temats: Latvijas jaunais tiesiskums

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@mgtops.lv> 
datums: 2007.18.7 05:03

Sveiki!

Šābrīža Latvijas varas elitei tuvu stāvošais jurists un daudzu pēdējos 15 gados pieņemtu likumu izstrādātājs Andris Grūtups žurnālā "Rīgas Laiks" ievietojis šādu rakstu, kas nonācis arī "Delfos":

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=18481936

Neesmu lasījis pēdējo pāris nedēļu diskusijas Sveikā, tāpēc atvainojos, ja šī tēma jau pārcilāta. Grūtupa rakstā pārsteidza jauns traktējums jēdzieniem, kas man agrāk saistījās ar tiesiskumu un likumību. Pilnīgi jauns tas tomēr nav - par to biju lasījis grāmatās, kas apraksta sicīliešu mafiju un līdzīgas organizācijas. Tāpēc vēl jo lielāks pārsteigums ko tādu dzirdēt no Latvijā ietekmīga jurista mutes - nav noslēpums, ka tieši viņš konsultē daudzus vadošās Tautas partijas politiķus.

Grūtupa ideoloģiju raksturo šāds krāšņs citāts: "Sabiedrība, kur likumu tur augstāk par cilvēku savstarpējām attiecībām, ir totalitāra."

Ja nu Sveikā Grūtupa raksts vēl nav apspriests, labprāt gribētu iepazīties arī ar citu sveikotāju viedokli. Teksts man šķiet ļoti zīmīgs, tāpēc atļaujos pārpublicēt pilnībā.

Vents

=========================

Nodevības posts

Andris Grūtups, zvērināts advokāts, Rīgas Laiks 07/17/07

Kādu bruņotu čehu laupītāju, kas specializējies "McDonald's" restorānu aplaupīšanā, sagrābusi aiz auss un aizvedusi uz policiju paša māte. 44 gadus vecā Prāgas iedzīvotāja Katka Zahradnikova vietējās televīzijas raidījumā par noziedzību demonstrētajos novērošanas kameru kadros atpazinusi savu 20 gadus veco dēlu Mihalu. "Viņš atzinās, ka aplaupījis vairākus ātrās ēdināšanas restorānus, un nepretojās, kad viņa aiz auss to atveda pie mums un piespieda dot liecību," sacīja policijas pārstāvis. "Pat mēs to nebūtu varējuši izdarīt labāk." [LETA Ananova, 2007. gada 11. jūnijs]

Četrdesmitajos gados, okupantu režīmam iesakņojoties Latvijā, valstij pāri vēlās ģimenes locekļu savstarpēju nodevību vilnis. Pagājušajā vasarā, vācot vēsturiskus tiesas materiālus, man izstāstīja 1946. gada atgadījumu Kurzemē. Tur mežos iebrucējiem tolaik pretojās latviešu mežabrāļi.

Partizānos bija arī kāda ģimene – divi brāļi un māsa. Vienu no brāļiem, ejot uz tikšanos vietējās mājās, čeka ievilinājusi lamatās. Puisis ticis apdullināts un attapies tikai čekas mājā, kur, visticamāk, fiziski iespaidots. Tur viņš salūzis un izstāstījis ceļu uz mežabrāļu slēpni. Čekisti devušies turp un visus apšāvuši, tai skaitā arī viņa brāli un māsu. Tolaik, saskaņā ar instrukcijām, tā sauktos "nacionālistiskos bandītus" bija atļauts nošaut uz vietas. Dzīvajos palikušais brālis nosēdēja ap 10 gadiem cietumā, un visu atlikušo dzīvi pavadīja sirdsapziņas pārmetumos, nespēdams sadzīvot ar faktu, ka nodevis savus tuvākos. Viņa laikabiedri stāstīja, ka cilvēks visu mūžu juties kā nodevējs, cietis no depresijas, ne mirkli nevarēdams atbrīvoties no milzīgās vainas nastas par savas māsas un brāļa pazudināšanu.

Nodevība turpinājās visu komunistiskā režīma valdīšanas laiku, arī pēc kara beigām, kad to vairs neprovocēja dzīvības draudi. Laikā, kad vēl strādāju prokuratūrā, ap 1978. gadu, biju liecinieks kolēģu, pieredzējušu profesionāļu, neformālām sarunām. Par saimniecisku noziegumu bija tiesājuši kādu sievieti, kas, izmantojot valsts īpašumu, nelikumīgi papildinājusi ģimenes budžetu. Tiesā pret sievieti liecināja viņas vīrs, kuru "noziedzniece" visu mūžu uzturējusi, jo pats nebija spējīgs sev iztiku pelnīt nedz godīgā, nedz negodīgā veidā. Pēc tiesas sēdes prokuratūras pārstāvji savā starpā pie glāzītes runājot, vienprātīgi nonāca līdz slēdzienam, ka šis cilvēks ir pēdējais draņķis. Sabiedrība, kur likumu tur augstāk par cilvēku savstarpējām attiecībām, jau ir totalitāra. Tā sakropļojusi daudzu psihes.

