Lilija Berzinska

(1978.18.XII-2026.09.III)

 

Mīļā, mūžam dzīvespriecīgā un smaidīgā Lilija!

Tava aiziešana no šīs saules man bija ļoti smags trieciens. Kad uzzināju par Tavu aiziešanu, nespēju uzrakstīt ne rindiņu, jo vēl nesen – Tavā dzimšanas dienā (2025. gada 18. decembrī) sarakstījāmies. Tagad žēl, ka tikai rakstiski, jo pēdējos Tavus gadus, kamēr biji laimīga savā miera ostā Kurzemē, mēs reti tikāmies,  savukārt Tavā Rīgas dzīves laikā mūsu tikšanās un sadarbība bija intensīva (krietnu laiku pirms Tavas uzņemšanas LRS): gan LRS mēnešrakstā konTEKSTS Tu biji viena no autorēm, grāmatu recenzentēm, veidoji intervijas, gan mūsu ciešā sadarbība izveidojās, kad uzrunāju ilustrēt savu dzejas krājumu Šķietami klusu.  Mums bija ļoti draudzīgas, sirsnīgas, atklātu sarunu piesātinātas  tikšanās.

Tava dzimtene bija Kazahstāna, bet bērnībā ar māmiņu pārcēlies uz Latviju. Jā, Tevī ritēja divu tautību asinis, Tu biji citāda un vienmēr zināt un pilnveidoties alkstoša: 2012. gadā ieguvi Teoloģijas doktora zinātnisko grādu, bet galvenais dzīves aicinājums Tev bija radoši strādāt: rakstīt un ilustrēt.

Tu latviešu literatūru bagātināji ar vienpadsmit bērniem (un ne tikai!) domātām pasaku jeb tavas brīnišķīgās iztēles grāmatām un vienu romānu pieaugušajiem Putnu osta (2015).  Tavs maizes darbs bija tulkošana – tu daudz tulkoji no angļu valodas.

Man ļoti patika Tavas ilustrācijas, ko radīji savām grāmatām. Un tā vienreiz ierosināju pamēģināt vizualizēt cita autora tekstu. Lilija, Tu ar prieku, daudz nedomājot, piekriti šai avantūrai (kā pati teici). Tev izdevās! Pēc šīs grāmatas, es savai nākamai jau zināju, kurš būs ilustrators. Mana dzejas krājuma Pastkastīte nenosūtītām vēstulēm atvēršanas svētku laikā tika ierosināts arī trešo krājumu veidot tandēmā. Acīmredzot šie abi dzejas krājumi ir vienīgie pieaugušajiem domātie literārie darbi, kurus Tu ilustrēji kādam citam...

Nerealizētas palika vizuālās idejas (ir tikai Tavas skices) manai grāmatai par jūgendstilu literatūrā – fantastiskas augu stilizācijas! Tu spēji iedzīvoties un vizualizēt ne vien savus tekstus, bet Tu izjuti un iedzīvojies arī manos tekstos – šis aizrautīgais, radošais un grodais kopsadarbības laiks man paliks atmiņā uz mūžu! 

Nereti autorus asociē ar kādu no pašradītajiem tēliem, Tu daudziem noteikti paliksi atmiņā ar saviem fantāzijas tēliem, īpaši Lamzaku, jo tie ir tik patiesi un dzīvesgudri! Grāmatas Putnu osta un Lamzaks meklē Lamzaku (2016) bija nominētas Latvijas Literatūras gada balvai, savukārt par grāmatu Skelets skapī (2018) tika saņemta Latvijas Literatūras gada balva kā labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem. Tavu daiļradi iepazina arī ārpus Latvijas robežām – biji tik priecīga, kad 2025. gada pavasarī saņēmi ziņu par grāmatas Skelets skapī tulkojumu itāliski! Un nebūt tās nav tikai bērniem domātās grāmatas, jo atceros mūsu sarunu, kad Tu teici, ka raksti savas pasakas arī pieaugušajiem, un, ka šīs grāmatas, ja uzskata tikai par pasaku grāmatām bērniem, Tevi skumdina. Es vienmēr priecājos par Tavu apbrīnojami precīzo, liegi plūstošo, frazeoloģismu apspēles pilno valodu!  Tavi teksti ir tik garšīgi, Lilij, ka tos var baudīt vēl un vēl, un vēl!

Lilija, lai Tev gaišs ceļš mūžībā! Tu vienmēr būsi ar mani savos tekstos un brīnišķīgajās ilustrācijās!

Sandra Ratniece