Jaunā Gaita nr. 163, jūnijs 1987

 

 

JĀŅA NEDĒĻAS VĒRIENĪGIE VEIDOJUMI

 

 


Jānis Nedēļa.
Mākslinieks ar savām konstrukcijām.

Apciemojot „Morgana un Melnā Bruņinieka” radītāju Jāni Nedēļu, paveŗas ieskats kādā savdabīgā, tādā veidā vēl neskatītā jaunradē, kuŗā atplaiksnās senlaiku vai vēl nedzimušu kultūru jausmas.

Mūsdienu mākslas izpausmes nereti uzrāda tendences aiziet tik tālu atpakaļ tur, kur plastiskais pārdzīvojums, vērojot dažus telpā sakārtotus stieņus, kubus, plākšņu sakrāvumus un grupējumus, atkal kļūst par kaut ko vitālu un svarīgu. Bet kur ir noteicošais, neapejamais slieksnis. Tā vienā pusē ir reālā, faktiskā īstenība − un mākslinieciskā izpausme ar illūzijas momentu kā fantāzijas, uztveres, idejas, iejūtības un emociju vilinošo katalizatoru otrā pusē.

Maģiskā sliekšņa pievilkts, mākslinieks atrodas riska zonā. Te sākas kāpslis, pār ko ir tik viegli paklupt. Un tieši tādēļ katram, kas grib ar mākslu nodarboties, ir sevi vienmēr no jauna jāpārbauda, jāatjauno, jāriskē. Jārada jaunas pasaules. Citādas kopsakarības. Lai kādas tās arī būtu, atsevišķo elementu veidolus un visu kopumu, kas ieplūst redzes aplokā, mēs varam nosaukt un aprakstīt, bet nekad diezgan pilnīgi izskaidrot.

Valoda tik spēj radīt parallēlas struktūras vai transponēt un pietuvināt. To uzsveŗot, es nesaku, ka tēlotāja māksla netiktu pietiekami trāpīgi apcerēta. Tā saucamais metaforiskais iztirzājums, kas mēģina atrast un uzrādīt daždažādas analoģijas, piemirst nodarboties ar mākslas priekšmetiem pašiem, ar vielai piemītošiem priekšnosacījumiem.

Jāņa Nedēļas sienu dekori uzrāda lielu stilu un formu dažādību. Šie veidoli atklāj kā konceptuālu, tā arī perceptuālu loģiku. Rada harmonijas un miera iespaidu. Ornamentālajā simbolikā atsevišķo detaļu un elementu izkārtojums veido statisku askētismu.

Nebūdams sava industrializētā laikmeta nerimtīgo pārmaiņu interprets, jaunais mākslinieks savu ieceru īstenošanai ir izvēlējies stabilu risinājumu. Tā nav vienkārša dekorēšana modernisma nozīmē, viņa darbos apvienojas laikmetīgais ar lietišķo, atblāzmojas pirmatnība. Tie ir veiksmīgi, novatoriski darbi, kas pierāda, ka dažiem materiāliem piemītoši ierobežojumi nav iegrožojuši radošo izteiksmi.

Skatītājs stāv oriģināla veidojuma priekšā, mēģinot atcerēties, ko tas īsti atgādina. Bet patiesībā ir tā, ka neviens priekšmets nesatur sevī kāda cita priekšmeta eksistenci − tas eksistē pats per se.

Izlietotie materiāli var būt tik neparasti, kā: krāsainas šīfera plāksnes, metalla apkalumi, vara stieples, izvirpuļoti, smailoti puļķīši, klūgas, auklu, dzīparu tinumi, aitu, liellopu, ķenguru ādas gabali. Dažādi savīksti, sajosti stiegrojumi. Citi darbi, piemēram: lino griezuma nospiedumpapei cauri izvērti, sasieti mezgli kopā ar krāsainu fonu veido iedarbīgu veselumu vai arī jauktā technikā darināti reljefi ar baltajiem, mīkstajiem aitādiņu ielogiem.

Tāda elementu sinteze ir mūsu mākslā vienreizēja. Šie veidojumi izceļas ar technikas un materiāla pašvērtības izpratni.

Uz galda parādās jaunākas izstādes, kas norisinās tālajā Āfrikas valstī Zimbabvē (katalogam pievienotā pavadlapa).

Darbu paskaidrojumā Jānis Nedēļa raksta, ka šo veidojumu nosaukumi norādot uz viņa mākslas ideoloģisko bazi. Zem seno un viduslaiku valdnieku un varmāku vārdiem lasām − krūšu bruņas. „Darbu atsevišķie veidoli manā uztverē ir dzīvas būtnes. Fiziskas eksistences. Ādas strēmeļu mezglojumi reprezentē ielenkto armiju. Eukaliptu nūju pinumi − ielencēju pulkus, uzbrucēju, ienaidnieku. Kamēr auklu audums ir pats kaujas lauks,” paskaidro mākslinieks.

Viņa darbiem tātad ir divējāda nozīme − tīri dekoratīvā un vēsturiski saistošā, suģestējošā. Iztēlei neeksistē laika mēri. Skatītājs var izvēlēties pats savu izskaidrojumu. Šīs mākslas koncepcija ir vienkāršota, skaidra izpausme. Sintētiskas, stūrainas formas, stingra noteiktība ir latvietim dabiska daiļrades forma no senlaikiem.

Ir gandarījums raudzīties darbos, kas ir specifiski un spēj iedvesmot. Daudzi no tagadējiem māksliniekiem vēl nespēj atbrīvoties no tukša illustrātīvisma un noskaņojuma meklēšanas, atdarinot dabu. Šie darbi uzrāda jaunus iecirtienus dekoratīvās mākslas jomā.

Nedēļa, kas Pertas kolledžā studē, lai iegūtu bakalaura grādu mākslā, ir jau piedalījies vairākās internacionālās grupu izstādēs − grafikas skatēs Lodzā, Polijā, kā arī Kanagvā, Japānā, un tagad ir ielūgts sūtīt sietspiedes technikā darinātus darbus uz Sao Paulo biennāli Brazīlijā. No personīgās skates, kas notika pag. gada augustā Salsberijā, Zimbabvē, Jānis atgriezās kā triumfātors, saņemot pelnītu atzinību ar 30 pārdotiem darbiem un jaunu ielūgumu izstādei.

„Āfrika mani ļoti fascinēja, esmu nodomājis turp noteikti atgriezties,” saka mākslinieks spīdošām acīm.

Arī Parīzes un Londonas apmeklējums bija inspirējošs piedzīvojums, it sevišķi Pikaso piezīmju bloku skices, kas bija izstādītas Londonas karaliskajā (Royal) akadēmijā.

Katalogā iespiestajā biografijā uzsvērts, ka Jānis Nedēļa ir latviešu cilmes mākslinieks. Uz to viņš ir lepns. Jānis iet kaujā kā viduslaiku gladiators cīnīties par savu māksliniecisko uztveri un pārliecību. Bet viņa bruņas nav metallā izkaltas, tās ir no subtīlākas vielas − no viņa vizuālās, nerimtīgās, kustīgās fantāzijas. Lai tā turpina spietot un augstu uzlidinās!

 

Lidija Dombrovska-Larsena

 


 

Jānis Nedēļa. Lanselots 1. Konstrukcija pliens, svins, āda. 1985.

 

Jaunā Gaita