temats: Par pilsonību...
no: Ed Smits <ed.smits@gmail.com>
datums: 2007.2.8 16:35
Šodien PBLA ziņās rakstiņš par Kalvīša tikšanos ar ārzemes jauniešiem kas šovasar strādā Latvijā - bet es pieņemu ka daudzi šie bērni nav dubult-pilsoņi, kāda tad jēga viņus mudināt atgriezties Latvijā?
Man arī interesē ko pieļaus pie dubult-pilsonības, saprotu kad pašlaik akūtais jautājums ir par tiem bērniem kas nesen piedzimuši šodienas jaunā trimdā, bet pieņemu ka ja viņiem izsniegs pilsonību tad jau to būs arī jādara tādiem kā man, kas palaida iespēju izņemt Latvijas pilsonību garām tad kad to vēl varēja izdarīt kā dubult-pilsonis.
Edgars
no: kingga@plu.edu
datums: 2007.3.8
Cik vienkārši būtu, ja visi latvieši varētu pieprasīt un saņemt Latvijas pavalstniecību!
Visu labāko,
Gundars
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.3.8 03:42
Edgars:
< ... kāda tad jēga viņus mudināt?>
Domāju, ka par dubultpilsonību ir jāvaicā arī tie, kas tādi nav, ja to vēl nav darījuši, tad varbūt sāks par to padomāt un ieņemt stāju ...
Šodien jau esot tikai kādi 30 000 dubultpilsoņi
< Man arī interesē ko pieļaus pie dubult-pilsonības...>
Dubultpilsonības risinājums dos, vai atņems Latvijai potenciālus speciālistus! Divkultūru zināšanas, pieredze un kontakti.
Principā visas "vecās" ES valstis to tieši vai netieši pieļauj. "Trends ir uz oficiālām akceptancēm.
Latvijas šodienas situācijā ir desmitiem, simtreiz svarīgāku, jautājumu risināšana nepieciešama nekā aizrauties ar dubultpilsonību!
Mes latviesi esam viena, fantastiska, tauta
Ugis, drīz dosies saules klātās Rigas ielas
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.3.8 03:53
Ir jāpārdomā, ko un kā darīt, jo kā zināms, ar labiem nodomiem bruģē ceļu uz elli. Tas ir viens. Demokrātija nav tikai piedalīties vēlēšanās, demokrātija ir arī sava viedokļa izpaušana, kā arī savas valsts barošana ar nodokļiem. Es to daru vēl joprojām. Par vēlēšanām, nepiedalījos šajā teijāterī, un ja piedalītos, tad principa pēc balsotu par Rubika idejām, jo labēji nacionālās valdības ala JL, TP, LC TB/LNNK utt sevi jau ir izsmēlušas. Visādā ziņā. Tā, kā es nebalsoju, līdz ar to arī nekritizēju, jo neuzskatu, ka man ir morālas tiesības to darīt.
no: Indulis Lacis <indulislacis@yahoo.com>
datums: 2007.3.8 09:38
Cik zinu, tad lielakais skaits arlatviesu no Latvijas pilsonības nekad nebija atteikusies, pat Latvijas pases bija uzglabatas, tad uzreiz, bija jāpierāda, ka tēvs un māte ir bijusi pilsoni un jāludz, lai atkal tiktu uznemti pilsoniba. Daudziem tas skita apvainojums un tadel "pilsonibu atjaunot" nepieprasija. Saprotu, ka lietas nav tik vienkarsas, bet taja laikā tadas izjutas daudziem bija.
Indulis
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.3.8 09:53
Es pats ar saviem vecākiem devos pieteikties pilsonībai, un pierādīju to, ko prasīja. Ja tas ir apgrūtinājums, tad nu tā nav mana problēma. Ja ievēlētā vara nosaka, tad tas ir jāīsteno. Ja pieteikšanās šķita pazemojums, nu tad tādus „pilsoņus” Latvijai nevajag.
AB
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).
no: Indulis Lacis <indulislacis@yahoo.com>
datums: 2007.3.8 10:08
Ari es to izdariju un "atguvu" Latvijas pilsonību, bet viszinim, lielmanigajam, AB jau vienmer ir ko teikt un ko pasludināt. Jā, varas viriem ir vara un ko tie nolemj, tad tam ta jabut bez ierunam , vai ne, AB?
Indulis
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.3.8 10:57
AB raksta pareizi, kārtībai jābūt, citādi jau jebkurš tikai pieteiksies un dabūs pilsonību. Ja jau kādam tas par grūtu, tad lai paliek savā mītnes zemes pilsonībā vien.
Ausma
no: Indulis Lacis <indulislacis@yahoo.com>
datums: 2007.3.8 11:14
Ausma:
< AB raksta pareizi, kārtībai jābūt, citādi jau jebkurš tikai pieteiksies un dabūs pilsonību. Ja jau kādam tas par grūtu, tad lai paliek savā mītnes zemes pilsonībā vien.>
Ausma, tavu pirmo teikumu es saprotu, bet kadel ierivet sali sen smeldzosa bruce ar to otro teikumu?
