temats: Amerikas bankas izbeidz sadarboties ar Latvijas bankām?

temats: Amerikas bankas izbeidz sadarboties ar Latvijas bankām?

no: Ed Smits <ed.smits@gmail.com>
datums: 2007.3.7 09:38
Vai kāds no mūsu financiāliem ekspertiem varētu man izskaidrot šīs ziņas?
"AMERICAN EXPRESS BANK PĀRTRAUC ATTIECĪBAS AR VAIRĀKĀM LATVIJAS BANKĀM
Pagaidām bankām neskaidru iemeslu dēļ ASV banka American Express Bank negaidīti nolēmusi slēgt korespondējošos kontus 6 no 8 Latvijas bankām. Parex bankas, Norvik bankas, Aizkraukles bankas, Baltic Trust Bank, Baltikums pārstāvji apliecināja, ka American Express (AE) Bank tām paziņojusi par korespondējošo kontu slēgšanu. Avīzes Dienas Bizness rīcībā ir informācija, ka šo banku vidū ir arī Rietumu banka, kura no komentāriem atteicās. Vairums banku atzina, ka tām nav zināmi iemesli šādai ASV bankas rīcībai. "
"AMERICAN EXPRESS BANK SOLIM SEKOJUSI BANK OF AMERICA
Sekojot ASV bankas American Express Bank solim, arī tikai pērn banku tirgū ienākusī viena no lielākajām bankām Bank of America esot (vēl neoficiāli) paziņojusi vairākām Latvijas bankām par korespondējošo kontu slēgšanu. Joprojām nav zināmi patiesie iemesli šādiem ASV banku lēmumiem. "
Ko šis nozīmē, kādi varētu būt iemesli šādai rīcībai, utt utt
Edgars

no: <miets38@yahoo.com>
datums: 2007.3.7 09:59
http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=18331262
'American Express Bank' slēdz korespondējošos kontus vairākām Latvijas komercbankām
LETA 06/30/07    "American Express" korporācijā ietilpstošā "American Express Bank" nolēmusi slēgt korespondējošos kontus vairākām Latvijas komercbankām, sestdien raksta laikraksts "Diena".
Banku pārstāvji uzsver, ka šis lēmums saistīts ar "American Express Bank" biznesa stratēģijas maiņu un nekādi neietekmēs Latvijas banku darbu, jo korespondējošo banku tīkls tām ir pietiekami plašs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps, komentējot radušos situāciju, laikrakstam atzinis, ka no starpvalstu maksājumu viedokļa šis gadījums Latvijas bankas neietekmēs, jo tām ir pietiekami daudz citu sadarbības partneru. Tomēr FKTK turpinās sekot situācijas attīstībai, lai precīzi saprastu "American Express Bank" rīcības iemeslu.
"American Express Bank" sabiedrisko attiecību viceprezidente Sjūzena Etrna "Dienai" norādīja, ka nekomentēs attiecības ar atsevišķām bankām un reģiona stratēģiju.
Korespondējošo attiecību pārtraukšanu ar "American Express Bank" laikrakstam apstiprinājušas "Parex banka", "Baltic Trust Bank", "Norvik banka" un "Aizkraukles banka". No kompetentiem avotiem "Diena" uzzināja, ka korespondējošie konti tiek slēgti arī "Rietumu bankai" un "Komercbankai Baltikums", taču šīs informācijas oficiālu apstiprinājumu no abām bankām iegūt neizdevās.
"Parex bankas" viceprezidents Arnis Lagzdiņš norāda, ka "American Express Bank" lēmums nav nekas ārkārtējs - bankas, līdzīgi kā citi uzņēmumi, mēdz pārskatīt un mainīt savu darbības stratēģiju.
Sīkāk komentēt situāciju būs iespējams nākamnedēļ, kad Rīgā ieradīsies "American Express" augsta līmeņa amatpersona, lai skaidrotu bankas pozīciju. Lagzdiņš piebilda, ka "American Express Bank" ir tikai maza daļa no "American Express" korporācijas un korespondējošo kontu slēgšana neatsauksies uz šī zīmola maksājumu karšu politiku, ko Latvijā oficiāli izlaiž vienīgi "Parex banka".
"Baltic Trust Bank" prezidente Ieva Rācenāja piebilst, ka katrai bankai ir tiesības ienākt un iziet no tirgus, turklāt starpbanku tirgū jau iepriekš bija izskanējusi informācija, ka "American Express Bank" nolēmusi atstāt reģionu. Viņa gan nevarēja pateikt, cik plašu reģionu šis lēmums skars.
Pēc "Dienas" rīcībā esošās informācijas, Lietuvā un Igaunijā "American Express Bank" strādās kā līdz šim.
Ietekmīgais izdevums "Forbes" ziņo, ka "American Express" ir iesaistīta Kolumbijas narkotiku naudas atmazgāšanas skandālā, kas var noslēgties ar līdz šim lielāko ASV finanšu institūciju piespriesto sodu par naudas atmazgāšanu. Korporācijas ziņojumā uzraudzības iestādēm redzams, ka "American Express Bank International" noguldījusi ievērojamas summas iespējamā soda nomaksai.
Kā atgādina laikraksts, pērn ASV Finanšu departaments ieviesa sankcijas pret "VEF banku", liedzot iespēju šai bankai atvērt korespondējošos kontus ASV finanšu institūcijās. ASV varas iestāžu lēmums tika pamatots ar bankas saistību ar naudas atmazgāšanas operācijām.
Edmunds K.

