, viss būs kārtībā.

Ančāns:                Es piebraucu, es pēc 5 minūtēm esmu pie...

Volbrugs:              Labi, ok, ok.

 

Plkst. 13:08

Volbrugs -> Lasmanis

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Leonīd?

Lasmanis:              Nu?

Volbrugs:              Ilmārs brauc pie tevis, ja?

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Viņš ir nobriedis, ja?

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Vienu vārdu sakot, tad tu viņam noteikti par to pirmo pasaki, ja?

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Un par to summu, tu viņam uzraksti uz papīra un uzraksti kā lai nodod, lai abiem ir droši

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Un tad viņš būs gatavs. Čau. Es viņam zvanīju nupat . Viņš jau te ir pie .. pie krieva, tūlīt jau ir

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Pie Lielupes tilta, kad es zvanīju

Lasmanis:              Labi

Volbrugs:              Uzraksti uz papīra ,kā lai nodod un ka ir tik un tik

Lasmanis:              Labi

Volbrugs:              Čau

Lasmanis:              Jā, jā

 

Plkst. 13:17

Lasmanis-> Milušs

Milušs:                  Jā, Ļoņa

Lasmanis:              Klausies, man viss piķis būs vajadzīgs

Milušs:                  Dieva dēļ

Lasmanis:              Jā, bet tūlīt

Milušs:                  Tagad?

Lasmanis:              Nu jā, viņam pēc pusstundas sākas, es viņam teicu, kā visu izdarīsies, tā arī visu dabūsi. Nu, tas ir tas pirmais variants.

Milušs:                  Nu Dieva dēļ

Lasmanis:              Tikai tad viņš dabūs visu

Milušs:                  Nu Dieva dēļ

Lasmanis:              Plus tas, ko mēs runājām. Viņš teica — bet kādas garantijas. Īsāk sakot, stulbi, daudz nerunāšu

Milušs:                  Jā

Lasmanis:              Man būs vajadzīgs viss piķis

Milušs:                  Braucu pie tevis uz Jūrmalu

Lasmanis:              Davai

 

Plkst. 13:22

Milušs->Šķēle

Šķēle:                           Jā.

Milušs:                  Andri, mēs saņēmām vienu signālu, ka viens, iespējams, ir piekritis.

Šķēle:                           Jā.

Milušs:                  Mēs, mēs ejam «uz visu banku»!

Šķēle:                           Nu tad ejam.. Labi, es sapratu. Es tūlīt.

Milušs:                  Paldies. jā.

 

Plkst. 13:30

Volbrugs-> Lasmanis

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Leonīd? Gvido

Lasmanis:              Jā, jā

Volbrugs:              Vari runāt?

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Nu labi, sarunāji, jeb nē?

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Sarunāji, ja?

Lasmanis:              Jā, bet vai tas nav blefs

Volbrugs:              Domāju, ka nē. Nu tā, es jau arī braucu uz to pagastu, ja

Lasmanis:              Jā, jā, dari tā

Volbrugs:              Tad tur tiekamies

Lasmanis:              Jā, jā, labi, mmm

 

Plkst.13:31

Šlesers-> Milušs

Milušs:                  Jā

Šlesers:                 Jā.

Milušs:                  Ainār, izskatās, ka viens ir piekritis, es lidoju uz Jūrmalu. Tā teikt, mēs ejam «uz visu banku».

Šlesers:                 Vajag šodien apstiprināt?

Milušs:                  Jā.

Šlesers:                 Nevajag atlikt, davai. Vai tas ir Griķis?

Milušs:                  Nu, es klusēju.

Šlesers:                 Skaidrs. Labi, davai, davai, tad nestāsti. Īsāk sakot, es darīju, ko varēju. Es zvanīju arī Straumem. Nu, tad strādā un,  zvani.

Milušs:                  Mh

Šlesers:                 Davai.

 

Plkst. 13:32

Milušs-> Kaut kas pie Marienbādes

Saša:               Hallo

Milušs:            Saša

Saša:               Jā

Milušs:            Piezvani apsargam Marienbādē, es pēc 15 minūtēm piebraukšu, lai viņš man atver vārtus, ja.

Saša:               Jā, sapratu, bet tur nevarēs iebraukt. Ā., nu tur var..

Milušs:            Kāpēc nevar iebraukt?

Saša:               Tur ir pieputināts

Milušs:            Nu un kas

Saša:               Nu labi, skaidrs, labi.

 

Plkst. 13:33

Milušs->Lasmanis

Lasmanis:              Allo

Milušs:                  Es izbraucu uz Jūrmalu, būšu pēc 10-15

Lasmanis:              Jā

Milušs:                  Pie Marienbādes vārtiem, tur pastaigā, ja

Lasmanis:              Ā, tur kur mēs iepriekšējo reizi?

Milušs:                  Nu nezinu, nu vot. pie Marienbādes un Jūrmalas domes iebrauktuves, tur Marienbādes vārti

Lasmanis:              Ā, tur! Sapratu, es neiebraucu, neiebraucu

Milušs:                  A tu pats kur esi tagad?

Lasmanis:              Domē

Milušs:                  Nu tad tu tieši iznāksi

Lasmanis:              Pēc 10 minūtēm iznākšu, ja, pēc 15

Milušs:                  Jā, nāc pēc 10, es jau nesos

Lasmanis:              Jā, jā

Milušs:                  Davai

 

 

Plkst. 13:37

Ančāns->Volbrugs

Volbrugs:              Jā, hallo

Ančāns:                Paklau, nu nav tā, kā vajadzīgs..                             

Volbrugs:              Jā, kas nav Ilmār? Es braucu uz Domi, es tagad mājās..

Ančāns:                Jā, jā

Volbrugs:              Bet tā kā es tev teicu, tā ir.

Ančāns:                Bet nav vēl tas, nu tā nevar, nu..

Volbrugs:              Ilmār, paga, tas par ko bija runa, ja, bija man pat kabatā. Saproti, es gaidīju, gaidīju, gaidīju, atdevu tur atpakaļ. Bet..

Ančāns:                Nu labi, labi

Volbrugs:              Ilmār, es tev apzvēru, ja?

Ančāns:                Nē, nē. Nē, es visu gribu nokārtot, čau.

Volbrugs:              Paga, tad saki tā, kam es varu ieskriet, atdot, jeb vienalga, ja, un tev pazvanīs un tu zināsi, ka viss ir kārtībā

Ančāns:                Labi

Volbrugs:              Bet tagad ir baigi maz laika, es tev zvēru, ka tā ir

Ančāns:                Nē, nu, jānokārto. Labi. Drīz sāksies Dome un tad sāksies vēlēšanas, tad es nevarēšu. Drīz būs pārtraukums, jā

Volbrugs:              Labi, ok

 

Plkst. 13:40

Volbrugs-> Lasmanis

Lasmanis:              Jā

Volbrugs:              Leonīd...

Lasmanis:              Nu?

Volbrugs:              Man nupat zvanīja, tu neesi viņam iedevis. Viņš vairs tā nedara

Lasmanis:              Bet, pagaidi, lai viņš ir tur, tūlīt tu pats, tu pasaki viņam tā, ka lai viņš iziet ārā

Volbrugs:              Jā

Lasmanis:              Un, un tu to izdarīsi tūlīt pēc 5 minūtēm. Tu to izdarīsi pēc 5 minūtēm, man jau Gera brauc. Es viņam pateicu, kāpēc šitā viss notiks, tāpēc, ka man.. es taču atdevu projām

Volbrugs:              Ā! Sapratu

Lasmanis:              Un man puisis brauc, tu viņam pasaki, lai viņš iziet ārā pēc 5 minūtēm uz tualeti pie tevīm

Volbrugs:              Ok

Lasmanis:              Un tu esi..

 

Plkst. 13:42

Volbrugs-> Ančāns

Ančāns:                Jā

Volbrugs:              Ilmār, pēc 10 minūtēm viss būs pie manis un tu vienkārši vai pa telefonu vai kam pasaki vai pats iznāc ārā, būs atdots

Ančāns:                Tad iedod, ē-e, jā, nu..

Volbrugs:              Tu man pazvani un pasaki kam. Es vēl esmu mājās, es jau ar mēteli skrienu uz Domi. Tūliņ būs pie manis.

Ančāns:                Nu tūliņ sāksies sēde

Volbrugs:              Kam atdot, saprati? Jeb pats iznāksi ārā, labi?

Ančāns:                Nu es pats iznākšu

Volbrugs:              Labi, ok

 

Plkst. 13:44

Šlesers -> Milušs

Milušs:                  Aļo

Šlesers:                 Jā, es runāju ar Straumi, bet tur grūti pie viņiem, kā saka, cik saprotu, ar to pasažieri

Milušs:                  Nu es saprotu, ka tur grūti, jā. Mums ir cits pasažieris

Šlesers:                 Nu labi, davai, strādā, ja

Milušs:                  Jā, jā

Šlesers:                 Visu labu

Milušs:                  Jā, jā

 

Plkst. 13:44

Lasmanis-> Milušs

Milušs:                  Jā

Lasmanis:              Tu jau kaut kur tepat?

Milušs:                  Jā, viena minūte, vot. Davai!

 

Plkst. 13:45

Lasmanis-> Volbrugs

Volbrugs:              Jā, hallo

Lasmanis:              Nu, kur esi?

Volbrugs:              Es esmu mašīnā pie Dubultu stacijas

Lasmanis:              Ā, labi, tad ej iekšā

Volbrugs:              Vestibilā?

Lasmanis:              Nē, nu jā, vestibilā. Ieraudzīsiet viens otru, un tad tu viņam piezvani tagad, lai viņš iznāk pēc 3—5 minūtēm ārā uz tualeti, ja?

Volbrugs:              Labi, norunāts

Lasmanis:              Davai, davai

 

Plkst. 13:48

Milušs-> Hlevickis

Hlevickis:              Aļo

Milušs:                  Juri?

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Ļoņa jau aizskrēja. Viss, jau

Hlevickis:              Kas?

Milušs:                  Le, Leonīds jau aizskrēja

Hlevickis:              Kur aizskrēja?

Milušs:                  Atpakaļ uz turieni. Es jau esmu Jūrmalā

Hlevickis:              Jā, jā, jā. Nu mēs viņu, es vienkārši palūdzu tam tur advokātam, lai pastāv blakus un nelaiž klāt Barinovu, viņš ir te.

Milušs:                  Jā, jā , jā

Hlevickis:              Tā , vienkārši fiziski. Ar to tur nesanāca, tu zini, ja?

Milušs:                  Es? Pie Eižena, ja?

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Jā, es zinu

Hlevickis:              Jā, jā, nu ko, nu neko, es jau Aināram arī zvanīju

Milušs:                  Nu

Hlevickis:              Mēs neko te tagad vairāk nevaram izdarīt. Ejam tālāk

Milušs:                  Nē, nu ejam, ejam tālāk, viss, te mēs neko nevaram, vot

Hlevickis:              Viss, viss, labi, labi. Viss

Milušs:                  A

 

 

Plkst. 13:56

Lasmanis-> Milušs

Milušs:                  Jā

Lasmanis:              A tur jau sācies. Viņš ir augšā pagaidām. Es paspēju viņam pamāt ar ķobi

Milušs:                  Mh

Lasmanis:              Tā kā, es domāju, ka viss ir čikiniekā

Milušs:                  Malači

Lasmanis:              Mh

Milušs:                  Gaidām

Lasmanis:              Gaidām

 

Plkst. 13:58

Milušs-> Lasmanis

Lasmanis:              Allo

Milušs:                  A vai tad jūs tur nelaiž?

Lasmanis:              Nē, tur tagad pilna zāle, tur tā tagad

Milušs:                  Ā-a

Lasmanis:              Korespondenti, zibšņi tagad un tā tālāk

Milušs:                  Nu skaidrs

Lasmanis:              Ir jau pulkstenis divi, tur viss sācies, lasa kurš ir deputāts, kurš nav deputāts

Milušs:                  Viss, es sapratu

Lasmanis:              Jā

Milušs:                  Tur pasniedz diplomus un tā tālāk

Lasmanis:              Jā, jā, jā. Es pabāzu savu purnu, pamāju , viņš arī pamāja, tā kā.. Nu tā, ka gaidīsim, gaidīsim

Milušs:                  Nu labi, viss, davai

Lasmanis:              Davai

 

Plkst. 13:59

Cepurnieks-> Milušs

Milušs:                  Aļo

Cepurnieks:          Labs

Milušs:                  Nu, vecīt, uzmeta mūs abus

Cepurnieks:          Pilnībā. Mani arī

Milušs:                  Jā, tevi arī. Nu vot, rīt Baķka zvanīs tev un prasīs kā turpmāk partiju uzturēt

Cepurnieks:          Njā, tā arī būs

Milušs:                  Vot nu

Cepurnieks:          Nē, nu es domāju, ka tagad var arī Baķku no prezidija noņemt

Milušs:                  Mh

Cepurnieks:          Jo es iegāju Griķa kabinetā bez 15

Milušs:                  Jā

Cepurnieks:          Baķka piezvanīja un es iedevu telefonu, ja

Milušs:                  Jā

Cepurnieks:          Bet viņš nepārliecināja. Tātad, kā es teicu, viņam vajadzēja ..

Milušs:                  Satikties

Cepurnieks:          Vienkārši pavēlēt

Milušs:                  A tu jau prom, vai vēl esi Domē?

Cepurnieks:          Es izgāju no domes, iesēdos mašīnā. Es negribu vairs tur stāvēt un skatīties

Milušs:                  Nu, ko , brauc šurp.. Es nupat aizbraucu no domes

Cepurnieks:          Tu būsi klubā?

Milušs:                  Nē, klubā nē, Davai uz tenisa kortiem, kur tas tur — ūdens

Cepurnieks           Bella Italia, ja?

Milušs:                  Nu jā, Bella Italia, jā

Cepurnieks:          Tūlīt būšu tur

Milušs:                  Davai

 

Plkst. 14:01

Milušs-> Lasmanis

Lasmanis:              Aļo

Milušs:                  Eu, lai viņa draugs viņam pamāj. Vai kas tur ar to draugu? Nav viņa?

Lasmanis:              Nē, ir, ir, ir

Milušs:                  Ā-a

Lasmanis:              Visi, visi ir te

Milušs:                  Tā, lai viss ir normāli, lai viss ir labi

Lasmanis:              Viss, visi māj. Un viss

Milušs:                  Jā

Lasmanis:              Visi viens otram mirkšķina ar aci

Milušs:                  Viss, Ļoņa, atā

Lasmanis:              Davai

Milušs:                  Zvani man uzreiz, ja?

Lasmanis:              Jā, labi, jā

 

Plkst. 14:03

MilušsàLasmanis

SMS teksts: Kā? @@@

 

Plkst. 14:28

Milušs->Lasmanis

Lasmanis:              Aļo

Milušs:                  Nu, kā tur situācija attīstās?

Lasmanis:              Nu pagaidām viņi vēl ir tur, nav izdalījuši biļetenus. A tas ērglis, kā saka, ir ierijis, ir ierijis

Milušs:                  Mh mh

Lasmanis:              Ierijis. Sēž ierijis, apmierināts un smaida

Milušs:                  Nu viss, paldies

Lasmanis:              Jā

Milušs:                  Davai

Lasmanis:              Barinovu nelaižam viņam klāt pagaidām

Milušs:                  Viss. Lieliski

Lasmanis:              Davai

Milušs:                  Davai

 

Plkst. 14:43

Burovs-> Milušs

Milušs:                  Kas ir Oļeg?

Burovs:                 Nu vot, esmu zālē, tūlīt paziņos rezultātu, tu pat vari pagaidīt un nelikt nost klausuli. Es tev tūlīt pateikšu. Biļetenus izvilka.. Viņi parakstās.. Nu viss, izskatās, ka Juris ir nomierinājies

Milušs:                  Biļetenus izvilka

Burovs:                 Tūlīt pateiks. Kas tur. Baidās lasīt.. kas.. tūlīt pateiks.. Par Aizstrautu- astoņi. Gera, dzirdi, ja?

Milušs:                  Aizstrauta, ja?

