Temats: Inflācijas karš
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
ņots, ka valdība otrdien atbalstīja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz spert vairākus radikālus soļus - ierobežot kredītu izsniegšanu, ieviest bezdeficīta budžetu un ar nodokļiem aplikt spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, lai līdz 2011.gadam inflāciju Latvijā pazeminātu līdz 2%-2,5%.
Datums: 2007.7.3 02:53
Jau zihttp://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2007gads/03/finanases060320072/
Manuprāt, tas ir baigs burbulis. Papildus nodoklis uz iegādi, tikai vēl vairāk palielinās cenu. Turklāt tas ir pretrunā ar "Tiesībām uz mājokli". Katra gadījumā, es ceru, ka Ausmas tante nikni prasīs Kalvīša galvu, kad 2011. gada inflācija būs virs 5%. Ārēji izskatās, ka valdība šo plānu ir pieņēmusi ar domu, ka pēc 3 gadiem tirgus varētu būt beidzot piesātinājies ar nepieciešamajiem apdzīvotas platības kvadrātmetriem, pēc kuriem mūsdienas ir liels deficīts, kas arī rada iespēju spekulēt. Bet viņa nav ņēmusi vērā, ka tās ir pašas optimistiskākās prognozes.
--
Ar cieņu ...
No: <aabele@sveiks.lv>
Datums: 2007.7.3 05:33Bizness dažādu atvieglojumu veidā jāpārceļ uz reģioniem, kur ne tuvu nav tāds dzīvokļu deficīts kā Rīgā. Jāatbalsta biznesmeņi, kas līdzekļus iegulda ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, bet arī infrastruktūras veidošanā. Tieši tā ir izveidojies Aiviekstes ciematiņš, kurā dzīvoju. Par spīti bezdarbam, kas valda visapkārt, Aiviekstē nav neviena brīva dzīvokļa, ja kāds atbrīvojas, to tūdaļ nopērk. Tātad cilvēki tic šejienes perspektīvei. Laiks taču reiz tai naudai, kas iegūta, likt kaut ko radīt, nevis tikai vairoties pērkot un pārdodot.
Ausma
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2007.7.3 06:31Naivums, pat ja var piespiest pamest Rīgu, tad visi vienalga turēsies vienkopus un arī citur mēģinās apmesties čupveidā. Turklāt biznesu virza nauda, vai reģionos ir nauda?
< Jāatbalsta biznesmeņi, kas līdzekļus iegulda ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā,bet arī infrastruktūras veidošanā.>
Hmzs, ar atbalstu te nepietiks, ka teica kāda jauka dāmīte, nevajag filozofēt, vajag likt! Bet to neliek pat Rīgā, kur infrastruktūru veido par nodokļu maksātāju naudu.
< Tieši tā ir izveidojies Aiviekstes ciematiņš, kurā dzīvoju. Par spīti bezdarbam, kas valda visapkārt, Aiviekstē nav neviena brīva dzīvokļa, ja kāds atbrīvojas, to tūdaļ nopērk. Tātad cilvēki tic šejienes perspektīvei. Laiks taču reiz tai naudai, kas iegūta, likt kaut ko radīt, nevis tikai vairoties pērkot un pārdodot.>
Nē mīļā Ausmas tant, nauda mīl radīt vairojoties ;) Kā bija dziesmiņā
(~1988 Mielavs): divus sadalot, paliek vientulība :)
--
Ar cieņu ...
No: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
Datums: 2007.7.3 08:35Nu, ar nodokļu likmēm var izdarīt daudz. Brauc taču uz Menas salu. Ja būs labi nodokļi, brauks arī uz Aivieksti. Protams, vēl jāpanāk, lai braukšana būtu reāla, ne virtuāla, kā uz Menu. Bet atlaides likumu noteikti var pienācīgi uzrakstīt.
Viss Ausmas rokās - Tava partija taču.
Mahris
No: <aabele@sveiks.lv>
Datums: 2007.7.3 10:00Nu, šitas man patīk vislabāk. :-) Taču, ja godīgi, šī ideja nav mana, bet vāciešu. Ja viņi nerīkotos tieši tā, droši vien arī Vācijā jau sen būtu tikai viena Honkonga un pārējais atpalikušas nomales. Bet Latvija pēc teritorijas lieluma nezin vai ir lielāka par Čikāgu ar visām tās piepilsētām.
Ausma
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2007.7.3 12:39Ko Latvija uzskata par "spekulatīviem" pirkumiem? Kā tie atšķiras no ieguldījumiem?
