Temats: Noguldījumi
no: aabele@sveiks.lv
datums: 2007.17.3 1:36Taisnība, Ilmār, mana villošanās tīmeklī sākās tieši TP mājas lapā, tikai pēc tam ar Riča starpniecību iekļuvu sveikā. :-) Vēl šodien esmu pilnīgi pārliecināta, ka Šķēle sāka savu darbu politikā ar vislabākajiem nodomiem - sakārtot uzņēmējdarbību un valsti. Tagad uzņēmējam strādāt daudz vieglāk nekā deviņdesmitajos. Toreiz viņu piespieda atbrīvotes no īpašumiem, lai varētu turpināt politikā. Tos laikus vēl atceros pietiekoši labi. Pie krieviem tie uzņēmumi nonāca ne no tieši Šķēles rokām. Ja viņam būtu bijis ļauts darboties, mēs šodien Latvijā jau sen piedalītos vēlēšanās caur internetu un visās mājās jau būtu digitālā televīzija. Tikai bija un ir grupējumi, kas negrib pieļaut, ka latviešu uzņēmēji var jūtami nopelnīt, tas viņiem nav izdevīgi. Tad jau labāk lai nav ne pašam, ne Sašam.
Tavs protežē Repšes kungs gan labāk izvēlas vieglu peļņu. Līdz šim tā arī nav atbildējis par tiem rubļu vagoniem Rēzeknē, tur laikam pēc godīguma caurspīdīguma neprasās. Tas bija Repše, kurš visus uzņēmējus un iestādes ar varu piespieda iestāties bankā Baltija, varēja taču to veikt arī caur Krājbanku, būtu konkurence un mazāk zaudējumu tautai. Tas bija Repše, kurš vienkāršajiem mirstīgajiem neļāva izņemt naudu no Krājbankas, pirms visi tie noguldījumi netika 200 reižu samazināti. Repše zaudē salīdzinājumā ar Šķēli pa visiem punktiem. Nu kaut vai par to, ka Šķēle, zaudējis tautas uzticību (uzskatu, ka tā nebija viņa vaina, tāpat kā tagad ar Kalvīti), atdeva savu garabērnu TP citiem, pats noejot no skatuves, var jau teikt, ko grib, bet ierindas biedrs paliek ierindas biedrs. Bet Repše nav spējīgs atdot JL citiem, viņapēc tā var noiet pa burbuli, ja netiek Repšem.
Un, visbeidzot, pirms tu gāz Kalvīti un iecel Repši no jauna par MP, padomā, kas būs viņa komandā, pašreizējās koalīcijas partijas viņš ir tiktāl nozākājis, ka diezin vai kāda būs ar mieru spēlēties ar viņu vienā smilšu kastē.
Ausma
no: Uldis Matiss <uldis.matiss@rogers.com>
datums:2007.18.3 10:24Ausma,
daudz gudru cilvēku ir daudz reižu mēģinājuši Tevi apgaismot sakot, ka noguldījumi netika 200 reižu samazināti. Tika izvēlēta naudas vienība (Latvijas rublis, vēlāk lats), kura ir 200 reižu vērtīgāka par rubli.
Ja pašreizējais valūtas kurss ir 1 Krievijas rublis pret LVL 0,0203, vai Tu teiktu, ka izmainot 200 Krievijas rubļus un saņemot pretī LVL4,06 Tu būtu savu naudas vērtīgumu samazinājusi 49.26 reizes?
Tev ir tāda "uguns siena", kurai nekāda gudrība netiek cauri.
Uldis Matīss
no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.18.3 11:51Toreiz par 5 "repsēniem" varēja nopirkt tikpat, cik tagad par 5 latiem. Tie 5 lati 1000 "repsēnu" vietā diezin vai bija trīs mēnešus 200 reižu vērtīgāki. Un kāpēc Repše voluntāri mainīja 1:200, lai gan gudri cilvēki ieteica viņam mainīt 1:100?
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.18.3 12:03Ja vienādības abas puses sareizina/izdala ar vienu un to pašu skaitli, vienādība no tā nemainās. Tas skolā matemātikā tiek mācīts, un kurš to nesaprot, tam skolā nesekmīga atzīme garantēta.
Bet par to, ka tagad par pieciem latiem var nopirkt tik cik par 5 "repsīšiem" agrāk - vai esi pierēķinājusi inflāciju kopš lata ieviešanas? Vismaz pēdējos gados tā ir bijusi tāda, ka valdībai nācās inflācijas ierobežošanas plānu izgudrot, bet pie tā pat ar vislielāko piespiešanos un fantāzijām nespēju apmaiņas kursu 1:200 vainot :)
Es uzreiz tādas preces nespēju iedomāties, kam cena būtu augusi 200 reizes. Varbūt nosauksi piemēru?
Rumpis :)
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.18.3 12:21Jā, bet Repšes Kungs savulaik visiem nogultītājiem mutiski iekš Latvijas Radio paziņoja, ka noguldījumi tiks indeksēti 1:1, tas ir 1 rublis pret 1 latu. Tas solījums netika pildīts, un Ausmas tantei šajā gadījumā ir taisnība - noguldījumi tika samazināti par 200 reizēm.
AB
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.18.3 12:24Tāda solījuma nēsmu dzirdējis. Ļoti interesants solījums. Un uz kā rēķina tai indeksācijai bija jānotiek? Kur tai būtu
līdzekļi atrasti?
Rumpis :)
no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.18.3 12:34Salīdzinot ar repsēniem - da jebkas. Sāksim ar sērkociņiem.