Burovs:                 Jā, astoņi

Milušs:                  Skaidrs. Viss, davai

Burovs:                 Par Juri septiņi. Davai, es tev pēc tam piezvanīšu, ja

Milušs:                  Davai

 

Pkst. 14:45

Lasmanis-> Milušs

Milušs:                  Nu un kā?

Lasmanis:              Aļo!

Milušs:                  Jā, mūs uzmeta

Lasmanis:              Jā

Milušs:                  Nu un kā tā var būt?

Lasmanis:              Nezinu, tūlīt sāksim runāt

Milušs:                  A viņi biļetenus parādīja?

Lasmanis:              Viņi centās atrādīt, jā. Es tūlīt tikšu skaidrībā, kas ko kurai pusei rādīja, kas nerādīja

Milušs:                  Nē, nu Ļoņa, tas ir sviests, tas ir sviests

Lasmanis:              A varbūt, vēlēšanu komisija, bļ***?

Milušs:                  Kāpēc komisija, biļeteni taču..

Lasmanis:              Nu tāpēc

Milušs:                  Biļetenus var paskatīties

Lasmanis:              Nu jāpieprasa, tātad

Milušs:                  Prasiet!

Lasmanis:              Labi

 

Plkst. 14:46

Kaut kas-> Milušs

Milušs:                  Jā, es jau zinu

X                          Nu čau

Milušs:                  Jā, es zinu

X                          Tu zini? Nu...

Milušs:                  Jā, jā

X                          Nu ko tālāk darām?

Milušs:                  Hm.. Strādājam. Ko, darām. Dzīve jau tāpēc nav beigusies

X                          Nu tu mani atkal jau neklausies, es taču tev saku, ka..

Milušs:                  Alvi, nu kāpēc es tevi neklausos. Vienkārši, nu, nu, mēs izmantojām pilnīgi visas metodes, visu, kas iespējams, izmēģinājām un izdarījām

X                          Mjā.. Nu es ar Eiženu satikos un pārrunāju. Protams, vajadzēja visu drusku savādāk darīt, bet ko nu tagad, nu strādāsim tālāk, kas mums atliek

Milušs:                  Nē, nu ko, strādāsim tālāk, jā

X                          Azarta, azarta vairāk

Milušs:                  Jā, strādāsim tālāk

X                          Mh, nu davai, sazvanāmies

Milušs:                  Davai

X                          Davai, čau

 

Plkst. 14:48

Milušs-> Šlesers

Šlesers:                 Jā

Milušs:                  Nu, «uzmeta» mūs, Ainār!

Šlesers:                 Uzmeta, ja?

Milušs:                  Jā.

Šlesers:                 Kāds iznākums?

Milušs:                  Astoņi, septiņi

Šlesers:                 Tikai? Jā? Tad tomēr.

Milušs:                  Jā . Ančāns paņēma. Un nobalsoja pret mums.

Šlesers:                 Jā, jā. Nu, nu, ko? Paklausies, labi, tad skatīsimies, kas un kā.

Milušs:                  Nu, skatīsimies. Nē, nu ko...Nu, strādāsim tālāk.

Šlesers:                 Jā, labi. Viss, davai

Milušs:                  Mh, ok, mh

 

Plkst. 14.49

Milušs->Šķēle

Šķēle:                           Jā.

Milušs:                  Andri, nu, «uzmeta» mūs.

Šķēle:                           Mhm.

Milušs:                  Ančāns paņēma. Un «uzmeta».

Šķēle:                           Mhm, Nu, labi.

Milušs:                  Jā, mh

Šķēle:                           Paldies

 

Plkst. 14:51

Milušs-> Lasmanis

Lasmanis:              Aļo

Milušs:                  Ļoņa, nu, tu saproti kādās nepatikšanās tu esi iekļuvis, ja?

Lasmanis:              Nu kā ir, tā ir. Bet ne jau tur tā lieta

Milušs:                  Nē, tā ir, tā ir. Nu tu saproti, ja? Jo tie kungi tagad mums paprasīs, ja

Lasmanis:              Nesapratu

Milušs:                  No viņa, no viņa paprasīs. Pa īstam paprasīs, ja

Lasmanis:              Nē, nu pareizi. Ančānam būs jāatbild. Es tā saprotu

Milušs:                  Protams

Lasmanis:              Nu jā. Pirmkārt viņam būs jāatbild. Otrkārt — Kalnciemam arī būtu jāatbild. Jo viņš neparādīja. Un lai cik dīvaini nebūtu, mūsu strīpainais žaketē arī neparādīja, bļ***

Milušs:                  Strīpainais žaketē — tas ir kurš?

Lasmanis:              Jā Dreija, bļ***. Staigāja te šurpu - turpu, visiem gaisu jauca, bļ***, ka mēs pakāsām, pakāsām

Milušs:                  Nē, nē, pagaidi, nomierinies

Lasmanis:              Labi, es esmu mierīgs. Tūlīt iešu pie viņa parunāt, bļ***

Milušs:                  Jā

Lasmanis:              Es tūlīt, te vēl jāpieprasa, lai mums parāda biļetenus, bļ***

Milušs:                  Jā, jā

Lasmanis:              Jā, jā, labi, labi

Milušs:                  Jā

 

Plkst. 14:54

Burovs-> Milušs

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Nu, ārkārtas būs sešos vakarā. Balsos par vicemēriem. Ja

Milušs:                  Mh mh

Burovs:                 Tā, lūk

Milušs:                  Tagad viņi izklīda, ja?

Burovs:                 Nu, tagad izklīda. Tagad te to jauno zvaigzni fotografē, ja

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Te no viņiem pie Aizstrautas atnācis tas Reirs, jaunā laika ministrs

Milušs:                  Jā, jā, jā

Burovs:                 No tas ē-lietu ministrs no Jaunā laika

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Nu vot. Nu es viņu esmu kādreiz redzējis, zinu vēl no komjaunatnes laikiem, ja. Es vienkārši piegāju un parunājos

Milušs:                  Oļeg, tu man pasaki — tas Igors, viņi apsēdās, ja?

Burovs:                 Jā

Milušs:                  Vot vot, viņi apsēdās divos, Viņi vispār ārā nāca?

Burovs:                 Nu kā? Viņi apsēdās pulksten divos

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Pēc tam pateica, izvirzīja

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Izvirzīja locekļus, ja

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Pēc tam aizgāja drukāt biļetenus

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Bija pārtraukums

Milušs:                  Ā, bija pārtraukums?

Burovs:                 Uzdrukāja biļetenus un savāca visus zālē

Milušs:                  Jā

Burovs                  Teica, teica, teica — tā, biļeteni ir nodrukāti. Iepazīstināja. Tad viņi izteica priekšlikumu, Urbanovičs izteica priekšlikumu, lai biļetenus ver vaļā tajā pašā zālē

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Visu klātbūtnē, ja

Milušs:                  Jā

Burovs:                 Teica, jā, labi. Tad visiem būs novērotāju statuss. Tad viņi aizgāja, nobalsoja. Nu atsevišķā balsošanas istabā.. Atsevišķā istabā nobalsoja katrs pa vienam. Un tad visu klātbūtnē atvēra biļetenus.

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Nu, grūti pateikt

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Grūti pateikt, kas tur bija. Nu, sanāk, ka kāds no mūsējiem tomēr ir uzmetis, ja

Milušs:                  Nu tā sanāk, jā

Burovs:                 Nu nezinu, Igors te visu laiku staigāja, īdēja — mēs esam zaudējuši. Viņš jau no paša sākuma tā teica. Man viņš šodien teica, ka — tu te vispār nenāc, jo sēdi noraus, mēs norausim visu, nav nekādas vajadzības nākt tev. Vot.

Milušs:                  Mh, mh

Burovs:                 Nu un kā. Kad es tur iegāju, saka — nu ko tu atnāci? Ja, nu vot, tā

Milušs:                  Mh, mh

Burovs:                 Kaut kā tā. Jā. Nu, Jurka Žuravļovs arī te staigāja. Žuravļovs man blakus sēdēja. Viņš teica — nē, viss 100% izdosies, mums būs astoņas. Ja. Tā vot.

Milušs:                  Vai tiešām Tautas partija uzmeta?

Burovs:                 Nu viņi te staigāja, tusējās ar viņiem. Pārtraukuma laikā tas Kalnciems vai kā viņu sauc

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Viņš staigāja un tusējās. Vēl kaut kādi tur. Klausies, ar ko viņš tur visu laiku ir? Nu, viņš sēdēja pretī Urbanovičam. Bet viņš staigāja un runāja ar Urbanoviču taču, ja. Urbanovičs ļoti pārliecinoši jutās

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Pašā sākumā atnāca un apsēdās Ančāns.

Milušs:                  Jā.

Burovs:                 Kādas desmit minūtes sēdēja viens. Pēc tam viņam blakus apsēdās Aizstrauta, ja

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Vot, nu tā bija

Milušs:                  A Ančāns pēc tam kaut kur gāja, runāja ar kādu?

Burovs:                 Nē, viņš vispār tā pats par sevi kaut kur kursēja. Kaut kādas frāzes jau teica. Bet bija redzams, ka viņš ir ar viņiem. Tas bija redzams.. viņš ar viņiem runāja

Milušs:                  Nu, bet pārtraukumā viņš ar kādu runāja?

Burovs:                 Nē, to man grūti pateikt. Tāds izteikts tušiņš nebija, neko nevarēja manīt.

Milušs:                  Mh mh

Burovs:                 Nu tā, apsēdās, tad atnāca Reirs ar tiem trim saviem meitiešiem. Vot, nu viņi te staigāja, jā.

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Bet viņš tā. Viņš kaut kā tā kā varonis uzvedās. Te Urbanovičs arī staigāja, zini, tāds..

Milušs:                  Mh ,mh

Burovs:                 Tā kā tā kaut kā

Milušs:                  Labi, nu ko darīt?

Burovs:                 Poļekevičs te tas atbrauca, kas visu laiku te tusojas. Tas te staigāja un laikam atbalstīja Aizstrautu. Jo redzēju, ka viņi te pļāpā. Vot, viņš te tagad ar Dreiju stāv gan.. Bet.. Nu tā..

Milušs:                  Mh

Burovs:                 Pēc visa bija redzams, ka viņš vairāk viņu atbalsta. Nu labi, domāsim.  A ko viņi par vicemēriem ieliks? Daini, ja? Visdrīzāk. Par vicemēru, ko?

Milušs:                  Daini.. nu vajadzētu ielikt

Burovs:                 Nu jā

Milušs:                  Visdrīzāk, ko tad citu lai liek

Burovs:                 Nu jā. Ā, es vēl Reiram paprasīju — a tu ko tagad te šito visu kūrē? Viņš saka- jā. Es saku — a kurš Rīgu? Nu tā, uz muļķi. Viņš saka — arī es. No šodienas, tāpēc, ka lietas neiet tā kā gribētos, tāpēc, saka, es no partijas atbildu par Rīgu un par Jūrmalu.

Milušs:                  Mh mh

Burovs:                 Vot. Nu tādas tās lietas

Milušs:                  Nu ko

Burovs:                 Nu ko

Milušs:                  Nu, zaudējām

Burovs:                 Nu, davai, nu varbūt.. nu to pašu. Davai, satiksimies kaut kad, kad tev būs laiks..

Milušs:                  Mēs, te tagad te Jūrmalā ar Cepurnieku  sēžam un sērojam. (smejas)

Burovs:                 Ā, nu, tad ko? Ko tu? Vai tev tagad nav?

Milušs:                  Nē, nē, brauc šurp, mēs te M...

Burovs:                 A tu kur esi?

Milušs:                  Pie Bella Italia, vot

Burovs:                 Ā, tur.

Milušs:                  Jā, tur kur tie tenisa korti, braucot ārā no Jūrmalas.

Burovs:                 Nu jā, tur pie RIMI, pie tā, ja?

Milušs:                  Jā, jā, jā , jā

Burovs:                 Nu tad, ja kas, es piebraukšu tagad, ja?

Milušs:                  Nevis pie Rīgas, tas ir te, Jūrmalā

Burovs:                 Jā, pie RIMI

Milušs:                  Nu jā

Burovs:                 Nē, es saku, pie RIMI,  Bella Italia

Milušs:                  Jā, tur kur Akvaparks.

Burovs:                 Aha, aha. Nu labi, davai

Milušs:                  Davai

Burovs:                 Nu tad, ja kas, karoče, davai

 

Plkst. 15:02

Milušs->  Dreija 

Dreija:                  German, labdien

Milušs:                  Jūs esat kur, Igoriņ?

Dreija:                  Hallo!

Milušs:                  Kur Jūs esat?

Dreija:                  Domē.

Milušs:                  Domē? Viss skaidrs.

Dreija:                  Slēpjos no žurnālistiem.

Milušs:                  Ko Jūs no viņiem slēpjaties?

Dreija:                  Viņi nāk klāt ar jautājumiem, kā, piemēram, strādājas, kas jauns opozīcijā, un tā tālāk.

Milušs:                  Kas tad Jums ko slēpties no viņiem?

Dreija:                  Ko tad es ar viņiem runāšu par kaut kādu tur opozīciju?

Milušs:                  Bet kas, bet kas mūs «pārmeta», Igor?

Dreija:                  Nu, spriežot pēc visa, ne «pārmeta», bet principialitāti parādīja Ančāna kungs.

Milušs:                  Viņš ir parādījis principialitāti, jā?

Dreija:                  Nu jā.

Milušs:                  Aha.

Dreija:                  Neviens mūs nepārmeta, visi — savējie, visu izdarīja pareizi.

Milušs:                  Jūs esat pārliecināts par to?

Dreija:                  Nu, vajag Jurim pajautāt, kā bija organizēta atrādīšana. Es Jurim atrādīju visu.

Milušs:                  Nē, nu es it kā jau ne par mums runāju, es par visiem pārējiem. Bet Tautas partija kā?

Dreija:                  Nu, to es nezinu, vajag Jurim pajautāt, kā viņš pārbaudīja. Nu, bet kurš? Ančāns vai tad piekrita? Nu, es viņu purnus izpētīju, un viss bija skaidrs. 

Milušs:                  Kādus purnus?

Dreija:                  Viņu purnus izpētīju, tur viss bija skaidrs.

Milušs:                  A viņš ar Ļoņku pārtraukumā tikās, nē?

Dreija:                  Kurš?

Milušs:                  Ančāns, jūs viņu vērojāt, nē?

Dreija:                  Nē, nevēroju. Viņš nesaņēma uzdevumu.

Milušs:                  Aha. Sapratu. Nu skaidrs.

Dreija:                  Nu labi, nu ko darīt. Domāsim tālāk. Neko darīt.

Milušs:                  Nu jā, jā. Nu ko darīt, tāda ir situācija tur. Labi.

Dreija:                  Trijos, trijos mums, trijos mums ir vietnieku vēlēšanas.

Milušs:                  Jau ir trīs un desmit.

Dreija:                  Ā, jā, nu labi.

Milušs:                  Nē, pagaidiet, sešos, man teica ir vēlēšanas.

Dreija:                  Sešos.

Milušs:                  Bet Jūs man sakiet trijos un desmit. Bella Itālijā paēst nevēlaties?

Dreija:                  Nu tagad esmu pie jurista. Jau bijušajā kabinetā. Bet Jūs domājat, ir jēga tagad tikties?

Milušs:                  Aaa, kādā ziņā? Nē ,vienkārši, nu.

Dreija:                  Nu, ēst tagad — ne līdz ēšanai, godīgi sakot.

Milušs:                  Nu labi , Igor. Viss normāli.

Dreija:                  Es gribu tagad ar Juri nedaudz pabūt, pēc tam es Jums pārzvanīšu, OK?

Milušs:                  Ā, iedodiet Jurim telefoniņu uz sekundīti.

Dreija:                  Juri!  (nodot telefonu Jurim Hlevickim)

Hlevickis:              Hallo!

Milušs:                  Juri, sveicināts!

Hlevickis:              Jā.

Milušs:                  Nu dzīve nebeidzas tāpēc, nu ko darīt!

Hlevickis:              Nu dabīgi, dabīgi.

Milušs:                  Viss normāli, ne jau pirmo reizi mēs opozīcijā, ne pirmo reizi pozīcijā, bet mēs strādājam, un viss vēl mainīsies 150 reizes, ja.

Hlevickis:              Aha.

Milušs:                  Jā, lūk.

