temats: Šmits jāpārmāca ar pērienu
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.31.7 15:58
Vēl viens iemesls, kāpēc neatzīt kristietību. Mani neviens nav pēris un tāpat esmu izaugusi par cilvēku un vēl bērnus izaudzinājam bez pēršanas. Tam Šmitam pašam bikses novilkt un pie baznīcas nopērt, lai nevairo vardarbību. Bērns nav jāpārmāca, bet gan jāmāca.
AusmaSaeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs atbalsta bērnu pēršanu audzināšanas nolūkos
www.DELFI.lv 31. jūlijs 2007 16:44Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits LPP/LC) atbalsta bērnu fizisku ietekmēšanu audzināšanas nolūkā, kas esot gadu tūkstošiem pārbaudīta vērtība.
Mācītājs un deputāts Šmits intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" uzsver, ka Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos.
"Zālamana pamācību 13. nodaļas 24. pantā ir rakstīts: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.", " atgādina Šmits.
Viņš arī norāda, ka ANO izdotās "Deklarācijas par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju un pārliecību, izskaušanu" 5. pantā ir teikts, ka vecākiem ir tiesības organizēt dzīvi ģimenē saskaņā ar savu reliģiju un ticību un audzināt bērnos tādu morāli, kādai tic vecāki.
"Rietumos daudzina bērnu tiesības, bet klusē par vecāku likumiskajām tiesībām audzināt bērnus pēc savas pārliecības. Neliekuļosim, Latvijas sabiedrībā būtu grūti atrast, īpaši vecākās sabiedrības vidū, cilvēku, kurš kaut vienreiz mūžā no saviem vecākiem nebūtu saņēmis pērienu. Tā mēs esam uzaudzināti. Protams, mēs varam izdomāt jaunas normas un jaunus likumus, bet ir gadu tūkstošiem pārbaudītas vērtības. Un tās ne tikai darbojas un ir efektīvas, bet ir arī autoritatīvas tādēļ, ka tās izdevis augstākais likumdevējs – Dievs, " sacīja Šmits.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā sabiedrībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vardarbības novēršanai ģimenees. Tiek organizētas informatīvas kampaņas, kā arī bērni un jaunieši tiek aicināti zvanīt pa uzticības tālruni un atklāt savas problēmas speciālistiem.
no: Uldis Matiss <uldis.matiss@rogers.com>
datums: 2007.31.7 19:46Ausma!
Tev gan to vajadzetu paradreset Tevis atbalstitajai koalicijai.
Uldis Matiss
no: Indulis Gleske <iugleske@ttlc.net>
datums: 2007.31.7 22:10Ausma, Es tev nepiekrītu par pēršanu. Kādreiz tā gadās. Bet pēršana nedrīkst aizvietot audzināšanu, disciplīnu. Lai arī tevi nepēra, neticu, ka tavi vecāki tev ļāva augt bez uzraudzības.
Liekas, ka cilvēki, kas slēpjas aiz "Dieva teikto" izloba to, kas viņiem patīk, pārējo met prom. No otras puses, modernās audzināšanas metodes bieži aizliedz vecākiem stingru roku, jo bērnu taču var tik viegli traumatizēt ja ne vienmēr pieļauj darīt ko grib.
Indulis Gleške
Kam trīs berni izauga samērā normāli. Pateicoties mātei....
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.1.8 01:26Ko vērts tas, ja cilvēks rīkojas aiz bailēm no pēriena, nevis aiz pārliecības! Protams, uzšaut ar žagaru ir daudz vienkāršāk nekā pūlēties ar pārliecināšanu. Bērnu "pārliecina" ar žagaru, pieaudzis tas citus "pārliecina" ar vardarbību. Protams, ka bērnam ir daudz kas jāaizliedz, taču viņam ir jāsaprot, kāpēc, un nevis ar sāpošu dibenu, bet ar zinošu galvu.
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.1.8 01:32Ar labu vārdu un pistoli var panākt vairāk nekā ar labu vārdu vien ;-)
--
Rumpis :)
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.1.8 01:37Ko būsi panācis ar labu vārdu, saņemsi labu pretī. Ko ar pistoli - tad pistoli pretī.