No pirmā acu uzmetiena atgadījums ar makdonaldu aplaupītāju Čehijā šķiet amizants, pat pozitīvi didaktisks, tomēr pienāk brīdis, kad esi dzīvojis un redzējis pietiekami, lai zinātu – nav lielāka grēka par nodevību ģimenē. Nav nodarījuma, kas atstātu postošākas sekas. Mihals Zahradnikovs, neatkarīgi no tā, ko lems tiesa, jau ir sodīts. Viņš saņēmis tik smagu sodu, ko neviens nevar būt pelnījis. Smagāku par jebkuru sodu, kas paliek ģimenes robežās un noteikumos, destruktīvāku par to, ja viņa uz savu dēlu teiktu – "ej savu ceļu, no šī brīža mēs esam sveši cilvēki". Man nav citu vārdu, kā vien – šī māte ir muļķe, un viņas rīcība – bezjēdzīga. 44 gadu vecumā cilvēks acīmredzot nav sapratis galveno – maz būs to, kas dzīvē tevi atbalstīs un palīdzēs. Ģimene ir vienīgais, uz ko vispār iespējams cerēt un paļauties. Un, ja tur iezogas nodevība, ja tam pāri stāda kaut kādu Krimināllikumu, sekas ir graujošas. Grūti to attaisnot ar "kalpošanu sabiedriskajam taisnīgumam".

Demokrātiskos režīmos, arī Latvijā, likums zemtekstā pauž cieņu ģimenei. Kriminālprocesa un Civilprocesa likumos ir teju analoģiski panti, kas ļauj atteikties liecināt pret tuviniekiem. Līdz ar to, šajā gadījumā nav iespējams runāt par bailēm, vienīgi – par nevajadzīgas, muļķīgas nodevības radīto postu.

Krimināllikums, atšķirībā no ģimenes, ir pārejošs. Kas šodien noziegums, tas rītdien nodarījums bez nozieguma sastāva. Piemēram, spekulācija padomju laikā bija ārkārtīgi smags noziegums, autoritārā plānveida ekonomiskajā iekārtā – tikpat bīstams kā korupcija mūsdienās. Uzskatīja, ka tā grauj saimniecisko dzīvi, pasliktina iedzīvotāju iespējas iegādāties preces. Mūsdienās šī "spekulācija" ir viens no pīlāriem, kas balsta valsts iekārtu. Ir muļķība neredzēt, ka ir augstākas un stabilākas vērtības par Krimināllikumu.

Ģimenes institūcija neapšaubāmi ir augstāka par valsts institūciju. Daudz pastāvīgāka, paliekošāka un svarīgāka cilvēka dzīvē. Mīlēt savus bērnus, sekot vecāku padomam, uzticēties tuviniekiem ir vienīgais, kas cilvēkam spēj radīt drošības sajūtu un sniegt gandarījumu. Visi, kas pietiekami ilgu laiku pavadījuši šajā pasaulē, agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka ģimenes un patiesas draudzības attiecības ir vienīgais, kā dēļ bijis vērts dzīvot. Pēc savas dziļākās pārliecības varu apgalvot, ka neklausīt vecākus vai nemīlēt bērnus ir sliktāk kā neklausīt Krimināllikumu. Ja šo ignorē, sabiedrības kopējais zaudējums ir daudz lielāks, nekā labums, ko tā iegūst, formāli izpildot likuma pantus. Nevienam nav noslēpums, nedz politiķiem, nedz presei, ka lielākajai daļai cilvēku nav pašiem sava viedokļa un viņi gluži vienkārši atdarina piemērus. Šāds gadījums ir ļoti slikta piemēra demonstrācija. Likuma rāmis nekad nav sakritis ar absolūto morāles rāmi, to, kas ilgākā laika periodā izrādās noteicošais veselīgas sabiedrības veidošanā.

 

 

 

 

no: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com> 
datums: 2007.18.7 07:10

Sveiki!

Vent, es šito rakstiņu izlasīju vakar, un nodomāju, ka Grūtupa Kunga viedoklis ļoti labi sakrīt ar Tavējo atkārtoti gadiem ilgi pausto viedokli, ka jebkāda piepūle no Tavas puses pierunāt savus līdztautiešus prasīt labojumu Latvijas Vēlēšanu likumā tā, lai tas būtu pilnīgāk atbilstošs Satversmē ierakstītajam reprezentatīvās demokrātijas pamatprincipam par Saeimas deputātu ievēlēšanu no atsevišķiem vēlēšanu rajoniem - būtu "galīgi bez jēgas", jo, lūk, svarīgāk būtu bazūnēt apjomīgāku paketi, respektīvi, no Dieva tā Kunga lūgt tikumīgāku tautu.

