Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Aizsardzības ministrs: Afganistānā ir tikpat bīstami kā Irākā

LETA  08/05/07    Afganistānā, kur patlaban dienesta pienākumus NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā pilda 96 Latvijas bruņoto spēku karavīri, ir tikpat bīstami kā Irākā, intervijā aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Atšķirība esot tikai tā, ka pagaidām mūsu karavīri Afganistānā atrodas valsts ziemeļos, kur drošības situācija ir relatīvi mierīgāka nekā citos reģionos. Tomēr, kā norādīja Slakteris, situācija jebkurā mirklī var mainīties un dzīvības draudi ir iespējami jebkurā šīs zemes vietā.

"Mūsējie uz Afganistānu devušies uzturēt mieru ar ieročiem rokās, un tā nav atpūtas zona," sacīja ministrs.

ISAF starptautiskās operācijas mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas pagaidu valdībai drošības uzturēšanā operācijas atbildības ietvaros, lai pārejas perioda valdība un ANO personāls varētu darboties drošā vidē, veidojot drošības struktūras saskaņā ar Bonnas vienošanos un Militāri tehnisko vienošanos. Šajā misijā piedalās karavīri no 29 valstīm. Kopš 2003.gada 11.augusta misijas vadība atrodas NATO pavēlniecībā. 94 Latvijas kontingenta karavīri atrodas Afganistānā, bet vēl divi virsnieki NATO štābā Polijā.

Slakteris norādīja, ka NATO ir sapratuši, ka ar ieročiem vien situāciju valstī nevarēs uzlabot, tādēļ jau patlaban uz Afganistānu dodas dažādu nozaru civilie speciālisti, lai vietējos apmācītu dažādās dzīves jomās. Pretējā gadījumā šajā valstī nemitīgi būs jāuzturas starptautiskajiem militārajiem spēkiem.

Plānots, ka nākamgad Latvijas karavīru skaits Afganistānā varētu pieaugt līdz 200 personām.

Intervija ar Andreju Pildegoviču: Neaizsapņoties sapņu darbā

Baiba Lulle,  NRA  08/06/07    ASV klātbūtne ekonomikā varētu būt daudz jūtamāka.

Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

– Kādi ir jūsu kā Latvijas vēstnieka ASV stratēģiskie mērķi, kuru izpilde varētu būt kā atskaites punkts darbības vērtējumam, piemēram, pēc trim gadiem?

Andrejs Pildegovičs: – Es gribētu turpināt to, ko sākuši mani priekšgājēji Anatols Dinbergs, Ojārs Kalniņš, Aivijs Ronis, Māris Riekstiņš, – labās iestrādes Latvijas un ASV attiecībās. Mans pamatuzdevums būs kopt politiskās attiecības ar šo pasaules lielvalsti, veicināt ekonomisko sadarbību, kas, kā diplomāti mēdz teikt, nebūt neatspoguļo to potenciālu, kurš veidojas Baltijas reģionā. ASV klātbūtne ekonomikā varētu būt daudz jūtamāka. Viens no uzdevumiem būs kopt un atbalstīt mūsu diasporu ASV, kultūras un izglītības projektus. Būtiska ir bezvīzu režīma panākšana.

– Nekādi rādītāji, pēc kuriem varētu vērtēt?

– Vēstnieks ir savas valsts pārstāvis, kas diendienā kopj šīs starpvalstu attiecības, bet tās lielā mērā balstīsies uz mūsu valdības, parlamenta, prezidenta, nozaru ministriju, darījumu aprindu, sabiedrisko organizāciju darbinieku iniciatīvām. Vēstnieka pienākums ir šīs iniciatīvas atbalstīt un meklēt dzirdīgas ausis ASV.

Prioritātes ir vairākas. ASV ir neapšaubāmi ietekmīgākā lielvara mūsdienu starptautiskajā telpā un viens no ietekmīgākajiem un svarīgākajiem Latvijas drošības garantiem. Kopš neatkarības atjaunošanas Vašingtona ir skaidri apliecinājusi, ka Latvija uz ASV tiešām var paļauties. Amerika bija viena no skaļākajām Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas paudējām, tai bija milzīga loma PSRS karaspēka izvešanā laikposmā no 1994. līdz 1998. gadam, EDSO misijas slēgšanā Latvijā. Lielu atbalstu saņēmuši mūsu bruņotie spēki. Jautājumā par Baltijas gaisa telpas patrulēšanu NATO bija šaubas, neziņa, bija opozīcija no dažu kaimiņvalstu puses, bet ASV nostāja šajā jautājumā bija ļoti būtiska. Arī attiecībā par NATO samita rīkošanu Rīgā.

– Vai ASV kā drošības avots tomēr nav sava veida nedrošības potenciāls, un ar ASV dažkārt vairāk draudzējamies "pret Krieviju", ar kuru kā ar kaimiņvalsti un nozīmīgu enerģētisko avotu mums tomēr jāsadzīvo un dažkārt jāveido no ASV interesēm atšķirīga politika?

– Latvija nekad nav vēlējusies konfrontāciju un mākslīgi saasinātas attiecības ar Krieviju. Arī ASV un rietumvalstu politika pret Krieviju nav naidīga, un arī Krievija būtībā neuzskata ASV un Latviju par nedraudzīgām valstīm, lai gan par zināmiem jautājumiem ir strīdi. Bet galvenie nedrošības avoti šodien vairs nav divu lielvaru sadursme.

– Minējāt ASV politiskā atbalsta gadījumus, bet ko esam ieguvuši ekonomiski no mūsu stratēģiskās partnerības ar ASV? Vai šajā jomā nevaram runāt par regresu, raugoties uz ASV banku American Express un Bank of America norēķinu kontu slēgšanu vairākām Latvijas komercbankām?

– ASV ir pietiekami tālu, un Latvijas un Baltijas ekonomiskā vide līdz mūsu iestājai ES ir bijusi diezgan maz integrēta plašākajā pasaules ekonomiskajā sistēmā. Līdz ar integrāciju ES un valsts pamatu politisko, ekonomisko, tiesisko pamatu nostiprināšanu ekonomiskās mijiedarbības potenciāls kļūst redzams. Mūsu tirdzniecības apjomi joprojām ir pieticīgi, salīdzinot ar ES valstīm vai Krieviju, bet pēdējo trīs gadu tendence investīciju, tirdzniecības apjomu pieaugumā ir stabila.

Latvijā ir ienākusi GE Money grupa, tuvākajos divos gados Rīgā tiks uzbūvēta viena no lielākajā viesnīcām Baltijas reģionā Hyatt, Ventspilī darbojas Vitol Group, kas ir visai stingri integrēta ASV finanšu sistēmā; pēdējos divos gados tūrisms kļuvis par pamanāmu daļu no mūsu IKP; iespējama lielāka tūrisma plūsma no ASV. Pēdējos gados bijušas mērķtiecīgas konferences, kas domātas tieši jaunu saskarsmes punktu meklēšanai. Viens no ļoti pozitīviem piemēriem ir Rīgas Biznesa institūts, kas izveidojās, pateicoties Bufalo universitātes Ņujorkā aktivitātēm. Un potenciāls vēl ir milzīgs.

– Vai jūs, būdams vēstnieks, varat mēģināt ietekmēt situāciju ar norēķinu kontu slēgšanu?

– Šis gadījums nebija patīkams mūsu uzņēmējiem, un valdība un vēstniecība dara visu, lai iegūtu objektīvu informāciju par šāda lēmuma pieņemšanas cēloņiem. Mūsu mērķis ir darīt visu, lai šādi lēmumi neatkārtotos nākotnē. Finanšu sektors ir viens no svarīgākajiem mūsu ekonomikas balstiem līdzīgi kā tranzīts, rūpniecība, arī tūrisms, kas veidojas par konkurētspējīgu nozari.

Ņemot vērā, cik finanšu nozare ir svarīga, centīšos panākt, lai būtu konsolidēts valdību – regulatoru – banku redzējums par nozares attīstību. Panākot ciešu sadarbību šā trijstūra ietvaros, spēsim būt konkurētspējīgi.

– Kad īsti Latvijai būs bezvīzu režīms ar ASV?

– Ideāla scenārija gadījumā jauno ES valstu pilsoņiem tas būs pieejams 2008.–2009. gadu mijā prezidenta Buša pilnvaru beigu posmā, jo viņš to panākt vēlas vēl savu pilnvaru laikā. Buša pilnvaru laiks beidzas 2009. gada 9. janvārī. Pēdējā laikā dinamika ir pietiekami laba. 27. jūlijā ASV Kongress pieņēma likumu paketi, kurā iezīmētas reformas ASV iebraukšanas un izbraukšanas politikā un kurā viens ļoti neliels elements skar bezvīzu režīmu ar jaunajām ES valstīm. Šā likuma pieņemšana ir solis pareizajā virzienā, lai gan tas mums nedeva pilnīgu gandarījumu, jo neparedz bezvīzu režīma ieviešanu konkrētā laikā. Balstoties uz šo likumu, ASV tuvākajos mēnešos ieviesīs jaunas migrācijas kontroles procedūras, izveidos datu bāzes par izceļojušajiem cilvēkiem. Līdz šim ASV ļoti stingri kontrolēja iebraukšanu, bet ne izbraukšanu.

– Vai, ieviešot bezvīzu režīmu, ASV nekļūs par vēl izteiktāku izceļošanas mērķi no Latvijas? Vai tas nebūs nekādi saistīts ar nodarbinātības iespējām?

– Tas būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik noturīgi un stabili attīstīsies ekonomika Latvijā. Mums nav statistikas par to, cik cilvēku gribētu izbraukt uz ASV, bet mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijas iedzīvotāji, pilsoņi varētu baudīt tādas pašas tiesības, kādas ir citu ES valstu pilsoņiem attiecībā uz ceļošanu.

– Un kas ir darīts, lai šī attieksme būtu vienāda?

– Par šo tematu ir runāts prezidentu, valdību vadītāju, ārlietu ministru līmenī, ir veikts arī diezgan liels lobiju darbs. Buša nostāja ir mūsu vēlmei atbalstoša. Bet vēl var paiet gads vai divi, lai ieviestu sistēmu, kas nav pieskaņota tikai Latvijas vai Lietuvas pilsoņiem.

– Vai ir jelkad runāts par savstarpējo paritāti: ja mūsu pilsoņiem ASV vajadzīga vīza, tad tā ir vajadzīga arī ASV pilsoņiem, kas brauc uz Latviju?

– Līdz šim tas nav apspriests, un nedomāju, ka tā būtu pareizi. Vienpusējais bezvīzu režīms tika ieviests 1995. gadā, un uzskatu par savu tiešo pienākumu darīt visu, lai tas pārskatāmā nākotnē būtu abpusējs.

– Likumprojekts paredz, ka ASV bezvīzu režīmu noteiks ar valstīm, kurās ASV vīzas patlaban atsaka mazāk nekā desmit procentiem pilsoņu. Tajā pašā laikā dzirdēti neskaitāmi stāsti par pilnīgi nesaprotamu vīzu atteikumu. Jādomā, ka samērā liels atteikumu procents tiek mērķtiecīgi uzturēts un pielāgots politikai.

– Tāds slieksnis ir fiksēts, bet, runājot par atteikumu skaitu, jāteic, ka pēdējā laikā, pieaugot mūsu labklājības līmenim, tas ir ievērojami samazinājies. Ja pirms trim četriem gadiem atteikumu bija ceturtā daļa, tad šā gada beigās tas varētu būt 12–13 procentu.

– Tieši tā: gatavojamies bezvīzu režīmam, tāpēc pamazām atteikumu skaits jāsamazina!

– Man nav tādas informācijas, lai komentētu, kādā veidā ASV varas iestādes izvērtē vīzu pieteikumus. Bet tendence ir mums labvēlīga.

– Vai piekrītat viedokļiem, ka ASV vēstniece Latvijā iejaukusies mūsu valsts iekšējās lietās, komentējot kriminālprocesu virzības, saucot pie sevis uz tikšanos dažādas amatpersonas – arī pirms valdības izveides vai krišanas –, atbalstot vienu vai otru kandidātu konkrētiem amatiem?

– Man tādi gadījumi nav zināmi, bet mana personīgā pieredze kontaktos ar ASV liecina, ka sadarbība bijusi ļoti korekta.

– Latvijas vēstnieks tomēr nevarētu pie sevis izsaukt ASV senatoru, prokuroru? Kur ir vēstnieka pilnvaru robežas?

– Nezinu, vai pareizais vārds ir "izsaukt", bet uzaicināt uz sarunu vai tikties tiesības man ir. Esam jau neskaitāmas reizes Vašingtonā uzrunājuši amatpersonas, signalizējot par savām interesēm. Arī es savu pienākumu lokā saredzu tikšanos ar ASV likumdevējiem, valdības departamentu pārstāvjiem, droši vien arī ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Noteikti nedrīkst dzīvot mucā. Mans pienākums Vašingtonā ir aktīvi darboties, aizstāvot Latvijas intereses.

Protams, ir bijuši jautājumi, kur mums nav izdevies panākt pilnīgu saskaņu, piemēram, par Liepājas metalurga produkcijas eksportu uz ASV. Mūsu valdība un valsts vadītāji ir diezgan ilgstoši mēģinājuši panākt, lai tiktu pārskatīti ASV uzliktie ierobežojumi mūsu eksportam uz ASV. Ir jautājumi, kuri vienu vai otru pusi neapmierina, ir neskaidrības, un to risināšana prasa ilgstošu darbu.

– Vai tad, kad jūs aicināja palikt jaunā prezidenta kancelejā, vai jau tad bija skaidrs, ka kļūsiet par vēstnieku ASV?

– Tajā brīdī bija izpildītas visas formalitātes, lai es varētu uzsākt vēstnieka pienākumu pildīšanu ASV.

– Ko jums personīgi šīs pārmaiņas nozīmē?

– Es esmu karjeras diplomāts Ārlietu ministrijas dienestā kopš 1994. gada, tāpēc man šis darbs ir atgriešanās pazīstamā vidē pēc gandrīz astoņiem prezidenta kancelejā pavadītiem gadiem. Šo amatu uzskatu par milzīgu pagodinājumu un uzticības apliecinājumu. Protams, darbs ASV ir katra diplomāta sapnis. Man tas nozīmē ļoti daudz. Pirms 12 gadiem, studējot starptautiskās attiecības Stenfordā, nekad nebūtu ticējis, ka pēc salīdzinoši īsa laika man būs iespēja atgriezties Vašingtonā nevis kā studentam, bet kā Latvijas valsts augstākajam pārstāvim. Bet arī prezidenta kancelejā pavadīto laiku uzskatu par līdz šim pilnīgāko un aizraujošāko laiku profesionālajā ziņā; biju tur notikumiem bagātajā laikā no 1999.gada, kad vēl nebija sāktas sarunas par Latvijas iestāšanos ES un kad mūsu dalībai NATO lielākā daļa politiķu nebija noticējusi.

– Kā jūs, būdams ilgāku laiku Valsts prezidenta kancelejas darbinieks, vērtējat Valda Zatlera un viņa komandas pirmos soļus amatā?

– Pirms astoņiem gadiem, uzsākot darbu kancelejā, mums arī gāja ļoti smagi, un pagāja zināms laiks, kamēr iestrādājās komanda, tapa iekšēja saskaņa un pieredze. Ļoti būtiski, lai prezidentam būtu uzticama komanda.

Mani priecē, ka prezidents septembrī viesosies Ņujorkā un piedalīsies ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, kas apliecinās viņa vēlmi līdzdarboties ne tikai reģionālajos un Eiropas jautājumos, bet skatīties plašāk un turpināt Vairas Vīķes-Freibergas iestrādes.

Latvijai bezvīzu režīms ar ASV pagaidām nereāls

Agnese Margēviča,  NRA  08/07/07    Nepamatoti rožaini izrādījušies pirmie optimistiskie vērtējumi, ka nesenās ASV likumdošanas izmaiņas drīz pavērs Latvijai durvis uz bezvīzu režīmu ar šo valsti.

ASV Kongresa 27. jūlijā pieņemtais un prezidenta Džordža Buša 3. augustā parakstītais pretterorisma pasākumu likums gan paredz zināmu pretimnākšanu saviem sabiedrotajiem, tomēr tikai tik daudz, lai bezvīzu programmā iekļautu pāris jaunas valstis. Jaunnoteiktajiem kritērijiem atbilst Čehija un Igaunija, savukārt Latvijas diplomāti cer, ka ar mūsu valsti bezvīzu režīmu ASV varētu ieviest labi ja 2009. gadā. ASV likumdevēji gan uzsvēruši – durvis uz bezvīzu režīmu tiek vērtas, vadoties pēc atbilstības kritērijiem, nesijājot valstis pēc citām pazīmēm. Tā aiz durvīm palikusi Polija, kas iepriekš cerēja uz Vašingtonas politisku lēmumu to vienīgo kā nozīmīgāko sabiedroto militārajā operācijā Irākā iekļaut bezvīzu programmā. Pat par spīti tam, ka kritēriji nule mīkstināti, Latvija vēl aizvien tiem neatbilst, jo pārāk daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem tiek atteikts ASV vīzas pieprasījums.

"Šā likuma pieņemšana ir solis pareizajā virzienā, lai gan tas mums nedeva pilnīgu gandarījumu, jo neparedz bezvīzu režīma ieviešanu konkrētā laikā," pirmdien intervijā Neatkarīgajai atzina Latvijas jaunais vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Līdzīgi izteikušies čehi, kuriem, tāpat kā igauņiem, vairs nav formālu šķēršļu, lai kvalificētos bezvīzu režīma prasībām. Čehi jau paziņojuši, ka likums nav piepildījis viņu cerības. "Likums saglabā vīzu atteikumu kritēriju kā nosacījumu iekļaušanai bezvīzu programmā, bet valstis, kuras vēlas vīzu režīma atcelšanu, nevar tieši ietekmēt atteikto vīzu pieteikumu skaitu," Čehijas Ārlietu ministrijas pārstāves Zuzanas Opletalovas teikto citē čehu ziņu aģentūra ČTK. Pēc viņas teiktā, likumā nav ietverti nosacījumi vīzu režīma tūlītējai atcelšanai ASV tuvākajiem sabiedrotajiem, tiklīdz tie izpilda drošības kritērijus.

Vienīgais jauninājums, kas ļauj runāt par potenciālu progresu, ir likuma norma, kas ļauj pretendēt uz bezvīzu režīmu tām valstīm, kuru iedzīvotājiem atteikts ne vairāk kā katrs desmitais ASV vīzu pieprasījums. Šo desmit procentu limita noteikšanu var uzskatīt par ievērojamu pretimnākšanu, ņemot vērā, ka līdz šim limits bija ne vairāk kā trīs procenti atteikto vīzu. Par to, ka iepriekš noteiktais limits Austrumeiropas valstīm bija faktiski neizpildāms šķērslis, liecina fakts, ka pat desmit procentu kritērijam atbilst vien divas valstis – Čehija un Igaunija. Tāpēc jaunais likums vairākumu austrumeiropiešu, arī Latviju, tikai teorētiski tuvina bezvīzu režīmam ar ASV. Iepriekšējos gados noraidīti aptuveni 15 procenti Latvijas iedzīvotāju iesniegto vīzu pieteikumu. Salīdzinājumam: Polijai šis rādītājs ir vēl augstāks – 25 procenti. A. Pildegovičs prognozē, ka šā gada beigās Latvijas iedzīvotājiem atteikto vīzu īpatsvars varētu būt 12–13 procentu robežās, tātad vēl divus trīs procentus virs limita, kas nozīmē, ka Latvija var cerēt uz pozitīvu statistiku labi ja 2008. gada beigās.

2009. gada sākumā beigsies Dž. Buša prezidentūra, un tiek lēsts, ka bezvīzu režīms vēl ar vairākiem amerikāņu sabiedrotajiem varētu būt viens no jautājumiem, ko mantos viņa pēctecis amatā. Dž. Bušs, parakstot likumu, solījies "strādāt ar Kongresu, lai sekmētu ASV drošību un ārpolitiskos mērķus, pieļaujot lielāku elastību, lai programmā iekļautu dažus no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem".

Augstais vīzu atteikumu procents norāda uz ASV konsulāro darbinieku bažām, ka cilvēks patiesībā vēlas doties uz ASV, lai tur paliktu. Šādas bažas pamato vīzu režīma pārkāpumi, ko izdara austrumeiropieši, viņu vidū arī latvieši, piemēram, strādājot, lai gan vīza izsniegta tūrismam, vai paliekot ASV ilgāk par vīzas termiņu. Tomēr gan no Austrumeiropas valstīm, gan no ASV ekspertiem izskanējis, ka pašu valstu rokās ir visai maz instrumentu, lai izpildītu galveno bezvīzu režīma kritēriju – samazinātu vīzu atteikumu īpatsvaru, jo tas ir tikai un vienīgi ASV konsulāro darbinieku kompetencē.

Irākas pilsonim — bēgļa statusu

BNS   08/09/07    Latvija šogad bēgļa statusu piešķīrusi kādam 40 gadu vecam Irākas pilsonim, aģentūrai BNS pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Bēgļa statuss vīrietim piešķirts, jo patvēruma motīvi atbilduši Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu kritērijiem. Pret irākieti vērstā vajāšana viņa mītnes zemē bijusi individuāla rakstura.

PMLP statistika liecina, ka šogad Latvijā pēc patvēruma vērsušies 19 cilvēki, kas ir divas reizes vairāk nekā 2006.gadā. Bēgļa statuss piešķirts Irākas pilsonim, bet alternatīvais statuss — kādam Baltkrievijas pilsonim. Pārējie pieteikumi ir noraidīti, jo patvēruma meklētāju sniegtā informācija nebija atbilstoša patvēruma piešķiršanas kritērijiem vai arī viņu lietu izskatīšana turpinās.

Kopš 1998.gada, kad iesākta patvēruma piešķiršanas procedūra, patvērumu Latvijā lūguši 188 cilvēki, no kuriem statusu ieguvuši 29 prasītāji: 11 personas ieguvušas bēgļa statusu un 18 — alternatīvo statusu. 2004.gada decembrī Latvijas pasi ieguva Ēģiptē dzimis palestīnietis Haisams Abū Abds, kurš kopš 1998. gada uzturējās Latvijā bēgļa statusā un naturalizācijas kārtībā ieguva pilsonību. Tas bija pirmais gadījums Austrumeiropā, kad kādas valsts bēglis naturalizācijas kārtībā iegūst pilsonību.

LR prezidentūrā...

Valsts prezidenta kanceleja lūdz papildu finansējumu 533 000 latu apmērā

LETA  08/06/07   Valsts prezidenta kanceleja Finanšu ministrijai (FM) lūgusi piešķirt papildu finansējumu Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Valda Zatlera darbības nodrošināšanai vairāk nekā 533 000 latu apmērā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase.

Lase gan neatklāja, tieši kādu kancelejas vajadzību apmierināšanai tiek prasīta šī summa, norādot, ka ministrijai tika iesniegta detalizēta plānoto izdevumu tāme. Lase uzsvēra, ka tikai valdības ziņā ir izlemt, kuras pozīcijas un kādā apmērā atbalstīt vai neatbalstīt.

FM aģentūru LETA informēja, ka ministrija ir saņēmusi Valsts prezidenta kancelejas pieprasījumu budžeta grozījumiem par kopējo summu vairāk nekā 533 000 latu apmērā. No minētās summas lielākā daļa - 418 000 latu - lūgti darbinieku atlīdzībām, 61 000 latu - kapitālu izdevumiem un 54 000 latu - precēm un pakalpojumiem, tostarp datortīklu nodrošināšanai un sociālajām apdrošināšanām.

Ministrija atteicās sniegt sīkākus komentārus, vai Valsts prezidenta kancelejai tiks piešķirta pieprasītā summa un norādīja, ka kancelejas lūgums tiks iesniegts valdībā augusta beigās pie budžeta grozījumiem.

Kā informēja Lase, 2007.gada plānotais budžets Valsts prezidenta funkciju nodrošināšanai bija vairāk nekā 2,3 miljoni latu. No minētajiem līdzekļiem līdz šī gada 9.jūlijam bija iztērēti vairāk nekā 1,6 miljoni latu.

No 2007.gada plānotā budžeta kancelejas darbinieku atalgojumam bija plānots iztērēt vairāk nekā 1,1 miljonu latu. Līdz šī gada 9.jūlijam darbinieku algās bija izmaksāti vairāk nekā 474 000 latu, savukārt kompensācijās un pabalstos izmaksāti vairāk nekā 236 000 latu. Kopumā līdz šī gada 9.jūlijam kancelejas darbinieku atalgojumam - algām, kompensācijām un pabalstiem - iztērēti vairāk nekā 710 000 latu.

Jaunā Valsts prezidenta un viņa kancelejas nodrošināšanai no 9.jūlija līdz gada beigām ir atlikuši 749 418 lati. Lase norādīja, ka Valsts prezidenta kanceleja pašlaik strādā esošā budžeta ietvaros un uzskata, ka Valsts prezidenta kancelejai jāpilda tai ar likumu uzliktie pienākumi neatkarīgi no naudas daudzuma.

Tomēr šā brīža prognozes rādot, ka «šāda naudas summa var būt nepietiekama Valsts prezidenta efektīva un neatkarīga darba nodrošināšanai».

Zatlers: Valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns ir jāsaprot katram iedzīvotājam

LETA  08/09/07    Lai valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns būtu efektīvs, tas ir jāsaprot ne tikai valsts institūcijām, bet arī katram uzņēmējam un iedzīvotājam, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Ne tikai valdībai ir jāpanāk bezdeficīta vai pārpalikuma budžets šajā gadā, bet arī katrai ģimenei ir jāsāk domāt par tēriņu samazināšanu un uzkrājumu veidošanu," sacīja prezidents šodien pēc tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Valsts prezidents līdzīgi kā Rimšēvičs atzina, ka inflāciju pretēji Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) iepriekš teiktajam "nevar izslimot".

"Slimība ir jāizārstē. Tas, ka jāizslimo - tā ir viena lieta, bet tā ir arī jāizārstē," sacīja Zatlers. Latvijas Bankas prezidents arī atzina, ka inflāciju nevarot "izslimot" un valdības inflācijas apkarošanas plāns esot pirmās zāles situācijas uzlabošanai.

Prezidents gan izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai Valsts prezidenta kanceleja arī samazinās savus tēriņus. Zatlers sacīja: "Bez šaubām, būs jārāda tāds piemērs, un mēs arī to darīsim". Tomēr Zatlers nebija ar mieru atteikties no kancelejas pieprasītā papildu finansējuma vairāk nekā pusmiljona latu apmērā tās darbības nodrošināšanai. "Šī ir īpaša situācija. Mums ir vajadzīgi līdzekļi, lai nodrošinātu elementāru prezidenta kancelejas darbu," klāstīja prezidents.

LETA jau ziņoja, ka šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Preču cenas augušas par 8,2%, bet pakalpojumu cenas - par 13%.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Precēm cenas pieauga par 1,2%, bet pakalpojumiem - par 1,3%.

Jūlijā bijusi augstākā inflācija pēdējos desmit gados. Pēdējoreiz augstāka inflācija nekā šomēnes bija 1997.gada februārī - 9,9%.

Zatlers vēl nav izlēmis, vai kļūt par nacionālo lūgšanu brokastu patronu

LETA   08/09/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers pozitīvi vērtē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga iepriekš izteikto aicinājumu kļūt par nacionālo lūgšanu brokastu patronu, bet vēl nav izlēmis, vai pieņemt uzaicinājumu.

Zatlers turpina rūpīgi iepazīties, kā un kāpēc šāda tradīcija iedibināta un kāda ir nacionālo brokastu vieta un loma citās valstīs, informēja prezidenta preses sekretāre Inta Lase.

Pirms lēmuma pieņemšanas Valsts prezidents vēlas uzklausīt arī citu kristīgo konfesiju vadītāju un draudžu locekļu viedokli par šādu ceremoniju.

Kā ziņots, iepriekš Vanags skaidroja, ka nacionālo lūgšanu brokastis ir daudzās valstīs, bet visizplatītākās ASV, kur tās vada valsts prezidents.

"Lūgšanu brokastu mērķis ir konsolidēt sabiedrību un aicināt kopā jebkādus līderus, sākot no valsts vadītāja līdz rokerim," sacīja Vanags, piebilstot, ka šādi pasākumi notiek arī Latvijā, taču netiek īpaši afišēti.

Ulmanis: Par nodokļu maksātāju naudu veikto eksprezidentu dzīvokļu remontdarbu tāme ir jāpublisko

LETA  08/10/07     Tā kā dzīvokļos, ko valsts piešķir bijušajiem prezidentiem pēc amata pienākumu pildīšanas beigām, remontdarbi tiek veikti par nodokļu maksātāju naudu, remontdarbu tāme ir jādara zināma sabiedrībai, uzskata eksprezidents Guntis Ulmanis.

Kā aģentūru LETA informēja Ulmaņa sekretāre Eva Eihmane, Ulmani neesot mākušas nekādas šaubas, darot sabiedrībai zināmu viņam valsts piešķirtā dzīvokļa tāmi, jo sabiedrībai esot bijušas tiesības to zināt.

Ulmanis gan atturējās sniegt ieteikumus, kā būtu jārīkojas eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura nevēlas publiskot detalizētu viņai piešķirtā dzīvokļa remontdarbu tāmi.

Kā ziņots, Ulmanim piešķirtā dzīvokļa remontdarbu tāme savulaik tika publiskota, un pēc tam amatpersonas izpelnījās asu kritiku par pieļauto izšķērdību Ulmaņa dzīvokļa iekārtošanā, teju par 100 latiem pērkot tualetes papīra turētāju un 630 latu vērtu spoguli.

Kā ziņots, lai arī Vīķei-Freibergai piešķirtais dzīvoklis Brīvības ielā ir valsts īpašums, gan bijusī valsts galva, gan VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) neatklāj detalizētu informāciju, kā izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, remontējot un iekārtojot eksprezidentei atvēlēto mitekli. Sabiedrība par atklātību "Delna" šādu rīcību uzskata par nepamatotu un aicina atklāt dzīvokļa remontdarbu tāmi.

VNĪ, lūgti iepazīstināt ar precīzu dzīvokļa remontdarbu tāmi, publiskoja vien "Izmaksu kopsavilkumu", kurā redzams, ka dzīvokļa remontdarbi kopumā ir izmaksājuši 450 679 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). No remontdarbu izmaksām lielāko daļu - 328 593 latus bez PVN - veidojuši izdevumi par būvdarbiem un interjeru, tostarp 239 573 lati izlietoti par materiāliem, taču, kam tieši izlietota šī summa, uzzināt nav iespējams.

Detalizēta remontdarbu tāme netiekot atklāta bijušās prezidentes vēlmju dēļ. Kā aģentūrai LETA sacīja eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba, Vīķe-Freiberga nevēloties, lai tiktu publiskota viņas jaunā dzīvokļa tāme, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas "personīgās vēlmes un personīgas lietas".

Atbildot uz jautājumu, vai nodokļu maksātāju naudas izlietojumam nebūtu jābūt sabiedrībai pieejamai informācijai, Rāviņa-Vimba, paužot eksprezidentes viedokli, sacīja: "Viņa tā neuzskata. Šajā tāmē lielākoties ir viņas dažādas personīgās lietas."