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.18.3 12:40Cik tad sērkociņi maksāja "repsēnos" pirms pašas nomaiņas? Es atceros tikai, ka vēl stabilā PSRS rubļa laikā tie maksāja vienu kapeiku. Tagad laikam 2 santīmi, bet sen nēsmu pircis, apgalvot nevaru.
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.18.3 12:31Repšes arguments bija vērsts uz to, lai noguldītāji nesāktu izņemt savus līdzekļus. Es nēsmu šādu solījumu Repšes vietā devis, un tāpēc nezinu, kur tiktu ņemti šie līdzekļi.
AB
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.18.3 13:04Es atkal tādu solījumu/aicinājumu neatceros, tāpēc izbrīnījos.
no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.18.3 13:22Aivis Bikernieks wrote:
< Repšes arguments bija vērsts uz to, lai noguldītāji nesāktu izņemt savus līdzekļus. Es nēsmu šādu solījumu Repšes vietā devis, un tāpēc nezinu, kur tiktu ņemti šie līdzekļi.>
Neapšaubāmi atmiņa pievīlusi.
Atceros Repšes uzstāšanos Labvakar pirms lata ieviešanas. Viņš teica, ka nevajag steigties tikt vaļā no latvijas rubļiem, tos vēl daudzus mēnešus mainīs 1:200. Un tā arī bija. Runā tika tēlaini pieminēts sasalušā zemē ierakts naudas pods.
Radioruna ar solījumu indeksēt 1:1 - nu paskaties taču savas avīzes arhīvos. Neatradīsi.
Mahris
no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.18.3 13:34Ausma:
<Toreiz par 5 "repsēniem" varēja nopirkt tikpat, cik tagad par 5 latiem. Tie 5 lati 1000 "repsēnu" vietā diezin vai bija trīs mēnešus 200 reižu vērtīgāki. Un kāpēc Repše voluntāri mainīja 1:200, lai gan gudri cilvēki ieteica viņam mainīt 1:100?>
Par 5 latiem var nopirkt apmēram to pašu, ko par 5 Brežņeva rubļiem. Bet ne inflācijas rubliem vai repsēniem Pirms repsēna algu saņēmu bankas bandrolētās paciņās, pa 100 trīs vai piecu padomju rubļu banknotēm. Veikalos maksāju ar paciņām, pārdevējs nemaz neplēsa vaļā.
Pēc repsēna cenas palika tādas pat, tikai paciņas vairs nevajadzēja, jo banknotes bija lielākas. Sērkociņu kārbiņai ar 5 Latvijas rubļiem varbūt pietika, bet ne vairāk.
1:100 vai 1:200 - tā ir nomināla izvēle, kam ar tautas pirktspēju nekāda sakara. Starp citu, domāju, ka laba izvēle.
Mahris
no: Uldis Matiss <uldis.matiss@rogers.com>
datums: 2007.18.3 14:13Esmu neprecīzi izteicies savā iepriekšējās vēstules pirmajā paragrafā. Par to lūdzu piedošanu. Man vajadzēja rakstīt:
"Tika izvēlēta naudas vienība Latvijas rublis, kura vērtība bija tāda pati kā PSRS rublis. Vēlāk tika ieviests Latvijas lats, kura vērtība bija 200 Latvijas rubļu."
Varbūt Aivis atceras Repši, vai kādu citu sakam, ka "noguldījumi tiks indeksēti 1:1, tas ir 1 PSRS rublis pret 1 Latvijas rubli."
Uldis Matīss
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.18.3 14:29Uldi, runa ir par repšēnu konvertēšanu par latiem pēc principa 1:1. un par tiem naudas līdzekļiem, kas ir noguldīti krājkasēs, bankās.
AB
no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.18.3 15:10Citēju Aivis Bikernieks:
< Repšes arguments bija vērsts uz to, lai noguldītāji nesāktu izņemt savus līdzekļus.>
Noguldītājiem nemaz neļāva izņemt tos līdzekļus. Vīrs pārdeva auto par 4000 rubļiem. Pie tās naudas tiku vienīgi es pēc vīra nāves. Saņēmu 20 Ls. Ko var nopirkt par 20 latiem? Daudzi latvieši saņēma kompensācijas rubļos. Pēc naudas maiņas no tiem rubļiem čiks vien palika.
Ausma
no: Uldis Matiss <uldis.matiss@rogers.com>
datums: 2007.18.3 15:23Aivis:
< Uldi, runa ir par repšēnu konvertēšanu par latiem pēc principa 1:1. un par tiem naudas līdzekļiem, kas ir noguldīti krājkasēs, bankās.>
Aivi, gribētu kādu dokumentāciju Tevis teiktajam.
Atgriežoties pie Tavas priekšpēdējās vēstules, Tu apstiprini Ausmas mītu:
< Ausmas tantei šajā gadījumā ir taisnība - noguldījumi tika samazināti par 200 reizēm.>
Jūs abi nu sakāt vienu un to pašu nepareizību. Vai tad, lai noteiktu noguldījuma vērtību pietiek ar to, ka bankas grāmatiņā ir ierakstīts 200 vai 1? Vai tad nevajag arī pateikt kādā valūtā tie noguldījumi ir?
UIdis Matīss
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.18.3 15:48Ausma:
< Vīrs pārdeva auto par 4000 rubļiem. Pie tās naudas tiku vienīgi es pēc vīra nāves. Saņēmu 20 Ls.>
Kurā gadā pārdeva?
