Jaunā Gaita Nr. 15, 1958. g. maijā, jūnijā

 

 

OKUPĒTĀ  LATVIJĀ

Produkcija virs plāna

NO Padomju Latvijas PRESES

MIRDZA ĶEMPE

ĻEŅINA PACELTĀ ROKA

Tik nemirstīga, stipra, droša

Ir mūsu darbos dzīva tā -

Iļjiča roka aicinošā,

Pret lielām tālēm paceltā.

Kur jaunradītas upes lokās

Un saplūzdamas jūras kļūst,

Pār ūdens klaidiem slietā roka

Teic straumēm: "Cilvēks valda jūs!"

Līdz makoņiem, kur celtnes ceļas,

Un veserdimda nenostāj,

. . . . . . . . . . . . . .

 

 

JĀNIS SUDRABKALNS

ĻEŅINS

Simts mūžu sapņotāji gaidīja,

Reiz plauks un zels kā brinums laimes darzs,

Bet Ļeņins drošos cīņā raidīja,

Šodien lai laimīgs kļūst, kas dzīvē bārs.

Arvienu vājais varai padosies, -

Tā viltnieks samulsina to, kas gļēvs.

Drīz visi ļaudis rokām sadosies, -

Tā telca Ļeņins, visiem talsnīgs tēvs.

Viņš Savienibai lika pamatus,

Un brīvi tika tie, kas važās bij.

Viņš līksmus padarīja amatus,

Kā vaiņagu lai cilvēks darbu vij.

Kad Piektā gadā, dusmām blāzmojot,

Deg vācu muižas, kungus padzenot,

Sveic Ļeņins latvjus cīņā brāzmainā:

"Tie ienīst varmākas un kauties prot."

No marmora nu izcērt tēlnieki,

Kāds Oktobrī bij Ļeņins varens, spulgs.

Ar viņa vārdu latvju strēlnieki

Bij pilsoņkarā neuzvarams pulks.

Viņš tautu sadraudzību atvija

Kā karogu, kas brīvi nesa mums,

Un dziļi sirdī juta Latvija,

Kur negaisā būs mierīgs tēva jums.

Kad vētra rims, ies tautas līdumā,

Kur cirvis cirtīs, dūcot traktors steigs,

Un latvji brīvā darba svīdumā

Tad Ļeņinu kā rīta saull sveiks.

 

 

 

MEINHARDS RUDZĪTIS

Tautā un partijā dzīvs viņa spēks
(Fragments)

Pildot ar sajūsmu jaunu un rosmi,

Uzvaras dziesmu un karogu vīts,

Pārbauda sirdīs mums gribu un drosmi

Ļeņina atceres dienas rīts.

Tagad... Un vienmēr... Un laikmetiem paudīs:

Iļjiča saule vēl miljoniem lēks,

Maijs visas pasaules vienkāršiem ļaudīm, -

Tautā un Partijā dzīvs viņa spēks!

 

 

 

E. DAMBURS

Ļeņinu lasot

Dziļa nakts, aiz loga zvaigžņu pllna debess -

Tālo sauļu gaisma rēni atviz rūtīs;

Rietā vara sarkans atspīd dilstošs mēness,

Mūžīgs ceļinieks, kas vienmēr ceļa jūtīs,

Alberts Goba domīgs raugās tumsas slēptā laukā,

Priekšā Ļeņins - sējums nule atšķirts vaļā.

Ārā nu jau kuro stundu plosās traka auka,

It kā visa telpa paļauta tās niknā daļā.

Vētras taures vēstī atkal pavasara ciklu,

Zemes atmodu un . . . . . .

 

 

 

 

V. STĀLBERGA

Ļeņinam

Kā saules lēkts,

Kas satver zemi gaismas skavām,

Tāds palu spēks

Ir, Ļeņin, darbam tavam.

 

    Kā aprilis, kas . . . . .

. . . . . Ļeņin, tavu darbu redz,

Paist druvās tas un grandot cehos gailē,

Tas visos ciemos spuldžu ziedus dedz,

Un pirmais planētā sniedz dižu domu smailes.

 

Tu - saules lēkts,

Mēs tavu gaismu tālāk nesam,

Kā palu spēks

Tik stipri mēs -

Ar tevi, Ļeņin, esam.

 

 

 

HARIJS HEISLERS

GAISMA
ĻEŅINAM

Tu sacīji -

            krāces drīz turbīnās guldzēs,

Lai ūdeņi rada, ne ārda!

Tad tumšajos ciematos iedegtās spuldzes

Mēs nosaucām

            Iļjiča vardā . . .

 

Mirdz šodien pār Dzimteni zvaigžņājā vienā

Tā gaisma,

            ko toreiz mums devi,

Un tāpēc

            šai gaišajā aprīļa dienā

Kā dzīvu

            pieminam Tevi.

 

 

 

ARVĪDS SKALBE

Piernineklis

Akmeņkalis kaļ un kaļ -

        nav ne mirkli rimis,

Iekalis ir tikal to,

        kad Tu esi dzimis.

Turas pretī granīts šis

        nedzirdēti spīvi:

Divos skaitļos neiekalt,

        Ļeņin, Tavu dzīvi!

 

 

 

OJĀRS VĀCIETIS

Tā puksti, sirds!
(Fragments)

Tāpat kā maijam

Šodienas terces mirdz,

Lai skaistai, briedīgai vasarai

Kūp mūsu pirmā vaga.

 

Ta puksti, sirds,

Kā pukstētu Ļeņina sirds,

Ja tavā vietā

Pa dzīvi viņš soļotu tagad!

 

Jaunā Gaita