Laikmeta drupas
Aina Neboisa, LAIKMETA DRUPAS, stāsti, Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas izdevums, SALAS apgāds, 169 lpp., 1963. g. , Artura Neboisa vāks un virsraksti.
"Nereti kāda nejauši vērota seja, kaut kur izlasīts teikums par vēstures vai laikmeta radītu faktu ierosina viņas fantaziju un kļūst par cēloni literāram darbam," - tā saka Jānis Sarma piezīmēs par autori Ainu Neboisu viņas pirmajā stāstu grāmatā.
Senā Roma un Ēģipte, Korejas un Indoķīnas kaŗa lauki, Austrālijas skola, lauku dzīve un frizieŗu salons ir Ainas Neboisas vides. Skaidrs, ka ne viss ir viņas dzīves pieredzes attēlojums, taču vairāk vai mazāk autorei pazīstamas šīs pasaules, kuŗās risinās stāstu darbība. Tā sauktā trimdas latviskā vide parādās tikai pāris stāstos (Uguns orchidejas un Ceļi vieno, ceļi šķiŗ) un mazākā mērā abos kaŗa stāstos (Ziņa un Aizliegšana).
Autorei latviešu dzīves parādības, šķiet, ir svešākas par Austrālijas ikdienas skicējumiem. Interesanti atzīmēt, ka arī tieši šie stāsti ir rūpīgāk nostrādāti, skaidrākiem vilcieniem tverti. Tādi ir stāsti - Lemonjē kundze, Nenovēršamā mīlestība un jau iepriekš minētais - Uguns orchidejas, kur parādīts latviešu emigranta ģimenes pārdzīvojums piektā kontinenta meža ugunsgrēkā.
Ja minētajiem stāstiem vēl pieskaita stāstu Patiesība (ārkārtīgi spēcīgs nobeigums), tad tie ir arī grāmatā teicamākie. Liekas, nevaļā, dzīves steigā Neboisai nav izdevies izsvarot krājuma kvalitāti. Līdzās iepriekš minētajiem ir vairāki neapstrādāti, pat samocīti darbi. Tā grāmatas nobeigumā stāsts Aizliegšana vairāk atgādina skici romānam vai novelei - par daudz vielas, par maz svītrājumu vārdos vai pat veselos teikumos. Tāpat traucē vietām neapdomīgā svaidīšanās ar vietniekvārdu "viņš" (161, un 162. lpp. katrā lietoti 14 reizes!). Liekas, sveša autorei kaŗavīru dzīves pasaule.
Krājumā varēja nebūt stāsts Pēdējais ceļojums, kur augstprātīgais romietis Kvintlijs, meklēdams dzintaru, nonācis svešā zemē, kuŗas valdnieka meita ir Baiba (laikam latviete, jo ārzemniekā samīlas pirmā acumirklī, - Vēlāk vēsturē pierādījusies īpašība ar krievu, vācu, amerikāņu kaŗavīriem!).
Stāstā smaguma punkts ir nevis raksturs, bet situācijas. Aina Neboisa ir veikla situācijas pārvaldītāja savos darbos, bet kur tā mēģina tuvoties raksturi attiecībām, zūd arī šarmantā situāciju spēle.
Ainas Neboisas pirmā grāmata ir neapšaubāmi pievilcīga. Jābrīnās par latviešu prozas antoloģijas sastādītājiem, kam neievērots paslīdējis gaŗām grāmatas pirmais stāsts Uguns orchidejas. Šo rindu rakstītājs grāmatas nosaukumam noteikti būtu izvēlējies pirmā stāsta nosaukumu, kas atbilst vairāk krājuma saturam un gaŗam nekā pabālais, neinformatīvais virsraksts Laikmeta drupas.
Ainas Neboisas personā noteikti izveidojusies nopietna daiļprozas rakstniece. Gaidīsim nākamo grāmatu.
Artura Neboisa zīmētais vāks ir kļūmīgs negadījums.
Spodris Klauverts