49. GADAGĀJUMS
2004. GADA MARTS
1. (236) NUMURS

    IN THIS ISSUE

Mazliet jāpiemiedz acis, lai Jaunās Gaitas pavasara numura vāka bildē saredzētu bērnu kukaragā uz tēva pleciem. Bet tad jāatceras, ka bildes autors Vitauts Sīmanis pats reiz teicis, ka viņa māksla domāta kā gala rezultāts un nevis kā starppriekšmets starp skatītāju un reālu vai idejisku objektu. Vitauts Sīmanis tika aizsaukts Dieva mierā 2003. g. 2. oktobrī un šai numurā ir Viestura Aistara apraksts par viņa dzīvi un par viņa mūža darbu.

    Rolfs Ekmanis par pāragri aizsaulē aizsaukto dzejnieku Māri Čaklo raksta, ka laikā, kad zem Padomju jūga sāka atdzimt Latvijas valsts, "Čaklais gluži ķecerīgi, ņemot vērā apstākļus, vārsmoja par slapjajiem putnēniem, kas pamazām apaug ar spītīgu spalvu, un savos dzejnieka sapņojumos vēlējās nokļūt uz zvaigznes kur neprot krāpt un uz galvas kāpt, kur varbūt esot zināms kāds apslēpts noslēpums, kas spēs arī mūsu planētu glābt."

    No vizuālās mākslas šai numurā ir Kazimira Laura gleznas "Rudens" reprodukcija, kā arī Jura Ubāna digitālā tehnikā darinātā bilde: "Gleznotājs Konrāds Ubāns savā 80 gadu jubilejā sarunājas ar amata brāli Ģedertu Eliasu". Par māksliniekiem un viņu darbiem raksta Helēna Hofmane. Ir arī fotogrāfijā apskatāma Andra Ziediņa skulptūra tēraudā "Mēnestiņš čigāniņš" no viņa izstādes 2003. g. Rietumu krasta Dziesmu svētkos. Laimonis Mieriņš, apceļojis mākslas izstādes Anglijā, sniedz savus iespaidus un vērtējumus.

    Dzejas nodaļā ir dzejolis no Ritas Gāles un seši dzejoļi no Jāņa Baltvilka, kura cilvēcīgo portretu sniedz Rita Laima Bērziņa. 2002. gadā Baltvilks saņēmis Latvijas Balvu literatūrā par dzejoļu krājumu Saule met loku, kur ir tāda rinda:

Upmalā sarauju sauju ievogu,
metu pa vienai mutē
un aizvien vairāk
jūtos kā putns.

Ritas Gāles dzejolis ir par 2002. gada 11. septembrī piedzīvotām šausmām:

Es klusēju,
jo vajag elpas, lai kliegtu.
Bet dziļi elpot ir grūti,
ja nezin kas mutē,
mājas vai miesas putekļi.

Īsstāstā "Laimīgā zeme" Laima Kalniņa liecina, ka laimīgā zeme ir tā neizskaidrojamā laimes sajūta kas cilvēku apciemo viņā pašā bet kas nav vairs atrodama tur, kur tā reiz bijusi. Tā nav zudusi, tikai kļuvusi neredzama, bet var vienmēr atgriezties ar klusu, nedzirdamu spārnu vēdu.

Ērģelniece Iveta Apkalna tikai 16 gadu vecumā 1993. gadā pavadījusi dievkalpojumu Aglonā pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes laikā. Par viņas daudzajiem panākumiem visas pasaules mērogā kopš tam, līdz pašam jaunākam apbalvojumam, Lielo mūzikas balvu, vēstī Ingrīda Bulmane.

Vēstures nodaļā Jānis Krēsliņš sumina Indrika Šterna kapitāldarbu Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari un secina, ka latviešu tautas veidošanās procesā 13. gadsimtā Senlatvija... tika iekļauta Rietumeiropas civilizācijas lokā, kuŗā daļa latviešu tautas vēl šodien vēlētos būt.

Arturs Neparts, atbildot vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa aicinājumam lasītājiem pielikt savas domas pie viņa raksta JG 228, "Vācu laiki, 1941 - 1945", konstatē ka ne viens vien autora izteiktais apgalvojums ir palicis nepamatots ar faktiem.

Alfreda Tauriņa dienas grāmatas turpinājumā aprakstīta Dresdenes izpostīšana: pret gaišajām rīta debesīm milzīgā augstumā cēlās tumšs mākonis, zem tā milzīgi melni un pelēki dūmu mutuļi, kuŗus vējš nesa ziemeļaustrumu virzienā... Dega visa Drezdene, cik vien tālu acs varēja saskatīt.

