JG234: septembris 2003

 

48. GADAGĀJUMS
2003. GADA SEPTEMBRIS
3.(234) NUMURS

vērpetīte    IN THIS ISSUE

Jaunās Gaitas rudens numurs pienācis! Vāku rotā trīs skaistas rudenīgas bērza lapas no Haralda Norīša. Ievadā citāts no Džordža Orvela: "Teikt apzinīgus melus, tai pašā laikā tiem patiesi ticot, aizmirst katru faktu, kas kļuvis neērts, un vēlāk, kad tas atkal nepieciešams, izvilkt to no aizmirstības tieši tik ilgam laikam, cik vajag, noliegt objektīvas īstenības eksistenci un tai pašā laikā paturēt prātā īstenību, ko noliedz - tas viss [pārvalstī] nepieciešami vajadzīgs..."

Vēstures nodaļā Valdonis Frickauss raksta par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansoni, kas Bermonta uzbrukuma laikā tika atstādināts un kuru atvietoja plkv. Jānis Balodis. Frickauss spriež, "Ar sakāvi saistīto komandieŗu nomaiņa parasti paceļ kaŗaspēka morāli. Bet tādēļ vēsturei nevajadzētu noklusēt šī kaŗavīra devumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā."

Egīls Venters par Aleksandra Solženitsina jaunāko grāmatu Divsimt gadus kopā: 1975 - 1995 raksta, ka Gulaga lēģeros ebrejiem dzīve esot bijusi labāka nekā citiem bet latvieši, kas 1923. gadā aiz ebrejiem ieņēmuši trešo vietu Krievijas Komunistiskās partijas nacionālajā iedalījumā, "pamanījušies iekļūt visās vēstures peripetijās un beigās dabūt no visiem."

Rita Laima Krieviņa raksta par "mīksto, staipīgo patiesību" attiecībā uz Amerikas kara gājienu Irākā. Viņai esot bijusi svārstīga nostāja par Amerikas polītiku Irākā pirms kara un tāda pati svārstīga nostāja viņai esot arī tagad, tikai viņa nekādi nevarot sagremot Amerikas okupējošās varas nolaidību atļaujot Irākas tautas kultūrmantojuma izlaupīšanu un izpostīšanu tās muzejos un bibliotēkās okupācijas pirmajās dienās. Savu rakstu Krieviņas kundze slēdz ar piezīmi: "Labprāt lasītu citu JG lasītāju domas par Irākas karu." Varbūt šī nebūtu tā īstā vieta izvērsties, bet es ieteiktu Krieviņas kundzei izlasīt JG nr. 217 (1999. g. jūnijs) Kiberkambarī diskusiju "Par Irāku un par sieviešu tiesībām". Vispār, es domāju, ka nelieši nereti nonāk augtos amatos un nodara lielu postu šai pasaulē pateicoties labi domājošiem cilvēkiem kuru nostāja pret karu ir svārstīga un kuriem patiesība ir tikai tāda mīksta un staipīga lieta.

Maruta Lietiņa Ray apskata Imanta apgādā izdoto latviešu tautas dainu 10. sējumu kā tautas vēstures avotu par dzīvi dzimtbūšanas apstākļos. Viņa tur atrod 1300 dainu kuras viņa sadala ciešanu dainās un pretestības dainās un viņasprāt tās viennozīmīgi liecina, ka atriebības domas pret vācu kungiem latviešu tautā nekad nebija izdzisušas.

Tadeušs Puisāns par latviskā Dieva būtību raksta: "Latviskās mitoloģijas Dieviņš nav pasaules vadītājs, bet gan atdalītājs no sevis."

Kiberkambarī šo rindiņu rakstītājs sarunājas ar folkloristi Aiju Veldri Beldavu Indianas universitātē par "burvja amatu profesiju klasifikatorā". Runa ir par Klodu Levi-Strosu un par Baroņtēvu un par Kļaviņu Juri un par to, vai senajiem buramvārdiem var piešķirt transcendentālu nozīmi vai tos uzskatīt tikai kā sava laika laikmetīgu dzeju. Aija Veldre Beldava: "Barons ne tikai saglabāja, bet sakārtoja dainas tā, ka pats sakārtojums kļuva par veselumu." Šo rindiņu rakstītājs: "Jāuzmanās tikai, ka nesākam ticēt pašu sacerētām pasaciņām."