Žagariņa Kungs

==vairāk tiks panākst pievēršot galveno enerģiju maksimāli ātri pārgrozīt likumus, kā arī to īstenošanas mečanismus lai būtu darbīgāka sistēma.==
   /Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī/

 

 

 

 

no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 07:21

Vents Zvaigzne:

< Grūtupa rakstā pārsteidza jauns traktējums jēdzieniem, kas man agrāk saistījās ar tiesiskumu un likumību. Pilnīgi jauns tas tomēr nav - par to biju lasījis grāmatās, kas apraksta sicīliešu mafiju un līdzīgas organizācijas.>

Es drīzāk to dēvētu par Pirātu principu. Sicīliešiem nekādā gadījumā nepieļauj amorālas lietas pēc ģimenes principiem. Viņiem ir tā sauktā tradicionālās tiesības, ko karalis nevar mainīt. Tas piemērs ar to čehu, kā reizi norāda uz ģimenes noteikumu pārkāpumu.

Sabiedriski skatoties, Grūtups tikai mēģina definēt tik plaši pazīstamo "draugi" principu, ielu bandu ideoloģiju, kam ir gana daudz piekritēju Latvijā.

< Likuma rāmis nekad nav sakritis ar absolūto morāles rāmi, to, kas ilgākā laika periodā izrādās noteicošais veselīgas sabiedrības veidošanā.>

Likuma rāmis parasti ir viszemākā morāle, ko var atļauties sabiedrības loceklis, jo ir universāls. Sirdsapziņa un personas morālā stāja parasti ir krietni augstāk. Un te nu jāpiekrīt Grūtupam zināmā formā, ka ievest augstus morālus standartus ar likumu, gan nav prāta darbs. Klasisks piemērs ir Satiksmes noteikumi, kurus krietna daļa šoferu vairs neievēro, jo viņi ir kļuvuši pārāk sarežģīti un nav pietiekami "piespiesti". Tā teikt, aiz katra piespiedu likuma ir jābūt spēkam, kas to piespiež. Mūsdienu satiksmes apstākļos Satiksmes noteikumi ir zaudējuši savu tradicionālo morālo vērtību, bet pārvērtušies par soda kodeksu.

Ar cieņu ...

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@mgtops.lv> 
datums: 2007.18.7 08:27

Juris:

< Vent, es šito rakstiņu izlasīju vakar, un nodomāju, ka Grūtupa viedoklis ļoti labi sakrīt ar Tavējo atkārtoti gadiem ilgi pausto viedokli, >

Paldies, Juri, Tu paliec uzticīgs saviem principiem. Tas priecē. Mazliet Tevi palabošu, jo Tu raksti:

< ka jebkāda piepūle no Tavas puses pierunāt savus līdztautiešus prasīt labojumu Latvijas Vēlēšanu likumā tā, lai tas būtu pilnīgāk atbilstošs Satversmē ierakstītajam reprezentatīvās demokrātijas pamatprincipam par Saeimas deputātu ievēlēšanu no atsevišķiem vēlēšanu rajoniem - būtu "galīgi bez jēgas".>

Neatceros apgalvojis, ka "jebkāda piepūle pierunāt" utt. utt. būtu "galīgi bez jēgas". Gluži otrādi - pēdējo gadu laikā ne reizi vien esmu centies pierunāt pavisam konkrētus līdztautiešus sasparoties un prasīt šādus labojumus. Neesmu gan turējis par vajadzīgu atskaitīties Tev, it īpaši tāpēc, ka panākumi šajā ziņā nav bijuši spoži. Tāpat es esmu pesimistiski raudzījies (un arī šodien raugos) uz iespēju savākt parakstus un piedāvāt šādus likuma grozījumus tautas nobalsošanai, taču man nav iebildumu aģitēt par to līdztautiešus. Esmu gan "Sveikā" apgalvojis, ka galīgi bez jēgas būtu šajā sakarā rakstīt vēstulītes avīzēm. Taču Tu allaž iecirtīgi esi palicis pie sava - vēstulītes, vēstulītes un tikai vēstulītes.

Vents

 

 

 

 

no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 09:38

Vents:

< ...nav noslēpums, ka tieši viņš konsultē daudzus vadošās Tautas partijas politiķus.>

Vent, es gan piekrītu šiem Grūtupa vārdiem:

"Mīlēt savus bērnus, sekot vecāku padomam, uzticēties tuviniekiem ir vienīgais, kas cilvēkam spēj radīt drošības sajūtu un sniegt gandarījumu. Visi, kas pietiekami ilgu laiku pavadījuši šajā pasaulē, agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka ģimenes un patiesas draudzības attiecības ir vienīgais, kā dēļ bijis vērts dzīvot."

Grūtupam taču taisnība, kad viņš saka, ka likumi mainās. Kas vakar bija nelikumīgs, šodien ir likumīgs un otrādi. Kā Tu pats būtu ticis galā ar savu paštaisnumu attiecībā, teiksim, pret homoseksuālismu? Agrāk par to draudēja smags sods, bet tagad viendzimuma pāri pat laulājas. Tagad, atbalstot homoseksuālas attiecības, Tu skaities progresīvs, bet kā par to pašu ar Tevi būtu bijis padomju gados?

