Māra Rāviņa

 

ko nozīmē būt latviešu izcelsmes māksliniekam

 

Starptautiskā laikmetīgās tekstila un šķiedras mākslas izstāde Daba, esība un tehnoloģija (Nature, Being & Technology) no 7. novembra līdz 7. decembrim 2025. gadā notika pazīstamajā kultūras iestādē „Cotton Factory” Hamiltonā, Ontario, Kanādā. Piedalījās 29 izcili laikmetīgie mākslinieki no 16 valstīm – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Ukrainas, Serbijas, Francijas, Kurdistānas, Irānas, Krievijas, Amerikas Savienotām Valstīm, Meksikas, Jamaikas, Taizemes un Ķīnas.

Izstāde bija galerijā blakus galvenai izstāžu zālei, kur vienlaikus bija skatāmi starptautiski atzītā latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga darbi izstādē Laika Zīmes (Signs of the Times). Izstādes Daba, esība un tehnoloģija 29 mākslinieki savos darbos atspoguļoja tematiskus elementus, kuri atrodami Egila Rozenberga mākslā: dabiski materiāli / moderni materiāli, rokas darbs / mehānisks apstrādājums, jauns / pārstrādāts, tradicionāli procesi / moderni procesi. 

Egils Rozenbergs. Zīmes smiltīs. Rīta gaisma (Signs in the Sand. Morning Light). 200×239 cm. kokvilna, lins, kapars

Sākotnējā ideja par šo starptautisko laikmetīgās tekstila un šķiedras mākslas izstādes izveidi pirmo reizi tika apspriesta starp latviešu-kanādiešu tekstilmākslinieci Ilzi Godļevsku un kanādiešu mākslas mecenātu un nekustamo īpašumu uzņēmēju Robertu Zaidleru (Robert Zeidler), kad viņi tikās 2018. gadā Rīgā, Latvijā, Rīgas tekstilmākslas triennālē. 

Roberts Zaidlers ir gadsimta sākumā celtas kokvilnas rūpnīcas „Cotton Factory” īpašnieks Hamiltonā, kuru viņš pārveidojis par kultūras un radošo centru ar mākslinieku darbnīcām, radošajiem uzņēmumiem un galerijas telpām, un kur notiek izstādes un pasākumi.

Kad Latvijas vēstniecība Kanādā meklēja telpas, kur rīkot Egila Rozenberga izstādi Laika zīmes (Signs of the Times) pēc tās veiksmīgās norises Otavā, Kanādā, Roberts Zaidlers piedāvāja galerijas telpas šai izstādei savā „Cotton Factory”, kā arī papildus telpas grupas izstādei Daba, esība un tehnoloģija (Nature, Being & Technology), studentu laikmetīgās tekstilmākslas izstādei Nākotnes (Futures) un simpozijam par laikmetīgo tekstila un šķiedras mākslu Mainīgās ainavas (Changing Landscapes).

Mākslinieku grupa North Baltica Contemporary Arts (NoBa) tika izveidota, lai organizētu šīs izstādes un pasākumus. Tās dibinātāji ir Ilze Godļevska, Māra Rāviņa, Elizabete Ludvika, Diāna Atvara Kravis un Jānis Ivsiņš. Daba, esība un tehnoloģijas mākslas darbus no vairāk nekā 300 iesniegumiem izsludinātā starptautiskā konkursā novērtēja un izvēlējās žūrija.

 

Izstādē 29 mākslinieki no 16 valstīm

Izstādes Daba, esība un tehnoloģijas mērķis bija prezentēt plašai publikai ievērojamu latviešu laikmetīgo tekstilmākslinieku darbus līdzās ar kanādiešu un citu valstu laikmetīgo tekstilmākslinieku un akadēmiķu darbiem. Izstāde un simpozijs piedāvāja unikālu iespēju pulcēt cilvēkus no dažādām kultūras vidēm, ar dažādām interesēm un arī pieredzi, lai no jauna izpētītu laikmetīgās tekstila un šķiedras mākslas pasauli, gūtu iedvesmu, veicinātu radošu, stimulējošu starpkulturālu un starppaaudžu sarunu, veidojot jaunas saiknes un sadarbību pozitīvā, intīmā un atbalstošā vidē. 