Indulis
no: zzz <johng4@inbox.lv>
datums: 2007.3.8 11:38
Indulis Lacis wrote:
< ...bet kadel ierivet sali sen smeldzosa bruce ar to otro teikumu?>
Tamdēļ ka ausmas tante. Sovoks pēc būtības.
IK
no: Pormals@aol.com <Pormals@aol.com>
datums: 2007.3.8 13:05
Nevarētu būt runa par kuru katru, jo katram individuāli ir jāpierāda sava Latvijas pavalstniecība jeb tiesības uz to.
Ausmas tante jau ir vienmēr pozitīva un tikai reizēm parādās padlaiku ercības.
Pormals
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.3.8 14:15
Pag pag, kungi, nu un kas tad to neatkarību Latvijā pasludināja? Jūs, vai tie, kas bija Rīgā? Jā, nepiekrītu, ka man vajadzēja pierādīt savu pamatu pilsonības saņemšanai, bet ko padarīt? Palikt par nepilsoni Dzimtenē?
Induli, es ne esmu lielmanis, ne viszinis, bet man savas domas par procesiem Latvijā ir, un paldies Dievam, domāju ar savu galvu. Un ja Indulis vēršas pret manu personību, tad viņam vienkārši trūkst argumentu, ko likt pretī oponentam.
AB
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.3.8 11:27
Indulis: < Daudziem tas skita apvainojums un tadel "pilsonibu atjaunot" nepieprasija >
Induli, gluži mans viedoklis. Kā jau agrāk esmu teicis, no Latvijas pavalstniecības nekad nēsmu atteicies. Man ir oriģinālie dokumenti, Rīgā izdotā dzimšanas apliecība un Prefektūrā, vācu laikā, izdotā apliecība ar fotogrāfiju, štempeļiem un markām. Pasi tanī laikā puikam nedeva. Es nedusmotos ja man prasītu pierādīt Latvijas pavalstniecību bet birokrātiem pateiks lai es to pieprasu no jauna, pēc mana viedokļa ir drusku par daudz. Es saprotu prasīt to tādiem kam nav attiecīgie dokumenti, bet ne man.
Intereses pēc, kā bija ar tiem kas palika Latvijā, jeb vai atgriezās no Sibirijas? Vai arī tiem bija jāatjauno (ne jāpierāda) Latvijas pavalstniecība?
Zigis.
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.3.8 12:16
Visi izgājām cauri tai radurakstu pētīšanai, kaut arī mūžu tepat nodzīvojuši. Bez tam manam vīram, latvietim, perfekti runājošam un rakstošam latviski, lai turpinātu strādāt par priekšnieku, oficiāli bija jāliek eksāmens latviešu valodā tāpēc vien, ka skolās gājis izsūtījumā - Tālajos Austrumos. Faktiski otrreizējs pazemojums. Bet jūs te ārzemēs - par daudz prasa...
Ausma
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.3.8 12:26
Kas grib, tas dara, kas negrib, tas izgudro atrunas.
--
Rumpis :)
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.3.8 12:45
Ausma piedošanu, Tu atkal gudri nunā bet neatbildi uz manis izteikto jautājumu. Proti : Vai jums bija jāpieprasa Latvijas pavalstniecība par jaunu, jo bijāt PSRS pavalstkieki, jeb tikai ar dokumentiem jāpierāda ka Latvijā esat dzimušu un līdz ar to tāda jau ir?
Zigis.
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.3.8 13:04
Protams, ka jāpieprasa, neviens tak nedāvināja psrs pilsoņiem citu pilsonību tāpat vien, ja tāda netika prasīta. Normāla procedūra. Ja Tu kaut ko vēlies, taču raksti iesniegumu, ja nepietiek ar mutisku prasību, kā veikalā.
Ausma
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.3.8 13:16
Un kuri bija tie kas noteica ka Latvijā dzimušiem un dzīvojošiem ir pazudusi Latvijas pavalstniecība? Ja visiem bijušiem PSRS pilsoņiem nebija vairs Latvijas pavalstniecība, saprotu arī politiķiem un valsts ierēdņiem, kā nepilsoņi sākotnēji varēja tikt pie pilsonības un spriest kam tāda pienākās un kuram nē?
Zigis.
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.3.8 14:15
Zigis:
< Es nedusmotos ja man prasītu pierādīt Latvijas pavalstniecību bet birokrātiem pateiks lai es to pieprasu no jauna, pēc mana viedokļa ir drusku par daudz. Es saprotu prasīt to tādiem kam nav attiecīgie dokumenti, bet ne man.>
Protams, arī viņi dabūja pierādīt savu pamatu pilsonības saņemšanai, piemēram, mana sievasmāte. Ja jau visiem ārpusē dzīvojošajiem šķita grūti ar saviem papīriem aiziet, aizpildīt anketu, un saņemt jauno LR pasi, tad kāda mārrutka pēc man, manam brālim, tēvam, mātei, vecaimātei un pārējiem dzīvajiem radiņiem bija jādodas uz kārtējo iecirkni un jāpierāda savs pamats pilsonības saņemšanai, kaut arī mans tēvs un māte ir dzimuši Latvijā, nevis plašajā PSRS-ijā? Kaut kā dīvaini sanāk, kungi un dāmas. Ne tā?