Ir jau arī nemainīgas vērtības - tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut. Par tuviniekiem ir jācīnās, vēl pirms iejaucas varas iestādes - bērni jāmāca, vecāki vai draugi jāattur no kļūmīga soļa. Ja ir šīs patiesās attiecības starp tuviniekiem, tad daudz var panākt, jo kam gan cilvēks citam uzticēsies, ja ne savam tuvākajam. Bez tam katrs gadījums ir savādāks, gadās, ka pārkāpj likumu slimības dēļ, tad tuvinieks jāārstē, pirms tas savārījis vēl lielākas ziepes. Bet par Grūtupa rakstā minēto Makdonalda bulciņu zagli - tur nu mātei pašai vajadzēja tikt galā ar likumpārkāpēju, domāju, ka turpmākās attiecības viņai ar dēlu patiešām ir sagrautas, kas ir daudz svarīgākas nekā "varonība" sabiedrības priekšā.

Ausma

 

 

 

 

no: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com> 
datums: 2007.18.7 10:14

Sveiki!

Vents Apjomīgais Bazūnētājs savā īsā vēstulītē sakarā ar vēstulīšu rakstīšanu avīzēm salieca muguriņu, notrauca asariņu ij žēli nopūtās:

< Gluži otrādi - pēdējo gadu laikā ne reizi vien esmu centies pierunāt pavisam konkrētus līdztautiešus sasparoties un prasīt šādus labojumus. Neesmu gan turējis par vajadzīgu atskaitīties Tev, it īpaši tāpēc, ka panākumi šajā ziņā nav bijuši spoži.>

Es nemaz nebrīnos, ka nav bijuši spoži, jo kā gan lai viens tumsonības apsēsts līdztautietis kaut ko prasītu, ja ne uzrakstot kaut kādu nebūt vēstulīti, teiksim (kā Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī smejas) "plašsaziņai"?

< Esmu gan "Sveikā" apgalvojis, ka galīgi bez jēgas būtu šajā sakarā rakstīt vēstulītes avīzēm. Taču Tu allaž iecirtīgi esi palicis pie sava - vēstulītes, vēstulītes un tikai vēstulītes.>

Labi. Neraksti avīzēm, lūdzu, vēstulītes. A nepārsūti mums turpmāk arī savu līdztautiešu avīžvēstulītes par jebkādas likumības bezjēdzību demokrātiskā uz ģimeņu vērtībām pamatotā iekārtā. Sirsnīgs paldies par manas vēstulītes izlasīšanu!

Žagariņa Kungs

==ja paša raksturā tas nav dabīgi iekšā, jāizsakās kā pašam dabīgi. galvenais, ka izteiktais ir patiess apstākļiem, runātājam, dzirdētājiem vienalga kādā stilā.==
   /Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī/

 

 

 

 

no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 10:18

Ausma:

< Grūtupam taču taisnība, kad viņš saka, ka likumi mainās. Kas vakar bija nelikumīgs, šodien ir likumīgs un otrādi.>

Tā ir draņķīgu juristu un politiķu problēma, nevis morāles. Morāle, kura paredz regulārus likuma pārkāpumus, kā ikdienišķu parādību ir amorāla.

< Ir jau arī nemainīgas vērtības - tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut.>

Tev nebūs kukuļus ņemt - ko mūsdienās daiļi pārdevēja par "pateicību" un pat atļāva - ja vien kukulim ir ievērota sekojoša lieta - nav iepriekš norunāta summa.

< Par tuviniekiem ir jācīnās, vēl pirms iejaucas varas iestādes - bērni jāmāca, vecāki vai draugi jāattur no kļūmīga soļa.>

Taisni tā, ģimene ir vieta kur māca cieņu pret likumu, pret vecāku noteiktajiem noteikumiem, pret skolas noteikumiem, pret pieklājības noteikumiem un pret valsts likumiem, t.s., krimināllikumu.

< Bet par Grūtupa rakstā minēto Makdonalda bulciņu zagli - tur nu mātei pašai vajadzēja tikt galā ar likumpārkāpēju, domāju, ka turpmākās attiecības viņai ar dēlu patiešām ir sagrautas, kas ir daudz svarīgākas nekā "varonība" sabiedrības priekšā.>

Aha, tātad zaimot vecāku morālas vērtības "TEV NEBŪS ZAGT" bija varonība!!?? Ko, vecākiem vajadzēja norīt un atplēstām rokām sagaidīt "pazudušo dēlu"?? Te nav runa par "sabiedrisko stāju", bet vairāk par privāto nostāju - paņemt iemauktus un iztrenkt no mājām!!! Ja nav dēls, tad nav - ja viņam pat miesīga māte nerūp!

Ar cieņu ...

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@mgtops.lv> 
datums: 2007.18.7 10:22

Juris Zagarins wrote:

< Labi. Neraksti avīzēm, lūdzu, vēstulītes. A nepārsūti mums turpmāk arī savu līdztautiešu avīžvēstulītes par jebkādas likumības bezjēdzību demokrātiskā uz ģimeņu vērtībām pamatotā iekārtā. Sirsnīgs paldies par manas vēstulītes izlasīšanu!>

Nedomāju, ka Andra Grūtupa raksts būtu pielīdzināms līdztautiešu avīžvēstulītēm (kuras ij nemēģinu pārsūtīt). Grūtupa kungs ir pietiekami smagā svara kategorijā, lai uz viņa rakstudarbiem būtu jāraugās nopietni.

