Jaunā Gaita nr. 324. pavasaris 2026

 

 

 

 

 

Mara Zalite Photography

ULDIS BLUĶIS

 

(1933.19.II- 2026.20.II)

 

 

Ņujorkā dzīvojošais fiziski un intelektuāli aktīvais ķīmijas profesors doktors Uldis Bluķis negaidīti cieta smadzeņu trieku divas dienas pirms savas 93. dzimšanas dienas un pēc trim dienām slimnīcā šķīrās no šīs pasaules.

Dzimis Jelgavā, Uldis ar ģimeni bēgļu gaitās nonāca Vācijā un ASV, studēja ķīmiju Ilinoijas un Kalifornijas Berklejas universitātēs, kur pēdējā ieguva Ph.D. gradu fiziskajā ķīmijā. Vēlāk profesors (tagad emeritus) vairākās Ņujorkas pilsētas augstskolās, mācot ķīmiju un vispār zinātnes un zinātņu vēsturi. 

Amerikai un pasaulei – un īpaši Latvijai – Uldis  tomēr bija daudz vairāk nekā izcils zinātnieks un profesors. Viņa neparasti apdāvinātais prāts spēja sparīgi izlidot no ķīmijas uz fiziku, zinātņu vēsturi, politoloģiju un – latviešu patriotismu. (Skat. viņa dziļo un plašo rakstu Jaunajā Gaitā – 2002. g., nr. 229). Personīgā dzīve pa tam vaiņagojās apprecējot mūsu trimdā uzaugušo literāti un dainu tulkotāju Bitīti Vinkleru.

Pārejot agresīvā cīņā, no 1966. līdz 1991. gadam Bluķis ir aktīvs Amerikas baltiešu organizācijā BATUN (Baltic Appeal to the United Nations), aģitējot ANO dalībvalstu diplomātus atbalstīt Baltijas valstu tiesības atgūt neatkarību un kļūt ANO loceklēm. Kad Latvija kļuva brīva, viņš tika apstiprināts kā mūsu valsts diplomātiskais pārstāvis ANO sēdeklī Ņujorkā.

Kā nopelniem bagāts patriots, Uldis Bluķis ir arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Juris Šlesers