Jaunā Gaita nr. 324. pavasaris 2026
Esmu Reinis Zvirgzdiņš (2012). Dzeju rakstu aptuveni divus gadus, tikpat ilgi piedalos literārajā konkursā Aicinājums. Savu laiku cenšos sadalīt vienlīdzīgi starp mācībām, disku klausīšanos un jebkuru no vietām, kur Rīgā var nopirkt šavarmas. Man patīk lasīt Hanteru Tomsonu, savukārt mans mīļākais no bītliem ir Džordžs.
Reinis Zvirgzdiņš
Sasniedzot Eldorado
1
vienmēr esmu gribējis būt pianists
arī nāves dienā
es kaķiski lēkāšu
starp taustiņiem
glens goulds pat iedomāties nevarētu
džezīgos akordus
maniem eskalatoru pirkstiem
riņķojot ap jamahu
nosarkdams sēdētu un harmonizētu līdzi
nu minci
bet kā tad sauc šo kompozīciju?
2
ekrānā alans rikmens
izmisīgi gaida
titrus
to var nolasīt acīs
es sēžu
dīvānā piektajā stāvā
turos pie tv pults
kā braucot amerikāņu kalniņos
un iztēlojos sevi ēdam mandarīnu mizas
sulīgas saulē nogatavojušās
īkšķus bungojot pret grīdu
es gribētu pārslēgt uz
panorāmu
bet nekas jauns nenotiek
ārpus šejienes
to var nolasīt acīs
3
lesija klausies manu elpošanu
tā velkas
kā paracetamols no skapja
es savlaicīgi novecoju
vilcinos ejot gar stūriem
nebraucu ar liftu
saku visu labu
cenšos uzturēt
sarunas un augstu sociālo bateriju
stundām gaidot kad beidzot sāksies
tā reālā dzīve
laiku pavadu apskaužot francūžus
kuri dokumentēja seksuālo revolūciju
un vēl vairāk tos
kam drosmes pietika
nepiedalīties
pirmdienās ēdu putru ar liepziediem
otradienās staidzinu dalmācieti pa rajonu
atlikušo nedēļu badojos
(piektdien izbeigšu dzert goda vārds)
prātā būvēju smilšu katerdrāles
miglainajā dušā
vēlāk palagos
zem sālsūdens
vemju ārā c vitamīnu
un burbuļus
jo manam sunim vajag ķemmīti
ko viņš nedabūs
bridžita bardo
atskrien no aizgalves
mani elpināt
un turēt nabaga roku
varikozām vēnām
sarecējušām asinīm
tulznaino plaukstu
nomizotie nadziņi
slīd meklējot
trīspunkti
viņas tirkīza blūzē
4
tu to vari
tāpat kā varēji uzrakstīt to pd
kaut gan desmit minūtes pirms tam
ceļos mitrajā zālē lūdzies
par septiņdesmit
vai vismaz četrdesmit procentiem
lai mamma nedusmotos
un zeme nebeigtu rotēt
tu to vari
tāpat kā varēji
atmest veipošanu
jo arbūzi garšo labāk
bez dūmiem un
arī štirī vairāk
sēklām augot vēderā
vari
tāpat kā varēji
iegaumēt viņas acu krāsu
dzimšanas datus un nepilnības
mērķtiecīgi fokusējoties uz tām
un izgudrojot jaunas
rīt viņa būs sapucējusies
sataisījusi uzacis
uzlikusi lūpukrāsu
jūs sēdēsiet kafejnīcā
ēdot kruasānus
kafiju un cigaretes tērzēsiet
kaut kur skanēs
jaunais bruno mars gabals
un tu vasarraibumu vietā
meklēsi jaunas pumpas
skatoties atpakaļ viss liksies
ačgārni
kapēc
sasniedzot Eldorado
mēs griežamies atpakaļ?
tu to vari
bet kam tas vajadzīgs
sīkais apstājies
piecelies un
ieelpo
pirmo reizi
pa īstam