Izstādes tēma – daba, esība un tehnoloģija – tika uzskatīta kā iespēja dot ieskatu mākslas prakses pašreizējā virzībā: kā mākslinieki ietekmē cilvēces kultūru, izmantojot daudzveidīgas materiālas struktūras un inovācijas, un kā industrija un digitalizācija maina mūsdienu tekstilmākslas ainavu un sabiedrības uztveri par sevi.

Izstāde pauda tehnoloģijas integrāciju tradicionālās rokdarba praksēs, pārveidojot un attīstot tekstilmākslas (jeb šķiedru mākslas) valodu, ieviešot novatorisku, jaunu interpretāciju par mūsu būtību, identitātes izjūtu, attiecībām ar tradīcijām, vēsturi un dabu – kā mēs saistāmies ar radošiem procesiem un viens ar otru šajos strauji mainīgajos laikos.

Izstādē piedalījās pieci latviešu mākslinieki ar saviem darbiem (uzkliksējiet uz attēla, lai atvērtu lielu):

Rolanda Krutova Resurgo (no latīņu valodas resurgō – „es atdzimstu”) (2023) uzrunā eksistenciālas bažas par haotisko, tukšo pasaules stāvokli, kas attālina no mūsu patiesā „es“, no mūsu spējām sapņot, apstāties, saglabāt atvērtu sirdi un saskatīt brīnumaino un skaisto dabā. Mākslinieks apraksta Resurgo: „Tas ir veltīts cilvēka saiknei ar dabu, cilvēces izcelsmei. Bieži savos darbos izmantoju savu senču dārzu, kurā sajūtu skaistuma un ilgu klātbūtni, kurā mēģinu iemūžināt atmiņas par ģimeni, savijot ziedu, koku un dārza pavedienus. Pēc daudziem gadiem esmu nonācis pie atziņas, ka ir tikai viens dabisks un līdzsvarots veids, kā būt: būt tuvāk dabai. Pat ja tas ir tikai kopjot un rūpējoties par mazu, mazu dārzu starp betona ielām un māju sienām.”

Rolands Krutovs Resurgo. 2023. 147×125 cm. Perforācija, roku šūšana, roku pinums, dažādas šķiedras, audumi, pārstrādāts polikarbonāta akrils, koka līstes

Ievas Krūmiņas darbs Vientulība (2019) pēta reālās telpas vientulības jēdzienu, ikdienas stresu, ko rada atrašanās svešu cilvēku pūlī. Turpretim virtuālajā telpā mēs varam justies brīvāk, būdami kopā ar tūkstošiem citu cilvēku, kuri viens otru meklē, lai savstarpēji sazinātos. Viņas darbi ir radīti no pārstrādātiem, vienreizlietojamiem materiāliem, piemēram, polietilēna atkritumu maisiņiem. Mākslinieces darbos izpaužas jautājums – kādus materiālus un idejas, ko radījusi viņas paaudze, pārņems un kā pārveidos nākamā?

Ieva Krūmiņa. Vientulība (Loneliness). 2019.  102×131 cm. polietilīna atkritumi, sietspiede, jaukta tehnika

Vitas Plūmes žakarda audums, vīra portrets melnbaltos toņos, Patterns of Thought (Domu Musturi) (2025) apskata, kas tas ir, kas nosaka, kas mēs esam, kas mūs veido un kas ir kultūras informācijas un motīvu nesēji. Izmantojot ģimenes, cilvēku, dabas, pagātnes attēlus, modeļus, simbolus un dokumentus, viņas austie darbi ir metaforas personiskajai un kultūras identitātei, parādot personības nestabilitāti, maskēšanu un pastāvīgo transformāciju.