Savukārt VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns aģentūrai LETA norādīja, ka bez Vīķes-Freibergas vai viņas pārstāvju piekrišanas pilnu izmaksu tāmi publiskot nevarot, jo šo informāciju aizsargājot "Informācijas atklātības likums".

"Likuma 5.pants nosaka, ka informācija ir ierobežotas pieejamības, ja attiecas uz personas privāto dzīvi," sacīja Kaprāns. Savukārt taujāts, kāpēc iepriekš šāda informācija bijusi pieejama, VNĪ pārstāvis apgalvoja, ka "bijušais prezidents Guntis Ulmanis šo informāciju publiskoja pēc savas vēlēšanās".

Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā par dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.

Citur valdībā...

Kalvītis priekšroku dod baznīcai

Vita Dreijere,  Diena   08/06/07     Premjera ierosinājums rada bažas par īpašu pretimnākšanu baznīcai.

Izskatās pēc kārtējiem Kalvīša un koalīcijas centieniem laikā, kad sabiedrības uzticība viņiem ir īpaši zema, glābt sevi, uzrunājot ticīgos. Tā politologs Ivars Ījabs komentē premjera Aigara Kalvīša (TP) pagājušajā nedēļā izteikto ierosinājumu ministrijām organizēt seminārus likumu skaidrošanai reliģisko konfesiju pārstāvjiem. Tā kā A.Kalvīša pārstāvis nevar apgalvot, ka premjers līdzīgus seminārus būtu ierosinājis rīkot arī citu organizāciju pārstāvjiem, tas ļauj politikas vērotājiem secināt, ka šajā gadījumā baznīcai viņš piešķīris īpašas priekšrocības.

A.Kalvīša ierosinājums izskanējis viņa vadītās Garīgo lietu padomes laikā, kad konfesiju pārstāvji valdības vadītāju informējuši par neskaidrībām normatīvajos aktos, kas skar, piemēram, sabiedriskā labuma organizāciju statusu, stāsta premjera preses sekretārs Arno Pjatkins. Viņš norāda, ka premjers vienmēr ir aicinājis ministrijas sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), bet, kad Diena vairākkārt lūdz viņu konkretizēt, vai A.Kalvītis rosinājis līdzīgus likumu izskaidrošanas seminārus arī citām organizācijām, viņš atbild: "Baidos, ka es šaurāk nemācēšu atbildēt."

Dažas ministrijas savām mērķauditorijām rīko seminārus, bet pārsteidz, ka šāda iniciatīva nāk no premjera, uzsver LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. Viņaprāt, tas ir "mazliet ārpus normālas prakses rāmjiem" un tādēļ neesot skaidrs, "kas aiz tā varētu stāvēt".

"Tas drīzāk izklausās pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas," uzskata I.Ījabs. Viņam neesot saprotams, kāpēc reliģiskajām organizācijām ir "īpašs statuss". "Vienīgais, kas reliģiskās konfesijas atšķir no citām organizācijām, ir tas, ka tās ir viennozīmīgi lojālas pastāvošajam režīmam," akcentē I.Ījabs. Tāpēc tās varot izmantot kā resursu, lai uzrunātu vismaz kādu pilsoniskās sabiedrības daļu. Viņš norāda, ka A.Kalvīša aicinājums jāskata kontekstā ar šonedēļ notikušo Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanos ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, kuras laikā V.Zatlers solīja apsvērt iespēju baznīcas pārstāvi iekļaut Stratēģiskās analīzes komisijā.

Diena ir ziņojusi par līdzīgām situācijām, kad likumi nav pienācīgi izskaidroti, taču par tiem semināri nav rīkoti. Piemēram,

pašvaldību pārstāvji Dienai minējuši, ka pretrunīgi izprotami grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kam būtu jāveicina aktīvāka cīņa pret kāpu izbraukātājiem. Taču Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji Dienai nepauda gatavību saukt kopā vietējo varu pārstāvjus, lai par grozījumiem informētu, sakot, ka visām pašvaldībām ir abonējusi laikrakstu Latvijas Vēstnesis. Savukārt mediķi Dienai ir bieži sūdzējušies, ka nav saprotama sistēma, pēc kādas viņiem aprēķina algas.

Šlesers vēlas panākt valsts dotācijas Latvijas Pastam

LETA  08/06/07     Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Latvijas Pasta turpmākai attīstībai pilnīgi noteikti nepieciešamas dotācijas no valsts, šādu viedokli satiksmes ministrs pauda, šodien tiekoties ar žurnālistiem.

Šlesers atgādināja, ka pasts darbojas kā komercuzņēmums, taču tajā pašā laikā nodrošina sociālās funkcijas, no saviem līdzekļiem subsidējot nerentablās pasta nodaļas un pakalpojumus. Pēc ministra domām, tas nav godīgi attiecībā pret pastniekiem, kas tādējādi nesaņem pienācīgu atalgojumu.

Pastnieku prasības Šlesers uzskata par pamatotām un atzīst, ka pašreizējā situācija pastā nav apmierinoša, tādēļ nepieciešams risinājums.

Nākamnedēļ, 14.augustā, ministrs iecerējis iepazīstināt valdību ar trīs iespējamiem Latvijas Pasta attīstības variantiem. Pirmais variants paredz 100% esošā Latvijas Pasta dotēšanu. Šlesers sacīja, ka atbalsta šo variantu, jo uzskata, ka valsts palīdzība pasta sociālo funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama.

Otrs variants, ar kuru Šlesers plānojis iepazīstināt valdību, ir 100% VAS "Latvijas Pasts" privatizācija. Satiksmes ministrs kategoriski iebilst pret šādu ieceri, jo uzskata, ka tas nozīmētu vismaz 700 nerentablo pasta nodaļu slēgšanu un vairāku pakalpojumu iznīcināšanu. Īpaši no tā ciestu lauku iedzīvotāji.

Trešais variants paredz sadalīt pasta darbību vairākos blokos, galvenokārt nodalot piegādi, kuru ar universālā pakalpojuma fonda palīdzību valsts varētu dotēt. Ministrs norādīja, ka ir iespējams pasteidzināt universālā pakalpojuma fonda izveidi, lai dotāciju varētu saņemt jau no nākamā gada.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) pagaidām piesardzīgi vērtē piedāvātos pasta attīstības variantus, uzsverot, ka ar tiem vēl ir rūpīgi jāiepazīstas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka par šo jautājumu valdībā noritēs ļoti nopietnas diskusijas un tiks izvērtēts, vai piedāvājums spēs atrisināt samilzušās problēmas, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Premjers jau iepriekš uzsvēris, ka izveidojusies situācija ir pasta problēma, ar kuru uzņēmumam ir jātiek galā paša spēkiem un valstij nevajadzētu sniegt papildu dotācijas. Tomēr, tā kā Šlesers piedāvājis jaunus risinājumus, tie valdībai būs jāvērtē.

Šlesers apgalvoja, ka cīnīsies par katru pasta nodaļu, tāpēc viņš kā risinājumu nerentablām pasta nodaļām piedāvā "Pasta bankas" izveidi. Pēc Šlesera vārdiem, šī iecere paredz piesaistīt Latvijas Pastam partneri - komercbanku, kas pasta nodaļas telpās ļautu veikt bankas pakalpojumus. Tas dotu papildu ienākumus pasta nodaļai un pasargātu to no slēgšanas, sacīja ministrs.

Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka ir pienācis laiks valstij atbalstīt pastu. "Ja valdība pasaka, ka pastam līdzekļi netiks piešķirti, tas ir tas pats, kas pateikt, ka mēs pastu iznīcinām," sacīja Šlesers.

Trešdien, 8.augustā, Šlesers plānojis tikties ar visiem Latvijas izdevējiem, lai pārrunātu preses piegādes jautājumus un to izmaksas. Viņš piebilda, ka tarifi noteikti paaugstināsies, taču ir jāatrod kopsaucējs, lai tarifu paaugstināšanas dēļ izdevēji nezaudētu savus klientus.

Latvija Pasta un sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Zoja Semjonova sacīja, ka pagaidām ir pāragri spriest par to, kā satiksmes ministra priekšlikumi atsauksies uz pastnieku apmierinātību.

"Mūsu mērķis nav streiks, bet gan algas pielikums," sacīja Semjonova.

Viņa piebilda, ka šobrīd notiek situācijas skaidrošana, bet pozitīvi vērtē to, ka šī problēma vispār ir aktualizēta.

Kā ziņots, LSAB 13.augustā bija plānojusi pieņemt lēmumu, vai sākt pastnieku streiku. Tā kā 14.augustā valdībai tiks piedāvāti minētie pasta attīstības varianti, LSBA aktīvistu sanāksme ir pārcelta uz 15.augustu.

Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs pagaidām nevar atbildēt, cik lielu algas pieaugumu pastnieki var sagaidīt, jo tas būs atkarīgs no tā, kādu risinājuma variantu atbalstīs valdība.

Tāpat ne Latvijas Pasta vadītājs, ne arī satiksmes ministrs nevēlējās nosaukt, kāda summa pastam no valsts ir nepieciešama. Par to tiks informēts vēlāk.

Kā LETA jau informēja, ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka Latvijas Pasta darbinieku pieļautā iespēja streikot ir Satiksmes ministrijas jautājums, un nepieļauj iespēju, ka valsts varētu dotēt atsevišķus pasta pakalpojumus.

Jau ziņots, ka pastnieki pauduši gatavību streikot, jo uzskata, ka viņu darbam noteikta neadekvāta samaksa.

"Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad," laikrakstam "Diena" iepriekš sacīja arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.

Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus nesa preses abonēšana un piegāde, mīnusus uzņēmumam nesa arī nerentablās pasta nodaļas.

LTA: grozot Konkurences likumu, Latvijai draud starptautiskās tiesvedības vilnis

LETA  08/06/07    Ja tiks pieņemti Ekonomikas ministrijas (EM) virzītie grozījumi Konkurences likumā, Latvijai var draudēt starptautiskās tiesvedības vilnis un miljoniem latu lieli zaudējumi, šādu viedokli pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji.

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts Latvijas EM jau brīdinājis, ka Latvijā izstrādātie Konkurences likuma grozījumi ir diskriminējoši un varētu neatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma normām.

LTA uzskata, ka EM, izmantojot formālas atrunas, šo rakstisko brīdinājumu ir ignorējusi. LTA uzsver, ka tieši šāda neatbilstība dibināšanas līgumam patlaban asā diskusijā ar Eiropas Komisiju šogad jau iesaistīja Portugāli, kura nacionālajā konkurences likumdošanā bija ieviesusi līdzīga rakstura izmaiņas.

Tādējādi Portugālei tuvākajā laikā jāatceļ ieviestie grozījumi konkurences likumdošanā, vai arī tā tiks iesūdzēta Eiropas Kopienu tiesā. Ja Latvija pieņems Konkurences likuma grozījumus, tā nonāks līdzīgā situācijā, brīdina tirgotāji.

Asociācija uzsver, ka LTA un Latvijas vadošie juristi EM, kā arī valdības pārstāvjus ir brīdinājuši par iespējamajām tiesiskajām sekām, kas varētu sekot, ja tiks pieņemti Konkurences likuma grozījumi. Asociācija arī norādījusi, ka minētie likuma grozījumi ietekmēs inflācijas palielināšanos.

Konkurences likuma grozījumus otrdien paredzējusi skatīt valdība. LTA aicina valdību neatbalstīt Konkurences likuma grozījumus pašreizējā redakcijā.

LTA savu viedokli par iecerētajiem grozījumiem sniegs preses konferencē, kas notiks otrdien, 7.augustā, plkst.14 viesnīcā "Reval Hotel Latvija".

Viedoklis: Visu zemju devalvatori, apvienojieties

Juris Paiders,  NRA  08/07/07    Valdībai tā arī nav izdevies publiski atskaitīties un nosaukt vārdos slavenās devalvatoru bandas dalībniekus, kuri šā gada pavasarī centās īstenot noziedzīgo un viltīgo plānu, lai grautu Latvijas ekonomiku.

Pagājušajā nedēļā devalvācijas ideja no abstraktas konstrukcijas beidzot ir ieguvusi loģiskas un pamatotas aprises. 2007. gada nogalē izbeidzas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvaras un Saeimai būs jāpārvēlē I. Rimšēvičs vai jāievēl jauns LB prezidents.

Ikviena LB vadītāja pārvēlēšana ir gan vadītāja darbības kritiska izvērtējuma laiks, gan arī brīdis, kas var nozīmēt jaunas politikas sākumu vai arī zīmīgas pārmaiņas.

Neoficiāla informācija, kura cirkulē politiskajās aprindās, devalvāciju saista ar noteikumiem, par kādiem Saeimas vairākums sola Ilmāram Rimšēvičam viņa pārvēlēšanu LB prezidenta postenī.

Proti, LB ir vienpusēji uzņēmusies saistības, kuras Eiropa nemaz neizvirzīja. Lēmums cieti turēt latu, piesaistītu pie eiro 1% robežās, ir vietējā LB iniciatīva, tādas kā eiro pirmrindnieku sociālistiskās saistības. Tās ir vienpusējas saistības, kādas Eiropa nepieprasa. Atbilstoši Eiropas prasībām lats drīkst svārstīties 15% robežās attiecībā pret lata un eiro piesaistes kursu. Ja LB pārietu no vienpusēji noteiktām saistībām uz atļauto koridoru, tad LB veiktu valūtas intervences tikai tad, ja lata un eiro attiecība nobīdītos zemāk par aptuveni 60 santīmiem par eiro un augstāk par 80 santīmiem par eiro. Pāreja uz 15% koridoru nenozīmētu automātisku devalvāciju. Viens no Latvijas ietekmīgākajiem (valdības līnijas opozicionāriem) ekonomistiem Alfs Vanags prognozē, ka "lata vērtība varētu arī pieaugt". To apstiprina lata uzvedība šovasar. Ja lata koridors jau tagad būtu plašāks, tad jūlijā un augusta sākumā būtu vērojama nevis lata devalvācija, bet gan pretēji – notiktu lata revalvācija.

Taču, ja I. Rimšēviča pārvēlēšanas noteikums būs latu svārstību koridora paplašināšana un šāds noteikums tiks pieņemts, tas nenozīmēs automātisku devalvāciju vai revalvāciju. Devalvācija vai revalvācija nozīmētu, ka tiek izmainīts lata piesaistes kurss eiro un automātiski tiktu noteikts cits svārstību koridors.

LB jau sen tiek kritizēta par vienpusējām paaugstinātajām saistībām. Noteiktais 1% koridors tika pamatots ar to, ka tas palīdzētu ātrāk pāriet uz eiro. Tagad drīza pāreja uz eiro vairs netiek gaidīta. Nosakot 1% koridoru, LB ir atteikusies no valūtas kursa svārstību izmantošanas iespējas monetārajā politikā. LB rīcībā ir tikai latu procentu likmes un bankām noteiktās obligātās rezerves. Šie instrumenti nav tik efektīvi kā valūtas svārstības. Latvijas uzņēmumi var kreditēties ne tikai Latvijas bankās. Tiklīdz latu procentu likmes sakāpa par augstu, iedzīvotāji izvēlējās ņemt kredītus eiro. Ja vienlaikus ar lata procentu likmju kāpumu notiktu īslaicīga lata vērtības devalvācija pret eiro, tad nebūtu ekonomiskas jēgas pāriet no latu kredītiem uz eiro kredītiem. Kamēr lats ir cieši piesaistīts pie eiro un koridors ir 1% robežās, tikmēr LB darbība vairāk sekmē pāreju no latu uz eiro kredītiem, nevis kredītu apjomu samazināšanos.

Lai kā tiktu noliegtas baumas par LB prezidenta pārvēlēšanas ietekmi uz devalvāciju, tomēr LB prezidenta pārvēlēšanas saistīšana ar konkrētu solījumu piekopt konkrētu monetāro politiku šķiet ļoti latviska. Lai ko noliegtu vai apstiprinātu politiķi, katram pašam ir jānodrošinās pret devalvācijas risku. Jau šīs runas vien stimulē diversificēt uzkrājumus. Krāt taču var ne tikai latus, bet arī eiro, dolārus un Šveices frankus. Savukārt tiem, kam uzkrājumu nav, nav par ko uztraukties, tos devalvācija vispār neapdraud, jo pabalstus un pensijas pēc devalvācijas valdība būs spiesta palielināt, bet tie paši pabalsti un pensijas inflācijas iespaidā kūst vēl trakāk, nekā ja notiktu devalvācija.

Intervija ar Juriju Strodu: «Nevienam neko neesmu parādā»

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"   08/07/07    Ekonomikas ministra darbu premjers solījis vērtēt rudenī, un tad arī kļūs skaidrs, vai pašreizējais ministrs paliks savā amatā. Nedēļa aicināja uz sarunu Juriju Strodu, lai uzzinātu, kāds ir ministra skatījums uz ekonomikas procesiem valstī.|

Zinātāji teic, ka Aigara Kalvīša un tēvzemieša Jurija Stroda uzskatu atšķirības jautājumā par to, vai Latvijai galvenokārt jābalstās uz oglēm vai gāzi, esot īstais iemesls ekonomikas ministra darba vērtēšanai. Premjers vēloties palielināt Krievijas gāzes nozīmi un līdz ar to arī Latvijas atkarību no kaimiņvalsts, bet tēvzemietis Strods uzskata, ka labāk izmantot ogles, jo to piegādes avots ir ne tikai Krievija.

Pats ministrs sarunā cenšas neuzsvērt atšķirības uzskatos, tomēr teic, ka saglabāt amatu par katru cenu viņam neesot pats galvenais. Protams, katra lasītāja ziņā ir novērtēt ekonomikas ministra skatījumu un kompetenci jautājumos, kas skar viņa un ministrijas darbības jomas, un mēģināt secināt, cik lielā mērā premjera nostāju ietekmē objektīvie un subjektīvie apstākļi un situācija ekonomikā.

- Kāds ir patiesais iemesls premjera vēlmei izvērtēt jūsu darbu? Vai runas par ekonomikas ministra maiņu ir baumas, politiskas intrigas, vai arī jūsu un premjera uzskatos ir nesamierināmas atšķirības?

- Pirmkārt, nevienam domājošam cilvēkam nav tā, ka viņam sakrīt uzskati visos jautājumos ar visiem. Otrkārt, man nav tā, ka es neprastu vai negribētu atrast kompromisu, ja vien tas nav principa jautājums kādā lietā, kurā piekāpšanās nav iespējama. Pieņemu, ka ne vienmēr attālums, kas starp diviem punktiem ir simts metru, ir noejams taisnā līnijā, varbūt mērķi var sasniegt, arī ejot kādus soļus uz priekšu, tad sānis un atkal uz priekšu, jo beigu beigās tomēr tiek iets uz priekšu. Turklāt vienmēr jārēķinās ar to, ka pēc tam, kad parādies uz politiskās skatuves, nelabvēļu vienmēr būs vairāk nekā atbalstītāju. Tāpēc to, kuri nevēlas redzēt tevi politiskā amatā, vienmēr būs vairāk nekā to, kas to vēlas. Ar to jārēķinās visiem.

Piemērs ir kaut vai žurnāliste Inta Lase — paskatieties, kādus triecienus viņa jau ir saņēmusi, līdzko sāka strādāt prezidenta komandā. Varbūt tas nav labākais piemērs, bet arī tas labi parāda, kā tiek vērtēti cilvēki, kuri iesaistās politiskajos procesos.

Pirms desmit gadiem, esot Dānijā, sapratu kādu lietu, ko patiesībā var attiecināt uz visām mūsu līdzšinējām valdībām. Toreiz strādāju pašvaldībā un pirms Dānijas brauciena domāju, ka tā nu ir gandrīz vai sapņu zeme, kurā viss ir sakārtots un cilvēki pret varu un valsti ir noskaņoti labvēlīgi. Izrādījās, tā tas nav, pašvaldībā, kurā biju, man stāstīja, ka nevienā aptaujā nekad pašvaldība nesaņem vairāk par 46% iedzīvotāju atbalsta. Cilvēku vēlmes vienmēr ir ļoti dažādas. Toreiz sapratu, ka vienmēr ir jāizveido savs redzējums un jāiet uz priekšu. Ja tevi atbalstīs — labi, ja vairākums vairs neatbalstīs, tad vai nu pats neesi spējis citiem savu nostāju pamatot, vai tava ideja sabiedrībai tiek piedāvāta par ātru, vai arī tavs piedāvājums ir nepareizs. Tāpēc mana nostāja ir: neatkarīgi no tā, vai liktenis man būs lēmis ministra amatā strādāt dažas dienas vai gadus, es darbošos tā, lai man pašam ir pārliecība, ka esmu darījis visu, ko varēju.

- Pieminējāt to, ka vienmēr ir jautājumi, kuros viedokļi atšķiras, — kuros jautājumos atšķiras jūsu un premjera skatījums uz to, kas notiek Latvijas ekonomikā?

- Neesmu no tiem, kas uzsver un cenšas publiskajā telpā pateikt, kuros jautājumos vai risinājuma niansēs man ir atšķirīgs viedoklis. Ja redzu mērķi un varu kaut vai daļēji virzīties uz to, es to daru un nemeklēju iespēju skaļi paust atšķirības. Demokrātiskā sabiedrībā uzskatu atšķirības ir normāla parādība. Tas, kas mani pie mums visu laiku mulsina, ir jautājums par to, vai sabiedrība saprot, ko nozīmē demokrātija. Manuprāt, klasiskajā nozīmē demokrātija nozīmē, ka mums katram var būt savs viedoklis un redzējums uz jautājuma risinājumu un katram no mums ir tiesības savu nostāju skaļi paust un aizstāvēt. Brīdī, kad jāpieņem lēmums, tas tiek pieņemts ar balsu vairākumu, un tad, neatkarīgi no tā, vai es lēmumam piekrītu, ir jārīkojas tā, kā vairākums ir nolēmis. Cits jautājums, ka pēc laika varu atkal rosināt šīs lietas izskatīšanu, bet anarhija un pretdarbība pēc tam, kad vairākums lēmumu ir pieņēmis, man nav pieņemama.

- Jūs runājat par uzskatiem, bet vai nav tā, ka politiskos lēmumus vairāk ietekmē ekonomisko grupējumu intereses, nevis politiķu personīgā pārliecība un redzējums?

- Es atbildu par to, kā es veidoju un pieņemu savus lēmumus. Katram cilvēkam pašam ir jāatbild par to, kas viņam liek pieņemt vienu vai otru lēmumu. Es atbildu par sevi un saviem darbiem. Lai cik jocīgi tas varbūt būtu, joprojām nejūtos parādā nevienam par to, ka esmu šeit un ieņemu šo amatu. Tāpat arī varu tieši pateikt jebkuram to, kas man patīk vai nepatīk, bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka es atturos publiskajā telpā akcentēt nostājas un uzskatu atšķirības.

Valdības deklarācijā un galvenajos uzdevumos ir minētas vairākas būtiskas lietas — konkurētspēja un tās paaugstināšana — un jautājumi, kas saistīti ar enerģētiku. Nedēļa vēlas uzzināt jūsu redzējumu un nostāju šajos jautājumos. Vai un cik konkurēt spējīgi mēs esam? Kā mūsu konkurētspēju ietekmē citu tirgus spēlētāju intereses?

Citu tirgus dalībnieku intereses mūsu konkurētspēju būtiski ierobežo no visām pusēm. Man šajā jautājumā ir savs viedoklis, un ir gadījies dzirdēt, ka tas ir pārāk skarbs pret Eiropas Savienību, tomēr fakts ir tāds, ka interešu ir ļoti daudz. Tās ir ne tikai valstu intereses, bet pašās valstīs arī ir dažādu grupu intereses. Nav tā, ka Eiropas Savienība būtu gatava aizmirst par savām interesēm un atbalstīt mūsējās, lai Latvijas labklājība augtu.

Daudzos jautājumos jūtu, ka ir tendence mūs paklupināt, lai nobremzētu mūsu attīstību un mēs Eiropas Savienības līmeni nepanāktu tik strauji, kā vēlamies. Saprotiet, bieži vien pat ir grūti definēt, kā tas notiek, bet to var nojaust un sajust. Cita lieta, ka mums pašiem ir daudz ķibeļu, ar kurām neesam tikuši galā. Ne velti uz mani un ministriju tiek "norakstītas" daudzas lietas, kas attiecas uz daudzām ministrijām. Es gan saku, ka uz spoguli nevajag apvainoties. Likums ministrijai liek reizi zināmā laika periodā sniegt ziņojumus par situāciju valstī, jo Statistikas pārvalde ir pakļauta mums. Tā nu mēs kā spogulis rādām reālo situāciju, kaut gan ne viss spogulī redzamais ir mūsu "roku darbs". Tad nu ir tā, ka reizēm šķiet, ka par inflāciju, CO2 kvotām un vēl daudzām citām lietām atbildam tikai mēs.

Protams, valstī ir problēmas, kaut vai nesabalansētība starp nozarēm. No vienas puses, mēs varam priecāties, ka 11,8% no IKP dod apstrādājošā rūpniecība apstākļos, kad citas nozares attīstās straujāk. No otras puses, tas ir pārāk maz. Tomēr, runājot par attīstību un konkurētspēju, jāteic, ka mūsu valsts pēc neatkarības atgūšanas ir attīstījusies trijos posmos. Pirmajā posmā cilvēki valstī mācījās savstarpēji konkurēt, tā bija jauna pieeja, ka katrs cilvēks katram ir konkurents jebkurā jomā, tāpat kā uzņēmumi ir konkurenti paši savā valstī.

Aptuveni no 2000. gada valstij bija jāizvēlas, kādā virzienā iet tālāk, radās izpratne par to, ka Latvija ir par mazu, jāmācās konkurēt ar citiem ārpus savas valsts. Tika mainīti un grozīti likumi un normatīvie akti, lai saskaņotu un vienādotu likumdošanas bāzi, kas ļautu mums radīt vienādus spēles noteikumus un konkurēt ar tuvākajiem kaimiņiem — Eiropas Savienību. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka esam konkurenti jebkurā jautājumā, par spīti tam, ka esam vienā apvienībā un esam blakus. Ne velti es smejos, ka jākļūst uzmanīgiem, līdzko citu Eiropas valstu politiķi mūs slavē kādā ar ekonomiku saistītā jautājumā. Kritika — tas ir normāli, bet uzslavas mani dara uzmanīgu.

Vārdu sakot, otrajā posmā bija jāsaprot, kas notiek un kā konkurē "smilšu kastē", kurā ir 480 miljoni dalībnieku — gan konkurentu, gan potenciālo sadarbības partneru. Šajā posmā radās arī sapratne par to, ka uzņēmējs ir tas, kas veido valsti un nodokļus ļoti lielā mērā, ka uzņēmējdarbība nav sliktie cilvēki, kas cenšas nopelnīt uz mūsu visu rēķina. Pašlaik ir sācies trešais posms, kad esam sapratuši, ka jākonkurē pasaulē, un to mācāmies. Manuprāt, Latvijas nākotne nav lētajā preču un pakalpojumu sektorā, ja raugāmies pasaules kontekstā. Mūsu iedzīvotāju skaits katru gadu sarūk ar ātrumu viena Saldus pilsēta gadā — šo piemēru minu tāpēc, ka nupat biju Saldū, kur dzīvo aptuveni 13 tūkstoši cilvēku, bet gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 14 tūkstošiem.

Jo mazāk iedzīvotāju, jo grūtāk konkurēt ar lētajiem pakalpojumiem, jādomā par augstu pievienoto vērtību tam, ko piedāvājam. Tāpēc valsts programmām un atbalstam jābūt vērstam uz kaut ko jaunu un inovatīvu. Starp citu, struktūrfondu atbalsts uz to arī ir virzīts, tagad ir parādījies atbalsts augsti kvalificētam darbaspēkam — līdz šim tāda nebija. Piemēram, inženieris pēdējos gados nav strādājis Latvijā, bet uzņēmējam viņš ir vajadzīgs jauna produkta ražošanai. Atbalsta nauda var segt līdz 50% izmaksu par viņa algu, nodokļiem un tamlīdzīgi. Tātad "smadzenes" var atgriezties Latvijā, varbūt varam piesaistīt arī kādu no citas valsts.

- Mazie un vidējie uzņēmēji apgalvo, ka valsts atbalsta praktiski nav, vēl vairāk — valdošos politiķus līdz šim ir interesējusi vienīgi lielo ārvalstu investoru piesaiste. Vai piekrītat šiem apgalvojumiem?

- Daudzējādā ziņā šiem apgalvojumiem var piekrist. Kaut vai tāda nianse, ka pēdējo gadu laikā biju pirmais ekonomikas ministrs, kas aizgāja un piedalījās pasākumā Made in Latvia. Bet gribu teikt, ka ir jāmācās spēlēt tajā lauciņā, kur noteikumus diktē Eiropas Savienība. Ne velti tagad nevar uzsvērt ražotājvalsti un tamlīdzīgi, bet tā vietā uz etiķetēm raksta Made in EU. Man ir dažas atbalsta idejas mūsu ražotājiem, bet pagaidām tās nav tik gatavas, lai es par tām runātu.

Domāju, ka ir jāpārskata valsts un pašvaldību pasūtījumi, lai arī mazie uzņēmēji varētu pretendēt uz to apguvi, bet tas nozīmē, ka varbūt nevajag izsludināt konkursu uz vienu lielu projektu, bet sadalīt to pa posmiem, lai arī mūsu nelielie uzņēmumi varētu konkurēt.

Otra lieta, ka mūsu uzņēmējiem vairāk jādomā par konsorciju veidošanu. Ministrija ir arī ieplānojusi, ka no septembra varēs izsludināt pieteikumu pieņemšanu uz aktivitātēm: atbalsts mazajiem uzņēmējiem īpaši atbalstāmās teritorijās valstī. Tas vēl jāapstiprina valdībā, bet domāju, ka izdosies. Uzskatu, ka varētu pārskatīt un vienkāršot arī visu administratīvo uzskaites sistēmu, padarot to mazāk birokrātisku.

Mazie uzņēmēji žēlojas, ka viņiem liels finansiāls slogs ir zvērinātā revidenta pakalpojumi, kuri jāizmanto obligāti, ja strādājošo skaits ir lielāks par 25 cilvēkiem, apgrozījums pārsniedz zināmu summu un tā tālāk. Bieži vien, piemēram, daļa darbinieku strādā uz pusslodzi, bet tiek skaitīti cilvēki, nevis slodzes, tāpat arī apgrozījuma summa esot pārāk maza.

Es zinu šo problēmu un domāju, ka vismaz dažus kritērijus, kas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un to definīciju, vajadzētu pārskatīt. Ja runājam par konkurētspēju, tad vēlreiz gribu atkārtot, ka ir jāpalielina pievienotā vērtība, vienam cilvēkam nosacīti ir jāsaražo vairāk. Nav perspektīvs tāds projekts, kas paredz, ka pēc tā īstenošanas tiks piesaistīts vairāk darbaspēka. Jābūt tā, ka projekts ievieš kaut ko jaunu un tas pats vai pat vēl mazāks cilvēku skaits paveic vairāk. Runājot par konkurētspēju, jāatzīmē, ka no 175 pasaules valstīm jautājumā par uzņēmējdarbības vidi mēs šogad esam 24. vietā. Tas nav slikti, bet, protams, šajā jautājumā vēl daudz darāmā.

- Otrs lielais jautājums ir enerģētika — kāda ir jūsu nostādne šajā jautājumā?