Vents

 

 

 

 

no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 10:27

Žagariņa Kungs:

< lai tas būtu pilnīgāk atbilstošs Satversmē ierakstītajam reprezentatīvās demokrātijas pamatprincipam par Saeimas deputātu ievēlēšanu no atsevišķiem vēlēšanu rajoniem - būtu "galīgi bez jēgas", jo, lūk, svarīgāk būtu bazūnēt apjomīgāku paketi, respektīvi, no Dieva tā Kunga lūgt tikumīgāku tautu.>

A, Žagariņš avīzītes ar lasa?? Vai viņš pamanīja, ka iepriekšējās velēšanās startēja "lokomotīve", kas nebija nevienā sarakstā??  Proti, dali un skaldi, kā gribi - efekts viens - nekāds!! Runa iet par cien. cietumnieku ptu... aizturēto Lemberga kungu. Līdzīgi mūsdienās varēs darboties arī VVF, par ko cirkulē gana daudz tenku ar mājieniem uz jaunu partiju!

Ar cieņu ...

 

 

 

 

no: aabele@sveiks.lv <aabele@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 10:29

tas_pats:

< paņemt iemauktus un iztrenkt no mājām!!! Ja nav dēls, tad nav ->

Ļoti ceru, ka neiztrenksi no mājām nevienu no saviem bērniem. Un ja no Tevis visi novērstos tāpēc vien, ka Neesi attaisnojis kādas cerības? Kurš cits, ja ne tuvinieks, palīdzēs kritušajam piecelties? Amorāli ir arī kritušajam nepasniegt roku un pagrūzt vēl spēcīgāk.

Ausma

 

 

 

 

no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 10:46

Ir kaut kur robeža - katram indivīdam cita, kad viņam daudz labāk ir neredzēt to tuvinieku, nekā dienu dienā "grauzt" par pagātnes grēku, kā to ļoti jauki dara daža laba māmuliņa. Tas ar nav labi. To ka ir cilvēki, kas NEKAD nespēs sadzīvot ar šāda veida netikumu, tas ar nav nekas neparasts.

< Kurš cits, ja ne tuvinieks, palīdzēs kritušajam piecelties? Amorāli ir arī kritušajam nepasniegt roku un pagrūst vēl spēcīgāk.>

Teorētiski jau tā ir, bet praktiski tas nav tik vienkārši. Atzīsti, ka ar katru tuvinieku saistās arī zināmas gaidas, zināma idealizācija, lai viņu varētu mīlēt un cienīt. Un kad tas brūk, tas tev nodara gana lielu sāpi, ar ko var izskaidrot gan rupjību, gan skarbumu, gan nespēju samierināties straujumā. Un es patiešām nedomāju, ka tā māte jūtās vainīga par dēla padarīto, jo gan jau bija mācījusi viņu nezagt un tas bija ari smags trieciens viņai, ka nebija spējusi izaudzināt labu dēlu.

Ar cieņu ...

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@mgtops.lv> 
datums: 2007.18.7 10:49

Ausma rakstīja:

< Vent, es gan piekrītu šiem vārdiem: "Mīlēt savus bērnus, sekot vecāku padomam, uzticēties tuviniekiem ir vienīgais, kas cilvēkam spēj radīt drošības sajūtu un sniegt gandarījumu. Visi, kas pietiekami ilgu laiku pavadījuši šajā pasaulē, agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka ģimenes un patiesas draudzības attiecības ir vienīgais, kā dēļ bijis vērts dzīvot.">

Skan skaisti, piekrītu. Taču, ja uzmanīgi lasīji Grūtupa kunga rakstiņu, tad droši vien arī pamanīji, ka viņš iet tālāk un apgalvo, ka ģimeniskās saites stādāmas augstāk par pakļaušanos likumam. Vēl vairāk - Grūtups runā ne tikai par ģimenes locekļiem (ko vairāk vai mazāk paredz arī likums), bet vispār par "cilvēku savstarpējām attiecībām".

< Grūtupam taču taisnība, kad viņš saka, ka likumi mainās. Kas vakar bija nelikumīgs, šodien ir likumīgs un otrādi.>

Jā, taču "vakar" likumus pieņēma "partija un valdība" bez mūsu piekrišanas, bet "šodien" to dara Andris Grūtups ar mūsu tiešu atbalstu. Tāpēc "vakar" vēl varēja būt kāds attaisnojums tam, ka izvairāmies no likumu pildīšanas (kaut arī tam varu piekrist tikai ļoti atsevišķos punktos, kas saistīti ar politisko pārliecību un sirdsapziņas brīvību), bet "šodien" šāda attaisnojuma nav.