no: <ed.smits@gmail.com>
datums: 2007.3.7 10:47
Tur jau apmēram tas pats kas bija PBLA ziņu izvilkumos, nekāda īsta iskaidrojuma nav. Protams, katra banka pati nosaka savu stratēģiju, un bankai ir tiesības uzņemt un atmest kādus sakarus vien viņi grib. Bet ka abas bankas tādu pašu lēmumu paziņo gandrīz vienlaikus, vai tas nav savādi? Neesmu nekāds financiālais eksperts, tapēc uzstādiju jautājumu, varbūt kādam sveikotājam ir labāks izskaidrojums.
Edgars

no: <zdzenis@earthlink.net>
datums 2007.3.7 11:46
Ziņas netrauce Latvijas bankas uzticešanai. American Express Banku pardos. Nav jabut finance exspertam, ieskatijos arhiva ziņas, šeit angļu valoda paskaidrojums no Reuters.
http://financial.seekingalpha.com/article/38846
Sale of American Express Private Bank Imminent
Reuters June 20, 2007     American Express is in the final stages of selling its private and transaction banking units, called American Express Bank, to another bank, Reuters reported Tuesday. An unnamed source said the buyer is probably a large global financial institution. "The likes of the three or four big American banks could qualify -- Citigroup, Bank of America and so on -- or an HSBC or a more medium-sized bank," the source said. The private banking business was "barely profitable," according to the source, although the transaction unit made money. Reuters reported earlier in the month that American Express, a charge card and travel services company, had put its private banking business on the market. Analysts estimated that that business, which has funds under management of approximately $20 billion, would be bought for $1-2 billion.
Zigrida