- Risinot šo jautājumu, jāatceras par emisiju kvotu samazināšanu, kas, manuprāt, ir apzināta Eiropas Savienības rīcība, lai samazinātu mūsu attīstības spēju. Bet, ja par nostādnēm enerģētikā, tad būtu vajadzīga atsevišķa saruna, bet mēģināšu īsi un konkrēti.

Ir trīs lietas, kas jāvērtē: konkurētspēja, kas nozīmē jautājumu par cenu, videi draudzīgs vai nedraudzīgs enerģijas iegūšanas veids un piegāžu drošība. Ja šos kritērijus zīmētu kā vektorus, tie katrs iet savā virzienā, tāpēc jādomā par kompromisu. Atjaunojamie energoresursi izteikti nav konkurētspējīgi, jo tiem ir ļoti augsta cena. Arī Zviedrija ir jau nedaudz mainījusi savu nostāju un pieņēmusi lēmumu par atomelektrostacijām, turklāt tagad viņi vairs nemin gadu, kad atteiksies no visiem citiem enerģijas ieguves veidiem un pāries tikai uz atjaunojamiem energoresursiem.

Protams, mums iespēju robežās jācenšas izmantot atjaunojamos energoresursus. Neapšaubāmi, cenas celsies neatkarīgi no tā, kādu enerģijas ieguves veidu izvēlamies par galveno, bet atjaunojamie energoresursi ir visdārgākie. Pēc manām domām, otrs galvenais kritērijs ir piegāžu drošība, jo jau šobrīd 36% enerģijas iegūstam no gāzes, ko piegādā viens piegādātājs — Krievija. Jāatceras, ka pašlaik tiek būvēts TEC–2, kas sāks strādāt nākamā gada beigās, un vajadzīgie gāzes apjomi pieaugs vēl. Pašlaik Latvija gadā patērē 1,7 miljardus kubikmetru gāzes, bet tad būs 2,4 miljardi kubikmetru gadā. Tāpēc domāju, ka nedrīkst celt vēl vienu gāzes termoelektrocentrāli, jo tad pārāk daudz būs salikts "vienā grozā".

Mans piedāvājums pēc iepazīšanās ar speciālistu pētījumu ir cietā kurināmā izmantošana bāzes jaudas iegūšanai. Tas nozīmē, ka no 10 līdz 20% var izmantot vietējo biomasu kā piedevu oglēm, turklāt reāli tāds projekts varētu īstenoties pēc pieciem, septiņiem gadiem, un tehnoloģijas attīstās. Turklāt ogļu cena tiek noteikta pasaules biržās un piegāde ir iespējama no dažādiem avotiem. Par atomenerģiju — domāju, ka mums jāpiedalās šīs stacijas būvē, lai zināmu daļu enerģijas iegūtu no atomelektrostacijas. Citiem vārdiem runājot, viss jāsadala "pa groziņiem".

- Vai atomenerģija neizmaksās tikpat dārgi kā atjaunojamie energoresursi?

- Speciālistu aprēķini rāda, ka atomenerģija tomēr izmaksās lētāk.

- Vai premjers, viņa partija un valdošā koalīcija piekrīt šādam jūsu skatījumam?

- Pašlaik uz šo jautājumu nevaru viennozīmīgi atbildēt, jo tas vēl nav valdībā izskatīts, un lēmums nav pieņemts.

Tomēr vēlos pateikt vēl dažas citas lietas, kas man šķiet svarīgas attiecībā uz tautsaimniecību, — tas ir nodarbinātības jautājums. Ar tieslietu ministriju esam pārrunājuši, kā varētu nodarbināt cilvēkus, kuri līdz šim nav bijuši iesaistīti darbā, piemēram, ieslodzītie. Ir vēl viena cilvēku kategorija, kas, manuprāt, varētu vairāk strādāt tautsaimniecības labā — tie ir pensijas vecumu sasniegušie. Domāju, ka visiem lielāks ieguvums būs, ja šiem cilvēkiem algas aprēķinās tāpat kā jebkuram strādājošajam. Attieksmei jābūt vienādai. Tad mums vajadzētu mazāk meklēt darbaspēku ārpus Latvijas. Katrā ziņā tie ir risināmi jautājumi.

Viedoklis: Cik ilgi muļļāsies ar nelikumīgu prēmēšanu?

Māra Libeka, Latvijas Avīze   08/07/07   Valsts kontrole septembrī un oktobrī sāks finanšu revīzijas visās centrālajās valsts pārvaldes iestādēs. Vai atkal skanēs vecā dziesma par valsts naudas šķērdēšanu nelikumīgām prēmijām un kompensācijām?

Gandrīz katrā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā gan par ministriju, gan to pakļautības un pārraudzības iestādēm ir norādītas nepilnības un nelikumības darba samaksas jautājumā. Daudziem vēl svaigi atmiņā VK atzinumi par interešu konfliktu, kas radies, prēmējot Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka nav kārtības arī ar kompensāciju izmaksām, jo šis jautājums nav stingri nostiprināts ar likumu, tāpēc amatpersonas bieži brīvi rīkojas ar valsts līdzekļiem. Nereti darba devējs ar darba ņēmēju noslēdz beztermiņa darba līgumu, bet, kad darbinieks pēc paša vēlēšanās maina darbavietu, viņam tik un tā izmaksā kompensāciju, kaut kompensācija ir naudas summa, kas saņemama gadījumā, ja darbinieks ir spiests aiziet no darba, bet jaunu darbu vēl nav atradis. Tātad izmaksātā nauda ir paredzēta iztikai, kamēr tiek atrasts darbs. Kaut Valsts kontrole atzina, ka kompensācijas bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas komandai izmaksātas likumīgi, tomēr rodas jautājums: kāpēc tās saņēma arī tie darbinieki, kas tūdaļ pēc aiziešanas no Rīgas pils stājās jaunās darba attiecībās, turklāt par to bija zināms vismaz pusgadu pirms prezidentes pilnvaru beigām. Kā informēja I. Sudraba, likums šādu rīcību neaizliedz un to izmanto daudzi. Vai arī 2008. gada pavasarī, kad Valsts kontrole beigs revīzijas ministrijās, to pakļautības un pārraudzības iestādēs, kā arī Valsts prezidenta kancelejā, Augstākajā tiesā un citur atkal būs jāklausās, ka nekārtības darba samaksas jautājumos turpinās?

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) ir pārliecināts, ka prēmiju un kompensāciju maksājumos tikšot ieviesta kārtība. Šīs Saeimas laikā pirmo reizi Valsts kontrole komisijai sniedzot pārskatu par visām revīzijām. Komisijas sēdēs piedaloties gan valsts kontroliere, gan revidējamās iestādes administrācijas pārstāvji. Komisijas deputāti sekojot līdzi, kā iestādes novērš VK atklātās nelikumības un pieņemot lēmumus, kas jādara, lai tās turpmāk neatkārtotos. Tieslietu ministrijai esot dots uzdevums līdz rudenim iesniegt komisijai normatīvo aktu labojumus, kas liegtu amatpersonām pašām sev piešķirt prēmijas. Te gan jāpiebilst, ka grozījumi normatīvajos aktos, ja tie tiks iesniegti, varētu stāties spēkā, visticamāk, tikai nākamgad. Tātad revidentiem droši vien arī šogad atkal būs jāsastopas ar vecajām problēmām. A. Bērziņš teica, ka rudenī komisijā spriedīšot arī par to, kā ar likuma spēku ierobežot kompensāciju izmaksas.

I. Sudraba uzskata, ka prēmiju un kompensāciju izmaksu sakārtošana esot ļoti atkarīga tieši no deputātu, kā arī ministriju vēlmes nākt klajā ar likuma grozījumiem. Valsts kontroles revidenti, atklājot kārtējās nelikumības, ministrijām pat dodot uzdevumu labot likumus, lai turpmāk nepieļautu iespēju izmantot normatīvo aktu robus. I. Sudraba teica, ka pēc viņas vadītās iestādes ierosmes deputāti veikuši grozījumus sociālās palīdzības likumdošanā, aģentūru likumā un vēl dažos likumos, tomēr kliedzošākās nepilnības tā arī nav likvidētas.

Tikpat sena problēma kā patvaļa prēmēšanu un kompensāciju lietā ir arī neuzskaitītie jeb zemesgrāmatā neierakstītie ministriju īpašumi. Kā valsts kontroliere atzinusi laikraksta "Telegraf" 3. augusta numurā, šī problēma īpaši samilzusi Satiksmes ministrijā. Konstatēts, ka ministrijas bilancē neesot uzskaitīts īpašums par aptuveni četriem miljardiem latu. I. Sudraba: "Tas ir ļoti daudz. Un, ja mēs runājam par zemes gabaliem, nav uzskaitīti vairāk nekā trīs tūkstoši nogabalu un simtiem ēku. Līdzīgas problēmas ir arī Izglītības un zinātnes ministrijā un Zemkopības ministrijā (..)."

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka ministrijām savi īpašumi ir jānodod Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, bet kā var nodot, ja īpašumi vispār nav uzskaitīti? Ministru kabineta sēdēs šis jautājums nav apspriests, izskanējušas vien ministru vaimanas, ka ministrijām neesot naudas, lai ierakstītu īpašumus zemesgrāmatā. A. Bērziņš solīja, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ķeršoties klāt arī šim jautājumam. Tikai jājautā: vai nav jau krietni nokavēts?

Valsts kontrole rudens pusē pabeigs apjomīgu revīziju izglītības nozarē par izglītības saturu, mācību metodiku, pedagogu atalgojumu un citiem nozares aspektiem. Revīzijas ziņojums varētu kalpot arī kā izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas darba novērtējums. Revidentu komanda esot iepazinusies ar mācību iestāžu darbu visos reģionos, apmeklējusi gan vidusskolas, gan mazās pagastu skoliņas. Kā informēja Inguna Sudraba, šis darbs tiks pabeigts oktobra beigās, tad arī sabiedrība varēs iepazīties ar revīzijas materiāliem.

Valdība akceptē grozījumus Konkurences likumā

Apollo  08/07/07     Ministru kabinets otrdien valdības sēdē akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegto likumprojektu par grozījumiem Konkurences likumā, kas ieviesīs virkni uzlabojumu Konkurences padomes darbā, vienkāršos paziņošanas kārtību uzņēmējiem par atsevišķiem apvienošanās veidiem, kā arī noteiks uzņēmumiem ar būtisku ietekmi aizliegumu ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļā portālu «Apollo» informēja, ka sagatavotie grozījumi nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem. Izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai. Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā.

Konkurences likuma grozījumi precizē dominējošā stāvokļa definīciju, izslēdzot no tā nosacījumu par vismaz 40% tirgus daļu konkrētajā tirgū, taču paredz, ka tirgus dalībniekam ir dominējošs stāvoklis tirgū, ja tas spēj būtiski kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Likuma grozījumi arī noteic būtiskas ietekmes definīciju, kas tiek attiecināta uz mazumtirdzniecības nozari, kā arī nosaka aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot. Būtiska ietekme ir tiem tirgus dalībniekiem, kuru tirgus daļa Latvijā ir vismaz 25%.

Grozījumos tiek precizētas Konkurences padomes tiesības, skaidrāk definētas Konkurences padomes biroja tiesības, veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības. Likums arī precizē, ka līdz 35% tiks samazināts apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējās tirgus daļas konkrētajā tirgū apjoms, kad tirgus dalībniekiem ir pienākums paziņot Konkurences padomei par apvienošanos. Tiks ieviests saīsinātais ziņojums par apvienošanu iesniegšanas iespēju, kā arī virkne citu precizējumu.

Kalvīti izsvilpj, Zatleru saudzē

Agnese Margēviča,  NRA  08/09/07    «Es viņa vietā uz Dziesmu svētkiem neietu – izsvilps,» bez ironijas balsī padomu premjerministram Aigaram Kalvītim dod satīrisku televīzijas raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare.

Viņa sestdien bija viena no aptuveni 10 000 skatītāju, kas, ieradušies uz Latvijas un Lietuvas basketbola izlašu spēli Arēnā Rīga, dzirdēja svilpienus un ūjināšanu premjera uzrunas laikā. Latvijā šāds demokrātiskās valstīs nerets politiķa publisks boikots ir kas neredzēts kaut vai tāpēc, ka tas bijis tik masveidīgs – nepatikā trokšņojusi lielākā daļa publikas, atzīst klātbijušie. Lai gan pasākumu organizējis bijušais A. Kalvīša oponents, nu no politikas aizgājušais un basketbola kluba VEF vadībā esošais Edgars Jaunups, gan pats bijušais jaunlaicietis, gan citi apgalvo, ka publikas protests bijis spontāns un masveidīgs, nevis dažu desmitu skatītāju politiski motivēts.

Pēdējie Latvijas faktu reitingi rāda, ka A. Kalvītim no politiķiem ir ceturtais augstākais pozitīvais vērtējums – 45,3%, bet aptuveni tikpat – 46,1% – viņu vērtē negatīvi. A. Kalvītis ir visilgāk pie varas esošais premjerministrs atjaunotās Latvijas vēsturē. Viņš valdību vada jau trešo gadu un savu posteni spēja saglabāt arī pēc Saeimas vēlēšanām, kas ir unikāli Latvijai.

Neatkarīgās aptaujātie, kas bija klāt spēlē, vairākumā atzīst, ka šāda neapvaldīta vēršanās pret A. Kalvīti viņiem bijusi negaidīta. Lai arī vieta un laiks, daudzuprāt, nebija piemēroti šādam demaršam – premjerministrs teicis uzrunu, godinot Latvijas basketbola leģendas –, vienlaikus tiek uzsvērts, ka publika nav uzvedusies šokējoši un nav pārkāpusi robežu, kad jārunā par huligānismu, nevis politiķa publisku kritizēšanu.

Tikmēr saudzīga un pat simpatizējoša publika bijusi pret Valdi Zatleru, kurš savu uzrunu teicis pēc premjerministra, lai gan tieši veids, kā tika izraudzīts jaunais Valsts prezidents, bijis pēdējais lielākais pārmetumu iemesls valdības koalīcijai un jo īpaši A. Kalvīša vadītajai Tautas partijai.

Vieni saka – A. Kalvītis, kurš tiek uzskatīts par sportu atbalstošu premjerministru, to nebija pelnījis. "Kalvītim, tik ilgi strādājot amatā, ir bijušas kļūdas, un sabiedrības daļa ir neapmierināta, bet man tas bija pārsteigums. Nedomāju, ka viņš to bija pelnījis, arī sportisti bija gandarīti par premjera apsveikumu," pārdomās dalās Basketbola savienības prezidents, savulaik politikā bijušais Ojārs Kehris. To, ka premjerministra uzruna bijusi vērtīga un spēcīgi norunāta, atzīst arī E. Jaunups – viņaprāt, šis nav bijis īstais brīdis politiskam protestam, tomēr īsti pārsteigts viņš par to nav. "Tas liecina, ka esam strauji auguši atklātības ziņā," spriež ekspolitiķis.

Citi uzskata, ka šāda publikas reakcija ir pašsaprotama apstākļos, kad A. Kalvīša valdība bez mitas demonstrē nerēķināšanos ar sabiedrības viedokli. "Ja cilvēki cīnās ar nabadzību un viņus sūta dillēs, kamēr pašam briest kabatas, tad tā ir tā alga. Kaut gan neviena pasaules nauda, manuprāt, nav tā kauna vērta, ko piedzīvoja Kalvītis," spriež B. Sipeniece-Gavare.

Vēl citi šajā svilpšanā un ūjināšanā politisko jēgu neieliek un norāda, ka sporta pasākumos publika allaž ar nepacietību gaida, kad beigsies svinīgās uzrunas un sāksies spēle. "Var jau būt, ka basketbola fani svilpa, jo Kalvītis taču ir hokeja cilvēks," smieklīgo pusi notikušajā mēģina saskatīt Sporta Avīzes galvenais redaktors Ēriks Strauss, lai gan arī viņš atzīst – pat fanu vidū nepopulārā Hokeja federācijas šefa Kirova Lipmana izsvilpšana savulaik Arēnas Rīga atklāšanā nav ne tuvu sestdien piedzīvotajam.

Lemberga lietā...

Pie Lemberga vairs neielaiž ārstu

Imants Vīksne,  NRA  08/09/07    Pie mājas arestā esošā Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vakar netika ielaists ārsts.

Iespējams, tā ir prokuratūras reakcija uz mēra izteikumiem Neatkarīgās publikācijā par viņam pretlikumīgi piemērotajiem tikšanās un saziņas ierobežojumiem.

Neiroloģe Inese Pīpiķe vakar priekšpusdienā devās pie A. Lemberga, lai veiktu viņam adatterapijas procedūru. Mēram konstatēta osteohondroze, izkustējušies mugurkaula diski, viņam arī tirpst roka. Šo vainu pavadonis esot spēcīgas sāpes, pret ko labi palīdz ķīniešu adatterapija. Vakar bija ieplānots piektais seanss no desmit reižu garā kursa. Taču dakterei tika parādītas durvis.

Pēc tam, kad ārste, kā jau ierasts, dzīvokļa durvis atvērušajam policistam uzrādīja personu apliecinošu dokumentu, viņš paskaidrojis, ka procedūra tomēr nevarēšot notikt. Tāds esot priekšnieka Didža Vilemsona rīkojums. Rakstisku apliecinājumu saviem vārdiem A. Lemberga uzraugs gan nav varējis uzrādīt, taču ārstei neatlicis nekas cits kā doties projām. Arī šodien paredzēts nākt atkal, taču pārliecības, vai tiks ielaista, I. Pīpiķei neesot. Zīmīgi, ka līdz pat vakardienai mēra ārsti nebija saņēmuši Kuldīgas slimnīcā pirmdien viņam veiktās kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātus. Iespējams, arī tā nav nejaušība.

Ventspils policijas pārvaldes priekšnieka D. Vilemsona teiktais skaidrību notiekošajā nevieš: "Visi jautājumi adresējami procesa virzītājam." Savukārt prokuratūra paskaidro, ka nav saņēmusi lūgumu atļaut A. Lemberga un konkrētās ārstes tikšanos. Vai tāds bijis saņemts iepriekšējās četrās reizēs, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa neprecizē. Prokuratūrai neesot jāinformē sabiedrība par saņemtajiem lūgumiem.

Par absurdu pēc būtības šo situāciju uzskata mēra advokāts Aivo Leimanis, jo mājas aresta kontroli saskaņā ar tiesas lēmumu veic policija, nevis procesa virzītājs. Tātad policijai, konstatējot, ka pie A. Lemberga atnākusi viņa ārste, nav pamata viņu raidīt projām.

Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā ar faksa aparāta – vienīgā mēram pieejamā saziņas līdzekļa – starpniecību apvaicājās par veselību. Mērs atbildēja, ka, pateicoties ļoti intensīvajai ārstēšanai, jūtas labāk nekā pirms nedēļām trim. Citastarp faksimilā piebilsts: "Skumji, bet vēl šobrīd ausīs skan prokurora teiktais, ka Lembergs ir jāārstē divos gadījumos: kad viņam ir infarkts vai insults." Vakardienas notikums rada aizdomas, ka šis izteikums nav bijis sarkastisks joks un represīvās iestādes apzināti rotaļājas ar mājas arestā ieslodzītā mēra veselību.

Ja Lembergam atcels mājas arestu, atliks maigāki drošības līdzekļi

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  08/09/07    Atrodoties brīvībā, smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs varētu ietekmēt izmeklēšanu — viņam būtu lielākas iespējas pretdarboties. Tā atzīst prokurors Krišjānis Rudzītis, tomēr atturoties atklāt, vai ceturtdien turēsies pie šī viedokļa tiesā, kur paredzēts izskatīt A.Lemberga aizstāvja prasību atcelt viņa klientam piemēroto mājas arestu. "Skatīsimies, kādi būs aizstāvības argumenti," teica K.Rudzītis. Atturīgs prognozēs par tiesas sēdes iznākumu bija arī A.Lemberga advokāts Aivo Leimanis, vien atgādinādams, ka jau iepriekš paudis viedokli — ne apcietinājums, ne mājas arests A.Lembergam neesot bijis nepieciešams.

"Jāatgriežas pie iepriekšējā [Rīgas apgabaltiesas] lēmuma — tas būtībā nozīmēja, ka apcietinājumam bija pamats," akcentē krimināltiesību speciālists Andrejs Judins. Proti, mainot apcietinājumu pret mājas arestu, tiesa atzinusi, ka apsūdzētajam vajadzīgs stingrs, ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, taču ir īpaši apstākļi (A.Lemberga veselības problēmas), kāpēc tas nevar būt arests. "Es nezinu, kas būtu mainījies, lai šo drošības līdzekli atceltu," pauda A.Judins. Neoficiāli gan zināms, ka Rīgas apgabaltiesas (RA) tiesnese Tamāra Broda, mainot apcietinājumu pret mājas arestu, pilnajā sprieduma tekstā paudusi viedokli — arestēt apsūdzēto neesot bijis pamata. Ja tā, tas var kļūt par vienu no pamatakmeņiem aizstāvības centienos panākt A.Lemberga atbrīvošanu. Kā jau ziņots, T.Broda pieļāva, ka pilnais spriedums nebija zināms 48 stundas — šajā laikā A.Lembergs bija bez uzraudzības. Tiesneses rīcību vērtē prokuratūra, tai solījusi pievērsties arī RA vadība.

A.Judina un citu speciālistu viedokļi par mājas aresta būtību gan stipri atšķiras no A.Leimaņa priekšstatiem. Speciālisti Dienas slejās izteikušies, ka mājas arests ir "tas pats, kas cietums, tikai valsts nebaro". A.Lemberga advokāts turpretī sūrojas, ka prokuratūra un Ventspils policija Kriminālprocesa likumu interpretējot pēc sava prāta, jo A.Lembergu nevis ierobežojot un kontrolējot, bet visu viņam aizliedzot (tikties, sarakstīties u.tml.). "Tas ir skaidrs jebkuram, kurš pabeidzis piecas klases, ka "ierobežot" un "aizliegt" nav viens un tas pats," A.Leimanis komentēja prokuratūras iebildi — kamēr A.Lembergs neko nelūdz, nevar uzskatīt, ka viņam kaut kas būtu aizliegts.

Par A.Lemberga drošības līdzekli ceturtdien lems Rīgas Centra rajona tiesnese Dzintra Balta, kura iepriekš atcēlusi drošības līdzekli — arestu — Ventspils amatpersonu lietā aizdomās turētajai Gitai Grasmanei, ko uzskata par A.Lemberga "melnās kases" turētāju. Lēmums tika pamatots ar G.Grasmanes veselības problēmām. Par veselību pēdējā laikā sūdzējies arī A.Lembergs.

K.Rudzītis neminēja, vai gatavojas izmantot Kriminālprocesa likumā paredzēto iespēju piemērot kādu no astoņiem pārējiem drošības līdzekļiem gadījumā, ja A.Lembergam atceltu arī mājas arestu. Šie līdzekļi ir sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana, aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums izbraukt no valsts, uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, personiskais galvojums, drošības nauda un nodošana policijas uzraudzībā. Tos var noteikt atsevišķi vai vairākus kopā.

Tiesa nemaina Lembergam piemēroto drošības līdzekli - mājas arestu

LETA  08/09/07    Rīgas Centra rajona tiesas tiesnese Dzintra Balta šodien atstāj nemainītu Ventspils mēram Aivaram Lembergam piemēroto drošības līdzekli - mājas arestu. Lembergs mājas arestu varēs izciest savā īpašumā Ventspils rajona Puzē, kur viņš deklarēja dzīvesvietu pēc tam, kad viņam kā drošības līdzeklis apcietinājuma vietā tika piemērots mājas arests.

Līdz šim Lembergs mājas arestu izcieta Ventspilī, dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā Sarkanmuižas dambī.

Pēc tiesas sēdes prokurors Krišjānis Rudzītis pastāstīja, ka, no prokuratūras viedokļa, Lembergs izvairās no izmeklēšanas. Kā piemēru viņš minēja to, ka Lembergs šodien ar novēlošanos ieradās tiesā, kā arī Lembergs esot sazinājies ar personām, ar kurām viņam aizliegts kontaktēties. Konkrētas personas Rudzītis nosaukt nevēlējās.

Rudzītis arī norādīja, ka Lemberga un viņa advokāta Aivo Leimaņa izteikumi, ka Lembergam nav noteikti konkrēti drošības līdzekļa ierobežojumi, ir "pilnīgi nepareiza likuma interpretācija".

Uz jautājumu, vai prokuratūra pārsūdzēs šo tiesas lēmumu, Rudzītis atbildēja, ka, pieņemot lēmumu, viņš ņems vērā Lemberga šīs dienas kavēšanos.

Savukārt Leimanis norādīja, ka visi prokurora izteiktie pieņēmumi ir absurdi, jo tiem nav nekādu pierādījumu. Viņš informēja, ka tiesa šodien nevērtēja to, ka Lembergs laikus neieradās uz tiesas sēdi.

Tiesa nolēmusi, ka mājas arests ir piemērots drošības līdzeklis šajā situācijā, tāpēc prokuratūras lūgums par aresta piemērošanu Lembergam ir noraidīts, teica Leimanis.

Viņš arī piebilda, ka Lembergs joprojām ir slims un ārstējas, un viņam ir izsniegta darba nespējas lapa.

Leimanis informēja, ka pēc iepazīšanās ar pilno tiesas lēmumu tiks lemts, vai to pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka Lembergs un viņa aizstāvis pieteikumā tiesai lūdza atcelt Ventspils mēram piemēroto drošības līdzekli. Pieteikumā tiesai lūgts izvērtēt, vai joprojām nepieciešama Lemberga turēšana mājas arestā.

Savukārt prokurors Rīgas Centra rajona tiesai šodien lūdza mainīt Lembergam piemēroto drošības līdzekli no mājas aresta uz apcietinājumu, jo prokuratūra uzskata, ka Lembergs pārkāpis iepriekš noteiktā drošības līdzekļa ierobežojumus, žurnālistiem pastāstīja Leimanis.

Pārkāpums esot arī, ka Lembergs kontaktējies ar saviem atbalstītājiem. Tas noticis pagājušajā piektdienā, 3.augustā, Ventspils pilsētas svētku laikā, kad vairāki desmiti Ventspils iedzīvotāju pie Lemberga mītnes vietas sagaidīja mājas arestā esošo Ventspils mēru un nodeva ziedus, apsveicot viņu ar pilsētas Lielās balvas saņemšanu.

Pats Lembergs un viņa advokāts stingri paliek pie viedokļa, ka Lembergam ierobežojumu apjoms nav noteikts, kā arī nav noteikts, ar kuriem cilvēkiem viņš nedrīkst kontaktēties.

Leimanis šodien vēlreiz uzsvēra ģenerālprokurora Jāņa Maizīša iepriekš teikto, ka Lembergs ļaunprātīgi nav izmantojis situāciju laikā, kad viņam uz pusotru dienu nebija noteikti drošības līdzekļa - mājas aresta - papildu nosacījumi, un nav ietekmējis izmeklēšanu.

Lembergs šodien uz tiesu tika atvests ar nokavēšanos. Skaidrojot kavēšanās iemeslus, Lembergs žurnālistus informēja, ka viņam sāpējusi mugura.

Jau ziņots, ka 10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa mainīja Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteica mājas arestu. Lēmums stājās spēkā pasludināšanas brīdī. Lembergam līdz ar mājas arestu paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence.

Viens no būtiskākajiem iemesliem Lemberga atbrīvošanai no apcietinājuma bija viņa veselība. Mājas arestu piemēro, ja persona dažādu iemeslu dēļ nevar atrasties apcietinājumā.

Jau ziņots, ka prokuratūra analizē Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses Tamāras Brodas rīcību, mainot Lembergam piemēroto drošības līdzekli un pusotru dienu nenosakot jaunā drošības līdzekļa - mājas aresta - papildu nosacījumus.

Kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma tika apcietināts 14.martā un atbrīvots 10.jūlijā.

Prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Lembergam atceļ tikšanās un sazināšanās ierobežojumus

DELFI  08/10/07    Rīgas centra rajona tiesas tiesnese Dzintra Balta ceturtdien atcēlusi mājas arestā esošajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam iepriekš noteiktos tikšanās un sazināšanās ierobežojumus, portālam "Delfi" apstiprināja prokuratūrā.

Līdz ar šo ierobežojumu atcelšanu, kuri Lembergam noteikti pēc atbrīvošanas no apcietinājuma 10.jūlijā, Ventspils mērs, atrodoties mājas arestā, var kontaktēties un sazinātie ar ko vien vēlas.

Iepriekš Lembegam bija atļauts sazināties un tikties tikai ar savu advokātu un ģimenei, Izņemot dēlu Anriju Lembergu, kurš tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā ir aizdomās turamo statusā.

Par ceturtdien tiesā nolemto prokuratūra iesniegs protestu.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka ceturtdien tiesa atļāva Lembergam mājas arestu izciest ģimenes mājā Puzē. Tiesa noraidīja apsūdzētā un viņa advokāta Aivo Leimaņa lūgumu mājas arestu atcelt vispār. Netika apmierināts arī prokurora Krišjāņa Rudzīša lūgums Lembergu atkal apcietināt.

Rudzītis ceturtdien žurnālistiem norādīja, ka Lembergs pārkāpis drošības līdzekļa noteikumus, sazinājies ar citām personām un izvairījies no tiesas. Lembergs un viņa advokāts šos apgalvojumus noliedza.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Lembergs, kuru apsūdz kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos pēc prokuratūras lūguma apcietināts 14.martā. Šo drošības līdzekli Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda atcēla 10.jūlijā, nosakot Lembergam mājas arestu.

Vaškeviča lietā...

Kalvītis: Prokuratūrai jāpārbauda Vaškeviča izteikumi par KNAB

LETA  08/07/07     Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka prokuratūrai vajadzētu ļoti rūpīgi pārbaudīt informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča izteikumiem medijos par iespējamu līdzekļu izspiešanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vajadzībām.

Premjers šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šī informācija ir jāpārbauda prokuratūrai un tai būtu jāziņo par pārbaudes rezultātiem.

Kalvītis arī norādīja, ka šāda rakstura informācija parādījusies un apspriesta jau iepriekš, piemēram, Nacionālās drošības padomē.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis žurnālistiem apliecināja, ka prokuratūra pārbauda Vaškeviča iesniegumus un arī šie viņa izteikumi medijiem par KNAB tiks pārbaudīti.

Kā ziņots, Vaškevičs intervijā laikrakstam "Telegraf" atklāja, ka nekustamo īpašumu uzņēmējs Raimonds Štālbergs, kas apsūdzēts par naudas izspiešanu no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes, ir prasījis viņai arī 500 000 latus, apgalvojot, ka tie paredzēti KNAB, lai "viss būtu kārtībā".

Minētais fakts esot lasāms krimināllietas materiālos, kurā Štālbergs apsūdzēts par mēģinājumu izspiest vismaz 7,7 miljonus eiro jeb 5 miljonus latu no savas bijušās biznesa partneres Vilkastes.

LETA jau ziņoja, ka 20.jūlijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, lietā ir vairākas epizodes.

Jau ziņots, ka 21.maija pēcpusdienā tika uzspridzināta automašīna "Subaru Impreza", kuru lieto Vaškevičs. Viņš nopietnā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā, kur veiktas vairākas operācijas.