Kiberkambarī ir "sveikotāju" pārrunas par Eiropas parlamenta vēlēšanu likumprojektu. Likumprojektā (2003.g. oktobrī) paredzēts, ka tiem Saeimas locekļiem kurus ievēlēs EP būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP. Šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzītas partiju lokomotīves, kuŗas sabiedrībā labi atpazīstamas, pēc ievēlēšanas varētu atsacīties no mandāta EP par labu citiem, mazāk pazīstamiem tās pašas partijas sarakstā. Elizabete Rūtena raksta: Kaut ES pārstāvju ievēlēšanai nav nekāda sakara ar Saeimas Vēlēšanu likumu, liekas, ka varētu vismaz mēģināt radīt pilsonisku spiedienu vadībai izskatīt visus vēlēšanu likumus vienkopus... Varbūt būtu iespējams labot Saeimas Vēlēšanu likumu ar vienu vienīgu teikumu, proti: "Katrs Saeimas deputāta kandidāts drīkst kandidēt tikai vienā no [pieciem] vēlēšanu apgabaliem."

Jānis Elsbergs pārdomās par tulkošanu piekrītoši pieķeras Intas Ezergailes JG 234 teiktajam, ka tulkotajai dzejai jābūt DZĪVAI jaunajā valodā, taču, stingri ņemot, mēs, letiņi, par to vienkārši nevaram spriest - mūsu latviskais fons (kultūra, psiholoģija, valoda, politika, dzejoļu oriģināli...) pārāk stipri traucē TĪRAI mūsu angliski tulkotās dzejas uztverei... Latviešu dzejas tulkojumiem angliski jābūt līdzvērtīgiem labākajai angliski rakstītajai dzejai.

Šai numurā ir septiņas grāmatu recenzijas. Inta Ezergaile par Lolitas Gulbes Zaļi pirkstu nospiedumi: Lolita Gulbe varbūt ir neaizsargāta un nevarīga (kā mēs visi), bet viņai ir redzīga acs, dzirdīga auss un jūtīga sirds. Astra Roze par Laimas Muktupāvelas Cilpa: ...mistika, baismu nojautas mulsina un arī piesaista lasītāju. Par Zigmunda Skujiņa No lietišķā uz mistisko: Valoda plūst skaisti un raiti... Valoda ir tēlaina. Juris Silenieks par Noras Ikstenas Zīdtārpiņu musināšanu. Māra Zālīte: Ja nu Māras Zālītes intīmā personīgā dzīve netiek pieminēta, taču varētu kaut kur atzīmēt un ne tikai "datos" un fotogrāfijās, ka dzejniece ir precējusies... Dzidra Purmale par Latvijas Antropologu biedrības Cilvēks. Dzīve. Stāstījums: ... paveŗ svaigu skatu uz procesiem, kas notiek sabiedrībā un liek nojaust, cik svarīga loma vēstures lielajos strāvojumos ir individuālajam "mazajam" cilvēkam. Juris Neimanis par Nikolaja Balabkina Tautsaimnieka atziņu ceļš. Esejas un vērtējumi: Savā laikā Ļeņins uzsvēra, ka visu nosaka kadri. Balabkins norāda, ka reformas nevar īstenot ar vecajiem kadriem. Aija Veldre Beldavs par AABS Journal of Baltic Studies (JBS) 2003. g. 3. numuru: Šajā sieviešu kustībai Baltijas valstīs veltītajā speciālizdevumā redaktore...iekļāvusi pētījumus kas nāk no Rietumos vai arī Baltijas valstīs izglītību ieguvušiem zinātniekiem ... kuŗi sasaista sieviešu dzīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar plašākiem polītiskiem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem no sendienām līdz pat nesenajiem lielo pārmaiņu laikiem.

Nodaļā "Dažos vārdos" īsziņas par redakcijas kolēģijas izvēlētajiem interesantiem notikumiem latviešu (un ne tikai!) kultūrā visā pasaulē. Tur ir, starp citu, par baltkrievu rakstnieku Vasiļu Bikavu, par Nobela laureātu Džānu Kutzē (John Maxwell Coetzee), par Janīnas Kursītes un Ingas Ābeles viedajiem vārdiem Latvijas periodikā, par Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna kopuzvedumu pirms tautas balsošanas par iestāšanos ES ar nolūku cilvēkus apvienot pirms tautas balsojuma, par dievturu sadraudzes izdevumu "Labietis", par Latvijas izgāšanos pasaules grāmatu tirgū (Buchmesse) Frankfurtē, par P.E.N. kongresu Meksikā, par Klāva Elsberga pēdējā sarunu biedra žirinovskista Mihaila Vorfolomejeva nāvi 53 gadu vecumā, par angļu dzejnieku Benjaminu Zefanija (Zephaniah), par Nobela laureāti Širinu Ebadi, un vēl daudz cita.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...