Rumpis :)
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.19.3 01:08Uldis:
<Aivi, gribētu kādu dokumentāciju Tevis teiktajam.>Nu tad,. Uldi, es ieteiktu aizstaigāt uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, konkrētāk uz Letonikas nodaļu un izstaigāt cauri visai 1992.-1994. gada presei. Vēlams, visām avīzēm. :) Un pie reizes papētīt, kas tad bija ar to Rēzeknes rubļu vagonu... Ja es sākšu rakties cauri savas avīzes arhīvam, tad teiksi, ka tas ir bijis politiskais pasūtījums, un piemirsīsi, ka tajā laikā masu mediji nemaz nebija tā politizējušies, un pieslējušies kādam ekonomiskajam grupējumam :). Uldi, un kā var būt, ka divi cilvēki neatkarīgi viens no otra saka vienu un to pašu "kļūdu"? Vai nemaz nepieļauj domu, ka kļūdies pats? Tās ir tāds sen zināms psiholoģisks triks, apšaubīt otra teikto, un pieprasīt, lai pierāda to, ko apgalvotājs saka.:) Un es uzskatu, ka šoreiz man nekas nav jāpierāda, ja vēlies, vari meklēt apstiprinājumu, ja ne, ne. un Repše ir apkrāpis noguldītājus, kā arī nevajadzīgi nobremzējis Latvijas ekonomisko izaugsmi ar nevajadzīgi dārgo latu, par kuriem savulaik tika stāstīts, ka skaidras naudas apritē vienkārši fiziski trūkst drukāto papīru :)
AB
no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.19.3 03:04Uldi, Tev vienkāršs aritmētisks uzdevums. Maizes kukulis pirms naudas maiņas 1:200 maksāja 13 kapeikas. Cik tas maksāja pēc repsēnu nomaiņas uz latiem? Atbilde: tos pašus 13 santīmus. :-)
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.19.3 03:23Nu neatceros, ka kaut kas pirms Latvijas rubļu ieviešanas būtu maksājis kapeikās. Cik atceros, kapeikas no apgrozības bija pilnīgi pazudušas, pat telefona automāti uz ielām bija pārtaisīti uz tādiem dīvainiem žetoniem. Latvijas rubļi tolaik tika izlaisti 1, 2, 5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu nominālos, tāpēc apšaubāms man šķiet stāsts, ka kaut kas tieši pirms reformas būtu maksājis kapeikas. 13 kapeiku cena par maizes kukulīti - tā vairāk atgādina vēl stabilā PSRS rubļa laikus. Varbūt ir vērts kopīgiem spēkiem kaut kur pameklēt pirmsreformas cenas, citādi diskusija kļūst drusku dīvaina. Es jau drusku pagooglēju, bet izskatās, ka mūsu statistiķi internetā cenas ir izlikuši tikai sākot ar 1995.gadu :(
no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@gmail.com>
datums: 2007.19.3 03:59Tieši tā ziņo arī mana atmiņa - Latvijas rubļos nekas nemaksāja kapeikas, tādu vispār nebija. Piemēram, saldējums maksāja pārdesmit Latvijas rubļus, ja pareizi atceros. Mana alga 1992. gadā bija 3000 Latvijas rubļu - ja jau maize tolaik maksātu kapeikas, tad es būtu stāvus bagāts, bet tā nebija. Mainoties naudai, par 15 latiem, protams, vairs nevarēja izdzīvot mēnesi, kā pirms tam par 3000 "repsēniem", bet arī mana nelielā alga pacēlās līdz 70 latiem mēnesī. Krievu rubļa vērtības krišanās sākās jau krietni agrāk, Latvijas rubļu pirktspēja pēc to ieviešanas bija augstāka. Atceros, ka kopā ar draugiem 1992. gada vasarā bijām aizbraukuši uz Pēterburgu - es 2500 Latvijas rubļus biju samainījis pret krievu rubļiem (šķiet, attiecība bija 1:1 vai tuvu tai) un jutos bagātāks nekā Latvijā, gan tikai nemaksājot "ārzemnieku cenas", kādas no mums mēģināja noplēst muzejos un citos apskates objektos.
Cita lieta - noguldījumi. To vērtība bija katastrofāli kritusies jau līdz lata ieviešanai. Nezinu, vai manu ģimeni vadīja aprēķins vai intuīcija, bet visus mūsu noguldījumus, pat vecmāmiņas un viņas māsas "zārka naudu", iztērēja mātesmāsas lauku mājas iegādei 1989. gadā. Un, kā izrādījās, tas bija pareizi darīts. Tāpat varu palepoties, ka neviens no mums (es jau gan toreiz biju sīkaļa studentiņš bez kapeikas kabatā) neuzķērās uz "Bankas Baltija" brīnumaugsto procentu apsolījumiem.
Vents
no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.19.3 04:25Ausma wrote:
< Uldi, Tev vienkāršs aritmētisks uzdevums. Maizes kukulis pirms naudas maiņas 1:200 maksāja 13 kapeikas. Cik tas maksāja pēc repsēnu nomaiņas uz latiem? Atbilde: tos pašus 13 santīmus. :-)>
Kādas kapeikas? Krievijas rubļus un kapeikas atcēla 1992. gadā.
Latvijas kapeiku nemaz nebija, tikai rubļi. Pārejas periodā tos mainīja pret krievu rubļiem 1:1, pēc tam attiecība sāka strauji augt, jo krievu rublis turpināja enerģiski krist.
Tātad pirms lata ieviešanas un 1:200 maiņas 1993. gadā par kapeikām neko nopirkt nevarēja, jo tās neeksistēja.