< Kā Tu pats būtu ticis galā ar savu paštaisnumu attiecībā, teiksim, pret homoseksuālismu? Agrāk par to draudēja smags sods, bet tagad viendzimuma pāri pat laulājas. Tagad, atbalstot homoseksuālas attiecības, Tu skaities progresīvs, bet kā par to pašu ar Tevi būtu bijis padomju gados?>

Nezinu, ko biji domājusi ar manu paštaisnumu un atbalstu h.s. attiecībām, bet mani uzskati par šo parādību kopš padomju laikiem nav sevišķi mainījušies, vienīgi pēc kristietības pieņemšanas kļuvuši konservatīvāki. Tolaik, kad īrēju Rīgā dzīvokli no divām pazīstamām kundzēm - lesbietēm, kas bija pārcietušas padomju vajāšanas, uzskatīju, ka viņu attiecības ir tikai viņu privāta darīšana, kur totalitāra valsts nepamatoti iejaucas. Tagad turos pie pārliecības, ka kristietim no šādām attiecībām jāatsakās un jādzīvo atturībā. Bet kristietim jāatsakās vēl no daudz kā, kas citiem šķiet dabisks, labs un vajadzīgs.

< Ir jau arī nemainīgas vērtības - tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut. Par tuviniekiem ir jācīnās, vēl pirms iejaucas varas iestādes - bērni jāmāca, vecāki vai draugi jāattur no kļūmīga soļa.>

Tavuprāt, tās ir nemainīgas vērtības, bet Grūtupa kungaprāt - atkarīgas no ģimeniskajām attiecībām. Turklāt ne tikai asinsradinieku un laulāto līmenī (kur pat likums paredz atvieglojumus gadījumos, kad ģimenes locekļiem jāliecina citam pret citu), bet plašākā kontekstā.

Vents

 

 

 

 

no: Gundar King <kingga@plu.edu> 
datums: 2007.18.7 11:09

Vents Zvaigzne wrote:

< Nedomāju, ka Andra Grūtupa raksts būtu pielīdzināms līdztautiešu avīžvēstulītēm (kuras ij nemēģinu pārsūtīt). Grūtupa kungs ir pietiekami smagā svara kategorijā, lai uz viņa rakstudarbiem būtu jāraugās nopietni.>

Idealā nav sabiedriskā uzvedības kontrole, bet paškontrole, kas balstās uz sirdsapziņu.  Tāpēc jau audzināšana un ģimenē un mājās ir tik izšķirīgi svarīga.

Visu labāko,
Gundars

 

 

 

no: Ričard Spuris <rikards37@sbcglobal.net>
datums: 2007.18.7 11:27

Vents:

<< viņš iet tālāk un apgalvo, ka ģimeniskās saites stādāmas augstāk par pakļaušanos likumam. Vēl vairāk - Grūtups runā ne tikai par ģimenes locekļiem (ko vairāk vai mazāk paredz arī likums), bet vispār par "cilvēku savstarpējām attiecībām".>>

Ausma:

< Grūtupam taču taisnība, kad viņš saka, ka likumi mainās. Kas vakar bija nelikumīgs, šodien ir likumīgs un otrādi.>

   No vienas puses: paldies, Vent, par ļoti nozimiga raksta parādīšanu, kurš citādi nebūtu iepazīts.

   No otras puses: mūsmājā šim rakstam ir viens pazīmējums - "briesmīgs!".  Tas visā nežēlībā atkailina pagātnes radītās sabiedrisko vērtību kroplības. Pie tam tas nāk no cilvēka kurš spēlē tik nozīmīgu lomu šodienas valsts dzīvē. Saprast jau var, Grūtups ir ne vien bijušās padomju iekārtas audzēknis, bet pat tās līdzveidotājs, aizstāvis, jo nebija citas iespējas tajā laikā - tagad par notikušajiem noziegumiem pret līdzcilvēkiem pašam jāmeklē sev attaisnojumi...

  Man atslēgas doma Grūtupa līdzveidotajai kārtībai Latvijā atsedzās viņa apgalvojumā:

  "Mūsdienās šī "spekulācija" ir viens no pilāriem, kas balsta valsts iekārtu." Ko tūdaļ, īstā padomju garā, skaidro: "Ir muļķīgi neredzēt, ka ir augstākas un stabilākas vērtības par Krimināllikumu." Protams, ka ir, bet nekādā gadījumā veselīgā sabiedrībā tās neprasa no ģimenes locekļiem aizstāvēt kriminālus noziegumus, ko Grūtups apzīmē par "nodevību ģimenē".

     Vēl vienmēr varu par šo rakstu vienīgi sacīt:  briesmīgi...     

Ričs.

   

 

 

 

no: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com> 
datums: 2007.18.7 12:19

Sveiki!

Nepietiekami Smagais Vents Apjomīgais Bazūnētājs tomēr uzrakstīja mums jau atkal vienu vēstulīti, kurā, starp citu, pateica mums tā:

< Grūtupa kungs ir pietiekami smagā svara kategorijā, lai uz viņa rakstudarbiem būtu jāraugās nopietni.>

Skaidrs. Taču Vents Apjomīgais Bazūnētājs nav tik pietiekami smagā svara kategorijā. Briesmīgi! Briesmīgi! Laipni lūdzu izbeidz mūs apgrūtināt ar savām galīgi bezjēdzīgām vēstulītēm, Nepietiekami Smagais Vent Apjomīgais Bazūnētāj!