AB
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.3.8 14:16
Zigis: < Un kuri bija tie kas noteica ka Latvijā dzimušiem un dzīvojošiem ir pazudusi Latvijas pavalstniecība? >
Runa nav par pazušanu, bet par pieprasīšanu. Ja Tu nepieprasīji, kā tad ierēdņi varēja zināt, ka Tu gribi Latvijas pilsonību?
Ausma
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.3.8 15:02
Birokrātu domāšana praktiski visās zemēs grūti saprotama ... Man draugi saņēma pavalstniecību, bija prasīta arī bērniem - tik jauniem nevajagot ..... Pieprasīja tagad, nēsot laikā pieprasījuši :-)
Mes latviesi esam, viena fantastiska, tauta
Ugis G. Berzins
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.3.8 15:08
Ausma:
< Bet jūs te ārzemēs - par daudz prasa...>
Ausma, brīvībā augušie ir iemācījušies cinīties par ādu ideju (Brīvu Latvijua), aizstāvēt demokrātijas principus un cīnīties par savām tiesībām - ko par daudziem Latvijā uzaugušiem patiešām nevar teikt - ļoti žēl.
Ugis
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.3.8 15:13
Ko nu mēs, mucā auguši un pa spundi baroti, un visi gudrie bija projām :(
--
Rumpis :)
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.3.8 15:20
Rumpis:
< Ko nu mēs, mucā auguši un pa spundi baroti, un visi gudrie bija projām :(>
Nezinu atbildi, bet daudz domāju par to, kādēļ šodien daudzi izglītotie, uzņēmīgie bēg no Latvijas?
Ugis
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.3.8 15:21
Kur tad šie Latvijā radās???
--
Rumpis :)
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.3.8 15:27
Rumpis:
< Kur tad šie Latvijā radās???>
Čakli mācījās un nebrauca uz Maskavu pārdot puķes ... ;-)
Laikā kad skolas, ārsti utt bija par brīvu ... ;-)
Ugis
Tagad pacels glāzīti uz sveikotājām lai pēc tam atgrieztos Sveika :-)
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.3.8 20:54
Ausma:
< Runa nav par pazušanu, bet par pieprasīšanu.>
Ausma,Tu lieto citus vārdus kā es. Es teicu pazušana, varbūt skaidrības labad man vajadzēja lietot vārdu "atņēma". Mana loģika: Ja man kas ir un to atņem, tas man pazūd.
Tanīs rietumu valstīs kuras es zinu, valstī dzimušam neviens nevar atņemt pavalstniecību, kaut vai notiesāts par krimināliem noziegumiem, ja pats to negrib un tam nepiekrīt.
Atkārtoju, es ,tāpat kā Tu, no Latvijas pavalstniecības brīvprātīgi nekad nēsmu atteicies. Jautāju vēlreiz, kāpēc man ir jāpieprasa no jauna kaut ko tādu kas man ir jau kopš dzimšanas? Gribēšana ir automātiska, atteikšanās ir pēc paša izvēles un to ir jādara zināmu.
Vārdiem, pilsonis un pavalstnieks ir tā pati nozīme.
Starp citu, PSRS laikā, kaut man bija Kanādas pavalstniecība, mani un citus bēgļus PSRS uzskatīja par viņas pilsoņiem un tā bija arī rakstīts manā Kanādas pasē.
Zigis.
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.4.8 00:35
Oho, vēl viens, kas palicis PSRS pilsonībā! :-) Un tikai tāpēc, ka bija grūti uzrakstīt vārdiņu "lūdzu". Ne velti čigāna lāsts skan "Kaut tu lepns paliktu!"
Tagad vaino pats sevi, ka savas tēvzemes vārdā negribēji ciest pat tik niecīgu pazemojumu.
Ausma
no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
datums: 2007.4.8 02:28
Gundar King:
< Cik vienkārši būtu, ja visi latvieši varētu pieprasīt un saņemt Latvijas pavalstniecību!>
Te, Gundar, ir varena problēma, jo kā gan kancelejiski var nodefinēt šo robežu starp latvieti un čigānu :) Jo pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē sēž tikai ierēdņi un ja pie viņā atnāks Vladimirs Putins un pieprasīs pilsonību tamdēļ, ka ir latvietis - ierēdnis nedrīkst pieņemt subjektīvu lēmumu.