Ausma
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.1.8 08:29
Uldis Matiss:
< Ausma! Tev gan to vajadzetu paradreset Tevis atbalstitajai koalicijai.>Nu tak ar Šmita paša ieročiem:
<< Zālamana pamācību 13. nodaļas 24. pantā ir rakstīts: "Kas savu rīksti taupa,tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.",>> atgādina Šmits.
Ausma
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.1.8 10:56Ausma, šoreiz es Tev gan nevaru piekrist. Es no savas mātes ( atraitnes) dabūju pērienu kad biju pelnījis, ar plaukstu, žagariem, pat ar viņas siksnu, pa reizei ari kad nebiju pelnījis, jo vainīgais bija brālis. Šodien es, kā vecs vīrs, saku paldies mātei par laicīgo nopēršanu.
Nav runa par bērna ievainošanu, bet par ietiepīga bērna iemācīšanu ka ir sekas par nepareizu uzvedību. Pēriens kā tāds, liels vai mazs, iemāca bērnam ka ir autoritāras personas kuru norādījumi ir jāuzklausa.
Zigis.
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.1.8 11:32Nu, redzi, Tu klausīji nevis tāpēc, ka biji pārliecināts, ka mātei taisnība, bet gan dēļ bailēm no pēriena. Taču dzīvē bailes ir slikts padomdevējs.
Ausma
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.1.8 12:15Ausma, Pēc mana prāta taisni otrādi, daudz cilvēki grib piesavināties cita mantu un to nedara tikai tāpēc ka ir bailes no sekām kas notiks ja noķers. Protams ka ir cilvēki kas riskē, piemēram banku apzadzēji un ir ar mieru saņemt attiecīgo sodu. Tāpat ir ar slepkavībām, tomēr draudošais sods daudzus attura.
Zigis.
no: zzz <johng4@inbox.lv>
datums: 2007.1.8 12:23A kas tad ir? ausmas tantes vislabākās iespējamās valdības (C) valstiņa atkal izceļās? Kukuļņēmējs prezidents, bērnu sitējs cilvēktiesību aizstāvis, nu i kas, parasta lieta tak.
IK
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.1.8 14:35Zigis: < Pēc mana prāta taisni otrādi >
Nu bet man tak negribas ne cita mantas, ne banku apzagt, ne kādu noslepkavot, kaut arī pērta neesmu. Man nupat bija iespēja saņemt svešus 690 latus, kurus vārda un uzvārda sakritības dēļ kļūdaini ieskaitīja manā bankas kontā. Taču tā kā sūtītājs man bija svešs, zvanīju uz banku, lai noskaidro, vai nav kļūda. Un bija arī. Protams, ar lielu prieku būtu to naudu iztērējusi, tomēr - ja nu tam īstajam saņēmējam tā nauda bija vitāli svarīga? Taču, ja būtu skaidri zinājusi, ka tas "nieciņš" pienākas kādai miļonārei - droši vien būtu sākusi tērēt, lai tad pagaida, kamēr man tikpat naudas būs ko atskaitīt, miljonāre gadu jau varētu paciesties. :-)
Es tomēr augstāk vērtēju to, kas neapzog banku aiz pārliecības, nevis aiz bailēm. Un cilvēks, kas nav saskāries ar vardarbību, diezin vai jutīs tieksmi kādu nogalināt. Slepkavnieciskas tieksmes drīzāk veidojas ar vardarbību pazemota bērna galviņā.
Zigi, cilvēks Tu izaugi kārtīgs, taču ja nebūtu bērnībā saņēmis tos nepelnītos pērienus - varbūt tava dzīve vēlāk būtu izvērtusies daudz veiksmīgāka un laimīgāka nekā tā bijusi... Pavēro - cilvēki, kas saņēmuši tikai mīlestību, bez jebkādas aicināšanas to atdod pasaulei atpakaļ, rūgumpodi no tiem neizaug. Es runāju par īstu mīlestību, nevis lutināšanu, kas kādreiz nav nekas vairāk kā atpirkšanās no bērna.