Visu labāko,
Gundars
No: <aabele@sveiks.lv>
Datums: 2007.7.3 13:23Uzpirkt deficītas mantas, tā mākslīgi radot vēl lielāku deficītu nesamērojamas peļņas gūšanai. Šis mehānisms Latvijā izstrādāts ļoti labi, kā nekā pieredze no psrs laikiem.
Ausma
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2007.7.3 13:33Atvaino, Ausma! Es nedomāju par to, ka kāds sapirktos 3 vai 4 miltu maisus, vai pat veselu vagonu pelēko zirņu. Tos jau apēdīs agrāk vai velāk, īpaši ja ir miltu vai zirņu deficīts. Kā pateikt, vai spekulants nepārmaksā un tad zaudē? Es vairāk domāju par nekustamiem īpašumiem, īpaši zemi māju celšanai? Es varu sadomāt visādus kontroles mehanismus, bet nemaz nēesm parliecināts, ka to vairums būs ko vērts. Ja velētos nekustamo īpašumu pirkšanu nobremzēt, tad es liktu klāt nodokļus (dažādās formās) visiem neksutāmā īpašuma pirkumiem, zinot, ka tos pa daļai apies.
Visu labāko,
Gundars
No: <aabele@sveiks.lv>
Datums: 2007.7.3 13:57Es arī nedomāju par zirņiem un miltu maisiem, bet dzīvojamām ēkām ar tumšiem logiem, kur neviens netaisās dzīvokļus izīrēt, bet gan gaida cenu celšanos, jo dzīvokļu trūkums tā kā tā liks atvērt maku. Par zemi, kas tiek pirkta vienīgi tādēļ, ka celsies tās cena, tanī pat laikā ES ar saviem maksājumiem tieši atbalsta neko nedarīšanu. Tā. Ar neapbruņotu aci redzams, ka šie spekulanti nezaudēs, taču tās cenas un deficīts šobrīd nebūtu tik liels, ja nebūtu radīts mākslīgi. Ja viss notiktu pakāpeniski, neuzdarbojoties spekulantiem, daudzmaz tiktu līdzi jauno dzīvokļu celtniecība un stāvoklis nebūtu tik slikts.
Ausma
No: Jānis Grigals <jg@sveiks.lv>
Datums: 2007.7.3 15:16Pie inflācijas un nekustamā īpašuma cenu celšanās vainīgi ir nevis spekulanti, bet gan Latvijas Banka ar visiem rietumu padomdevējiem, jo latu sedza ar cietajām valūtām, bet ne ar savas valsts nekustamo īpašumu. Uz kādu brīdi lata piesaiste cietajām valūtām bija pareiza un noderīga, bet tagad mums ir jācieš no ekonomikas pārkaršanas.
--
Jānis Grigals
No: Signis <zagjis@gmail.com>
Datums: 2007.7.3 22:10Gundar King: < Ko Latvija uzskata par "spekulat
īviem" pirkumiem? Kā tie atšķiras no ieguldījumiem?>Piedāvāto likuma izmaiņu izpratnē ar papildus nodokļiem plānots aplikt ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas (t.sk. no kapitāla daļu pārdošanas), kas pārdevēja īpašumā ir bijis mazāk par 3 gadiem. Tātad tie arī būtu tie spekulatīvie pirkumi. Vispār jau palasot par dažiem no piedāvātiem pasākumiem man radās iespaids, ka valdība taisās risināt inflācijas problēmu nedaudz vairāk aplaupot tautu. Tā sakot, ja tautai nebūs naudas, tad jau tauta neko nepirks un inflācija arī neaugs.
Daži piemēri:
- Ierobežot strauju darba algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā
- nesamazināt nodokļu likmes
- Pārskatīt (lasi pāugstināt) vieglo automobiļu nodokli, ieviešot papildu nodokli par dzinēja tilpumu un izmešu daudzumu. Šis punkts vispār izklausās drakonisks - jāunākiem autiņiem 75-250 Ls gadā, mašīnām vecākām par 7 gadiem 250 Ls gada nodoklis. Plus 0.15-0.50 Ls par katru motora kubikcentimetru un vēl papildus par emisijām. Man parēķinot sanāca 300 -1500 Ls gada nodoklis katram autiņam. Pareizi ir - jānosprauž taču ir kāda robeža starp bagātajiem un ne visai. Tagad vismaz būs skaidri redzams, ja cilvēks brauc ar mašīnu - tātad vinš ar atļauties.