Vita Plūme Domu vaibsti (Patterns of Thought) 2025.  36×36 cm. Žakarda audums, kokvilna

Ilzes Godļevskas darbs Unseen Depths (Neredzētie dziļumi) (2023) iedziļinās astroloģiskās enerģētiskās būtības noslēpumos, atklājot intuīcijas un tehnoloģijas vienotību, kur gan cilvēka prāta, gan industriālo rūpnīcu sistēmas ieņem un pārveido informāciju taustāmā formā. „Šis darbs pēta astroloģiskās ūdens zīmes – attēlojot Vēža aizsargājošo dabu, Skorpiona iekšējās zināšanas un Zivju apgaismoto brīvību. Izcelsme no instinkta, meditācijas un intuitīvas eksperimentēšanas, emociju dziļumi tiek pārveidoti par maigu skulptūru, kas izraisa vēlmi pieskarties.”

Ilze Godlevskis. Neredzēti dziļumi (Unseen Depths) 2023. 55×70×30 cm. Poliestrs, viskoze

Living Archive (Dzīvais arhīvs) (2025) Kavi (Ilze Briede) videodarbs izseko senās tradīcijas, kultūras identitātes un digitālās transformācijas savstarpējās attiecības. Balstoties uz latviešu tautas mantojumu, darbs pēta, kā simboli, ģeometrija un materiāli, kas reiz bija iestrādāti funkcionālos priekšmetos un koka skulptūrās, var saglabāties mūsdienu kultūrā, pateicoties tehnoloģiskajai iztulkošanai. Iedvesmojoties no Visvalda Ozola koka skulptūrām Kanadas latviešu centrā Toronto, tautas motīvi tiek pārvērsti trīsdimensiju digitālās ģeometrijās. Pārejot no materiālās telpas uz virtuālo, šis darbs tradīciju uztver kā dzīvu arhīvu, kas saglabā kultūras atmiņu, vienlaikus ļaujot to pārinterpretēt un transformēt, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās izpausmes.

Ilze Briede. Kāvi.  Kadrs no video Living Archive (2025)

Izstādes Daba, esība un tehnoloģija mākslas darbu bagātīgā daudzveidība atklāja laikmetīgās tekstila un šķiedru mākslas dziļo, plašo attīstību un meistarību, atsaucoties uz skaidri redzamām mākslinieku tradicionālām amatniecības zināšanām un prasmēm, lietišķo tehnisko inovāciju apgūšanu, materiālzinātni, profesionālām pētījumu metodikām savos radošos procesos un dizaina oriģinalitātē. 

Līdzīgi Kavi (Ilze Briede) darbam, kurā tradicionālie simboli tiek pārinterpretēti, izmantojot jaunas tehnoloģijas, kurdu mākslinieka Roda Medhat piekārtais neona kilims Hanging Kilim II (2025) pārveido kurdu paklāja dizaina motīvus, izmantojot neofutūristiskas tehnoloģijas, saglabājot tekstilmateriāla maigumu, to vienlaikus pārvēršot gaismā, apvienojot iedomāto un reālo, kur tradīcijas un inovācijas saplūst. Tā kultūras relikvijas tiek pārveidotas gaismas formā.

Roda Medhat (Kurdistāna). Hanging Kilim 2 (2025) 61×107 cm. Stikls, neons, un akrils

Pētot tēmu par patiesām cilvēku savstarpējām attiecībām, tehnoloģijas arvien pieaugošo ietekmi mūsu ikdienas dzīvē, Katerinas Ablamskajas (Krievija/Serbija) gobelēns Hole (2023) izgatavots no džutas un pārstrādātiem materiāliem, vadiem un elektroniskajiem savienotājiem, atspoguļo viņas pieredzi par zaudējumu un meklējumiem mūsu jaunajā realitātē. 

Katerina Ablamskaya (Krievija/Serbija). Caurums (Hole), 2023. 75×120 cm. Džutas audums, kokvilna, elektronikas vadi, lurex

Franču māksliniece Brigitte Amarger savos darbos atkārtoti izmanto iepriekš lietotus materiālus kā rentgena attēlus, drukātas shēmas, kabeļus, kā arī fragmentus no saviem iepriekšējiem darbiem, pārvēršot atkritumus par resursiem. Tie ir stāsti par atmiņām un metamorfozēm. Viņas darbs Encoded Nature (2025) ir metaforiska apvienība, kas pēta un apšauba robežas starp cilvēcisko un mākslīgo, ar lēno amatnieku roku darbu un digitālo plūsmu ātrumu.