no: <juris.zagarins@gmail.com>
datums: 2007.4.7 10:40
Sveiki!
Ieteicu izlasīt Jura Paidera viedokli šodienas NRA:
http://www.nra.lv/index.php?rid=55151
Globālais tirgus piegriež skābekli vietējam kapitālam
Juris Paiders, NRA 07/04/07    Kā zibeni no skaidrām debesīm Latvijas banku sistēma uztvēra ziņu, ka sākumā American Express un pēc tam jau arī Bank of America slēdz norēķina kontus ar vairākām Latvijas komercbankām.
Atcerēsimies, ka ļoti nopietna problēmsituācija starp Latvijas komercbanku sektoru un ASV finanšu uzraudzību izveidojās 2005. gadā. Tad tika izteikta barga ASV valsts institūciju kritika par Latvijas banku sektoru. ASV vēstniecība, balstoties uz ASV finanšu institūciju bažām, pauda primāras aizdomas par to, ka divas Latvijas bankas ir iejauktas naudas atmazgāšanā.
Tolaik tika izveidota sabiedriska organizācija Latvijas-Amerikas finanšu forums, kuru nodibināja piecas bankas – Aizkraukles banka, Trasta komercbanka, Paritāte banka, Reģionālā investīciju banka un Baltijas Starptautiskā banka.
2006. gadā analogs ASV varas iestāžu ziņojums jau bija Latvijai diezgan labvēlīgs.
Latvijas bankas kontrolējot Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, prasības pret naudas atmazgāšanu ar katru gadu kļūst arvien stingrākas un stingrākas. Piemēram, tas, kas bija atļauts 1998. gadā, šobrīd Latvijas banku sektorā vienkārši nav iespējams, jo likumdošanas sistēma pašlaik ir pavisam cita.
Tik plaša mēroga biznesa sakaru pārtraukšana, kāda vērojama šobrīd, nav notikusi 1998. gadā vai 2005. gadā, kad tika pausta stingra kritika Latvijas banku sektoram, bet tieši tagad, kad Latvija ir NATO dalībvalsts un kad Latvijas komercbankas ievēro visus Eiropas normatīvus un banku sistēmas drošības prasības.
Situācija 2005. un 2007. gadā radikāli atšķiras. ASV valsts institūciju lēmumus Latvijas komercbankas formāli varēja apstrīdēt tiesās un pierādīt savu nevainību. 2007. gada lēmumi ir nevis valsts institūciju pieņemti, betprivātu institūciju lēmumi. Privāta banka pati var lemt, ar ko sadarboties, ar ko ne, un šāda izvēle nav formāli tiesiski apstrīdama.
Ko nozīmē šāds pavērsiens Latvijas banku sektoram?
Latvijas banku sektora galvenais attīstības virziens pēdējos gados bija hipotekārā kreditēšana. Taču pašlaik ir neatbilstība starp hipotekāro kredītu ilgtermiņa raksturu (mājokļu kredīti parasti ir uz 10...15...20 gadu ilgu termiņu) un Latvijas iedzīvotāju paradumu neglabāt naudu ilgtermiņa depozītos. Pamatā depozīti un uzkrājumi ir ar 1–2 gadu termiņu. Ir izveidojusies disproporcija starp ilgtermiņa kreditēšanu un to, ka depozīti ir uz daudz īsāku termiņu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā bankām ir likviditātes problēmas (kredītiem nav seguma). Līdz šim šī starpība tika segta, izmantojot nerezidentu naudu. Nerezidenti ir ārzemnieki un ārvalstu uzņēmumi, kas izmanto Latviju savas naudas uzglabāšanai. Daudzos gadījumos tie ir saistīti ar Krieviju un NVS, jo Latvija kļuva par NVS valstu Šveici.
Ja tagad daudzām bankām nebūs savu korespondējošo kontu ar ASV komercbankām, tad tas nozīmēs, ka, lai apkalpotu nerezidentu rēķinus ASV dolāros, bankas būs spiestas izmantot starpniekbanku pakalpojumus. Bankām, kas tiks melnajā sarakstā, ienākumos no nerezidentu naudas apkalpošanas būs jādalās ar starpniekbanku.ASV banku lēmums iedragās banku labklājību un veicinās konkurences mazināšanos banku sektorā. Bankas, kurām nebūs dolāru korespondējošo kontu, cels nerezidentu apkalpošanas tarifus, un klienti no šīm bankām pāries pie citiem. Bankas, kas ir melnajā sarakstā, riskē zaudēt resursus, ar kuriem pašlaik tiek segti ilgtermiņa hipotekārie kredīti.
Notiekošais vairāk izskatās pēc neglītas cīņas ar konkurentiem. Lielie globālie spēlētāji, kas vēlas sagrābt lielāku tirgus nišu Latvijā, izmanto savus globālos partnerus mazāku un ar vietējo kapitālu saistītu banku izputināšanai, lai piespiestu vietējos īpašniekus pārdot bankas lielajiem globālajiem spēlētājiem, lai tie savukārt varētu netraucēti monopolizēt banku tirgu Latvijā.
Tas, ka Amerikas bankas iesaistās darbībā, lai piesmacētu vietējās bankas, noteikti neveicinās ASV un Latvijas attiecību uzplaukumu un pastiprinās aicinājumus pārskatīt Latvijas ārpolitiskās prioritātes. Ko līdz partnerība ar ASV, ja ASV bankas nospiež vietējās bankas Skandināvijas banku monstru interesēs.
Juris

no: <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.4.7 11:58
Jā, amerikāņi spiež no vienas puses, zviedri kopā ar Uģi no otras, dāņi, kas arī gatavojas ienākt Latvijas banku sistēmā - no trešās puses, Krievija no ceturtās, un vēl letiņi pa iekšu spiež cits citu. Brīnums, ka vēl dzīvojam. Tiem, kas pašreiz vada valsti, ordeņus vajadzētu piešķirt, nevis apmētāt ar apvainojumiem.
Ausma