Vaškevičs pieļauj, ka uzbrukumu ir organizējuši noziedznieki, kas cieši sadarbojas ar valsts ierēdņiem.

"Savu lomu nospēlēja arī KNAB. Kriminālās pasaules pārstāvji lielākā vai mazākā mērā varēja ietekmēt tiesībsargājošās iestādes. Piemēram, KNAB operatīvajiem darbiniekiem noteiktā laikā piespēlējot baumas, safabricētu informāciju. Noziedznieks to dara mērķtiecīgi, piemēram, nodarbojas ar izspiešanu, tajā pašā laikā novirzot KNAB uzmanību uz pašu upuri," laikrakstam sacījis Vaškevičš.

"Tas ir pats bīstamākais, kas valstī var notikt: pēc būtības izmantot tiesībsargājošās iestādes noziedzīgu mērķu sasniegšanai. Šajā gadījumā neviens nevar justies droši, ne ierindas pilsonis, ne augstākstāvošs ierēdnis," piebilda Vaškevičs.

KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs aģentūrai LETA sacīja, ka, saņemot ziņojumu, nevar zināt, vai tā ir patiesa vai nē, tāpēc tiek pārbaudīta pilnīgi visa informācija, kas tiek iesniegta KNAB. Ja informācija tiek apstiprināta, tad izmeklēšana turpinās, ja informācija neapstiprinās, izmeklēšana tiek pārtraukta.

Kā ziņots, pēc laikraksta "Diena" rakstītā, KNAB veic pārbaudi saistībā ar aizdomām, ka Vaškevičs lobē Latvijas lielākā vistu olu ražotāja "Balticovo" intereses. 27.aprīlī notika kratīšana viņa darba un dzīves vietā. Savukārt jūnija vidū Vaškevičs lūdz pārbaudīt, kā klasificēta informācija un fotogrāfijas pēc KNAB kratīšanas nonākušas atklātībā.

Vaškevičs laikrakstam "Telegraf" sacīja, ka viņa darbavietā kratīšanas laikā tika konfiscēta darba klade, kurā viņš veica atzīmes par pārvaldes darba virzieniem, kā arī par iespējamiem pret viņu iepriekš vērsto dedzināšanas vai sprādziena organizētājiem.

"Paiet neilgs laiks, un pēkšņi pret mani tiek organizēts uzbrukums. Ja pēkšņi viņiem [KNAB] atkal notiek informācijas noplūde un noziedznieki uzzina par maniem pierakstiem. Kur garantija, ka tas nav noticis," vaicā Vaškevičs.

LETA jau ziņoja, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes lietvedībā par sprādzienu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 118.panta 1.punkta par slepkavību, ja cietušais vai viņa tuvinieks izpildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanā.

Minētais likuma pants paredz sodu - mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Tiesībsargi izvirzījuši vairākas versijas par motīviem, kuru dēļ noticis Vaškeviča slepkavības mēģinājums. Pieļauts, ka uzbrukums bijis saistīts ar amatpersonas darbu vai personisko dzīvi.

Loskutovs: Prokuratūra nav konstatējusi pārkāpumus saistībā ar Vaškeviča privāto fotogrāfiju publicēšanu

LETA  08/08/07   Prokuratūra nav konstatējusi pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku rīcībā saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča privāto fotogrāfiju publicēšanu.

Kā šodien intervijā Latvijas Radio teica KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, prokuratūra pārbaudi ir pabeigusi un, cik viņam esot zināms, pārbaudē nav konstatēti pārkāpumi Loskutova kolēģu rīcībā.

Loskutovs piebilda, ka nevienā pārbaudē, ko veikusi prokuratūra, nav konstatētas prettiesiskas informācijas noplūdes. Arī vairākkārtēji pārmetumi par nelikumīgu telefona sarunu noklausīšanos nav apstiprinājušies.

To, ka pārbaude ir pabeigta, aģentūrai LETA apstiprināja arī Ģenerālprokuratūra. Pēc Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Dzintras Vītoliņas sacītā, pārbaudes laikā neapstiprinājās, ka KNAB būtu notikusi informācija noplūde.

Kā ziņots, fotogrāfe Jeļena Adamčika Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegusi prasību, lūdzot viņu atzīt par vairāku pēc Vaškeviča slepkavības mēģinājuma laikrakstā "Diena" publicētu fotogrāfiju autori.

Fotogrāfe, kurai agrāk kopā ar Vaškeviča šķirto sievu Ināru Vilkasti piederēja fotostudija "Adamčik "O" Studija", lūdz no laikraksta izdevēja AS "Diena" piedzīt 9565 latu kompensāciju par autortiesību pārkāpumu.

Fotogrāfijas bija publicētas īsi pēc Vaškeviča slepkavības mēģinājuma laikraksta pielikuma "SestDiena" šā gada 26.maija numurā 13. un 14.lapaspusē. Tās ilustrēja Vaškevičam veltītu rakstu "Kas noticis?".

Publikācijā tika atgādināts par iepriekšējo laikraksta pētījumu, kas bija veltīts Vaškeviča ģimenei, dārgajam dzīvesveidam un ar to salīdzinoši zemajiem ienākumiem, un mēģināts atbildēt uz jautājumu, kas pusgada laikā mainījies, ka Vaškeviču mēģināts nogalināt.

Rakstu ilustrēja arī divas fotogrāfijas, kas acīmredzami bija nākušas no Vaškeviča personīgā arhīva. Tajās redzams muitnieks un viņa šķirtā sieva Ināra Vilkaste ar suņiem savas privātmājas dārzā. Pie šīm fotogrāfijām nebija norādīts autors.

Vaškevičs jūnija sākumā lūdza prokuratūru pārbaudīt, kā viņa personīgās fotogrāfijas nonākušas laikraksta rīcībā. Muitnieks uzskata, ka tas varēja notikt tikai ar KNAB starpniecību, kas tās "nelikumīgi piesavinājies" viņa dzīvesvietā veiktās kratīšanas laikā.

"SestDienas" publikācijas autore Inga Spriņģe aģentūrai LETA sacīja, ka avotu, no kura iegūtas fotogrāfijas, viņa neizpaudīs, taču tas neesot KNAB vai kāda cita ar drošības iestādēm saistīta persona, turklāt fotogrāfijas viņas rīcībā nonākušas vēl krietnu laiku pirms KNAB veiktās kratīšanas. Šādu paskaidrojumu viņa jau sniegusi arī prokuratūrā, kas veica pārbaudi pēc Vaškeviča lūgumu.

Par Adamčikas prasību Spriņģe pagaidām komentārus nesniedza, jo par to uzzināja no aģentūras LETA un nav iepazinusies ar prasības saturu. Arī AS "Diena" un laikrakstā "Diena" aģentūrai LETA pagaidām prasību nekomentēja, jo vēl nebija ar to iepazinušies.

Zemgales priekšpilsētas tiesas komunikatore Dita Puls aģentūrai LETA teica, ka prasība iesniegta 1.augustā, taču pagaidām tā vēl nav pieņemta izskatīšanai un civillieta vēl nav ierosināta. Viņa atturējās sīkāk atklāt prasības saturu, vien nosauca prasības summu un norādīja, ka tā saistīta ar autortiesību pārkāpumu.

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka fotogrāfe Adamčika kā savu pieraksta dzīvesvietu norādījusi Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, taču līdz šā gada februārim viņa aptuveni pusotru gadu bija Rīgā reģistrētās SIA "Adamčik "O" Studija" valdes locekle, agrāk - arī šī uzņēmuma īpašniece.

"Adamčik "O" Studija" sākotnēji - kopš dibināšanas 2005.gadā - piederēja Adamčikai (20% daļu), modes māksliniekam Gintam Budem (10%), kā arī Vilkastei (50%) un Raimondam Štālbergam (20%), kurš tagad apsūdzēts par mēģinājumu izspiest no Vilkastes vismaz 7,7 miljonus eiro jeb 5 miljonus latu.

Kopš 2006.gada oktobra Adačikas un Štālberga daļas pārgājušas Budes īpašumā, bet Vilkaste savu daļu apjomu saglabājusi. Šā gada jūnijā uzsākts uzņēmuma likvidācijas process.

Viedoklis: Kas ko tirgo

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/08/07    Ģenerālprokuratūra otrdien uzsāka pārbaudi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča izteikumiem, ka noziedznieki izmantojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju savu mērķu sasniegšanai un pat mēģinājuši izspiest no viņa šķirtās sievas pusmiljonu latu KNAB vajadzībām, "lai viss būtu kārtībā". Sakritība, ka tajā pašā dienā prokuratūra nodeva tiesai krimināllietu par četrām VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) amatpersonām saistībā ar Latvijas televīzijas žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos.

Abās nesaistītajās lietās galvenās darbojošās personas ir VID struktūras un amatpersonas, taču abos gadījumos augstu valsts amatpersonu smagākā kritika tika un tiek vērsta pret KNAB.

Vaškevičs, kas atlabst pēc viņa spridzināšanas mēģinājuma maijā, pirmdien intervijā laikrakstam Telegraf faktiski apgalvo, ka viņa slepkavības mēģinājumu bija pasūtījuši noziedznieki, kuri "saauguši" ar ierēdņiem, viņiem "palīdzējuši" daži preses izdevumi (pirmām kārtām Diena), "savu lomu nospēlēja arī KNAB". "Tiesībsargāšanas iestādi būtībā izmanto noziedzīgiem mērķiem," Vaškevičs paziņo. Apmēram to pašu viņš jūlijā sastāstīja Vakara Ziņām, piedraudēja ar "nopietnu pārbaudi" KNAB un pieminēja kādu viņa rīcībā esošu informāciju, ko pagaidām nevēloties izpaust.

Augsta valsts amatpersona apvaino galveno korupcijas apkarošanas iestādi noziedzīgās darbībās, atkārtoti stāsta to presei, nevis prokuratūrai, un nemin nekādu pamatojumu šādiem apvainojumiem. Tomēr premjerministrs Kalvītis uzskata par iespējamu publiski paziņot, ka prokuratūrai jāpārbauda šāda "informācija", kas turklāt "parādījusies" jau iepriekš un esot pat apspriesta Nacionālās drošības padomē.

NDP spriestais ir valsts noslēpums, taču viena iepriekšējā reize, kad VID struktūru apšaubāma darbība izpelnījās Kalvīša un citu politiķu dusmas uz KNAB, bija pērnruden pēc Jaunalksnes privāto telefonsarunu fragmentu kompilācijas publicēšanas. Operatīvajos dienestos valdot "bezatbildība", un tajos "ir jāveic plaša mēroga revīzija", Kalvītis tolaik, līdzīgi kā tagad Vaškevičs, draudēja. Žurnālistes sarunas bija nelikumīgi noklausījusies un operatīvo informāciju nopludinājusi Finanšu policija, tomēr Kalvītis rādīja uz KNAB kā vislielāko operatīvās informācijas "tirgotāju". Jūrmalas kukuļdošanas skandāla acīmredzami sarūgtināti, minējumus par KNAB, prokuratūras vai drošības iestāžu, televīzijas un opozīcijas sazvērestību dāsni dalīja "mūsu abi Š" — Šlesers un Šķēle.

Prokuratūra pārbaudīs Vaškeviča izteikumus par KNAB, un varbūt uzzināsim, vai tie gadījumā nav saistīti ar biroja sākto pārbaudi par muitnieku priekšnieka paša iespējamo slēpto saistību ar dažām biznesa struktūrām. Bet pabeigtajā Jaunalksnes telefonsarunu krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētas četras VID Finanšu policijas amatpersonas, to skaitā FPP direktora vietnieks. Par "plaša mēroga revīziju" šajā struktūrā gan nav dzirdēts, trīs no apsūdzētajiem turpina strādāt turpat. Taču par to Kalvītis, kas reflektoriski salecas, kad runa ir par KNAB, ir mierīgs kā budists.

Vaškevičs pieprasa vēlreiz pārbaudīt KNAB

Jānis Zvērs,  NRA  08/09/07    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs pārsūdzējis prokuratūras atbildi, kurā uz viņa lūgumu pārbaudīt, vai no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nav noplūdināta informācija, saņemta, viņaprāt, formāla un neizsmeļoša atbilde.

"Man tika sniegta atbilde, un es to pārsūdzēju likumā noteiktā kārtībā. Es savā iesniegumā uzdevu konkrētus jautājumus, bet man atbildēja pavisam par citu tēmu. Liekas, pārbaudes laikā tika pasaukts kāds cilvēks, kurš atbildēja – goda vārds, neesmu neko darījis!" Neatkarīgajai sacīja V. Vaškevičs. Viņam gan nebija zināms, kad atbilde uz viņa pārsūdzību varētu tikt sniegta.

Jau ziņots, ka neilgi pēc V. Vaškeviča slepkavības mēģinājuma maijā laikrakstā Diena parādījās publikācija par Muitas kriminālpārvaldes šefu, un tā tika ilustrēta ar diviem fotoattēliem, kuros redzams V. Vaškevičs, viņa bijusī sieva Ināra Vilkaste, viņas māja un suņi. Ietekmīgais muitnieks ir pārliecināts, ka bildes noplūdinājuši KNAB darbinieki, kas neilgi pirms publikācijas mājā veikuši kratīšanu.

To, ka prokuratūra nav konstatējusi pārkāpumus KNAB darbinieku rīcībā saistībā ar iespējamo V. Vaškeviča privāto fotogrāfiju noplūdināšanu laikraksta Diena žurnālistei, vakar intervijā Latvijas Radio teica KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Viņš piebilda, ka nevienā pārbaudē, ko veikusi prokuratūra, nav konstatētas prettiesiskas informācijas noplūdes.

Augusta sākumā I. Vilkastes fotoarhīva veidotāja baltkrievu fotogrāfe Jeļena Adamčika iesniedza prasību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, lūdzot atzīt viņu par minēto laikrakstā Diena publicēto foto autori un piedzīt no avīzes 10 000 latu. Prasība gan līdz 30. augustam atstāta bez virzības, jo vairāki dokumenti iesniegti bez tulkojuma valsts valodā.

V. Vaškevičs pagājušajā mēnesī asi kritizējis KNAB darbību – intervijā laikrakstam Telegraf viņš pauda aizdomas, ka uzņēmējs Raimonds Štālbergs, kurš apsūdzēts par naudas izspiešanu no I. Vilkastes, ir prasījis viņai arī 500 000 latu, apgalvojot, ka tie paredzēti KNAB, lai "viss būtu kārtībā".

Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Aigars Kalvītis vakar žurnālistiem paziņoja, ka ir nopietni jāpārbauda V. Vaškeviča izteikumi par iespējamiem pārkāpumiem KNAB – V. Zatlers uzsvēra, ka lieta esot ļoti sarežģīta un tā jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm, savukārt A. Kalvītis žurnālistiem teica, ka V. Vaškeviča sūdzības nevar atstāt bez uzmanības un Ģenerālprokuratūrai jāveic visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu patiesību, ziņo LETA.

Citur partijās, NVO un tiesu lietās...

TB/LNNK valde soda vietā izpilda Kristovska vēlēšanos

Ināra Egle,  Diena  08/07/07    Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski Tēvzemei un brīvībai/LNNK valde pirmdien nesodīja un tikai pieņēma zināšanai Ētikas komitejas ziņojumu, kurā bija konstatēti partijas statūtu un ētikas normu pārkāpumi politiķa darbībā, kā arī piedāvāts izteikt viņam brīdinājumu. Valde nolēma aicināt savas nodaļas uz diskusiju par partijas stratēģiju valdībā, Rīgas domē un citās pašvaldībās, Dienu pēc sēdes informēja TB/LNNK līderis Roberts Zīle, kurš arī ierosināja izšķirties par šādu lēmumu. Diskusija nodaļās bija viena no Ģ.V.Kristovska agrāk paustajām vēlmēm.

Ģ.V.Kristovskis, kura galvenais nodarījums ir valdībai pretēja viedokļa paušana referenduma kampaņā par drošības likumiem, uzskata, ka tas nekādi nevarēja ietekmēt partijas atrašanos valdībā un ietekmēt citu ministru darbu. "Esmu demokrātiskas partijas valdes loceklis, kurā svarīgi ir ieklausīties katrā profesionālā viedoklī," Dienai teica Ģ.V.Kristovskis, kas jūtas kompetents drošības jautājumos. Ja valde viņā turpmāk ieklausīšoties, šādas situācijas varētu arī neatkārtoties.

Politiķa teiktajā vairs neizskanēja asi izteikumi, kas liecinātu par gatavību ar nesamazinātu ātrumu doties tālāk partijas iekšējās cīņās. No tā var secināt, ka acīmredzot valdes locekļiem ir bijuši argumenti, kas no tā ir atturējuši. Tajā pašā laikā Ģ.V.Kristovskis bija pārliecināts arī par savu argumentu spēku, uzskatot tos par galveno iemeslu tam, ka valde nolēmusi viņu nesodīt.

Par šādu sēdes iznākumu bija dzirdēts arī cits skaidrojums. Jo asāka būtu partijas reakcija pret Ģ.V.Kristovski, jo lielākas iespējas viņam būtu izcelties, kas, pēc dažu politiķu sacītā, varētu būt Ģ.V.Kristovska mērķis. Taču viņa popularitātes vairošanā šādā veidā nav ieinteresēta daļa partijas valdes. Tagad pieņemtais lēmums sakrīt ar Ģ.V.Kristovska jau iepriekš paustajām interesēm — rosināt nodaļās diskusiju par ieguvumiem un zaudējumiem, ko dod atrašanās Aigara Kalvīša (TP) valdībā. Taču sadarbība valdības koalīcijā ir cieši saistīta arī ar attiecībām lielākajās pašvaldībās, tāpēc šī stratēģija būs jāanalizē plašākā kontekstā.

Jau iepriekš vairāki TB/LNNK politiķi bija uzsvēruši, ka stāsts nav par minēto EP deputātu, bet gan par to, ka ir spēki, kas vēlas A.Kalvīša valdības nomaiņu — tādi esot gan parlamentā, ar ko domāts Jaunais laiks, gan ārpus tā, kurus grūtāk identificēt. Viņu interesēs faktiski arī esot darbojies Ģ.V.Kristovskis. Taču, cituprāt, varētu piekrist Māra Grīnblata iepriekš sacītajam, ka viņš "jūtas nenovērtēts", tādējādi cenšoties tikai pievērst uzmanību. Valdes loceklis Jānis Trupovnieks gan domā, ka šādi Ģ.V.Kristovskis savas politiskās akcijas nepalielina, bet kaitē partijai kaut vai ar to, ka koalīcijas partneriem jebkurā brīdī ir iespēja pateikt, ka uz TB/LNNK nevar paļauties. Tiesa, tādu iespaidu rada vēl dažu tēvzemiešu izteikumi, piemēram, Juris Vidiņš arī pirmdien Dienai sacīja: "Ko dod tā koalīcija, kurā mēs paliekam muļķa lomā. Tas, ka esam kājslauķis vienai lielākai partijai, nenāk mums par labu."

Atklāta vēstule: Jānis Šmits aizstāv vardarbību

Biedrība «Dialogi.lv»  08/07/07    Bērnu sit! Tas uztrauc katru cik necik līdzi jūtošu un domājošu sabiedrības locekli, jo bērni ir ļoti daudziem no mums un daudzi no mums vismaz daļu savas dzīves pavada bērnu audzināšanas rūpēs un priekā. Redzot, ka māte vai tēvs aklās dusmās iekausta mazuli, vairākkārt gribējies raudāt un protestēt vienlaikus: tā ir dzīvība, tā nav lieta, tas nav tavs īpašums, ar ko vari izrīkoties pēc saviem ieskatiem.

Cilvēktiesības pirmām kārtām sargā dzīvību un tās svētumu. Ikviens cilvēks ir svēts un neaizskarams, tam piemīt iedzimta vērtība un cieņa. Apliecinot cilvēka svētumu un neaizskaramību, noteiktas izvēles un darbības attiecībā uz cilvēku ir atzīstamas un veicināmas, bet citas — aizliedzamas. Ir darbības, kuras nav pieļaujamas ne pret vienu cilvēcisku būtni, un darbības, kuras būtu jāveic ikviena cilvēka labā.

Vardarbības apoloģēti sludina — pats upuris ir provocējis; ja nesit, tad nemīl. Ja šī domāšana piemīt LR Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājam, jādomā, ka cilvēktiesības ne vien netiek sargātas, bet ciniski pasludinātas par pārkāpjamām absolūti neizskaidrojamas un nezin kam vajadzīgas kārtības dēļ. Pārliecības dēļ.

«Rietumos daudzina bērnu tiesības, bet klusē par vecāku likumiskajām tiesībām audzināt bērnus pēc savas pārliecības. Neliekuļosim, Latvijas sabiedrībā būtu grūti atrast, īpaši vecākās sabiedrības vidū, cilvēku, kurš kaut vienreiz mūžā no saviem vecākiem nebūtu saņēmis pērienu. Tā mēs esam uzaudzināti. Protams, mēs varam izdomāt jaunas normas un jaunus likumus, bet ir gadu tūkstošiem pārbaudītas vērtības. Un tās ne tikai darbojas un ir efektīvas, bet ir arī autoritatīvas tāpēc, ka tās izdevis augstākais likumdevējs — Dievs,» tā Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Šmita kungs teicis intervijā «Latvijas Avīzei». 

Konvencijas par bērna tiesībām 2. panta otrajā daļā teikts: «Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu bērna aizsardzību pret visām diskriminācijas vai soda formām, kas pamatotas uz bērna, bērna vecāku, likumīgo aizbildņu vai citu ģimenes locekļu statusu, darbību, paustajiem uzskatiem vai pārliecību.»

Pēršana nav audzināšanas metode. Pēršana ir vardarbība pret bērnu. Aizstāvot to, Jānis Šmits attaisno kaunpilnu tradīciju sabiedrībā, kurā no vardarbības katru gadu cieš simtiem bērnu.

Bērnam ir tiesības, un Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja pienākums ir tās aizstāvēt. Jānis Šmits aizstāv vardarbību. Šāda aizstāvība nav savienojama ar cilvēktiesību jēgu un garu.

Tāpēc mēs pieprasām Jāņa Šmita demisiju no Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja amata. Mēs uzskatām, ka LR Saeimai un Cilvēktiesību komisijai ir jāatbild uz jautājumu: vai Šmita kunga paustais viedoklis atspoguļo cilvēktiesību komisijas viedokli un līdz ar to LR Saeimai šāds tēls un viedoklis ir pieņemams? Ir tikai divas izvēles — cilvēka tiesības vai vardarbība. Trešās nav.

Viktors Makarovs, Marija Golubeva, Liesma Ose, Anna Stroja, Ilze Dzenovska, Eldars Mamedovs, Natalja Sisojeva, Liene Rozīte, Māra Krēsliņa-Rozīte, Linda Freimane, Yvonne Gerner, Līga Kļaviņa, Evita Goša, Aleksejs Dimitrovs, Tatajana Boguševiča, Jekaterina Dordnova, Valdis Zagorskis, Dace Akule, Juris Bariss, Juris Lavrikovs.

Mediķi pagaidām neatsakās no iespējamās streika rīkošanas

LETA   08/08/07    Arī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nav atteikusies no iespējamās streika organizēšanas. Pēc šodienas tikšanās gan Kalvītis, gan LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem uzsvēra tikšanās pozitīvo nozīmi un augsni tālākām diskusijām.

Keris kā labo ziņu uzsvēra tieši konstruktīvā dialoga atjaunošanos. Plānots, ka augusta beigās mediķi tiksies ar veselības ministru, bet septembra sākumā paredzēta tikšanās ar Kalvīti, lai precizētu prasību iespējamo izpildi.

Šodien tikšanās laikā puses bijušas vienisprātis, ka konsekventa mediķu algu palielināšana būtu labas zāles pret kadru aizplūšanu un "aplokšņu algām". Pēc Kera teiktā, pirmā tikšanās ar premjeru bijusi cerīga, tomēr pilnībā nevar izslēgt streika nepieciešamību.

Mediķi joprojām ir pārliecināti, ka streiks ļautu pievērst nepieciešamo uzmanību un risinātu nozares problēmas.

Savukārt premjers uzsvēra, ka valsts budžets tiek veidots no prognozēm un turpmākajās tikšanās šīs prognozes varēs skatīt un analizēt. "Streiks nav instruments, ar ko var atrisināt problēmas," sacīja Kalvītis.

Premjers norādīja, ka valdība līdz šim pildījusi savus solījumus - 2005.gadā algas palielinātas par 20%, 2006.gadā - par 26%, bet šogad tiks palielinātas par vēl 25%, kas līdz šim Latvijā nav bijis.

Zināmu apdraudējumu atalgojuma sistēmai gan varētu radīt augstā inflācija, tāpēc arī aktuāli esot turpināt iesākto dialogu.

LETA jau ziņoja, ka LVSADA sākusi konsultācijas ar savām arodorganizācijām un sociālā dialoga partneriem citās sabiedriskās organizācijās par piemērotāko taktiku protesta akciju gatavošanai.

Viedoklis: Neviens negribēja mirt. Politiski mirt

Juris Paiders,  NRA  08/08/07    Jau gaisā virmo rudens vētru tuvošanās un lēnām, lēnām Latvijas politiskajā seriālā tuvojas brīdis, kad iecerēta galveno aktieru maiņa. Vispirms Tautas partijai ir jāatrisina Māra Riekstiņa darbā iekārtošanas problēma.

Tāds līderis, tāda personība, kas tikai sagadīšanās dēļ tagad nav Valsts prezidents, ir iebīdīts par tādu kā kantora priekšnieku. Attieksme pret Riekstiņu TP tiek uztverta kā attieksme pret partijas biedru likteni šajā varas partijā. M. Riekstiņš ir jāaplaimo ar kādu svarīgu un ietekmīgu ministra portfeli. Viselegantāk jau būtu M. Riekstiņam piedāvāt viņam tik ierastās sfēras – ārlietu ministra portfeli. Taču šajā postenī jau stabili iesēdies ir vispopulārākais TP ministrs – Artis Pabriks, kurš pretēji nepopulārajam premjeram uztur reitingu galvgalī TP vēlētāju simpātiju paliekas. Drīzāk, ka TP kosmētiskos remontus varētu veikt, patirdot koalīcijas partijas. Grēki ir sakrājušies katram koalīcijas partnerim. Aināra Šlesera populistiskos gājienus var apcirpt, pieprasot politisku atbildību par to, ka pasta jomā viss ir galīgā tintē. Trīs gadu laikā uzņēmums no plusiem ir iebraucis dziļos mīnusos. Savas problēmas ir ZZS mistriem. Taču no polittehnoloģiju viedokļa perspektīvākas peramais zēns ir ekonomikas ministrs.

Vispirms. Jau pērn daudziem šķita dīvaini, ka vismazākajam koalīcijas partnerim – tēvzemiešiem – tika atdots ietekmīgās Ekonomikas ministrijas portfelis.

Taču atcerēsimies pērnā gada nogali. Jau vasarā Latvijas Banka un skandināvu analītiķi prognozēja smagu krīzi, kurai bija jānotiek jau tuvākajā laikā. Tā sakot, ar devalvācijām un recesijām, ar nekustamo īpašumu krahiem pilna ziema. Tāpēc neviens negribēja mirt. Politiski mirt. No lielajiem pīlāriem neviens negribēja, lai tieši viņa vārds, viņa partijas vārds, būtu aptraipīts ar taisnošanos par krīzes cēloņiem un valdības nespēju kaut ko darīt, lai beigās atkāptos un kļūtu par grēkāzi vai upurjēru, konsolidējot sabiedrību un valdību raženam pretkrīzes darbam.

Ļoti ticami, ka tieši tādi bija polittehnologu motīvi, piešķirot ekonomikas ministra portfeli tolaik mazpazīstamajam Jurijam Strodam. Lūk, jums ministrija, bet, tiklīdz sāksies krīze, visu atbildību par tautas izputēšanu uzvelsim tieši jums. Turklāt TB/LNNK ienākšana ministrijā sakrita ar brīdi, kad viens periods naudas sadalē jau beidzās, bet nākamais periods vēl lāgā nebija sācies. Kā jau mēdz notikt, nekas nav ilglaicīgāks par pagaidu risinājumiem. Krīze nesākās februārī, nesākās martā, jau augusts būs pusē, bet no krīzes ne vēsts. Tiesa, nekustamajos īpašumos problēmas ir sākušās. Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas priekšsēdis Vilis Žuromskis Dienas Biznesā (6.08.2007.) izsakās, ka mākleriem nav darba, ka ir ēku grupas, kurās cenu kritums jau ir 10%. Tur tinte, bet visā saimniecībā krīze kā negrib, tā negrib sākties. Ziemeļvalstu analītiķi un respektablais Economist teju jau gadu kauc pēc krīzes, bet tā nesākas un nesākas.

Aiz izmisuma dažs labs skandināvu investors (Amber) pat ņem un vispār pārtrauc ražošanu, taču nekā. Tendences tas nemaina.

Manuprāt, krīžu karkātāji un viltīgie polittehnologi nenovērtē Latvijas ekonomikas īpatnības. Latvijā ieplūst liela nauda no ES un ārzemēs strādājošajiem. Latvijā ieplūst liela un pat ļoti liela nauda no vidusšķiras britiem, kuri atstāj savas mārciņas Latvijā par legāliem un ne pārāk legāliem pakalpojumiem. Dārgos pirkumus, kurus tagad neveic bez darba palikušie mākleri, veic ārzemju tūristi un ārzemju tūristu apkalpojošā sfērā peļņu ieguvušie jaunbagātnieki.

Taču varbūt krīze nesākas tikai tagad, varbūt tā sāksies novembrī, varbūt decembrī. Ja Strodu nometīs tagad, tad par grēkāzi būs jānozīmē jaunais ministrs. Neapskaužama izvēle. Neviens negribēja mirt. Politiski mirt. Tāpēc Juris Strods joprojām tiek pieturēts kā perspektīvākais grēkāzis, bet kosmētiskajai valdības aktieru maiņai tajā pašā laikā tiek gatavoti citi kandidāti. Ir taču vēl Šlesers, Rivža, Staķe un citi.

Kalvītis noliedz nesaskaņas Tautas partijā

LETA  08/08/07    Ministru prezidents un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Aigars Kalvītis noliedz nesaskaņas starp TP valdības ministriem un ierindas biedriem.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kā premjers vērtē nesaskaņas starp TP ierindas biedriem un ministriem, Kalvītis sacīja: "Nav mums nekādu nesaskaņu. <...> Tas ir izprovocēts jautājums".

Kā ziņots, paredzams, ka tuvāko nedēļu laikā TP valdes sēdē atklātās sarunās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs tiks aicināts izrunāt savus iebildumus pret partijas dibinātāju Andri Šķēli, aģentūrai LETA sacīja kāds partijas valdes loceklis, kurš nolēmis abas puses aicināt uz atklātu sarunu.

Štokenbergs ir paudis atklātu kritiku bijušajam partijas līderim Šķēlem par to, ka viņš joprojām cenšas ietekmēt partijā notiekošo.

Štokenbergs pirms mēneša arī nepiedalījās Valsts prezidenta Valda Zatlera inaugurācijas svinīgajā pasākumā, dodams priekšroku alternatīvajam inaugurācijas pasākumam, par ko izpelnījās Šķēles nosodījumu.