Brigitte Amarger (Francija). Dabas iezīmes (Encoded Nature).  215×90×15 cm. Vilna, elektronika, drātes, atspīdekļi, diegi

Kristīnas Austi (Lietuva/Norvēģija) darbs Hybrid II (2023) ir austs ainavas attēls starp atmiņu un iziršanu. Atgādinot tradicionālos vēsturiskos gobelēnus, tas izšķīst atvērtos pavedienos, atklājot trausluma un pārvērtības sajūtu. Daba pretojas ierobežojumiem, bet digitālie tīkli uzbrūk. Apvienojot ar roku austos un algoritmiskos procesus, darbs pēta spriedzi starp klātbūtni un zaudējumu, organisko un tehnoloģisko.

Kristina Austi (Lietuva) Hybrid II  (2023) 165×187 cm. Žakarda audums, kokvilna, poliestrs, viskoze

Kadi Pajupuu (Igaunija) „Multiweave” tehnoloģijas radītais darbs Listed Souls (2023) ir iedvesmots no ģimenes ierakstiem, tabulām, rūpīgi ar roku rakstītām piezīmēm, kuras atrodas nelielas baznīciņas arhīvos Dienvidigaunijā, kā arī no grāmatām, kuras piepildītas ar īsām piezīmēm par cilvēkiem, kuri reiz dzīvoja.

 

Plaši apmeklēts simpozijs

Mainīgās ainavas (Changing Landscapes) simpozijs noritēja 2025. gada 22. novembrī Cotton Factory, piedāvājot izpēti un dialogu par tekstila/šķiedru mākslu un tās plašāko ietekmi uz kultūras un laikmetīgās mākslas attīstību. Simpozijā piedalījās ap 65 cilvēki un bija iespēja sekot līdz simpozijam virtuālajā tiešraidē. Simpozija iesākumā mākslinieki rādīja savas prezentācijas, daloties ar savu radošo procesu un personīgo skatījumu uz to, kā tekstil/šķiedru māksla saistās ar viņu dzīvi.

Vita Plume (Latvija/Kanāda) rādīja savu darbu kolekcijas, stāstot kā tekstila tehnoloģijas un tehnikas tika izmantotas, lai interpretētu viņas latviešu un kanādiešu identitāti. Fuzzy Mall Art (Kanāda/ASV) stāstīja par saviem lielformāta portretiem, kuri veidoti no pārstrādātiem audumiem, pieminot tehnoloģijas neizbēgamo ietekmi uz sabiedrību un viņa paša radošo procesu. 

Yunting Lee (Ķīna/Kanāda) tēmā „Lēns darbs ātrā laikā” stāstīja par savu vizuālo ceļojumu sevis atklāšanā, konceptualizējot to ar analogo pikseļu palīdzību, kur radošā procesā katras lentes ar roku veidotais locījums pārstāv atmiņas fragmentu, un šūšanas process kā intīms roku darbs ar prātu un sirdi, vadoties pēc senās ķīniešu filozofijas Tian Ren He (cilvēka un dabas vienotība). 

Kristina Austi (Lietuva/Norvēģija) stāstīja par savu radošo procesu, kas iesaista Baltijas folkloru, mitoloģiskas figūras un mūsdienu hibrīda formas, izmantojot aušanu gan kā vizuālo valodu, gan metodi, lai veidotu daudzslāņainus stāstus, apvienojot ar rokām zīmētus motīvus, AI (MI) radītus attēlus un digitālo stellu tehniku. 

Jocobo Alonso (Meksika) savās daudzslāņu filca skulptūrās pievēršas ķermeņa izpētei caur dažādu disciplīnu pētījumiem un skatiem. 

