Daina Dagnija. Kritušais II. 1988. Eļļa, 181.5 x 173 cm.

DAINA DAGNIJA PAR SEVI

Esmu dzimusi brīvajā Latvijā un ceru tādā at griezties. Tēvs – pulkvedis-leitnants Latvijas armijā − izglābās no Litenes „Dieva vadīts”, kā pats to uzrakstīja. Litenē zuda abi mani krusttēvi. Māte − agronome − audzēja lielus gladiolu laukus vecāsmātes Numurmuižā, no kurienes man skaistākās atmiņas. 1944. gada rudenī nonācām Vācijā, kur pēc kaŗa beigām bēgļu nometnēs sāku skolu. Vienmēr zīmēju tautu meitas un dejoju tautas dejas. 1951. gadā atbraucām uz Ameriku − Detroitu, tur pabeidzu vidusskolu. Pēc tam zīmējot un gleznojot padzīvoju Ņujorkā, Losandželosā, Okināvā. Tad atkal Ņujorkā, kuŗas apkārtnē dzīvoju kopš 1962. gada. Lielās gleznas, divi dēli un naudas trūkums mani šeit tik ilgi turējuši; te nav manas mājas, nekas man nepieder, un vienmēr bijis jāpārvācas. Amerikas materiālistiskā mentalitāte un tirdznieciskās attiecības pret mākslu man ir svešas. Pirmo reizi atgriezos Latvijā 1978.-1979. gada ziemā. Pēc tam vēl 2 reizes laimējies tur tikt sakarā ar izstādēm. Kritušo cikls sākās 1987. gadā, kad redzēju fotogrāfiju, kur čekisti grūž latviešu jaunekli augšpēdus mašīnā.