Jaunā Gaita nr. 1, 1955. g. rudenī

 

 

Olafs Stumbrs

 

REZIGNĒJOT

 

Būs katram koka limuzīns,

kad zvaigžņu laukos braukāt steigsim,

kur vilina mūs Viņas smīns.

Būs katram koka limuzīns,

un traucot pārņems prieks un brīns,

kad mirklī gaismas gadus veiksim.

Būs katram koka limuzīns,

kad zvaigžņu laukos braukāt steigsim.
 

Kas man no šaurās pasaules, no trauksmes dzīves ielās,

no sievu drošā smaida, apsolītās laimes paliks ?

- - Tik maz, ka visus dārgos nieka priekus, sāpes lielās

bez pūlēm palēks vīrs reiz koka limuzīnā saliks.
 

Šo dienu putekļi, kas smagās pīnēs apkārt skaujas,

šo nakšu zelts, kas satrako kā jaunu krūšu glaudiens, - -

viss aizmirsts tiks: tā kareivim pēc godam veiktas kaujas

par slavas aptraipītām avām mīļāks pelnīts snaudiens.
 

Un mierīgs pasmaidu, kad dienu drūzmā skaļi trakā

mans dzīves laiks man pabrauc gaŗām spožā Kadiljakā.

 

1953. g. maijā.

 

Jaunā Gaita