Kadi Pajupuu (Igaunija) iepazīstināja ar savu „Multiweave” aušanas sistēmas attīstību, kas iedvesmota no 3D drukas, daloties ar studentu un mākslinieku projektu attēliem. 

 

Diskusijā spriež par tekstilmākslas attīstību

Pēc prezentācijām notika „apaļā galda” diskusijas, kuras vadīja Ilze Godļevska. Pirmā tēma bija Mainīgās ainavas. Kas ir mūsdienu tekstilmāksla? Kā tā ir attīstījusies? Sarunās piedalījās Beatrijs Sterk (Nīderlande), Maja Gecic (Serbija), Jonatan E. Jurkowski (Polija). Tika apspriesti jautājumi par tekstilmākslas / šķiedru mākslas definīcijas attīstību ārpus „amatniecības” prakses konteksta, ņemot vērā, ka arvien vairāk laikmetīgās mākslas mākslinieki savā radošā procesā izmanto tekstilu/šķiedras materiālus un prakses un tekstilmākslinieki pēta un integrē jaunas tehnoloģijas savos darbos. Piemēram, māksliniece un pedagoģe Maja Gecic savā darbā Tapetum Lucidum (Gaismas gobelēns) (2025) apvieno digitālo animāciju, 3D simulāciju un skaņu lai pārveidotu gadu gaitā izstrādātos personīgos tekstilmateriālu rakstus par digitālām tekstūrām. Attēli atkārtojas, mirdz un elpo, pārveidojot funkcionālo dizainu par poētisku atmiņu. 

Otrā apaļā galda tēma bija Tekstilizstrādājumi dažādās vietās un telpās. Sarunās piedalījās Suzanne Carte (Burlington Art Gallery galvenā kuratore), Nithikul Nimkulrat (Taizeme/Kanāda) (māksliniece, grāmatas Crafting Textiles in the Digital Age autore, pedagoge), Deborah Wang („Design TO” mākslinieciskā direktore un kuratore). Sarunas atklāja, kā dažādi dizaineri un iestādes attiecas pret tekstila un šķiedras mākslu un kā izmanto tekstilizstrādājumus.

Pēc šīm diskusijām Ieva Krūmiņa (Latvija) virtuāli prezentēja savus darbus un dāsni dalījās pieredzē, kā viņas radošais process palīdz atrast līdzsvaru mūsu nepareģojamā, mainīgajā pasaulē. Viņas delikātie, skaistie un detalizētie darbi ir veidoti no ikdienā sastopamiem materiāliem.

Simpozijs noslēdzās ar Ilzes Godļevskas vadītu radošo darbnīcu, kurā cilvēki varēja eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, lai taisītu objektus, kas atspoguļo viņu pašu attiecības ar tehnoloģijām. Pēc tam bija iespēja visiem kopīgi apmeklēt izstādi Daba, esība un tehnoloģija un Egila Rozenberga izstādi Laika zīmes.

Izstāde Daba, esība un tehnoloģija un simpozijs Mainošās ainavas deva latviešu izcelsmes māksliniekiem iespēju dalīties ar saviem radošiem procesiem, kā arī izpētīt, ko nozīmē būt latviešu izcelsmes māksliniekam un līdz ar to atklāt, kas vieno vai atšķir latviešu izcelsmes mūsdienu māksliniekus plašākā internacionālā laikmetīgās mākslas kontekstā.

Izstādes bija labi apmeklētas. To veidotājiem, sponsoriem un atbalstītājiem tika veltītas iedvesmojošas atsauksmes un sirsnīga pateicība. 

Tuvāku informāciju par Daba, Esība un Tehnoloģijas izstādi un simpoziju Mainošās Ainavas var atrast NoBa Instagrama platformā

<https://www.instagram.com/noba.contemporary>  un mājas lapā <https://www.nobacontemporary.com/>.

 

Raksta autore Māra Rāviņa ir NoBa vice-priekšsēde, izstādes Daba, Esība un Tehnoloģija (Nature, Being & Technology) kuratore.