Mahris
P.S. Atmiņa mani pievīlusi, iepriekš apgalvojot, ka pirms lata ieviešanas par 5 repsēniem varēja nopirkt tikai sērkociņu kastīti. Varēja nopirkt veselas divas kastītes.
no: George Viksnins <viksning@georgetown.edu>
datums: 2007.19.3 16:43Sveiks sveikotāji!
Varbūt varu mazliet paskaidrot, lai gan izredzes nav lielas, ka man ticēs vai arī teikto sapratīs visi. Ausma jau gaudo par nolaupīto penziju 15 gadus.
Krievijas rubļus aizsūtija atpakaļ, jo Krievijas centrālbanka gribēja izspiest apmēram 30% honorāru no LB. Paldies Dievam, Repše bija jau laicīgi rūpējas par Latvijas rubļiem, kas pirmā nedēļā bija vērts tāpat vienu vecon rubli, bet ļoti drīz sāka celties pret dolāru kamēr Krievijas nauda turpināja sabrukt. No naudas pārsūtīšanas nekāds labums mums nenāca, ne Repšem ne LB. Krievijas centrālbanka palika mums parādā par šo sūtījumu uz visiem laikiem. Tāpat notika ar noguldījumiem Maskavas valūtu pārmaiņas bankā, kur daudziem bija iemaksāti dolāri u.c. cietās valūtas, galvenām kārtām no mantojumiem. Mazliet no tās naudas laikam bija Gosbankas Rīgas filiālē, un dažiem kautko izmaksāja, lai gan viss tas man bija noslēpumains, un es lēmumos nepiedalijos.
Lata ievadīšanu un izmaiņu pret rpssišiem noteica LB Padome, galvanām kārtām Repše pats. Izmaiņas koeficients 1:200 bija izvēlēts tāpēc, lai par vienu santīmu (jau nodrukāti) tirgū varētu kautko nopirkt. Tā toreiz laikam bija sērkociņu cena. Lata piesaistē pie SDR vainīgs biju es, vismaz daļēji, jo tanīs dienās Latvijā nevienam nebija nekas par to zināms, un es to izskaidroju un arī pamatoju LB Padomes sēdēs. Tomēr, lai gan esmu lata krusttēvs, tēvs tomēr ir Einars Repše, krš ir pelnījis pateicību no mums visiem...
Par dārgo latu esmu runājis ļoti bieži, mēģinot to izskaidrot Žagariņistām un citiem jefiņiem, bet...Baltijas naudas vienību pēc mana iemīļotā Big Mac indeksa vēl joprojām ir zema nevis augsta.
Ar sveicieniem lētas naudas tīkotājiem -- nedod Dievs, to varam arī pierunāt -- Juronkulis
George J Viksnins
no: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
datums: 2007.19.3 18:39Sveiki!
Profesors Dakteris Juronkuli$ta no savas lāviņas pie G.W.Buša kunga kurinātās krāsniņas lieku reizi nopriecājās par Latvijas Republikas ekonomikas raķešveidīgo augšupeju ij lieku reizi uzslavēja Repsjes Kungu par šīs augšupejas krusttēvu ij vēl pa virsu, drošs paliek drošs, piemetināja vot tādu lietu:
< Baltijas naudas vienību [vērtība] pēc mana iemīļotā Big Mac indeksa vēl joprojām ir zema nevis augsta.>
Jā. Tā viņš ir, ij tāpēc arī es rakstu bieži, mēģinot to izskaidrot Profesoram Dakterijm Juronkuli$tam ij citiem tādiem jefiņiem, ka Ausmas Tantes Dāvim būtu jāļauj izceļot ij dzīvot skaistu dzīvi katoliskajā Spānijā, nevis kūkot kaut kādā tur nebūt tumsonīgā totalitārisma apsestā lauku reģionā Latvijā ij ņammāt kaut kādus tur nebūt Mekzemnieku darinātos Bigmekus pie Mekdonalda.
Žagariņa Kungs, Neonkuli$ta
==svarīgi ir atpazīt īsto cēloni, ja grib novērst.==
/Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī/
no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.20.3 01:51Juronkulis:
< Krievijas centrālbanka palika mums parādā par šo sūtījumu uz visiem laikiem.>
Ja jau palika parādā, tad varbūt gudrāk būtu bijis to vagonu nesūtīt?
Mahris
no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.20.3 02:24Es tiešām nesaprotu - prasīja 30%, tāpēc atdeva visus 100%. Kāpēc Latvija nedrīkstēja paturēt vismaz tos 70%? Un vispār kādas tiesības Krievijai bija uzkundzēties Latvijas naudai? Bet ja nauda kādam bija noguldīta Krievijas bankā, ar kādām tiesībām Krievija to klientam atņēma? Vai tur neprasās pēc Starptautiskas tiesas? Un kas tie par "dažiem", kam tika nauda izmaksāta bez valdes locekļa Vīksniņa ziņas?
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.20.3 02:33Vai tad Vīksniņš jebkad būtu bijis Latvijas Bankas valdes loceklis??
Rumpis :)
no: Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>
datums: 2007.20.3 09:31man pēdējās dienas īpaši spilgti pielec kā var valdīt pasauli gluži vienkārši ar kontroli pār naudu, agrāk vai vēlāk piespiežot te liedzot, te vēlot līdzekļus.
aija
no: George Viksnins <viksning@georgetown.edu>
datums: 2007.20.3 13:25Es nebiju valdes loceklis tikai konsultants.
Protams, varētu jau mēģināt iesūdzēt Krieviju kautkādā tiesā,bet es to negribētu mēģināt.
