Jaunā Gaita nr. 224, marts, 2001

 

 

 

Latvijas Universitātes (LU) Senāta svinīgā sēdē rektors Ivars Lācis par izciliem nopelniem latviešu folkloras izpētē un ieguldījumu humanitāro zinātņu attīstībā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pasniedz LU Goda doktores diplomu. Valsts prezidente ir spoža Latvijas humanitārās zinātnes pārstāve, kas latviešu folkloras savdabībai pievērsusi starptautisku uzmanību − ko Latvijas zinātnieki nav varējuši izdarīt ne padomju okupācijas laikā, ne arī tagad, ─ tā LU Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte. Prezidentes vizītes laikā Lielbritānijā interesi par dažādiem Latvijas vēstures periodiem un arī par Vairas Vīķes-Freibergas veiktajiem mūsu dainu pētījumiem izrādījusi karaliene Elizabete II. Starptautiskajā baltistu kongresā Rīgā „Baltu valodas laikmetu griežos,” 2000. gada otrā pusē, prezidente uzsveŗ īpašo pienākumu un atbildību Latvijai un Lietuvai ─ sargāt savu valodu un aizsargāt tās tiesības, jo īpaši tādēļ, ka no baltu valodas celma latviešu un lietuviešu valodas ir palikušas vienīgās uz mūsdienu pasaulē runāto valodu kartes. Attiecībā uz latvju dainām, jāmin datu bazes, kuŗas veido LU Literātūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki ─ pirmoreiz glabāšanai elektroniskā formā tiek ierakstīti dainu skapja materiāli. Ja arī šie Dainu tēva rokraksti reiz sabirzīs, datu bazēs tie būs saglabājušies. Šajā ziņā liels bijis Imanta Freiberga [prezidentes dzīves biedrs] atbalsts. Taču aktuāls paliek jautājums ─ vai naudas trūkuma dēļ šis nozīmīgais darbs neapstāsies ─ tā rektors B. Kalnačs. (re)

 

 

Pasaules mēroga intelektuāle no Baltijas kā izcila polītiķe (pozitīvā nozīmē) ─ pareizāk būtu teikt „valstssieva” ─ Vaira Vīķe-Freiberga pierāda sevi pērngad novembŗa sākumā angļu televīzijas kanāla BBC World programmā „Atklāta saruna ar Timu Sebastianu” ─profesionālu intervētāju, kam raksturīgs krass, uzbrūkošs tonis, pat nekaunīga agresivitāte, un kuŗš centies sadusmot, sakaitināt prezidenti, bet bez sekmēm. Visus Latvijai izteiktos pārmetumus viņa atspēko uz pieci ar krustiņu. Centos pierādīt, ka tie ir nepamatoti (..) tas prasīja milzīgu pašsavaldīšanos, paškontroli, lai paturētu savu viedokli ─ tā prezidente Latvijas Radio intervijā. Miljoniem visā pasaulē bija iespēja noklausīties interviju. BBC atkārto to piecas reizes. Še gribas jūsmīgi atgādināt JG lasītājiem, ka Vaira ir mūsu žurnāla ilggadēja līdzstrādniece un četrpadsmit gadus (1979-1993) līdzredaktore. (re)

 

 

Māri, kas tev ir Rīga? tā jautā kritiķe Anita Rožkalne. Māra Čaklā atbilde: Rīga? Māja. Dzimtene, kaut dzimis te es neesmu. Kaut kāds krustpunkts, āderu vieta (..) Pasaules centrs, naba (..) pilsēta starp Berlīni un Maskavu, gandrīz 930 km uz vienu un otru pusi (LML 2000.21.IX). Šim daudzkrāsainajam krustpunktam dzejnieks veltījis Desmit mīlas dziesmas Rīgai ─ grezns Pētergaiļa izdevums (2000. 68 lp.) ar armēņa Vamža Rīgas gleznojumu reprodukcijām, tulkots četrās valodās ─ vācu (atdz. Margita Gūtmane), angļu (Ieva Lešinska), krievu (Ludmila Azarova). Un tas ne tuvu nav viss. 2000. gads, kas ir arī autora visai apaļas jubilejas gads, paiet vienos atvēršanas svētkos ─ dzejas izlase Dzeguzes balss (Zvaigzne, 315 lp. Gunta Bereļa priekšvārds), divvalodu Blūzs alejas galā / Blues am Ende der Allee (Nordik, 132 lp.), dzejkrājums mana mājas lapa tavai mājas lapai (Jānis Roze, 96 lp.), laiks iegravē sejas. Uzmetumi memuāriem. 1. gr. (Jānis Roze, 343 lp). (re)