Hlevickis:              Nu es, protams, gribu saprast, kas notika.

Milušs:                  Vot, es arī gribu saprast, kas notika.

Hlevickis:              Aha.

Milušs:                  Tāpēc, ka es gribu kaut kā saprast, varbūt tas tēvocis mūs apčakarēja, tas, kurš Ļoņa?

Hlevickis:              Nu nezinu. Nu tā grūti pateikt vispār.

Milušs:                  Jūs vispār novērojāt viņus?

Hlevickis:              Nu.

Milušs:                  Vot

Hlevickis:              Grūti tagad par to runāt.

Milušs:                  Grūti ja? Nu es Monterosso vispār sēžu, varbūt tiksimies?

Hlevickis:              Kur, kur?

Milušs:                  Monterosso

Hlevickis:              Ā, tur.

Milušs:                  Jā, jā.

Hlevickis:              Nu nezinu, jāprasa Inesei , vai dos man vēl mašīnu aizbraukt (smejas)

Milušs:                  Juri, es sapratu. Vajag Jums pakaļ?

Hlevickis:              Laiks tā kā būtu, bet vajag, tā sacīt, vietniekus vākt, varbūt kaut kādā veidā var vietniekus izsist

Milušs:                  Mhm, mhm.

Hlevickis:              Mhm.

Milušs:                  Nu, es sapratu.

Hlevickis:              Varbūt arī vietnieku vēlēšanas var parādīt kaut ko interesantu.

Milušs:                  Mhm, mhm.

Hlevickis:              Lai gan , protams, es domāju, ka.

Milušs:                  Nē, nu jau viss, šeit jau neko interesantu mums vairs nevar parādīt.

Hlevickis:              Mhm.

Milušs:                  Mūs pilnībā pēc pilnas programmas pārmeta, ja?

Hlevickis:              Mhm.

Milušs:                  Pilnībā, pēc pilnas programmas.

Hlevickis:              Nu jā, nu kā saka, tas ir, deva kāds. Ēē, kāds. Nu labi, es te skatos, tur kaut kas vakar ar to, ar Kam.., šodien, ar Kamparu Ēriks runāja.

Milušs:                  Āā, Juri, nu labi jums, bet visus mūsu biļetenus parādīja?

Hlevickis:              Nu nē, protams, nebija tā lieta līdz galam noorganizēta.

Milušs:                  M, jā.

Hlevickis:              Nu mani jau uzraudzīja, tas jau it kā bija skaidrs, ka vajag skatīties. Es taču teicu, ka vajag daudz tautas. Mh.

Milušs:                  O-ho-ho-ho-ho. Nu labi.

Hlevickis:              Nu tagad atkal sāksies minēšana.

Milušs:                  Nu jā.

Hlevickis:              Domāju, ka Igors, par Igoru esmu pārliecināts, par pārējiem, nu.

Milušs:                  Nu jā.

Hlevickis:              Nosacīti.

Milušs:                  Jā, jā, jā, jā. Jā, nu ko darīt, nu labi. Labi.

Hlevickis:              Nu labi tad, nu viss.

Milušs:                  Nu nebēdājiet.

Hlevickis:              Nē, nē, nē, nu ko tur.

Milušs:                  Viss normāli.

Hlevickis:              Mh, mh, mh.

Milušs:                  Strādāsim. Jā, jā.

 

Plkst. 15:09.

Milušs -> Lasmanis

Lasmanis:        Jā.

Milušs:            Nu ko, Ļoņa, kā iet?

Lasmanis:        Iet te nesaprotami mazliet. Te Griķis redzējis Ančāna biļetenu, tagad ķersim Griķi, runāsim. Biļetens.

Milušs:            Ko, ko Griķis?

Lasmanis:        Nu, redzēja, Ančāns rādīja biļetenu Griķim, bļ***.

Milušs:            Jā, jā.

Lasmanis:        Mūsējie nepaspēja, bļadj, pieskriet, tāpēc, ka bija burzma pie durvīm, bļ***. Tur paspēja Kuzins paskatīties, visus tos PCTVL,  tos trīs biļetenus

Milušs:            Nu, mūsējie visi nobalsoja kā nākas.

Lasmanis:        Bet kas redzēja Kalnciemu?

Milušs:            Ā, Igors Dreija redzēja.

Lasmanis:        Dreija?

Milušs:            Jā. Viņš parādīja Igoram Dreijam.

Lasmanis:        Bet man viņš pats prasīja, — vai nevarēja Kalnciems mūs pamest, bļ***? Viņš pats tikko prasīja.

Milušs:            Nē. Nu, es tev saku,  ka vot tagad .. zvanīja, tas ir, visi , tur… Dreija

Lasmanis:        Nu , jā. Bet, vot, kad nāca ārā no zāles, Ančāns bija viss tāds trīcošs, Urbanovičs saka, nemīz, bļ***.

Milušs:            Ko, ko tu saki?

Lasmanis:        Kad Ančāns nāca ārā no tā, foajē, un es viņam piegāju, un paspiedu roku, saku — apsveicu ar jūsu mēru, bļ***. Urbanovičs, pēc tam es paskatījos atpakaļ, Urbanovičs saka- nemīz, bļ***.

Milušs:            Ančāna klātbūtnē, ja?

Lasmanis:        Jā. Nu, vot vajag tagad, vot tā, pagaidi, kur ir mans Gvidons, bļ***? Te, re, Griķis parādījās. Es tūlīt. Tūlīt es pasaukšu viņu, bļ***. Tūlīt es uzzināšu. Tūlīt, sekundīti.

Milušs:            ..Lai atdod tev atpakaļ. Ja?

Lasmanis:        Ko?

Milušs:            Lai atdod atpakaļ!

Lasmanis:        Es taču to gribu viņiem izdarīt! Jā. Es , vot, to gribu arī darīt. Es, vot, ar to arī nodarbojos. Es , saproti, tā tās lietas nedaru, bļ***

Milušs:            Davai. A, Ļoņa!

 

Plkst. 15:12.

Lasmanis ->Volbrugs

Volbrugs:        Jā, hallo.

Lasmanis:        A kur tu esi, čau?

Volbrugs:        Es mašīnā.

Lasmanis:        Tikko iznāca ārā Juris Griķis.

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Viņš arī tur sēž savā mašīnā, man šķiet tā, vajadzētu ar viņu parunāt. Vai tu viņam piezvani tagad. Kā reiz viņš tagad iet kā reiz pie Urbanoviča un , un pie šitā, Ančāna, viņi visi ārā trijatā stāv te

Volbrugs:        Nu es domāju, ka nu nav ko zvanīt, ja , jo divi ir redzējušies (?) par Ančānu.

Lasmanis:        Ka Ančāns ir ko, ka viņš ir ….A?

Volbrugs:        …(?)

Lasmanis:        Ā, viņš ir atrādījis, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Ahā, un viņš parādīja savējiem?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Ahā.

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Ahā.

Volbrugs:        Un tas ir zināms jau.

Lasmanis:        Ā, skaidra bilde, jā.

Volbrugs:        Jā. Kā tagad darām?

Lasmanis:        Ilmār, drīkst uz sekundi, jūs? Jā, labi, labi, mm…mm..davai.

 

Plkst. 15:13

Lasmanis ->  Milušs 

Milušs:            Jā, Ļoņa.

Lasmanis:        Karoče, tā: divi redzēja Ančāna biļetenu. Un viņš nobalsoja par Aizstrautu. Un tagad viņš gāja garām man pa ielu ar Urbanoviču un Griķi, ar Juri. Es saku — Ilmār, var ar tevi parunāt? Viņš- es nevaru, es ar Urbanoviču. Urbanovičs saka — atšujieties, bļ***, viņš tagad ar mani runās. Un visi viņu apsargā, kā savu acuraugu, bļ***. Vot, tādi pīrāgi, bļ***. Tātad nu ko? Gaidīšu. Es viņu vēlāk. Es ar viņu gribu parunāt.

Milušs:            Nu davai, davai. Davai. A, a , Hallo!

Lasmanis:        Jā.

Milušs:            Nu labi, nevajag. Labi. Davai.

Lasmanis:        A kas?

Milušs:            ..Nu vēlāk. Nu tu principā vari piebraukt, mēs tajā Bella Italia sēžam ar Eiženu. Ja? Nu tur, kur es jau biju. Netālu no tās vietas , kur tu biji. Ja?

Lasmanis:        Tas ir tur krastmalā, vai?

Milušs:            Nu, tur , kur tenisa korti, tur kur restorāniņš.

Lasmanis:        Jā.

Milušs:            Tas ir, tur , kur tu pie manis brauci, nedaudz tālāk.

Lasmanis:        Jā, labi.

Milušs:            Davai.

Lasmanis:        Mhm.

 

Plkst. 15:16

Lasmanis  -> Volbrugs

Volbrugs:        Jā, hallo.

Lasmanis:        A tu pats viņam mēģināji kaut ko sacīt?

Volbrugs:        Es nesapratu, ko es mēģināju?

Lasmanis:        Tu viņam pats kaut ko mēģināji sacīt?

Volbrugs:        Es vēl neesmu ar viņu runājis. Es sapratu, ka viņi tur uz lielu laiku aizgāja, es uz māju atbraucu. Bet ja vajag, es varu tūlīt skriet atpakaļ un kārtot, ja kaut kas.

Lasmanis:        Nē, nu tur kārtot, kārtošana ir ļoti vienkārša. Saproti, man tagad lielie puiši saka, un viņi saka, ka nu viss ir, kā saka, viss ir okei, ja, bet, bet nu, tad ja, mums ir jānogaida vismaz pusgads tagad, bet nu Ančānam būtu it kā, nu… jāatdod tas, kas ir it kā nelegāli paņemts.

Volbrugs:        Paga, tu ar viņu tikko runāji, ja? Viņš atgriež atpakaļ, jeb, jeb tur bija jārunā savādāk?

Lasmanis:        Es domāju, ka mazlietiņ savādāk jārunā, tāpēc, ka viņš tikko skrēja garām, un Urbanovičs…(?), man nav laika, kad u.t.t., man nav laika, ja? Man baigi nav laika. Visiem nav laika.

Volbrugs:        Nu, kā mēs darām, vakarā zvanām, jeb vēlāk zvanām? Nu tagad nav jēga, viņam klāt mēs varam netikt.

Lasmanis:        Nu es te pagaidīšu, kādu brīdi vēl pagaidīšu, tālāk tad skatīsimies kā būs.

Volbrugs:        Es jau esmu mašīnā, es braucu, ja?

Lasmanis:        Jā.

Volbrugs:        Bet es, teiksim, domāju normāli, ja, kad kaut kur pēc brītiņa, nu vakarā vai kā, viņam jāzvana, un mums atkal trijatā jātiekas.

Lasmanis:        Te viņam ir vienkārši..

Volbrugs:        Es nedomāju, ka tā var izdarīt, nu? Es tā nekad nedaru pats. Man ir grūti saprast, kā var šitā apmānīt.

Lasmanis:        Nu, viņš laikam, kā saka, ļoti riskē ar, ar, kā saka, ar savu ģimeni. Nu viņam tas ir ļoti aktuāli. Viņš tā te visiem stāsta, ka viņam ir labi.

Volbrugs:        A-hā!

Lasmanis:        Nu labi. Jā, labi..

Volbrugs:        Es gaidu zvanu, ja?

Lasmanis:        Nu ja.

Volbrugs:        Labi norunāts.

Lasmanis:        Davai.

 

Plkst. 15:24

Milušs -> Lasmanis

Lasmanis:        Hallo.

Milušs:            Nu tu piebrauksi, ne?

Lasmanis:        Bet es tagad ķeru Ančānu, jā, viņš tagad sēž tur vēlēšanu komisijā ar visiem glāzīti cilā.

Milušs:            Mh.

Lasmanis:        Es gribu ierakstu uztaisīt telefonā.

Milušs:            Mh.

Lasmanis:        Ko viņš teiks, un tad piebraukšu.

Milušs:            Labi, bet ko tavs mākslinieks saka?

Lasmanis:        A mans mākslinieks pagaidām, tas ir, viņš arī te blakus staigā, un gaida, kad viņš nāks ārā. Viņu vienkārši apsargā visi. Urbanovičs, tātad, apsargā viņu.

Milušs:            Kā viņu..

Lasmanis:        Griķis, bļ***.

Milušs:            Šodien viņu apsargā, bet rīt kas būs?

Lasmanis:        Nu jā. Mākslinieks saka, še tev — esmu šokā, bļ***. Es, saka, esmu šokā, bļ***, saka. Nekad ar viņu nekas tāds nav gadījies, bļ***. Bet viņš, pats mākslinieks man teica, ka divi jau redzēja, bļ***. Griķis redzēja un vēl kāds redzēja, bļ***. Ka viņš parādīja, ka viņš izdarīja to par… Tas ir, to viņš konkrēti.

Milušs:            Nē, viņš konkrēti, tāpēc, ka šeit piezvanīja un, tā teikt, sarunas, ja. Vot. Mums taču nav pavisam sabojātas attiecības, saproti.

Lasmanis:        Nu jā.

Milušs:            Un viss, viņš konkrēti par mums nebalsoja.

Lasmanis:        Nu vot, es vot, es, es, kā es varu pie tevis tur braukt, ja man tagad ar viņu vajag pārrunāt to, bļ***.

Milušs:            Nu labi davai.

Lasmanis:        Davai, mhm.

 

 

Plkst. 15:34

Hlevickis -> Milušs

Milušs:            Jā , Juri!

Hlevickis:        Ee, minūtīti, es tagad tikai divus vārdus pateikšu pa otru telefonu.

Milušs:            Jā, jā

Hlevickis:        Tātad, nu es vēl mazliet. Haļo, haļo.

Milušs:            Jā, jā, jā, jā.

Hlevickis:        Pagaidām no Domes vēl neesmu ticis ārā. E-e, te runāju mazliet ar Ēriku, un tagad ar vienu otru runāju, principā, šeit tā diezgan kategoriski uzspieda uz viņiem no visām pusēm. Lai, lai pirmkārt. Urbanovičs lai nebūtu, ja.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Un otrkārt, lai ….. par vietnieku būtu (??)

Milušs:            Aha.

Hlevickis:        Nu, vot, tagad faktiski, ja viņi tiks pa šo laiku līdz sešiem (??)

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tad līdz Inesei, jo Inese jebkurā gadījumā sauks tos kandidātus pēc vienošanās.

Milušs:            Jā, jā, jā.

Hlevickis:        Bet balsot, tas jau ir cits jautājums.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Par vienu no viņiem , katrā gadījumā, jā.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tas ir, iet sākumā uz pirmo, ja nesanāks, tad uz vietnieku.

Milušs:            Aha, aha.

Hlevickis:        Jā.

Milušs:            Bet kurš kategoriski uz viņiem uzspieda?

Hlevickis:        Nu tur….

Milušs:            Nu skaidrs. Jā, jā.

Hlevickis:        Tur, nu tāds, jo viņi neieredz viens otru.

Milušs:            Nē, to es zinu, esmu lietas kursā.

Hlevickis:        Mēs jau nemīlam.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tātad, tagad viņš man, nu Ēriks, viņš ar Kamparu runāja, nu it kā nekas sakarīgs nesanāk, ja.

Milušs:            Ja? Nesanāk pagaidām, Juri, nekas sakarīgs.

Hlevickis:        Jā, jā, jā.

Milušs:            Tur vispār diezgan stingri, nepietiek jau, ka Urbanovičs ar Tampi gan Ančānu, ja. Ļoņku klāt nelaiž. Nepietiek, ka, saka viņam, tinies no šejienes, ko tev vajag… Tur savas sarunas…. Tas ir, es domāju, ka tur tomēr, nu it kā, mūsu varianti tagad neiet cauri, tā, vot, kā mēs gribam, jā. Vot.

Hlevickis:        Tātad vajag to pašu.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Vajag, vajag nu mēģināt vismaz.

Milušs:            Nē, nē, Juri, protams, protams. Protams, bet ko Inese? Kā izturas?

Hlevickis:        Nu pagaidām nezinu, mūs taču uzreiz izšķīra, un uz televīziju.

Milušs:            A.

Hlevickis:        Viņu tāpat kā mani.

Milušs:            Nu skaidrs.