Un ja tauta tiešām šo nodokli maksās - arī brīnišķīgi. Latvijā ir ap 500,000 vieglo autiņu, par kuriem tiek maksātas nodevas - visas Latvijas valsts budžeta problēmas atrisinātas ar vienu šāvienu. Ir arī interesanti papildus aspekti - vecākas mašīnas tā rezultāta droši vien kļūs lētākas, tātad vismaz mašīnu tirgū mērķis sasniegts - inflācija ierobežota. Nodokļu slogs tikmēr inflācijas rādītājus neietekmē. Tātad tagad tā vietā, lai maksātu vairāk par precēm - maksāsim vairāk valstij, un ar inflāciju viss būs kārtībā.
- ierobežot kreditēšanu - hmm.. varbūt arī vajadzētu, bet motivācija jau atkal tā pati - tautai nebūs naudas, tad nebūs arī inflācijas - Diferencēt (lasi palielināt) nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā. Palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas. Manuprāt, šie soļi diezgan minimāli ietekmēs inflāciju - valdība vienkārši grib iekasēt vairāk naudiņas, un ir atrasts labs iemesls.
Signis
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2007.8.3 03:53Gundar King:
< Ja v
ēlētos nekustamo īpašums pirkšanu nobremzēt, tad es liktu klāt nodokļus (dažādās formās) visiem nekustamā īpašums pirkumiem, zinot, ka tos pa daļai apies.>Nu tu Gundar runā, kā vietējie "eksperti". Instrumentāli tā jau ir kā tu saki, bet faktiski tā ir cīnīšanas ar sekām un progresa bremzēšana. Jo tu aizmirsti ekonomisko spēku, ko radījis ir pagātnes mantojums un Latvijas mājokļu politika, proti, viņas nēsamība. Proti, šīs deficīts ir ne tikai spekulatīvs, bet arī objektīvs. Mājokļu jomā , deficīts bija jau padomju laikos, jo Latvijā tā arī nespēja realizēt "Dzīvoklis 2000", bet pirms nodrošinājums ar mājokļiem bija neapmierinošs. Pēc tam sekoja pārejas posms, kura laikā vispār gandrīz neko necēla, ja neskaita "ļoti turīgo" mājokļus, kuru izmantošana ir ļoti nēkonomiska. Turklāt kamdēļ notiek tikai pirkšana? Vai ne tamdēļ, ka valsts liek namsaimniekiem izīrēt mājokļus zem viņu tirgus vērtības (īres griesti), graujot īres tirgu? Saki man kaut vienu iemeslu, kamdēļ deficīta cenu jātur lejā uz privātīpašnieku rēķina? Un kā mani, pati valsts rada sev problēmas ar nemākulību. Sekās kā vienmēr, ir tieksme uz stagnāciju, jo katra darbība demonstrē nespēju un nekompetenci. No otras puses vēsture mums ir atstājusi milzīgas platības ar "strādnieku barakām". Kuras gan enerģētiski (siltuma, elektro utt), gan sadzīves komforta ziņā ir neatbilstošas mūsdienu prasībām.
--
Ar cieņu ...
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2007.8.3 11:58Tas pats! Spekulanti ir tie, kas pērk? Kā ar tiem, kas pārdod? Vai varbūt tikai perk vien? No kā? Par nekuistamiem ipasumiem Latvjija es neka daudz nevaru teikt. Taču ja nav mājokļu, domājams, ka varētu savest kartībā un uzlabot agrākos tradnieku dzīvokļus. Tas nu būtu valdības darbs, jo šim barakām tirgus vertiba laikam ir par mazu. Ar varētu samazin;at pieprasījumu pēc jauniem dzīokliem, bet šī, mīļais ir spekulantu doma. Vecajos centra namos Rīga vecos laikos dzivoja lielos dzivoklos. Srī sie nami ir jauzlabo un japiemero mazākāma gimenem, kas dzīvo bez kalponēm un virtuvenēm. To varbūt izdarīs tie "spekulatīvie", kas tālumā saredz iespeju ar to pelnit.
Visu labāko!
Gundars
No: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
Datums: 2007.8.3 13:09Gundar, dzīvokļu privatizācija notika tieši tādēļ, lai valstij nebūtu jātērējas ar tik neizdevīgu lietu kā dzīvokļu fonda uzturēšana un saglabāšana. Pie viena atverot dzīvokļu tirgu. Nu, tāds tas tirgus tagad izskatās. Rīgā tirgus vērtība ir arī barakām, jo tās atrodas Rīgā. Reģionos, piemēram, Pļaviņās laika zobs nu jau divus gadu desmitus grauž vairākas nepabeigtas jaunceltnes. Nevienam tās nav vajadzīgas, jo mazpilsēta nav perspektīva, vismaz līdz šim nav bijusi.