"Tas nav mūsu partijai raksturīgi, ka nesaskaņas tiek iznestas uz āru. Šo jautājumu vajadzētu izrunāt valdes sēdē," sacīja aģentūras LETA informācijas avots.

Štokenbergs aģentūrai LETA nosūtītā īsziņā atzina, ka jautājums nav par viņa un Šķēles domstarpībām, bet tā ir diskusija par Šķēles ietekmi un lomu TP. "Valdei mans viedoklis ir zināms, un es esmu gatavs to atkārtot," norāda ministrs.

KNAB: Jūlija Krūmiņa teiktais par kukuļošanu neatbilst patiesībai

Ritums Rozenbergs,  NRA  08/08/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) secinājis, ka pazīstamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa nesenie apgalvojumi par Ventspils amatpersonu centieniem piekukuļot Rīgas domes deputātus neatbilst patiesībai.

Šā gada 15. aprīlī stividorkompānijas Man-Tess īpašnieks miljonārs J. Krūmiņš LTV raidījumā De facto nāca klajā ar skarbiem paziņojumiem, vainojot Saeimas deputātu Jāni Urbanoviču starpniecībā kukuļdošanā, kuras dēļ viņš cietis neveiksmi biznesā Rīgas brīvostā.

"Kad es Bojāram iesniedzu šo biznesa plānu, viņš viņu noraka. Tas bija 2004. gadā. Cik es vēl runāju ar pāris politiķiem no Rīgas domes un norunāju, ka viņi balsos par. No rīta balsojums, atbrauca Urbanovičs Jānis no Ventspils, atveda trīsdesmit tūkstošus, iedeva vienam neatkarīgam deputātam un diviem saskaņiešiem. Es pat zinu, kam iedeva, kas arī balsoja pret. Koalīcijā bija sarunāts, ka viņi balsos par," raidījumā pauda uzņēmējs J. Krūmiņš.

Jāatgādina, ka aprīļa vidus, kad izskanēja Man-Tess īpašnieka apvainojumi J. Urbanovičam, bija laiks, kad vairāki plašsaziņas līdzekļi aktīvi izvērsa kampaņu, lai atbalstītu tiesībsargu represijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tieši tobrīd vairāki mediji sāka uzturēt mītu par Lemberga stipendiātu sarakstiem, kā arī par A. Lemberga parakstītiem līgumiem ar politiskajām partijām. Tūlīt pat gan izrādījās, ka šādus līgumus A. Lembergs nemaz nav parakstījis, bet šobrīd jau ir skaidrs, ka stipendiātu saraksti, pat ja tādi pastāv, arī nemaz nav A. Lemberga sastādīti.

Kampaņā pret A. Lembergu J. Krūmiņa teiktais būtu izrādījies pietiekami labs, ja vien J. Urbanovičs nebūtu asi reaģējis. "Skatījos raidījumu. Neticēju! Es neticēju, ka Jūlijs Krūmiņš par mani tā varētu būt teicis! Es biju pilnībā pārliecināts, ka esmu ar kādu sajaukts, jo, piemēram, bieži esmu jaukts ar Daini Urbanoviču no Jūrmalas," ar sašutumu pavasara notikumus sarunā ar Neatkarīgo atminējās J. Urbanovičs. Apzinoties, ka ir nepatiesi apvainots starpniecībā kukuļošanā, deputāts jau nākamajā dienā (16. aprīlī) vērsās ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša un KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova ar lūgumu noskaidrot vainīgo personu un saukt to pie kriminālatbildības. "Vai nu cietumā jāiet man, vai Jūlijam Krūmiņam par apmelošanu," jautājumu skaidri nostādīja J. Urbanovičs.

Acīmredzot šāda deputāta rīcība atvēsināja J. Krūmiņu, un pēc neilga laika laikrakstā Dienas Bizness viņš paziņoja, ka bijis pārāk emocionāls un tāpēc pateicis "to, ko nevajadzēja". "Es uzbraucu cilvēkiem, lai arī īsti nebiju tā domājis un tā nevajadzēja, piemēram, Jānim Urbanovičam," atzina J. Krūmiņš. Jāatgādina, ka viņš regulāri izcēlies ar skandaloziem paziņojumiem gan par A. Lembergu, gan Einaru Repši, gan citiem politiķiem.

KNAB pārbaudes rezultātā izmeklētājs Kaspars Dreimanis pieņēmis lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Lēmumā teikts, ka KNAB "veiktās pārbaudes rezultātā netika gūtas ziņas par faktiem, kas ļautu izdarīt ticamu pieņēmumu par to, ka J. Krūmiņa izteikumi par iespējamo kukuļdošanu, kas būtu notikusi 2004. gadā par to, lai Rīgas domes balsojums par J. Krūmiņa projekta apstiprināšanu būtu negatīvs, atbilst patiesībai, līdz ar to netika gūts apstiprinājums pieņēmumam, ka kukuļdošana būtu notikusi".

Kriminālprocesa uzsākšanas atteikuma iemesls ir acīmredzami formāls. "J. Krūmiņa informācija, kas sniegta televīzijas intervijas laikā, nav vērtējama kā ziņojums izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu. Uzskatu, ka turpmāk šo jautājumu pastāv iespēja risināt privātās apsūdzības kriminālprocesa ietvaros, kurā apsūdzības funkciju īsteno cietušais," teikts lēmumā.

J. Urbanovičs Neatkarīgajai neatklāja, vai lūgs celt apsūdzību pret J. Krūmiņu privātā kārtā. Politiķis tikai norādīja: "Par savu taisnību turpināšu cīnīties. Esmu lūdzis juristus izvērtēt situāciju.

Vaznis: «Mani vairs nekas nepārsteidz»

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"  08/08/07    Šis ir intervijas nobeigums ar zvērinātu advokātu Aloizu Vazni, kuras sākums bija publicēts mūsu žurnāla 16. jūlija numurā.

Intervijas pirmajā daļā tika runāts par to, kā bijušais iekšlietu ministrs Godmaņa valdības laikā 90. gadu sākumā vērtē pašreizējo iekšlietu sistēmu, ministrus un tiesībsargājošo iestāžu izpratni par likumu ievērošanu. Intervijas publicētās pirmās daļas nobeigumā sākās saruna par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka un Muitas Kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča vietu un lomu dažādās tiesībsargājošo iestāžu akcijās.

[Skat. intervijas pirmo daļu]

- Jau sacīju, ka publiski ir izskanējušas aizdomas, jo, piemēram, Vaškeviča alga neatļauj iegādāties tik dārgu auto. Jūs pats minējāt kā piemēru Ekonomikas policiju, viņu algas un dārgās automašīnas.

- Vaškevičs brauc ar tēva mašīnu — lūdzu, pārbaudiet viņa tēva ienākumus, ja tas ir vajadzīgs! Turklāt Vaškeviča alga ir ļoti pieklājīga — vairāk nekā divi tūkstoši latu. Viņa bijusī sieva pelna ļoti daudz, viņa ir miljonāre. Neviens taču neliedz pārbaudīt Vilkastes darījumus ar īpašumiem. Un tas, ka viņi joprojām dzīvo vienā mājā, nav likuma pārkāpums — galu galā viņiem ir kopīgi bērni. Un kāda kuram daļa, kurš ar kuru uztur kādas attiecības? Šķirties ne vienmēr nozīmē kļūt par ienaidniekiem.

Saprotiet, ja cilvēku tik augstā amatā četrus mēnešus apmētā ar tādiem mēsliem, tad vajadzētu arī pateikt, kas par vainu, ko viņam inkriminē. Situācija ir ļoti dīvaina, turklāt viss notiek vienā laikā — viņam uzbrūk gan prokuratūra, gan KNAB, gan kriminālnoziedznieki, gan atsevišķi mediji. Visi vēršas pret viņu vienotā frontē, ir bijušas jau trīs spridzināšanas. Par pirmo spridzināšanu krimināllieta netiek ierosināta, tas nekādā veidā netiek pamatots.

- Viss jūsu iepriekš stāstītais liek domāt, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes joprojām rīkojas pēc revolucionārās sirdsapziņas, nevis pēc likuma un procesuālajām normām...

- Vaškeviča meita strādā un mācās ārzemēs, viņai Unibankā ir seifs, kas nav nekas pretlikumīgs. KNAB darbinieki dodas uz banku, viņu nepaaicinot līdzi un neinformējot par notiekošo. Bankā tiek uzrādīts lēmums par kratīšanu, seifs tiek atvērts, visu izņem, un uzraksta protokolu. Bankas darbinieki tiek brīdināti, ka viss notiekošais ir slepens. Meita aiziet uz banku, uz savu seifu, un tas ir tukšs. Banka paskaidro, ka bijuši darbinieki no KNAB. Meita lūdz parādīt lēmumu par kratīšanu, bet bankas darbiniekiem tā nav, jo viņiem tas tikai parādīts, bet nav atstāts, jo ir slepens! Vaškeviča meita lūdz parādīt protokolu, kas apliecina seifa satura izņemšanu, bet bankas darbinieki to nedrīkst, jo viņiem sacīts, ka šis dokuments ir slepens un viņi par to ir parakstījušies.

Vēl viena epizode: Vilkastes mājās notiek kratīšana. Tiek izņemta nauda un dokumenti, bet kratīšanas protokolu viņai nedod, skaidrojot, ka kratīšana tikusi veikta saistībā ar Vaškeviču. Vilkaste vaicā, kāpēc tādā gadījumā izņemta viņas nauda un viņa nevar saņemt protokolu par savas naudas izņemšanu? Vēl pirms tam pie Vilkastes Tomsona ielā, kur viņai ir dzīvoklis un arī birojs, atnāca trīs Rīgas pilsētas 7. policijas nodaļas virsnieki, izdarīja kratīšanu, neuzrādot lēmumu un kratīšanas laikā nesastādot arī protokolu. Viņi visu izdarīja un aizgāja. Par to tika uzrakstīta sūdzība, un izrādās, nav ne krimināllietas, ne iesnieguma — ir tikai mutisks iesniegums par to, ka kāds cilvēks sacījis, ka tur vajagot būt viņa pulkstenim un naudai (šis cilvēks sagadīšanās pēc ir aizdomās turamais par izspiešanu).

Kā jūs domājat, kā reaģē policijas vadība? Vadība atzīst, ka kratīšana veikta nelikumīgi, un policistiem teikts, lai viņi tā turpmāk vairs nedara! Kā jums tas patīk? Vai viss ir kārtībā šajās lietās? Acīmredzot vajag vai nu mainīt likumus, vai arī saukt kādu pie kārtības, bet tā turpināties nevar.

- Izskatās, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem jāmācās rīkoties ne tikai pēc pārliecības un sirdsapziņas, bet pirmām kārtām — pēc likuma.

- Ir lietas, kas jāievēro neatkarīgi no pārliecības un uzskatiem. Mēs varam cienīt vai necienīt atjaunotās Latvijas pirmo prezidentu Gunti Ulmani, nākamo prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu vai arī tagadējo prezidentu Valdi Zatleru. Bet mums vajadzētu cienīt statusu — Valsts prezidents.

Piemēram, ir jāaiztur kāds cilvēks tāpēc, ka viņš tiek turēts aizdomās par izdarītu noziegumu, bet šis cilvēks pusdieno kopā ar Gunti Ulmani. Sakiet, vai nav iespējams pagaidīt, kamēr pusdienas beidzas? Vai obligāti un neizbēgami ir jāielaužas zālē un ar Holivudas filmu pompu aizdomās turētais jāaiztur tā, lai visi labi pamana, ar ko viņš pusdieno un ka tiek aizturēts? Domāju, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem tomēr vajadzētu būt vismaz minimālai takta izjūtai. Un jautājums, vai bija nepieciešamība rīkoties tieši tā, paliek.

Tāpat kā nesaprotu, vai bija nepieciešamība lauzt durvis Ventspils domē? Vai mēs esam noskatījušies TV ziņās, kā Krievijā lauza durvis Hodorkovska birojā, un tagad cītīgi mācāmies no Krievijas piemēra? Tas ir varas sindroms, kas prasa parādīt, ko mēs varam un cik vareni esam.

Es jau sen jūtos neomulīgi mūsu valstī, jo saprotu, ka ar mani var notikt jebkas un atlikušo mūžu tad varēšu mēģināt pierādīt, ka neesmu kamielis.

- Vai gribat teikt, ka arī advokāti nav pasargāti no tiesībsargājošo darbinieku patvaļas?

- Pastāstīšu kādu gadījumu no manas pieredzes. Agrāk mūsu advokātu biroja telpas bija Jāņielā un biroja vadītājs bija advokāts kādā Daugavpils lietā. Likums paredz, ka advokātu nedrīkst identificēt ar klientu — tas, ka es esmu advokāts slepkavam vai kādam bandītam, nenozīmē, ka arī es esmu slepkava vai tamlīdzīgi, es vienkārši daru savu darbu.

Tātad par šo gadījumu — kādā dienā biroja vadītājs Platacis man zvanīja un lūdza aiziet uz viņa kabinetu, jo tur ir sākusies kratīšana. Aizeju un redzu, ka tiešām ir ieradušies cilvēki no pilsētas pārvaldes ar lēmumu par kratīšanu. Saku grupas vadītājam, ka viņi pārkāpj likumu un cilvēkam, kas šo lēmumu izdevis, var būt nepatikšanas, jo domāju, ka viņš varbūt šo likumu nezina. Ar vārdu sakot, brīdināju cilvēkus, ka viņi gatavojas veikt pretlikumīgas darbības. Grupas vadītājs kādam zvanīja, bet pēc sarunas sacīja, ka kratīšana obligāti jāveic. Pēc kratīšanas biroja vadītājam Platacim tika paziņots, ka viņam jāiet līdzi iekšlietu darbiniekiem. Platacis paskaidroja, ka viņam tas nav jādara, ka viņš vispirms aizies pusdienās. Tā arī notika, aizgājām pusdienās, bet pēc pusdienām, kad viņu sagaidīja un atkal paziņoja, ka jāiet līdzi, Platača kungs sacīja, ka viņam nekur nav jāiet un ka vajag atsūtīt pavēsti, cikos un kur jāierodas, un pavaicāja, vai viņš ir aizturēts? Atbilde skanēja, ka viņš nav aizturēts, bet, ja neies līdzi tūlīt, tiks aizturēts. Tātad advokātu Plataci aizturēja, un tās pašas dienas vakarā dežurējošam tiesnesim tika lūgta sankcija arestam. Tiesnesis sacīja, ka advokāts tūlīt pat ir jāatbrīvo un — jo ātrāk, jo labāk. Tas tika aizdarīts, bet mēs uzrakstījām sūdzību par nelikumīgajām rīcībām. No prokuratūras saņēmām atbildi, ka kratīšana netika veikta pie advokāta Platača, bet pie pilsoņa Platača un ka tā veikta nevis advokāta birojā, bet pilsoņa Platača atrašanās vietā. Tā, lūk!

Vai situācija, ka likumi tiek ignorēti, nav zināma juristiem profesionāļiem? Vai, piemēram, Juristu biedrībā par to netiek runāts, un vai visi kopā neko neesat mēģinājuši mainīt?

Ko juristi var mainīt? Mēs ar šīm problēmām saskaramies katru dienu, tāpēc vairs ne par ko nebrīnāmies. Tā, ka ar tādām lietām saskaramies katru dienu, vēl ir pusbēda. Nelaime tā, ka nav jau ar ko parunāties un nav kam par to pasūdzēties. Savulaik par to rakstīju Cilvēktiesību birojam, un toreiz man Brūvera kungs atbildēja, ka ar šo jautājumu jāvēršas prokuratūrā. Un par prokuratūru jau jums sacīju, ka tur vērsties ir bezjēdzīgi.

Pastāstīt jums vēl kādu gadījumu no savas prakses, kas vēl nav beidzies?

- Lūdzu, pastāstiet!

- Kādam manam klientam, kurš dzīvo Gulbenes rajonā, Balvu rajonā pieder mežs. Reiz viņš aizbrauc savu īpašumu apskatīties un redz, ka puse meža ir izcirsta, bet koki vēl guļ zemē, nav aizvesti. Viņš dodas uz policiju un raksta iesniegumu, ka zagļi ir izcirtuši pusi meža, ka koki vēl nav izvesti, un lūdz atzīt viņu par civilprasītāju lietā un par cietušo, un, protams, lūdz atrast vainīgos. Policija pēc iesnieguma saņemšanas meža īpašnieku aiztur ar motivāciju, ka viņš pats tos kokus bez ciršanas atļaujas nozāģējis. Pēc trim dienām viņu nākas atbrīvot, jo arestam nav pamata.

Meža īpašnieks dodas uz savu mežu un redz, ka trīs dienu laikā izcirsta arī otra puse meža. Ko darīt? Izcirsti vairāk nekā tūkstoš kubikmetru, lietus līst, kukaiņi pa kokiem rāpo, un iet bojā dzīva nauda. Tātad vajag steidzami nocirstos kokus pārdot, bet viņam pašam nav nekādas tehnikas, lai tos izvestu. Viņš atrod pircēju, ar kuru tiek panākta vienošanās, ka nocirstie koki tiks nopirkti par 30 800 latu. Tiek noslēgts nodomu līgums, kurā paredzēts, ka mēneša laikā jānokārto visi dokumenti, lai pirkums oficiāli var notikt, lai pircējs nepaliek zaudētājos — viņš taču citu pārdevēju nemeklēs. Tāpēc arī par katru nokavēto dienu pēc tam, kad pagājis mēnesis, bet koku izvešanas atļaujas vēl nav, līgumā paredzēta soda nauda.

Meža īpašnieks dodas uz policiju pēc atļaujas izcirsto mežu izvest — ja mežs nav izcirsts pēc ciršanas biļetes, tad atļauja jāprasa policijai. Policija paziņo, ka atļauju nedos un paši pārdos viņa mežu, un saņemto naudu ieskaitīs savā policijas kontā.

Cilvēks atnāk pie manis un jautā, ko darīt? Skaidroju, ka gadījumā, ja policija pārdos viņa mežu par zemāku cenu, nekā paredzēts līgumā, tad policijai būs vien šī starpība no sava konta jāsamaksā. Policija kokus pārdod par 16 tūkstošiem latu un naudu ieskaita savā kontā. Mēs ar prasību pret policiju vēršamies tiesā. Apgabaltiesa atbild, ka prasība noraidīta, jo meža īpašniekam zaudējumu nav. Pārsūdzam Apgabaltiesas lēmumu Augstākajā tiesā. Jau pagājuši divi gadi, krājas līgumā paredzētā soda nauda, kura ir jau aptuveni 380 tūkstoši latu, un no tiesas manam klientam jau pienācis izpildraksts par šis naudas piedzīšanu. Augstākā tiesa prasību izskata un atzīst to daļēji — par 31 000 latu, jo neņem vērā līgumā ierakstīto soda naudu — 1% dienā, bet rēķinājuši 0,1% dienā. Tagad dodam šo lietu uz Augstākās tiesas Senātu.

- Kādas tiesības policijai ir pārdot cilvēka personīgo īpašumu un naudu ieskaitīt savā kontā?

- Policija tā grib un tā dara. Un tiesa paskaidros, ka nekādi zaudējumi no tādas policijas rīcības īpašniekam nav radušies. Kriminālprocesa likumā ir rakstīts, ka lietiskos pierādījumus, kurus nevar turēt līdz tiesai — kā, piemēram, kokus, kas bojājas, guļot nocirsti mežā — un kurus nevar atdot īpašniekam, var realizēt. Es tiesā un prokuratūrā skaidroju, ko nozīmē lietiskie pierādījumi, kurus nevar atdot īpašniekam. Tas nozīmē, ka lietiskais pierādījums ir ierocis vai sprāgstviela, kas nav pieļaujams civiltiesiskā apgrozībā. Otrs gadījums, kad lietisko pierādījumu nevar atdot īpašniekam, ir tad, ja īpašnieks atsakās to pieņemt. Trešais — īpašnieks atrodas nezināmā prombūtnē, bet ceturtais — kad lietiskos pierādījumus nevar paturēt, nevar atdot īpašniekam tad, ja viņš atrodas vietā, kur nevar tos saņemt. Ja meža īpašnieks, piemēram, atrastos Amerikā, kokus viņam atdot nevarētu. Likumā nav rakstīts, ka īpašniekam lietiskos pierādījumus neatdod tad, ja policija to negrib darīt. Man atbildēja, ka likumā nav rakstīts, ka lietiskie pierādījumi ir jāatdod.

- Vai ir vajadzīgi grozījumi likumos?

- Ir kāda lieta, kas mani ļoti uztrauc. Jaunajā Kriminālprocesa likumā ir pants par vienošanos ar prokuroru par lietas izskatīšanu tiesā bez pierādījumu pārbaudes. Tas ir nonsenss! Kā var izskatīt lietu tiesā par vainu vai nevainību bez pierādījumu pārbaudes?! Tātad cilvēks, piemēram, atzīstas zādzībā, viņam apsola mazāku vai nosacītu sodu, tiesas sēdē lieciniekus nenopratina, dokumentus nepārbauda, un viss kārtībā!

Atceros kādu senu gadījumu no 60. gadiem, kad notika asiņains uzbrukums Kuldīgas milicijai un tika nošauti vairāki cilvēki. Par vainīgajiem pieteicās cilvēki piecdesmit; daudzos noziegumos par vainīgiem piesakās tie, kuriem ar to nav nekāda sakara un bieži vien ir problēmas ar garīgo līdzsvaru. Starp citu, pastāv uzskats, ka bēdīgi slavenais padomju akadēmiķis Višinskis ir autors teorijai, ka atzīšanās ir vainas pierādījums. Es mācījos Universitātē Staļina laikos, tāpēc parakājos savā arhīvā un atradu Višinska grāmatu Pierādījumu teorija padomju tiesībās. Šajā grāmatā nav tādu apgalvojumu. Nezinu, kurš ir šīs idejas autors, bet vienu gan varu pateikt droši — mēs tā nedrīkstam darīt!

Man nupat bija lieta Gulbenē. Prokurors piedāvāja, lai mans klients atzīstas, un tad saņems nosacītu sodu. Atbildēju, ka viņam nav par ko atzīties un ka tiesa viņu noteikti attaisnos, uz ko prokurors savukārt man atgādināja, ka līdz galīgajam tiesas spriedumam manam klientam ir spēkā arests uz īpašumu, tāpēc atzīties un saņemt nosacītu sodu, pat ja nav vainīgs, ir izdevīgāk. Kad jautāju, kāpēc tā, man paskaidroja, ka tiesa var manu klientu attaisnot, bet prokurors uzrakstīs protestu un turpinās apstrīdēt visu līmeņu tiesu lēmumus, līdz lēmums vairs nebūs apstrīdams. Arests uz mantu būs spēkā visu tiesāšanās laiku, kas var aizņemt pat divus gadus, tāpēc klientam esot izdevīgāk atzīties, pat ja viņš nav vainīgs. Jauki, vai ne?

Pirms pieciem gadiem mans klients brauca ar automašīnu un viņa mašīnai uzskrēja virsū meitene ar skrituļslidām, šķērsojot brauktuvi neatļautā vietā. Viņš apturēja auto, izsauca ātro palīdzību un policiju, uzreiz piekrita pārbaudei, kas parādīja, ka alkohols nav lietots. Viņu aicināja aprunāties uz transporta prokuratūru, bet viņš atteicās iet uz sarunām bez advokāta klātbūtnes. Tad viņam sacīja, ka sarunām jānotiek bez advokāta klātbūtnes vai arī tiks celta apsūdzība. Mēs aizgājām abi, un tiešām — tika celta apsūdzība par to, ka mans klients ir uzbraucis meitenei. Tiesa viņu notiesā, mēs uzrakstām apelāciju. Apelācijas instance tiesas spriedumu atceļ un nodod jaunai izskatīšanai. Lieta tiek izskatīta vēlreiz, un mans klients tiek attaisnots. Prokurors uzraksta protestu, lieta tiek skatīta vēlreiz, un viņš tiek notiesāts. Mēs uzrakstām sūdzību, notiesājošais spriedums tiek atcelts, lieta jāizskata atkal no jauna. Nu jau pagājuši pieci gadi, bet cilvēks, kurš nav vainīgs, joprojām staigā pa tiesām.

Es varu tikai izteikt minējumus, kāpēc tā notiek, — iespējams, meitenes vecāki gribēja saņemt kaut kādu naudas kompensāciju, varbūt vēl kāds kaut ko gribēja, un tad pretī tiktu solīts lietu neierosināt. Nezinu. Tiesas sēdē, kurā bija jāizskata, vai viņš ir vainīgs un uzbrauca meitenei vai arī viņa ieskrēja mašīnā, tiesnesis pēkšņi sāka runāt par to, ka mans klients nav gājis uz slimnīcu pie cietušās ciemos. Es toreiz jautāju tiesnesim, ko tad mēs izskatām? Vai mēs izskatām to, cik labs un iejūtīgs cilvēks ir mans klients, vai izskatām viņa vainu šajā satiksmes negadījumā? Tās taču ir divas dažādas lietas. Pieņemsim, ka mans klients ir slikts cilvēks — vai Kriminālkodeksā ir pants par sliktu cilvēku notiesāšanu? Par ko vispār šajā tiesas sēdē ir runa?

- Vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un tiesneši slikti pārzina likumus, vai arī viņiem ir vienalga un viņi izliekas?

- Tas, kas notiek, bieži ir absurda teātris. Domāju, ka kvantitātei ir jāpāriet kvalitātē. Tas ir attieksmes jautājums. Un, kā jau sacīju, aiz daudzām lietām slēpjas politiskais pasūtījums. Tomēr ilgi tā vairs nevar vilkties — tas ir kā ar mīklu: tā rūgst, rūgst un tad iet pāri malām.

Lato Lapsa: Kāpēc «šai valstij» nekļūt par «mūsu valsti»

Lato Lapsa,  Apollo  08/08/07    Laiku pa laikam, kad kāds atļaujas tā skaļāk ierunāties par Latvijas valsti, kas viņam ir nevis «mana valsts», bet «šī valsts», no malu malām atskan divkosīgi sašutusi fujināšana — nu, kā tā var, nu, kā tā var.

Var, protams, mēģināt pieļaut, ka tā ir tikai sakritība — tas, ar kādu intensitāti Latvijas valsts savu pārstāvju personā pēdējās nedēļās ir visvisādi apliecinājusi, ka tā nav, nevēlas būt un nez vai kaut kādā pārskatāmā nākotnē būs kaut jel kas attāli līdzīgs «mūsu valstij».

Jebkurā gadījumā īsi uzskaitīšu tās lietas, kas ir īpaši dūrušās acīs — kaut daudzi var teikt, ka es vienkārši saasināti un neadekvāti uztveru absolūti normālas, ikdienišķas norises.

Pirmkārt, nudien neesmu bijis īpašs nu jau bijušās Valsts prezidentes, viņas veikuma un pasaules uzskata fans, turklāt tiešām esmu pārliecināts, ka, piemēram, ne bez iemesla tik rūpīgi tiek slēpta eksprezidentes galvaspilsētas dzīvokļa remonta un iekārtošanas tāme.

Un tomēr — ir vienkārši brēcoši tas, cik derdzīgi pret bijušo valsts galvu šā te paša mitekļa sakarā izturas visi tie, kas vēl vakar uzskatīja par lielāko pagodinājumu tikt ielūgtiem uz kādu VVF pieņemšanu.

Nerunāsim par to, ka nevienam mūsu «valstsvīram» pat prātā neienāk ierunāties: šādā situācijā, kad amatu atstājušai valsts augstākajai personai pilnīgi konkrētas valsts uzņēmējsabiedrības neizdarības dēļ nav kur palikt, attiecīgās uzņēmējsabiedrības — šajā gadījumā «Valsts nekustamo īpašumu» — vadībai pilnā sastāvā vajadzētu no siltajiem posteņiem lidot kā korķiem.

Nelido, protams, — ies nu tādu sīkumu dēļ. Bet vēl vairāk — nevienam no šiem visiem kalvīšiem, spurdziņiem un Co. līdz šim nav ienācis prātā, ka varbūt vajadzētu kaut vai justies neērti — oi, bijušajai valsts galvai viņu vainas dēļ valsts neizsniedz to, ko pati apsolījusi. Nē taču, gan jau kaut kā pacietīsies tante, — vai nu mazums mēs, nabaga resnīši, esam cietušies, nosvīduši dīdoties viņas priekštelpās...

Protams, ja šī valsts šādi izturas pret savu pavisam neseno vadītāju (kurai, pieļauju, tagad varētu būt radusies krietni lielāka skaidrība par daudzšķautņainajiem iemesliem, kuru dēļ latvieši brauc uz Īriju), skaidrs, kā tā var izturēties pret prastākiem ļautiņiem.

Re, piemēram, mūsu pašreizējais iekšlietu ministrs, — kaut kā pagaidām nav dzirdēts par viņa vadībā panāktiem iespaidīgiem noziedzības apkarošanas rezultātiem vai kādām reāli, ne tikai pokazuhas līmenī atrisinātām problēmām. Kaut laika ir bijis pietiekami. Toties šis te pats Ivars Godmanis pēdējos mēnešos ikvienā izdevīgā brīdī ir lauzies televīzijas kameru priekšā, lai apliecinātu, ka cīnīsies, apkaros un iestāsies — un neviens maitasgabals te lai pat neiedomājas!

Ak, tad jums, neko nesaprotošie šoferi, ienāks prātā protestēt pret to, ka valstij jūsu vestās tranzītpreces dod ieņēmumus un jūs paši maksājat nodokļus, bet tai nav ne mazākās vēlēšanās padomāt, kā jums neskaitāmas diennaktis nestāvēt kolonnā ceļa malā? Vai, ja stāvēt, tad vismaz kaut cik cilvēciskos apstākļos?

Te jums «principiāla» atbilde no šīs valsts iekšlietu ministra personā — pamēģiniet tik paprotestēt, un viss! Šitādas lietiņas viņš nepieļaus un apkaros — un tas būtībā ir viss, ko līdz šim tālbraucējiem ir pateikusi Latvijas valsts (ja neskaita īdēšanu par Krieviju, mistisku uzlabojumu solījumus par aizaiznākamajiem gadiem un robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa murgus par provokatoriem, kuri, lūk, apstrādājot šoferus un pie visa esot vainīgi).

Jā, laikam būs grūti tik dāsni aprūpētajiem šoferiem ieskaidrot, kāpēc viņiem «šī valsts», kura ir tik gatava uz ņemšanu un tik negribīga uz jel kādu došanu, būtu jāuzskata par «viņu valsti». Taču noteikti ir cilvēki, attiecībā uz kuriem tas būs vēl nesalīdzināmi grūtāk, — runa ir par salīdzinoši nesen atkal pieminētās Talsu traģēdijas upuriem.

Visas šīs dienas gaidīju — vai tiešām neatradīsies neviens politiķis vai amatpersona, kas skaidri un gaiši pateiks, ka no valsts puses ir vienkārši pretīgi kā izdzīvojušajiem, tā bojāgājušo tuviniekiem pateikt — ko, gribat kādu kompensāciju par ciešanām un nāvi? Nu, zaķīši, aiziet — uz taisnīgo latvju zemes tiesu prom un mēģiniet kaut ko piedzīt no nabagmājas, vārdā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet valsti kā tādu lieciet mierā!