Marianna Ieviņa raksta par Valdemāru Ancīti - kalendārnieku: "Ar Senču kalendāru nejauši iepazinos pirms dažiem gadiem ... Tūlīt redzēju, ka šis izdevums nav nekāda vienkārša Laika grāmata, kuru ar vieglu roku aizmet projām. Nē, tā bija drīzāk literāra gadagrāmata, kurai vieta plauktā pie līdzīga satura grāmatām." Un Ancīša rakstos Ieviņas kundze atradusi vislielāko komplimentu: "...Ancītis labvēlīgi salīdzina divus literārus žurnālus: Latvijā iznākošo Karogu ar mūsu pašu Jauno Gaitu, un atzīst mūsējo par līdzvērtīgu, lai arī apmēros mazāku: 'Atliek žurnālam palīdzēt ar naudiņu, lai tas var iznākt biezāks un biežāk. Atliek parūpēties, lai žurnālu varētu brīvi iegādāties Latvijas preses kioskos un pasūtināt Latvijas pasta nodaļās, lai to bez sarežģījumiem var dabūt visās Latvijas vietās. Un tad mums būs tas, kas mums vajadzīgs un ko vēlamies, - divi literāri žurnāli. Sacensība starp abiem varēs sākties.'"

Aina Siksna Rūdolfa Blaumaņa stāstā "Tur, kur neviens nav bijis" atrod homoseksuālu problemātiku.

Aija Priedīte Janelsiņa par šā gada maijā mūžībā aizgājušo valodnieci Veltu Rūķi-Draviņu, ka, pateicoties viņas intensīvajam darbam un cīņas garam baltu valodas ir kļuvušas pazīstamas visā pasaulē.

Zinta Aistara atstāsta gadījumu iz dzīves, kad nonākušai kādā ilgi neapmeklētā krogā nākas pieminēt grūto dzīvi un sirsnīgi nobimbāties.

Mākslas nodaļā ir Mairas Reinbergas gleznas "Logs #42, Rudens" reprodukcija, Ievas Tatarski "Kāršu rozes sapņo. 2002" un Ulvja Alberta fotogrāfija, "Imants Ziedonis Rīgā", 1999. XI. Par Mairu Reinbergu lasām: "Viņas akvareļiem līdzīgiem pludinājumiem (papīrs, audekls), džesso graudotām jūŗas ainavām un batika dekorācijām piemīt savdabīgs rokraksts." Pati māksliniece par sevi raksta, "Vēlos, lai mani darbi (..) būtu meditatīvi mierinoši." Par Ievu Tatarski lasām, ka viņa glezno ziedus: "Ievas ziedi eksplodē no dobēm un pļavām ar savu formu īpatnību un krāsu vitalitāti, iesaista skatītāju mistiskā pārdzīvojumā..." Par Ulvi Albertu: "Ulvja kamera tver tieši skatītu realitāti bez īpašām sadomātām mākslinieciskām pretenzijām. Māksla šeit izriet no īstenības unikālā vienreizīguma, pārsteiguma, paradoksa."

Laimonis Mieriņš apraksta itāļu renesanses mākslinieka Ticiāna izstādi Britu Nacionālajā galerijā Londonā, īpaši pievēršoties Ticiāna gleznai "Marsija dīrāšana". Satīrs Marsijs zaudējis muzikālu sacensību ar Apolonu un par uzdrīkstēšanās iedomību Apolons viņu licis sasietu pakārt augšpēdus kokā kamēr mūzas viņam dzīvam lēnā garā nodīrā ādu. Šī varot būt paša Ticiāna mākslas "gulbja dziesma".

Dzejas nodaļā trīs Laimas Kalniņas atdzejojumi (Rainers Maria Rilke, Adams Zagajevskis, un Meja Svensone un viens Pētera Brūvera atdzejojums (Lidija Šimkute).

Šai numurā ir desmit grāmatu recenzijas:

1) Marta Landmane, Krustām šķērsām (Dzidra Purmale),
2) Ivars Lindbergs, Nokl
īduša Torņakalna puikas dziesmiņas (Ojārs Krātiņš),
3) Lanss Ēriks,
Debesu balsinātāji (Biruta Sūrmane),
4) Vaira Vīķe-Freiberga,
Trejādas saules. Metereoloģiskā saule (Lalita Muižniece),
5) Karogs 2003, 1-6, (Benedikts Kalnačs),
6) "Daži tulkojumi" (Inta Ezergaile),
7) Latvian Literature 3 (Rolfs Ekmanis),
8) Latvija zem Padomju Savien
ības un nacionālsociālistiskās Vācijas, (Franks Gordons),
9) Māris Čaklais, Gaismas kuģis jeb sāga par Gunāru Birkertu (Juris Silenieks), un
10) Journal of Baltic Studies (JBS). Summer 2003. vol XXXIV, no. 2, Gundars Ķeniņš Kings.

Nodaļā Dažos vārdos ir īsziņas par zīmīgiem latviešu kultūras notikumiem visā pasaulē.

Kā jau Laika 23. augusta numurā rakstīja Māris Čaklais, Jaunā Gaita, rakstu krājums kultūrai un brīvai domai turpina būt noturīgs gan ētikā gan tikumībā gan estētikā!

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...

 Jaunā Gaita