Bet Zigim, kuru māc šaubas, es ieteiktu kādu reizi šo jautājumu apspriest ar "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes" amatpersonām un katrā gadījumā, ja ir tiesisks pamats, tad noteikti Latvijas tiesa var atjaunot pilsonību. Katrā gadījumā veca parauga (1939) pases derīguma termiņš ir beidzies un šīs papīrs nav uzskatāms par pilsonības apliecinājumu, tai paša laika var tik piesaukts tiesā par "mantojuma tiesībām" uz pilsonību :).
--
Ar cieņu ...
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.4.8 07:53
Ausma, Tu tīšām duļķo ūdeni!
Ja Tu ceļoji uz ārzemēm padomju laikā Tev bijs sarkana PSRS pase. Kad tā sabruka, Tev nebija jālūdz lai atdod Latvijas pavalstniecību, tikai ar dokumentiem jāpierāda ka Latvijā esi dzimusi un to dabūji automātiski. Tāpat ir ar visiem bērniem kas šodien piedzimst Latvijā, vai tiem ir krievu vai latviešu vecāki. Pavalstniecība nāk automātiski, to nav jāpieprasa.
Ārlatviešos ir vairākas grupas, vispirms tā kas ir Latvijā dzimuši un kaut vai kā zīdaiņi atstāja kara beigās kā bēgļi atstāja Latviju un ar dokumentiem var pierādīt ka ka tādi ir. Otra grupa ir Latvijas bēgļu bērni kuri piedzima ārzemēs.
Pirmai grupai, kā man, ja to tās pats nav atteicies pavalstnieciba ir automātiska un nekāda valdība to nevar atņemt. Otrai grupai, bēgļu bērniem, arī tiem kas dzima citās PSRS republikās, Latvija var piešķirt pavalstniecību vai nē, valsts izvēle.
Par kādu pazemojumu to runā? Tāpēc ka jūs dziedājāt : Široka strana maja radnaji ... nenozīmē ka es arī to darīju.
Es neprasu neko vairāk kā tikai lai Latvijas valsts atzīst to kas man ir jau no dzimšanas un neuzstādot termiņus līdz kuram laikam man tas ir jāpierāda.
Zigis.
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.4.8 09:20
Par termiņiem piekrītu - tagad, kad valsts daudzmaz sakārtota, var to termiņu atkal taisīt vaļā. Nu bet kā Tev var automātiski iedot pilsonību, ja Tu atsakies to pieprasīt? Uzraksti iesniegumu, uz tā pamata ierēdņi apskatīs Tevis ieniegtos dokumentus un viss notiksies. Ne-automātiski iegūt pilsonību taču nozīmē likt eksāmenu, bet vai tad no Tevis kāds to prasīja? Nu netēlo, ka Tev nekad nav bijusi darīšana ar valsts iestādēm!
Ausma
no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
datums: 2007.4.8 09:35
Zigis:
< Ārlatviešos ir vairākas grupas ...>
Nu tu piemirsi pieminēt tās visjaukākās grupas, kuras tik ļoti kaitina citus latviešus:
1) prezidentu grupa - kuri gaida, ka viņus sagaidīs kā Raini un piešķirs izglītības ministra posteni :)
2) siltvietiņas - kas tik labi iekārtojušies rietumos, ka uz šo nabadzīgo zemi pie Baltijas jūras nemaz nav patikas raudzīties. Un kam gan tādiem pilsonība, ja tā atņems visu dzīves ērtumu. Tā jau tik vietējiem bija jāmet savs ērtums pie malas un jācīnās par brīvību. ;)
--
Ar cieņu ...
no: Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>
datums: 2007.4.8 10:16
Zigis:
< Ausma, Tu tīšām duļķo ūdeni! Ja Tu ceļoji uz ārzemēm padomju laikā Tev bijs sarkana PSRS pase. Visi neceļoja. Es pat uz tā saucamajām sociālistiskajām valstīm netiku.>
Kad tā sabruka, Tev nebija jālūdz lai atdod Latvijas pavalstniecību, tikai ar dokumentiem jāpierāda ka Latvijā esi dzimusi un to dabūji automātiski.
Jāpierāda bija, ka vecāki bija Latvijas pilsoņi. Dzimuši šeit ir arī iebraucēji. Pasaulē ir divas lielākas sistēmas pilsonības automātiskā iegūšanā - pēc dzimšanas vietas, un pēc vecāku pilsonības. Latvijā pieturas pie otrās.
--
Rumpis :)
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.4.8 12:16
Latvijai jau vienmēr jābūt individuālai!
Citās zemēs pases pieder valstij (ne pilsonim), tādēļ nekad nedrīkst svešās valstīs tikt atņemtas, apķīlotas utt tātad pase ir tikai pierādījums citās valstīs, kas par fruktu tu esi ...!