Nesagaidīju, protams. Tā vietā atradās virkne valstiski noskaņotu ļaužu, kuri uz nebēdu attīstīja versiju par alkatīgajiem talseniekiem — viņi, redz, traģēdijas dienā aizmirsuši rūpes par bērniem vai pašu drošību, bet tagad, padomāt tik, grib ar savām prasībām izputināt jau tā grūtā situācijā esošos ugunsdzēsējus! Nav viņiem ne goda, ne patriotisma!

Protams, arī tas pats Ivars Godmanis, kam viņa jaunā partijiskā piederība it kā liktu stāvēt un krist par kristīgām vērtībām, ne pirkstu nepakustināja, kad glābšanas dienests pārsūdzēja spriedumu par kompensācijas izmaksu vienam no Talsu upuriem. Vai tad tā ir viņa darīšana, ko?

Turklāt visu slavētais veselības ministrs Vinets Veldre gluži tāpat nepakustināja ne pirkstu, kad viņa pakļautībā esoša slimnīca izdomāja pārsūdzēt spriedumu par kompensācijas izmaksu cilvēkam, kuru nebija uzskatījusi par nepieciešamu informēt par viņam pielipušu nāvējošu slimību. Jo tā taču nav viņa kā valsts pārstāvja darīšana...

Savulaik tieši tikpat bezsirdīgi un ciniski rīkojās finanšu ministrs Roberts Zīle, kad «Latvenergo» transformatoru skapī rokas bija zaudējuši pāris puisīši, taču tad beigās kaut kā neērti palika paša «Latvenergo» jaunajai vadībai — iepriekšējā tāpat bija gatava tiesāties līdz pēdējam, lai tikai valsts nauda netiktu izšķērdēta kaut kādiem tur cietušajiem, kuri taču mierīgi var iztikt arī bez protēzēm.

Taču kopš tā laika Latvijas valsts tās pārstāvju personā ir progresējusi uz nebēdu un, aizbildinoties ar «tiesiskas valsts» principiem, bez mazākajiem kompleksiem un mulsuma visus cietušos un citus lūzerus sūta bekās... tas ir, uz taisnīgo tiesu. Jo valsts nauda vajadzīga vērtīgākām lietām — nu, piemēram, Latvijas Pasta veiktām sociālajām funkcijām (piemēram, piectūkstoš latu algas izmaksai tā mazspējīgajam ģenerāldirektoram, kura vienīgā «vērtīgā» īpašība ir uzticība «savam» ministram).

Un kas? Šķiet, visi jau pieraduši: paskat vien, kā aug jaunās TV zvaigznes — «principiālā» un «stingrā» iekšlietu ministra reitings plašās Latvijā palikušās sabiedrības acīs. Izņemot tos dažus «nesaprātīgos» un «neuzvedīgos», kuri atļaujas pateikt, ka šī valsts pret tās pilsoņiem — protams, izņemot izredzēto slānīti — aizvien uzskatāmāk izturas tieši kā «šī valsts». Kas nav pelnījusi ne cieņu, ne uzticību. Par mīlestību pat nerunāsim.

Štokenbergs pret Šķēli publiskajā ringā

Ināra Egle,  Diena  08/09/07    TP valde neizvairīšoties no politiķu attiecību apspriešanas, bet nesola diskusiju par demokrātiju

Andris Šķēle dzīvo 90.gadu pasaulē, un to, kāda veida demokrātiju viņš saskata Latvijā, varēja redzēt Jūrmalgeitas sarunās. Tā, protestējot pret A.Šķēles noteikto lēmumu pieņemšanas stilu, nesen paziņoja Tautas partijas valdes loceklis, pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs. Pirms viņa neviens TP biedrs publiski tik asi par partijas dibinātāju nebija izteicies. A.Šķēle skopajās atbildēs uz to reaģēja tā, it kā A.Štokenbergs niecība vien būtu: "Tas taču ir jauki, ja politiķi grib augt. Un kur vēl vieglāk kļūt ievērotam Dienas acīs, kā izsakoties pret Šķēli."

TP Saeimas deputāti, kuru vairākums agrāk nav atbalstījuši A.Štokenbergu, uzskata, ka partijas valdē ir jāizvērtē šī situācija, kamēr "vēl nav notikusi šķelšanās". Tā gan esot maz ticama, jo "aiz A.Štokenberga neesot daudz cilvēku". Taču visi viņa domubiedri jautājumā par lēmumu pieņemšanu nav apzināti, un šis skaitlis var atšķirties.

Izrunāšanās valdē tomēr nav solījums sākt diskusiju par demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu, taču nevarot izslēgt, ka rezultātā tiks uzlabota arī tā. TP līderis Aigars Kalvītis, atbildot uz jautājumu par diskusijas nepieciešamību, nedomājot sacīja: "Nav tāda diskusija vajadzīga, jo Šķēle nevada partiju un nekādus lēmumus nepieņem."

A.Šķēle un A.Štokenbergs abi ir parakstījuši TP manifestu un ir šīs partijas dibinātāji, kurus Gundars Bērziņš iepazīstinājis pirmajā kongresā Rēzeknē. Taču A.Štokenbergu politikā sāka pamanīt tad, kad A.Šķēle no tās jau bija teorētiski aizgājis. Politiķa iespējas lielā mērā pavērās, pateicoties A.Kalvītim, kas viņu uzaicināja par padomnieku un vēlāk izvirzīja par ekonomikas ministru pēc Jaunā laika aiziešanas no valdības — tas notika tik strauji, ka A.Štokenbergs kļuva ministrs, atrodoties ārpus valsts. Pirms tam viņš bija premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka komandā, un viņi joprojām ir politiskie domubiedri, kuri kopā, visticamāk, arī tagad izvērtē politisko situāciju, liecina vērojumi. A.Kalvīša pirmās valdības laikā bija jūtama daudz lielāka nepakļaušanās TP dibinātāja ietekmei, kas sāka pieaugt drīz pēc Saeimas vēlēšanām, kad J.Liepnieks šo posteni atstāja.

A.Šķēles nesenā intervija Latvijas Avīzē un uzstāšanās arī citos medijos, kur viņš demonstrē kompetenci un arī pareģa spējas procesu analīzē, rada iespaidu, ka TP vada A.Šķēle. Viņš piedalās arī neformālās sarunās, kur izstrādā stratēģiju. Izplatītākais uzskats ir, ka A.Šķēlem ir savas biznesa intereses un vēlēšanās, lai lietas notiek saskaņā ar tām.

No TP biedriem bija pagrūti sadzirdēt skaidru viedokli par TP dibinātāja aktivizēšanās iemesliem. Taču opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Ainars Latkovskis atceras, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs pieteica sevi lielajā politikā tad, "kad viņš juta, ka būs slikti. Iespējams, Šķēle jūt, ka izmeklēšana digitalizācijas lietā iet uz priekšu, bet Kalvītis tikai plāta rokas un neko nevar izdarīt." A.Latkovskis pieļauj, ka A.Šķēle varbūt jūt arī to, ka iespējama ekonomiskā krīze — tādos brīžos viņš, tāpat kā Einars Repše, vienmēr ir bijis spēcīgs.

Kāds TP biedrs, kurš vēlējās palikt anonīms, vaicāts par A.Šķēles centieniem palielināt ietekmi, atbildēja: "Gada sākumā viņam vēl bija jācenšas, bet tagad viņš jau vada partiju, un šis vadības stils noved pie sarežģījumiem." Nav skaidras atbildes, kāpēc A.Kalvītis to pieļauj, taču ticams šķita skaidrojums, ka tas izriet no A.Kalvīša rakstura — viņš negrib konfliktus. Kamēr bija J.Liepnieks, kas to nokārtoja premjera vietā, "viņš bija laimīgs, bet tagadējo biroja vadītāju Māri Riekstiņu tāda politika neinteresē, un, pat ja interesētu, viņš uzticas Šķēlem," sacīja minētais avots.

Par to, ka TP lēmumus vajadzētu padarīt sabiedrībai saprotamākus, A.Štokenbergs pirmo reizi ierunājās 27.aprīlī, kad TP izraudzījās Valsts prezidenta kandidātu. Toreiz viņš zaudēja M.Riekstiņam, kam par labu pēkšņi nosliecās arī A.Kalvītis. Tieši viņš bija negaidīti iekļāvis A.Štokenbergu kandidātu lokā, ko ar neizpratni uzņēma Saeimas frakcijas vairākums.

Pašvaldību ministrs nolika mandātu pēc vēlēšanām un Saeimā nekad nav strādājis, tāpēc frakcijā nav savējais, un arī tagad daži pieļauj, ka viņš nav izturējis pārbaudi ar varu un vienkārši grib pozicionēties, "un bruģēt ceļu uz jaunām tālēm". Taču atšķirībā no daudziem citiem A.Štokenbergs ir tik turīgs, ka viņa dzīve nav atkarīga no partijas dibinātāja labvēlības.

Valsts prezidenta vēlēšanas varētu būt lūzuma punkts, ar ko tiek saistīta arī A.Štokenberga ierašanās uz alternatīvo prezidenta inaugurāciju, kas bija protests pret Valda Zatlera ievēlēšanu. Pēc tam notika A.Šķēles saruna ar A.Štokenbergu, kura rīcības motīvu izzināšanai nebija pieticis ar tikšanos pie partijas priekšsēža.

Varbūt ar to arī viss būtu pieklusis, ja mediji neizvaicātu A.Štokenbergu par viņa iespējamo nomaiņu amatā. Tā, pēc neoficiālām ziņām, tikusi apspriesta neformālās sarunās, viņam nezinot. "Mums ir talantīga un spēcīga partija, tikai jātiek vaļā no dīvainiem lēmumu pieņemšanas formātiem, kurus uzspiedis Šķēle," pēc tam Dienai teica A.Štokenbergs.

Kad A.Kalvītis pērn kļuva par TP līderi, viņš solīja lēmumu pieņemšanas centru pārnest uz valdi. Taču neformālas sarunas šaurākā lokā par būtiskiem jautājumiem nav izzudušas, un tajās izspriestais pēc tam tiek īstenots, ieskaitot Valsts prezidenta izvēli. Tajās bez A.Kalvīša piedalās bijušie priekšsēži A.Šķēle un Atis Slakteris, Gundars Bērziņš, Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, dažkārt arī M.Riekstiņš.

Ja runā par tikšanos, kur tika izvērtētas izmaiņas valdībā kontekstā ar TP taktiku nākotnē, tur klāt bijusi arī valdes vadītāja Kristiāna Lībane–Šķēle. Viņa, lūgta izteikties par diskusijas nepieciešamību, sacīja: "Andris Šķēle dara tikai to, ko viņam atļauj TP statūti, izsaka savas domas, piedalās politiskās diskusijās." Prāta vētrās, bez kādām neiztiks nevienā lielā partijā, lēmumi netiek pieņemti, bet tikai apspriesti vai sagatavoti, uzsvēra A.Šķēles dzīvesbiedre.

Kad Diena lūdza par šo tematu atbildēt A.Šķēlem, viņš telefona īsziņā vēstīja: "Jūsu jautājumi liecina par kādu pārprašanu vai jūsu maldināšanu. Atvainojos, bet man šobrīd nav vaļas tajā iedziļināties."

TP līderis A.Kalvītis turpina apgalvot, ka A.Šķēlem "nav nekādas ietekmes lēmumu pieņemšanā". Taču bija jūtams, ka viņu sadusmojusi A.Štokenberga iekļaušana publicētajā nomaināmo ministru sarakstā. "Šobrīd nav tādu plānu viņu mainīt," teica A.Kalvītis, atzīstot, ka ikvienam esot jābūt gatavam "partijas interesēs pieņemt izaicinājumu un darīt kaut ko citu".

Tikai popularitāte pasargājusi ārlietu ministru Arti Pabriku no šiem izaicinājumiem, un viņš varētu būt viens no diskusijas atbalstītājiem, kā varēja secināt no ministra teiktā: "Jebkuram saistošam lēmumam ir jābūt valdē akceptētam, ņemot vērā partijas biedru intereses un informētību." Tas neizslēdzot diskusijas citos formātos, bet par saistošu viņš uzskatot to, kas pieņemts, viņam zinot un piedaloties.

***

Viedoklis

Jānis Ikstens, politologs

Ja tas nav rūpīgi iestudēts teātris, tad mums ir darīšana ar pietiekami nopietnu domu dažādību Tautas partijā. Vai tur ir politiska lieta vai nesadalīta tēvu zeme — to es nezinu. Man ir šaubas par iestudējumu. Es nebūtu pārsteigts, ja izrādītos, ka tur patiešām ir centieni mazināt Šķēles ietekmi partijā. Tā var nepatikt tiem, kam ir savi ienākumu avoti un kam šķiet, ka kaut kas ir jādara citādi.

Latvijas Bankā...

Premjers: Koalīcija lems par atbalstu Rimšēviča atkārtotai ievēlēšanai LB prezidenta amatā

LETA  08/08/07    Koalīcijas partijām vēl būs jālemj par atbalstu pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, tomēr pagaidām šis jautājums nav dienas kārtībā, aģentūrai LETA uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers pagaidām atturējās sīkāk vērtēt Rimšēviča izredzes saglabāt savu amatu pēc darba termiņa beigām, norādot, ka diskusijas par šo jautājumu pagaidām nav bijušas un koalīcijas apspriešanā šis jautājums varētu parādīties ne ātrāk kā oktobrī.

Rimšēviča pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā beigsies šā gada nogalē.

Līdz šim neoficiāli izskanējis, ka, visticamāk, Rimšēvičs saglabās savu amatu.

LETA jau ziņoja, ka Saeimā pārstāvētās partijas, kurām šā gada nogalē būs jālemj par kandidātu Latvijas Bankas vadītāja amatam, pagaidām sola atbalstu pašreizējam bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rimšēvičs dzimis 1965.gada 30.aprīlī Rīgā.

1990.gadā beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultāti, iegūstot ārējo ekonomisko sakaru specialitāti. 1992.gadā beidzis Klārksonas universitāti ASV, iegūstot finanšu vadības maģistra grādu.

Atmodas gados bijis Latvijas Tautas frontes Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, stažējies Somijas, Zviedrijas, Kanādas, ASV centrālajās bankās.

No 1990. līdz 1992.gadam strādājis AS "Latvijas Zemes banka".

1992.gada jūlijā Augstākā padome Rimšēviču apstiprināja par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, bet augustā kļuvis par Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāju.

1995.gadā vairāki Saeimas deputāti ierosinājuši Rimšēviču atcelt no amata saistībā ar slikto komercbanku uzraudzību, tomēr par viņu iestājies toreizējais centrālās bankas prezidents Einars Repše, uzsverot, ka Rimšēvičam jāpaliek amatā un viņš jūtas tikpat atbildīgs par komercbanku nepietiekamo uzraudzību.

1998.gada februārī Rimšēvičs atkārtoti apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

2001.gada decembrī Rimšēviču Saeima apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta amatā pēc Repšes aiziešanas politikā.

Premjers: diskutēt par LB prezidenta vēlēšanām pāragri

Ināra Egle, Zaiga Dūmiņa,  Diena  08/08/07     Politikas kuluāros domu apmaiņa jau notiek.

Tām nav pamata, — tāda bija premjera Aigara Kalvīša (TP) pirmā reakcija uz Dienas lūgumu komentēt mediju ziņas par Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamo nomaiņu amatā gada nogalē, kad beidzas viņa pilnvaras. Taču premjers arī izvairījās no solījumiem nominēt I.Rimšēviču atkārtoti, uzsverot, ka sākt diskusiju par šo jautājumu vēl esot pāragri un tas nekur vēl neesot apspriests, lai gan politiķu izteikumi liecina ko citu. Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš (TP), kas krievu valodā iznākošajā presē jau minēts kā iespējamais pēctecis LB prezidenta amatā, šādu iespēju noliedza, taču uzskata, ka "Latvijā ir daudzi spējīgi cilvēki, kas varētu banku novadīt, lai tā būtu lētāka". Viņaprāt, LB esot dārga, ar ierobežotām funkcijām un nekāda reforma tur neesot notikusi.

Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka LB ir izmantojusi savas ierobežotās iespējas stabilizēt ekonomisko attīstību, un izmaiņas LB vadībā varētu radīt papildu nestabilitāti Latvijas jau tā trauslajā finanšu tirgū, kā arī būt par pamatu jaunām spekulācijām attiecībā uz lata kursa stabilitāti, par ko LB ir atbildīga.

LB prezidenta amatā I.Rimšēviču uz sešiem gadiem ievēlēja 2001.gada 20.decembrī. LB prezidentu Saeima ievēlē pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, aizklāti balsojot. Ievēlēšanai nepieciešams vienkāršais balsu vairākums. Uz jautājumu, vai viņš vēlētos atkārtoti kandidēt uz posteni, I.Rimšēvičs Dienai sacīja, ka neviens cilvēks to nevarēs pateikt, kamēr nav oficiāli nominēts vai uzrunāts — politiķi ar viņu tādu iespēju neesot pārrunājuši. "Taču ir grūti iedomāties interesantāku un izaicinājumiem bagātāku darbu. Manas domas ir pie Latvijas Bankas, un ar to saredzu saistītu savu darbu. Ja varētu būt noderīgs, labprāt strādātu pie Latvijas ekonomiskās situācijas stabilizēšanas un eiro ieviešanas," teica I.Rimšēvičs.

Premjers uzskata, ka Saeimai par šo jautājumu vajadzētu lemt novembrī un tagad tas neesot darba kārtībā. Vaicāts, kā A.Kalvītis vērtē LB prezidentu, viņš atbildēja, ka nevar vērtēt, jo tas nekur neesot apspriests, "taču mēs satiekamies, mums ir labas attiecības". Citi koalīcijas partiju pārstāvji bija tiešāki un atcerējās arī tikšanās, kad LB prezidenta vēlēšanas ir pieminētas. TB/LNNK līderis Roberts Zīle pats kādā neformālā sarunā esot par šo tematu ieminējies, jo uzskata, ka LB prezidenta ievēlēšana ir ļoti atbildīgs lēmums un šis "jautājums biznesam ir jutīgāks nekā Valsts prezidenta vēlēšanas". Viņš neredz nekāda pamata mainīt LB prezidentu un secinājis, ka arī A.Kalvītis neuzskata citādi.

Tikpat skaidru atbalstu I.Rimšēviča atkārtotai ievēlēšanai Dienai pauda arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdis Kārlis Leiškalns (TP). Viņš aicināšot TP deputātus izvirzīt I.Rimšēviču un bija pat gatavs atstāt komisijas vadītāja amatu, ja LB vadībā notiek izmaiņas, jo "Ilmārs Rimšēvičs ir ārkārtīgi sakarīgs cilvēks un situācijā, kad no dažādām pusēm nāk mudinājumi kaut ko darīt ar latu, ir svarīgi, lai viņš paliktu LB prezidents". TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis atzina, ka tagadējais LB prezidents noteikti būs pirmais kandidāts, par kuru jau septembrī, kā šonedēļ neformāli vienojušies TP pārstāvji, koalīcija un TP sāks diskusiju "un tiks skaidrībā, jo domas ir polāras". Iepriekš medijos izskanēja, ka TP varētu vēlēties redzēt LB vadībā savu pārstāvi.

Kā vērtējat LB politiku, un ko nozīmētu tās vadītāja maiņa?

Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības 2010 prezidents

Līdz šim visus lielos mērķus — iestāšanos ES, NATO — izpildījām ar uzviju. Mērķi ieviest eiro neizpildījām. Tas ne tuvu nav kaut kas, ko neizdarīja LB, bet tas, ko neizdarīja LB kopā ar valdību. Kad gāja ne tik labi, bija skaidrs, ka galvenie instrumenti ir valdības rokās. Tad atdalījās Finanšu un kapitāla tirgus komisija, paņemot LB darba apjomu un samazinot arī tās varu. Domāju, ka Rimšēvičs, kurš LB ir no pirmsākumiem, veicis savu darbu ļoti labi un profesionāli. Rimšēvičs, protams, ir viens no labākajiem kandidātiem. Tomēr nav tā, ka viņš ir vienīgā kandidatūra. Ja ir skaidra ievēlēšanas procedūra, skaidra atbildība, ja to dara profesionāls cilvēks, nav problēmu. Protams, tiks pievērsta nopietna uzmanība tam, kā notiks procedūra. Bankai jābūt politiski neatkarīgai — tas ir ārkārtīgi svarīgi. Rimšēvičam tas ir izdevies.

Alfs Vanags, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors

Viņa darbība līdz šim bijusi ļoti laba. Vajadzētu viņu vēlreiz ievēlēt. Ja tas nenotiks, ir politiskie spēki, viedokļi, kuri vēlas bankas politikas izmaiņas. Pirmkārt, mēs zinām, ka bankas prezidents ir neatkarīgs un domāts, lai būtu neatkarīgs. Ja Rimšēvičs taptu ievēlēts un tas būtu viņa otrais termiņš, viņam nebūs iemesla darīt kaut ko citu — klausīties uz valdību. Viņš būs pilnīgi neatkarīgs un darīs, ko viņš domā — vislabāko monetāro politiku — valūtas kursu. Iespējams, politikā ir cilvēki, kas domā — varbūt mēs to negribam. Domā, ka varētu mainīt valūtas kursu. Rimšēvičs ir teicis: kamēr es esmu, devalvācijas nebūs. Tie, kas vēlas devalvāciju, varētu domāt, ka būtu labāk kāds cits viņa vietā.

Andris Strazds, ekonomists

Rimšēviča un LB darbību kopumā vērtēju pozitīvi, centrālā banka ir maksimāli izmantojusi savas ierobežotās iespējas stabilizēt ekonomikas attīstību. Bez LB aktīvas rīcības mēs jau būtu piedzīvojuši divciparu inflāciju. LB ir izveidojusi spēcīgu profesionāļu komandu un ir viena no nedaudzām institūcijām Latvijā, kas veic nopietnus pētījumus ekonomikā. Vienīgais, par ko LB pelnījusi pārmetumus — tā būtu varējusi vēl aktīvāk mudināt valdību lietot fiskālās politikas instrumentus, piemēram, situācijā, kad pirmoreiz netika apstiprināts par slepenu pasludinātais pretinflācijas plāns. Tā kā Latvija jau ir zem starptautisko investoru un reitingu aģentūru lupas, izmaiņas centrālās bankas vadībā radītu papildu nestabilitāti Latvijas jau tā trauslajā finanšu tirgū un varētu pat būt pamats jaunām spekulācijām attiecībā uz valūtas kursa stabilitāti.

Rimšēvičs nolēmis atkārtoti kandidēt uz LB prezidenta amatu

LETA  08/09/07    Ilmārs Rimšēvičs nolēmis atkārtoti kandidēt uz Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatu. To viņš šodien atzina Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes".

Viņš uzsvēra, ka darbs LB ir pats interesantākais un ņemot vērā viņa ilggadīgo pieredzi, viņš nolēmis kandidēt uz šo amatu.

Rimšēvičs piebilda, ka izskanējušās runas par viņa iespējamo atteikšanos kandidēt uz LB prezidenta amatu izplata cilvēki, kas vēlas destabilizēt situāciju, kuri vēlas izsaukt šaubas par lata stabilitāti un uz tā rēķina nopelnīt.

Kā ziņots, koalīcijas partijām vēl būs jālemj par atbalstu pašreizējam LB prezidentam, tomēr pagaidām šis jautājums nav dienas kārtībā, aģentūrai LETA uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers pagaidām atturējās sīkāk vērtēt Rimšēviča izredzes saglabāt savu amatu pēc darba termiņa beigām, norādot, ka diskusijas par šo jautājumu pagaidām nav bijušas un koalīcijas apspriešanā šis jautājums varētu parādīties ne ātrāk kā oktobrī.

Kalvītis baumas par izmaiņām Latvijas Bankas vadībā salīdzināja ar pavasarī izskanējušām baumām par lata devalvāciju. Situāciju pavasarī premjers vērtēja kā vēlmi destabilizēt bankas monetāro politiku. "Šis ir ļoti līdzīgs gadījums," teica premjers.

Līdz šim neoficiāli izskanējis, ka, visticamāk, Rimšēvičs saglabās savu amatu. Arī Saeimā pārstāvētās partijas, kurām šā gada nogalē būs jālemj par kandidātu Latvijas Bankas vadītāja amatam, pagaidām sola atbalstu Rimšēvičam.

Viedoklis: Latvijas Banka neko nedara, lai mazinātu inflācijas gaidas

Juris Paiders,  NRA  08/10/07    Inflācija 9,5% apmērā ir šokējoša. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā un liecina, ka valdībai un Saeimai ir strauji jāpārvērtē pabalstu, pensiju un citu sociālā atbalsta līdzekļu atbilstība reālai pirktspējai.

ms, tagad paņirgāties par t.s. inflācijas apkarošanas plāna galīgo krahu utt. Taču šovasar pieņemtais plāns ir ekonomikas stabilizācijas plāns. To politiķi dēvē par pretinflācijas plānu tāpēc, ka cita plāna nav.

Atgādināsim vēlreiz – t.s. pretinflācijas plāna pieņemšana sakrita ar brīdi, kad sāka krist dzīvokļu cenas. Taisnības labad – dzīvokļu cenas jau vairākus mēnešus sāka samazināties, un tad tika pieņemts slavenais plāns. Tagad šī sakritība ir par pamatu lielīgai pozai un uzvarošiem saucieniem, ka plāns jau dod pirmos augļus. Taču nekustamo īpašumu cenas netiek ietvertas Latvijā aprēķinātajā inflācijas rādītājā, jo Latvijā kā inflācijas rādītājs tiek lietotas patēriņa cenas. Nekustamo īpašumu cenas un arī automašīnu cenas nav iekļautas Latvijas inflācijas grozā.

Zināmu ietekmi uz inflāciju varētu nākotnē radīt izmaiņas konkurences likumā, kas varbūt ierobežos tirgotāju alkatību. Šīs izmaiņas vēl nav pieņemtas, un tirgotāju lobiji ar meliem un draudiem tiesāties varbūt piespiedīs Saeimu neiejaukties. Inflāciju nav iespējams apkarot, neapvaldot tirgotāju visatļautību un pārmērīgo peļņas kāri. Tieši tirgotāju uzcenojumi ir patiesais patēriņa priekšmetu cenu pieauguma faktors.

Tomēr inflācija pati izraisa inflāciju. Šo procesu sauc par inflācijas gaidām. Diemžēl Latvijas Banka demonstrē apbrīnojamu mazspēju mazināt inflācijas gaidas.

Inflācijas rādītājs ir vēsture. Inflācijas skaitlis ir nevis prognoze, kāda būs inflācija nākamā gada laikā, bet gan tas ir rādītājs, kāda inflācija bija iepriekšējā gada laikā. Inflācija ir skatiens atpakaļ, nevis uz priekšu.

Tā kā oficiālu un operatīvu prognožu nav, Latvijā inflācijas rādītāju par iepriekšējo gadu izmanto arī kā skaitli, kas prognozē inflāciju nākamajiem gadiem.

Aplūkojot, kā tiek publiskoti finanšu rezultāti un inflācijas rādītāji citās ES valstīs, var sajust atšķirību. Tradicionāli tiek publiskoti trīs skaitļi. Inflācija pret iepriekšējo gadu un ticama inflācijas prognoze nākamgad un aiznākamgad.

Kāpēc? Tāpēc, ka, ja vienlaikus ar inflācijas vēsturisko rādītāju netiek publiskotas kvalitatīvas un uzticamas prognozes, tad bizness savu cenu plānošanai izmantos nākamo divu gadu prognozē inflācijas rādītāju par pagājušo gadu. Tā ir Latvijas Bankas neizdarība. Protams, prognoze ir arī kompetences pārbaude. Jau pēc gada prognozes tiks salīdzinātas ar patiesajiem rādītājiem, un, ja kāds būs prognozējis aplamības, ja uzticamas prognozes vietā tiks publiskots valdības politiskais uzstādījums, tad uzticības šādam prognozētājam nebūs nekādas. Tas ir risks. Taču kvalitatīvas prognozes ir iespējamas. Jau ir zināmi datumi, kad notiks gāzes, elektrības un citu centralizēti nosakāmu cenu izmaiņas utt. Kas traucē izskaitļot daudzmaz ticamu prognozi un izplatīt to vienlaikus ar CSP paziņojumu?

Ja tik tiešām var prognozēt, ka nākamgad un aiznākamgad inflācija samazināsies, tad prognozes publiskošana palīdzēs mazināt inflācijas gaidas. Inflācijas gaidas nākamgad un aiznākamgad pa 10% katru gadu pats par sevi jau ir viens no svarīgiem inflācijas stimuliem. To pārliecinoši apliecina pašas Latvijas Bankas vadošo ekonomistu (piemēram, Alekseja Meļihova u.c.) pētījumi.

Ja vēsturiskā inflācija kūst par galveno avotu nākamo gadu prognozēm, tad Latvijas Banka nedrīkst miegaini veģetēt. Latvijas Bankai ir jākļūst par kvalitatīvu inflācijas prognožu piegādātāju Latvijas valdībai un sabiedrībai. Šis varētu būt politisks uzstādījums I. Rimšēvičam, pirms solīt viņu pārvēlēt uz nākamo termiņu.

Citur saimniecībā un biznesā...

Gada inflācija jūlijā - 9,5%

LETA  08/08/07    Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Cenas augušas par 8,2%, bet pakalpojumu cenas - par 13%.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, inflācija palielinājās par 1,2%. Precēm cenas pieauga par 1,2%, bet pakalpojumiem - par 1,3%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā bija cenu kāpumam tabakas izstrādājumiem, ar mājokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem, siltumenerģijai un augļiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem.

Kalvītis: Jauni pretinflācijas pasākumi pagaidām netiks veikti

LETA   08/08/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) ir nobažījies par augstajiem inflācijas rādītājiem, tomēr pagaidām jauni pasākumi inflācijas ierobežošanai netiks veikti.

Kalvītis šodien žurnālistiem sacīja, ka jūlija inflācijas rādītājus jau pārrunājis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un puses vienojušās, ka jauni pasākumi pagaidām inflācijas ierobežošanai netiks veikti, jo nepieciešams laiks, lai reāli sāktu darboties valdības pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns.

Pēc premjera teiktā, plāns ieviests tikai ar jūliju, tāpēc nepieciešams zināms laiks, lai tas sāktu iedarboties un inflācija samazinātos. Jau tagad esot vērojams, kā plāns sācis pamazām darboties, piemēram, nekustamo īpašumu tirgū. "Plāns nav cietis sakāvi, tas funkcionē," uzsvēra premjers.

Gan Kalvītim, gan Rimšēvičam jūlija inflācijas rādītāji bijuši pārsteigums, jo līdz šim vasaras periodam nebija raksturīgs tik straujš cenu kāpums. Vienlaikus jāņem vērā pasaules tirgos nebijuši augstu līmeni sasniegušās pārtikas produktu cenas, kas neizbēgami ietekmējot situāciju arī Latvijā, uzskata premjers.

Kalvītis apliecināja, ka valdība turpinās striktu fiskālo politiku un gadu centīsies noslēgt ar budžeta pārpalikumu. Vienlaikus arī katrai mājsaimniecībai būtu jādomā par savu izdevumu un tēriņu samazināšanu, jo tā ir kopēja problēma, norādīja premjers.

