Jaunā Gaita nr. 239, decembris 2004

 

 

Ināra Matīsa. Oda dūriens saulē. 2003. Akrils uz audekla. 76 x 102 cm.

 

Lai gan Inārai Matīsai vienmēr ir bijusi interese par mākslu, nopietni nodoties formālai mākslas izglītībai viņa var tikai pēc bērnu izaudzināšanas un aiziešanas pensijā no regulārā skolotājas darba kanadiešu ģimnāzijā (1989). Studijas Ontario Mākslas un dizaina koledžā (Ontario College of Art and Design) viņa veic ar neatlaidīgu mērķtiecību un labām sekmēm un saņem mākslas bakalaura grādu (Bachelor of Fine Arts with Honours), kad pašai jau septiņdesmit (2004). Pati māksliniece saka, ka viņu pievelk maģiskais, primitīvais, nejaušais un pretrunīgais. Manis gleznotais ir pārbaudīts manā apziņā, filtrēts caur manām tīksmēm un antipātijām, manām emocijām un atmiņām. Nekad nemēģinu imitēt. Es mīlu krāsu un esmu ietekmēta no Matisa [Henri Matisse], Apela [Karel Appel] Sagala [Mark Chagall], minot tikai dažus. 20.gs. māksla man ir parādījusi brīvību mākslas izteiksmes līdzekļos − no eļļas un akrila līdz ziloņu mēsliem un aunu ragiem. Es ceru 21. gs. izdarīt pareizās izvēles, lai izteiktu savas idejas. Līdz šim Inārai veicies. No viņas darbiem, kas maigi peld starp dabā vēroto un abstrakto, košās, bet ne spīdīgās krāsās, mūs uzrunā savpatnīgi, vēl neredzēti formu salikumi. Šķiet, Ināra Matīsa glezniecībā ir atradusi savu atšķirīgo nišu.

N.B.

Jaunā Gaita