ZVAIGŽŅU SIEVIETE

KURA KĀPA STIKLA KALNĀ

literatūrzinātniece

Astrida (Barbins) Stahnke

(1935.15.III-2025.15.XII)

Adventes laikā sasniegusi 90 gadus, uz jauniem sapņu, rakstu un tulkojumu laukiem devusies cienījamā. Astrida Stahnke ir viena no mūsu ražīgākajām un talantīgākajām atdzejotājām un tulkotājām, kas perfekti pārvaldīja gan latviešu, gan angļu valodu. Viņa ir Aspazijas pētniece un lielākā tulkotāja. Viņas tulkojumi saglabā Aspazijas garu un enerģiju, un ieguldījums Aspazijas darbu tulkošanā un latviešu literatūras popularizēšanā cittautiešu lasītājiem ir nepārvērtējams.

Astrida piedzima vienu dienu līdz Aspazijas 70-tajai dzimšanas dienai 1935. g. 15. martā. Būdama maza meitene Latvijā ar lielo dzejnieci viņa nesatikās! Tikai nonākot milzu attālumā viņa atklāja Aspaziju. Izmantojot savas akadēmiskās zināšanas, Astrida darīja tik daudz, reizēm, pat šķietami neiespējamo! Kad bērni izauklēti, Astrida sāka ar Raini un viņa Zelta zirga tulkojumu, un tad, iepazina, iemīlēja, aizrāvās, pētīja, tulkoja, aprakstīja, dalījās un iepazīstināja pasauli ar Aspazijas darbiem un to lielumu!

Ārija Vanaga
Aspazijas mājas vadītāja

 

Līdz ar Astridas aiziešanu viņas 90 gadu jubilejas un Aspazijas 160 gadu jubilejas gadā ir apklususi gudra, inteliģenta balss. Balss, kas ļāva ne tikai pasaulei iepazīt Aspaziju un latviešu bēgļu likteni svešumā, bet arī palīdzēja mums pašiem no jauna ieraudzīt mūsu kultūras vērtības. Astrida ir izteikusies, ka viņas mūža lielākā aizraušanās un misija – Aspazijas darbu tulkošana – bijusi viņas Stikla kalns, ceļojums uz Latvijas vēsturi, kultūru, tās personību iepazīšanu. Šis grūtais un sarežģītais ceļojums ir noslēdzies ar vairāku skaistu un vērtīgu grāmatu iznākšanu angļu valodā, kā Astridas apcere Aspazija. Her Life and Her Drama, Aspazijas lugu tulkojumi un pat Aspazijas prozas grāmata angliski, laikā, kad pat daudzi latvieši joprojām nezina, ka ievērojamā dzejniece rakstījusi arī prozu. Jāpiekrīt Latvijas Universitātes pasniedzējai Brigitai Šiliņai, ka, pateicoties Astridas Stahnkes tulkojumiem, Aspaziju var iepazīt visā pasaulē tie, kuri prot saskatīt un novērtēt šāda līmeņa literatūru. Astrida to prata, izceļot Aspazijas spēcīgās personības un sievišķīgā, kaislā temperamenta radītās vērtības literatūras pasaulē, kurā dominē vīrieši. Astrida pati bija spēcīga personība un tajā pašā laikā ļoti, ļoti sievišķīga. Un nebaidījās atklāt savus vissubjektīvākos pārdzīvojumus, piedzīvojumus un izjūtas, trāpīgi portretējot latviešu bēgļu dzīves gājumu savā vērienīgajā sāgā, romānā Cik gara ir trimda?

Nu Astridas kāpums Stikla kalnā ir noslēdzies. Lai Raiņa septiņi melnie kraukļi neķērc: viņa turpina dzīvot ne tikai savos bērnos un mazbērnos, bet arī šīs lugas, Aspazijas un Kārļa Skalbes darbu tulkojumos un savos oriģināldarbos. Un to cilvēku atmiņās, kam viņa dāvājusi savu laiku, uzmanību, dzīves gudrību un sirds siltumu, – kā man.

Guna Zeltiņa

teātra zinātniece un kritiķe