Hlevickis:        Viņai vienu jautāja, man arī jautāja.

Milušs:            Jā, jā.

Hlevickis:        Tur, tipa, kā strādāsit.

Milušs:            Aha, aha.

Hlevickis:        Nu es saku, tas no viņas atkarīgs.

Milušs:            Nu jā.

Hlevickis:        Nu tādā garā vispār tas viss iet.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tā kā,… , man te šādas tādas mantas jāsavāc, es jau vispār tā lēnām biju vācis.

Milušs:            Mh, mh.

Hlevickis:        Nav tik traki, bet principā tagad vajag pagaidīt, ja kāds tur vēl no tiem, ja kāds uz Reiru var iziet, vai.

Milušs:            Nu tūlīt, es Ērikam piezvanīšu, pakonsultēšos ar viņu, un pārzvanīšu jums, ja.

Hlevickis:        Nu viņš ar Tampi nav pazīstams, viņš šodien ar viņu runāja, viņam teica, viņš atbildēja tā……../troksnis/

Milušs:            Aha, aha.

Hlevickis:        Nu, jocīga atbilde īstenībā.

Milušs:            Absolūti jocīga atbilde.

Hlevickis:        Tā kā, ja tas tā bija, tad varbūt mūs jau kāds cits uzmeta.

Milušs:            Nu es nezinu.

Hlevickis:        Un. Nu jā.

Milušs:            Varbūt.

Hlevickis:        Lai gan mēs cerējām uz sadalīšanos.

Milušs:            Nu ļoti grūti runāt.

Hlevickis:        Tāpēc, ka viņam arī varēja pateikt. Tu tēlo, ka it kā piekrīti, un beigās vienalga tā nedari.

Milušs:            Jā, jā.

Hlevickis:        Tāpēc, ka sarkanie netiks cauri.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tāds variants arī ir iespējams. Vispār interesanti, protams.

Milušs:            Nē, nu redziet, nu redziet, kurš varēja. Mežapuķes biļetenu, kurš redzēja?

Hlevickis:        Nu, Mežapuķe redzēja Ančāna biļetenu. Viņš redzēja, bet neredzēja Ančāna biļetenu, bet redzēja, ka biļetenu rāda Griķim.

Milušs:            Nu nē. Griķis piezvanīja Cepurniekam manā klātbūtnē un sacīja, ka Ančāns balsoja par mums.

Hlevickis:        Par, par ko?

Milušs:            Nu par Inesi.

Hlevickis:        Nu par Inesi, nu pareizi.

Milušs:            Jā, jā.

Hlevickis:        Nu tad mums nodevēju nav.

Milušs:            Jā, jā.

Hlevickis:        Tas ir pats galvenais.

Milušs:            Jā, mums nav nodevēju. Mums nav nodevēju.

Hlevickis:        Tas ir pats galvenais.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tāpēc, ka parasti, parasti tādas lietas, zini kā.

Milušs:            Nē, nē, nē. Griķis, un Griķis.

Hlevickis:        Tātad, jā.

Milušs:            Un Urbanovičs apliecināja, ka Ančāns nobalsoja par Aizputi. Tā vot.

Hlevickis:        Mh. Nu vismaz labi, ka vēl es zinu, ka viņš, Ančāns, kad mēs runājām, man viņš vēl pateica tādu lietu, kas mazliet tā kā latviski saka — muļķa mierinājums.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Cerība. Ka, ja viņam būtu jāizvēlas starp mani un Aigaru.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Tad viņš izvēlētos mani.

Milušs:            Aha.

Hlevickis:        Bet no otras puses, viņi viņu atkal uzpasēs, saproti.

Milušs:            Nu jā.

Hlevickis:        Un tā kā nav skaidrs, tā kā labāk, lai to izdara pati Inese. Nu, protams, pēc norādījuma no augšas, ja.

Milušs:            Nu, protams.

Hlevickis:        Tad mēs vienkārši būtu spiesti strādāt un viss.

Milušs:            Nu jā.

Hlevickis:        Vismaz sākumā. Nu labi tad, pagaidām viss, vēlāk sazvanīsimies, ja.

Milušs:            Labi jā  

Hlevickis:        Tu esi kur? Pie sevis?

Milušs:            Nē, es vēl esmu šeit, Jūrmalā.

Hlevickis:        ..Nu es vēl savākšu savas mantiņas, labāk to izdarīšu , ja.

Milušs:            Nu mēģināšu kaut ko. Jā, labi.

Hlevickis:        Jā.

 

Plkst. 15:52

Milušs -> Aizstrauta

Aizstrauta:       Klausos jūs.

Milušs:            Sveicināta, jaunais mērs.

Aizstrauta:       Labdien.

Milušs:            (smejas) Es apsveicu jūs, Ināra.

Aizstrauta:       Paldies.

Milušs:            Ar labu, pārliecinošu uzvaru šajās vēlēšanās.

Aizstrauta:       Paldies.

Milušs:            A-a, nu es domāju, ar šo mūsu darbs nav beidzies, ar jums kopā.

Aizstrauta:       Nav iespējams, ka darbs kādreiz vispār beigtos.

Milušs:            Jā, tāpēc es domāju, ka nu tagad, ja jums visi jautājumi ir atrisināti, tad varbūt mēs ar jums nākamajā nedēļa tiksimies. Nu, bet ja nav atrisināti, mēs jums varam piedāvāt no sevis dažas labas balsis, kuras jūs varat izmantot.

Aizstrauta:       Labi, bet kā jūs to domājat?

Milušs:            Nu es nezinu, principā, principā it kā vienmēr daudz pārliecinošāka, pārliecinošāka…

Aizstrauta:       …

Milušs:            Jā, pārliecinošāka pozīcija.

Aizstrauta:       Bet esmu pārliecināta, ka mums kopā tālāk jāstrādā, tāpēc, ka visiem nolūki principā vieni un.

Milušs:            Vieni un tie paši. Nu tad varbūt jūs tagad ar Juri pārrunājat pāris minūtes..

Aizstrauta:       Nu tagad tas nenotiks, pulksten sešos mēs vēlēsim vietniekus un varbūt pēc tam ar viņu. Vai uzreiz tāda steiga, ko šodien vajag pārrunāt?

Milušs:            Nē. Inese, nekādas steigas nav, bet es domāju, varbūt vienkārši jau, ja it kā jums visi jautājumi ar vietnieku šodien ir atrisināti, tad varbūt šodien jau sākt kaut kādas konsultācijas, ja.

Aizstrauta:       Mh.

Milušs:            Lūk. Tāpēc, ka Juris tagad vēl savā bijušajā kabinetā ir.

Aizstrauta:       Jā, saprotu.

Milušs:            Tas ir, varbūt jūs tā kā 15— 20 minūtes ar viņu tiksieties?

Aizstrauta:       Es tā kā izplānoju to laiku līdz sešiem.

Milušs:            Mh, mh.

Aizstrauta:       Par vietniekiem koalīcija jau izlēmusi.

Milušs:            Nu jā, nu jā.

Aizstrauta:       Paši saprotiet, savādāk nemēdz būt.

Milušs:            Nē, Inese, es visu brīnišķīgi saprotu, vot. Labi, tad varbūt rīt, parīt tiekamies.

Aizstrauta:       Labi.

Milušs:            Varbūt kaut kā trijatā, ja.

Aizstrauta:       Labi, labi.

Milušs:            Es jums piezvanīšu tad. Paldies.

Aizstrauta:       Gaidīšu. Paldies.

 

Plkst. 15:54

Lasmanis -> Volbrugs

Volbrugs:        Jā, hallo.

Lasmanis:        Jā, nu tikko, kā saka, es viņu te sagaidīju, viņš izskrēja ārā no tās vēlēšanu istabas ar Urbanoviču, es saku, nu davai, Ilmār, 2 minūtes parunājam te. A viņu velk Urbanovičs: viņš man ļoti vajadzīgs, Ilmār ejam, Ilmār ejam. Viņš man ļoti vajadzīgs, Ilmār ejam, Ilmār ejam, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Un es saku — nu pagaidi, es saku, tu ej darbini mašīnu, mēs ar Ilmāru 2 vārdus parunāsim, un tad tu varēsi, kā saka… Un tad viņi, kā saka, abi uzbļāva man virsū, saka — kur jūs redzējāt tādu uzbāzīgu cilvēku. Nu un tad es viņam piezvanīju atsevišķi pa trubu tam Ilmāram, ja? Un es saku — nu davai, kad tu būsi brīvāks, nu tad viņš saka, nu davai sazvanāmies, tipa, pievakarē, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Nu, nebūtu slikti, ja teiksim, tu pievakarē varētu, teiksim, ar viņu sazvanīties nu uzzināt, kā, teiksim, viņš domā to lietu kārtot tālāk.

Volbrugs:        Sapratu. Man tagad tā, man pusē piecos te mājās cilvēki būs, nu būs, ja?

Lasmanis:        Nu jā, tur tā vicemēra vēlēšanas būs, vicemēra vēlēšanas būs sešos, tā ka, es domāju, ka viņš… Sešos vicemēra vēlēšanas? Es domāju, kaut kur līdz septiņiem tas viss process notiks, tad praktiski pēc septiņiem viņš varētu, kā saka, atbrīvoties, ja?

Volbrugs:        Mm…

Lasmanis:        Jā, bet tagad viņi, kā saka, piesprādzējuši sev blakus viņu un nelaiž vaļā viņu nemaz. Gandrīz vai padusē viņu Urbanovičs un viņi divatā tikai, ja? Bet nu cik, viņi visu dzīvi kopā taču ne…(?), vai ne?

Volbrugs:        Nu ja.

Lasmanis:        Nu ja, nu ja.

Volbrugs         Nu jādara kaut kas. Saproti, tādos gadījumos, zin, nu, kā krievs saka — mordu nabitj nado, nu?

Lasmanis:        Nē, nu mordu biķ nebuģem, lai to dara citi, bet, ē-ē, ā-ā….

Volbrugs:        Vajag organizēt.

Lasmanis:        Nu zini, jā.

Volbrugs:        Labi, es, es…

Lasmanis:        Mēģini viņu sazvanīt, tad uzzvani man, ja?

Volbrugs:        Jā, ap septiņiem es zvanīšu, ja?

Lasmanis:        Jā.

Volbrugs:        Un tad, es domāju, kad ar viņu, nu sarunāšu tikšanos, un tad tu būsi klāt, ja?

Lasmanis:        Jā, labi.

Volbrugs:        Nu norunāts. Labi, ap septiņiem es zvanīšu.

Lasmanis:        Mm… Jā, mm.

 

Plkst. 15:55

Milušs -> Hlevickis

Hlevickis:        Jā.

Milušs:            Juri, es piezvanīju Inesei, apsveicu viņu, ja.

Hlevickis:        Tā.

Milušs:            Tātad un teicu, ka nu, Inese, nu it kā mēs gatavi ar jums sēsties pie galda.

Hlevickis:        Mh.

Milušs:            Viņa saka,  ka nu līdz sešiem, tāpēc, ka visi jautājumi viņai koalīcijā jau atrisināti, ja.

Hlevickis:        Mh.

Milušs:            Tātad, visi vietnieki atrisināti. Bet viņa ļoti gribētu ar mums sadarboties kopā, ja.

Hlevickis:        Mh, nu tas nav tas, kas mums der uz šodienu.

Milušs:            Jā.

Hlevickis:        Nu tad vispār jau tagad ir ļoti interesanti. Vot tagad vispār, protams, interesanti.

Milušs:            Vot

Hlevickis:        Man kaut kā. Nu labi, varbūt tas viss ir fufelis, ko es domāju. Bet.

Milušs:            Juri.

Hlevickis:        Bet tiešām tur jau bija noruna augstākajā līmenī.

Milušs:            Nezinu. Nezinu.

Hlevickis:        Pēc vēlēšanām uzreiz.

Milušs:            Nezinu, Juri, neko.

Hlevickis:        Un tad arī paliek skaidrs gan mūsu draugi divatā, un tas konkrētais uzstādījums, tāds nu. Lai gan, protams, varbūt arī nē, varbūt arī nē, tas nav pierādījums, es vienkārši sāku domāt, ka vot. Nu jā, jā, bet viņa neiet uz sarunām tātad.

                       /sakari pārtrūkst/

 

 

Plkst. 15:57

Lasmanis -> Milušs

Milušs:            Ļoņa, es tev atzvanīšu no cita telefona, man ir..

Lasmanis:        Jā.

 

Plkst. 16:18

Lasmanis -> Volbrugs

Volbrugs:        Jā, hallo.

Lasmanis:        Gvido, klausies, man te piezvanīja tie mani puiši, ja, kas tie sponsori, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Un viņi saka tā: labi, viņi saka, mēs neaiztiksim, nu veco vīru, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Bet tagad sešos būs balsošana par Hlevicki, Urbanoviču vai Tampi, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Tātad 3 vicemēra kandidāti būs, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Un ja viņš nobalsos par, teiksim, Hlevicki un Tampi, vai Hlevicki un Urbanoviču un vienu no tiem pretiniekiem izmetīs ārā

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Tad viņi, kā saka, nu tad labi, viņi tad viņam piedos viņa grēkus, bļ***, un viss, bļ***. Nu labāk būtu, ja tas būtu pirmais vicemērs, ja?

Volbrugs:        Kurš, Hlevickis?

Lasmanis:        Hlevickis, jā. Nu tomēr viņš no mēra krīt pārāk zemu, ja?

Volbrugs:        Jā. Bet tālāk, ja ne viņš?

Lasmanis:        Nu ja ne viņš, nu tad, atvaino, tad, tad… Tagad mums ir 7 balsis, viņas nekur nav aizbēgušas, un mums ir vajadzīga viņa astotā balss. Ja viņš nobalso par Hlevicki, kā pirmo vicemēru, nu sliktākā gadījumā kā par otro, tad viņu neaiztiek.

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        A ja nē, nu tad vienkārši, nu nāk cilvēki un prasa atpakaļ naudu. Nu, tā nevar citādi būt, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Viņš taču tomēr ir paņēmis nopietnu summu, ja?

Volbrugs:        Jā. Jā, es saprotu. Bet tagad ir tā, vai man labāk zvanīt, jeb, jeb varbūt, ka tev labāk?

Lasmanis:        Es tikko mēģināju viņu dabūt savos apkampienos un runāt ar viņu, mani, kā saka, Urbanovičs nelaida viņam klāt.

Volbrugs:        mm..

Lasmanis:        Un, un, un neļāva runāt. Un, un, u.t.t. , ja? Vienkārši tad viņam ir jādod tāda ziņa, ka tā tas būs, ja?

Volbrugs:        Jā.

Lasmanis:        Un viss. Vienkārši viņam ir jādod tāda ziņa. Tā kā mēģini viņu sazvanīt, labi?

Volbrugs:        Nu mēģināšu tagad.

Lasmanis:        Nu ja.

Volbrugs:        Labi, okei, es..

Lasmanis:        Labi. Nu mums arī būs vieglāka galva, tādā gadījumā, ja?

Volbrugs:        Jā, jā. Es sapratu.

Lasmanis:        Labi, jā, mm.. Davai.

 

Plkst. 16:24

X  ->  Lasmanis

Lasmanis:        Hallo.

X                    Man te slēdzas ārā.

Lasmanis:        Ā, jā, jā.

X                    Klausies, nu vot un, tātad būs balsojums par tām, Urbanoviču vai par Hlevicki, ja.

Lasmanis:        Mm..

X                    Tad mēs to balsojumu par Hlevicki saglabājam līdz galam, un tad mēs to, Ančānam piedodam viņa grēkus, ja viņš dabū Hlevicki, nu ja viņš balso par pirmo vicemēru, kā saka, par Hlevicki. Tad mēs vismaz tajā robā iekļūsim iekšā un dabūsim kaut kādu riecienu. Tāpēc, ka pretējā gadījumā nāk tāda informācija, ka Bitēm, ne Dzimtenei, rubikiešiem neviens netaisās nekādu riecienu dot. Vot tā, vot. Tāda vot informācija. A ja Hlevicki dabūja iekšā Urbanoviča vai Tampes vietā, tad mums kaut kas tur atkrīt, un kaut kas mums būs, ja. Vot tā, vot. Vot tāda informācija. Tā kā tur vajag vienkārši pamenedžēt to lietu līdz, sešos paskatīties, un tad arī Ančāna, kā saka, paskatīties rīcību, kā viņš uzvedas.