Žagariņa Kungs

==ir iespējami dažādi mechānismi lai panāktu vajadzīgas maiņas tā lai tauta tās atbalstītu.==
   /Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī/

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@mgtops.lv> 
datums: 2007.18.7 12:35

Juris Zagarins wrote:

< Laipni lūdzu izbeidz mūs apgrūtināt ar savām galīgi bezjēdzīgām vēstulītēm, Nepietiekami Smagais Vent Apjomīgais Bazūnētāj!>

Nebeigšu. Man patīk ar Tevi papļāpāties arī tad, ja tas ir pilnīgi bezjēdzīgi.

Vents

 

 

 

no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv> 
datums: 2007.18.7 14:45 

Ričs: < Vēl vienmēr varu par šo rakstu vienīgi sacīt:  briesmīgi...>

Mūsu pagastā kādreiz dzīvoja sieviete, kas bija nodevusi savu viru un viņš sēdēja cietumā. Visu viņas mūžu ciema ļaudis izturējās pret šo "kārtīgo" sievieti kā pret spitālīgo.

Rič, briesmīgi ir tad, kad ģimenē nenovērš noziegumu pirms tas nav noticis, jo katrs liels pārkāpums nerodas vienā dienā, pirms tā ir bijuši daudzi mazāki, kuriem nav dots pietiekošs pretspars.

Ausma

 

 

 

no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.18.7 16:09

Nezinu, vai pareizi esmu sapratis domu.

Katrā ziņā nedomāju, ka vajadzētu identificēt mafijas ģimeni un Ģimeni.

Gribēju citēt vienu no saviem mīļākajiem, varbūt pašu mīļāko autoru, nodevības apoloģētu G.Grīnu, Mūsu cilvēku Havannā. Neatradu savā bardakā. Ir, bet neatradu. Arī vannas istabu pārmeklēju.

Atvainojos tiem, kas nesaprot Russian. Atvainojos tiem, kas nepieņem Unicode.

- Сказала, что если б я и знала правду, то и  тогда  не  стала  бы  вам мешать. Сказала, что вы действовали из самых лучших побуждений, а не  ради того, что кто-то ждет глобальной войны, которая может и не произойти. Этот болван, наряженный полковником, заикнулся  было  о  "нашей  родине".  А  я сказала: "Что вы подразумеваете под словом "родина"? Флаг, который  кто-то выдумал двести лет назад? Епископский суд и тяжбы о разводе, палату общин, где стараются перекричать друг друга?.. Или же  БКТ британский  конгресс тред-юнионов], Управление английских железных дорог и кооперативы?  Вы-то, наверно, думаете, что ваша родина - это ваш полк, если вообще  даете  себе труд подумать, но у нас с ним нет полка - ни  у  него,  ни  у  меня".  Они пытались меня прервать, но тогда я сказала: "Ах, простите, совсем  забыла. Вы уверяете, будто на свете есть  нечто  более  высокое,  чем  родина!  Вы внушаете нам это всеми вашими Лигами наций, Атлантическими  пактами, НАТО [Североатлантический союз], ООН, СЕАТО [организация стран Юго-Восточной Азии]... Но они значат для нас не более, чем всякое другое сочетание букв. И мы вам уже не верим, когда вы кричите, что вам нужны мир, свобода и справедливость. Какая там свобода? Вы думаете только о своей карьере!" Я сказала, что сочувствую тем французским офицерам, которые в 1940 году предпочли забыть о своей карьере, а не о своих семьях. Родина - это куда больше семья, чем парламентская система.

Mahris

 

 

 

no: Ričard Spuris <rikards37@sbcglobal.net> 
datums: 2007.18.7 18:19

Vents Zvaigzne wrote:

< Šābrīža Latvijas varas elitei tuvu stāvošais jurists un daudzu pēdējos 15 gados pieņemtu likumu izstrādātājs Andris Grūtups žurnālā "Rīgas Laiks" ievietojis šādu rakstu, kas nonācis arī "Delfos":>

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=18481936

_______________________________________________

 Manuprāt, šajā briesmīgajā pagātnes liecinieka sakarā parādās arī cerīga maliņa: atsaucēs (komentāros) valda 90% rakstā izteikto domu noraidījums. Vismaz tajās divās lapās, kuras es paguvu izlasīt. Tas ir cerīgi, jo jebkāda atveseļošanās var sākties vienīgi ar cilvēku domāšanu (ne jau ar sodiem vai likumiem). Ričs.

 

 

 

 

no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com> 
datums: 2007.19.7 02:06

Vispirms saprotam rakstā minēto ģimeni romāna "Krusttēvs" nozīmē, pēc tam nosodām. Uz to es arī būtu gatavs. Vēl divreiz pārlasīju rakstu, meklējot tekstā kaut ko, kas mudinātu uz vārda "ģimene" izpratni mafijas terminoloģijā. Neatradu. Joprojām sliecos domāt, ka autors runā par parasto ģimeni.