LB jau tos 70% nevarēja vienkārši iebāzt kabatā. Nauda būtu jāizdalas Gosbankas filiālēm Latvijā, lai atvietotu nederīgas vecas banknotes. Tātad to nevarēju ieskaitīt ienākumos nedz LB nedz MK Latvijā.
Tanīs dienās jau vēl bija iespēja, ka Krievija atmaksās kādus "vietējos" parādus citām "republikām" un arī satelītvalstīm. Ja Ausma gribētu iedziļināties jautājumā par to kas kam bija parādā un cik, novēlu viņai labu laimi -- būs nevainīga vaļas laika izpriece līdz mūža beigām...
Nesaprotu kāpēc Žagariņista tik ļoti interesējās par Latvijas pusaudžu sūtīšanu un Spāniju...Vai tad viņam ar to Kokopaffu nepietiek?
Ar smaidu, Juronkulis
no: aabele@sveiks.lv
datums: 2007.20.3 14:30Tās Gosbankas filiāles nonāca bankā Baltija, visas kā viena. Vai ar mīnus 70% vai kā citādi?
Juronkuli, tas droši vien nav nekāds valsts noslēpums un Tev kā konsultantam vajadzēja zināt - kāpēc zemnieku saimniecībām, kas tajā laikā izveidojās, privātuzņēmējiem, pašvaldībām vajadzēja noteikti pāriet uz BB, nevis, piemēram, krājbanku? Kāpēc tanī pārmaiņu laikā valsts bankas filiāles pašas nevarēja vēl kādu laiku pastāvēt?
Ausma
no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.25.3 08:05Šī un dažas citas Juronkuļa vēstules paplašinājušas manu priekšstatu par dažiem seniem notikumiem. Gribētu pārliecināties, vai esmu sapratis pareizi.
Naudas vagons nebija noziegums. Bet, cik saprotu no Juronkuļa, tā bija kļūda. Jo cerēja no Krievijas kaut ko dabūt pretī un nedabūja. Tātad būtu vajadzējis nodrošināt garantijas vai priekšapmaksu.
Man agrāk nezināmais fakts, "dažiem" izmaksātā Maskavas valūtu bankas nauda, jau ož pēc korupcijas nozieguma.
Starp citu, vai Juronkulis kā konsultants ir izdarījis visu iespējamo BB lietā?
Mahris
P.S.
== Tas ir ļaunāk par noziegumu. Tā ir kļūda.==
/Taleirāns/
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.25.3 13:12Daži agrāk apgalvoja, ka tā esot eventuāli bijusa parādu atmaksāšana par Latvijā paturētiem Komunistu partijas daudzām dažādām "kasēm" un atstātām vērtībam.....
Par to ko paņēma, izmantoja utt pat šodien Latvijas iedzīvotāju liela daļa nevēlas runāt ..
Latvijā, tagad gan drusciņ apslēptāk, pastāv uzskats, ka saņemt pensiju par darbu Savienībā ir neatņemama tiesība, bet ja pensija nopelnīta Rietumos, tad tā ir netaisnība .....
Mēs latvieši esam viena fantastiska tauta
Ugis G. Berzins
no: Signis <zaģis@gmail.com>
datums: 2007.26.3 12:19
Atminos, ka līdzīga situācija bija arī apdrošināšanā. PSRS laikā lielākā daļa Gosstrah iekasēto apdrošināšanas prēmiju nonāca Maskavā. Latva (bijušais Gosstrah) vēlāk mēģināja šo naudu atgūt, lai nodrošinātu apdrošināšanas gadījumu segšanu. Cik zinu, tā šo naudu tā arī nekad neatguva, krietnu brīdi bija nopietnās finansiālās grūtībās, un vēl nācās dzirdēt daudz skarbu vārdu no klientiem, kuriem izmaksātās summas inflācijas dēļ bija krietni mazākas, nekā kādreiz viņu iemaksātās premijas. Tagad atskatoties pagātnē domāju, ka iespējams inflācija firmu arī izglāba, jo jaunās iekasētās prēmijas varēja izmantot, lai segtu apdrošināšanas izmaksas.Signis
no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv>
datums 2007.26.3 12:48Nu jā, vīram bija iekšā 800 rubļu no tā saucamā pensijas uzkrājuma, vēlāk Latva viņam atmaksāja 4 latus un ar to pakalpojums tika slēgts. Bet tie rubļi toreiz bija kādas 15 minimālās pensijas. Cik atceros, 120 rubļi bija maksimālā pensija.
Ausma
no: George Viksnins <viksning@georgetown.edu>
datums: 2007.26.3 17:55Sveiks sveikotāji!
Māris grib vēl parakņāties pagātnē. Nē, ar BB nebiju saistīts -- pie tā piestrādāja Uldis Klauss, arī Amerikas latvietis, kas tagad sen jau dzīvo Latvijā un nupat bija arī Saeimā kā JL deputāts. Viņam bija uzdota atbildība ari BB reorganizācijā/sanācijā (?), kas neko sekmīgi neveicās.
Naudas vagona darījums notika pirms manas ierašanās LB kā konsultants, un tikai mazliet zinu par šo lietu. Krievu rubļi bija iesūtīti ar rēkiņinu, kautkādus 30-35% maksāt Krievijas centrālbankai kā honorāru. LB, īstenībā Repše, teica nē, paldies, un ātri nokārtoja LVR izlaidumu apgrozībā, kas izdevās ļoti sekmīgi. Tā nauda, resp. krievu rubļi vagonā, bija Krievijas centrālbankas īpašums, un tādēļ nebija iespējams tos viernkārši pievākt, kā iesaka Ausma.