Lasmanis:        Ančāns jau tagad nav dabūjams rokās.

X                    Nē, Ančāns ir dabūjams, es tūlīt viņam kazačoku vienu klāt dabūšu. Man ir cilvēks, kas ar viņu runās tūlītās.

Lasmanis:        Skaidrs.

X                    Tā kā, ja..

Lasmanis:        Pagaidām, ja?

X                    Nu tad redzēsim rezultātu, ja.

Lasmanis:        mm.. jā. jā, skaidrs, labi.

X                    Jā, nu tad tur, bet tos urbjus visus un tampes ir jādabū malā. Un ja mums sanāk Hlevickis, tad vismaz mēs kaut ko varēsim darīt.

Lasmanis:        mm..

X                    Tālāk jau veidosies jauna situācija, ka pēc mēneša, tad mūsējie neizklīdīs vismaz, un pēc mēneša uztaisīsim pārvēlēšanas uz otru pusi, bļ***.

Lasmanis:        Nu jā.

X                    Gan jau, gan jau. Tas ir zini, kā hokejā, pirmais taims, otrais taims. Galvenais, ka mums atstāt savu izvirzīto vienu no līderiem, nu , lai visi neizklīst, ja. Tad sūdi citādi būs.

Lasmanis:        mm..

X                    Ja? Nu davai tad, tad medīšu rokās to Ančānu.

Lasmanis:        Nu tas atkarīgs no Ančāna, tagad daudz kas.

X                    Jā, vajag mūsējos, kā saka mūsējie lai nepaklīst.

Lasmanis:        Jā, labi.

X                    Davai, labi.

 

 

Plkst. 16:26

Volbrugs -> Ančāns 

Ančāns:        Jā.

Volbrugs:     Ilmār? Gvido.

Ančāns:        Jā, čau.

Volbrugs:     Vari runāt?

Ančāns:        Nu, es varu, bet ļoti īsi. Es atbrīvošos pēc kādas, mūsējie gatavojas (?) uz.

Volbrugs:     Es mājās. Jā?

Ančāns:        Jā.

Volbrugs:     Klausies, Ilmār. Nu, man tur baigi pārmet, jā? Par cik es garantēju, jā?

Ančāns:        Jā.

Volbrugs:     Bet jautājums ir tāds.

Ančāns:        Nu, es, zini, es tagad tev neko. Man te ir, mēs spriežam par..

Volbrugs:     Paga, paga, Ilmār.

Ančāns:        Es pēc stundas būšu. Es pēc stundas.

Volbrugs:     Tu par Pirmo. Labi. Tu par Pirmo vari, par Hlevicki nobalsot?

Ančāns:        Ir jau nobalsots sen.

Volbrugs:     Par Hlevicki?

Ančāns:        Un iebalsota, un vinnējusi , vinnējusi ir Aizstrauta.

Volbrugs:     Nē, par Aizstrautu es zinu. Bet vicemēru jums vēl būs, vēl būs.

Ančāns:        Paga, es tagad, tagad te iet. Es tev neko nevaru. Man te tagad runa ir.

Volbrugs:     Labi, atzvani man tikko tu vari, jā?

Ančāns:        Jā. Nu, pēc stundas piezvani.

Volbrugs:     Es esmu mājā,…

Ančāns:        Pēc stundas piezvani

Volbrugs:     Labi, čau.

Ančāns:        Davai. Mh.

 

 

Plkst. 16:37

Barjers -> Milušs

Milušs:      Tu atbrauci no Ņujorkas?

Barjers:     Jā, dārgais, es atbraucu. Ziņoju.

Milušs:      Kad atbrauci?

Barjers:     Šorīt. Pagulēju, un lūk, gatavs cīņai.

Milušs:      Es tevi apsveicu ar p-p-pagājušajā dzimšanas dienā.

Barjers:     p-p-p-aldies, dārgais. /abi smejas/

Milušs:      Kad uzstāsies?

Barjers:     Kā teiksi.

Milušs:      Nu, Vaļerka, divas stundas atpakaļ mēs pad*** vēlēšanas Jūrmalā.

Barjers:     Ā, to jau es zinu.

Milušs:      Ha! To tu jau zini, ja!

Barjers:     Jā, es braucu mašīnā, jau dzirdēju.

Milušs:      Nu tā vot, vispār mūs viens jautājums pārmeta. Tā netīšām, jā. Nu vot.

Barjers:     Ko, ko, ko tu saki, kāds mūsu viens jautājums?

Milušs:      Viens , viens jautājums mūs pārmeta , saproti? Īsāk sakot, viena kuce mūs pārmeta.

Barjers:     a-a, viena kuce mūs pārmeta. Nu tad skaidrs.

Milušs:      Nu tā vot. Nu nekas, nekas. Viss normāli. Lūk.

Barjers:     Varbūt tas ir uz labu. Viss, kas notiek, ir uz labu.

Milušs:      Jā, nu jauno mēru mēs arī labi zinām, jā, un es jau viņai piezvanīju, pajautāju, kā iet. Viņa saka, viss normāli, gribu tevi redzēt. Viņiem arī ar kādu ir jāstrādā, pareizi?

Barjers:     Protams, protams. Visi rindā sastāsies.

Milušs:      Jā, jā , absolūti pareizi.

Barjers:     Mh.

Milušs:      Jo tādu cilvēku kā mēs, ir maz.

Barjers:     Aha.

Milušs:      Bet tādi, kā viņi, diemžēl ir daudz.

Barjers:     Bet kas viņa ir? Viņa bija galvenais arhitekts?

Milušs:      Viņa bija Jūrmalas galvenais arhitekts.

Barjers:     Mh.

Milušs:      Tā vot.

Barjers:     Bet kā viņu ievēlēja, interesanti?

Milušs:      Nu , izstāstīšu tev, kad uzstāsies par godu dzimšanas dienai.

Barjers:     Skaidrs.

Milušs:      Nu tā vot. Varbūt šodien sāksi uzstāties, es jau ielēju no bēdām.

Barjers:     Jā?

Milušs:      Jā. Nu kā, mēs jau ar Cepurnieku ielējām. Tu iedomājies, Cepurnieku viņa paša TB uzmeta!

Barjers:     Mhm.

Milušs:      Iedomājies, tur tāda šodien cīņa bija.

Barjers:     Mhm

Milušs:      Pilnīgas šausmas.

Barjers:     Mhm.

Milušs:      Nu nekas, vēl nav vakars. Viņiem ir tik vāja koalīcija, ka viņi paši to vēl neapjēdz. Nu tā vot.

Barjers:     Skaidrs. Bet kā tur mūsu jautājumiņš?

Milušs:      Ar mūsu jautājumiņu sūdīgi. No ministrijas atnāca atteikums.

Barjers:     Bet Šleseram?

Milušs:      Nu, bet Šleseram nebija zonējumu maiņas. Viņam bija tikai sarkanās līnijas pārnešana…, tāpēc viņa jautājums nebija ministrijas pārziņā. Bet mums bija.

Barjers:     Nu kā, detaļplānojums — jebkurš.

Milušs:      Nu nē, nē, Vaļera, viņam bija detaļplānojums, kas saistīts ar sarkanās līnijas pārnešanu, pēc likuma, to vienkārši risina Jūrmalas Dome, ja. Tas ir, viņš nemainīja sava gabala zonējumu, tas ir, viņam bija tā darījuma, kaut kāda tur, zona, kura viņam arī bija vajadzīga. Viņš vienkārši mainīja sarkanās līnijas.

Barjers:     Nu pagaidi, labi, Dievs ar viņu , ar to Šleseru. Bet ko tad tas apsolīja, ka viss būs kārtībā.

Milušs:      Nē, viņš neapsolīja, viņš solīja uzzināt, vot.

Barjers:     Mhm. Nu un kas mums tālāk? Kāds mums tālāk stāsts?

Milušs:      Nu, tālāk viņi uzrakstīja, ka jums jāiekļauj tas detālplāns pilsētas attīstības ģenerālplānā. To mēs jau izdarījām, jā.

Barjers:     Mhm.

Milušs:      Lūk, un it kā pēc tā rakstās atpakaļ tagad, vajadzēs vienoties un viss.

Barjers:     Nē, nē, mums vajadzēs atkal  jaunu detālplānojumu taisīt?

Milušs:      Nē, nē, nē, neko, nē.

Barjers:     Nu, bet mums taču pieņemts tas ir Jūrmalas domē.

Milušs:      Mums tas ir viss. Mums ir vienkārši pieņemts, uz šīs vēstules pamata mums ir jāizpilda viens punkts. Tas plāns jāiekļauj mūsu plānā, nu.

Barjers:     Nu.

Milušs:      Vienkārši jāievieš izmaiņas, un viss.

Barjers:     Nu, bet tas, ko nozīmē? Domei būs jābalso?

Milušs:      Nu tas jā, tur.

Barjers:     Vai arī tai jāizstrādā jauns detālplāns?

Milušs:      Tas jau, tas jau ir izstrādāts. Un tas jau ir pirmajā lasījumā pieņemts. Vot, tagad būs otrais lasījums, jā.

Barjers:     Mhm, mhm.

Milušs:      Mēs jau tur tā vai tā esam iekļauti.

Barjers:     Mhm.

Milušs:      Tas man ,re, kur guļ deguna galā.

Barjers:     Bet kas, kas tev tur guļ? Kas?

Milušs:      Attīstības detālplāns.

Barjers:     Jūrmalas vai mūsējais?

Milušs:      Arī mūsējais tai skaitā.

Barjers:     A-a. Un ministrijas atteikums arī guļ?

Milušs:      Nē, ministrijas atteikums nav, tas atnāca tikai aizvakar,  jā.

Barjers:     Mhm. Bet ko viņi raksta? Ka viņi nevar saskaņot, ja?

Milušs:      Vaļeročka, es neesmu redzējis tekstu.

Barjers:     A, nu skaidrs.

Milušs:      Man vienkārši Juris atzvanīja — teica, vot tikko atnāca vēstule, nu tur ir atteikums, jā.

Barjers:     Mhm.

Milušs:      Nē līdz tam, ne līdz tam man bija, godīgi sakot.

Barjers:     Es sapratu, sapratu. Tas mums ir kas slikts? Vai to var atrisināt?

Milušs:      Nu es domāju, mums viss nokārtosies. Tas ir slikti Jurim Hlevickim, jā.

Barjers:     Kāpēc?

Milušs:      Nu, nu, nu kā, kā kāpēc? Nu tāpēc, ka viņš nav mērs.

Barjers:     Nē, nē, nē, es domāju par mūsu detālplānu. Es, lūk, tajā nozīmē.

Milušs:      Nē. Mums tas viss atrisināsies. Nē, nu mēs tā vienkārši to jautājumu, nu-u, nedaudz , nedaudz atkal jāatliek.

Barjers:     Mhm, mhm. Nē, nu atlikšana —  tas nekas. Tieši otrādi, cena kāpj. Tā, kā novilcināšana mums nav bīstama.

Milušs:      Nu, tā vienkārši ir atlikšana uz laiku.

Barjers:     Nu, ne jau — tupiks. Es ceru.

Milušs:      Nē. Vaļeročka, tas jautājums nekādi neietekmē situāciju.

Barjers:     Mhm, mhm.

Milušs:      Tas jautājums nekādi neietekmē situāciju.

Barjers:     Tas atteikums vai?

Milušs:      Jā.

Barjers:     Mhm, mhm. Nu jā, nu tu vienmēr tam pieej optimistiski. Tā arī vajag.

Milušs:      Dārgais tu mans! Ja attiekties pret visu pesimistiski, tad arī uz meitenēm  jāskatās citādi. Bet tā mēs skatāmies, — ļoti pat daudzsološi.

Barjers:     Skaidrs. Tad tu, tu kur esi?

Milušs:      Es darbā sēžu.

Barjers:     a-a, viens vai?

Milušs:      Nē, vot man pretī galvenais grāmatvedis un manas citas kompānijas direktors, un mans kompanjons.

Barjers:     a-a, un tu pa konjaciņam ar viņiem ierauj?

Milušs:      Nē, es jau ar Cepuri (cepurisom?) grapu iemetu.

Barjers:     Sapratu. Nu atbrauc pie manis, iemetīsim vēl pa glāzītei mēs ar tevi.

Milušs:      Nu davai, es tikai tikko uz darbu atbraucu, tikšu galā nedaudz. Pēc tam tev atzvanīšu, ja?

Barjers:     Mhm, nu davai, jā.

Milušs:      Nu davai.

Barjers:     Davai, Gera, aha, davai, laimīgi, atā.

 

Plkst. 16:53

Milušs -> Šķēle

Šķēle:        Jā.

Milušs:      Andri, jūs varat runāt?

Šķēle:        Jā.

Milušs:      Nu it kā tagad sešos būs balsošana par otrajiem cilvēkiem, ja. Un tur it kā ir tāda  informācija, ka jūsu cilvēks , nu par otru nometni balsos. Vai tas tā ir?

Šķēle:        Par ko?

Milušs:      Nu par, par Inesi balsos, jau par tiem cilvēkiem. Tas ir tā vai nav?

Šķēle:        Es domāju, ka tas pilnīgi tagad ir iespējams, ja tas ir tā.

Milušs:      Jā, jā, jā.

Šķēle:        Tas ir pilnīgi iespējams, tad mēs centīsimies būt koalīcijā.

Milušs:      Jā.

Šķēle:        Lai viņus kaut kā no iekšpuses, tā teikt.

Milušs:      Protams, protams. Tas ir, es vot, es vienkārši ar jums gribēju.

Šķēle:        Bet varbūt, tur ir divi cilvēki, varbūt var izlikt ne tikai vienu vietnieku, bet divus vietniekus. Un mēs tad balsojam par tādu vietnieku, par kādu mums labāk, nu es nezinu, par to pašu Griķi vai ko.

Milušs:      Nu, mēs mēģināsim, tātad, izlikt mūsu vietnieku un it kā vietnieku no viņiem, protams, kas būs. Bet tad mēģināsim par mūsu vietnieku nobalsot vēlreiz, ja.

Šķēle:        Kurš būs, kurš būs?

Milušs:      Nu tur Urbanovičs iet un Tampe, un mēģināsim Hlevicki ,tātad, par vietniekiem.

Šķēle:        Ā, Urbanovičs man zvanīja. Bet es neatbildēju viņam.

Milušs:      Mhm. Nu vot. Nu, tātad, viņa it kā gatava nākamnedēļ tikties, pārrunāt visus jautājumus, viņa lieliski saprot, ka ar tādiem vilkiem, kā Urbanovičs un Tampe, viņa ilgi nevilks, jā, vot. Tāpēc es domāju, varbūt mēs organizējam tikšanos jums ar viņu.

Šķēle:        Bet, man nav problēmu viņu atrast. Es atradīšu kaut kā, bet jautājums tāds — vajag izdarīt tā, lai viņa tagad dabū pašu sliktāko vietnieku, kādu tikai var izdomāt.

Milušs:      Tad neliekam savējos, viens būs Urbanovičs, otrs būs Tampe.

Šķēle:        Kurš no viņiem ir lielāks kretīns?

Milušs:      Ha-ha-ha, abi!

Šķēle:        Nē, nu tad davai, nu pagaidi. Kurš? Kurš? Nu, lūk, davai, vajag tagad nobalsot par pašu lielāko kretīnu.

Milušs:      Ur, Urbanovičs. Urbanovičs.

Šķēle:        Jā?

Milušs:      Viņš viņu plēsīs pušu

Šķēle:        Tiešām?

Milušs:      Tiešām, tiešām.

Šķēle:        Viss. Balsojam tagad par Urbanoviču.

Milušs:      pilnībā.

Šķēle:        Labi. Paldies.

Milušs:      Labi, paldies.

Šķēle:        Jā, jā.

Milušs:      Paldies.

 

 

Plkst. 16:57.

Milušs -> Hlevickis

Hlevickis: Jā, hallo.

Milušs:         Juri?

Hlevickis: Jā.

Milušs:         Es runāju tagad ar Andri, ja, tātad, viņa viedoklis ir sekojošs, viņš saka- German, vajag tagad darīt otrādi, balsot par pašu sliktāko vicemēru, lai… (?)

