Algas svarīgākas par iecietību

 

Vita Dreijere,  Diena  02/09/07    Neviena organizācija Latvijā nepauž aktīvu nostāju pret skolotājiem, kuri atbalsta diskrimināciju.

Vairāk nekā puse mēneša — nekādas rīcības. Tik pasīvu nostāju pēdējās divās nedēļās, kopš 266 skolotāji no dažādām Latvijas skolām atklātā vēstulē vērsās pie premjera Aigara Kalvīša (TP), lūdzot nepieļaut grozījumus Krimināllikuma 150.pantā, kas paredz bargus sodus par diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas, ieņem Latvijas organizācijas, kuru uzdevums ir veicināt toleranci izglītības iestādēs. To pārstāvji Dienai neslēpj, ka tolerances veicināšana pašlaik nav prioritāte, daudz būtiskāk ir atrisināt skolotāju algu un kadru trūkuma jautājumus.

Nepilda saistības

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas apvieno 56 000 izglītības un zinātnes darbinieku un ir Pasaules izglītības darbinieku arodbiedrību konfederācijas dalībniece, par šo problēmu grasās spriest valdes sēdē februāra beigās. LIZDA vadītāja Astrīda Harbaceviča Dienai teic, ka šis jautājums nav prioritāte. Uz to, ka saskaņā ar konfederācijas kongresa rezolūciju tās dalībvalstis apņemas "skaidri noteikt, ka diskriminācija pēc seksuālās orientācijas ir cilvēktiesību pārkāpums", un "īstenot pretdiskriminācijas politiku arī savās iekšējās organizācijās", A.Harbaceviča norāda, ka "visas pasaules problēmas nav manā galvā". Līdz šim LIZDA neesot bijusi saskare ar "šo lietu kā ar problēmu". Uz jautājumu, vai atklātā vēstule tomēr neliecina par problēmu, viņa atbild: "Paklausieties, šī vēstule taču nav sūtīta mums." LIZDA gan netiks piemērotas nekādas sankcijas, jo nevienu organizāciju nevar piespiest realizēt aktīvu politiku, saka Pasaules izglītības darbinieku arodbiedrību konfederācijas pārstāvis Guntars Catlaks.

Politiķi nedomā

Atklātā vēstule nekādu reakciju neizraisīja arī par iecietības veicināšanu skolās atbildīgajās politiskajās institūcijās. "Mēs šo vēstuli pieņēmām zināšanai," saka īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC), paskaidrojot, ka uz to nemaz nevarot atbildēt, jo "vēstulei nav atpakaļadreses". Viņš atzīst, ka sekretariāta realizētajā iecietības programmā viena no mērķauditorijām ir arī skolotāji, taču šoreiz atbildību par reakciju uz vēstuli noveļ uz Izglītības un zinātnes ministrijas pleciem. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) savukārt uzskata, ka tas ir skolotāju viedoklis, kurā viņai nav jāiejaucas. Viņasprāt, problēma ir pārāk saasināta, jo "reāli katrs skolotājs atbalsta toleranci".

Abi ministri uzsver, ka minētie 266 skolotāji ir tikai maza daļa no visiem 30 tūkstošiem Latvijas skolotāju. Tiesa gan, kā noskaidroja Diena, diskriminācijas atbalstītāju skaits varētu būt arī ievērojami lielāks, jo vēstuli parakstījuši tikai tie skolotāji, kuri piedalījās kristīgajā konferencē par Bībeles principu integrāciju skolās. To, ka šādu skolotāju ir daudz vairāk, pieļauj arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēde Laima Grebska, sakot, ka "jebkuru jauninājumu pedagogu kolektīvā ir grūti pieņemt, tāpēc vēl daudz jāstrādā". Tomēr arī LIVA pagaidām neieņems aktīvu pozīciju un šo jautājumu, iespējams, apspriedīs tikai marta sākumā.

Rīkos seminārus

Gatavību rīkoties izsaka tikai biedrība Dialogi.lv. Tās valdes priekšsēdētāja Anna Stroja plāno veidot semināru sēriju, kur skolu pārstāvji tiks iepazīstināti ar ārzemju pieredzi, tajā skaitā ar pedagoģiskām idejām tolerances veicināšanai. Izglītības politikas eksperte Marija Golubeva piebilst, ka skolotāja loma iecietības veicināšanā ir īpaši svarīga, jo "viņš ir tas cilvēks, kas ir pa vidu starp kādu abstraktu mācību programmu un skolēnu".


 

Kas jauns Latvijā?