Naudas reforma bija nepieciešama, jo vecajiem "koka rubļiem" neviens vairs neuzticējās, neskatoties uz to cik penziju lielumā bija iekrājumi. Daži mani paziņas pat uzkrājas atejpapīru un lētas ziepes pagrabā, tik lai tikti vaļā no krievu rubļiem...
Visu gai$u naudas faniem, Juronkulis
George J Viksnins
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.27.3 02:12Principā man ir ko piebilst :) Un tas nekas, ka tā ir rakņāšanās pagātnē. Zināms taču ir fakts, ka bez pagātnes nav nākotnes. Mazs ekskurss 6. Saeimas plenārsēdē. http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2808.html
V.Balodis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”).
Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi iesniegumus, kuros ir izvirzīti divi kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā diezgan lielā vienprātībā, tikai vienam deputātam atturoties, bet visiem citiem deputātiem balsojot “par”, tika atbalstīta Einara Repšes kandidatūra.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Valdmaņa kungs!
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tauta vairs netic nevienam no mums. Un tautai ir lēnām jāsāk lemt, vai viņa ies bojā, stāvot kājās, vai vienkārši atļaus, ka viņa nomirs badā. Šī balsošanas mašīna, kas šeit darbojas kā komisijās, tā Saeimā, ir, manuprāt, pilnīgi nelikumīga un pilnīgi amorāla. Es biju kampaņā un satiku tur daudzus, es biju kampaņā kopā ar daudziem “vienībniekiem”, un mēs bieži satikāmies ar pensionāriem, piedalījāmies arī citās sapulcēs un dzirdējām spožus vārdus no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēkiem, bet it īpaši no kristīgā demokrāta Māra Vītola, cik viņš spožs bija kampaņā, visu saprata.
Mēs visi zinājām, ka tauta tiek ekonomiski iznīcināta, un mēs visi zinājām, ka viens no stūrakmeņiem šajā ekonomiskajā iznīcināšanā ir monetārā politika. Radioklausītāji saprot, ka ir divas ekonomiskās politikas. Vienu sauc par “fiskālo”, tie ir nodokļi un valsts budžets, ar ko mūs iznīcina. Bet daudz spēcīgāka ir monetārā politika. Mums pirms beidzamā budžeta sastādīšanas amerikāņi lūdza, lai mēs spēlējam ekonomisko modelēšanu. Mēs ielikām tur tikai vienu, tad otru, bet nelikām visas tās muļķības kopā, ko Latvijas Banka mums ir uzspiedusi. Un pat greznā amerikāņu ekonomika divu gadu laikā tiktu sagrauta ar 40% bezdarbnieku un ar mums uzliktajām kredītlikmēm. Tāpat arī tad, kad samazināja naudu apgrozībā, pieļāva bankas “Baltija” krahu. Abas reizes divu gadu laikā 40% bezdarbs.
Mēs zinām, kas ir vainīgs, bet varbūt es jums atgādināšu. Tad, kad izsūtīja Krievijas naudaszīmes uz Krieviju, to parakstīja Repše un Godmanis - abi šodien it kā augsti cienīti latviešu ierēdņi Latvijā, un viņi to naudu sūtīja Laventam, jau zinādami, ka Lavents to pārvērtīs eļļā, naudā un uztaisīs vislielāko naudas izsūkšanas mašīnu Latvijas vēsturē, varbūt pat pasaules vēsturē. Taču neviens šos noziedzībā iesaistītos ierēdņus nesauca pie atbildības. Mēs zinām, ka Latvijas tirdzniecība tika iznīcināta ar šādu bezjēgu - naudas kursa maiņām. Ikdienas pieprasījums pēc kādas citas NVS valsts izdotās naudas ir jāsabalansē ar tās valsts pieprasījumu pēc Latvijas naudas. Viss kas tur mainījās, bet visas Latvijas uzņēmumi aizgāja bankrotā.
Mēs visi zinām, ka bija nežēlīgas... ka vēl šodien ir nežēlīgas kredītlikmes. Un tad, kad es “vienībniekiem” sāku mācīt, ka ar šo var taisīt lielu spekulāciju, gūt lielu naudu partijai, tad tās kredītlikmes sāka krist. Saprotiet, Latvijas Banka var uzlikt kredītlikmi, kādu vien viņa grib. Pasaules tirgus mums ir parādījis, ka mēs varam vēl šodien samazināt uz pusi šo likmi. Latvijas Banka zina, ka iekšējā kredītlikme, par kādu likmi mēs varam aizņemties, varbūt ir par pusi lētāka! Tautai tiek uzlikta šī dubultslodze šodien, bet kam par labu? Baņķieriem, kas to naudu izved no Latvijas.