Mes latviesi esam viena, fantastiska, tauta
Ugis, patlaban atpūtina kājas un pārdomā dzirdēto....
no: tas_pats <tas.pats@sveiks.lv>
datums: 2007.4.8 12:44
Ugis Berzins:
< Citās zemēs pases pieder valstij (ne pilsonim), tādēļ nekad nedrīkst svešās valstīs tikt atņemtas, apķīlotas utt tātad pase ir tikai pierādījums citās valstīs, kas par fruktu tu esi ...!>
Arī Latvijas republikas pase ir valsts īpašums, ko nevar privatizēt. Bet šoreiz runa iet par pilsonību, proti, par personas statusu, kura pases derīguma termiņš ir gana sen aiz kalniem! 67 gadu derīguma termiņš nav nevienai pasei! Nederīga pase neanulē pilsonību, bet ļauj valstij ierobežot pilsoņtiesības.
Trimdas tautiešu problēmas te parasti ir dažnedažādas, teiksim, mītnes zemes nepieļauj dubultpilsonību, pieņemot mītnes zemes pilsonību ir atteicies no visam iepriekšējām pilsonībām utt :)
--
Ar cieņu ...
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.4.8 12:45
Ausma:
< Nu netēlo, ka Tev nekad nav bijusi darīšana ar valsts iestādēm!>
Ausma, daudzās demokrātijās pilsoņi, iedzīvotāji var tiesās iesūdzēt valsts ierēdņus - ja sūdzziba iesas spriedumā pamatota, tad lietas -lēmumi tiek mainīti un ja sūdzētājam ir radušies zaudējumi, tad valstij tie jātlīdzina ....
Latvijā par kautko tādu nēsmu dzirdējis, izņemot par valsts darbiniekiem kas pieķerti kukuļu prasīšanā vai kukuļu ņemšanā!
Ugis
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.4.8 12:53
Negribi klausīties, neklausies, ko Tev saka.
Ausma
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.4.8 13:05
tas_pats:
< Nu tu piemirsi pieminēt tās visjaukākās grupas, kuras tik ļoti kaitina citus latviešus>
Personīgi zinu tikai vienu grupu kura domā, ka viņi ir labāki un pārāki ... ;-)
(Runāju par daļu "vietējo"latviešu ...)
< 1) prezidentu grupa - kuri gaida, ka viņus sagaidīs kā Raini un piešķirs izglītības ministra posteni :)>
Nav jābūt Rainim pietiktu arī ar Ulmana gara mantinieku ... ;-)
Putins droši vien saņemtu man neiedomājamas ovācijas ....
< 2) siltvietiņas - kas tik labi iekārtojušies rietumos, ka uz šo nabadzīgo zemi pie Baltijas jūras nemaz nav patikas raudzīties. un kam gan tādiem pilsonība, ja tā atņems visu dzīves ērtumu.>
Tie kas atgriežas, nemeklē siltvietiņas, jo negrib atņemt vietējiem slikti atalgotus darbus un tā pavedināt uz bēgšanu no Latvijas ! Jāveicina atgriešanās Latvijā un jāstiprina Latvijas ekonomika!
< Tā jau tik vietējiem bija jāmet savs ērtums pie malas un jācīnās par brīvību. ;)>
Tev kaklā stīvums, ka nēsi redzējis kas notek blakus Tev un aiz Tavas muguras?
Mes latviesiesam, viena fantastiska, tauta
Ugis G. Berzins, pa ceļam vingrināt muskuļus .... ;-)
no: Ugis Berzins <ugis.berzins@tele2.se>
datums: 2007.4.8 16:00
tas_pats wrote:
< Krievu spiegs atradies!>
Agrāk cilvēkus ar nepatīkamiem uzskatiem mēdza dēvēt vai nu par komunistiem vai sociķiem. Kā redzu, domāšana nav mainījusies - vēl mazāk argumentācija ....
< 67 gadu derīguma termiņš nav nevienai pasei! Nederīga pase neanulē pilsonību, bet ļauj valstij ierobežot pilsoņtiesības.>
Tev "dēls" vēl jāpieaug un daudz jāmācās! Pases derīguma termiņš nekur neierobežo pilsonību (izņemot dažādos gadījumos Latvija!) Nekur citur iztecējis pilsoņa pases termiņš neierobežo pilsonību! Mana pase piemēram ir izsnegta "beztermiņa". Esmu par to ļoti pateicīgas!
< Trimdas tautiešu problēmas te parasti ir dažnedažādas, teiksim, mītnes zemes nepieļauj dubultpilsonību, pieņemot mītnes zemes pilsonību ir atteicies no visam iepriekšējām pilsonībām utt :)>
Ieteicu iedziļināties problemātika! Kad Latvija pieļaus dubultpilsonību, tad izņemšu varbūt savu 3 pasīti .... ;-)
Mes latviesi esam, viena fantastiska, tauta.
Ugis
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.4.8 16:50
Ugis: < pase ir tikai pierādījums citās valstīs, kas par fruktu tu esi ...!>
Arī Zviedrijā šāda ideja ir piemērojama?