no: <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.4.7 14:17
Vajadzētu ierosināt, ka valdībai tūlīt pēc stāšanās amatā ordeņi jāpiešķir, un jāaizliedz viņus jebkādā veidā kritizēt.
--
Rumpis :)

no: <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.4.7 14:32
Kritikai jābūt objektīvai, nevis ar mērķi pašiem kritizētājiem tikt tanī vietā.
Ausma

no: <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.4.7 14:35
Kad es kritizēju kādu valdību, es to daru bez mērķa tikt valdības vietā :)
--
Rumpis :)

no: <zdzenis@earthlink.net>
datums 2007.14.7 00:55
Juri!
Izlasiju, izlasiju diemzel es viņa [Paidera] rakstiem neuzticos jo izjutu kad grib lai pareja pasaule uzskat Latviju par ipatneju zemi ar ipatnejam parašam.
Bankas uzņemuma izveles slegt dazus kontus ir tikai praktisks gajiens. Laikam paies vel kadi gadi kamer sapratis kad sekmigi uzturet savu firmu prasa zinamu tirdzniecibas apjegu ko laikam vel to nesajedz.
Nesens raksts:
http://www.nra.lv/index.php?rid=52685
Davana ir davana
Juris Paiders, NRA 06/05/07    [...] Dāvanas ārstiem ir jāpieņem kā Latvijas īpatnība. Savukārt ASV visi, kas kaut stundu strādājuši par viesmīli vai taksistu, pieņem klientu dāvanas pēc pakalpojuma saņemšanas. 10–15% dzeramnauda ir obligāta (pelēkās – dzeramnaudas – apjoms ASV ekonomikā ir vairāki Latvijas budžeti). Dzeramnaudu neuzrāda rēķinā, par to netiek maksāti nodokļi. Vai katru, kurš ir saņēmis dzeramnaudu, ASV atzīs par korumpētu kongresmeni vai senatoru? Ja Latvijā ir pieņemts dzeramnaudu (dāvanu) maksāt ne tikai viesmīļiem, bet arī ārstiem un medicīnas māsām, tad tā ir Latvijas kopējā problēma, nevis viena ārsta vaina.
ASV dzeramnauda ir "tips" ne davana ko jaiereķina alga kad maksa takses. Prasa vai katru kurš ir saņemis "dzeramnaudu" ASV atzīs par korumpetu.................?
Ja un velreiz ja! Lielu veribu liekam tiem kas saņem zem galda atalgojumus kas varetu iespaidot uzticibu viņa amata. Skaidrs kad sleptu tadu ienakumu. Ka tad varetu atzimet no kurienes ta nak bez jautajumiem? Nesaprotu teicienu "Latvijas kopeja problema, nevis viena arsta vaina". Tatad ja likums nav uz papira tad pareiz domašana un uzvešanas aiziet veja?
Saprotams vis jau nav melns vai balts. Deklaret uz papira ja nestrada amata kur zinams liela daļa no algas atkarajas no dzeramnaudas (tipiem) nav vaidzigs. Aceros kad mate stradaja ka medicinas masa slimnica zidaiņu dzemdešanas nodaļa.
Biezi pateicīgie vecaki viņu apdavinaja vai nu ar šokolades kastiti utt. Ja viņai iebaza formas kabata kadu kapeiku nedomaju kad viņa iedomajas ieskaitit to ka daļa no algas priekš nodokļa maksašanas. Likumi skaidri, kad ir jareķinajas ar tiem un kad ne.
Nauda ir nauda, ne davana. Ne tas ir pareiz vai ipatneji.
Labu nakt
Zigrida

no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.14.7 04:31
Muļķības. Ieteiktu izlasīt vēl reizi un vēl reizi pa rindkopai atsevišķi.
AB

no: <OWL102@aol.com>
datums: 2007.14.7 07:50

Zigrīda: <Izlasiju, izlasiju diemzel es vinja rakstiem neuzticos jo izjutu kad grib lai pareja pasaule uzskat Latviju par ipatneju zemi ar ipatnejam parašam.>
Tā tas arī ir! Tu saproti pareizi.
Gunars