ŅUJORKAS GLEZNOTĀJI-JAUNGAITNIEKI
 Mākslinieki ar viesiem Spectrum 5 galerijā 1972. gada maijā. Pirmā rindā no kreisās: literātūrkritiķis V. Kalve, kāda amerikāņu dziedātāja, l. Rumpēters un A. Annus-Hagena. Otrā rindā no kreisās: J. Annus, pianiste l. Štrāla, S. Vidzirkste, D. Dagnija, V. Avens, dejotāja V. Vētra, kāds indiešu dzejnieks un gleznotājs Hagens ar dēlu. (Bruno Rozīša uzņēmums) |
Piecdesmito gadu sākumā pašreizējie vidējās paaudzes latviešu mākslinieki vēl bija jaunieši. Priekšā stāvēja studiju gadi, un lielākai daļai bija jāstrādā arī maizes darbs. Korejā bija kaŗš, un daudziem jaunekļiem bija jādodas militārā dienestā. Bet latviešu jaunatne jau tad bija ļoti aktīva un organizējās pulciņos. Arī Ņujorkā nodibinājās aktīvs pulciņš, kas sestdienas vakaros sapulcējās Ņujorkas ev. lut. draudzes namā Bruklinā. Nesen nodibinātā ALJA sāka izdot Jauno Gaitu. Žurnālu vadīja un pierakstīja jaunā paaudze. Arī jaunie Ņujorkas mākslinieki uzsāka aktīvu darbību. Vieni no pirmajiem, kas sāka rīkot savu darbu izstādes, bija Rolands Kaņeps, Tālivaldis Stubis, Jānis Annus un Sigurds Vidzirkste. Vidzirkste nesen bija atgriezies no kaŗa dienesta amerikāņu flotē. J. Annus bija visjaunākais no viņiem un vēl studēja Prata institūtā Bruklinā. Drīz šiem gleznotājiem pievienojās Ausma Matcāte, Voldemārs Dārznieks un Ilmārs Rumpēters. Pēdējais, armijas dienestu pabeidzis, studēja Ņuvarkas mākslas skolā. Arī Anna Annus, vēl būdama Prata studente, sāka piedalīties izstādēs. Šie astoņi gleznotāji tad arī izveidoja savu Ņujorkas grupu, sarīkodami darbu skates un reizēm aicinādami tajās piedalīties savus kollēgas no citiem latviešu centriem, piem., no Čikagas un Filadelfijas. Grupa kļuva sevišķi rosīga sešdesmito gadu sākumā, kad mākslas studijas jau bija aiz muguras, un viņi varēja nodoties nopietnam radošam darbam. Ap to laiku viņiem pievienojās gleznotājs Voldemārs Avens, pārnākdams no vecās paaudzes dibinātās Ņujorkas Mākslinieku Apvienības. Jaunie mākslinieki sāka aktīvi piedalīties Jaunajā Gaitā, kas publicēja aprakstus par viņiem un viņu darbu reprodukcijas. T. Stubis un I. Rumpēters sāka zīmēt JG vākus. Tā nu šo grupu varēja uzskatīt par jaungaitnieku paaudzes gleznotājiem, lai gan grupa nekad netika oficiāli nodibināta, un tai nebija sava nosaukuma. Tā bija radusies dabiskā pašplūsmas ceļā. Šos jaunos māksliniekus turēja kopā entuziasms radīšanas darbā un kopējās intereses.
Sešdesmito gadu mijā gleznotāji T. Stubis un R. Kaņeps kļuva aizvien pasīvāki un pamazām savu piedalīšanos izbeidza. V. Dārznieks pārcēlās uz dzīvi Kalifornijā. Bet šīs dekadas beigās viņu vietā nāca divas jaunas gleznotājas − Daina Dagnija un Dagmāra Igale.
Pašreizējā grupas sastāvā ietilpst gleznotāji S. Vidzirkste, J. Annus, A. Matcāte, I. Rumpēters, V. Avens, D. Dagnija, D. Igale un skulptore A. Annus-Hagena. 1972. gadā grupa sarīkoja darbu izstādi J. Annus dibinātā un vadītā Spectrum 5 galerijā Brodvejā. Grupas dalībnieki rīko gan paši savas izstādes, gan arī kopējas skates un aktīvi piedalās vispārējās izstādēs. J. Annus saņēmis Kultūras Fonda balvu. D. Dagnija − ģen. Goppers Fonda balvu, bet V. Avens un I. Rumpēters saņēmuši šo fondu atzinības rakstus.