Ausma
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2007.8.3 13:23Ausma, es Tev pilnigi piekritu.
Tacu, nemot vera Singapūras pieredzi, valstij jarupejas ne tikai par saimniecisko izaugsmi, bet ari par pieklājīgiem dzivokliem, ipasi stradniekiem (Singapūra ir rupniecibas pilseta). Ja tos cel valsts, tad ta iekases gan īres, gan lielākus nodoklus. Ja cel privati uznemeji, tad tie iekases ires. Ja pirceji sos dzivoklus nevar atlauties, uznemejiem vai pircejiem var palīdzet valsts subsidijas. Sa vai ta, es neredzu izaugsmes bez dzivokliem.
Visu labako,
Gundars
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2007.8.3 13:50Gundar King:
< Tas pats! Spekulanti ir tie, kas p
ērk? Kā ar tiem, kas pārdod? Vai varbūt tikai perk vien? No kā?>Nu manuprāt spekulanti ir tie, kas apzinoties tendenci cenām kāpt iepērk dzīvokļus, neko viņos neieguldot, nogaida laiku, jo peļņa ir daudz lielāka nekā banku aizdevumu procenti un pārdod tos. Mazliet dīvaina lieta ir tā sauktie "attīstītāji". Tās ir investīciju kompānijas, kas iegulda naudu šai celtniecībā. Visumā viņu loma ir pozitīva, nu vienīgais, ka viņiem bieži ir slinkums meklēt gala pircēju un viņi pārdod vēl neuzceltus dzīvokļus starpniekiem lielos apjomos. Es pilnība neizprotu, tos āžus, kas kaut kā vaino bankas. Bankas dod kredītu pret garantiju. Bankas pati nosaka savus riska faktorus. Un ja ņemēji ir kamdēļ nedot peļņu nesošus kredītus - tās ir kaut kādas padomju laika iedoma.
< ... sie nami ir jauzlabo un japiemero maz
ākāma gimenem, kas dzīvo bez kalponēm un virtuvenēm. To varbūt izdarīs tie "spekulatīvie", kas tālumā saredz iespeju ar to pelnit.>Ideloģiski visi jau tam piekrīt, bet saki ko gan valdībai vajadzētu darīt, lai veicinātu šādas darbības - vai tiešam iesaldēt valsts darbinieku algu fondus un uzlikt papildus nodokli uz nekustamā īpašuma iegādei?
--
Ar cieņu ...
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2007.8.3 14:06Gundar King:
< Ja pirceji sos dzivoklus nevar atlauties, uznemejiem vai pircejiem var pal
īdzet valsts subsidijas. Sa vai ta, es neredzu izaugsmes bez dzivokliem.>Hehe, bet Latvijā tas nemaz nav iespējams, jo Latvijas būvniecības jaudas jau nemaz nav pietiekošas. Rēķini ka 10 gadus šī nozare strādāja ~ 20% no nepieciešamās jaudas, pat ja viņa gribētu tagad atbilst pieprasījuma 100% viņa tak nevar, jo nav ne materiālu, nedz kadru. Bet ja tu teiksi, ka valstij bija jāceļ, tevi Latvijā nosauks par komunistu. Tā sakot, uz šo brīdi filozofija tāda, ja tu nespēj pietiekami nopelnīt, tad brauc uz Īriju, jo te tu pat nespēsi atrast kur normāli dzīvot. 20% apmierināts tirgus protams cels cenu ar vienu aci
raugoties uz pirktspēju. No otras puses pirkt spēja skatās uz ieņēmumu palielināšanu, kas savukārt mazina konkurēt spēju, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie saimnieciska kraha. Uz šo brīdi valdība plivina tikai tukšas frāzes:
http://www.delfi.lv/news/video/local/article.php?id=17105246
Ar cieņu ...
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2007.8.3 14:31Tiešām, japaskatās uz Singapūru. Singapūra atrsināja savas lielākās problēmas ar augstu no darbinātību un ar uzņēmejiem, kas pacēla ražību, algas, peļnu un nodokļu ieņēmumus valstij. Tas pats saka, ka buvniecības kapacitāte Latvijā ir maza. Man tas nozīmē, ka tā var augt lēnām, un ka Latvijas izaugsme tempi samazināsies. Apmēram to pašu, citos vārdos, pateica LB Ilmārs Rimševičs pag.gada 18.oktobrī
No: Gundar King <kingga@plu.edu>
Datums: 2007.8.3 14:47Pardevēji un pircēji spekulē katrs savā virzienā. Vieni cer uz cenu krišanu, otri uz to kāpšanu. Vienu pārdod, otri pērk. Lauksaimnieks savu piepilsētas zemi pardod vairāku apsvērumu rezultātā, kur ieskaitāmi viņa paša tālākie plāni.