Ausma
no: Gundar King <kingga@plu.edu>
datums: 2007.1.8 15:00Pērienus, šādā vai tādā veidā, esam saņēmuši visi, gan lieli, gan mazi. Taču vairāk esam vairāk mācījušies no laba paskaidrojuma un laipniem vārdiem (arī pēc pēriena!), jo tā visbiežāk tiekam pie savas pārliecības par pareizo un nepareizo. Paklausība bez pārliecības ir, diemžēl, vienmēr no jauna jākontrolē un jāuzspiež, un rada ļoti nepatīkamas personiskās un sabiedriskās attiecības.
Visu labāko, Gundars
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.2.8 07:30Šodien dzirdēju Šmita interviju Latvijas radio. Manuprāt, viņu nevar laist tuvumā ne tikai Cilvēktiesību komisijai, bet cilvēkiem vispār. Kurā gadsimtā viņš dzīvo! Par ko pārvērtīsies Latvija, ja visi, kas te dzīvo, rīkosies atbilstoši vienīgi savai reliģijai nevis valstī noteiktajai kārtībai! Un es te nerakstu anonīmi, kā Šmits radio pārmeta, sveikā mani var atšifrēt jebkurš.
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.2.8 08:02Bīsties Dieva, Šmits tak no Valdošās un Nemaldīgās Koalīcijas, kura ordeņus pelnījusi jau par to vien, ka uzņēmusies nepateicīgo latviešu pārvaldīšanu! ;-)
--
Rumpis :)
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.2.8 10:01Neāksties! :-)
Ausma
no: Edmunds K. <miets38@yahoo.com>
datums: 2007.2.8 10:12Ņemot vērā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Jāņa Šmita izteikumus, kuros pausts atbalsts bērnu fiziskai ietekmēšanai, partija "Jaunais laiks" (JL) aicina Šmitu atcelt no šī amata. Savukārt LPP/LC neplāno izvērtēt Šmita izteikumus.
JL portālu "Delfi" informēja, ka "laicīgā un demokrātiskā valstī nav pieņemams, ka parlamenta Cilvēktiesību komisiju vadītu persona, kura par vērtībām dēvē bērnu fizisku ietekmēšanu, neiecietīgi izteikusies par sievietes lomu sabiedrībā, aicinājusi stiprināt diskriminējošas normas likumos, kūdījusi uz neiecietību pret minoritātēm un reliģiskās dogmas vērtē augstāk par valsts likumiem."
Kā tad ir, Ausmastant, konsekvences nav? Jaunais laiks labais tagad?
no: zzz <johng4@inbox.lv>
datums: 2007.2.8 10:33Ausma: < Ne
āksties! :-)>Neāksties pati, ausmas tante, nu bet protams ka jebkas ko dara oranžās vai mācītāju partijas biedri ir tik uz labu, tik uz labu Latvijai, kā tu vispār vari uzdrīkstēties to apšaubīt!!!!
Bez tam pareizajai tavai reakcijai tak vajadzēja būt - es, ausmas tante, no bērna vecuma esmu ārā, man vienalga ka šmic uz bērnu sišanu aicina (kā jau tas bija ar ausmas tanti un nosisto zemnieku un citiem gadījumiem)
IK
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.2.8 10:40Es Šmita interviju nedzirdēju, tāpēc nevaru par to spriest. Zinu gan ka šodienas bērniem, tepat Kanādā, nav nekāds respekts pret skolotājiem nedz arī citiem pieaugušiem. Viņi zin ka fiziski ietekmēt, pat vecāki, tos nedrīkst. Ja tas notiek, ir policijas izmeklēšana un attiecīgais sods.
Kad es augu, mēs neuzdrošinājāmies nepaklausīt skolotājam, zinājām kādas būs sekas. Šeit šodien daudziem skolotājiem ir bailes no skolniekiem, jo pusaudži tos var piekaut bez nopietnām sekām un tas arī notiek. Še tev pasaule!
Angļiem ir tāds izteiciens : Spare the rod, spoil the čild. Protams ka mums arī bija : ja tevi vecāki neiemācīs kā uzvesties, pasaule to izdarīs.
Kad mani nopēra zināju par ko per un jau iepriekš zināju ka to nedrīkstu darīt.
Ja nopēra nevainīgu, nu tad tas bija starp mani un vainīgo, ne pērāju.
Lai nu kā, paldies maniem skolotājiem un audzinātājiem, zinu robežas.