Hlevickis: Mhm.

Milušs:         Pats sliktākais — tas ir Urbanovičs.

Hlevickis: Mhm.

Milušs:         Otrs, tas ir Tampe.

Hlevickis: Mhm.

Milušs:         Viņi visu laiku šūpos laivu.

Hlevickis: Nu to es zinu, es jau teicu.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Tas ir molotova kokteilis.

Milušs:         Jā, jā.

Hlevickis: Es jau viņiem iedevu iesauku.

Milušs:         Jā, jā, un tālāk, mēs no iekšpuses to šūpojam, un trīs, četru, piecu, pusgada laikā mēs mainām situāciju tajā gultnē, kāda mums vajadzīgs.

Hlevickis: Mhm, mhm.

Milušs:         Vot, Andra viedoklis, jā.

Hlevickis: Nu, tas sakrīt ar manējo. Bet vienīgais jautājums tāds — mēs, mēs izvirzām, bet mēs varam visādi muļķoties. Mēs varam izvirzīt Ančānu.

Milušs:         Juri, vot, vot, it kā, mūsu lielo draugu viedoklis, ja, tas ir pats galvenais.

Hlevickis: Nē, nu tad variants tāds — nekustēties, ja.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Tikai neizvirzoties, mēs klusējam.

Milušs:         Jā, tātad pats galvenais, viņš tagad pilnīgi skaidri un atklāti apstiprina — jā, German, mēs centīsimies būt pozīcijā. Jā, tas nozīmē, ka tas kungs dabiski pāries tur. Jums arī būs jāpacenšas tur pāriet. Tāpēc, ka visi mūsējie labējie, tas ir, kreisie, viņi diez vai varēs tur pāriet.

Hlevickis: Nu jā, protams, protams.

Milušs:         Vot, tātad jums abiem vajag pāriet tur. Un mēs no iekšpuses to visu lietu šūposim. Atpakaļ tai virzienā, kas ir. Tālāk viņi, tas pats Tampe, tas pats Griķis pastrādās ar to Urbanoviču, atcerēsies vecos labos laikus, ja.

Hlevickis: Mhm, mhm.

Milušs:         Kur tad viņi būs, viņi atkal būs ar mums. Tas arī viss. Pilnīgi skaidra situācija.

Hlevickis: Mh mh

Milušs:         Lieta tāda, ka mums ir partneri un mūsu vienošanās ir stabilas, ja.

Hlevickis: Mhm, mhm.

Milušs:         Nu tā vot.

Hlevickis: Jā, nu labi, nu ejam tad tādu ceļu. Nē, es arī mazliet, ē-e, un nē, es saprotu, kas tas duets, tas, tas , tas tiešām — ir hana. Nu, es tā domāju, jā.

Milušs:         Jā, jā.

Hlevickis: Bet.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Es tā domāju tāpēc ,ka es zinu abus jau tagad pietiekami labi. (?)

Milušs:         Meitenīt, meitenīt.

Hlevickis: Katru tieši divus gadus.

Milušs:         Meitenīte pati nesaprot, kur viņa nokļuvusi /smejas/

Hlevickis: Jā, un, un tas, ka Starks tikai Daini klausīs.

Milušs:         Pilnībā, pilnībā.

Hlevickis: Es nezinu, ko viņš darīs, bet droši vien, droši vien viņš kaut kur darbu dabūjis, ja ir… ja tie nav meli, ja.

Milušs:         Nu..

Hlevickis: Ka Tampe pirmais, bet Urbanovičs — vienkārši vietnieks.

Milušs:         Skaidrs.

Hlevickis: Un tad kur Starks, ja.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Vai arī viņš noliek mandātu.

Milušs:         Nu nezinu, nezinu.

Hlevickis: Kļūst par izpilddirektoru.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Arī iespējams, Griķis kļūst par vietnieku. Nu vispār tādā garā, ja.

Milušs: Nu, Juri, visu redzēsim. Bet lieta tajā, ka Inese tagad pāris mēnešus pastrādās ar tiem puišiem, ja.

Hlevickis: Mhm.

Milušs:         Viņa pati pie jums atskries.

Hlevickis: Mhm.

Milušs:         Nu tā vot. Tā kā šeit ,vot, Andris pilnīgi pareizi runā, tālredzīgi, jā- vajag tagad likt sliktāko no sliktākajiem /smejas/

Hlevickis:  Mhm, mhm.

Milušs:         Nu tā, vot. Sliktāko no sliktākajiem, kas nav ne tālredzīgs, ne strādā, nekā. Tā ,vot.

Hlevickis: Mh, mh. Viņi ar Aināru arī runāja, ne, par šo tēmu?

Milušs:         Nu es domāju, ka, vot,  nē.

Hlevickis: Jā, jā, jā.

Milušs:         Tāpēc kā, man liekas, mūsu divi «Š» pēdējā laikā kaut kā ne pārāk saprotas.

Hlevickis: Nu jā, man arī liekas, ka ne pārāk, jā.

Milušs: Jā, jā.

Hlevickis: Nē, es domāju, vienkārši, nu. Nē, viņš arī neko konkrētu nepateica, viņš teica, ka , nu, vajag mēģināt izmantot esošos resursus. Bet paklausies, nu,  bet ēsmu, ēsmu taču noteikti paņēma, ja?

Milušs:         Nu ja!

Hlevickis: Tas..

Milušs:         Ļoņka tur, Ļoņka skaidrojas! Šitā man notiek pirmo reizi un puisis vispār  stipri riskē, ja.

Hlevickis: Jā, bet visi, starp citu, aizmirst, ka, ka tā ir īpaša persona. Viņš taču nenormāls cilvēks, viņš. Normāls ja paņem, tad izdara, ja.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Vai vismaz kaut kā izlocīsies, bet šitais ir nenormāls. Viņam pašam savi uzskati, ja.

Milušs:         Juri, dzīve, tā ir gara.

Hlevickis: Nu, es, es saprotu, es saprotu.

Milušs         /smejas/

Hlevickis: Nē, nu viss normāli. Nu ko, nu es nezinu, nu tad..

Milušs: Dzīve ir gara, Juri.

Hlevickis: Tad jā, kaut kā…

Milušs:         Nav jau pēdējais maizes kumoss bērnam no mutes izrauts, ja. /smejas/

Hlevickis: Mmm, vot.

Milušs:         Vot

Hlevickis: Nu vot tā. Nu labi tad, varbūt mēs varētu (?)…

Milušs:         Jā.

Hlevickis: Tad drīz mēs pulcējamies, pēc pusstundas, tā kā..

Milušs:         Okei. Nu vispār, nu es uzskatu, ka..

Hlevickis: Nē, nē, es sapratu, pozīcija normāla.

Milušs:         Andris jā. Andris vairāk, jā.

Hlevickis: Pozīcija normāla.

Milušs:         Andris ir vistālredzīgākais, vot, savās prognozēs, jā.

Hlevickis: Jā, bet vienīgais, es saku, vienīgais, kas var tīri subjektīvi parādīties, — arī tad jā ēsma ir norīta, ja.

Milušs:         Jā.

Hlevickis: ..un tā teikt, e-e, ka var pēkšņi par Tampi… nenobalsot.

Milušs:         Juri, Juri, nu, nu, es jums teikšu godīgi, es šaubos...

Hlevickis: Nu jā. Nu it kā jā. Nu es arī šaubos, bet….

Milušs:         Es teikšu jums atklāti, es, starp citu, šobrīd par draugu Ļoņečku neesmu tik ļoti pārliecināts, ja. Vot, viss tur  tā stipri....

Hlevickis: ... vajag vienmēr pārbaudīt, tas ir skaidrs, nu.

Milušs:         .... jā, viss tas tā stipri, stipri neskaidra izskatās, ja.

Hlevickis: Mh, mh, mh. Nu labi, nu ko darīt, labi.

Milušs:         Viss.

Hlevickis: Labi. Nu tad es došu tādu uzstādījumu, ka...

Milušs:         Jā, jā.

Hlevickis: Ka jādomā, ka mēs šobrīd šodien vienalga neko nepanāksim.

Milušs:         Mh.

Hlevickis: Vajag strādāt uz, uz priekšu, tā teikt.

Milušs:         Jā, protams.

Hlevickis: Jā. Labi, German.

Milušs:         Nu laimīgi.

Hlevickis: Nu viss, ja kas, zvaniet vēl, ja.

Milušs:         Protams, protams, protams.

Hlevickis: Labi, labi, visu to labāko.

 

Plkst. 16:58

LasmanisàVolbrugs

Volbrugs:              Jā, hallo.

Lasmanis:              ...(Hari?), vari runāt tagad?

Volbrugs:              Jā es varu.

Lasmanis:              ā klausies. Es te runāju tikko ar šito mūsu cienījamo draugu.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Es pa telefonu runāju.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Nu tad es viņam saku tā, ka – nu izdarīsi darbiņu, tad, nu, it kā mēs būsim atkal labi čomi un viss būs aizmirsts.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Jā? Tā kā?

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Viņš saka – mani te visi spaida no visām pusēm. Es saku – nu, tad atvaino, tad tev vakarā būs jāatdod to, ko tu paņēmi no Gvido, jā?

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              A viņš saka – a ko es paņēmu no Gvido? Es saku – nu kā, nu, aizej pačurā, un paskaties, ko tad viņš tev iedeva, johaidī, kas tev ir kabatā!

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Nu, vot. A tu, kad viņam devi, viņš iebāza kaut kur kabatā to lietu? Vai, vai, vai, vai kā?

Volbrugs:              Es pats viņam ieliku kabatā.

Lasmanis:              Un ko viņš?

Volbrugs:              Labajā žaketes kabatā. Un pie tam viņš tā, ka viņš negribēja pieskarties.

Lasmanis: ......

Volbrugs:              Nu es....., lai pēc tam nav pirkstu nospiedumi.

Lasmanis:              Nu, a tu viņam pateici, ka tur ir naudiņa iekšā?

Volbrugs:              Jā, jā! Taču viņš speciāli atnāca, un es ieliku.

Lasmanis:              Nē, a tu viņam pateici, cik tur iekšā?

Volbrugs:              Jā, jā!

Lasmanis:              Vot,mauka! A, johaidī! A viņš tagad tēlo, ka viņš nezin.

Volbrugs:              Nē, nu.

Lasmanis:              A viņš vēl pats, viņš pats to žaketi atvēra vaļā, lai ieliec tu viņam iekšā? Jā?

Volbrugs:              Jā! Jā, jā, viņš parādīja, lai ieliek. Viņš rokas klāt nepielika, lai nospiedumi nepaliek.

Lasmanis:              Ah, tu mauka!

/Smejas/

Volbrugs:              Johaidī!

Lasmanis:              Jā. Nu klausies, bet jebkurā gadījumā es viņam zvanīšu. Tiešām kaut kādā saietā tur sēž.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Varbūt tiešām viņam vajag kaut kur.

Volbrugs:              Viņš man teica, lai pēc stundas zvana, ja?

Lasmanis:              Jā.

Volbrugs:              Tagad vēl bez kādām desmitām, nu bez piecpadsmit sešos es viņam zvanīšu, bez divdesmit.

Lasmanis:              Jā. Un tad klausies, tu točna viņam pasaki kaut ko. Varbūt, lai viņš man atzvana vai vēl kaut ko.

Volbrugs:              Jā, jā.

Lasmanis:              Bet es tagad esmu Rīgā.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Bet mums tas darbs ir jāizpilda. Nu?

Volbrugs:              Es sapratu.

Lasmanis:              Nu tas ir pilnīgi negodīgi! Nu?

Volbrugs:              Es viņam tūlīt. Nu, ne tūlīt, bet bez piecpadsmit zvanīšu.

Lasmanis:              Jā, jā.

Volbrugs:              Jā? Un tad es viņam pateikšu to, ko vajag. Un, ja nē, tad , kā saka, ja nē......, tad lai viņš.

Lasmanis:              Nu tad pasaki. Tad pasaki, ka mēs vakarā braucam pie viņa pakaļ naudai. Un viss.

Volbrugs:              Sapratu. Labi. Norunāts.

Lasmanis:              Jā. Davai. OK.

Volbrugs:              OK.

Lasmanis:              Atā, atā. Mh.

 

Plkst. 17:17

LasmanisàVolbrugs

Volbrugs:              Jā, hallo.

Lasmanis:              Čau, vari runāt?

Volbrugs:              Varu.

Lasmanis:              Es te, es te zapravkā mazlietiņ, kā saka, tagad, nu, tā sūdīgi. Tā. Viņš man tikko zvanīja. Tev viņš arī zvanīja? Nē?

Volbrugs:              Nav zvanījis.

Lasmanis:              Viņš man zvanīja tikko, Viņš saka – ko tu gribēji? Es saku – nu kā? Es saku – es gribēju to, ka, nu, vispirmām kārtām, es saku – ē-e, es saku – tu tajā kabatā ieskatījies vismaz? Jā, viņš saka – es ieskatījos. Es saku – naudiņu redzēji? “Redzēju”. Un viņš, viņš saka – es tajās zīmēs neko nesaprotu! Viņš saka – cik tur bija?

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Es viņam saku — tu neskaitīji? Viņš saka — neskaitīju. Es saku — nu tur bija divdesmit štukas, jā, kā mēs, kā mēs runājām par to lietu.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Viņš saka OK, tādā gadījumā. Tā, jāiet maksāt naudiņu. Tā. «Tādā gadījumā». A viņš man. Es saku — nu tādā gadījumā būs jādod. /Kādam — Iedod karti/. Viņš. Saku — būs tā naudiņa jādod, ja gadījumā, ja, ja tu neizdarīji to, ko mēs prasījām. Viņš saka — vot, es no vienas partijas šūniņas tagad uz otru šūniņu tagad eju un man tur ir, kā saka, un, un, un man te vienu saka, otru saka. Bet es saku — priekš kam tad mēs ar tevi vispār runājam par kaut ko? Tā kā es baidos, ka viņš, viņš var neizpildīt. Un tad vēlāk mēs viņu atkal arī nenoķersim arī vakarā tur tajā naudas atdošanā.

Volbrugs:              Nu būs kas noķer. Bet tu viņam teici, ko tagad vajag?

Lasmanis:              Es viņam pateicu. Es viņam saku — ja ieliksi Hlevicki, es saku — tā nauda ir tava.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Es viņam tā pateicu. Ja tu varētu viņam vēlreiz to apliecināt, ka, ka viņam tā nauda paliek. Nu?

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Tad, varbūt, varbūt viņš tomēr, kā saka, uztaisa, kā saka, vērtīgu vienu lietu. Un tad vispār mēs par to sūdu aizmirstam. Johaidī.

Volbrugs:              Sapratu, Es viņam bez piecpadsmit zvanīšu kā viņš man  ir noteicis. Jā?

Lasmanis:              Jā. Nu, tad pamēģini, lai viņš vismaz, lai viņam pielec. Man tā liekas, ka viņam ar galvu nav kaut kas kārtībā.

Volbrugs:              Ha! Labi! OK. Bez piecpadsmitām zvanu. Tikko būs rezultāti, es tev atzvanīšu atpakaļ.

Lasmanis:              Labi, paldies. Jā. Mh.

Volbrugs:              Labi, čau Leonīd.

 

Plkst. 17:41

VolbrugsàAnčāns

Volbrugs:              Ilmār? Gvido.

Ančāns:                Jā.

Volbrugs:              Mēs runājām, ka es tev zvanu, ja? Vari drusku runāt?

Ančāns:                Nevienu mirkli nevaru. Nevienu.

Volbrugs:              Tu saprati par ko ir runa? Jā?

Ančāns:                Jā, jā. Es sapratu.

Volbrugs:              Es domāju, ka tu zini.

Ančāns:                Jā, es sapratu.

Volbrugs:              Ja tur viss ir kārtībā, tad, tad mums arī viss ir kārtībā. Labi?

Ančāns:                Jā, jā.

Volbrugs:              Atā. Atā.

 

Plkst. 17:55

Lasmanis à Volbrugs

Volbrugs:              Jā Hallo.

Lasmanis:              Nu, sanāca ar viņu sarunāt?

