Jāņi Piesaulē, 2003. g. 21. jūnijā

Bradford, New Hampshire

Jura Žagariņa uzņēmumi. Uzkliksējiet lai palielinātu!

Piesaules Jāņi ir visīstākie Jāņi, bez jebkādām profesionālām "atrakcijām". Tauta sapulcējās ugunskura vietā plkst 6:00 (nesaskaitīju cik tur bija, daži simti, mazāk kā citus gadus) un dziesmotā gājienā Viļņa Bērziņa vadībā devās apdziedāt saimniekus, kas bija pieteikušies līgotājus uzņemt. Šogad laikam bija tikai trīs pieteikušies, viens no tiem Pēteris Auģis, otrs Jānis Galiņš. Trešais vai nebija Spalviņš? Piesaule ir plaša saimniecība, senāk bijusi zirgu ferma, apmēram 360 akru (~150 hektāru)un mežā ap plašo saimniecības pļavu sabūvētas kādas 50-100 vasarnīcas un daži pilna gada privātnami. Līgotājiem tika izdalītas dziesmu lapiņas, un lai gan lielais vairums tautas staigāja līdzi brīvi tērzēdami vai arī klusēdami, tomēr viena daļa dziedāja dūšīgi. Aplīgojamās mājās bagātīgi pacienāja ar alu, pīrāgiem un citiem labumiem, bet dziedāšana nekad ilgi neaptrūka. Tas turpinājās kādas trīs stundas, jo ap devinjiem jau tumsa metās un tad visi pulcējās ap lielo ugunskuru, kuru šogad aizdedzināja Ādolfs Gailītis. Pūdele arī bija, lai tālāk varētu saredzēt. Bija arī salūtraķetes un uguņošana ar sprāgsvielām. Kā katru gadu, arī šogad Jānis Melngailis, Lauris Eglītis un Vilnis Bērziņš centās izraisīt apdziedāšanos bet no sievietēm tā arī nekas nesanāca - pietrūka kritiskās masas. Pagājušo gadu dūšīgi piedalījās jaunietes Kristas Jansones un Kubuliņu māsu vadībā, bet šogad viņas ļoti pietrūka. Rotaļas nebija, jo drīz sāka nopietni līt lietus un pat milzīgais ugunskurs (ko katru gadu uzmeistarē pirotehnikas mākslinieks Armands Ramoliņš) nevarēja pret to sacensties, un līgotāji pārgāja uz šķūni, kur smaidīgas dāmas pasniedza vakariņas ar smalkiem šķiņķīšiem, desiņām, skābiem kāpostiem un rosolu un pie Latvijā ražotas estrādes mūzikas varēja kārtīgi izdancoties. Jaunanglijā pat Jāņos nakts ir gara, un tāpēc vecīši līdz saules lēktam neizturēja, bet jaunieši gan lēkāja visu nakti cauri. No rīta, kad baznīcas zvans sauca uz dievkalpojumu, jāņuguns vēl arvien jautri liesmoja.

Juris Žagariņš