Elīna Timma

„meteoru lietus nomazgās atstātos asins traipus”

Suleimana teltī mēmie bendes

aplika šehzadem virvi ap kaklu

Suleimans (tēvs) kliedza:

„ātrāk bendes, ātrāk!”,

līdz drošsirdis šehzade saļima cilpā

o, Suleiman!

Suleiman! Osmaņu impērijas sultān

visilgāk valdošais diženākais sultān

sava dēla šehzades Mustafas bende

tu izlēji nevainīgākā asinis

o, Suleiman! diženais dzejniek, zeltkali

o, pasaules valdniek! o, nāves eņģeli!

no tavas mutes krita uguns bumbas

cilvēki atmezdami galvas

atvēra rīkles un rija

un Zemeslodes rīkle arī rija

degošas milzu uguns bumbas

dūmi aprija Sauli

tumsa pasauli

Mustafas atlūza ietriecās vulkānā

vulkānam rīklē deg nevainīgā skatiens

nokautā dēla uzticība labajam

un degušās pasaules melnās atlūzas

kas skrāpēja tēva kroplajai sirdij kapu

kas skrāpēja nedzīstošas brūces

dzīvās mirones (mātes) sadragātajās plaukstās

*

ja vēlies sāc pārrakstīt vēstures kļūdu

pasmel lavu no krātera rīkles

lai deg tev cilvēk acis

lai deg tev cilvēk sirds nožēlas tīrībā

lai deg tev cilvēk rokās jauna pasaule 

Suleimans I (1494.06.XI - 1566.05.IX) Osmaņu impērijas desmitais un visilgāk valdošais sultāns un kalifs. Valdīja no 1520. līdz 1566. gadam.

Vulkāna (cilvēka) grēksūdze

šī vulkānmeitiņa uguns liesmu krāsas kleitā

ir sāpju agonija degošā sirdī

viņas acīs gruzd sārtas ogles

no kurām līst melnas asinis

ja cilvēkveida bites atstāj dzeloņus viņas sārtajās ciskās

ja cilvēki dur dakšiņas viņas liesmojošā vēderā

ja matos ložņā cilvēkutis

un zem viņas nagiem sakrājas cilvēku melnumi

tad pār cilvēkiem

melni sārta asins zupa nolīst

bet pasaules matu ērkulī

uzplaukst milzīgas ugunspuķes

*

atzīšos

man ir bail no ļauna ļaunuma

kas varbūt paslēpts

vairumam vulkānu (cilvēku) zem nagiem

es nemāku izprast nedz izskaidrot pasauli

ne to kā to redzu

ne to kā tā reiz zuda

ne to kā zudīs atkal

es dēmons

izpletis lavas vēnas Zemē un cilvēkā

vāru grēkus mutuļojošus milzu ezeru katlos

*  *  *

cilvēces sirds muskulis

ir pieslēgts vulkānu pulsam:

Tobas ezerā snaudošā vulkāna

Jeloustonas supervulkāna

Kanāriju Palmas salas vulkāna...

... un katrā cilvēkā dusošā vulkāna pulsam

ja Kanāriju Palmas salas vulkāns izvirtīs

iespējams Amerikas austrumu krastu aprīs cunami

dūmi un pelni aizsegs Sauli

mātes ar bērniem apraks pelni

atstājot nākotnei kaulainas pastkartes

gadu desmitus daļa Zemes klusēs ieskauta naktī

un nav zināms

kad Saule atkal apmirdzēs šo Zemes daļu

un kad cilvēki kritušie

nogatavosies no jauna

*

ja cilvēkā dusošais vulkāns izvirtīs

iespējams cilvēce izzudīs

1

kauli neizturami vibrē

kāds kliedz.. kāds kliedz… kāds kliedz….

pustumsā pamostos, attopos

„nebaidies tas esmu es – AUGONIS –

nu jau labi nogatavojies”

„izlaid no pieres dzeloni kristāla krāsā

bet laid uz iekšu

pārdur mani pušu

esi attīrījies, notīrījies, iztīrījies

esmu gatavs plīst

dur, dur mani pušu

lai asiņainais strutu tīrības eliksīrs

tek uz āru kristāla glāzēs

bet vēl nepasniedz

vēl tāds nieks –

citrona šķēlīte

un dārzā audzēta

krūmmellene

tagad gatavs

dod lai dzer

tie kuri izelpo ļaunumu

lai varu vairoties un augt”

„mēs būsim daudz

kliegsim tumsā, pustumsā

plīstot mums

plīsīs ļaunums”

2
 

asinīm notrieptā lode

vēl griežas ap savu asi

AUGOŅI– strutainās pumpas

lēni

PĀRĀK LĒNI

plīst no iekšas

nepārrautā laika stīga spēlē

kaut zārka vāks aizvākots

tik daudz pieminekļi (krusti)

tik bieza kaulu kārta

salapojušas kārpas
uz Mēness pēdām

glāsta mirušo acis

atplēš kaulainus plakstus:

„skatātiess, skatāties!

kā cilvēki

no ass, no ass asiņo”

orākula mēle – laika grabaža – mēdās:

„pienāks laiks kad par cilvēku stāstīs

tikai saldētas asinis Mēness bļodās

it kā nekad ļaunums nebūtu bijis

it kā nekad asins lietus nebūtu lijis”

3
 

saarhivētu Pasaules karu smakā

asinskārie dzen pēdas asins joslām

(Gaza, Donbass, Donbass, Gaza)

iztālēm skan bass no Kilimandžāro:

„kilī mani Džāro, kilī mani soflī”

asins traipi rada

neremdināmu vēlmi

atriebt

cilvēki no ass, no ass asiņo

bet

Ņūtona gravitācijas likums

savu lomu vēl spēlē

bet

varbūt Zemeslodei labāk atlaist?

atgrūst, atvemt?

izbāzt mēli līdzās Troļļa mēlei

kas sen jau par cilvēkiem mēdās?

kā Munka kliedzējam atvērt muti Kliedzienā:

„atdalieties no manis un asiņojiet Izplatījumā

varbūt savilksieties vienā asins lodē

un jauna Asins planēta piedzims!”

*

dienas zobos iesprūdusi žilete

pārraus laika rīkli

atverot Zemeslodes nakts kaunumu

uzziedēs brīvības klitors

un meteoru lietus nomazgās

atstātos asins traipus