Tautā klīst tāda afiša - Repšes kungs ar medaļām un lielu latu: “Es atbildu tikai par stipru latu!” Es jums paskaidrošu par šo “stipro” latu. Atbrauc kāds austrumnieks ar čemodānu dolāru, nopērk daļu no Latvijas, vienalga nelegāli vai legāli, un tad tas, kurš ir dabūjis šos dolārus, tos konvertē, jo iekšēji mēs it kā lietojam latu. Un tā veidojas atbalsts, tas ir segums latam. Mēs esam viena no valstīm, varbūt pat vienīgā valsts pasaulē, kur naudas segums pārsniedz Latvijas apgrozībā esošo naudu. Citās vietās naudas apgrozībā ir desmit, divdesmit, trīsdesmit, pat simt un vairāk reižu vairāk, nekā ir segums šai naudai. Turpretī mums segums ir 750 miļoni latu vērtībā - 700 miļoni no tā ir ārzemju valūtās un 50 miļoni zeltā, bet nauda apgrozībā ir tikai kādi 300 miļoni latu, un, kad visas bankas iespējas vairot naudu ir izsmeltas, tad ir tikai drusku pāri par 700 miļoniem latu. Mūs vienkārši žņaudz. Bet lats ir stabili konvertējams tikai tāpēc, ka Latvija tiek izpārdota. Repšes kungam ir tā mašīna rokās, un iņš tautu maldina, ka viņš kaut ko speciāli un godīgi dara. Viņš neko speciāli un godīgi nedara.
Repše nāca no Ojāra Blumberga komandas. Es Kanādā palīdzēju trenēt Repšes vietnieku Rimšēvicu. Rimšēvics man kādreiz prasīja: “Gundar, tas, vai es tev varu palīdzēt Hipotēku banku veidot vai nē, ir atkarīgs no tā, kādas tev ir attiecības ar Ojāru Blumbergu.” Es teicu: “Šodien baigi draņķīgas.” Viņš teica: “Tad saproti, Gundar, es tev nevaru palīdzēt.” Saprotiet, šeit ir liela, dziļa nodevība.
Bet 72 no jums esat brīvprātīgi - neviens jūs nenošaus! - iesaistījušies šajā balsošanas un propagandas mašīnā, kas godina neliešus. Godina tos cilvēkus, kuri ir ieviesuši to politiku, kas mūsu valsti grauj.
Tagad drusku pasapņosim, kas notiktu, ja nebūtu tādi sprunguļi ielikti Latvijas ekonomikā, no kuriem ikkatrs sagrautu pat Amerikas ekonomiku un divu gadu laikā uztaisītu 40% bezdarba. Ja tā visa nebūtu, bet būtu cita politika - ja mums naudas apgrozībā būtu desmitreiz vairāk, nekā ir mūsu rezerves. Tātad mums būtu desmitreiz vairāk naudas apgrozībā. Tad mums būtu kredītlikmes pasaules līmenī un cik viegli tad varētu aizņemties. Padomājiet arī par to, ka, ja būtu krājaizdevumu sabiedrības, tad tie laventi un citi mūsu nelabvēļi, ieceltie bandīti nespētu mūsu naudu nozagt, jo tad mēs zinātu, ka krājaizdevumu naudu mūsu vietējie pārvalda.
Tagad padomājiet! Ja Hipotēku bankai būtu uzdevums pirkt un pārdot Latvijas zemi, teiksim, par pusi no zemes kadastrālās vērtības latviešiem, bet pārdot ārzemniekiem par trīskāršu kadastrālās vērtības cenu, tad iedomājieties, cik bagāti mūsu zemes īpašnieki tūlīt būtu! Kādas kreditēšanas spējas viņiem tūlīt būtu, kādas iespējas atjaunot mājas un pieņemt darbā cilvēkus, iepirkt tehniku, pirkt graudus! Bet tas viss, kas ir iespējams, tomēr nenotiek.
Un, mīļie kungi, es jums apsolu vienu lietu, vienalga, kā jūs balsosit šodien. Ja mēs pārņemsim varu ar 7. Saeimu, tad jūs tiksit tiesāti par jūsu lēmumu. Un arī Repšes kungs tiks tiesāts par to, ko viņš dara. Jo tā ir vislielākā noziedzība, ko mēs šodien darām. Es kādus desmit no jums satiku kampaņā, kad jūs balotējāties. Tad jūs sacījāt, ka Repšem ir jāiet prom. Es kopā ar septiņiem no jums strādāju bankas “Baltija” izmeklēšanas komisijā. Mēs visi bijām vienisprātis, ka kodolā vainīgais ir Repše. Un ko jūs tagad darāt? Godājamie deputāti! Godājamie deputāti... Māris Vītols ārā stāstīja, ka viņš visu tālredzīgi zina un saprot, cik viņš ir gudrs. Māris Grīnblats stāsta, ka vārdi “Tēvzemei un Brīvībai”, kas ir piemineklī ierakstīti, akmenī, ir viņa sirdī un viņa krūtīs un ka viņš dreb par tautu. Dreb par tautu un vada šo mašīnu, balsošanas mašīnu, kas tautu ved, jūs jau zināt - kur. Un tautai ir jāizlemj, kā viņa mirs, - vai viņa izmirs gultā, nabadzībā, bezspēkā vai mirs, stāvot kājās.
Es tautu kūdīšu ceļā uz 7.Saeimu, lai viņa sagatavojas balsot vēl vienu reizi, bet pēc tam, ja būs ievēlēti tādi paši, kādi mēs šeit tagad esam. Tad es kūdīšu tautu, lai viņa stāv kājās, tad mirsim ar cieņu, nevis klusējot...
Kungi, vai jums trūkst prāta? Jūs zināt visu to, ko es jums stāstu par Repšes kungu. Man kāda kundze pienāca klāt un teica: “Valdmani, vai tu patiešām teici, kā “Vakara Ziņās” sacīts, ka Repšes kungu vajadzētu pakārt?” Es to teicu simboliski. Man labāk patiktu, ka viņš aizbrauc prom. Latvijas zemi nevajadzētu traipīt ar viņa asinīm. Bet sodīt viņu vajag. Un ir arī jāsoda katrs no jums, kas šodien piespiedīs pogu par Repšes kunga kandidatūru. Jūs esat līdzvainīgi tautas pārstāvji.