Ja attīstītājs ir galvenām kārtām būvnieks, no viņa nav ko gaidīt intensīvu pārdošanas darbu. Mājas pardevējs strāda gan ar pircēju, gan ar banku. Centrālas bankas (LB) funkcija var būt reizēm ierobežot kreditu inflācijas iegrožošanai. Parastās bankas tomēr un vispirms ir aizdevēji, kuri, protams, ņem vērā pārmaiņas saimniecībā. Algu un automašīnu pirkšanas iesaldēšana ir vispirms uzticamības imperatīva, jo algu pacelšana valdības augstās aprindās nav pati par sevi ekonomiski nozīmīga. bet tā atstāj "ieraušanas" iespaidu tautā.
Visu labāko,
Gundars, lūdz atvainot sprediķīgo toni.
No: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
Datums: 2007.8.3 14:54Gundar King:
< Tas pats saka, ka buvniec
ības kapacitāte Latvijā ir maza. Man tas nozīmē, ka tā var augt lēnām, un ka Latvijas izaugsme tempi samazināsies. Apmēram to pašu, citos vārdos, pateica LB Ilmārs Rimševičs pag.gada 18.oktobrī>Es gan neredzu, kā nepietiekama būvniecības jaudas var ietekmet naudas operāciju sektora attīstību, kas sastāda lielu daļa Latvijas izaugsmes? Bankas jebkurā gadījumā varēs piedāvāt konkurētspējīgu cenu par celtniecības pakalpojumiem.
Turklāt nepietiekamās celtniecības jaudas neietekmēs inflāciju, taisni pretēji vēl vairāk to palielinās. Savā ziņā šī nav "pārkaršana", bet gan "plaušu karsonis" - organisms ir mobilizējies atrisināt savas iekšējās problēmas ar mājokļiem. Un tas ko ekonomisti sauc par "izaugsmes tempu samazināšanos" būs traģika priekš cilvēkiem, kas paliks bez viņu ienākumiem atbilstošiem mājokļiem.
--
Ar cieņu ...
No: Gundar King <kingga@plu.edu
Datums: 2007.8.3 15:14Es nemaz nemeginu apgalvot, ka inflacijas ierobežošana palielina izaugsmu, vai otrādi.
Tiesa, ka bankas var tālāk aizdot arzemēs aizņemtu naudu, bet beigu beigās pirkuma un aizdevuma kopumu var analizēt tikai pircējs. Viņs vai nu varēs un gribēs pirkt, vai arī nē. Ja viņs to ar savu algu nevarēs vai negribēs, tad viņs uz Rīgu nebrauks un tur Latvijas attīstībā nepiedalīsies.
Kaut arī man šajā nozarē nav zināšanu, zinu tik daudz, ka tajā pašā Singapūrā algas ārzemju firmās nevarēja pacelt pirms ražības pieauguma, un tāpēc valdībai bija jāpalīdz nokārtot, vienā vai otrā veidā, dzīvokļu un pilsētas pakalpojumu jautajumi. Tas ir viens no iemesliem, kapēc Lī Kuāns tur saistīja ekonomisko izaugsmi ar brutālu korupcijas apkarošanu un citiem pasākumiem.
Visu labāko,
Gundars
No: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
Datums: 2007.8.3 16:07Ausma:
< Gundar, dz
īvokļu privatizācija notika tieši tādēļ, lai valstij nebūtu jātērējas ar tik neizdevīgu lietu kā dzīvokļu fonda uzturēšana un saglabāšana. Pie viena atverot dzīvokļu tirgu. Nu, tāds tas tirgus tagad izskatās. Rīgā tirgus vērtība ir arī barakām, jo tās atrodas Rīgā. Reģionos, piemēram, Pļaviņās laika zobs nu jau divus gadu desmitus grauž vairākas nepabeigtas jaunceltnes. Nevienam tās nav vajadzīgas, jo mazpilsēta nav perspektīva, vismaz līdz šim nav bijusi.>Dzīvokļu tirgu neatvēra, tas pilnā sparā darbojās jau padomijā.Mantojamās mūža īres tiesības uz valstij piederošu dzīvokli bija savdabīga īpašuma forma. Un kā jebkuru īpašumu to pirka un pārdeva.Likumiski nedrīkstēja, bet bija neskaitāmi veidi likuma apiešanai - fiktīva maiņa, fiktīvas laulības un tā tālāk.
Mahris
