Jaunā Gaita nr. 111, 1976

 

CELTNIECĪBA UN CELTNIEKI

Archīvs. Raksti par latviskām problēmām. XIII sēj. Celtniecība. un celtnieki. Red. Edgars Dunsdorfs. Elwood, Victoria, Australia: Pasaules brīvo Latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds. 1973. 224 lp. $7.00.

 

Priekšvārdos pieteikts izdevēju mērķis: Pasaules brīvo Latviešu apvienības - latviešu tautas brīvības atgūšana, un K. Zariņa fonda - dokumentēt Latviešu centienus pēc brīvības. Šis izdevums veltīts celtniecībai un celtniekiem. Ja arī mēs nedomātu, ka celtniecība - architektūra ir visu mākslu māte, tad mums tomēr ir jāpievienojas, ka visa mūsu dzīve norit ēkās.

Mūsu daudzveidīgās dzīves un ēku aprakstīšanai vajadzētu daudz sējumu. Tamdēļ dabiski, ka šī izdevuma saturs ir ļoti koncentrēts. Tāds, piem., ir Paula Kundziņa raksts "Latvijas celtniecības darbinieki 5 gadu simteņos". Dati ņemti no Paula Kampes Leksikona 2 sējumos, ko publicējusi zviedru karaliskā zinātņu akadēmija 1951./57. g. Leksikonā ietverto celtniecības darbinieku kopskaits - 6224, no kuŗiem ap 33% ir bijuši latvieši.

K. Sātiņa raksts "Trimdas organizāciju nekustamie īpašumi" varbūt ir visvērtīgākā sējuma daļa ar pirmpublicējuma lielo vēsturisko vērtību mūsu dzīves pētniekiem nākotnē.

E. Dunsdorfs rakstā "Latviešu sabiedrisko īpašumu vērtība" domā, ka uzdoto vērtību skaitļos ir sajukums. Tas ir raksturīgs visām zemēm, kur latvieši mīt, kādēļ salīdzinājuma skaitļus tas maz iespaido. Īpašumu vērtība ir 30 - 45 dolari ASV uz ikvienu latvieti vai kopvērtība 6,7 milj. dolari. Žēl, ka plašajam A. Damrozes un K. Sātiņa rakstam - "Latviešu piemiņas zīmes trimdas zemēs" tik maz fotoattēlu, kas liecinātu vairāk par piemiņas zīmju veidiem un to novietojumiem attiecībā pret visu piemiņas vietu architektoniskiem atrisinājumiem. Ļoti ietilpīgs ir B. Epermaņa raksts "Celtnieks Jānis Rīsbergs un viņa darbs". Tas skaidri liecina, ka vienmēr ir iespējas atsevišķiem cilvēkiem parādīt lielus sasniegumus brīvā sabiedriskā iekārtā. Par atsevišķu cilvēku lieliem sasniegumiem ziņo arī ievada raksts "Divas reportāžas". Kārlis Pļaviņš Edmontonā, Kanadā, uzbūvējis lauku saimniecības ēkas visas guļbūvju technikā apbrīnojami laba veidā. Otrs celtnieks - Eduards Liedskalniņš uzcēlis koraļļu klinšu pili Floridā. Pārsteidz milzu klints bluķu iestrādāšana, ko celtnieks veicis viens pats. E. Dunsdorfa raksts "Okupētās Latvijas pilsētas" ir viskoncentrētākais visā sējumā ar milzu statistisku informāciju. Šis raksts būtu jālasa ikvienam trimdas latvietim, kuŗā kā spogulī varam redzēt veselas tautas atsevišķu grupu dzīves vietas tagadējā Latvijā.

R. Legzdiņa raksts "Okupētās Latvijas architektūra" apbrīnojami izteiksmīgā un kodolīgā valodā illustrē, kā komūnistu partija "noformē" architektūras stilu, kas dominē pilsētās, kā tipisko lauku būvniecību sagrauj kollektīvo saimniecību un to centru un pilsētu attīstība, kas savu seju vēl nav atradusi. Sējums nobeidzas ar Latviešu architektu īsbiografijām gan Latvijā gan svešatnē.

 

Arturs Damroze


Jaunā Gaita