Jaunā Gaita nr. 325. vasara 2026
|
Marija Maļinovska ir baltkrievu dzejniece, tulkotāja un daudzvalodu žurnāla RADAR dibinātāja. Dzimusi 1994. gadā Gomeļā. Beigusi Maksima Gorkija Literāro institūtu, ieguvusi maģistra grādu Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes Vēstures un filoloģijas institūtā, kā arī pašlaik studē Stenfordas universitātes aspirantūrā. Grāmatu Kaimania (2020) un Paslēpto koloniju kustība («Движение скрытых колоний») (2020) autore. Teksti publicēti žurnālos un antoloģijās, tulkoti angļu, itāļu, spāņu, lietuviešu, poļu, zviedru valodās. Dzejas balvas ieguvējs (2021). 2024. gadā izdevniecībā „Literature without borders” sērijā *Paroles* iznākusi Marijas trešā grāmata Bēgšanas līnija no kuras arī piedāvāju dzejoļu atdzejojumu – joprojām situācijā, kurā Baltkrievijas diktators sevi iecēlis uz nākamo termiņu, kamēr tie, kas devušies trimdā, turpina kaut kā dzīvot tālāk, kamēr mēs par viņiem sākam aizmirst. |
 |
|
Marija Malinovska
No krievu valodas atdzejojis
„kad zigo* tavi vecāki, ar viņiem jārunā, jāpārliecina” (no dzejnieces un aktīvistes sociālajiem tīkliem)
varbūt viņi nezigo vispār bet cenšas pasargāt tevi nezigojošu un kad tu dosies uz protestiem tavs tēvs kurš ir pret taviem izgājieniem pret neleģitīmo diktatorisko režīmu dosies tev līdz uz protestiem laužoties cauri blāķiem blīvam pusdienlaika gaisam neapbruņotu neaizsargātu ķermeni melnā maskā pelēku kepku ar uzrakstu coca-cola lai stāvētu aiz meitas muguras kuru viņš neatbalsta ar seju pret omonieti kuru viņš atbalsta „un pareizi ka jūs durakus izdzenā” tādā pašā sasprindzinājumā kā šis jaunais caur muti elpojošais melnā ķiverē omonietis un tāpat kā viņš gatavs jebkurā brīdī pielietot spēku pret jebkuru kurš mēģinās pielietot spēku pret tevi bet pēc tam tukšā nedabiski tukšā krustojumā kur atstājām mašīnu viņš trīcot noraus no sejas divkāršu slāņu medicīnisko masku – vienīgo atļauto visas dienas garumā emociju izpausmi samīdīs to uz asfalta un sacīs „braucam ātrāk tūlīt šeit sāksies slaktiņš”
„kad zigo tavi vectētiņi un vecmāmiņas”
tas ir labi tas nozīmē viņi vēl ir tev un tic tam kam vienmēr ticējuši „es divus gadus nerunāju ar babiņu viņai galvā kolektīvais putins un propakondomi televizorā” raksta dzejnieki-ces un aktīvisti-es bet ne tie kuru vecvectēvu nošāva pēc ziņojuma no partijas aktīvistiem-ēm atstājot vecvecmāmiņu vienu ar četriem bērniem tie kuriem nenošāva neizsūtīja uz lēģeriem tēvu vectēvu vai kādu citu – teica vecmāmiņa – to pēcteči kas šāva viņa runāja mājās čukstus kā viņas mamma kā mana mamma viena es ienīstu čukstēšanu mājās un te pēkšņi pie tā atkal jāpierod
„kad zigo tava draudzene”
jā tā pati augsti modernā jā tā pati kura (agrāk tas bija iemesls lepnumam tagad pavisam citām sajūtām) zin par tevi visu laikam tu viņai biji slikts draugs kurš pilnīgi neko viņai vispār nav devis izņemot bezmaksas epizodes seriālā ar tavu piedalīšanos viņas facebook kamēr vēl viņai bija facebook „lai viņu tur kaut kā bez manis dzimteni ienīst” un es vairs nesaprotu kas esam mēs kas viņi ar viņu mēs vienmēr bijām pret „viņiem visiem” pret ko tad vispār mēs īsti bijām
„kad zigo kreisi dzejnieki”
paraugmigranti maikās notraipītās no sviedriem zobu pastas pēdām un kečupa zigo pa kluso profilā vai satiekoties „starp mums taču mēs varam kāpēc gan liekuļot!?” „lai kādi gan mēs nebūtu otrā pusē vispār pats nelabais” kad viņi zigo un pēc tam iet izņemt dividendes no simboliskā konta publiskajos zematslēgas postos rīko līdzekļu vākšanu atbalstam savam pretkara eksistences tēlam „erevāna tā ir jaunā berlīne tibilisī jaunā parīze” un uzmanīgi iebaksta like starp simtiem like zem Zet-dzejoļiem domājot it kā tiešām neviens nepievērš tam uzmanību kurš tad pievērsīs
„kad zigo saška pulkvedis”
viņš pilda savus darba pienākumus – viņš nezigo un prasās uz visiem kreiso dzejnieku lasījumiem no kuriem atšķiras varbūt vienīgi ar smaržu un to kā uzrotītas virs delmiem hipsterīgā džempera piedurknes bet pēc tam sadevušies rokās mēs bēgam no viņiem pārmaskavas pagalmiņos slapjiem no ūdensmetēju mašīnām un ierēcam par muļķīgo dzīvi tās mūžīgo bērnību vienīgo pieaugušo prieku viņš teic „vismaz ar tevi varu neizlikties” „ja dzimtene iesauks es iešu bet tu brauc prom šeit būs arvien sliktāk un sliktāk drošībnieku režīms man par viņu jāmirst tev jādzīvo bet ne viņā es savu dzīvi esmu sabeidzis esmu ments tas ir bezdibenis saproti tikai jūs dzejnieki un mākslinieki nodarbojāties ar ko vērtīgu šajā valstī kamēr vēl bija šī valsts”
kad zigo Zet-dzejnieki viņus vienkārši var neievērot
„kad tavs partneris pagaidām vēl nezigo”
bet sāk runāt ka vairs neatbalsta okupēto valsti tāpēc ka šis stulbais karš neļauj viņam parūpēties par savu ģimeni nezini – tas ir slikti vai labi bet kad es uzsāku attiecības viņam avatārā pievienots bija ukrainas karogs tās valsts karogs ar kuru karo tava valsts taču arī aizdomājos vai tas ir labi vai slikti LABI tas vai SLIKTI tās taču attiecības – ar tevi bet pēc tam viņš aizvāca karogu runā vairs nespējot atbalstīt ukrainu un būtu labāk ja ja šis karš beigtos, nav svarīgi kā bet ātrāk beigtos tāpēc ka viņam vajag uzturēt jūsu ģimeni un arī nezini LABI tas vai SLIKTI SLIKTI tas vai LABI tā taču ir jūsu ģimene un ja viņš savā avatarā tā arī neizkārs krievijas karogu un pat ja sirmgalvji pārtrauks jau pārstāj aizstāvēt to kam ticējuši un pēc viņiem vecāki lūk tad būs patiesi baisi kad viņi tev teiks aiziet neklusē esi drosmīgāka tikai tā tu nopelnīsi mūsu svētību
2023
* * *
es saku: karš. tu saki: Džons Adamss.
|