Finanšu ministrija ar nožēlu secinājusi, ka pirmajā mēnesī pēc inflācijas samazināšanas plāna pasākumu ieviešanas turpinājies inflācijas kāpums. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka ir konsekventi un aktīvi ilgtermiņā jārealizē visi plāna pasākumi. Tādēļ valdība, izpildot savus uzdevumus, jau šogad gatavojas pieņemt budžeta grozījumus, kas izveidotu bezdeficīta budžetu, uzsvēra ministrijā.

Tāpat arī nākamajos gados valstī plānots strādāt ar taupības budžetu - valdība ir apņēmusies 2008.gada budžetu sagatavot bez deficīta, bet jau 2009.gadā un 2010.gadā paredzēt valsts budžeta pārpalikumu, informēja ministrijā.

LETA jau ziņoja, ka šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Preču cenas augušas par 8,2%, bet pakalpojumu cenas - par 13%.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Precēm cenas pieauga par 1,2%, bet pakalpojumiem - par 1,3%.

Jūlijā bijusi augstākā inflācija pēdējos desmit gados. Pēdējoreiz augstāka inflācija nekā šomēnes bija 1997.gada februārī - 9,9%.

Tirgotājus mēģinās ierobežot

Uldis Graudiņš, Latvijas Avīze   08/08/07    Valdība vakar beidzot apstiprināja pārtikas tirgus sakārtošanai vajadzīgos labojumus Konkurences likumā, kas izraisīja tirgotāju protestus un pat draudus. Labojumi vēl jāapstiprina Saeimai.

"LA" esam stāstījuši par to, kā lielveikalu ķēdes ļaunprātīgi izmanto tirgus varu, nosakot vietējiem ražotājiem papildu maksājumus par produktu pārdošanu veikalā, kā arī liekot samazināt produktu cenu. Konkurences padomes veiktie pētījumi arī liecina par tirgotāju lielajiem uzcenojumiem. Piemēram, piena produktiem tie veido 38 – 56% no produkta ražošanas cenas. Tirgotāji atrunājas ar to, ka viņiem ir vieglāk sadarboties ar mazāku skaitu piegādātāju, turklāt neviens jau sadarbības partnerus ar varu neturot.

Latvijas pārtikas ražotāji atzinīgi vērtē likumprojektu. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore Arlita Sedmale teic, ka pēc labojumu apstiprināšanas situācija strauji nemainīšoties, tomēr "labi, ka ir sākusies problēmas apzināšana un diskusija". Viņa un arī Ekonomikas ministrijas eksperti skaidro, ka pēc labojumu apstiprināšanas pircējiem vissvarīgākais ieguvums būs sortimenta palielināšanās veikalā. Konkurences padome arī varēs pārbaudīt, cik korekti ir noslēgtie līgumi starp tirgotāju un ražotāju. Vai saprātīga produkta piecenojuma noteikšana varētu mazināt cenas kāpuma tempu? Ekonomikas ministrijas eksperts Reinis Bērziņš atbildēja: "Patlaban labojumu ietekme uz pircēju nav zināma. Iespējams, ka papildu daļu no preces cenas varētu saņemt izejvielas un produkta ražotājs. Labojumi noteikti rosinās konkurenci."

Vakar apstiprinātie Konkurences likuma labojumi ievieš jaunu terminu – "būtiska ietekme tirgū" un nozīmē arī citas izmaiņas, kurām jānodrošina godīga konkurence un attieksme pret ražotājiem, turklāt šai attieksmei ir jābūt vienādai pret visiem ražotājiem. Patlaban spēkā esošajā Konkurences likumā ir runāts par dominējošo stāvokli tirgū, kas pieder tirgus dalībniekam ar 40 procentu lielu ietekmi. Jaunajā likumprojektā būtiskas ietekmes definīcija ir salīdzinoši sarežģīta, bet tās būtība ir šāda – būtiska ietekme ir tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū mazumtirdzniecībā, ja tirgus dalībnieka vai dalībnieku tirgus daļa Latvijā ir vismaz 25 procenti, bet tas nav dominējošs stāvoklis. Būtiska ietekme neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu.

Kāpēc šā termina ieviešana ir vajadzīga? Ekonomikas ministrijas eksperts Reinis Bērziņš teic, ka ministrija un Konkurences padome ir konstatējusi ļaunprātīgas tirgus varas izmantošanas piemērus veikalu ķēdēm, kurām nav dominējošā stāvokļa tirgū. Runa ir galvenokārt par "Rimi" un "Maxima" veikalu tīklu, kuriem kopā pieder vairāk nekā 60 procenti no mazumtirdzniecības tirgus.

"Labojumi neaizliedz veikalu ķēdēm būt lielām, bet turpmāk tās nedrīkstēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu. Patlaban valdībai iesniegtajos likuma labojumos nav punkta par netaisnīgi augsta piecenojuma noteikšanu, bet mēs gribam to pievienot, kad labojumu skatīs Saeima," skaidro R. Bērziņš.

Tirgotāji nepadosies Latvijas Tirgotāju asociācija līdz šim visiem spēkiem ir kavējusi labojumu apstiprināšanu. Vakar asociācijas prezidents Henriks Danusevičs preses konferencē norādīja, ka sagatavotie labojumi ir diskriminējoši un varētu neatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tika piesaukts Portugāles piemērs, kurai līdzīgi labojumi ir jāatceļ vai arī jātiesājas ar Eiropas Savienību. Ekonomikas ministrijā noskaidroju, ka ministrija labojumus ir saskaņojusi ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus ģenerāldirektorātu. Attiecībā uz tirgotāju pieminēto Portugāli izrādījās, ka šajā gadījumā runa ir pavisam par ko citu, ar Latvijas Konkurences likuma labojumiem nesaistītu.

H. Danusevičs arī brīdināja, ka labojumu pieņemšana varētu rosināt inflāciju. Viņš teica, ka asociācija atbalstot labojumu noteiktās lielākas tiesības Konkurences padomei, bet iebildumi esot pret tirgotāju regulēšanu: "Jāregulē būtu abas puses, arī ražotāji." Viņš izteica pārliecību, ka Saeima šos labojumus neapstiprināšot. H. Danusevičs norādīja, ka Konkurences padome līdz šim no ražotājiem neesot saņēmusi nevienu sūdzību par tirgotāju rīcību. Aptaujātie ražotāji skaidro, ka sūdzības iesniegšanas gadījumā viņu sadarbība ar lielveikalu, visticamāk, neturpinātos. H. Danusevičs žurnālistus centās pārliecināt, ka lielveikali pienam ar 2,5 procentu lielu tauku saturu liekot 8 – 10 procentus lielu piecenojumu. Aptaujājot piena produktu ražotājus, noskaidroju, ka tā viņš nezina vai nestāsta patiesību. Mazāku par 20 procentiem piecenojumu lielveikali pienam neliekot. H. Danusevičs arī centās pārliecināt, ka lielveikali izrādot rūpes par mazturīgajiem cilvēkiem, nosakot mazāku uzcenojumu (8 – 12 procentu robežās) produktiem, kurus viņi pērk visvairāk. Noskaidroju, ka arī maizei mazāka piecenojuma par 20 procentiem neesot.

Eksperti: inflācija pārliecinoši tuvojas 10%

Ilze Šteinfelde,  NRA  08/09/07    Ievērojamais cenu kāpums maizei, gaļai, piena produktiem, kā arī mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem un siltumenerģijai jūlijā gada inflāciju paaugstinājis līdz 9,5 procentiem. Tas ir straujākais cenu kāpums desmit gadu laikā.

Par spīti tam, ka Latvijā jau pirms četriem mēnešiem izveidots inflācijas apkarošanas plāns, kā rezultātā tika ierobežota kredītu izsniegšana un ieviesti jauni nodokļi, patēriņa cenas turpina kāpt pat straujāk nekā iepriekš. Ministru prezidents Aigars Kalvītis gan uzsvēra, ka plāns ieviests tikai ar jūliju, tomēr tik augsta inflācija viņam bijusi pārsteigums. Premjers sacīja, ka pagaidām jauni pasākumi inflācijas ierobežošanai netiks veikti, jo nepieciešams laiks, lai reāli sāktu darboties valdības pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns.

Pārtika gada laikā kļuvusi dārgāka par 12,5%, alkohols un tabaka – par 14,3%. Arī par izglītību, mājokli un transportu jāmaksā daudz vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija šo cenu kāpumu raksturo kā ļoti strauju. Tajā pašā laikā Igaunijā gada inflācija jūlijā sasniedza 6,4%, Lietuvā – 5,1%.

Kopumā 2007. gada pirmajos septiņos mēnešos cenas ir palielinājušās par 7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, kas ir pusotru reizi straujāk nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā (par 4,4%).

Mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,2procentu. Precēm cenas pieauga par 1,2%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Patēriņa cenu gada pieauguma temps jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir palielinājies, atzina Centrālā statistikas pārvalde. Visbūtiskāk to noteica tabakas izstrādājumu sadārdzināšanās, paaugstinot vidējo cenu līmeni par 0,3 procentpunktiem. Pieauguma tempu ievērojami palielināja straujāks cenu kāpums maizei, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, kā arī mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem un siltumenerģijai. Sezonas atlaides apģērbiem un apaviem bija mazākas nekā pērn, un tas arī veicināja patēriņa cenu gada pieauguma tempa palielināšanos.

DnB NORD bankas ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja prognozē, ka, ņemot vērā jau minēto pārtikas sadārdzināšanās tendenci, augošās tabakas izstrādājumu cenas un gaidāmo energoresursu un apkures sadārdzināšanos, uz nozīmīgu inflācijas līmeņa pazemināšanos tuvākajā laikā nebūtu pamata cerēt. Arī Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka līdz gada beigām inflācijas tempi būtiski nemainīsies. 2007. gadā kopumā cenas varētu pieaugt par aptuveni 8 procentiem, ņemot vērā, ka gada otrajā pusē valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija mazinās cenu kāpumu.

***

Viedokļi

Andris Vilks, SEB Latvijas Unibanka galvenais ekonomists:

– Inflācijas rādītājs atkal ir pārsniedzis visas prognozes. Šis līmenis ir negaidīti augsts vasaras periodam, un notiekošais nesola neko labu arī nākamajos mēnešos. Būtiski inflāciju ietekmējis tabakas izstrādājumu cenu pieaugums un mājokļa apsaimniekošanas izmakskāpums. Šobrīd nevaram atsaukties uz antiinflācijas plāna pozitīvo ietekmi, jo tie faktori, kas cēla cenas jūlijā, nav ar šo programmu saistīti. Jebkurā gadījumā pakāpeniska banku realizētā piesardzīgā kredītpolitika un nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija uz gada beigām mazinās inflācijas spiedienu. Tomēr ar minētajiem faktoriem ir par maz, lai būtiski mazinātu inflāciju šobrīd. Lai situācija uzlabotos, šajā procesā ir jāiesaistās visiem tirgus dalībniekiem.

Ieva Vēja, DnB NORD bankas ekonomisko pētījumu grupas analītiķe:

– Inflācija pārliecinoši tuvojas 10%. Jūlijā ir saglabājusies jau iepriekšējos mēnešos vērojamā pārtikas preču arvien straujākas sadārdzināšanās tendence. Viens no lielākajiem cenu kāpumiem bijis pirmās nepieciešamības precēm – maizei un gaļai. Tas arvien akūtāk izvirza jautājumu par mazturīgāko iedzīvotāju stāvokli, kuru individuālā inflācija ir daudz lielāka nekā valstī kopumā, ņemot vērā pārtikas un mājokļa izmaksu augsto īpatsvaru šīs iedzīvotāju grupas patēriņā. Pārtikas preču un pakalpojumu cenu kāpumā šobrīd jau uzskatāmi parādās inflācijas spirāles darbība, kad gada sākumā piedzīvotais straujais darba algu un citu ražošanas izmaksu pieaugums arvien vairāk sadārdzina gala produktu.

Valsts kase pārtrauc krāt pensiju naudu

Arnis Kluinis,  NRA  08/09/07    Savas otrā līmeņa pensijas Valsts kasē krājušajiem cilvēkiem ir obligāti jāpāriet pie kāda no privātajiem pensiju fondu pārvaldītājiem.

sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sākusi izsūtīt paziņojumus aptuveni 83,5 tūkstošiem Valsts kases pensiju plāna dalībnieku ar brīdinājumu, ka viņu uzkrājumi ir jānodod privātajiem pensiju fondiem. Līdz 28. septembrim viņi drīkst izvēlēties paši, uz kuru no deviņiem pensiju fondiem un to piedāvātajiem 25 pensiju plāniem pārvietot viņu naudu. Par šo lēmumu vai nu personīgi, vai pa pastu jāinformē VSAA teritoriālā nodaļa atbilstoši klienta dzīves vietai. Ja līdz 28. septembrim (ieskaitot) šāds iesniegums nebūs saņemts, līdzšinējais uzkrājums tiks pievienots kādam no privāto pensiju fondu konservatīvajiem pensiju plāniem.

Privātie pensiju fondi piedāvā deviņus šādu plānus, bet uzkrājumu automātiskai saņemšanai valsts ir izvirzījusi šiem plāniem dažas papildu prasības, tāpēc šo plānu atlase vēl nav pabeigta. Pats uzkrājuma īpašnieks ar savu naudu var rīkoties brīvāk, t.i., pārsūtīt uzkrājumu uz jebkuru pensju fondu un plānu, kuram ļauts Latvijā darboties.

Otrajā pensiju līmeņī ir iesaitījušies gandrīz visi nodarbinātie. VSAA direktore Inese Šmitiņa stāsta, ka 544 tūkstoši cilvēku sistēmā nonākuši atbilstoši likuma prasībām, bet 403 tūkstoši izvēlējušies šo papildu iespēju brīvprātīgi. Tādējādi sistēma sola ieguvumus 947 tūkstošiem no aptuveni viena miljona cilvēku, kuri Latvijā strādā algotu darbu. Ne obligātā, ne brīvprātīgā iesaistīšanās otrajā pensiju līmenī cilvēkiem neko nemaksā, jo tikai pārdala sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu, nevis palielina iemaksu slogu.

Visticamāk, ka VSAA paziņojumu izsūtīšana dos startu privāto pensiju fondu reklāmas kampaņām ar mērķi iegūt tiesības turpmākos gadu desmitus apgrozīt apmēram 13 miljonus latu, cik Valsts kases pensiju plāns pārvalda jau tagad, kopā ar šo klientu turmākajām iemaksām. I. Šmitiņa gan vērš uzmanību uz to it kā pārsteidzošo faktu, ka Valsts kases pensiju plāna klientu vidējais vecums 28,3 gadi ir jūtami zemāks par 34,8 gadiem, kas raksturo visu pensiju plānu dalībniekus. Tas varētu nozīmēt, ka tie, kuri palikuši uzticīgi Valsts kasei, ir sevišķi grūti sasniedzami reklāmām. Daļa no viņiem droši vien vairs neuzturas Latvijā.

Pensiju fondu reklāmās tiek izmantotas dažnedažādas augšupejošas līknes, kas apzīmējot ieguldītās naudas pieaugumu. Kopējais naudas pieaugums gan izrādās šokējoši mazs. I. Šmitiņa atklāja, ka nepilnais miljons fondu klientu fondos iemaksājuši 170 miljonus latu, bet fondi kopumā no šo 170 miljonu izvietošanas depozītprocentiem, akciju cenu pieauguma u.tml. nopelnījuši tikai 16 miljonus sešu gadu laikā. Valsts kases pensiju plāna pārvaldnieks Uldis Paukšēns gan mierināja Neatkarīgo, ka lielākā daļa šīs naudas savākta pāris pēdējos gados, tāpēc reālais ienesīgums ir lielāks. Valsts kases pensiju plāns, kas pastāv nu jau septiņus gadus, ir strādājis ar ienesīgumu vidēji 3,21% gadā, palielinot 2001. gadā ieguldītu latu līdz aptuveni 1,25 latiem. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš par to U. Paukšēnu slavē, tomēr šobrīd par 1,25 latiem var nopirkt daudz mazāk nekā par latu pārskatāmā pagātnē.

Kopējais 2. līmeņa uzkrājumu apjoms ir niecīgs attiecībā uz to naudu, kādu valsts iegūst no sociālās apdrošināšanas maksājumiem un tūlīt pārdala esošajiem pensionāriem. Ar 186 miljoniem latu varētu izmaksāt pensijas tagadējiem pensionāriem mēnešus trīs, bet tagad pensionāru ir divreiz mazāk nekā 2. līmeņa pensiju krājēju. Tas daļēji izskaidro, kāpēc valsts atsakās no piedalīšanās 2. līmeņa pensiju uzkrāšanā. Proti, krājēji galu galā nesaņems tādu naudu, kas jūtami palielinātu viņu ienākumus pensijas gados, un varēs par to izskaidroties ar privātajām bankām, nevis ar valsti.

Eksperti pārsteigti par inflācijas rekordu, samazināšanos negaida

Zaiga Dūmiņa,  Diena  08/09/07    Negaidīti augstie inflācijas rādītāji — cenu kāpums jūlijā par 9,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, — pārsteidzis ekspertus un neļauj cerēt, ka inflācija drīzumā varētu samazināties. Pagaidām, vismaz tieši, nav jūtama arī gaidītā inflācijas apkarošanas plāna iedarbība, taču ir jūtama inflācijas gadu iedarbība uz cenu kāpumu.

"Cipars ir šausmīgs, bet jāņem vērā, ka pagājušajā gadā ap šo laiku bija ļoti zema bāze (bija relatīvs inflācijas kritums — zem 6%), līdz ar to jūlijs pret pērno jūliju izskatās tik dramatiski," norāda ekonomists Andris Strazds. Hansabankas eksperte Lija Strašuna mierina, ka netieša ietekme inflācijas apkarošanas plānam tomēr ir — mājokļu cenas un kreditēšanas pieaugums ir samazinājies. Tas savukārt varētu novest pie iekšzemes pieprasījuma izaugsmes tempa samazināšanās, kas mazinātu galveno problēmu — ekonomisko nelīdzsvarotību. "Šobrīd svarīgākais ir neatkāpties no inflācijas samazināšanas plāna un turpināt tā izpildi, nepārtraukti sekojot līdzi tā īstenošanai, lai laikus varētu pielāgot rīcību iecerēto mērķu sasniegšanai," saka L.Strašuna.

Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis norāda, ka augstais inflācijas rādītājs bijis gaidāms tabakas un alkohola akcīzes nodokļa dēļ. Viņš arī uzsver, ka inflācijas plāna ietekmi nevar gaidīt tūlīt, īpaši tādēļ, ka būtiskas tā sastāvdaļas — bezdeficīta budžets šogad un budžets ar pārpalikumu nākamgad — tiks īstenots vēlāk.

Pesimistiskāk izsakās SEB Unibankas eksperts Andris Vilks, norādot, ka patlaban nekādi nav iespējams atsaukties uz inflācijas apkarošanas plāna pozitīvo ietekmi. Lai arī piesardzīgāka banku kreditēšanas politika un nekustamo īpašumu tirgus stabilizācija uz gada beigām varētu mazināt inflācijas spiedienu, A.Vilks uzskata, ka ar to ir par maz — lai situācija uzlabotos, jāiesaistās būtu visiem tirgus dalībniekiem.

"Kopumā cipari ir šokējoši, it īpaši ņemot vērā, ka tuvākajā laikā tendences cenu pieaugumā diez vai mainīsies," saka Krājbankas eksperte Olga Ertuganova. Viņa atgādina, ka jūlijā un augustā noticis kārtējais gāzes tarifu palielinājums, kas turpināsies arī 2008.gadā sakarā ar gāzes piegādes cenas pieaugumu vēl par 30%. Tam, visticamāk, sekos arī citu administratīvi regulējamo cenu kāpums. Arī augstās naftas cenas pasaulē sola spiedienu uz inflāciju Latvijā. "Protams, stabili augsti inflācijas cipari arvien vairāk paaugstina jau tā spēcīgās inflācijas gaidas. Ņemot vērā visus šos faktorus, var secināt, ka par pesimistiskām nosauktās 8% gada inflācijas prognozes tagad jau šķiet visai optimistiskas," saka O.Ertuganova. "Pārtikas preču un pakalpojumu cenu kāpumā šobrīd jau uzskatāmi parādās inflācijas spirāles darbība, kad gada pirmajā pusē piedzīvotais straujais darba algu pieaugums (vairāk nekā par 30% pirmajā ceturksnī), kā arī citu ražošanas izmaksu pieaugums arvien vairāk sadārdzina gala produktu," saka DnB Nord bankas analītiķe Ieva Vēja. L.Strašuna norāda, ka augustā un septembrī gada inflāciju turpinās ietekmēt pārtikas cenu kāpums. Kā uzsver I.Vēja, mazs mierinājums ir arī inflācijas pieaugums kaimiņvalstīs — Igaunijā gada inflācija bijusi 6,4%, Lietuvā — 5,1%, kas ir vairāk nekā iepriekšējos mēnešos.

Šogad gaidāma laba dārzeņu raža

Ilze Šteinfelde,  NRA  08/10/07    Burkāni veikalos kļūst dārgāki, bet Latvijā tos ēd arvien vairāk.

Neskatoties uz vēso vasaru un lietavām, kas mērcēja laukus, Latvijā lielākās lauka dārzeņu audzēšanas saimniecības Ezerkauliņu saimnieki par šīgada ražu nesūdzas. Saimniecībā tikko sākusies burkānu un sīpolu novākšana ziemas glabāšanai un labības pļauja.

Sprīdi gari burkāni, dūres lieluma sīpoli, zeltaini graudi – tas viss šobrīd gulst Ezerkauliņu glabātavās. Kopumā no 300 hektāriem plašajiem laukiem Salaspils rajonā un Ogres rajona Lēdmanē tuvāko mēnešu laikā tiks novākts aptuveni 8 000 tonnas burkānu, sīpolu, kabaču, seleriju sakņu un citu dārzeņu. Lielākā daļa no tiem šajā rudenī un ziemā mēros ceļu pie Latvijas pircējiem caur 112 Maxima veikaliem.

"Dārzeņu raža šogad ir normāla. Tā nav ultraliela, bet grēks būtu arī žēloties," Neatkarīgajai uzsvēra Ezerkauliņu vadītāja Kristīne Brunovska. Viņa gan atzina, ka vēsās vasaras dēļ raža esot novācama vēlāk, nekā plānots, un apmēram 5% burkānu sējumu izslīkuši, bet, tā kā citviet raža ir bijusi laba, tad tas kompensējis dabas untumu radītos zaudējumus. Kartupeļi šogad padevušies īpaši brangi, daudz lielāki nekā pagājušajā gadā. Arī graudu un sīpolu raža šogad ir izcila, priecājas saimnieki.

"Šis ir retais gads, kad pie labas graudaugu ražas arī iepirkuma cena ir augsta. Šogad par graudiem maksā aptuveni divtik, cik pērn," sacīja K. Brunovska. Pērn, pēc viņas teiktā, par graudu tonnu maksāti 70 lati, bet šogad – 140 lati.

Ezerkauliņu saimniece prognozēja, ka nākotnē dārzeņi kļūs dārgāki, galvenokārt darba spēka atalgojuma kāpuma dēļ. "Pašlaik Latvija vēl ir salīdzinoši lēta dārzeņu valsts, jo citās Eiropas Savienības valstīs dārzos izaudzētais maksā divas un trīs reizes, bet Francijā pat četras reizes dārgāk," bilda K. Brunovska.

Ezerkauliņu dārzeņu lauki patlaban aizņem 100 hektārus Salaspils apkaimē un aptuveni 200 hektāru Ogres rajona Lēdmanē. Tuvākajos gados Ezerkauliņi arī graudkopībai pievērsīsies vairāk. Šogad rudzu vārpas tiks kultas vairāk nekā 200 hektāros, bet jau nākamgad – 500 hektāros.

Latvijā Audzētu dārzeņu loģistika, kas iepērk produkciju no teju 50 zemnieku saimniecībām, tostarp arī Ezerkauliņiem, ar uzņēmumu Maxima Latvija vakar parakstīja nodomu protokolu, kas paredz trīs gadu laikā caur Maxima veikaliem pārdot vairāk nekā 60 000 tonnu visdažādāko dārzeņu. Šāds daudzums dārzeņu ietilptu 3000 kravas automašīnās, kuras, saliktas viena aiz otras, veidotu vairāk nekā 60 kilometrus garu rindu. Naudas izteiksmē tas ir aptuveni 40 miljoni latu. Šis ir pirmais tik ilga termiņa un liela apjoma līgums starp vietējo ražotāju un šo tirgotāju.

"Esam tik tālu attīstījušies, ka mums ir jāplāno savs darbs vismaz trīs četrus gadus uz priekšu. Piemēram, lai 2009. gadā pie patērētājiem nonāktu labi kartupeļi, sēklu pasūtām jau šogad. Šis nodomu protokols ir liela apņemšanās no mūsu puses un uzdrīkstēšanās no tirgotāja puses," sacīja K. Brunovska.

Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ne mikli nešaubās, ka šis nodomu protokols tiks izpildīts. "Man ir patiess prieks par Ezerkauliņiem, kuri ar tik lielu sparu paplašina un modernizē savu ražošanu. Tas ir labs saimniekošanas piemērs," sacīja M. Roze.

Par parakstīto nodomu protokolu ir gandarīts arī Maxima Latvija vadītājs Jānis Stakens, uzsverot, ka Maxima vēsturē pirmo reizi šāds līgums tik ilgam periodam – trijiem gadiem – tiek slēgts par Latvijas dārzeņu piegādēm.

Ezerkauliņu laukos šobrīd čakli strādā burkānu kombains, kas dienā spēj novākt 250 tonnas burkānu. Ja saimniecībā nebūtu šīs tehnikas, burkānu laukos ik dienas vajadzētu strādāt 220 cilvēkiem. Burkānu kombains saimniecībā jau ir divus gadus, un ar tā iegādi saimnieki ir ļoti apmierināti. Kombains burkānus no vagas izceļ aiz lakstiem, nebojājot tos, un tad lakstus nogriež. Burkāni tiek pildīti konteineros un tad aizvesti no lauka uz noliktavām.

Ezerkauliņos burkāni aug 120 hektāros, taču, tā kā burkānu patēriņš ar katru gadu pieaug, Ezerkauliņi plānojuši nākamgad tos audzēt vismaz 150 hektāru platībā.

Eksperti: ekonomikai jāsāk atdzist

Ilze Šteinfelde,  NRA  08/10/07    Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums otrajā ceturksnī bijis ievērojami straujāks, nekā iepriekš tika prognozēts. Banku analītiķi gan prognozē attīstības tempu samazināšanos nākotnē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad otrajā ceturksnī palielinājās par 11,3%, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laiku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Izvērstu informāciju par 2007. gada pirmā pusgada un otrā ceturkšņa IKP pieauguma tempu un vērtību CSP publiskos 7. septembrī. Akciju sabiedrības Hansabanka Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vecākais ekonomists Dainis Stikuts norādīja, ka šis IKP pieaugums ir tikai sākotnējs novērtējums un precizētais IKP aprēķins varētu būt nedaudz mazāks. Par to liecinot vairākas pazīmes, piemēram, mazāks kredītu un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. "Patērētāju optimisms arī pamazām samazinās, jo īpaši vēlme iegādāties ilglietošanas preces. Arī rūpniecības attīstība bija ļoti vāja, kas nozīmē arī to, ka arī 2. ceturksnī IKP pieaugumu veidoja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Savukārt ekonomikas attīstības virs potenciāla sekas ir augsta inflācija," skaidroja D. Stikuts.

Savukārt SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks pirmā pusgada straujo IKP pieaugumu neuzskata par lielu pārsteigumu. "Visticamāk, galvenais dzinulis šiem tempiem jau kā līdz šim bija iekšējais pieprasījums un pakalpojumu nozares. Sava artava noteikti bija arī straujākam ekonomikas legalizācijas procesam," sacīja A. Vilks.

Pagājušajā gadā IKP, salīdzinot ar 2005. gadu, pieaudzis par 11,9%. Banku analītiķi norāda, ka nākamajā pusgadā sagaidāmi lēnāki attīstības tempi. "Nākamajā ceturksnī ekonomikai ir jāsāk pamazām atdzist, samazinoties pieprasījuma pieauguma tempiem," teica D. Stikuts.

Mīnuss ārējā tirdzniecībā kļūst arvien lielāks, eksperti aicina rīkoties

Anna Novicka,  Diena  08/10/07    Šā gada pirmajā pusgadā krasi pieaugusi Latvijas ārējās tirdzniecības negatīvā bilance, sasniedzot 1,8 miljardus latu. Eksperti brīdina: ja valsts tuvākajā laikā neīstenos pasākumus eksportētāju atbalstam, kuri strauji zaudē konkurētspēju izmaksu palielinājuma dēļ, situācija var kļūt vēl dramatiskāka.

Ceturtdien publiskotie dati par ārējo tirdzniecību jūnijā liecina, ka šajā mēnesī Latvijas eksporta apjoms attiecībā pret maiju samazinājās par 2,6%, par 2% pierima arī imports. Tomēr šim nelielajam kritumam, pēc ekspertu domām, ir sezonāls raksturs un tas neliecina par ilgtermiņa tendencēm.

Taču jūnija datu salīdzinājums ar to pašu mēnesi 2006.gadā optimismu nevieš: imports pieņēmās spēkā par 27,2%, eksports — tikai par 17,7%. Galvenā Latvijas eksporta prece arī jūnijā bija koksne, kuras pārdošanas apjomi pieauga par 27,9%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Būtiski palielinājās arī ķīmiskās produkcijas eksports — par 25,2%, vienlaikus par 19,5% samazinājās minerālproduktu pārdošana.

Pusgada dati atspoguļo to pašu tendenci: eksporta pieaugums, kaut arī diezgan straujš — 49%, atpaliek no ievesto preču apjoma, kas palielinājies par 58%. Plaisa starp pārdoto un nopirkto padziļinās — 2006.gada pirmajā pusgadā ārējās tirdzniecības negatīvā bilance veidoja ap vienu miljardu latu, taču šā gada sešos mēnešos šis rādītājs sasniedza jau 1,8 mljrd. latu. Jūlijā, importa pieaugumam nedaudz samazinoties, eksperti ārējās tirdzniecības attīstībā saskatīja pozitīvus signālus, tomēr optimisms, kā izskatās, bijis pāragrs.

"Lai gan eksports nemitīgi pieaug, tas joprojām būtiski atpaliek no importa. Vēl vairāk situāciju tuvākajos mēnešos var pasliktināt augsta inflācija, kuras dēļ ražotāji zaudē konkurētspēju," secina ekonomists Juris Cebulis. Viņaprāt, ja cenu kāpums neapstāsies un valdība neieviesīs pasākumus eksportētāju atbalstam, tuvākajā nākotnē eksporta apjomi var kristies. "Neredzu pamatu bažām, ka valsts atbalsts varētu kropļot tirgu — visās valstīs tādā vai citā veidā palīdzība eksportētājiem tiek nodrošināta, un Latvijas uzņēmumiem, protams, ir grūtāk konkurēt ar kompānijām, kas saņem valsts atbalstu," norāda eksperts. Viņš piebilst, ka uzņēmējiem arī pašiem steidzami jādomā par ražošanas modernizāciju, lai mazinātu darbaspēku izmaksu kāpuma ietekmi.