I.R.
anna▪māra annus▪hagen
 |
Anna-Māra Annus-Hagena dzimusi 1937. gadā Rīgā. Beigusi Prata Institūtu Ņujorkā ar M.F.A. gradu. Darbojusies skulptūrās grafikā un dekoratīvā mākslā. Piedalījusies izstādēs kopš 1958. gada Ņujorkā, Klīvlendā, Filadelfijā, Redingā un citur. Viņa dzīvo un strādā Bruklinā, Ņujorkā. Viņas vīrs Tomass Hagens ir gleznotājs. |
 Kuģis |
 Bruņinieks |
jānis annus
|
|
Jānis A. Annus dzimis 1935. gadā Rīgā. Viņš beidzis Prata Institūtu Bruklinā ar B.F.A. gradu. Studējis arī „Art Students League” mākslas skolā un „National Academy of Design” pie Luija Bušē (Louis Bouché). Studējis skatuves dekorēšanu Romas „Academia di Belli Arte e Liceo Artistico” un arī Ņujorkā. 1957. gadā saņēmis „United Artists” stipendiju, bet 1959. g. un 1960. g. − „Prix de Rome” stipendiju. 1962. un 1964. gadā viņam piešķirta Itālijas valdības stipendija. Annus darbi izstādīti Romā, Neapolē, Palermo, Ņujorkā, Denverā, Redingā, Čikagā, Filadelfijā, Kolumbusā (Ohio) un vēl citos mazākos centros. Annus darinājis arī vairākus sienas gleznojumus (murals) par architektoniskām temām Eiropā un ASV. Viņš dzīvo un strādā Manhetenā, Ņujorkā. |
|
|
|
voldemārs avens
|
|
Voldemārs Avens dzimis Valkas apriņķī 1924. gadā. Studējis mākslu „Art Students League” Ņujorkā. Rīkojis pats savu darbu skates un piedalījies izstādēs Ņujorkā, Bostonā, Klīvlendā, Indianapolē, Sanfrancisko, Filadelfijā, Redingā un Ņuhopē (Pensilvēnijā), kā arī Toronto un Parīzē. Latviešu sabiedrībai Avens ir pazīstams arī kā dzejnieks. Viņš dzīvo Flašingā, Ņujorkā. |
|
|
|
|
daina dagnija
|
|
Daina Dagnija dzimusi 1937. gadā Rīgā. Studējusi glezniecību „Art Students League” Ņujorkā, kā arī „Art School of the Society of Arts and Crafts” Detroitā un „Chouinard Institute” Losandželesā. Piedalījusies ar gleznām un zīmējumiem izstādēs Detroitā, Bostonā, Toronto un Filadelfijā, bet Ņujorkā sarīkojusi pati savu izstādi. Daina Dagnija šogad saņēma ģenerāļa Goppera balvu tēlotājās mākslās par trīs gleznu ciklu „Latvieši trimdā”. Viņa dzīvo Leonijā, Ņūdžersijā.
|
|
|
|
|
ausma matcāte
|
|
Ausma Matcāte dzimusi 1933. gadā Rīgā. Studējusi komerciālo mākslu Ņujorkas universitātē; pēc tam glezniecību „Cooper Union” mākslas skolā. Piedalījusies izstādēs Ņujorkā, Čikagā, Filadelfijā un Ņūhopē (Pensilvēnijā). Ausma Matcāte ilgus gadus strādājusi komerciālās mākslas laukā, 1974. gada vasarā viņa ar ģimeni pārcēlās no Ņujorkas uz dzīvi Ņudžersijā. |
|
|
|
ilmārs rumpēters
|
|
Ilmārs Rumpēters dzimis 1929. gadā Daugavpilī. 1957. gadā beidzis
Nuvarkas mākslas skolu kā illustrātors un gleznotājs. Bez
gleznošanas darbojies kā illustrātors un grafiķis. Illustrējis un
zīmējis vākus daudzām latviešu grāmatām un žurnāliem, kā arī
izgatavojis simbolus vairākām organizācijām (ALA, BATUN, PBLA, JAUNĀ
GAITA, LPB, BOOKS ABROAD u.c.) Kopš 1965. gada ir Jaunās Gaitas
mākslinieciskais redaktors. Piedalījies izstādēs Ņujorkā,
Montklēras mūzejā Ņūdžersijā, Čikagā, Klīvlendā, Vašingtonā,
Filadelfijā un Redingā. Dzīvo Glenridžā, Ņūdžersijā, bet strādā
Ņujorkas centrā. Latviešu sabiedrībai viņš arī pazīstams kā estrādes
dziedonis un ģitarists.
|
|
(Bruno Rozīša uzņēmumi) |
|
|
sigurds vidzirkste
|
|
Sigurds Vidzirkste dzimis 1928. gadā Daugavpilī. Studējis glezniecību „Art Students League” Ņujorkā. Pēc studijām pavadījis divus gadus Spānijā, daudz gleznodams un pētīdams spāņu avangarda gleznotāju darbus. Piedalījies izstādēs Ņujorkā, Čikagā, Bostonā, Filadelfijā un Ņūhopē (Pensilvēnijā). Tagad Vidzirkste dzīvo un strādā „Elles Ķēķī”, Manhetenā, netālu no Taims-skvēra.
|
|
|
|
|
