Laima Martinskis

Šovakar maigums un cinisma tevī vienādās proporcijās

tāpat kā žēlums pret bojāejošu būtni

un vilinājums skatīties bojāejā

(Amanda Aizpuriete)

no rīta līdzsvars vienmēr ir izjaukts

vai nu par daudz ticības

vai nakts par īsu

vienādības zīme = vakara zīme

kad viss saskaitīts

visbiežāk tiek atņemts

es dienā dalu

pacietību ar nepacietību

viens vienmēr ir nezināmais

neaprēķināms kā laika prognoze

kā paredzama diagnoze

un vilinājums tai reizē

noticēt un

neticēt

jūras sāļums kā

gaismas glāsts

sevi neatpazīst

dzelme klusē kā

atvērta sauja

pažobelē sarūs siena

un cer uz īssavienojumu 

kā uz salūtu gadu mijā

man liekas viss ir 

iespējams 

nočukst pagātne

sadauzītā spogulī

jaunība gaida

pārcelšanās dienu

jau piecdesmit gadus

kalendārs palicis vienā atvērumā

kā apstājies pulkstenis

pakavi viļņos vairs negriež 

baltu smilti

kā madrigāli

čuksti un bezspēka vērpetes 

kā uzvilkta bura 

smilšu palagā

acis vaļā kā vēdlodziņi

dvēsele kā laiva

mana elpa starp zobu

apmalēm svilpo

kara deju

kapu izvadītājs 

aizmirsis tekstu

es baidos no dienas

kad vakars saplūdīs ar rītu un

zila gaisma kā

nepārgriezta nabas saite

turēs kopā vientulību

miglains rīts man uzdāvina

sirds nospiedumu asfaltā

es gribētu to pasmelt 

plaukstās un padzerties

ir slāpes kas rimst

lēni žūstot

kā nosalušas 

skumjas

vakar apvārsnis izplūda

piena ķīselī

pilnmēness sarecēja kalna virsotnē un

sastindzināja nakti neatdziestot

zvaigžņu izgarojumi uzsūca

sapņus kā tvaika nosūcējs

un pārstrādāja tos otrreizējai

lietošanai par velvetmīkstu

miglu kas apsedz

rītausmas sāļo atklātību

tumsa kā nesamaksāts

elektrības rēķins

pieķeras tikai sev

un luncina asti

gaisma ņirb kad

iemīlamies sevī kā

zoodārza zvēri

haoss jau šeit bija

pirms manis

izplatījums ir tavs

jautājums un

atbilde

vārdi savērti skaistā 

virtenē ieķeras

kā saskrāpēta 

skaņu plate un

turpina atkārtot vienu 

un to pašu

neņemot vērā rūpīgi

ieprogrammētās 

smadzeņu pusložu

pārmijas

viss turpinās arī starp pārklupieniem 

kā zemeslodes kurss ap sauli

pieņemu lēmumu

nopirkt jaunas kurpes

un dejot

arī es reiz pa reizei

ceru uz caurvēju

kā durvju spraugā

apstājies laiks

caurvējš nav naktszvērs

tumsā pārvietojas tikai gaidas

un cerība ka rīts

visu mainī

pacietība

tāpat kā ceļošanas uz Bali

ir pārvērtēta

laika dimensija nav

piesaistīta

zemes griešanās ātrumam

kāds visu laiku 

brauc atpakaļgaitā 

pasažieru trūkuma dēļ

vilcieni vairs nepiestāj

visās stacijās

apsveikumu kartiņas 

ir tikpat retas 

kā autobusu pieturas

saullēkts atver un aizver 

durvis vienlaicīgi

bija kaut kāda

asimetriska viendoma

ko gribēju pierakstīt

nu tā izšķīdusi

trejdeviņās pārdomās

pierakstu tukšvārdus

un pārlasu

viendienītes trīsrindes

man nepatīk pāra skaitļi

pieci nepāri kā

bezjēdzīga saruna

neuzliek nekādu

divpienākumu

vārdu trūkums nav pierādījums 

to neesībai

kad visas pierakstītās domu

drumslas izlietotas

iestājas klusums

nepacietība ir kā 

svešvaloda

ko gribētos iemācīties

bet nav laika

tev tikai šķiet 

ka viss apkārt

notiek tevis dēļ

patiesībā

tu pats vēl tikai notiec

kā gaisma

kas šķērso simtiem

neredzamu galaktiku

un iespējams

maini to trajektoriju

pašam nezinot

kā atlūzas lieku kopā

vārdu drumslas un ceru

uz mozaīku

ir viens brīdis naktī

kad pārstāj skaitīt

minūtes

katru rītu 

atkala

bet tie krāsainie stikliņi

tik vilinoši

tik vilinoši

vai mans ķermenis ir

trīs dimensionāls?

dažreiz jūtu tikai 

vienu 

ilgas

kad tās pazūd

parādās izsalkums

putni nekad nenokavē 

saullēktu

manas lūpas vēl nav

izteikušas nevienu vārdu

modē intervālā

gavēšana

4:30

ir tikai cipari

kad nakts pārstāj slēpties

laiks pulkstenī neskatās

piemiedz acis kad

saule aizver apvārsni

katra diena kaut ko

no tevis paņem

kā lielceļš mašīnu troksni

kur virzienam nav nozīmes

nakts ieķērusies rītausmā 

kā spuldze

kas izbalo

dienas pārākumā

„Iedoma….Malduguns, kurai nav cita purva kā vienīgi - es.” 

/I. Ziedonis Pasāžas/

purvos

visšaubīgākais dibens

visretākās ogas

iedomu dūksnājs

aizmiglo ceļu

vairs nevar paslēpties

šaurzemēs

kapu vietas rok

iespiestos mērījumos

zemes gabals kas pieder

tikpat man kā nevienam

iedomu dūksnājs

ir mana karaļzeme

kur lasu lācenes