 

 

Septiņās valodās (vācu, angļu, franču, zviedru, krievu, ukraiņu, poļu) bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa pārraudzībā klajā laistā bagātīgi ilustrētā lielformāta grāmata Latvia ─ the Land We Love (Rīgā: Nacionālais apgāds, 2000. 108 lp.), kur ietilpināti 20 autoru raksti, nosūtīta arī Anglijas, Vācijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Zviedrijas valdību līderiem. Vladimiram Putinam grāmata likusies interesanta un vajadzīga gan krieviem, gan latviešiem. (re)

 

 

 

Latviešu komponists Jānis Kalniņš miris 2000. gada 23. novembrī Fredriktonā Kanadas austrumkrastā sava mūža 96. gadā. Pēc laikabiedru atstātām liecībām bijis pirmā Latvijas neatkarības laika mūzikas dzīves viena no krāsainākām un talantīgākām personībām. Komponējis operas Lolitas brīnumputns (1934), Hamlets (1935) un Ugunī (1936), kā arī baletus Lakstīgala un roze un Rudens (1938). Bijis Nacionālā teātŗa muzikālais vadītājs un komponējis mūziku tuvu pie 30 lugām. No 1933. gada līdz krievu ienākšanai 1940. gadā bija viens no Nacionālās operas diriģentiem. Pēckaŗa Vācijā aktīvs kā pianists ─ vokālistu pavadītājs koncertos galvenokārt angļu okupācijas zonā. Libekā diriģējis arī divus simfoniskos koncertus, kuŗos Jānis Kalējs spēlējis Kalniņa jauno vijoļkoncertu. Kopš 1949. gada dzīvo Fredriktonā, kā pats rakstījis, „mājā uz skaista gruntsgabala gleznainās St. John’as upes krastā”. Šeit Jānis Kalniņš strādājis gan kā ērģelnieks, gan baznīcas koŗa diriģents, gan kā mūzikas pasniedzējs Ņubransvikas (New Brunswick) skolotāju koledžā, gan arī kā simfoniskā orķestŗa diriģents. 1981. gadā Mount Allisona Universitāte piešķiŗ Kalniņam goda doktora gradu mūzikā. Pēc vairāku gadu prombūtnes atjauno savu līdzdalību latviešu trimdas mūzikas dzīvē, atsaucoties aicinājumam diriģēt stīgu orķestri instrumentālmūzikas koncertā 4. Latviešu dziesmu svētkos Kanadā. Pēc tam vēl piedalījies kā virsdiriģents vairākos dziesmu svētkos Kanadā un ASV. Bez jau minētiem darbiem Kalniņš devis latviešu mūzikai ─ četras simfonijas, trīs simfoniskus tēlojumus, divas rapsodijas, Latviešu dziesmu svētku uvertīru, Variācijas klarnetei, mežragam un orķestrim, koncertu klavierēm un kamerorķestrim, piecas kantātes, rekviēmu, sešas sonātas, stīgu kvartetu, un vēl citus kamermūzikas un ērģeļdarbus. Bez tam mūziku ap 70 koŗa un 70 solo dziesmām. 1966. gadā apbalvots ar Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda balvu, 1974. gadā PBLA Kultūras fonda Goda balvu, 1978. gadā Goda diplomu un 1984. gadā New Brunswick Award for Exellence in the Arts. Patiesi bagāts mūžs no kuŗa skaistākās atmiņas Dr. Jānim Kalniņam šķiet ir par kultūras dzīvi trīsdesmito gadu Rīgā, kuŗas glabājot līdz mūža galam, tā arī negribēja atšķaidīt ar jaunām impresijām un nomira šodienas Latviju neredzējis. (ib)