Mahris

 

 

 

 

no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv> 
datums: 2007.19.7 02:57

Demokrātisko rituālu politiskā frazeoloģija

Bens Latkovskis, DELFI 07/18/07

Padomju režīma neatņemama iezīme bija liekulība un divkosība. Jau šķita, ka nelāgā mode runāt vienu, domāt citu, bet rīkoties vēl pavisam citādāk ir pagājusi līdz ar absurdo (piecgadi – četros gados) vai neko neizsakošo (slava – PSKP) lozungu ēru. Taču pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka nekur tālu no padomju laiku divkosības Neesam tikuši un, iespējams, šis niķis ir ne tik daudz komunistiskā režīma liga, cik visas cilvēces raksturīga īpašība. Vienīgi totalitārās sabiedrībās tā izpaužas spilgtāk un groteskāk.

utt

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=18491422

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@gmail.com>
datums: 2007.19.7 03:29

Maris Janis Vasilevskis:

< Vispirms saprotam rakstā minēto ģimeni romāna "Krusttēvs" nozīmē, pēc tam nosodām. Uz to es arī būtu gatavs.>

Uz šādu traktējumu vedina aprakstītās situācijas, kas ģimenes saites un cilvēku savstarpējās attiecības vispār stāda augstāk par likumību.

Es vēl labi saprastu, ja Grūtupa kungs aizstāvētu uzskatu, ka ģimenes locekļiem nav pienākums ziņot par savu tuvinieku noziegumiem un ka viņi nav jāsoda, ja to nav darījuši. To paredz arī likumdošana. Tas, kad un kādos gadījumos vērsties pēc palīdzības likumsargājošās iestādēs, ir vienas ģimenes locekļu sirdsapziņas jautājums. Taču Grūtupa kungs iet krietni tālāk un atklāti nosoda ģimenes locekļus, kas tomēr izvēlējušies vērsties valsts iestādēs ar liecībām par savu tuvinieku noziegumiem.

Vents

 

 

 

 

no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.19.7 03:42

Nu ja jau ģimene ir svarīgāka par likumu, tad jau sanāk diezgan kurioza situācija. Ja kāds no ģimenes pārkāpj likumu - nogalina, aplaupa, un neviens no ģimenes nerīkojas, lai vainīgais atbildētu, tad pieķeršanas, atklāšanas un notiesāšanas gadījumā visai ģimenei cietumsods/nāvessods/asinsatriebība un īpašuma konfiskācija. Vai neparādās mazliet kuriozums? Tā spriedelējot mēs aiziesim līdz senlatviešu vaidu kariem, kad par ģimenes locekļa noziegumu pilnīgi atbild ģimene.

AB

Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).

 

 

 

 

no: Maris Janis Vasilevskis <mahris@myself.com>
datums: 2007.19.7 05:43

Tik un tā Krusttēvs nesanāk. Sanāk Pavļiks Morozovs. Manā bērnībā Pavļiku pienācās slavināt. Grūtups viņu nosoda. Nesaskatu šādā Grūtupa viedoklī nekā ekstrēma.

Mahris

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@gmail.com> 
datums: 2007.19.7 06:21

Nepiekrītu. Man sanāk arī Krusttēvs.

"Sabiedrība, kur likumu tur augstāk par cilvēku savstarpējām attiecībām, jau ir totalitāra."

Šis ir Krusttēva cienīgs atzinums.

Vents

 

 

 

 

no: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
datums: 2007.19.7 07:02

Sveiki!

Nepietiekami Smagais Vents Apjomīgais Bazūnētājs atbildēja Mahrim Šņabdegunim, kuram Krusttēvs nesanāca bet Pavļiks Morozovs gan sanāca, sacīdams tā:

< Man sanāk arī Krusttēvs.>

Man, turpretī, sanāk Kungs pietiekami smagā svara kategorijā, lai uz viņa rakstudarbiem būtu jāraugās nopietni.

Žagariņa Kungs

==nonākam arī pie jautājuma kā mainīt sistēmu, kā ieviest jaunus likumus.==
   /Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī/

 

 

 

 

no: OWL102@aol.com <OWL102@aol.com>
datums: 2007.19.7 08:18

Bens Latkovskis:

< Padomju režīma neatņemama iezīme bija liekulība un divkosība. Jau šķita, ka nelāgā mode runāt vienu, domāt citu, bet rīkoties vēl pavisam citādāk ir pagājusi līdz ar absurdo (piecgadi – četros gados) vai neko neizsakošo (slava – PSKP) lozungu ēru.>

Tas vēl ir maz grozījies. Nevar tik īsā laikā izdeldēt tik pamatīgi iedrillētu domāšanu.

Gunars

 

 

 

 

no: Vents Zvaigzne <vents.zvaigzne@mgtops.lv> 
datums: 2007.19.7 07:40

Juris Zagarins wrote:

< Man, turpretī, sanāk Kungs pietiekami smagā svara kategorijā, lai uz viņa rakstudarbiem būtu jāraugās nopietni.>

Gluži manas domas. :))