Jaunā Gaita Nr. 16, 1958. g. jūlijā, augustā

 

 

ZALKTIS

Ed. Paegle. Salktis Progenitor der Svastika. Würzburg. 1957. - 16 lpp., 4 tabeles, 5 atsev. zīmēj., 2 līgo dziesmu melodijas.

 

Pazīstamais etnografs un tautas mākslas pētnieks Ed. Paegle savā vācu valodā izdotajā grāmatiņā izvirza uzskatu, ka Pērkona krusts radies no stilizētu zalkšu motīva. Dotajos baltu senlietu attēlos abu simbolu savstarpējā saistība ļoti pārliecinoša. Autors, acīm redzot, nedomā, ka Pērkona krusta zaru virziens (pa labi, pa kreisi - svastika, sauvastika) izmainītu šī simbola nozīmi, jo vismaz latviešu gadījumā abus veidus uzskata kā laimes nesējas, cilvēkam labvēlīgus spēkus saistītājas zīmes. (Svastikas vārds sanskrita valodā saistas ar labklājības, laimes jēdzienu.)

Indijā svastikas sastopamas zīmogos jau Indas upes civilizācijā ap 4000 g. pr. Kr. - Mohenjo Daro archaioloģiskajos izrakumos, ko angļu pētnieki uzskata kā pirmsāriešu civilizāciju, kuŗas ietekmē veidojusies vēlākā Vediskās Indijas āriešu kultūra. Šie zīmogi tātad chronoloģiski senāki vai vismaz vienlaicīgi ar Mazāzijas - Eiropas pirmajām pierādāmām svastikām, stilā ģeometriski; pārejas formas no čūskas motīva nav sastopamas. Ja Ed. Paegles uzskatu svastikas attīstībā tālākie pētījumi apstiprinātu, ilustrācijai sniegtās saktas lieku reizi pasvītrotu baltu daiļrades psīcholoģijā nenoliedzamo retroaktīvo vai vismaz sīksti tradicionālo noslieksmi (ko sevišķi derētu ievērot secinājumos mitoloģijā). Pretējā gadījumā nebūtu vēl atmetama skandināvu zvēru motīva ietekmes iespējamība šajās rotās.

Tas tomēr nenozīmē, ka čūskas un svastikas savstarpējā sakarība pārtrūktu - šo simbolu ciešā saistība ir nenoliedzama, ļoti pirmatnēja un sakņota dzīvības domā.

Ed. Paegles grāmatiņa ierosina prasību pēc plašāka darba šai virzienā, jo simbolu sakarības, veidošanās procesu un ceļošanas jautājumi vēl pamatīgi pētījami. Izziņām šai laukā piemīt vērtīgā spēja izgaismot daudzas citu zinātņu novados ietilpstošas parādības.

Grāmatiņas 16 lappuses, dabīgi, nespēj dot izsmeļošu informāciju skartajā jautājumā, bet jaunajiem latviešiem pašiem derētu papūlēties pasekot garajam ceļojumam, ko laikā un telpā pa mākslas un zinšu takām veicis nemirstīgais čūskas simbols, attaisnodams savu saistību ar dzīvības mistērijām. Tālos senatnes ceļus izstaigājot, atvērsies acis daudzu sakarību izpratnei.

Autors atgādina baltu nozīmi Eiropas kultūrvēsturē. Vēl gan par agru sagaidīt, lai daļa lieltautu vēsturnieku un etnografu pārvarētu dažu dīvainu kompleksu šai jautājumā. Ed. Paegle savā publikācijā, kas domāta pirmkārt sveštautiešiem, pacietīgi turpina norādīt uz zemēm un tautām, kas vēl glabā atbildes daudzām kultūrvēstures mīklām.

Blakus tīri etnografiska rakstura nodomam autors iestājas par mūsu iemīļotā, senā simbola godu. Nacionālsociālisti, emblēmai izvēloties svastiku, ar savām izrīcībām to pazemoja tādā mērā, ka pēckaŗa gados no šī motīva novērsās pat kaunīgākie latvieši, lai izvairītos no pārpratumiem, izskaidrošanās un aizdomām. Tāpēc paldies sirmajam etnografam par vīra valodu !

Ed. Paegles pieeja problēmām, šķiet, latviešu jaunatnei būs īsti pa prātam: tā ir drosmīga, tieša, ierosmēm bagāta, - izraisa arī pretestību, kas ievirza meklējumos.

Kaut kas gan būtu jādara (un tas, liekas, ietilptu trimdas organizāciju kultūras daļu kompetencē), lai novērstu šādu pretrunīgu stāvokli: proti, vācu avizē Main Post, 11. 4. 58. žurnālists raksta, ka Ed. Paegli nomāc rūpes, jo jauno ļaužu intereses trūkuma dēļ mūsu tautas mākslas izpratne, technika iet bojā. Tai pašā laikā sirmais pētnieks spiests atteikt padomu atsevišķiem interesentiem, jo sarakste aizņem daudz dārgā laika.

Nav pareizi pārmest vispārēju intereses trūkumu. Jāžēlojas gan, ka trūkst vai praktiski nepieejama attiecīga literātūra latviešu valodā. Zinām, ka kaŗa ugunīs aizgāja bojā Ed. Paegles privātais etnografiskais mūzejs. Pētnieka ilgajai pieredzei nu vajadzētu ar pienācīgu cieņu rast iespēju reālizēties visiem pieejamos sējumos - tieši trimdas jaunatnei tas svarīgi. Liekas, ka labvēlīgāk izkārtoti cienījamā pētnieka ikdienas apstākļi ir galvenais priekšnoteikums atrisinājumam.

 

I. Bite


Redakcijas piezīme: Etnografam Ed. Paeglim 1958. gada 26. jūlijā piepildījās 83 gadi. Viņa grāmatiņa "Salktis" maksā DM 1. 60 un pasūtināma pie: Ed. Paegle, (13a) Würzburg, Wörth Str. 21, GERMANY.

Jaunā Gaita