 

 

Latvijas Radio koris ar diriģentiem Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu piedalījās Hadersfildas festivālā Lielbritānijā. Atskaņoja Pēteŗa Vaska skaņdarbus Māte saule un Litene, un Maijas Einfeldes 15. Bībeles psalmu (angļu valodā) un koŗa poēmu Pie zemes tālās. Nākamā dienā par koncertu bija pozitīva recenzija Daily Telegraph. Seminārā Baltijas skaņa (The Baltic Sound) Maija Einfelde iepazīstināja ar Pēteŗa Vaska, Artūra Maskata, Andŗa Dzenīša un pašas darbiem, lietojot piemērus no līdzpaņemtās skaņu lentes. Kaspars Putniņš pastāstīja par koŗa nākotnes iecerēm sniedzot īsus piemērus. (ib)

 

 

Pateicoties Latvijas Universitātes, Tartu Universitātes un Valkas rajona un pilsētas pašvaldībām, Valkā nodibināts Latvijas-Igaunijas institūts, kur pērngada oktobrī paidagoģijas bakalaura grada iegūšanai studijas iesāk 50 studentu. Studiju maksa ─ 240 latu gadā. (re)

 

 

Dzejniekam, paidagogam, diplomātam un kādreizējam izglītības ministram Atim Ķeniņam un viņa dzīves biedrei ─ žurnālistei un paidagoģei Annai Rūmanei-Ķeniņai atklāts mūzejs Rīgas 40. (krievu) vidusskolas ēkā. (re)

 

 

10. Starptautiskajā modernās dejas festivālā Kauņā (2000.X), kur piedalās dejotāji no Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas, Slovēnijas, Japānas, Igaunijas u.c. atzinību iegūst Lietuvas modernās dejas teātris Aura (choreografe Birute Letukaite), kas vēsta deju valodā, ka cilvēce turpina savu riņķu danci ap nepiepildītām dvēseliskām ilgām pēc mīlestības, caur atstumtības sāpēm, cerībām un vilšanos. (re)

 

 

Juŗa Kronberga zviedriski tulkotās Raiņa lugas Jāzeps un viņa brāļi pirmizrāde (2000.25.XI) notiek Oriona teātrī Stokholmā. Lielisks plaša atvēziena darbs, rakstīts ar degsmi, kādas nav pat Šekspīram! ─ tā izsaucies režisors Larss Rudolfsons pēc Jāzepa zviedriskojuma izlasīšanas. (re)

 

 

JG lasītājiem labi pazīstamais mākslinieks un mākslas paidagogs Laimonis Mieriņš, lietojot skaidri izteiktas formas un savstarpēji iedarbīgas krāsas, rada optiskus efektus un redzes ilūzijas ─ logus uz kādu dīvainu pasauli ar saviem likumiem. Tā lasāms viņa izstādes („Straumēnos” 2000.11.-26.XI) brošūrā. Personālizstādes viņam bijušas Anglijā (Londonā, Bradfordā) un Rīgas Valsts mākslas mūzejā. Šogad paredzēta izstāde Rīgas Galerijā. (re)

 

 

Latvijas Kultūras fonda akadēmiskā sanāksme notika 11. decembrī Cēsīs, kur tika pasniegtas Spīdolas balvas (naudas piešķīrums 5000 latu). Par mūža ieguldījumu mākslā balva piešķirta Borisam Bērziņam, humanitārajās zinātnēs dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam un profesoram Joelam Veinbergam (zinātniski komentāri) par Bībeles Pulcētāja izdevumu latviešu valodā. Balva tautsaimniecībā piešķirta LU lektorei Inesei Spičai. (ib)

 

 

