Jaunā Gaita nr. 326. rudens 2026
|
Elīna Līce ir dzejniece un dziesminiece. Devusi divus dzejas krājumus Tik tuvu pie..., 2008. (kopā ar māti Andu Līci) un Redzu, 2018. (nominēts Dzejas dienu balvai). Publicējusies dažādos izdevumos satori, punctum, Domuzīmē, Jaunajā Gaitā u.c. Koncertdarbībā īpašu vietu ieņem autormūzika un dažādu tautu etniskās noskaņas. Etnogrupas Ogas dalībniece. Dzejas un mūzikas kompozīcijas Māsai sievietei autore un izpildītāja. Darbojas autoru grupā Tekstūra.
|
![]() |
|
Elīna Līce
Vasaras izplūdums
* augusta rugāji ābolā duras pāršķeļ plūmes sarmoto mizu cauršauj ogas ar adatu tievu kuras galā vasaras izplūdums
* zeltslotiņas ir kā esi saaugusi viņa dzīvē dzirdi? kāds izkapti strīķē
* sāku vērsties tālienes vēstnesī – kāds zināja? cik tālums divatnē blīvs līdz nevari vien sagaidīt savas vienatnes labvēlību tuvums bieži auglis sīvs
* Atbildēm ir savs noilgums – dažreiz vienkārši pārstāj pulsēt sulas. Dažreiz jau esi ieaudzis atbildē – tādā kā klusums, vai jauna sevis brīvlaišana.
* bērnu mīlestībai nav filtra – tā nešķiro: suns vai cilvēks kaķis vai rotaļu lapsiņa taču tā ir tikai veldzējošs mākonis – caurspīdīgs kupols gājējam pār dzelkšņu tiltu un vēl – bērnu mīlestība ir bezizmēra
Pie prokurora
Kas ir mamma? – Nemirstīgais Kaščejs. Kas viņai jāsaprot? – Viss. Par ko viņa drīkst neatbildēt? – Par neko. Jūs taču saprotat, ka „nekas” arī netiek cilāts. Kas viņai jādara? – Viss, un nedaudz vairāk. (Tā, lai izskatās, ka viņa nedara, jo pastāv arī tāds pienākums – pienākumus deleģēt citiem, pat ja šo citu nav. Un nebūs.) Kas ir pārstāt būt par mammu? – Nomirt. Bet pēc tam jūs būsiet sargeņģelis.
gandrīz vienīgais, ko atceros no sapņa
vecumā cilvēki ieņem 90 grādu leņķi, tas ir tikai citādi skaisti – nonākt aizvien kailākā nevainojamākā esībā
Tūrisma sezona
Cena vēl nenozīmē kvalitāti, cena nepatur kvalitāti. Un es domāju par gabaliņu kūkas – palmu elļa un citi sū sastāvā. Sieviete darba stunda, izrādās, tā vērtībā.
Pludmalē
I Ir labi būt iezemietim: tā tu redzi nejēdzības – silikona krūtis, filleru lūpas, saspringto izteiksmi kaifīgas atbrīvotības vietā. Šogad daudz lietuviešu. Nez kāpēc man tie izskatās pēc krieviem.
II Testosterona pārpilnie vīrieši tetovētiem augumiem, uzblīdušiem vēderiem atiežas smaidā. Baltsmilšu ierastais kārtojums vasaras pīrāgā sāļā.
III Stringi sievieti padara līdzīgu kautķermenim – vīrietis paplikšķina mīkstumus. Piepeši esmu pateicīga savai apģērbtībai. Un vienumam.
Tusiņš
Es neesmu bāru cilvēks – nemāku spēlēt līksmi, vai piederību. Te sanākušie – putekļi vai skaidas no reiz iecerētajiem lietaskokiem.
* manam puisim ir nogurusi seja manam puisim indes zobs drusku apdilis un viņš cītīgi uzmana – neiekost viņa meitenei saguris ķermenis meitenei caurumota sirds – piebriest kā sūklis izmetas okeāna krastā ar smilšainu sirdi eju čirkst
Bet svētdiena
ir balts kaķēns uz sliekšņa, kam noliec tīri izmazgātu bļodiņu. Bet svētdiena ir balts kaķēns uz palodzes, kam spalvā sudraba krustiņa atviza.
|