AB
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.4.8 16:50
Zigis: <Es neprasu neko vairāk kā tikai lai Latvijas valsts atzīst to kas man ir jau no dzimšanas un neuzstādot termiņus līdz kuram laikam man tas ir jāpierāda.>
Sviesc, un sviesta kūlējs ir Pistole. Ja Ausma, es un citi iekšlatvieši ir dzimuši Latvijā, mēs automātiski esam pilsoņi, nearkarīgi no pases, arī PSRS, ja mūsu senči Latvijas republikas teritorijā ir dzīvojuši pirms 1940. gada. Tāds bija noteikums. Ja man un Ausmai nebija grūti aiziet un pieprasīt pilsonību, tad arī pārējiem nevajadzētu būt problēmām ar to. Ja kāds to nav izdarījis savas spītības un ietiepības dēļ, pats vainīgs. Pilsonību neviena valsts pakaļ nemet. Tā ir jānpelna, jāpieprasa, vismaz papīri ir jāaizpilda. Un citu argumentu nav, ja ir likums, noteikumi, kas paredz tādas iespējas to darīt, tad tas ir jāievēro, un likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi, bez izņēmuma.
AB
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.4.8 20:45
Aivi, ja Tu mani uzskati par sviesta kūlēju, ko es varu vairāk pateikt kā lai Tu dzīvo savā faktu izpratnē un es savā. Strīds man nav vajadzīgs.
Ja Tu automātiski esi Latvijas pilsonis, tad tāds pats esmu es. Kā Tu vari būt tāds bet es nē? Tu runā par pieprasīšanu, es nesaprotu kāspēc man un Tev ir vai bija jāpieprasa kaut ko tādu kas mums jau bija? Ja Tu būtu lietojis vārdus "pavalstniecības apstiprināšana", tad par to mēs varētu diskutēt, bet tā Tu un Ausma neteicāt. Tu zini tikpat labi kā es šo divu vārdu atšķirīgo nozīmi.
Tu saki ka tāds bija noteikums, vai tā it teikts Latvijas satversmē? Ja tā, kurā pantā?
Ja nav, kurš to noteikumu izdeva, balstoties uz kādu likumu? Vai noteikuma izdevējam bija Latvijas pavalstniecība un kuram vīņs vai viņa to pierādīja?
Pilsonību tiešām neviena valsts pakaļ nemet, to iegūst automātiski no piedzimšanas valsts teritorijā, jeb ja tā ir piešķirta pēc pieprasīšanas likumīgā veidā.
Zigis.
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums: 2007.5.8 01:16
Ugis: < Mana pase piemēram ir izsnegta "beztermiņa".>
Jā, manai mammai arī bija beztermiņa pase. Man gan vēl nedod. :-) Vai tiešām samierināsies tikai ar 3 pasītēm? :-)
Ausmastante
no: Aivis Bikernieks <bikernieks@gmail.com>
datums: 2007.5.8 05:22
Aukgsti godātais Pistole, vārdu nezinu, tāpēc uzrunāju tieši, kā rakstīts epastā.
Mēs - Ausma, Rumpis, Tas pats, es un citi iekšlatvieši - izgājām šai procedūrai cauri savulaik - 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Man par PSRS pases kā šķiras nekad nav bijis, bet bija jāpierāda savs pamats LR pilsonības iegūšanai. Mēs - te Latvijā dzimušie bijām spiesti šai procedūrai iziet cauri, izgājām, neceļam spuru gaisā un neprasām, lai mūs atzīst par pilsoņiem automātiski. Tas ir fakts. Vakar jau Pormalam atbildēju - šī pilsonības iegūšana bija pilsoņu tiesību izvērtējums, ja atbilsti šim statusam, saņem, neatbilsti, nesaņem, bet visiem bija jāpieprasa pilsonība. Izvērtēšana bija vajadzīga, lai šeit Latvijā netiktu izveidota divkopienu valsts ar divām valsts valodām - Latviešu un Krievu. Jā, varbūt tas ir pārsteidzīgi? Nedomāju.
Runājot par Tavu gadījumu, nebija nekādas problēmas aiziet uz tuvāko LR vēstniecības konsulāro daļu, paņemt savu Pasi līdz, aizpildīt veidlapu un saņemt jauno pasi. Tas ir viss. Nekādas citas lietas tur netika prasītas. Kā jau kāds no sveikotājiem izteicās, pilsonība nav atņemta, tikai nav jaunā parauga pases, kas atļautu piedalīties politiskajos procesos, iespējams, šī dokumenta iztrūkuma dēļ nēsi iekļauts pilsoņu reģistrā, bet te nu pie vainas ir paša spītība. Tas ir mans uzskats.
Satversme ir valsts pamatlikums, kas nosaka vispārpieņemtas lietas un noteikumus. Par pilsoņiem ir attiecīgais likums, kas nosaka, kā un kādā veidā, kas var saņemt pilsonību, vai to var arī zaudēt. Zemāk ir teksts no Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārās informācijas sadaļas. Te ir viss, ja ir interese, paskaties. Un domāju, ja pats pakustināsi mazo pirkstiņu, jauno pasi saņemsi, un varēsi izmantot pilsoņa tiesības, kas nav atņemtas, ja vien pats nēsi atteicies. Sīkāk skaties te:
Latvijas Republikas pilsonība
http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/4541/
Jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas pilsonību, reglamentē Latvijas Republikas "Pilsonības likums".
Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas veidi:
· Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana.
· Nepilsoņu un bezvalstnieku pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem.
· Uzņemšana pilsonībā jeb naturalizācija:
o vispārējā kārtībā;
o uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
1. Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana
Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt:
· personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību;
· latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;
· sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras zaudējušas Latvijas pavalstniecību saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada ''Likums par pavalstniecību'', stājoties laulībā ar ārvalstnieku, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);
· personas, kuras dzīvo Latvijā un ir ieguvušas pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību latviešu valodā, mācoties pamatskolā vai vidusskolā no pamatskolas vai vidusskolas pirmās klases un kurām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Lai reģistrētu Latvijas pilsoņa statusu, šīm personām jāgriežas Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās (filiālēs) pēc personas dzīves vietas.
Bērnam Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt, ja bērna dzimšanas brīdī:
· abi vecāki ir Latvijas pilsoņi;
· viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un otrs ir nepilsonis (bezvalstnieks);
· viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un otrs ir citas valsts pilsonis, un vecāki vienojas, ka bērns būs Latvijas pilsonis.
Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt arī tam bērnam, kurš:
· atrasts Latvijā un kura vecāki nav zināmi, vai kuram nav vecāku un kurš dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā.
Lai reģistrētu Latvijas pilsoņa statusu šiem bērniem, jāgriežas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās.
2. Nepilsoņu un bezvalstnieku pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem
Bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņš atbilst šādām prasībām:
· viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;
· viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz 5 gadiem par nozieguma izdarīšanu;
· viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.
Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:
· abi bērna vecāki;
· bērna māte, ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;
· viens no bērna vecākiem, ja otrs vecāks ir miris;
· bērna adoptētājs.
Iesnieguma iesniedzējam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā, viņam ir jābūt bezvalstniekam vai nepilsonim, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).
Iesniegumu par Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušā nepilsoņa vai bezvalstnieka bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni pieņem Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās (filiālēs), bet lēmumu pieņem Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks.
3. Uzņemšana pilsonībā jeb naturalizācija
Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā:
Iesniegumu par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā pieņem un izskata Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās (filiālēs) pēc personas dzīves vietas.
Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:
· kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas) un kuras ir sasnieguas 15 gadu vecumu;
· kuras prot latviešu valodu un zina Latvijas vēsturi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un valsts himnas tekstu;
· kurām ir legāls iztikas avots;
· kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet bijušās PSRS pilsoņi, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā – apliecinājumu, ka tie nav ieguvuši citas valsts pilsonību (pavalstniecību).
Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam.
Pilsonību naturalizācijas kārtībā nevar iegūt personas:
· kuras ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
· kuras pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
· kuras ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;
· kuras dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);
· kuras pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no bijušās PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā, izņemot gadījumus, kad tās vai viņu pēcnācēji ir bijuši Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā vai tās ir laulībā ar Latvijas pilsoni vismaz 10 gadus;
· kuras ir bijušas PSRS (LPSR) Valsts drošības komitejas vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;
· kuras Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas krimināli sodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;
· kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas valsti PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā un Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, vai Latvijas komunistu savienībā.
Lai iegūtu pilsonību naturalizācijas kārtībā, personai ir:
· jāiesniedz nepieciešamie dokumenti – izziņa no dzīvesvietas par pastāvīgu dzīvi Latvijā, dokuments par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu, kvīts par valsts nodevas nomaksu vai Naturalizācijas pārvaldes izsniegta izziņa par atbrīvošanu no nodevas, 3 fotogrāfijas (3x4) un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase);
· jānokārto latviešu valodes prasmes pārbaude, Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanu pārbaude;
· jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.
Pēc pilsonības piešķiršanas personai jāsaņem izraksts no Ministru kabineta rīkojuma, kas ir dokuments, kas apliecina pilsonības piešķiršanu un kalpo par pamatu Latvijas Republikas pilsoņa pases saņemšanai.
Valsts nodeva par naturalizāciju:
Valsts nodeva par naturalizāciju ir Ls 20.
No valsts nodevas atbrīvotas politiski represētās personas, 1. grupas invalīdi, bāreņi, bez vecāku apgādības palikušie bērni, valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas.
Valsts nodeva - Ls 3 jāmaksā:
· trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām;
· Valsts nodarbinātības dienestā reģistrētajiem bezdarbniekiem;
· to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu;
· vecuma un izdienas pensionāriem;
· otrās un trešās grupas invalīdiem;
· valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem;
· valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.
Pilsonības likumā noteiktās pārbaudes:
Latviešu valodas prasmes pārbaude notiek divās daļās:
· rakstu daļā pretendents raksta darbu par noteiktu tēmu, lasa doto tekstu un rakstiski izpilda teksta satura izpratnes testu (laiks 90 minūtes);
· mutvārdu daļā pārbaudes komisija intervē pretendentu par sadzīves rakstura tēmām (laiks 15 minūtes).
Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanu pārbaude notiek mutvārdos un rakstiski:
· mutvārdu pārbaudē pretendents atbild uz vienu jautājumu par Latvijas Republikas Satversmi un otru par Latvijas vēsturi un kultūru.
· rakstiski (testa forma) pretendentam tiek piedāvāti 18 jautājumi un trīs atbilžu varianti uz katru jautājumu. Viens no atbilžu variantiem ir pareizs.
Pretendents izvēlas un atzīmē, viņaprāt, pareizo atbildi.
Abu veidu pārbaudēs pretendentam arī jāuzraksta vai jānorunā valsts himnas teksts.
Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, valodas prasmes pārbaudi kārto tikai mutiski.
Pilsonības pretendentiem invalīdiem var tikt noteikta īpaša pārbaužu kārtība.
Uzņemšana Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā
Personas, kuras ir devušas īpaši lielu ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā - kultūras darbinieki, zinātnieki, sportisti u. c., bet kurām nav tiesību naturalizēties Pilsonības likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, ar Saeimas lēmumu var uzņemt Latvijas pilsonībā.
Šādai personai jāiesniedz iesniegums Saeimā.
Latvijas pilsonības zaudēšana
Latvijas pilsonības zaudēšanas iemesls var būt:
1. Atteikšanās no pilsonības;
2. Pilsonības atņemšana.
Atteikšanās no Latvijas pilsonības
Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai cita valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.
Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja:
· personai ir neizpildītas saistības pret valsti;
· persona nav izpildījusi obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumus.
Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.
Iesniegums par atteikanos no Latvijas pilsonības, ir jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldē.
Latvijas pilsonības atņemšana
Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu tikai gadījumos, ja persona:
· ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;
· bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;
· apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.
Latvijas pilsonības atjaunošana
Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles, juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā, Latvijas pilsonību pēc personas lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.
Lūgums par Latvijas pilsonības atjaunošanu ir jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldē.
AB
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs (Tits Līvijs).
no: Juris Zagarins <juris.zagarins@gmail.com>
datums: 2007.5.8 07:48
Sveiki!
Aabee Ne Buu Ne Bee pauda nezināšanu:
< Aukgsti godātais Pistole, vārdu nezinu, tāpēc uzrunāju tieši, kā rakstīts epastā.>
Viņa vārds ir Zigis Nolūzušais.
Žagariņa Kungs
Adde parvum parvo magnus acervus erit. Bišķiņ pa bišķiņ sanāk liela čupa. (Ovid)
==jāzin ko katrs patiešām iekšēji visvairāk grib, nevis virsupēji domā vai saka vai izliekās grib...==
/Aija Baltah Mahte Smagi Noasiņojusī/
no: Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>
datums : 2007.5.8 07:59
Pēc AB teiktā iznāk, ka visi iedomīgie večuki var dabūt Latvijas pasi jebkurā laikā, vienīgi pēc 90.gada dzimušajiem ir problēmas.
Ausmastante
no: Pistole <pistole@ebtech.net>
datums: 2007.5.8 11:30
Nesaprotu, Aivi Biķerniek, kā Tu manu pilno vārdu nezini, daudz reizes esmu to paudis sveikā. Tas ir : Zigurds Bērziņš. Ja gribi, drīksti mani uzrunāt kā Zigi = Zigis.
Man problēma ir ar to ka visiem bija jāpieprasa pilsonība. Kāpēc kādam ir jāpieprasa kaut kas tāds kas viņam jau ir? Ja būtu teikts ka ar dokumentiem ir jāpierāda ka bija dzimis Latvijā pirms 1940 gada 17 Jūnija un līdz ar to jau bija Latvijas pilsonis, man nebūtu nekādi iebildumi.
Ko Tu zini par manu situāciju un iespējām laicīgi reģistrēties?
Es zināju par Tavu pievienoto Pilsonības likumu. Tikai Tavā versijā trūkst pats galvenais, kuru vari izlasīt apakšā angļu valodā , ja to saproti, zem Transitional Provisions. Proti tiem kas nav reģistrējušies pirms 1995 gada 1 jūlija, ir jāatteicās no patreizējās mājas valsts pavalstniecības lai atgūtu Latvijas.
1. Citizens of Latvia and their descendants who, during the period from June 17, 1940 until May 4, 1990, in order to escape the terror of the USSR and German occupational regime, have left Latvia as refugees, have been deported or due to the aforementioned reasons have not been able to return to Latvia, and who have become naturalized during this time in a foreign state shall retain their right to register in the Residents' Registry as Latvia citizens, and after the registration shall enjoy the full scope of citizens' rights and fulfill citizens' obligations, if registered by July 1, 1995. If these persons register after July 1, 1995, they must renounce the citizenship of the foreign state
Zigis.