Trīs Baltijas valstu ministru prezidenti 12. decembrī atklāja Arlandes lidostā Stokholmā mūsdienas mākslas izstādi ar nosaukumu Baltic Security. No latviešiem izstādē piedalās Aigars Bikše, Ēriks Bozis, Miķelis Fišers, Kristaps Ģelzis. Izstādes darbi izstādīti lidostas vidē un kuratore ir Helēna Demakova. Izstāde būs apskatāma līdz jūnijam. (ib)

 

 

Lasītāju rīcībā ir periodiskā rakstu krājuma Latvju mūzika 27. gadskārtējais laidiens ar daudziem aprakstiem par ASV Rietumkrasta latviešu XIII dziesmusvētkiem, XII dziesmudienām Gaŗezerā, Jāzepa Vītola mūzikas dienām Gaujienā, atmiņu stāstījumiem par nelaiķi komponistu Imantu Saksu un „renesanses cilvēku” Tālivaldi Ķeniņu. Turpinās tagad jau mirušā komponista Ādolfa Skultes atmiņu stāsts par savu ģimeni. Arnolds Klotiņš veltījis sirsnīgus vārdus studentu biedrībai Dziesmuvara, novēlot tai atkal atsākt darbību mūsdienu Latvijā. Ļoti interesantas ziņas un agrāk nepieejamu dokumentu tekstus sniedz Vizbulīte Bērziņa par komponista Jēkaba Graubiņa nelokāmo stāju čekas pratinātāju priekšā, kas viņam maksāja smagas izsūtījuma gaitas. Atcerēsimies, ka Graubiņš sacerēja mūziku tagadējai Daugavas Vanagu himnai ar Plūdoņa vārdiem. Latvju mūziku var iegādāties pie redaktora Roberta Zuikas. (bs)

 

 

Akadēmiskā organizācija Ramave 2000. gadā piešķīra profesores Annas Ābeles fonda balvu ($1 000) 1920. gadā dzimušajam Pēterim Kļaviņam Latvijā par grāmatas Profesors Endzelīns atbild (256 lp.) sagatavošanu. Šī grāmata ar lietpratīgiem rādītājiem lieti noderēs katram, kas interesējas par latviešu valodas prakses, it īpaši šodien, aktuālajiem jautājumiem. (bs)

 

 

Oriģinālliterātūras konkursā, ko 2000. gadā izsludināja a/s Preses nams sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Kultūras fondu, tika iesniegti 175 darbi. Prozas kategorijā pirmās vietas (Ls 2 000 stipendiju katram) ieguva Andris Akmentiņš (Trīs skumji stāsti) un Johans Korins (romāns Dižais gars). Dzejā pirmās vietas Pēterim Brūveram (Mīl mani Dievs) un Jurim Boiko (Dziesmas un dzejas). Bērnu literātūrā apbalvoti Jānis Baltvilks (Plīvija un citas pasakas) un Māris Rungulis (gaŗstāsts Frīda Frikadele). (bs)

 

 

2002. gadā citus pienākumus Eiropā uzņemsies tagadējais Ņujorkas Filharmonijas muzikālais vadītājs Kurts Mazūrs (Masur), un viens no iespējamiem kandidātiem uz viņa atbrīvoto posteni ir pašreizējais Pitsburgas Simfonijas diriģents Mariss Jansons. Šādā sakarā visai atzinīgus vārdus Jansonam veltījis žurnāla The New Yorker mūzikas kritiķis Ross (Alex Ross), apgalvojot, ka viņa skaņdarbu tulkojumi ir inteliģenti un vitāli. Ja ņujorkieši izraudzīs Jansonu, raksta Ross, tie pirmo reiz pēc Leonarda Bernsteina iegūs diriģentu, kas spēj patīkami pārsteigt klausītājus. Ārī laikraksta The New York Times kritiķis Tomasīnī (Anthony Tommasini) 2. novembrī pēc koncerta, kuŗā Mariss Jansons bija viesdiriģents, veltīja tam jūsmīgus epitetus. (bs)

 