Zigis.
no: zzz <johng4@inbox.lv>
datums: 2007.2.8 11:08Ojāa, pistole zin, zin robežas. Tik brīžiem pasapņo par iespēju paspīdzināt kādu studentu ar elektību vai paspārdīt ar kājām. Un ja nu pašam neizdodas, tad vismaz atbalsta kad to dara kāds cits.
IK
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.2.8 11:51Neesmu nekāda fanātiķe, kad redzu par ko nevēlos piekrist, tad kritizēju. Ar JL tam nav nekāda sakara, apnikuši viņi ir ar to mūžīgo ierosināšanu kādu noņemt no amata, lai tiktu vietā. Tā ka sakritība ir pilnīgi nejauša. Un tiešām žēl, ka Godmaņa-Šlesera partija uz sava biedra nepieņemamo nostāju nereaģē. Vēlreiz saku - vardarbības, neiecietības un visatļautības pasaulē ir pārāk daudz, lai kaut ko līdzīgu varētu atļauties kultivēt reliģijas paspārnē.
Ausmastante
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.2.8 11:49Es tikai labi iegaumēju, kur Īstā un Vienīgā Patiesība mājo, un drusku Tev piedziedu. Valdošās Koalīcijas Nemaldības Prezumpcija mani pārliecināja, bet nu es atkal jūtu apjukumu, jo Tu izskatās, ka esi ar kliedzējiem un bļāvējiem no Jaunā Laika sadziedājusies, kuri tiklo un sirdsšķīsto Šmitu mēģina neķītrā veidā un savtīgi no amatiem izdabūt. Un agrāk kaut kā Valdošās un Nemaldīgās Koalīcijas lēmumi, kas citus cilvēkus kaitināja, Tev bija vienaldzīgi, ik pa brīsniņam mums te Sveikā stāstīji, ka pa sliktām vietām nestaigājot, un citu cilvēku sadomātajām problēmām nesaskaroties. Kas tad šoreiz ir noticis? Šmits
konkrēti par Tavu Dāvi to bija domājis, ka iepērt vajag?
:)
--
Rumpis :)
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.2.8 12:20Zigis: < Ja nop
ēra nevainīgu, nu tad tas bija starp mani un vainīgo, ne pērāju.>
Nu, nezinu, mamma ar mani tika galā jau tad, kad man vēl lielas saprašanas nebija.:-) Piemēram, reiz man bija iepaticies staigāt atmuguriski. Tikai vēlāk sapratu, ka man, vienai augot, kad blakus ne vienmēr bija, kas varētu palīdzēt nelaimes gadījumā, tas bija ļoti riskanti. Un mamma man teica - ja staigāsi atmuguriski, mamma nomirs. Atgādināt nevajadzēja, es jau tā "varonīgi" aizstāvēju viņu vienās kāzās, kad otrā dienā pieaugušie spēlēja "dakterus", bļāvu pa visu novadu, lai nedur pirkstu manai mammai klāt. Nu, padomāsim - ja viņa būtu mani nopērusi, man taču būtu jāizšķiras starp to, kas patīk man un to, kas nepatīk manai mammai, tas būtu grūtāk. :-)Padomju skolās arī nedrīkstēja bērnus fiziski ietekmēt, taču bija tāda disciplīna! Atceros tikai vienu skolotāju, kuru bērni neklausīja. Bet, ja jau Kanādā "visi tā dara", tad kārtību ieviest jau būs sarežģītāk. Kad mēs augām, skolotāju vārdā nedrīkstēja nosaukt, tikai "lūdzu, skolotāj!", kur nu vēl pirkstu piedurt. Bet vai to kaušanos bērni neiemācās no "centīgajiem" vecākiem, kas pēc "tūkstošgadu pārbaudītām metodēm" savus bērnu mājās audzina? Vai arī vispār pie jums pārāk liela visatļautība, ka bērni to uzskata par normu.
