|
Esmu piedzimusi Sadū un bērnību piedzīvojusi Kurzemē. Garšo šokolādes brūkleņu saldējums, garšo āboli, patīk lasīt dzērvenes purvā un patīk lasīt grāmatas.
Cienu cilvēkos cilvēcīgumu. |
 |
|
Dita PUtniņa
viņa olnīcas zīdainis ar maigu ādu skaistule mammas lepnums izspļauta tēva meita kuru nepazīst atmiņu klade vilciens kas atiet iesēsties grūti sliedes un garāmgājējs govju slaucēja pagāna brūte grāmatvede sev un bērniem rēķini piedot nozīme atzīt viņa izpļauts celiņš nokaisīts grantī lutina bundžiņa alus viņa džips un samazgu spainis smaržūdens zīmētas uzacis viņa origami asinsvadu mandala krūtīs zamšādas kurpes ar sāli viņa zāļu skapītis cirks un karnevāls ja kādam grūti viņas spārni rokturi nes pilnus maxima maisus jūtas paslēptas desā un maizē
* * *
grūti audzināma audzināta ne par mata tiesu labāka atturīgas manieres un svārki kas iespīlēti gurnos
jau kuru reizi pierāda ka esi griboša suņa sugas meitene
ja tu teiksi nē tad speciāli kaitini pretējo dzimumu
(tas nekas, ka viņš neatminas tavu seju viņam taču ir kurpīte) neaizmirsti smaidīt bet ne izaicinoši
katru dienu viņu gaidīt vai attālo zemju lielākais sauszemes dzīvnieks nedrīksti būt kārna jo vīrietis nav suns uz kauliem neskatās trenē presīti un krūtis kā jaunavai svētā marija lai paliek gultā vajag laimi
un meitenīt meitenīt neaizmirsti
ar dupsi
kā
dženiferai lopesai un glīti izķemmētos zaros lai mirdz kronis
ja tev nesanāk tad esi neizdevusies
* * *
īsti vīrieši neraud
un es sniegu vīrieši aizmiguši
* * *
iedomājies ka esi vissliktākais cilvēks uz zemes bet esi vienīgais kam viņš tic kā to var izturēt
iedomājies ka valda vasara viņš atnes leduspuķu pilnus logus
iedomājies ka visa pasaule sasalusi sāls stabā viņš nomazgā sauli ieliek tev plaukstās lai deg
iedomājies nav neviena cita kas noturēs viņa ziemu dzīvu
iedomājies ka esi vāze izdzīvo ilgāk par karu redzējušiem
iedomājies ka esi cirka akrobāte staigā pa virvi ar aizsietām acīm paceltu galvu bet nākotnē prasi kas par gadu dienu kādā laikā var dabūt miegu
iedomājies ka neviens tev nesaka kā tu tik un tā audz
sniegpulkstenīte stulbā ko tu ziedi tieši tad kad auksts
iedomājies ka esi vissliktākais cilvēks uz zemes esi vienīgais kam viņš tic kā to var izturēt
* * *
viņš atlido ar papīra lidmašīnu bez atpakaļbiļetes ārzemnieks kuģo pa maniem asinsvadiem it kā es būtu jūra no rokas uz otru tur airus atklājot salas viņam patīk ātri braukt no ostas uz ostu ar motociklu sirdī piestāj it kā būtu nokāpis no balta zirga
viņš manā galvā dzied dziesmas valodā kuru nezinu es tikai māju ar galvu tulkoju google izdomāju viņu par zvejnieku saukt kas manu sirdi kaut ar tīklu nes krastā
pierakstu viņa lidmašīnu pilnu ar tinti viņš mācās runāt valodā kuru nenojauta es nēsāju viņa džinsus un čemodānus kabatās ceru ka viņš to dzird
* * *
istabā par maz vietas labie cilvēki viens otru līmē aiz tapetēm aiz sienas aiz dzīvokļa durvīm labie cilvēki viens otru nedzird gadiem ilgi paslēpjas aiz desas aiz maizes aiz ekrāna bildes
aiz grīdas līstes labie cilvēki viens otru nepazīst izauguši viens otram garām takas ir aizas
mīļie mīļie cilvēki viens otra sapņos neklauvē nebungā ne maigi ne aizlauztiem spārniem
mīļie cilvēki aizmirsuši kādā valodā runāt akvārijā asaras raksta vārdus es neprotu elpot zem ūdens |