Tasmānijas Universitātes Lietuviešu studiju apvienība nu jau 14. gadu izdod (reizi gadā) nelielu publikāciju angļu valodā Lithuanian Papers. Pēdējā laidienā ─ raksti gan par šodienu Baltijas valstīs (NATO, korupciju, homo sovieticus mentalitāti, tautsaimniecību), gan par vēsturi (Lietuvas-Polijas karaļvalsti, II Pasaules kaŗu). Kultūras lappuses aizpilda Kauņas rakstnieka Vidmantas Elmiškis stāsts „Atriebība” un pieci liriķes Janinas Degutītes (Degutyte, 1928-1990) dzejdarbi. Minēta arī Viļņā 2000. gada jūnijā padomju valsts noziegumiem Baltijas valstīs veltīta konference ar pārstāvjiem no 21 valsts (Lechs Valensa, Jeļena Bonnere u.c.) „Mana tauta bija tā, kas atbalstīja un sajūsminājās par komūnisma ideju. Mana tauta okupēja Baltijas valstis, un ne tikai. Kaut arī galvenie vaininieki bija komūnisti, mums (krieviem) nav nekādu tiesību apgalvot, ka esam bez vainas. Es izlūdzos jūsu piedošanu!” ─ tā bijušais krievu cilvēktiesību aktīvists, tagad Krievijas parlamenta (dumas) loceklis Sergejs Kovaļovs. (re)

 

 

Angļu ierakstu firma Campion laiž klajā mūsu komponista Jāņa Ivanova (1906-1983) divus kompaktdiskus ar viņa pirmajām divām simfonijām un svītu Latgales ainavas (diskā nr.2) un Trešo simfoniju, poēmu Padebešu kalns un Čellokoncertu (diskā nr. 3). Disks nr. 1 iznāk jau pirms diviem gadiem ar Atlantīdu un poēmu Varavīksne. Firma ir iecerējusi izdot visus Ivanova darbus divpadsmit diskos. (re)

 

 

Raimonda Gerkena un mēnešraksta Karogs pērngad romānu konkursā Rīgā 1. vietu ieguvis Jāņa Lejiņa Zīmogs sarkanā vaskā, 2. vietu ─ Ilzes Graudiņas Bēgošais krasts un Aināra Zelča 1945 Rīga. Veicināšanas prēmiju saņem Viktora Daugmaļa Zīmju licējs un Dzintras Žuravskas Kurzemes katlā un Atgūtās pajumtes. (re)

 

 

Dzejnieks Jānis Rokpelnis ar 2000. gada izdoto dzejas izlasi Lirika kļuvis par septīto Baltijas Asamblejas balvas ieguvēju Latvijā. Balvu kopā ar naudas prēmiju 2600 latu pasniedza pagājušā gada decembrī Viļņā. Baltijas Asamblejas balvu ik gadu triju valstu kopīgā žūrija par devumu iepriekšējo trīs gadu laikā piešķir vienam katras valsts literātam, māksliniekam vai zinātniekam. (ib)

 

 

Viens no žurnāliem, kas šķiet, nemaz nedomā par uzdošanu, ir Latvju Dievturu sadraudzes izdevums Labietis. 2000. gada otrā pusē iznāk tā 100. numurs ─ kopš atjaunošanas trimdā 1955. gadā Arvīda Brastiņa un Jāņa Veseļa vadībā. Sākumā visai pieticīgi ─ 12 lp. četras reizes gadā, bet sākot ar 1961. gadu divas reizes gadā ar mainīgu (36-61) lp. skaitu. Labieša aizsākumi meklējami Latvijā 1933. gadā. 1940. gadā Padomju Savienības okupācijas vara žurnālu aizliedz kā kaitīgu. Citēsim redaktori Māru Grīnu: „Sevišķa uzmanība žurnālā veltīta mākslai un daiļdarbiem, tāpat folklorai un etnogrāfijai. Ziņas par dievturu darbību vieno trimdā izkaisītos saviešus, un apskati vērtē Labieša ievirzei nozīmīgas grāmatas un rakstus.” Līdzstrādnieki: no Arvīda Brastiņa, Irmas Grebzdes, Marģera Grīna, Valža Krāslavieša, Valdas Melngailes līdz Ērikam Raisteram, Norai Valterei, Ingridai Vīksnai, Veltai Tomai, Jānim Tupesim, minot tikai nedaudzus. Līdz ar 100. laidienu Labieša apgāda darbu pārņem savietis Ritvars Asbergs (21 Reynolds Str., Canton, MA 02021 USA). (re)

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane un Rolfs Ekmanis.