Arī Parex bankas analītiķi Zigurdu Vaikuli pēdējie ārējās tirdzniecības dati ir sarūgtinājuši. "Maijā eksporta apjoma pieaugums bija pat lielāks nekā importa. Tagad viss atgriezies vecajās sliedēs," saka Z.Vaikulis. Viņš arī piekrīt, ka turpmākajos mēnešos inflācijas dēļ aina var kļūt drūmāka. "Latvijas eksportā ir strukturālas problēmas — tās steidzami jārisina," aicina eksperts.

VID nodokļos iekasējis gandrīz 150 miljonus latu

DELFI  08/10/07    Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) muitas struktūrvienību administrēto nodokļu maksājumos pirmajā pusgadā iekasēti 148,16 miljoni latu, portālu "Delfi" informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID) Komunikācijas daļa.

Muitas nodokļa un citu VID muitas struktūrvienību administrēto nodokļu maksājumos valsts pamatbudžetā iekasēti 148,16 miljoni latu, tanī skaitā pievienotās vērtības nodoklis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, – 124,67 miljoni latu, akcīzes nodoklis, ievedot preces izlaišanai brīvam apgrozījumam, – 9,77 miljoni latu un muitas nodoklis – 13,72 miljoni latu.

Pirmajā pusgadā noformētas 240 979 muitas deklarācijas.

Daļa no maksājumiem, ko iekasē VID muitas struktūrvienības - muitas nodoklis, produktu kompensācijas un antidempinga nodevas, maksājumi, kas ieviesti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku – veido Eiropas Savienības (ES) tradicionālos pašu resursus. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem 75 % no aprēķinātās tradicionālo pašu resursu summas tiek pārskaitīti ES budžetā, bet 25 % no šīs summas kā iekasēšanas izmaksas patur dalībvalsts.

Pirmajā pusgadā aprēķinātā tradicionālo pašu resursu kopējā summa bija 13 553 638,08 latu.

ES budžetā šī gada pirmajos sešos mēnešos nonāca 10 466 522,43 lati (saskaņā ar ES noteiktajiem tradicionālo pašu resursu pārskaitījumu veikšanas termiņiem – pārskaitījumi par 2006. gada novembri, decembri, 2007.gada janvāri, februāri, martu, aprīli).

Augustā VID Galvenā muitas pārvalde ir sagatavojusi un nosūtījusi Finanšu ministrijai un Eiropas Komisijai kārtējo Tradicionālo pašu resursu ''A'' konta pārskatu par 2007.gada jūnijā ''Eiropas Kopienas pašu resursu A konts - Konstatēto prasījumu izraksts''. Tradicionālo pašu resursu jūnijā aprēķinātā kopsumma ir 2 136 146,17 lati. Saskaņā ar minēto pārskatu Latvijas Bankas Eiropas Kopienas kontā tiks ieskaitīti 1 602 109,63 lati.

Izglītībā un kultūrā...

Izstādes

Sniedze Sofija  08/07/07

- DEKORATĪVĀS MĀKSLAS UN DIZAINA MUZEJS pagājušajā nedēļā sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā skatītājiem atvēra inuītu tekstilmākslas izstādi Kultūra audumā. Izstādē būs eksponēti Beikeres Lekes Nunavutas darbi no Judītes Varnī Berčas privātkolekcijas, kā arī citu mākslinieku izpausmes, kas papildinātas ar informatīvo materiālu. Inuīti jeb tā dēvētie eskimosi mitinās Kanādas ziemeļos, dabas skarbumam pakļautā vidē. Izstādē redzamajos darbos primārais ir meistarīga apģērbu darināšana, kas nodota no paaudzes paaudzē. Lai iegūtu plašāku priekšstatu par inuītu mākslu un kultūru, būs iespēja piedalīties lekcijās – 7. augustā pulksten 14 par inuītu mākslu un māksliniekiem mūsdienās, 21. augustā pulksten 13 Judītes Varnī Berčas vadītā lekcija par viņas kolekciju un inuītu mākslu kopumā, bet pulksten 14 par inukšukiem – akmeņu krāvumiem, ko inuīti izmanto kā zīmes un norādes. Savukārt 22. augustā pulksten 11 notiks lekcija bērnu auditorijai. Tāpat būs iespēja skatīties Kanādas vēstniecības Latvijā piedāvātās filmas par Kanādas ziemeļiem un inuītiem.

- LO&VE. Līdz 26. augustam galerijā Mākslas dārzs ir apskatāma jaunās mākslinieces (2007. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas komunikācijas nodaļu) Auces Bieles personālizstāde LO&VE, tās nosaukums atvasināts no zīmola D&G, norādot, cik cilvēkam tuva un nepieciešama ir mantu pasaule, kas atraisa mūsos iegūšanas iekāri. Mākslinieces izteiksmei līdz šim raksturīgajās fragmentārajās kompozīcijās galvenais tēls ir sieviete, kas iejutusies dažādās sabiedrības un profesiju reklāmas lomās, un viņas attiecības ar lietām. Auce Biele izmanto reklāmplakātiem tuvo izteiksmes veidu, kas papildināts ar pašas izmantoto džinsa gleznošanas tehniku.

- HOLOGRĀFIJA. Līdz 3. septembrim Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā aplūkot Ukrainas vēstniecības Latvijā organizēto izstādi Hologrāfija. Ukrainas kultūras mantojums. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar hologrāfijas metodes izmantošanu, kas ar optiski iluzoru lāzeru staru kūļu palīdzību panāk konkrēta priekšmeta telpisku veidolu. Latvijas muzeju praksē hologrāfijas izmantošana nav bijusi populāra, taču nu skatītājam būs iespēja to iepazīt ar Ukrainas kultūras mantojumu dažādos vēstures periodos: sarmāta (5.–2. gs.p.m.ē.), Bizantijas (7.–8. gs.), Kijevas valsts (13. gs.) un 18.–19. gs. ikonu meistaru darbos. Sevišķi būtu izceļami skitu juvelierizstrādājumu hologrāfiskie attēli, kas dot iespēju pietuvoties antīko vēsturieku aprakstītajai noslēpumainajai tautai ar meistarīgo un mākslinieciski pievilcīgo rotājumu atveidojumiem.

- PIEMIŅAS IZSTĀDE. Vakar Latvijas Mākslinieku savienības galerijā tika atklāta akvarelistei Monikai Osei (11.01.1926.–13.05.2006.) veltītā piemiņas izstāde. Monikas Oses darbos izpaužas aktīva, dzīves pārņemta cilvēka vērojums, kuru raksturo spirgta enerģētiska gaisotne, telpas, mitoloģijas un tālu zemju atveids.

- LAIKMETA PĒDAS. Šodien pulksten 17.00 galerijā Mūrnieks atklās fotogrāfa Roberta Auziņa izstādi Laikmeta pēdas. Jūgendstils. Roberts Auziņš (1947), Fotomākslas savienības biedrs, savās fotogrāfijās izmanto mūsdienās saglabājušos jūgendstila Rīgas elementus (ēku fasāžu sejas), kas saplūdināti ar dabas pirmelementu – zemes, ūdens, uguns un gaisa – klātbūtni, tādējādi panākot iztēli rosinošu salikumu. Ekspozīciju bagātinās jūgendstila dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti un mēbeles, kas atdzīvinās mākslinieka attālināto, asociatīvi brīvo vīziju par attiecīgo laika posmu ar ikdienas reālijām.

Dziesmu un deju svētku budžets būs 4,45 miljoni latu

LETA   08/07/07     Ministru kabinets šodien apstiprināja Kultūras ministrijas iesniegto XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku budžetu 4,45 miljonu latu apmērā. Paredzēts, ka svētku organizatori paši spēs nodrošināt ieņēmumus 1 000 000 latu apmērā. Šajā summā ietilpst ziedojumi, ieņēmumi no biļešu un licences pārdošanas.

Likumprojektā "Par valsts budžetu 2008.gadam" tiks iekļauta papildu dotācija 3 777 890 latu apmērā, no kuras Kultūras ministrija XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku sagatavošanai un rīkošanai saņems 3 450 000 latu.

Iekšlietu ministrijai kārtības un drošības nodrošināšanai XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku pasākumu norišu laikā piešķirs 106 137 latus, Veselības ministrijai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai - 85 155 latus, Latvijas Televīzijai par XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku audiovizuālās pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanu maksās 101 598 latus, Latvijas Radio - 35 000 latu.

XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku programmas īstenošanai tiks izlietoti 2 400 000 latu, svētku dalībnieku ēdināšanas un naktsmītņu izdevumiem - 1 050 000 latu.

Visdārgākais svētku pasākums būs Deju svētku koncertuzvedums Ķīpsalā, kam atvēlēti 150 569 lati. Atklāšanas koncerts Mežaparkā izmaksās 142 996 latus, bet koncerts "Deju svētkiem - 60" - 105 311 latu.

Svētku dalībnieku vajadzībām tiks piegādāts dzeramais ūdens 10 082 latu vērtībā.

Projekta vadības grupas izmaksas būs 216 502 lati, biroja materiāli tehniskajam nodrošinājumam tiks tērēti 20 000 latu, bet Tautas mākslas centra papildu administratīvajam nodrošinājumam tiks piešķirti 60 000 latu.

Kā LETA jau ziņoja, XXIV Vispārējos latviešu dziesmu un XIV Deju svētkus gatavo speciāli izveidots Dziesmu svētku birojs, kura darbinieku algām tiek tērēti 14 250 latu mēnesī. Kordiriģentam Romānam Vanagam par biroja vadīšanu mēnesī maksā 2300 latu, viņa vietniecei Diānai Čivlei, kura ir arī Rīgas domes Kultūras departamenta direktore, mēnesī maksās 2000 latu, otrajai vietniecei Zandai Ķergalvei, kura ir arī koncertorganizācijas "Ave Sol" direktore, - 2100 latu, trešajai vietniecei Brigitai Rozenbrikai, kura ir arī Rīgas Kultūras aģentūras direktore - 2000 latu, finansistei Rutai Lasmanei - 1800 latu, tehniskajam direktoram Mārcim Gulbim, kurš nodarbojas arī ar citu kultūras pasākumu producēšanu - 1000 latu.

Biroja sabiedrisko attiecību speciālistes Intas Šoriņas alga ir 750 latu, mārketinga speciālista Didža Kauliņa - 750 latu, biroja administratores un lietvedes Ditas Tarvidas - 650 latu, bet projekta koordinatores Līgas Ribickas - 900 latu.

Skolotāju algas palielinās par 50 latiem

DELFI  08/07/07    Valdība otrdien atbalstīja grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz no 1.septembra skolotājiem palielināt algas par 50 latiem, kā arī paredzēt papildus samaksu par burtnīcu labošanu un skolēnu konsultācijām. Pedagogi jau iepriekš norādījuši, valdības īstenotais algu palielināšanas plāns viņus neapmierina un algas papildus jāpalielina arī no nākamā gada janvāra.

Valdības otrdien apstiprinātie grozījumi noteikumos paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem būs atalgojuma paaugstinājums 50 latu apmērā par vienu likmi, kas kopā veidos 284 latus par 21 kontaktstundu.

Tāpat grozījumi nodrošinās samaksu par līdz šim neapmaksātajiem skolotāju darba pienākumiem vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs - par divām konsultāciju stundām nedēļā par vienu darba likmi – 27 lati, papildus par vienu stundu nedēļā par vienu darba likmi rakstu darbu labošanu valodās, literatūrā, matemātikā, kā arī dabaszinībās, fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā, bioloģijā un vēsturē – 14 lati.

Lai nodrošinātu šo atalgojuma palielinājumu skolotājiem līdz šī gada beigām, valsts budžetā papildus paredzēti 35,44 miljoni latu. Savukārt, lai to pašu nodrošinātu 2008.gadā, nepieciešamā summa – 70,88 miljoni latu iekļauti valsts budžeta bāzes izdevumos un tā dēvētajos "mērķa griestos" nākamajam gadam.

Tāpat atbilstoši procentuāli tiks paaugstināta arī izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku alga. Izstrādātie grozījumi paredz palielināt arī augstākās izglītības mācību iestāžu pedagogu atalgojumu atbilstoši. Proti, profesora zemākā algas likme tiek piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas ziņojumā publicētajam valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēram, kas pērn bija 351 lats, reizinot ar koeficientu 2,8, bet pārējā akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojums veido 80% no iepriekšējās pakāpes atalgojuma.

Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība apsver iespēju organizēt streiku, ja valdība, skatot nākamā gada budžetu, skolotājiem algu pieaugumu neparedzēs jau no nākamā gada sākuma.

Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāve Baiba Baškere iepriekš sacīja, ka problēma ir samilzusi un "pedagogi vairs neko negrib dzirdēt" par darba stundu skaitīšanu un visādām piemaksām, vienīgais, ko skolotāji vēlas, lai viņiem tiktu samaksātas prasītās algas, lai, ieejot mācību klasē, viņiem nebūtu jādomā par ikdienas problēmām.

Arodbiedrība prasa, lai valdība nākamā gada budžetā skolotājiem 60 latu lielo algu palielinājumu paredz nevis no 2008.gada 1.septembra, bet jau no nākamā gada sākuma.

Kaspars Putniņš Ņujorkā diriģē Zviedrijas Radio kori

Inese Lūsiņa,  Diena  08/08/07    Latviešu diriģenta Kaspara Putniņa Ņujorkas debija notiks, diriģējot Zviedrijas Radio kori 8.augustā galvenajā Ņujorkas Linkolna centra organizētajā ikvasaras mūzikas festivālā Mostly Mozart.

Viņi sniegs koncertu Linkolna centra Avery Fisher zālē, kas ir pasaulslavenā orķestra Ņujorkas filharmoniķi zāle. Šajā vakarā K.Putniņš diriģēs krievu klasiķa Sergeja Rahmaņinova Sv.Jāņa Zeltamutes liturģijas atskaņojumu, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs Luijs Langrē — Gabriela Forē Rekviēmu, kura interpretācijā piedalīsies soprāns Sofija Kartauzere un baritons Dītrihs Henšels. "Zviedru koris piedalās četros koncertos, es esmu viņu diriģents festivāla laikā — sagatavoju arī tās programmas, kuras ir atskaņojamas ar festivāla orķestri un kuras diriģē festivāla mākslinieciskais vadītājs Luijs Langrē," Dienai stāsta K.Putniņš no Ņujorkas. Recenzējot Zviedru Radio kora sniegumu iepriekšējā koncertā, kur skanēja vienīgi Bēthovena mūzika, New York Times kori godā par "apbrīnojamu luksusa vienību" un vienu no pasaules vislabākajiem un ievērojamākajiem koriem.

Šogad festivālā jau viesojās kamerorķestris Deutsche Kammerphilharmonie Bremen igauņu diriģenta Pāvo Jervi vadībā (New York Times šo koncertu atzinis par satriecošu), drīz ieradīsies Frans Bruegens ar savu Orchestra of the 18th Century. Mocarta klavierkoncertus un sonāti izrādēs Ņujorkas Valsts teātrī izdejos horeogrāfa un režisora Marka Morrisa deju kompānija. Festivālu noslēgs V.A.Mocarta Rekviēma atskaņojumi L.Langrē vadībā 24. un 25.augustā.

Izglītības sistēmas revīzijas rezultāti būs zināmi oktobrī

Apollo  08/08/07    Oktobra beigās būs zināmi Valsts kontroles veiktās izglītības sistēmas revīzijas rezultāti, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru pavēstīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Patlaban Valsts kontrole pārbauda, vai izglītības sistēma valstī atbilst tās izvirzītajiem mērķiem. Lai noskaidrotu, kāda ir pašreizējā situācija izglītības jomā, kontrolieri apbraukā visus Latvijas reģionus.

Tuvākajā nākotnē plānots veikt revīziju profesionālās un augstākās izglītības sistēmās, sacīja Sudraba. Šo ieceri atzinīgi novērtējis arī Valsts prezidents. Šo pārbaužu rezultāti varētu būt zināmi nākamgad.

Tikšanās laikā apspriesta arī prēmēšanas sistēma valsts pārvaldē, kā arī audita loma tajā. Sudraba arī izklāstījusi  Valsts kontroles ieteikumus valsts iestāžu iekšējā audita sistēmas uzlabošanā.

Tāpat amatpersonas pārrunāja arī Valsts kontroles ierosinātos likuma grozījumus, kas paredzētu izmaiņas konstitucionālo iestāžu budžeta sastādīšanas un apstiprināšanas kārtībā. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka par visu konstitucionālo iestāžu budžetu būtu jālemj tikai Saeimai, nevis tas iepriekš jāapstiprina Ministru kabinetā.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  08/08/07

- SPĪĶERU NAKTS PIEREDZE. Vairāk nekā 2000 skatītāju apmeklējuši Spīķeru dokumentālās nakts pasākumu pagājušajā nedēļā, apliecinot, ka interese par nopietna kino skatīšanos Latvijā nav zudusi. Spīķeru dokumentālā nakts bija pirmais vērienīgais spīķeru kvartāla iedzīvināšanas pasākums. Iecerēts, ka spīķeri – kvartāls starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu – pārvērtīsies modernā, sabiedrībai pieejamā pilsētvidē, līdzīgi kā noliktavu un rūpnīcu rajoni Londonā, Oslo, Hamburgā un daudzās citās Eiropas vecpilsētās. Pašreiz jau tiek atjaunotas spīķeru ķieģeļu fasādes, uzlikti jauni vēsturiskie dakstiņu jumti un izgaismotas vecās noliktavas.

- ĒRĢEĻMŪZIKA RĪGAS DOMĀ. Šovakar pulksten 19 ērģeles skanēs Rīgas Doma baznīcā. Muzicēs vācu ērģelnieks Volfgangs Rozenmillers, piedāvājot J. S. Baha, D. Bukstehūdes, F. Mendelszona, J. Veirauha, V. Rozenmillera sacerējumus.

- SKUJIŅA RAKSTU SĒJUMS. Šonedēļ iznācis Zigmunda Skujiņa Rakstu 5. sējums Laika upei pāri. Mana romantiskā un prozaiskā Rīga. Paša stāstnieka veidotā rakstu koncepcija pirmajos četros sējumos izrādījusies pārsteigumiem bagāta, un arī jaunais izdevums sola dažu labu negaidītu pavērsienu un intrigu, kas caurvij mūžīgās pilsētas – Rīgas – tēmu.

- NAVAKS PEDVĀLĒ. Pedvāles brīvdabas muzejā apskatāma lietuviešu tēlnieka Mindauga Navaka veidotā akmens skulptūra Sija, kas īpaši muzejam darināta šovasar Pedvālē radošās sezonas Akmens. Ainava ietvaros. Tās kompozīciju veido trīs konstruktīvi savienoti granīta paralēlskaldņi 6 m garumā un 8 t smagumā.

- KAMERMŪZIKAS LIELMEISTARI. Rīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā pulksten 19 notiks baroka mūzikas ansambļa Sansara koncerts. Tajā uzstāsies ne vien Lāsma Meldere, Raimonds Melderis, Kaspars Vilnītis un Ilze Grudule, bet arī īpaši pieaicinātais Kanādas ģitāras meistars Paskāls Valuā un altists Arigo Štrāls. Koncerta pirmajā daļā skanēs Matiasa Georga Monna piektais stīgu kvartets un Luidži Bokerīni ceturtais ģitāras kvintets (Fandango), kur kvartetam Sansara pievienosies Kanādas ģitārists Paskāls Valuā. Otrajā daļā Sansara muzicēs ar altistu Arigo Štrālu, atskaņojot Fēliksa Mendelszona Pirmo stīgu kvintetu.

Arno Jundze,  NRA  08/09/07

- IĻĢI – ASV. Postfolkloras grupa Iļģi septembrī dosies mēnesi ilgā turnejā uz ASV, sniedzot četrpadsmit koncertus, piedaloties Madison World Music festival, Globalquerque World Music festival un ALJA (Amerikas latviešu jaunatnes apvienības) kultūras dienās Garezerā, kā arī vairākos klubos un universitātēs.

- PAGARINA APSPRIEŠANU. Līdz 3. septembrim pagarināts sabiedriskās apspriešanas pirmais posms detālplānojumam, kas tiek izstrādāts Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Rīgas koncertzālei piegulošajām teritorijām. Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot vairākus apstākļus, to vidū ņemot vērā faktu, ka detālplānojuma izstrāde sākusies atvaļinājumu laikā, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju aktivitāti un iesaisti sabiedriski nozīmīgos pasākumos. Pagarinātais termiņš sabiedriskās apspriešanas anketu iesniegšanai dod iespēju lielākam cilvēku skaitam izteikt savus priekšlikumus par labākajiem infrastruktūras risinājumiem Daugavas kreisajā krastā līdzās LNB ēkai un Rīgas koncertzālei.

Arno Jundze,  NRA  08/10/07

- KULTŪRAS PROJEKTU KONKURSS. Liepājas Kultūras pārvalde aicina piedalīties kultūras projektu konkursa ceturtajā kārtā un savus līdzfinansējuma pieteikumus iesniegt līdz 31. augustam. Tiek pieņemti projekti, kuru īstenošana iecerēta no 2007. gada oktobra līdz decembrim (ieskaitot). Konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas iespējams lejupielādēt Liepājas pašvaldības portālā www.liepaja.lv vai saņemt Liepājas Kultūras pārvaldē Rožu laukumā 5/6-96 darbdienās no pulksten 9 līdz 16. Nākamā projektu pieteikšana mazo projektu konkursam gaidāma 2007. gada novembrī par projektiem, kurus plānots realizēt no nākamā gada janvāra līdz martam.

- DZIESMU UN DEJU SVĒTKU BUDŽETS. Pieņemts XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV deju svētku sagatavošanas un rīkošanas budžeta projekts. Valdības apstiprinātajā projektā no nākamā gada valsts budžeta paredzēts saņemt dotāciju 3 777 890 latu, kas paredzēti svētku mākslinieciskās un praktiskās norises nodrošināšanai. Dotācija tiks sadalīta šādi. 2 400 000 latu – Kultūras ministrijai svētku organizēšanai un mākslinieciskās programmas īstenošanai, t.sk. koncertu un pasākumu rīkošanai, kā arī tehniskajam nodrošinājumam svētku norises laikā. 1 050 000 latu Kultūras ministrijai – dalībnieku ēdināšanas un naktsmītņu izdevumiem. 106 137 lati – Iekšlietu ministrijai kārtības un drošības nodrošināšanai svētku pasākumu norišu laikā. 85 155 lati – Veselības ministrijai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai svētku pasākumu norišu laikā. 101 598 lati – Latvijas Televīzijai Dziesmu un deju svētku audiovizuālās pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai. 35 000 latu – Latvijas Radio Dziesmu un deju svētku audio pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai.

- STARPTAUTISKĀS FOTOGRĀFIJAS VASARAS SKOLA. Sestdien Ludzā, kinoteātrī Ludza, tiks atklāta Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas 2007 galā izstāde. Tajā tiks eksponēti 51 jaunā fotogrāfa, SFVS 2007 absolventa, veidotie darbi. Laikā no 4. līdz 11. augustam SFVS piedalījās 51 jaunais fotogrāfs no deviņām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Vācijas, Beļģijas, Spānijas un Lielbritānijas. Studenti strādāja 5 tematiskajās darbnīcās, tās vadīja profesionāli fotogrāfi.

- SĀK ARĪ DAILES TEĀTRIS. Šonedēļ pēc vasaras atvaļinājuma pie darba ķēries Dailes teātra kolektīvs. 88. sezonas pirmā izrāde – Normunda Beļska un grupas Jumprava rokopera Izredzētais – notiks 4. septembrī. Sezonas pirmais jauniestudējums gaidāms Mazajā zālē – 25. septembrī pirmizrādi piedzīvos Henrija Millera luga Tas trakais, trakais Harijs, ko veido režisors Dž. Dž. Džilindžers, bet pirmais jauniestudējums Lielajā zālē plānots 4. oktobrī – režisors Romans Kozaks iestudē Vitolda Gombroviča lugu Ivonna, Burgundijas princese.

- LATIO KALENDĀRA KONKURSS. Noslēgusies pieteikšanās tradicionālā Latio melnbaltās fotogrāfijas 2008. gada kalendāra konkursam, kurš tematiski būs saistīts ar nākamgad gaidāmo Latvijas valsts 90 gadu jubileju. Pieteikumu skaits kalendāra konkursam šogad pieaudzis gandrīz par trešdaļu: kopumā ir pieteikušies 38 fotogrāfi, iesniedzot kopā 145 darbus. Augusta vidū notiks kalendāra konkursa žūrijas sēde, kurā tiks izvēlēti 13 darbi.

- PIETEIKŠANĀS LATVIJAS GADA BALVAI FOTOGRĀFIJĀ. Vēl līdz 15. augustam iespējams izvirzīt kandidātus Latvijas Gada balvai fotogrāfijā, kuru organizē nekustamo īpašumu uzņēmums Latio sadarbībā ar Kultūras ministriju. 2007. gada nominācijas ir šādas: vispārējās balvas: Gada mūsdienu mākslas fotogrāfija, Gada dokumentālā fotogrāfija, Gada dizaina un reklāmas fotogrāfija (komerciālā fotogrāfija); īpašās balvas: Gaismas balva, Gada fotogrāfijas izstāde, Gada fotoalbums vai grāmata par fotogrāfiju, Gada preses fotogrāfija.

Citādā ziņā...

Ādažos konstatē jaunu Baltijas lielāko vaboļu sugas atradni

LETA  08/07/07    Entomologi Ādažu apkārtnē atklājuši jaunu retās un īpaši aizsargājamās vaboles priežu dižkoksngrauža "Ergates faber" atradni, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda pārstāve Ilze Salna.

Atklātā atradne ir viena no nedaudzajām Baltijas lielākās vaboles atradnēm Latvijā. Pie kādas izgāztas egles saknēm to konstatējuši entomologi Dmitrijs Teļnovs, Mārtiņš Kalniņš un ornitologs Ruslans Matrozis.

Priežu dižkoksngrauzis var sasniegt pat sešu centimetru garumu, bet Ādažos atrastas vaboles garums ir 5,2 centimetri. Kukaiņi mitinās atmirušā koksnē, bet dzīvus kokus nebojā. Līdz pat 10 centimetrus garie vaboles kāpuri trīs līdz četrus gadus attīstās sausā priežu koksnē liela izmēra kritalās un celmos, turpat arī iekūņojas.

Līdz ar to sugas izdzīvošanai ir svarīgi tieši veco priežu mežu nodrošinātā dabas daudzveidība. Šādi meži Latvijā sastopami galvenokārt Piejūras zemienē. Pieaugušās vaboles ir aktīvas no jūlija līdz augusta beigām, lido sausos priežu mežos krēslas stundās un naktī.

Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus šai retajai vaboļu sugai ir jauna atradne Latvijā. Pēdējo desmit gadu laikā priežu dižkoksngrauzis konstatēts Slīteres nacionālajā parkā, bet pirms tam pēdējie atradumi datējami laikā no 1960.gada līdz 1980.gadam Rīgas apkārtnē.

Suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas pirmajā kategorijā un īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Siguldas 800 gadu jubileja skanēs daudzveidīgi

Inese Lūsiņa,  Diena  08/09/07    Siguldas astoņsimtgades svētku atklāšanas uzvedums Satezeles zelts un Baltā flīģeļa svētki Siguldas pilsdrupu estrādē būs interesantākie muzikālie pasākumi pilsētas jubilejā.

Muzikāli teatralizētais oriģināluzvedums Sateseles zelts, kura autori ir rakstniece Inga Ābele un komponists Mārtiņš Brauns, bet režisore — Mirdza Zīvere, risinās Siguldas apkārtnes vēsturē smeltu stāstu par cilvēciskajām kaislībām, mīlestību un atriebību. Svētku muzikālā programma piedāvā gan folkloras, gan džeza, operas un garīgās mūzikas koncertus, pat iespēju baudīt ambientas skaņas dabas vidē projektā Dabas koncertzāle. Viens no visapmeklētākajiem būs grupas Prāta vētra koncerts 10.augusta naktī.

Pirmie Baltā flīģeļa mūzikas svētki Pilsdrupu estrādē diriģenta Andra Veismaņa vadībā pulcēs mūziķus, kuri uzstājušies koncertzāles Baltais flīģelis līdzšinējās piecās sezonās: viņu vidū orķestris Kremerata Baltica, komponists Raimonds Pauls, koris Kamēr…, čellu grupa Melo M, opersoprāns Kristīne Gailīte, kā arī siguldieši — slavenais bass Egils Siliņš, tenors Miervaldis Jenčs un pianiste Liene Circene. Īpaša viešņa būs dziedātāja Monika Mančīni, slavenā filmu mūzikas (arī Rozā pantera) komponista Henrija Mančīni meita.

Latvijā radīts pasaulē jaudīgākais vēja tunelis

Guntis Ščerbinskis, Latvijas Avīze   08/09/07    Latvijas uzņēmums SIA "Aerodium" izveidojis vēja tuneli, kas ir jaudīgākā šāda atvērta vienmotora tipa iekārta pasaulē. Siguldā izveidotā iekārta paredzēta, lai sevi atpelnītu kā izklaides objekts (katrs interesents var vēja tunelī palidināties – tajā radītā gaisa plūsma ar ātrumu 180-200 km/h paceļ brīvā lidojumā). Bet jaunais megajaudīgais agregāts ir prototips, ar ko tiks iepazīstināta pasaule, lai vēlāk šādas iekārtas ražotu un pārdotu.

Latvijas uzņēmums SIA "Aerodium" izveidojis vēja tuneli, kas ir jaudīgākā šāda atvērta vienmotora tipa iekārta pasaulē. Tā izveidē uzņēmums investējis 500 000 latu, piesaistot arī ES struktūrfondu naudu 150 000 latu apjomā.

Kā pastāstīja "Aerodium" līdzīpašnieks Kristaps Turauskis, atšķirībā no Siguldā izveidotās iekārtas, kas paredzēta, lai sevi atpelnītu kā izklaides objekts, jaunais megajaudīgais agregāts ir prototips, ar ko tiks iepazīstināta pasaule, lai vēlāk šādas iekārtas ražotu un pārdotu.

Iekārtas izveidē iesaistīti zinošākie Latvijas speciālisti un zinātnieki. Jaudīgais vēja tunelis tapis pusgada laikā. Agregāts ir pārvietojams, un to varēs ērti transportēt un izrādīt pasaulē. Uzņēmumam kopš 2005. gada jau darbojas viens stacionārs vēja tunelis Siguldā. Tā īpašumā ir arī vēl viens pārvietojams vēja tunelis, kurš atrodas Turcijā. Pasaulē ir aptuveni 20 vertikālā vēja tuneļu. Vertikālā vēja tuneli izmanto galvenokārt izklaidei vai profesionāļu, piemēram, izpletņlēcēju, sagatavošanai. Pasaules slavu "Aerodium" ieguva ar savu lidojošo šovu Turīnas olimpisko spēļu beigu ceremonijā. Tagad ir iespēja iemantot jaudīgāko vēja tuneļu ražotāja slavu.

Par spīti
prognozēm, ka silts
vairs nebūs un ka vasara ir bei-
gusies, šonedēļ ir ne vien silts, bet pat
karsts – dienā ter mometra stabiņš paceļas
līdz +28^oC atzīmei !!! Naktī – ap +16^oC ...
Ūdens ne vien ezeros un upēs, bet pat
jūrā ir tik silts kā piens. Va-
sara ir atgriezusies,
urrā!!!

Anda Jansone, ceturtdien, 9. augustā