Vai jūs to nesaprotat, ka visa mūsu pāris tūkstošu gadu garā vēsture, visi mūsu bijušie varoņi, visa mūsu valoda, dainas, sapņi, tautas mīlestība - tas viss aiziet “par burbuli” tāpēc, ka Aristids Lambergs grib 800 latu mēnesī no Ostas pārvaldes... Viņam tur pat nav jānāk, viņš 800 latu dabū mēnesī - divreiz vairāk, nekā viņš dabū kā Saeimas deputāts. Viņš tos saņem pat neierodoties. Kad es aizeju uz komisijas sēdi, man maksā sešus latus, bet viņš aiziet uz Ostas pārvaldi un dabū 800; pat tad, ja viņš tur neaiziet...
Tā godīgā kukuļošanas sistēma, ko ieviesa Šķēle, kas ir šinī tautā ieviesta, un ko Krasta kungs tagad vada... Vai neviens no jums negribētu ieiet Latvijas vēsturē kā godīgs cilvēks, saprast, kas šeit notiek...? Šis pats ir malds, un tie cilvēki, kuri it kā humoristiski saka, ka Repše tur stāv ar lielu latu: “Es atbildu tikai par stipru latu!”... Viņš atbild tikai par tautas izsaimniekošanu! Lata segums ir tikai tanīs mantās, ko mēs pārdodam. Un, kad mums vairs nebūs ko pārdot, tad latam vairs nebūs nekāda seguma.
Mēs katru ceturksni arvien vairāk aizņemamies no ārzemēm, lai ēstu, nevis lai kaut ko darītu vai sāktu ražot produkciju, lai sāktu tautas bagātības ražot. Un jūs to visi zināt. Jūs, kas brīvprātīgi paliekat šajā balsošanas mašīnā... Kauns jums! Arī ar jūsu asinīm nedrīkstētu traipīt Latvijas zemi. Brauciet prom! Repšes kungs, Rimšēviča kungs, brauciet prom!
Es nesaprotu jūs. Es skatos, es gribētu ticēt tik daudziem no jums. Es skatos uz frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēkiem, ar kuriem es labprāt ietu izlūkos. Es viņiem ticu kā indivīdiem, bet viņi ir sevi pārdevuši. Es nesaprotu - kāpēc. Godīgi cilvēki! Es gribētu viņiem ticēt. Es skatos uz maniem bijušajiem kolēģiem un solabiedriem Latvijas Vienības partijā... Mēs visi kā viens bijām pret Repši. Es skatos uz dažiem “Saimniekā”. Es jums gribētu ticēt. Drosmīgi cilvēki! Bet viņi balsos par Repši.
Un viņi zina, ka es nevienu nepatiesu vārdu nēsmu teicis. Repšes kungs noteica nežēlīgus procentus, lai gan viņš varēja visu nostādīt pilnīgi citādi. Tur bija lielas spekulācijas iespējas. Repšes kungs varētu pataisīt tautu tūlīt bagātu, ja viņš uzdotu kādai iestādei pirkt Latvijas zemi par tās īsto vērtību un atbalstītu vērtību mūsu zemei, sertifikātiem un tamlīdzīgām lietām. Taču viņš to nedara, bet dzen mūsu tautu arvien dziļāk un dziļāk slazdā.
Viņam varētu dot varbūt “simtnieku”. Es domāju, ka ļoti tuvu pie “simtnieka”, jo ir vismaz, manuprāt, 60 finansu kompānijas, kas ir ņēmušas naudu no tautas, bet aizgājušas “par burbuli”, un gandrīz 40 bankas. Saskaitot kopā, būs tuvu pie simta. Par šo “simtnieku” mēs atkal viņu iecelsim amatā. Bravo!
Bet, mīļie kolēģi, saprotiet! Es skatīšos un tauta skatīsies šodienas balsojumā, un mums būs jāsaprot, kā un kāpēc jūs varat šitā rīkoties. Jūs visi zināt, kas ir Repšes kungs - Ojāra Blumberga iecelts tautas graušanas kalps. Runājot par mūsu monetāro politiku, neviens cits nav vainīgs. Te nav nekāda spožuma lata stabilitātē. Tur ir tikai tautas mantas izsaimniekošana. Vienīgais atbalsts latam ir tas, ka tanī strūklā, kad tā manta tiek pārdota, tas cilvēks to naudu konvertē latos, un, kamēr šie lati nav izņemti no Latvijas, tikmēr Repšes izdotajam latam ir atbalsts. Taču, kad Latvija būs izpārdota, kad mēs būsim pilnīgi pliki, kad mums būs lieli valsts parādi, kad mums itin nekādu īpašumu vairs nebūs, kurus mēs varēsim pārdot par dolāriem un tad konvertēt uz latu, tad arī lats būs vienkārši joks un smiekls.
Es nezinu, kā... Es klausījos to propagandu pa radio, kur it kā zinoši cilvēki... Jūs jau saprotat, ka viss šeit ir viena liela noziedzība. Tos spožos vārdus, kurus es dzirdēju par Repši pa radio, pa televīziju, to atbalstu, cik viņš godīgs un pasaulē atzīts... Ne velna viņš nav pasaulē atzīts! Es strādāju lielās finansu aprindās, un tur par mūsu monetāro politiku smej un raud. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Laiks!”) Laiks... Laiks tautai sākt domāt, vai mirt, kājās stāvot, vai klusi mirt - ubadzībā, badā un aukstā gultā...