Ausma
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.2.8 13:28Rumpis: < Un agr
āk kaut kā Valdošās un Nemaldīgās Koalīcijas lēmumi, kas citus
cilvēkus kaitināja, Tev bija vienaldzīgi.>To nemaldīgumu Tu pats esi piedomājis, uz mani tas neattiecas, pati reizēm maldos, kur nu vēl citi. :-) Es šoreiz domāju par savas meitas nākamo znotu - ja nu to sāks ģimenē audzināt ar pērieniem, viņš vēlāk uzskatīs, ka sieva arī tādā pat veidā jāpārmāca pa savam prātam, un būs ļoti grūti to mainīt. Arī Dāvja nākamā sieva, "ar tūkstoš gadu pārbaudītām metodēm audzināta", sakarīgā valodā varbūt nemaz neklausīsies, reaģēs tikai uz fiziskām sāpēm. Un pašreiz pie manis atveseļojas dēls pēc smagas galvas traumas, ko ieguvis viņa darbabiedram, bijušajam cietumniekam "draiskojoties". Tā ka man ir pietiekoši iemeslu neieredzēt jebkādu vardarbību.
Ausma
no: Jānis Grigals <jg@sveiks.lv>
datums: 2007.2.8 17:19Par spīti teiktajam, neticu, ka Tu, Ausma, neesi bērnībā pērta. Nu nespēju noticēt. Tāpat nespēju iedomāties, ka Tu savus bērnus esi izaudzinājusi bez pēršanas.
Kad padomāju par savu bērnību, tad arī liekas, ka neesmu pērts, bet padomājot vairāk, atceros, ka esmu gan pērts. Kā, piemēram, tad, kad ejot pa ielu apmētāju savu mammu ar uz ceļa atrastiem sprunguļiem. Neskatoties uz mammas neapmierināto seju, kamēr mājās nebiju dabūjis pērienu, domāju (nedomāju neko), ka esmu jautri izklaidējies. Varbūt šajā gadījumā būtu varējis iztikt arī bez pēriena, bet ar pērienu tomēr bija drošāk. Dibenam no tā nekas slikts nepiemetās. Galvenais, ka vecāki šādā veidā veidā pateica, ka mana rīcība ir satraucoša, sāpīga. Ar vārdiem droši vien būtu sapratis sliktāk.
Audzinot savus bērnus arī bez pēriena neesmu izticis. Augot lielākiem gan ne. Reizēm tā ir jārīkojas, ne tikai lai glābtu bērna tikumisko veselību, bet pat lai glābtu bērna dzīvību. Bērna pasaules uztvere nav pašnodrošinoša. Vienīgā valoda, kuru bērns pa tiešām labi saprot, ir sāpju valoda. Kāpēc jābūt mēmam šajā valodā? Nepalīdz vārdiski lūgumi, kad bērns, pa ielu iedams, rausta tāpat iepirkumu saiņus knapi stiepošās mammas roku. Cik tur vajag, atrausies un uzskries uz brauktuves. Izvēlies, ko vēlies!
Bērniem augot lielākiem, vajadzība un jēga no pēriena zūd. Bet pat manam sešgadīgajam dēlam, kurš citādi ir ļoti saprātīgs un labsirdīgs, varētu sanākt pēriens, jo nu jau kādu gadu viņam negaist viena pretsabiedriska uzvedība, kas nākotnē varētu nozīmīgi sašķobīt raksturu. Skaidrojumi, kāpēc tā nedrīkst, ātri aizmirstās.
Tas, ko es nekādi nevaru uztvert kā audzināšanas paņēmienus, savukārt, ir kliegšana uz bērnu, lamāšana un pazemošana liekot kaktā. Kad šādu "audzināšanu" redzu, gan paliek šķērmīgi ap dūšu. Var jau būt, ka labāk tā, kā nekā, bet nu nezinu. Redzēju, kā viesībās bērns ne visai labi uzvedās pie galda. Vecāki to ātri atrisināja - ielika kaktā un turpināja omulīgi tērzēt. Vecākiem nebija svarīga sava bērna izaugsme, galvenais bija miers pie galda. Manuprāt, tas ir kaut kas pretējs audzināšanai - bērna atstumšana.
Protams, arī pēršana var patiesībā izrādīties tikai bērna sišana. Tādas, lūk, domas radās pēc Ausmas dedzīgās vēstules. Diemžēl citā virzienā nekā Ausmai. Citādi, tev mīļi sveicieni, Ausma!
--
Jānis Grigals