Volbrugs:              Es netikos. Bet pa telefonu es viņam teicu. Saku — Ilmār, tu zini, kas ir jādara, jā? Viņš saka — es zinu. Es saku — jābūt ir Jurim. «Es sapratu. Man ir cilvēki riņķī . Es sapratu» Es saku — ja tu izdarīsi, tad mums ir viss kārtībā, ja nē, es saku — tiekamies un pēc tam un, un tad ir cita runa.

Lasmanis:              Mh,mh.

Volbrugs:              Pa telefonu bija saruna. Jā? Es...

Lasmanis:              Nu, jā, jā.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Nu, baigi, baigi nepareizi.

Volbrugs:              Tu tur uz vietas esi?

Lasmanis:              A?

Volbrugs:              Tu esi uz vietas, Domē?

Lasmanis:              Nē, es neesmu Domē. Es esmu Rīgā.

Volbrugs:              Ā.

Lasmanis:              Es esmu Rīgā, es tur, es zvanīšu Kuzminam, uzzināšu, tikko rezultātu kādu zināšu.

Volbrugs:              Kā rezultāts, tā tu man saki. Jā?

Lasmanis:              Jā.

Volbrugs:              Jo tad ir jādomā, ko darīt tālāk. Jā?

Lasmanis:              Nu jā, tad meklēsim viņu rokā.

Volbrugs:              Nu.

Lasmanis:              Bet viņš man arī apliecināja pa telefonu, ka viņš vakarā atdos naudu.

Volbrugs: .....

Lasmanis:              Nē. Pateica — ja gadījumā kas, atdosim naudu.

Volbrugs:              Labi.

Lasmanis:              Jā.

Volbrugs:              Arī tas ir labs rezultāts.

Lasmanis:              Nu jā. Galvenais, ka tad mēs vismaz paši iznākam ārā no tā sūda. Nu, baigi nesmuki sanāca, jā?

Volbrugs:              Nu es saprotu. Jā.

Lasmanis:              Nu labi, davai. Nu, davai.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Mh. Nu davai.

 

Plkst. 18:15:

Lasmanisà X  (kāds, kas ir krogā pie Marianbādes)

X:                         Jā, klausos Leonīd.

Lasmanis:              Nu, kā tur veicas? Kā tur iet situācija?

X:                         Nu es nezinu, mēs sēžam krogā un dzeram vienkārši. A tur jau man nav darīšanas.

Lasmanis:              Ā, tur, paga, tur viņiem pašiem sava vēlēšanu komisija.

X:                         Jā. Nē nu viņa jau ir tālāk, jau no deputātiem tālāk izvirzās pēc likuma, mēs jau neko.

Lasmanis:              Ā!

X:                         Mūs izmet vienkārši fiziski ārā bišķiņ pirms sešiem, sakarā ar to, ka bija jāklāj milzīgs galds jaunajiem.

Lasmanis:              Mm..

X:                         Un tad jau mēs, mēs jau bijām piesvilpušies kā mazie ezīši, un tad....

Lasmanis:              Jā.

X: Vienu pudeli izdzērām un vsjo. Pēc tam jau tā visa pilsēta runāja.

Lasmanis: Nu jā, jā...

X:                         Nu vienkārši, es varu atļauties darīt, ko es gribu, un tu zini, nav tā.

Lasmanis:              Skaidrs.

X:                         Jo man pateica, starp citu, nu Aizstrauta pateikusi, ka es netikšu, Tampe pateica, ka es tikšu, nu es tad sākšu domāt jau tagad bišķiņ, bet tikai nākošnedēļ. Klausies, tu man vari godīgi pateikt, kas tur ir ar Ančānu. Es to mērkaķi varu vienkārši piesist pie sienas, tik , cik tu gribi, jo viņš man bišķin tur kaut ko, nu labi, es nevaru kas un kā. Kāpēc viņš tā baidījās iziet ārā no telpas, ka bija gatavs prasīt, lai atslēdz otras(?) durvis, bet tad viņi kopā ar Ilmāru aizgāja ārā. Kas tur bija pa nelaimi?

Lasmanis:              Nu, kā....

X:                         Nē, nē, es tev varu pateikt divos vārdos, cik es saprotu, tā, lai tu nedomātu.

Lasmanis:              Jā.

X:                         Es tev varu pateikt, kas es saprotu vienkārši to, ka viņš bija solījis, ka viņš noraus to balsojumu. Varbūt viņš ir paņēmis no jums naudu, varbūt nav paņēmis naudu, es nezinu. Jo manējais neko nestāsta no jūsu puses, godīgi sakot. No otras puses es zinu visu, kas notiekas, un man tāda sajūta bija, ka viņam bija bail, ka viņš ir solījis kādam kaut ko, kad viņš, nu pacentīsies izdarīt, bet tad izejot no zāles, kad viņš parādīja Griķim, nu tad es sapratu, ka visi ir sapratuši, ka viņš jūs vienkārši piečakarē.

Lasmanis:              Mm...

X:                         Ja es pareizi to sapratu visu to situāciju.

Lasmanis:              Nu pareizi, pareizi.

X:                         Nē nu man ir pietiekami daudz informācijas uz rokām un, nu un viss, kas man ir, bet nu es saprotu, ka man vienīgais jautājums tev godīgi, bet atbildi skaidri – viņš ir paņēmis naudu, vai nē?

Lasmanis:              Ir.

X:                         Daudz? Daudz, tas skaitās, bišķi vairāk par diviem, trijiem tūkstošiem.

Lasmanis:              Tad ļoti daudz.

X:                         Mm... Un paņēma?

Lasmanis:              Jā. Bet viņam būs šodien jāatdod atpakaļ, citādi viņam galvu noraus.

X:                         Viņš atdos.

Lasmanis:              Nu jā.

X:                         Mm... skaidrs, paldies

Lasmanis:              Jā

X:                         Viss, bet tas, kas tagad te notiekas, jo tik un tā, Tampe ir pirmais vietnieks un Urbanovičs ir otrais vietnieks. Tas ir zināms viss.

Lasmanis:              Nu jā. Tur jau viņi ir sakārtojuši visu, ja?

X:                         Nē, viņi jau bija pirms tam sakārtojuši, bet vienkārši problēma bija tāda, kad šinī brīdī Dainis tā vaktēja Ilmāru, ka pilnīgi es nevarēju saprast, kas par nelaimi ir.

Lasmanis:              Jā.

X:                         Un, starp citu, vaktē vēl divus cilvēkus — Munkevicu nepārtrauktā uzraudzībā, un vēl nepārtrauktā uzraudzībā ir Griķis Juris. Tie bija tie vājie posmi, kurus tagad uzraka pa divi, trīs cilvēku, cik es zinu. Nu tagad jau tā sēde ir beigusies un tagad te dzerstās pēc laika.

Lasmanis:              Nu a tur jau ir zināmi tie vietnieki vai nav.

X:                         Nu es zināju tad, es tagad nezinu, es nevaru pazvanīt nevienam, jo neviens neatbildēs.

Lasmanis:              A-hā.

X:                         Ja? Nu, bet vienkārši, labi, nu davai, čau.

Lasmanis: Čau.

 

Plkst. 18:23

Cepurnieksà Milušs

Milušs:                  Eižen, čau.

Cepurnieks:          Jā

Milušs:                  Tātad, runāju ar Andri, ja. Nu, protams, ka viņš. Viņi aizgājuši pozīcijā, ja.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Tur tas cilvēks ir absolūti normāls un pieskaitāms, jā.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Lūk, viņš pozīcijā, jā. Tātad, tavi divi arī tā kā pozīcijā.

Cepurnieks:          Mh...

Milušs:                  Šobrīd jautājums ir par tavām attiecībām ar tavējiem domē.

Cepurnieks:          Nu strādāsim, strādāsim ar to

Milušs:                  Vot,  to es arī lieku manīt, ka kaut kā vajag strādāt, ja.

Cepurnieks:          jā.

Milušs:                  Vot, un varbūt, var būt mums būs produktīva opozīcija, ja. Vot,  šobrīd viss ir nostabilizējies, un mēs arī Inesi apstrādāsim, ja.

Cepurnieks:          Pareizi, pie tā šobrīd vajag strādāt pirmām kārtām.

Milušs:                  Bet pirmkārt.

Cepurnieks:          uz Inesi.

Milušs:                  Es jau, es jau ar viņu, kā lai saka. Es jau tavā klātbūtnē viņai zvanīju.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Nu nē. Es jau viņu sazvanīju, tas ir, nu, viņa normāli, viņa ir gatava.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Vot.

Cepurnieks:          Jā, un davai pielauzīsim.

Milušs:                  Tātad, nu tā, tad es tagad runāju ar savējiem, ja.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Vot, vispirms es saņemu pilnvaras no Grīnblata, no Baķkas, no Roberta, lai viņus izsauc un kā teikt, pasaka-, te ir cilvēks, te ir vārds.

Cepurnieks:          Nu to es arī dabūšu.

Milušs:                  Attiecīgi,  ar tādām pilnvarām mēs varam arī pie Ineses atnākt, saproti?

Cepurnieks:          Nu skaidrs.

Milušs:                  Ja es saņemšu šādas pilnvaras no Andra, ja.

Cepurnieks:          Mh.

Milušs:                  Tu saņemsi šādas pilnvaras no TB. Viss. Vot, mums jau trīs balsis ir un valdošā koalīcija, ja.

Cepurnieks:          Nu skaidrs.

Milušs:                  Tas ir ļoti nopietni. Mēs jau varam pie viņas ar kaut ko ierasties.

Cepurnieks:          Nu vot, vienkārši Urbanovičs sēdēs kā sēdēja.

Milušs:                  Jā jā, mēs viņu neitralizēsim.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Un viņš neko neizdarīs.

Cepurnieks:          Nu skaidrs, materiāls ir, tā pat es domāju, Ančāna sakarā arī vajag turpināt darbu.

Milušs:                  Ančāna sakarā arī vajag turpināt darbu. Vot. Mēs viņu visu laiku varēsim aiz olām grozīt.

Cepurnieks:          Mh

Milušs:                  Okei?

Cepurnieks:          Jā skaidrs.

Milušs:                  Nu viss.

Cepurnieks:          Zini, vot atceries, pēdējā mūsu sarunā es teicu, ka es runāju ar Griķi pa telefonu, un Griķis saka — Baķka teica, ka dari kā vienojāmies. A tagad , pēc tam Baķka man sūta īsziņas un prasa, — nu kāds rezultāts.

Milušs:                  Mh..

Cepurnieks: Tātad sanāk, ka Griķis sameloja vai arī Baķka izliekas Nu to mēs noskaidrosim.

Milušs:                  Nē, nu tu pagaidi. Tu tiec galā tur pie sevis, lūdzu.

Cepurnieks:          Nu kā, es tikšu galā, vienkārši, vot, situācija tāda, ka es izdarīju visu, ko varēju.

Milušs:                  Jā

Cepurnieks:          Nu.

Milušs:                  Nē, Eižen. Ok, mēs esam tajā situācijā, kurā esam.

Cepurnieks:          Es visu saprotu.

Milušs:                  Jā, bet mēs arī, tu arī jā, nevaram strādāt cilvēkiem, kas mūs nepārtraukti uzmet, ja. Tas ir, mums ar tevi jāstrādā, lai nopelnītu naudu gan viņiem, gan sev. Bet mums ir jāzina spēles noteikumi, saproti?

Cepurnieks:          Mh..

Milušs:                  Vot. Tas ir, mēs tad labāk gadu vai divus pasēdēsim opozīcijā. Bet tad, tā teikt, pamainīsim spēles noteikumus, vai arī mēs kaut kā.

Cepurnieks:          Mums galvenais, lai izdarītu, lai nesāktu pārāk straujas pārmaiņas jau no nākamās nedēļas, ja.

Milušs:                  nu es nedomāju, ka viņi sāks, viņi visi vairāk vai mazāk ar veselu saprātu, viņi visu ļoti labi saprot. Tas ir, ja viņi sāks kādas kustības pret mums, ar ko viņiem šī kustība beigsies, ja.

Cepurnieks:          mh, nu?

Milušs:                  Nu ok nu. Visi mēs pa zemi staigājam, ja?

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  Nu vot. Viņiem taču arī kaut kas pieder, es domāju , ja.

Cepurnieks:          Jā.

Milušs:                  ko var atņemt, tā vot.

Cepurnieks:          Karoče, tieši šobrīd, šodien varbūt nē, bet rīt sākšu strādāt ar Griķi.

Milušs:                  Viss, vajag tev ar partiju pastrādāt un ar Griķi, ja. Nu, bet ar Tampi vispār tev attiecības vajag noskaidrot, kā tās veidosies, ja.

Cepurnieks:          Nu jā. Nu paskatīsimies kā viņi sāks, jo man nav vajadzīgs, ka abi ir labi.

Milušs:                  Nu jā.

Cepurnieks:          Man pietiek, ar , piemēram, šito mapīti (oriģinālā „eta papočka”, var būt arī „papucītis”) , ja, es paņemšu....

Milušs:                  Jā, jā.

Cepurnieks:          ..vai nepaņemšu, bet kaut kā tur darīšu zināmu,...vienam ar labu, otram tur kaut kā...

Milušs:                  Jā.

Cepurnieks:          un viss ir  kā vajag.

Milušs:                  Nu, nu, izlemsim ko tur ar viņu darīt. Izlemsim.

Cepurnieks:          Labi.

Milušs:                  jā, labi, nu labi, labi.

Cepurnieks:          jā, jā.

 

Plkst. 18:35

LasmanisàVolbrugs

Volbrugs:              Jā, hallo.

Lasmanis:              Nu, ko? Nu vajag sarunāt tikšanos ar viņu, lai atdod naudiņu.

Volbrugs:              kas ir vietnieks?

Lasmanis:              Ko tad?

Volbrugs:              Kas ir ievēlēts?

Lasmanis:              Kurš tad?

Volbrugs:              Nu par pirmo vietnieku.

Lasmanis:              kurš?

Volbrugs:              nav viņš izpildījis?`

Lasmanis:              Nav, nav! Man, es zvanīju Dreijam tikko. Dreija pateica, ka Tampe un Urbanovičs.

Volbrugs :             Mh. Tampe pirmais un Urbanovičs vietnieks, ja?

Lasmanis:              jā, jā.

Volbrugs:              Aha. Nu tad vajag atpakaļ. Nu, a ko darīt?

Lasmanis:              Nu jā, nu jā. Hlevickis mūsu nekur nav klāt.

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Tā kā vienkārši, nu, varbūt, sarunā ar viņu randiņu kaut kur, teiksim, tur pat, kur mēs vienmēr tiekamies. Un tad es piebraukšu.

Volbrugs:              Ap cikiem ir jāzvana?

Lasmanis:              A tur viss ir beidzies, cik es saprotu. Pajautā, kad viņš var tagad. Un tad aizbrauksim. Un, un. Un vienkārši pateiksim paldies, nu un viss. Nu? Un kas tad, nu?

Volbrugs:              Jā.

Lasmanis:              Jā?

Volbrugs:              Labi, es domāju, ka es pēc 15 minūtēm zvanu, jā?

Lasmanis:              Labi, jā.

Volbrugs:              Es jau baidos, ka tur kāds ir riņķī, un tad tur zini kā..

Lasmanis:              nu jā.

Volbrugs:              Septiņos precīzi es tev zvanu, ja?

Lasmanis:              Jā, labi, un tad man zvani.

Volbrugs:              Labi, jā.

Lasmanis:              Jā, labi. Mh..

 

Plkst. 19:33

Milušs -> Hlevickis

Milušs:                  Tas ir, reāli viņi tik un tā būtu zaudējuši. Nospēlētu pret mums pie jebkura sadalījuma, ja.

Hlevickis:              Lai arī, es joprojām neticu, ka Ančāns paņēma un neizdarīja. Neticu.

Milušs:                  Nu vot, es, ja pavisam atklāti jums saku, arī nē.

Hlevickis:              Mh..

Milušs:                  Nu, tātad man ir daudzi tādi slikti faktori, kas liek domāt, ka to tomēr varēja izdarīt Ļoņa. Izmantoja momentu, izmantoja momentu, ka ,vot, davaj ,davaj ātrāk, davaj davaj visu, tūdaļ, davaj davaj. Vot, vot, viņš visam piekritis.

Hlevickis:              mm..