 

 

Aivars Žukovskis. Apstāvēšana. Papīrs, koks, metāls, eļļas krāsas, poliestera špakteļtepe. Starptautiskās tēlniecības kvadrinālē Mākslas mūzejā Arsenāls, Rīgā 2000. gadā.

Foto: Rolfs Ekmanis

 

 

REDAKCIJAI PIESŪTĪTIE IZDEVUMI

  • Akadēmiskā Dzīve. Red. Aina Dravnieks. 1999/2000:39. 125 lp.

  • Baltais, Mirdza. The Latvian Legion: Selected Documents. Toronto: Amber Printers & Publishers Ltd., 1999.

  • Dokumenti liecina 1939-1991. Latvijas vēstures dokumentu izlase skolām. Rīgā: Latvijas Okupācijas mūzejs, 1999. 197 lp.

  • Draviņš, Kārlis. Kurzemē aizgājušos laikos. Atmiņas, nostāsti, vērojumi. Rīgā: Jumava, 2000. 548 lp.

  • Janelsiņa, Veronika. Atceroties. Rīgā: Zinātne, 2000. 183 lp.

  • Latvija Amerikā. Red. Ingrida Vīksna. Iznāk reizi nedēļā. Toronto.

  • Brīvā Latvija. Red. Ojārs Celle un Ligita Kovtuna. Iznāk reizi nedēļā. Rīgā.

  • Kas jauns Latvijā? Red. Juris Žagariņš, Voldemārs Jansons, Anda Jansone. Iznāk reizi nedēļā. <http://lls.stcc.mass.edu/zagarins/kjl.htm>

  • Labsvīrs, Jānis. Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija 1944-1956. Rīgā: Zinātne, 2000. 216 lp.

  • Latvijas Valsts arhīvs. Okupācijas varu politika Latvijā 1939-1991. Dokumentu krājums. Red. Elmārs Pelkaus. Rīgā: Nordik, 1999. 591 lp. (arī angļu un krievu val.)

  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas Gadagrāmata 2000. Rīgā: LZA, 2000. 224 lp.

  • Liepiņš, Jānis. Pretviļņi un bedres. Stokholmā: Memento, 2000. 146 lp.

  • Lithuanian Papers. Vol. 14, 2000. Annual Journal of the Lithuanian Studies Society at the University of Tasmania. Ed. Aligimantas P. Taškūnas. 72 lp.

  • Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums. Red. Tadeušs Puisāns. Stokholma-Toronto: Memento - Daugavas Vanagi, 2000. 592 lp.

  • Zīle, Zigurds L. „Constitutional Adjudication in Latvia.” Review of Central and East European Law. Marttinus Nijhoff Publishers, 1999, 3:311-371. Offprint ─ Kluwer Academic Publishers (Printed in the Netherlands).

  • Grāvītis, Oļģerts. Piebalgas dēls Emīls Dārziņš. Rīgā: Elpa, 2000. 39 lp.

  • Holtejs, Karl fon. Slepkavība Rīgā. (no vācu vai. tulk. Astra Moora) Rīgā: Elpa, 2000. 206 lp.

  • Kēlbrants, Emīls. Kāda mācītāja dzīvesstāsts, (no vācu val. tulk. Astrīda Knāķe) Rīgā: Elpa, 248 lp.

  • Latvju Mūzika (#27). Red. Roberts Zuika. Periodisks rakstu krājums. ASV: 1999. 143 lp.

  • Latvju Māksla (#25). Red. Arnolds Sildegs. Periodisks rakstu krājums. ASV: 1999. 112 lp.

  • Vīksna, Ingrida. Kad jāsedeg. Toronto: Amber Printers & Publishers Ltd., 1999. 105 lp.

 

 

Jaunā Gaita