Milušs:                  A, ķipa, nu vot tur rosība, vot. Bet man ir vēl viens moments tāds neskaidrs. Kad viņš paspēja viņam nodot? Saproti?

Hlevickis:              Mm...

Milušs:                  Kad es viņam to iedevu bez piecām divos.

Hlevickis:              Mh..

Milušs:                  Viņš aizskrēja, es prasu – nu kas. Viņš saka – es nepaspēju, viņi jau apsēdušies

Hlevickis:              Mh.

Milušs:                  Un kad es viņam jau pēc pusstundas zvanu, ja.

Hlevickis:              Mh.

Milušs:                  Viņš saka – nu viss, viss, normāli, viss, es atdevu. Kad viņš kur tur atdeva?

Hlevickis:              Nu tas jau tā, lai jau nedaudz nomierinās.

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Jā. Vajag tā pateikt, uz priekšdienām tikt skaidrībā.

Milušs:                  Nu, tas, tas. Juri, tās manas problēmas.

Hlevickis:              Nu jā, jā, nu mūsu, mūsu

 

Plkst. 21.22

Hlevickis->Milušs

Milušs:                  Jā, Juri,

Hlevickis:              Labvakar.

Milušs:                  Labvakar.

Hlevickis:              Tikko zvanīja Ainārs.

Milušs:                  Jā, un ?

Hlevickis:              Pirms tam es vienkārši nepaspēju piezvanīt. Man zvana LETA un stāsta, ka divi cilvēki it kā aizturēti aizdomās par kukuļdošanu saistībā ar šodienas balsojumu. Neko nezini par šo jautājumu?

Milušs:                  Neko par to nezinu.

Hlevickis:              Pārbaudi, lūdzu, jo es apsolīju Aināram pārzvanīt.

Milušs:                  Nu ok. Tūdaļ pārzvanīšu.

Hlevickis:              Tas ir tas, ko es teicu, ja.

Milušs:                  Mh, mh.

Hlevickis:              Nu labi.

Milušs:                  Mh. Mh.

Hlevickis:              nu labi.

Milušs:                  Mh.

Hlevickis:              Pamēģini, pazvani, lūdzu.

Milušs:                  Jā, jā.

Hlevickis:              Mh.

 

Plkst. 21:23

MilušsàDreija

Dreija:                  Jā, jā, German.

Milušs:                  Man tikko tā kā Juris zvanīja un stāstīja tādas lietas – LETĀ it kā aizgājusi informācija, ka aizturēti divi cilvēki par kukuļdošanu saistībā ar šodienas balsojumu. Zvaniet, lūzu mūsu māksliniekam slavenajam.

Dreija:                  Klausos, sapratu.

Milušs:                  Jā.

Dreija:                  Mh.

 

Plkst. 21:30

DreijaàMilušs

Milušs:                  Jā.

Dreija:                         Tūdaļ uzzināšu numuru. Tikai tad, es viņa numuru neatceros. Sakiet, lūdzu, bet Leonīds?

Milušs:                  Pagaidām neceļ klausuli.

Dreija:                  Mh. Vo, vo.

Milušs:                  Nu, labi.

 

Plkst. 21:31

MilušsàLasmanis

Adresāts nav sasniedzams.

 

Plkst. 21:31

Milušs-> Hlevickis

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Nu pagaidām neko labu pateikt nevaru, telefons ir atslēgts

Hlevickis:              Nu jā, jā, jā. Nu tas ir tā, kā mēs runājām

Milušs:                  Mh mh mh

Hlevickis:              Nu, bet es, protams, par to neko nezinu.

Milušs:                  Nu ja , un neko arī nesaprotu

Hlevickis:              Nu jā, bet redzi kā..

Milušs:                  Nē, nu kaut kāds absurds. Jo ja dod kukuli, tad jābūt kukuļa došanas momentam, saprotiet?

Hlevickis:              Mh mh. Un mēs labi zinām neseno pieredzi, kā tas darbojas, ka viņiem vienalga, ka pilnīgi pietiek kā vecajos labajos Josifa Visarionoviča laikos

Milušs:                  Nu kaut kā tā

Hlevickis:              Tikai norādīt

Milušs:                  Ka es it kā saņēmu, ja? aha aha

Hlevickis:              Nu es domāju, es baidos, ka tas var būt taisnība

Milušs:                  Nu baidos, ka nav dūmu bez uguns

Hlevickis:              Mh, nu jā, ja nu.. Tas nebija pazīstam uzvārds no aģentūras, parasti tur meitene zvana un prasa, ja

Milušs:                  Mh

Hlevickis:              Nu a te kaut kāds puisis zvanīja, neatceros vairs, latviešu vārds un uzvārds bija

Milušs:                  No

Hlevickis:              Nu, prasa, ko es par to zinu. Es saku- neko nezinu

Milušs:                  Mh

Hlevickis:              Nu tādā garā

Milušs:                  Jā

Hlevickis:              Nu jā, nav kādi aplinkus ceļi, kā tur kaut ko  uzzināt, kas tur?

Milušs:                  Nu nezinu, pamēģināšu kaut ko. Es jau devu uzdevumu

Hlevickis:              Mh mh

Milušs:                  Kaut kādas muļķības

Hlevickis:              Bet tā kā man Ainārs zvanīja, jautāja kā iet. Es tā kā teicu, ka šitādas interesantas ziņas nupat parādījušās

Milušs:                  Mh

Hlevickis:              Jāpaskatās Letu internetā

Milušs:                  Dīvaini

Hlevickis:              Ja jau viņi man zvana

Milušs:                  Nu paskatīšos tūlīt Letu

Hlevickis:              Nu davai, līdz sakariem, pagaidām

Milušs:                  Labi, jā

Hlevickis:              Mh

 

Plkst. 21:37

Hlevickis-> Milušs

Milušs:                  Jā, Juri

Hlevickis:              Nu jā, kaut kādas mistiskas ziņas parādījušās, kaut kādas mistiskas summas, 20 norādītas, vārdu sakot, nevar saprast

Milušs:                  Mh

Hlevickis:              Nu laikam jādara tā... jābrīnās

Milušs:                  Hu hu hu hu Leta. Jūrmalas.. tā. Nekā nav

Hlevickis:              Nu es skatos, pašā augšā ziņa ielikta

Milušs:                  Tā

Hlevickis:              Letā

Milušs:                  Mh

Hlevickis:              Internetā

Milušs:                  Jā, jā ,jā. Rēzeknē. Nē, neko neredzu.

Hlevickis:              Nu, es nupat ieslēdzu un man uzreiz tā arī parādījās —  kaut kādi cilvēki, kaut kāda nauda. 20 tūkstoši

Milušs:                  Ā, re kur

Hlevickis:              eiro

Milušs:                  ... Rīgas apgabaltiesa šodien atbrīvoja no... krimināl..

Hlevickis:              Nē, nē, nē

Milušs:                  Ā, nē. Ā, tā ir nozare. Ziņas... Šodien Jūrmalas Domē sākās sēde.. Jūrmalas... administrāciju. Tas ir viss? Par bijušo domes priekšsēdētāju... Hlevicki...

Hlevickis:              Nē, kā reiz kā atver Delfi, tur pašā augša — KNAB ierosina krimināllietu par 20 tūkstošiem eiro kukuļdošanu

Milušs:                  Ā, Delfos, hm

Hlevickis:              Delfos, delfos

Milušs:                  Tā, veru vaļā delfus... tā

Hlevickis:              Mh mh

Milušs:                  Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs , KNAB, piektdien ierosinājis krimināllietu, na na na kukuļdošanu Jūrmalas domes priekšsēdētaja.... nu jā..

Hlevickis:              Teiksim tā, absurds pārākais

Milušs:                  .... aģentūru informēja KNAB starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna...

Hlevickis:              Jā, jā, man arī tas teksts atvērts

Milušs:                  Kaut kādas divas personas  kaut kam kaut ko devušas

Hlevickis:              Nu jā, jā, te kāds mūs uzmet

Milušs:                  Nu lai meklē

Hlevickis:              Jā

Milušs:                  Kas kam ko devis

Hlevickis:              Mh mh

Milušs:                  Jūs, Juri , esat saņēmis?

Hlevickis:              Nē, es nē

Milušs:                  A es nevienam neko neesmu devis ( smejas) Kādi te jautājumi!

Hlevickis:              Mh mh mh nu, bet interesants fakts, vienkārši tā bija. Man vēlreiz zvanīja un jautāja to pašu — kā tur. Es saku, pagaidām neko nezinu

Milušs:                  Es arī pagaidām neko nezinu. Pagaidām viss ir klusu. Labi, labi

Hlevickis:              Jā, nu atceries, es teicu, ka varētu būt kaut kādas provokācijas. Kaut kā tā

Milušs:                  Nu provokācijas

Hlevickis:              Nu, bet tās nav muļķības, tas ir baigais PR, baigais PR moments

Milušs:                  Juri, provokācijas var būt visādas, ja? Tas nozīmē, ka atvainojiet mani, šodien varēja arī pateikt- 200 tūkstošu iedeva, ja. Nu, un kas tālāk? Nu, nu, ok. Nu kāds varbūt arī deva.

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Vot, un viss

Hlevickis:              Nu, bet slikti, ka mūs tādā veidā apliek

Milušs:                  Nē, nu tas nozīmē, ka pilnīgi visi līdzekļi palaisti, saprotiet

Hlevickis:              Mh

Milušs:                  Pilnīgi visi līdzekļi

Hlevickis:              Nu jā, un vēl šitādi meli

Milušs:                  Jā, un iebiedēšana, tas arī viss, kas ir. Tas viss ir, kā lai saka, ļoti nopietni. Tas nozīmē, ka nopietni ļaudis aizgājuši politikā, ja.

Hlevickis:              Mh mh

Milušs:                  Tas arī viss

Hlevickis:              Mh mh

Milušs:                  Tā, vot

Hlevickis:              Nu, vajag kādam darīt zināmu, ka tādas provokācijas, kaut kādas melīgas izpausmes parādījušās, ja?

Milušs:                  Jā, jā

Hlevickis:              Nu labi, pagaidām viss

Milušs:                  Jā, labi

Hlevickis:              Jā, paldies

Milušs:                  Davai

 

Plkst. 21:42

X-> Milušs

Milušs:            Aņa, sveika

Sieviete:          Čau, zvanīji?

Milušs:            Jā, zvanīju, vajadzēs par to tavu jautājumu apspriesties. Tur principā viss attīstīsies labi, bet tur par vienu jautājumu jāparunā, jāsatiekas.

Sieviete:          Mh

Milušs:            Tu būsi Rīgā?

Sieviete:          Jā, Rīgā

Milušs:            Nu labi

Sieviete:          Labiņi

Milušs:            Jā

Sieviete:          Jā

Milušs:            Ok

Sieviete:          Sarunāts

Milušs:            Sarunāts

Sieviete:          -

Milušs:            Jā

 

Plkst. 21:45

Dreija-> Milušs

Milušs:                  Jā, Igor

Dreija:                  Atslēgts

Milušs:                  Nu vot. A-a Delfos, jā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien ir ierosinājis krimināllietu par 20 tūkstošiem eiro kukuļdošanas jūrmalas domes priekšsēdētājām un saistībā ar šo noziegumu aizturēja divas personas, aģentūru Leta informēja KNAB

Dreija:                  Nu jā

Milušs:                  Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja - Diāna Kurpniece. Kā ziņots, Jūrmalas Domē ārkārtas sēdē par pašvaldības priekšsēdētāju tika izvēlēts partijas Jaunais laiks pārstāvis — Inese Aizpute. Pēc KNAB ziņām kukulis 20 tūkstošu eiro apmērā tika dots Jūrmalas pilsētas domes deputātam, mēģinot panākt kukuļdevējiem vēlamo rezultātu Jūrmalas pilsētas Domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Pēc Kurpnieces sniegtās... KNAB rīcībā esot pietiekami fakti, kas norāda uz krimināllikuma tam  panta otrajā daļā.... nozieguma nodarījuma...

Dreija:                  Mūs ierakstījuši..

Milušs:                  Vot, kādi sūdi

Dreija:                  Nu, tādas tās lietas

Milušs:                  Nu, ko lai par to saka, ha!

Dreija:                  Nu, gatavojies, vajadzēs strādāt par advokātu, ja jau tā

Milušs:                  Nu  jā , ja viņi atļaus..

Dreija:                  Ja to ir ievārījis onkulis — Ļoņa, ha ha

Milušs:                  Nu , jā, būšu, kā vienmēr, gatavs. Labi, esmu uz vada

Dreija:                  Nu davai, viss

Milušs:                  Ata

 

19.marts

Plkst. 10:19

Milušs-> Dreija

Dreija:                  German, sveiki

Milušs:                  Sveiki

Dreija:                  Jums nepatīkams zvans, vēlu naktī

Milušs:                  Nē

Dreija:                  Nē, nu skaidrs

Milušs:                  Nē.

Dreija:                  A zvanīja man tagad Sergejs, jā, vot. It kā Lasmanis kādam devis naudu un it kā aizturēts

Milušs:                  Jā, man jau zvanīja

Dreija:                  Mh

Milušs:                  12tos tiekamies un pieņemam partejisku lēmumu.

Dreija:                  Ah, skaidrs.  A kāds mēģina tur kaut ko uzzināt, vai nē?  Vai neko nemēģināja noskaidrot?

Milušs:                  Nē, es redzējos ar Juri arī,  pie tam Juris man teica, ka  pilsētā valda viedoklis, ka Lasmanis ir mēģinājis sarunāt Inesei par labu. Nu visādā ziņā, neko nesaprata. Uztvēra visu ar humoru.  Nu es domāju, ka vajag vērsties pie... vērsties pie.. viņš noteikti gaida atbalstu no bijušajiem partijas biedriem vai no ministra, tā, ka vajag

Dreija:                  Droši vien, ka vajadzēs vienkārši pieslēgt advokātu, tā teikt, ja tas tā ir.  Jo advokātam ir tiesības pa tiešo tikties, es taču nezinu.

Milušs:                  Jā, protams, sestdienā to dabūt cauri ir baigi grūti, tāpēc tur tāda situācija, ka viņu aiztur.

Dreija:                  mh

Milušs:                  Ir kaut kādi tur dokumenti , a te izejama diena

Dreija:                  mh

Milušs:                  Un cilvēks, kas viņus tur iestādē apsargā, saka — neko nezinu

Dreija:                  mh

Milušs:                  Parasti jau uz izejamajām dienām tādas lietas notiek.  Jo jābūt parakstam uz dokumenta, paziņojums advokātam ,atbilstošu struktūru paraksti un dokumentiem,  tāpēc, ka , nu aizturēts cilvēks, viņam ir tiesības  uz advokātu

Dreija:                  Jā

Milušs:                  A atrast viņu, dabūt viņu, tas ir , dabūt jau nevar, bet tikt pie viņa, tas ir ļoti smags jautājums. Tur vajag caur KNAB noskaidrot kur, kas, a kā jau parasti tādās situācijās, viņiem viena atbilde — nezinu, atvainojiet, priekšnieka nav, vēl kaut kā nav. Grūti būs, uzreiz saku.

Dreija:                  Nē, nu skaidrs, a kā pie viņa pirmdien tikt?

Milušs:                  A pirmdien jau var, var jau tagad pamēģināt tikt

Dreija:                  Mh

Milušs:                  Ir diennakts telefons dežurantam , tas visās būdiņās ir

Dreija:                  mh

Milušs:                  Piezvanīt, stādīties priekšā, un teikt, ka tur kaut kāda sieva vai radinieks vai kas tur viņam ir

Dreija:                  Ā, nu skaidrs, skaidrs

Milušs:                  Un viņi atbildēs. Viņi pateiks, kā tas darās

Dreija:                  Ok, tūlīt

Milušs:                  Viņi var atbildēt, ka viņš vispār, viņam ir ļoti labi un viņš neko negrib, Tā arī gadās

Dreija:                  Mh, nu skaidrs. Labi, davai, tūlīt mēģināsim kaut ko izdarīt

Milušs:                  Vot, es braucu pie Dolgopolova uz biroju...

Dreija:                  Mh, nu skaidrs, labi

Milušs:                  Nu davai, līdz sakariem

 

Kas jauns Latvijā?